Valsts sekretāru 2007.gada 5.jūlija sanāksmē

FM: Par Valsts ieņēmumu dienesta sniegto maksas pakalpojumu cenrādi

Finanšu ministrija ir sagatavojusi grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegto maksas pakalpojumu cenrādi, paredzot, ka šiem pakalpojumiem netiek piemērots pievienotās vērtības nodoklis (PVN). 5.jūlijā grozījumi Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti saskaņošanai ministrijās.

Pērn tika apstiprināti grozījumi likumā par pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas paredz valsts pārvaldes funkcijām, arī nodokļu, nodevu un naudas sodu iekasēšanai nepiemērot PVN. Lai īstenotu tiesību normu, Finanšu ministrija ir sagatavojusi grozījumus MK noteikumos par VID maksas pakalpojumu cenrādi.

Noteikumos arīdzan plānots precizēt muitas kravu nodrošinājuma trosīšveida plombu nosaukumu atbilstoši MK noteikumiem par muitas nodrošinājumu. Tāpat ar grozījumiem plānots izslēgt pakalpojumu veidu “Veidlapu “Preču pavadzīme-rēķins” realizācija”, jo no pērnā gada preču piegādes darījumos, darījumos par preču izsniegšanu citiem nodokļu maksātājiem, kā arī preču pārvietošanas darījumos stingrās uzskaites preču pavadzīmes-rēķina lietošana vairs nav obligāta prasība.

Noteikumi paredzēs, ka Valsts ieņēmumu dienests realizē šādus maksas pakalpojumus:

• preferenciālo preču izcelsmes sertifikāta EUR.1 realizācija;

• muitas kravu nodrošinājuma plombējošo drošības uzlīmju un muitas kravu nodrošinājuma trosīšveida plombu realizācija;

• stingrās uzskaites plombu nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskajām ierīcēm un iekārtām realizācija.

Pēc saskaņošanas ministrijās noteikumus izskatīs Ministru kabinetā.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IeM: Par iereibušiem autovadītājiem izņemto transportlīdzekļu apriti

Lai veicinātu iereibušiem autovadītājiem izņemto transportlīdzekļu apriti un samazinātu valsts aģentūrā “Materiālās rezerves” glabājamo transportlīdzekļu skaitu, Iekšlietu ministrija 5.jūlijā pieteica izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē grozījumus Ministru kabineta 2006.gada 11.jūlija noteikumos Nr.580 “Noteikumi par rīcību ar administratīvo pārkāpumu lietās izņemto mantu un dokumentiem”.

Grozījumi dos izņemtā transportlīdzekļa īpašniekam tiesības rakstiski atteikties no sava transportlīdzekļa. Līdz ar to viņam nebūs jāsedz izdevumi par transportlīdzekļa uzglabāšanu laikā pēc atteikuma saņemšanas, bet VA “Materiālās rezerves” būs iespēja transportlīdzekli nekavējoties nodot realizācijai, no gūtajiem ienākumiem sedzot glabāšanas izdevumus.

Tāpat grozījumos iecerēts vienkāršot transportlīdzekļu atgūšanas kārtību. Līdz šim transportlīdzekli varēja atgūt tikai īpašnieks vai īpašnieka pilnvarota persona. Taču praksē bieži veidojās situācijas, ka īpašnieks par transportlīdzekļa atrašanos VA “Materiālās rezerves” uzzināja tikai pēc mēneša, saņemot aģentūras paziņojumu, vai arī īpašnieks ilgstoši atrodas ārzemēs un tāpēc viņam nav iespējams ne pašam izņemt savu transportlīdzekli, ne arī pilnvarot kādu personu to darīt viņa vietā. Rezultātā transportlīdzekļu glabāšanas izmaksas bieži vien pārsniedza transportlīdzekļu vērtību, un īpašniekiem nebija izdevīgi tos atgūt.

Tāpēc transportlīdzekļu atgūšanu iecerēts vienkāršot, paredzot, ka tos VA “Materiālās rezerves” varēs saņemt persona, kas uzrādīs transportlīdzekļa tehnisko pasi un apliecinājumus par piespriestā soda un glabāšanas izdevumu nomaksu.

