Valsts prezidenta Valda Zatlera pirmā darba diena

Valsts prezidents Valdis Zatlers — pēc svinīgā solījuma Saeimā 2007.gada 8. jūlijā:

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj [Indulis Emsis]!

Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Ekselences! Klātesošie! Latvijas tauta!

Man ir gods šodien kā Valsts prezidentam pirmoreiz jūs uzrunāt no Saeimas tribīnes. Kā Latvijas pilsonis vēlos pateikties visu pēdējo sasaukumu saeimām, prezidentam Guntim Ulmanim, prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai, visai Latvijas sabiedrībai par darbu, atjaunojot un stiprinot mūsu valsti – Latviju!

Pirms 38 dienām no šīs tribīnes jau teicu – ceļā uz mērķiem nedrīkst pazaudēt ideālus. Brīva Latvijas valsts un tās valstiskā neatkarība vienmēr ir bijusi un būs mūsu tautas mērķis un lielākā vērtība. Vērtība, kura iemieso tautas ilgu gadu centienus un demokrātijas principus. Tā ir vērtība, pret kuru jāizturas ar lielu atbildību gan politiķiem, gan sabiedrībai. Politiķiem – ar saviem lēmumiem, sabiedrībai – ar savu līdzdalību. Un visiem kopā – ar savu darbu – savā, savas ģimenes un savas valsts labā.

Savā līdzšinējā ārsta darbā vienmēr esmu strādājis ar lielu atbildību. Un atbildība ir tā, ko pirmo esmu ielicis arī savā Valsts prezidenta ceļasomā. Atbildību kā neapstrīdamu vērtību es vēlētos redzēt katrā valsts institūcijā, nevalstiskajā organizācijā, uzņēmumā, katra cilvēka dzīvē.

Mana – Valsts prezidenta – atbildība ir būt neatkarīgam no politiskajām partijām. Turpināt iepriekšējo prezidentu veiksmīgi nodrošināto līdzsvaru starp valsts prezidenta institūtu, Saeimu un valdību. Mana – Valsts prezidenta – atbildība ir vienot un saliedēt sabiedrību. Šobrīd varam teikt, ka mums Latvijā ir izveidojusies pilsoniska sabiedrība. Latvijā kopā veiksmīgi strādā dažādu tautību cilvēki un sadzīvo dažādas reliģiskās konfesijas. Tas neapšaubāmi ir liels mūsu valsts sasniegums un vērtība.

Vienlaikus sabiedrībā dažkārt vērojama neiecietība un necieņa pret pretējiem viedokļiem. Pat vienkāršos jautājumos. Tas gluži kā neārstēts augonis rada drudzi mūsu sabiedrībā. Karo dažādu uzskatu pārstāvji, nespējot un pat nevēloties veidot cilvēka cieņu neaizskarošu dialogu. Ir būtiski, lai sabiedrībā izskanētu dažādi viedokļi, taču uzskatu dažādībaijābūt tai, kas veicina izsvērtu lēmumu pieņemšanu.

Mēs esam ekonomiski augoša valsts. Tautas labklājība no tālas vīzijas pārtop par sasniedzamu mērķi. Taču tikai labklājība vien ne cilvēku, ne sabiedrību nedarīs laimīgu. To var panākt tikai tad, ja visi Latvijas ļaudis atbildīgi iesaistās valsts dzīvē. Darboties un nevis cīnīties ir mūsu uzdevums. Labklājībā valsts ir ietvars, kurā katram ir iespējas sasniegt savus mērķus un būt drošam par savu, savu bērnu un mazbērnu nākotni.

Mana – Valsts prezidenta – atbildība ir turpināt un attīstīt Latvijas ārpolitikas kursu. Latvijas valsts sasniegumus raksturo tas, ka mēs pirmo reizi Latvijas valsts vēsturē varam justies droši un dalība Eiropas Savienībā vairs nav tikai ārpolitika. Mums jāturpina būt uzticamiem sabiedrotajiem, jāveicina transatlantiskais dialogs. Eiropas Savienībā mums ar aktīvu darbu jāapliecina, ka esam atbildīgi partneri. Stipra Eiropas Savienība un NATO ir Latvijas labklājības un drošības garants. Mums augstu godā jātur Baltijas valstu vienotība. Tie ir mūsu tuvākie draugi un sabiedrotie. Ar citām kaimiņvalstīm uzturēsim konstruktīvu dialogu un attīstīsim sadarbību, jo mēs visi kopā esam atbildīgi par šā reģiona ilgtspējīgu attīstību. Ārpolitika pieprasa izsvērtus un atbildīgus iekšpolitiskos lēmumus, jo bez tiem nav iespējama veiksmīga sadarbība ar tuvākiem un tālākiem partneriem.