Iecerēts arī dot valsts aģentūras “Materiālās rezerves” direktora pilnvarotai personai tiesības pieņemt lēmumu par to izdevumu piedziņu no izņemtās mantas īpašnieka, kas aģentūrai radušies sakarā ar transportlīdzekļu glabāšanu. Tas nozīmē, ka aģentūra varēs tieši vērsties pie tiesu izpildītājiem parādu piedziņai. Līdz šim izdevumi aģentūrai bija jāpiedzen cilviltiesiskā kārtībā, vēršoties tiesā.

Grozījumi arī paredz, ka no līdzekļiem, kas tiek iegūti, realizējot transportlīdzekli, vispirms tiek segti aģentūras izdevumi par glabāšanu un tikai pēc tam – nenomaksātā soda nauda. Līdz šim notika otrādi – līdzekļus vispirms ieskaitīja Valsts kasē nenomaksātās soda naudas segšanai un tikai pāri palikušie līdzekļi pienācās VA “Materiālās rezerves” glabāšanas izdevumu segšanai.

Iereibušiem autovadītājiem izņemto transportlīdzekļu glabāšana prasa ievērojamus valsts budžeta līdzekļus, tāpēc Iekšlietu ministrija meklē risinājumus, kā samazināt šos tēriņus. Informatīvajā ziņojumā, ko Ministru kabinets izskatīja šā gada 19.jūnijā, Iekšlietu ministrija norādīja, ka šā gada 1.jūnijā VA “Materiālās rezerves” glabāšanā atradās 4066 iereibušiem vadītājiem izņemti transportlīdzekļi, bet izsolēs pārdoti 610. Vidēji mēnesī aģentūras glabāšanā paliek aptuveni 200–250 transportlīdzekļu. 20–25% gadījumu īpašnieki neizņem tiem piederošos transportlīdzekļus galvenokārt tāpēc, ka glabāšanas izmaksas ievērojami pārsniedz transportlīdzekļa vērtību.

Šogad līdz 14.jūnijam aģentūra komersantiem par aizturēto transportlīdzekļu pārvietošanu un uzglabāšanu bija samaksājusi 2,7 miljonus latu, savukārt aģentūras ieņēmumi no transportlīdzekļu īpašniekiem par glabāšanu un ieņēmumi no transporta līdzekļu realizācijas bija tikai 377 tūkstoši latu. Piešķirtie valsts budžeta līdzekļi šīs funkcijas nodrošināšanai ir nepietiekami.

Iereibušiem autovadītājiem izņemto transportlīdzekļu glabāšanas funkciju VA “Materiālās rezerves” veic kopš 2006.gada 1.janvāra.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

IZM: Par sporta speciālistu sertifikācijas kārtību un prasībām, kādām jāatbilst sporta speciālistam

5.jūlijā Valsts sekretāru sanāksmē izsludināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pieteikto Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Sporta speciālistu sertifikācijas kārtība un prasības, kādām jāatbilst sporta speciālistam, lai iegūtu tiesības strādāt sporta jomā”.

Saskaņā ar Sporta likuma 20.panta trešo daļu izsludinātais noteikumu projekts paredz noteikt sporta speciālistu sertifikācijas kārtību un prasības, kādām jāatbilst sporta speciālistam, lai iegūtu tiesības strādāt sporta jomā. Līdz šim bija spēkā Ministru kabineta 2003.gada 28.oktobra noteikumi Nr.593 “Sporta speciālistu sertifikācijas kārtība un prasības, kādām jāatbilst sporta speciālistam, lai iegūtu tiesības strādāt sporta jomā”, kuri noteica, ka sporta speciālistu sertifikāciju veic izglītības un zinātnes ministra apstiprināta Sporta speciālistu sertifikācijas komisija. Saskaņā ar 2006.gada 26.oktobra grozījumiem Sporta likuma 20.panta trešajā daļā tiesības veikt sporta speciālistu sertifikāciju ir deleģētas biedrībai “Latvijas Sporta federāciju padome”.

Noteikumu projekts paredz ieviest jaunu sporta speciālistu sertifikātu kategoriju – D kategorijas sporta instruktora sertifikāts, vienlaikus precizējot, ka A, B un C kategorijas sporta speciālistu sertifikāti ir sporta treneru sertifikāti.

Tāpat tiek precizēta kārtība, kādā personām piešķir A un B kategorijas sporta speciālista sertifikātus, jo iepriekšējie MK noteikumi nenoteica kritērijus, kuriem sporta speciālistiem piešķirams A kategorijas sertifikāts, kā arī neparedzēja nepieciešamību apgūt tālākizglītības programmas B kategorijas sertifikāta saņemšanai. Vienlaikus tiek atvieglota A un B kategorijas sporta speciālistu sertifikāta saņemšana, nosakot to personu loku, kurām jākārto eksāmens. Tādējādi pārējām personām, ja tās būs izpildījušas visas prasības, sertifikācijas eksāmens nebūs jākārto.

Noteikumu projekts paredz noteikt, ka augstākas kategorijas sertifikātu sporta speciālistam piešķir ne agrāk kā pēc gada, skaitot no dienas, kad piešķirts iepriekšējās kategorijas sertifikāts.

Tiek precizēta arī lietotā terminoloģija, jo MK 2005.gada 29.novembra noteikumu Nr.902 “Kārtība, kādā izsniedzami profesionālās pilnveides un profesionālās ievirzes izglītību apliecinoši dokumenti” 4.punkts nosaka, ka profesionālās pilnveides izglītības apliecību izsniedz personai, kura akreditētā izglītības iestādē apguvusi licencētu attiecīgo izglītības programmu, kuras apjoms ir ne mazāks par 160 stundām. Līdz ar to tās programmas, kuru apjoms ir mazāks par 160 stundām, nav profesionālās pilnveides izglītības programmas.

Noteikumu projekts tika izstrādāts sadarbībā ar biedrību “Latvijas Sporta federāciju padome”, biedrību “Latvijas Treneru tālākizglītības centrs” un līdzšinējo Sporta speciālistu sertifikācijas komisiju. Noteikumu projekts tika publiski apspriests 2007.gada 31.maija biedrības “Latvijas Sporta federāciju padome” kopsapulcē.

IZM: Par Valsts valodas politikas programmas koordinācijas padomi

5.jūlijā Valsts sekretāru sanāksmē izsludināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pieteikto Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Valsts valodas politikas programmas koordinācijas padomes nolikums” un divus rīkojuma projektus “Grozījumi Valsts valodas politikas programmā 2006.–2010.gadam” un “Grozījums MK 2006.gada 4.oktobra rīkojumā Nr.770 “Par Valsts valodas politikas programmu 2006.–2010.gadam””.

Lai nodrošinātu saskaņotu Valsts valodas politikas programmas īstenošanā iesaistīto institūciju darbību programmas uzdevumu izpildes gaitā, tiek izveidota Valsts valodas politikas programmas koordinācijas padome.

Valsts valodas politikas koordinācijas padomes nolikums nosaka tās uzdevumus, tiesības, struktūru un darba kārtību. Padomes uzdevumi ir koordinēt Valsts valodas politikas programmas īstenošanā iesaistīto institūciju iestāžu darbību programmas uzdevumu izpildes gaitā un sniegt IZM priekšlikumus par nepieciešamiem pētījumiem un citiem pasākumiem Valsts valodas politikas programmas īstenošanas jomā, kā arī priekšlikumus par valsts valodas politikas programmas īstenošanai nepieciešamo normatīvo aktu izstrādi.

Padomes sastāvā ir pa vienam pilnvarotam pārstāvim no IZM, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietas sekretariāta, Kultūras ministrijas, valsts aģentūras “Latviešu valodas apguves valsts aģentūra”, Latvijas Universitātes aģentūras “LU Latviešu valodas institūts”, Tieslietu ministrijas, valsts aģentūras “Tulkošanas un terminoloģijas centrs”, Valsts valodas komisijas, valsts aģentūras “Valsts valodas aģentūra” un Izglītības satura un eksaminācijas centra.