Godātie klātesošie! Latvijas tauta!

Mans ideāls un mērķis ir laimīga un lepna Latvijas tauta.

Dievs svētī Latviju!

Pēc svinīgā solījuma Saeimā Valsts prezidents Valdis Zatlers, sava adjutanta Intara Jundža pavadīts, devās pie Latvijas Brīvības pieminekļa, kur, nolicis ziedus, teica: “Brīvības piemineklis gadiem ilgi ir bijis Latvijas tautas simbols tās centienos pēc brīvības un demokrātijas. Ar saviem pirmajiem soļiem pa Brīvības ielu es vienmēr esmu nonācis līdz Brīvības piemineklim, kur lasīju šos maģiskos vārdus “Tēvzemei un brīvībai”. Esmu pieredzējis, ka tauta savā ticībā brīvībai šeit regulāri klāj ziedu paklājus, – tā ir ticība. Ticēsim savai nākotnei! Paldies visiem, kas ir šeit klāt!” Pēc tam Valsts prezidents sasveicinājās ar klātesošajiem rīdziniekiem Foto: Boriss Koļesņikovs, “LV”

Vakar, 8.jūlijā, Pils laukumā, pie pils vārtiem (attēlos), notika Valsts prezidenta pilnvaru tālāka pārņemšana, kurā Vaira Vīķe-Freiberga nodeva Rīgas pils atslēgas Valdim Zatleram, sakot: “Augsti godātais prezidenta kungs! Ir pienācis brīdis, kad pēc astoņu gadu glabāšanas savās rokās es nododu jūsu rokās šo Rīgas pils atslēgu un līdz ar šo atslēgu to “amata mēteli”, kas nāk līdzi prezidenta uzdevumiem. Lai šī atslēga jūsu rokās stāv droši! Lai jūs to glabājat mums visiem par godu un gandarījumu! Novēlu, lai “Valsts prezidenta mētelis” jūs vienmēr pavada un pasargā jūsu augstajos uzdevumos. Novēlu no savas un sava dzīvesbiedra puses jums vislabākās sekmes! Lai jums veicas! Lai Latvijai veicas!” Valsts prezidents Valdis Zatlers atbildēja: “Pateicos! Šīs pils vārti taps atvērti tautai, un ar šo atslēgu slēgsim mūsu cilvēku sirdis.” Valsts prezidents Valdis Zatlers pie sava jaunā darba galda Rīgas pilī (augšējā attēlā pa labi) Foto: Boriss Koļesņikovs, “LV”; Andrejs Strokins, A.F.I.

Vakar, 8.jūlijā, Valsts prezidents Valdis Zatlers devās nolikt ziedus pie Brāļu kapu Mūžīgās uguns, pie “Mātes Latvijas” tēla (augšējie foto), pie Latvijas pasaulē vedēja, pirmā ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica, pie Latvijas pirmā prezidenta Jāņa Čakstes (apakšējie attēli) un Meža kapu “Balto krustu” kapulaukā (attēlā pa labi). Pēc ziedu nolikšanas Valdis Zatlers teica: “Šodien, ceļā no Latvijas pirmā prezidenta Jāņa Čakstes pieminekļa līdz Brāļu kapiem, ejot garām Zigfrīda Meierovica atdusas vietai un Baltajiem krustiem, es lēni, soli pa solim pārdomāju mūsu tautas likteni. Es domāju par tiem, kas mīlēja Latviju un ziedoja sevi Latvijas brīvībai. Taču bez vēsturiskās atmiņas manī ir arī personīgā atmiņa. Es atceros to brīdi, kad vēl Jāņa Čakstes piemineklis stāvēja brīvs, mēs likām tur ziedus, un tad vienā dienā parādījās koki, krūmi un soliņi. Mēs turpinājām iet tur, likt svecītes Mirušo piemiņas dienā, un krūmos slapstījās mūsu naidnieki. Es atceros arī tos, kas nebeidza skolu vai augstskolu tikai par to, ka bija bijuši pie Čakstes pieminekļa. Un tagad es arī redzu, ka piemineklis ir brīvs un stalts. Es esmu lepns par to, ka visos šajos grūtajos gados mums visiem kopā ir izdevies saglabāt latviešu tautas svētvietas. Paldies par to jums! Atcerēsimies, pieminēsim un godināsim tos, kam brīva Latvija bija ideāls!” Foto: Ansis Starks, A.F.I.