Rīkojuma projekts “Grozījumi Valsts valodas politikas programmā 2006.–2010.gadam” paredz izdarīt grozījumus MK 2006.gada 4.oktobrī akceptētajā Valsts valodas politikas programmā 2006.–2010.gadam. Atbilstoši MK 2006.gada 1.decembra sēdes protokollēmumam (prot. Nr.63, 26.§) no programmas informatīvās sadaļas tiek izslēgts teksts, kas saistīts ar valsts valodas politiku īstenojošo institūciju padotības maiņu.

IZM: Par Valsts valodas politikas programmas 2006.–2010.gadam īstenošanu 2006.gadā

5.jūlijā Valsts sekretāru sanāksmē izskatīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pieteikto informatīvo ziņojumu “Par Valsts valodas politikas programmas 2006.–2010.gadam īstenošanu 2006.gadā”.

Valsts valodas politikas programma 2006.–2010. gadam ir pasākumu komplekss, kas veidots politikas dokumenta “Valsts valodas politikas pamatnostādnes 2005.–2014. gadam” īstenošanai.

Programma tika apstiprināta ar 2006.gada 4.oktobra Ministru kabineta (MK) rīkojumu Nr.770 “Par Valsts valodas politikas programmu 2006.–2010.gadam”. Saskaņā ar šī rīkojuma 2.punktu IZM ir noteikta par atbildīgo institūciju programmas īstenošanā. Tās īstenošanu vada izglītības un zinātnes ministrs, kurš pārstāv valsts programmu MK, rūpējas par programmas izpildei nepieciešamā finansējuma piešķiršanu no valsts budžeta, popularizē programmas idejas Latvijas sabiedrībā un starptautiskajā informācijas telpā.

Programmas mērķis ir nodrošināt latviešu valodas – Latvijas Republikas valsts valodas un Eiropas Savienības (ES) oficiālās valodas – ilgtspēju, tās lingvistisko kvalitāti un konkurētspēju Latvijas un pasaules valodu tirgū.

Programmas apakšmērķi:

1. izstrādāt vienotu valsts valodas politiku un valodas politikas īstenošanas mehānismu; pilnveidot valsts valodas funkcionēšanas juridisko pamatojumu un nodrošināt koordināciju starp iestādēm, kas īsteno valodas politiku;

2. veicināt latviešu valodas kvalitatīvu apguvi un lietojumu kā latviešu, tā Latvijas mazākumtautību pārstāvju vidū;

3. sekmēt latviešu valodas vispusīgu izpēti, bagātināšanu, nodrošināt zinātniski pamatotu literārās valodas standartizāciju un normu kodifikāciju;

4. mērķtiecīgi attīstīt sabiedrības lingvistisko un sociolingvistisko kompetenci.

Informatīvā ziņojuma mērķis bija informēt MK par programmas uzdevumu izpildi laikā no programmas apstiprināšanas 2006.gada 4.oktobra līdz 2006.gada 31.decembrim. IZM ziņojumu sagatavoja, pamatojoties uz programmas izpildinstitūciju un sadarbības institūciju sniegtajiem darbības un rezultatīvajiem pārskatiem, novērtējot katra programmas virziena un tā uzdevumu īstenošanas un izpildes rezultātus.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

VidM: Par dabas lieguma “Virguļicas meži” individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem

5.jūlijā Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas izstrādātais noteikumu projekts “Dabas lieguma “Virguļicas meži” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”.

Dabas liegums “Virguļicas meži” izveidots 2004.gada 8.aprīlī, lai nodrošinātu retu un aizsargājamu biotopu aizsardzību, bioloģiski vērtīgo mežaudžu netraucētu attīstību un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. Dabas liegums noteikts kā Eiropas nozīmes aizsargājamā teritorija – Natura 2000.

Noteikumu projekts paredz dabas lieguma teritorijā noteikt trīs funkcionālās zonas: regulējamā režīma, dabas lieguma un neitrālo zonu. Regulējamā režīma un dabas lieguma zonas atrodas valsts īpašumā, neitrālā zona – privātīpašumā. Zonas izveidotas, lai nodrošinātu teritorijas ilgtspējīgu attīstību, veicinātu bioloģiski vērtīgu un aizsargājamām sugām piemērotu biotopu veidošanos, saglabājot bioloģisko daudzveidību.

Dabas lieguma teritorijas kontroli un uzraudzību veic Valsts vides dienesta Madonas reģionālā vides pārvalde.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa