• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Stenogramma. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 30.11.1999., Nr. 394/396 https://www.vestnesis.lv/ta/id/16020

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Uz Saeimas deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

Vēl šajā numurā

30.11.1999., Nr. 394/396

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume .

Sēdes vadītājs.

Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim likumprojekta "Grozījumi likumā "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām" otrreizējo caurlūkošanu. Debatējam par 7. — deputāta Baldzēna un Zvejsalnieka priekšlikumu. Debatēs bija pieteicies deputāts Baldzēns. Deputāta Baldzēna nav. Vai vēl kāds vēlas debatēt par šo priekšlikumu? Dzintars Ābiķis, Tautas partijas frakcijas deputāts.

Dz.Ābiķis

(TP). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Varbūt pagaidīsim, lai kolēģi apsēžas, jo vēl ir rīts. Jā, jo briesmīgs troksnis. Cienījamie kolēģi! Pirmkārt, cienījamie kolēģi sociāldemokrāti un cienījamie kolēģi tēvzemieši! Atklāti sakot, tik lielu daiļrunību un demagoģiju, kā apspriežot šo likumprojektu, pirmkārt, no jūsu puses, ar tik lielu demagoģiju es neesmu sastapies vēl šinī Saeimā. Pirmkārt, jūs pārmetat Tautas partijai, ka mēs esam, redziet, jūs nodevuši, atkāpušies no 1000 biedriem. Un tagad es lasu melns uz balta, kas tad te rakstīts. "Tēvzemei un brīvībai", Makarovs: nevajag 1000 biedru, bet vienu biedru. Kur tad trīs nullītes ir pazudušas?

Sēdes vadītājs.

Mēs apspriežam pašlaik 7. — deputāta Baldzēna un Zvejsalnieka priekšlikumu. Lūdzu, runājiet par lietu, 7.priekšlikumu.

Dz.Ābiķis.

Es ļoti labi zinu, ko es apspriežu. Šie priekšlikumi visi ir savā starpā saistīti. Tā kā... Jeb atkal es lasu, cienījamie sociāldemokrāti iesnieguši — jā, 500. Vai pieci simti ir tūkstotis? Tad kāpēc jūs pārmetat Tautas partijai, ka mēs esam atkāpušies no saviem principiem? Jūs paši pirmie esat atkāpušies no 1000 uz vienu. No tūkstots uz vienu! Pieci simti, protams, ir uz pusi mazāk. Tāpēc arī mēs Tautas partijā, ļoti rūpīgi izdiskutējot šo jautājumu, nonācām pie elementāra secinājuma: ja jau mūsu līdzšinējie sarunu partneri ir atkāpušies no šiem principiem un ja partijas nevar vienoties, ja partijas nevar vienoties savā starpā, tad acīmredzot ir jāizvēlas vispareizākais ceļš, un tas ir precedents. Arī jurisprudencē ir tāds jēdziens kā precedents jeb pēctecība. Un ir ļoti loģiski, ka, ja tik daudz, tik atšķirīgas ir domas pat vienā partijā "Tēvzemei un Brīvībai" — vienu dienu 1000, otru dienu — 500, trešo dienu — viens, tad loģiski, ka ir jāatgriežas pie tā, laikam kas bija līdz šim — pie 200 biedriem.

Es jums pateikšu arī savu personīgo viedokli. Personīgi es uzskatu, ka biedru skaits nav noteicošais. Un es domāju, ka mēs arī mūsu partijā šo lietu noteikti rūpīgi izdiskutēsim, apspriežot Vēlēšanu likumu. Daudz būtiskāk ir, lai mēs Vēlēšanu likumā ierakstītu normas, kas tiešām nepieļautu, lai daži, piedodiet par izteicienu, plānā galdiņa urbēji tērētu tautas naudu ar garām debatēm, kas ir par brīvu, starp citu, no valsts budžeta televīzijā un radio. Un tāpēc es domāju, ka mums, pirmkārt, ir jāpalielina iemaksas, kādas ir jāizdara partijai, lai varētu iesniegt vēlēšanu sarakstu. Un es domāju, cienījamie sociāldemokrāti, ja jums Zorgevica kungs viena mēneša algu noziedos, jūs to spēsit. (Starpsauciens: "Šķēles kungs...") Un tāpat, ja ne Zorgevica kungs, tad varbūt tāpat kā cienījamais arodbiedrības vadītājs noziedoja jums priekš šī nevienam nevajadzīgā referenduma naivo arodbiedrības biedru naudiņu. Tā ka...

Un otrs variants: es domāju, ka, iesniedzot vēlēšanu sarakstu, ir jāuzstāda pietiekami augsta parakstu barjera, un es domāju, ka katra nopietna partija var savākt vismaz 10 tūkstošu parakstu, lai šo sarakstu iesniegtu. Šī barjera būs pietiekami nopietna, lai daži dakteri neizmantotu šo laiku, lai pēc tam palielinātu savu privātpraksi, klientu skaitu un tamlīdzīgi. Tā ka es aicinu atbalstīt kompromisa variantu, līdzšinējo variantu, precedentu. Ja mēs nespējam vienoties, tad jau lai paliek šie 200 biedri. Un nemētāsimies no 1000 uz 500, uz vienu, un pēc tam vēl kritizēt, it kā mēs jūs esam nodevuši.

Sēdes vadītājs.

Piecas minūtes ir pagājušas.

Dz.Ābiķis.

Paldies!

Sēdes vadītājs.

Imants Burvis, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

I.Burvis

(LSDSP). Labrīt, cienījamie kolēģi! Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamais Prezidij! Paldies Ābiķa kungam par demagoģijas skolu. Mēs noteikti nodosim Zorgevica kungam, ka viņš no savas kases var sākt apmaksāt sociāldemokrātu programmu, tāpat kā Šķēles kungs to apmaksās no valsts budžeta. Bet tas nekas. Jā, es Ābiķa kungam varu piekrist. Pilnīga taisnība, ne jau biedru skaits nosaka, vai ir partija. Vai ir partija, nosaka ideoloģija, programma, rīcības un darbības programma. Atzīsimies, ka ir šodien parlamentā pietiekami daudz partiju, kuras vēl šodien ir bez programmām, tikai ar deklarācijām, ar saviem solījumiem — mēs darīsim to un to. Bet programmas nav, un acīmredzot nebūs uz nākošām vēlēšanām, kā jau tas bija Zīgeristam. Un tādā skatījumā ir vērts atgriezties, godīgi sakot, pie tās pašas normas 2000. Es pat būtu licis priekšā 5000. Kāpēc? Tā ir norma nevis demokrātijai, tā ir norma muļķu ķeršanai. Jo daudz grūtāk tādā gadījumā ir politikānim bez programmas, tikai ar naudu iekarot vēlētājus. Jo tad viņam tomēr jānokomplektē komanda, kur ļoti grūti sakomplektēt tik lielu komandu, kur strādā tikai strādāšanai sava labuma dēļ, savas darbības attaisnošanai, bez ideoloģijas mazākās, bez programmas. Un tāpēc 500 — nu tas patiešām ir šis kompromiss starp bijušajiem 200 un piedāvātajiem 1000. Man ļoti žēl, protams, ka prezidentes kundze, ņemot vērā solīdās, normālās demokrātijas ar tām tradīcijām, atnāca šeit un skatās šeit tāpat kā tur. Šeit viņai jāsaprot, ka mēs neesam vēl demokrātijā tālu. Tas, ko mēs saucam par demokrātiju, ļoti bieži, izrādās, ir demokrātiskais centrālisms no jūsu, kolēģi, iepriekšējās partijas. Diemžēl tā tas ir. Šis boļševisms. Un tādā gadījumā šis 1000 bija paredzēts tikai tāpēc, lai apgrūtinātu negodīgiem politikāņiem viendienīgas partijas taisīt. Tāpēc es domāju, ka jāatbalsta ir Baldzēna kunga priekšlikums — 500 cilvēku.

Sēdes vadītājs.

Egils Baldzēns, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

E.Baldzēns

(LSDSP). Godājamie kolēģi! Latvijas Republikas pilsoņi! Gribētu pateikt ļoti nopietnus vārdus. Mums tiešām ir izcila iespēja pašķirstīt tādu nopietnu laikrakstu kā "Latvijas Vēstnesis", paskatīties arī Ābiķa kunga uzstāšanos, kāda tā bija kvēla un stingra. Par 1000 ( No zāles deputāts Dz.Ābiķis: "Es neteicu..."), pagaidi, pagaidi, es tagad stāstu kaut ko citu. Es tev runāt netraucēju, rokas plātīt tu varēsi arī citreiz… Tā kā es gribētu pateikt pavisam skaidri un gaiši: Tautas partijai ir visas tiesības mainīt savu viedokli. Bet tad nevajag runāt par to, ka te kādi citi kaut ko pārmet. Tautas partija šajā gadījumā vismaz līgumu nav slēgusi, un esmu pilnīgi pārliecināts, ka vismaz līgumu par valsts valodu viņa nepārkāps. Ir viņai tāds līgums. Varbūt, ka lauzīs. Arī tas var notikt.

Bet es gribētu pateikt pavisam skaidri un gaiši, kas ir šeit svarīgākais. Svarīgākais ir tas, ka praktiski šeit ir triumfējis "Latvijas ceļš", vismaz valdības partiju vidū, viņš ir pārvilinājis un ieguvis sev atbalstu tieši Tautas partijā, pārliecinājis par savu taisnību, un es šeit neredzu neko tādu nepieņemamu. Ja "Latvijas ceļš" ir bijis ideoloģiski stiprāks, pārliecinošāks, tad Tautas partijai neapšaubāmi bija jāmaina savas pozīcijas. Neaapšaubāmi. Es citas iespējas neredzu, un tā arī bija jārīkojas, un, ja nebija šā argumenta vairāk, tad, protams, bija jāpiekāpjas kolēģiem ar labu.

Vienīgais, ko es gribēju teikt. Es Tautas partijai nekādu nodevību šeit nepārmetu. Es uzskatu, ka viņa ir tiesīga rīkoties. Mums nekādu tādu līgumu šeit nav. Bet par to, kā tad mēs pie tā 500 nonācām. Es varu pateikt pavisam skaidri un gaiši, ka pavisam nopietni arī Tautas partijas cilvēki man, kas bija deleģēti, piedāvāja šo 500, un es arī teicu, ka nu mēs arī esam gatavi, tāpat kā arī Rasnača kungu mēs pielauzām uz to 500 jau kopā ar Tautas partiju kā kompromisa variantu, ņemot vērā parlamentāro loģiku, ka nevajag jau vienmēr iespītēties, var jau soli pretim spert. Bet nu Tautas partija nav spērusi soli pretim, viņa vienkārši ir aizskrējusi daudzus soļus pretī pozīcijai, kur "Latvijas ceļš" ir palicis stingrs kā granītā kalts tēls uz vietas pie 200. Tas ir jāatzīst skaidri un gaiši. Tāpēc Tautas partijai šeit vajadzētu tomēr atzīt, ka viņa ir piekāpusies tieši "Latvijas ceļa" uzstājībai, viņu argumentiem, un tad būs pavisam vienkārši.

Bet, ja mēs runājam par nopietnām lietām, tad mums būtu jāsaprot tas, ka šis jautājums nav sakārtojams viena likuma ietvaros. Šis jautājums ir sakārtojams vairāku likumu ietvaros, tajā skaitā arī pašvaldību vēlēšanu, Saeimas vēlēšanu likumos. Un tāpēc es izteikšu savu politisko pārliecību, ko es jau pāris reizes esmu izteicis no tribīnes: manis pēc lai būtu, kā Leiškalna kungs saka, ka divi vai trīs cilvēki var dibināt partiju. Lai viņi tur dibina atbilstoši Satversmei. Satversmi nemainīsim. Bet pašvaldību vēlēšanās, manuprāt, varētu piedalīties 200 vai 300 cilvēku. Partiju veidojoša tāda organizācija ir ar 200 vai 300 cilvēkiem, ja tā būtu notariāli apstiprināta, ja šeit nebūtu situācijas, ka parādās mirušās dvēseles. Un tad priekš Saeimas būtu nepieciešams, būs 500. Kāpēc 500? Es šeit jums varu citēt kaut vai godājamas deputātes attiecīgi no Tautas partijas, kas nesen vēl uzsvēra, ka tomēr ir 438 pagasti, ir arī vēl pilsētas. Un būtu derīgi, lai vismaz viens pašvaldības pārstāvis tajā partijā būtu, lai cilvēki tomēr zinātu, ar ko saistīt konkrētajā teritorijā, ne tikai valstī kopumā, šo partiju.

Un nākamais, ko es gribētu pateikt. Kolēģi, es domāju, ka Tautas partijai ir jāapzinās, ka gan "Tēvzemei un Brīvībai", gan sociāldemokrāti (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: "Nemelo!") nē, nē, es saprotu, arī balsojumos frakcijā tu esi noteikti bijis pretim 1000, Ābiķa kungs, es pilnīgi tam piekrītu, tu noteikti esi par 200 bijis. Tas ir neapšaubāmi, un frakcijas attiecīgi dokumenti to apliecinās, bet paldies par repliku.

Es gribētu pateikt pavisam kaut ko citu. Šeit mums ir, kolēģi, jāizšķiras, cik nopietnas politiskās partijas mēs gribam redzēt Saeimā un vai šīm politiskajām partijām ir jāveido mums konkurence. Ja nav jāveido, tad balsojiet par 200.

Sēdes vadītājs.

Pēteris Tabūns, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

P.Tabūns

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Pirmkārt, es atbalstu šo priekšlikumu, jo pamatojumu tam jau ir izskanējis pietiekami daudz. Otrkārt, aicinu neizplūst daiļrunībā. Tā mēs norunāsim līdz vakaram. Man liekas, ka katram savs viedoklis ir absolūti skaidrs. Un treškārt. Ābiķa kungs, jā, Makarova kungam ir priekšlikums ar skaitli viens. Bet, lai izsprastu šo priekšlikumu, ir jāprot ne tikai lasīt, bet arī domāt. Paldies! (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs.

Rišards Labanovskis, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

R.Labanovskis

(LSDSP). Labrīt, godājamie kolēģi! Es demagoģiju gan esmu dzirdējis ne tādu vien. Un, Dzintar, tu sniedzi demagoģijas paraugstundu, jo jāatgādina par to pašu, kā jūs sākāt no tūkstoša, pēc tam daži jūsu biedri intervijās pieļāva iespējamus 500, pēc tam teica, ka frakcija nepiekrīt, ka jūs tomēr pastāvēsiet pie tūkstoša, un tagad jūs esat nolaidušies līdz 200. Un nevajag pārmest sociāldemokrātiem un citiem interešu nodevību pirmām kārtām.

Satversmes 102. pants, uz kuru daudzi atsaucas, skan šādi: ikvienam ir tiesības apvienoties biedrībās, politiskajās partijās un citās sabiedriskajās organizācijās. Tie, kas saprot šo pantu burtiski, no tiem visgodīgākais ir Makarova kungs, kurš paredz, ka partiju var dibināt viens cilvēks. Šeit nav teikts, ka ikvieni trīs var dibināt partiju, jo ar trīs jau sākas ierobežojums, un tas ir tikpat slikti kā 200, 500 vai 1000, ja pieejam pēc šādas loģikas.

Es piekrītu mūsu cienījamajam Juridiskās komisijas priekšsēdētājam, kurš nesaskata šeit pretrunu. Ja 200, tad nesaskata pretrunu ar šo pantu. Bet es nepiekrītu cienījamajam juristam, kurš saka, ka Latvijai ir tādi specifiski apstākļi, ka piemērojami ir 200 biedri partijā un ne 500 un 1000.

Ja Muciņa kungam būtu pārliecinoši un stingri argumenti, ka Latvija ir īpaša valsts atšķirībā no mūsu kaimiņvalstīm, no Igaunijas un Lietuvas, es atkārtojos, ja tur ir spēcīgi argumenti, kāpēc tur der 1000 vai 500, un mums tikai 200, tad es esmu gatavs nobalsot par šo priekšlikumu. Bet tā kā mēs te izskatām tos grēkāžus, kuri pārkāpj satiksmes noteikumus, un ikvienā demokrātiskā sabiedrībā ir ierobežojumi un ir noteikumi, un ir likumi, kuri ir jāievēro, tāpat arī šajā jautājumā mums ir jāpanāk attiecīgi ierobežojumi, jo es pastāvu pie tā, ka politiska partija ir tāds spēks, kurš pretendē uz politiskās varas dalīšanu valstī. Un, lai tas pretendētu uz politiskās varas dalīšanu valstī, tam ir jāsakņojas un jāpārstāv zināma sabiedrības daļa vai slānis un jāpauž tā intereses. To nevar darīt ne viens, ne trīs, ne desmit cilvēki.

Un tāpēc, kā Pēteris Tabūns teica, vajag domāt ar galvu, tad šeit ikvienam ir tiesības apvienoties politiskajās partijās. Jā, partijās, kurās ir ne mazāk kā 500 cilvēku. Dibiniet tādas partijas!

Sēdes vadītājs.

Linards Muciņš, "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts.

L.Muciņš

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Neliela izziņa. Mēs nepieņemam šodien jaunu likumu. Mēs izdarām grozījumus esošajā likumā. Mēs šeit nepieņemam likumu par jaunu partiju dibināšanu, mēs šeit izdarām nepieciešamos grozījumus likumā "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām", un tajā skaitā par politiskajām partijām. Tādēļ būsim korekti, atsaucoties viens uz otru, ko kāds kaut kur, kaut kad ir teicis. Juridiski mēs varam apspriest šo jautājumu dažādi. Šobrīd vismaz personīgi es un arī Juridiskā komisija sliecas… Es atvainojos, personīgi es uzskatu, ka nav nepieciešamība izdarīt nez kādus grozījumus uz vienu vai otru pusi pastāvošajā likumā. Pastāvošais likums, salīdzinot to ar Satversmi, nav pretrunā Satversmei. Tādēļ būsim korekti, atsaucoties viens uz otru. Runa nav par to, ka mēs pieņemam jaunu likumu vai nosakām kādus jaunus nolikumus. Runa ir par to, vai Satversmes 8. nodaļa un šīs te tiesības par apvienošanos — vai tas ir šajā likumā, kas šobrīd ir spēkā, pretrunā savstarpēji starp Satversmi un šo likumu. Šādas pretrunas, es uzskatu, šobrīd nav. Un līdz ar to nekādu demokrātijas ierobežojumu nav. Un tādēļ vienīgais, par ko mēs varam šobrīd runāt un uz ko atsaukties, un uz to arī pastāv "Latvijas ceļš", mēs uzskatām, ka nav nepieciešams izdarīt grozījumus šobrīd šajā punktā, un situācijai ir jāpaliek tādai, kāda tā ir. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš

(TP). Godātie kolēģi deputāti! Komisija ar balsu vairākumu noraidīja deputāta Egila Baldzēna un Zvejsalnieka kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 7. — deputātu Baldzēna un Zvejsalnieka priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 34, atturas — 31. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Lagzdiņš.

Nākamais ir 8.priekšlikums, to ir iesniegusi frakcija "Latvijas ceļš". Faktiski kolēģi no "Latvijas ceļa" ierosina saglabāt spēkā esošā likumā tātad šo barjeru, ka politiskās organizācijas var dibināt ne mazāk kā 200 Latvijas pilsoņu.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Juris Dobelis, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Protams, ir diezgan nožēlojami, ka mēs patērējam laiku trijos lasījumos, lai tikai it kā palabotu likumu. Bet sakarā ar šo priekšlikumu es personīgi griežos pie Gundara Bērziņa kā pie iespējamā izglītības ministra vai Operas direktora. Redziet, Bērziņa kungs, šite ir tauriņš, ja jūs apskataties, viņš ir nacionālajās Latvijas karoga krāsās, bet viena kundzīte visu laiku uzskata, ka tā esot sārta krāsa. Ir trīs iespējas, kāpēc viņai šī krāsa liekas sārta. Vai nu viņa neprot atšķirt krāsas, vai viņa arī grib, lai visi būtu sārti, vai kāds viņai liek tā darīt.

Man liekas, ka jums arī ir līdzīgi. Jums taču bija skaidra pārliecība par tūkstoti, kur tā ir palikusi, pasakiet, lūdzu. Kā jūs varat nolekt tik zemu, Bērziņa kungs? Nupat te uzstājās viens jūsu partijas pārstāvis, lai gan man vairāk liekas, ka viņš ir īpaši iesūtīts "Latvijas ceļa" aģents Tautas partijas rindās ar nolūku šķelt partiju. Mēs, piemēram, ļoti gribam, lai jūs būtu stipra un vienota partija, un tāpēc mēs kopā ar jums atbalstījām to tūkstoti pašā sākumā. Un tagad, Bērziņa kungs, iedomājieties, ka jūs tiešām būsiet Operas direktors un būs izrāde "Tanheizers", un būs svētceļnieku koris, vai tad jums tiešām nebūs patīkami, ja visi klausītāji būtu no vienas partijas un tā, piemēram, būtu jūsu partija. Tā ka es aicinu — tomēr pārdomājiet un noraidiet vismaz šo priekšlikumu par 200.

Sēdes vadītājs.

Imants Burvis.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Manā skatījumā šis priekšlikums būtu noraidāms viena iemesla pēc — tad "Latvijas ceļa" partijai būtu godīgi jāpasaka, ka ir imitējusi darbību visus iepriekšējos trīs gadus, veidojot un uzlabojot šo likumu, un tad jāpasaka, ka mēs esam gatavi vēl divus Saeimas sasaukumus sagādāt šo darbu, lai turpinās strīdi, ažiotāža, cik biedru ir vajadzīgs, atkārtosim to pašu teātri, kā bija ar Valsts valodas likumu, kur divi sasaukumi risināja, trešais atrisināja. Nu tad turpināsim! Un tāpēc manā skatījumā ir jānoraida šis priekšlikums, jo priekšlikuma pēc būtības nav vispār.

Sēdes vadītājs.

Egils Baldzēns.

E.Baldzēns

(LSDSP). Godājamie kolēģi! Es gribētu uzsvērt to, ja "Latvijas ceļš" tā ļoti pārliecinoši saka, ka šie divi simti nav pretrunā ar Satversmi, bet 500 un 1000 ir pretrunā ar Satversmi, tad es tomēr gribētu piekrist Kārlim Leiškalnam, kas ir teicis, ka divi, trīs varētu nebūt, un divi noteikti nebūs pretrunā. Un tāpēc es domāju, ka šis 200 ir jānoraida pašā saknē kā princips, kas nav pieņemams, jo tas noteikti būs pretrunā ar Satversmi, tas arī atbilst Kārļa Leiškalna, "Latvijas ceļa" deputāta, domām. Un šajā gadījumā šeit runa ir tieši par partijas dibināšanu. Es domāju, ka "Latvijas ceļam" kā liberālai partijai vajadzētu šo lietu ļoti rūpīgi apsvērt. Un es uzskatu, ka tomēr būtu jāizvērtē tas, vai arī šī metodoloģija, ko tā pašreiz ir pieņēmusi, ir gluži pareiza. Es savukārt kā sociāldemokrāts gribētu uzsvērt, ka Tautas partijai neapšaubāmi būtu vēlreiz jāpadomā, vai tā pārliecība, kas ir noplakusi par no 1000 un 200, tā nozīmē to, ka piecreiz arī ir samazinājusies jūsu pārliecība par to, kādām politiskām partijām būtu šīs tiesības strādāt Saeimā. Ja tas tik tiešām ir tā, tad jums ir šis "Latvijas ceļa" priekšlikums jāatbalsta. Ja jūs tomēr mazliet šaubāties par to, tad jums tomēr vajadzētu atturēties šajā balsojumā. Es, protams, cienu frakcijas disciplīnu, bet sirdsapziņas brīvība konservatīvām partijām, cik es zinu, ir ne mazāk liela vērtība, bet mēs redzēsim, cik brīva ir arī šī demokrātiskā Tautas partija.

Ko es vēl gribētu šeit uzsvērt? Jāuzsver ir arī tas moments, kolēģi, ka, ja mēs piekrītam "Latvijas ceļa" argumentiem, un tie ir pietiekami nopietni argumenti, tad tādā gadījumā mums ir jāsaprot viena konsekvence: ja Satversmes pārkāpums ir 500, 1000 vai 200, un tas neapšaubāmi, dzelžaini pieturoties pie "Latvijas ceļa" pamatdomas, tā ir, tad, manuprāt, arī šī Saeima ir ievēlēta pretēji Satversmes principiem, jo Vēlēšanu likums šai Saeimai noteica to, kad partijas var dibināt 200 cilvēku. Mums šajā gadījumā, ja mēs atbalstām "Latvijas ceļa" priekšlikumu par 200, ir skaidri jāapzinās viens, juridiskā konsekvence. Jebkuram šeit ir tiesības griezties Satversmes tiesā un teikt, ka šī Saeima nav ievēlēta godīgi, ja mēs pieņemam arī Leiškalna kunga iebildumus par to, ka partijas jādibina diviem vai trim cilvēkiem. Tādā gadījumā mēs gatavojam ārkārtas Saeimas vēlēšanas pakāpeniski, es saprotu, ja atbalstām "Latvijas ceļa", teiksim, pozīciju. Jo tik tiešām, 200, 500 un 1000 ir vienādā pretrunā ar Satversmi, šeit nav kvalitatīvās robežas, ja mēs to apzināmies, mēs apšaubām gan Ministru kabineta pieņemtos lēmumus visus kopš Ministru kabineta izveidošanas, gan Krištopana, gan Šķēles kunga laikā, gan arī mēs apstrīdam to, ko ir darījusi šī Saeima.

Es gribu redzēt, cik destruktīva var būt šīs Saeimas vairākuma nostāja. Vai tiešām deputāti apšaubīs paši savas pilnvaras, savus mandātus? To mēs redzēsim šajā individuālajā balsojumā, kurā mēs redzēsim to, kā deputāti arī nostāsies. Viņi uzskata, ka tomēr šis 200, kas savulaik tika iedibināts tieši pēc "Latvijas ceļa" priekšlikuma, ir tas šķērslis, kā teica arī savulaik Leiškalns, kas šo Satversmi atspiež, nu, tādā ļoti bēdīgā situācijā, ka šī Saeima tomēr ir ievēlēta ar likumu un Satversmes pārkāpumu. Es domāju, kolēģi, te ir ļoti nopietns jautājums. Jūs balsojat praktiski par saviem mandātiem. Ja jūs uzskatāt, ka šis 200 vai 500, vai 1000 ir tik tiešām tā robeža. Mans viedoklis, ka šeit vajag tomēr visu skatīt mazliet citādāk, bet, ja jūs piekrītat "Latvijas ceļam", jūs balsojat par saviem mandātiem, tas ir viennozīmīgi skaidrs, jums ir jāizšķiras, mēs redzēsim arī jūsu gatavību ārkārtas Saeimas vēlēšanām, kas diezgan drīz būtu konsekventi un principiāli jāvirza Tautas partijai, "Latvijas ceļam" un Tautas saskaņas partijai. Ja jūsu izšķiršanās ir tāda, man iebildumu nav. Ja nē, tad tā ir liekulība.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš

(TP). Kolēģi deputāti! Ja gadījumā šis priekšlikums netiek pieņemts, es gribētu jūs informēt, tad paliek spēkā otrā lasījumā pieņemtā redakcija, kas nosaka tātad 1000 personu augstu šo dibināšanas barjeru. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vairākums uzskatīja, ka būtu jāsaglabā esošā barjera, tātad 200 personu dibināšanas minimums, tādējādi mēs saglabātu tās demokrātiskās tradīcijas, kādas ir mūsu valstī. Formāli šāda barjera, kā to pareizi norādīja Baldzēna kungs, ir pretrunā vai varētu būt pretrunā ar Satversmes attiecīgajām normām, bet, ņemot vērā to, ka sekmīgi šī barjera ir darbojusies jau vairāk nekā sešus gadus un nav traucējusi mūsu valstī veidoties parlamentārajai demokrātijai, šo apstākļu dēļ komisijas vairākums atbalstīja šādas normas saglabāšanu likumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 8. — frakcijas "Latvijas ceļš" priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — 21, atturas — 7. Priekšlikums pieņemts.

J.Lagzdiņš.

9., 10., 11., 12., 13. un 14., kā arī 15.priekšlikums attiecas uz 47. pantu, kas nosaka, kādi dokumenti būtu pievienojami politisko partiju tātad iesniegtajam reģistrācijas pieteikumam. Viens no šādiem dokumentiem ir Dibinātāju saraksts. Spēkā esošajā likumā ir noteikts, tātad ka jāiesniedz saraksts ar 200 biedriem, savukārt otrajā lasījumā mēs pieņēmām... Es atvainojos! Trešajā lasījumā mēs pieņēmām noteikumu, ka jāiesniedz saraksts ar 500 biedriem. Par šo normu tātad ir iesniegti 6 priekšlikumi. Ņemot vērā mūsu iepriekšējo balsojumu, godātais priekšsēdētāja kungs, pēc būtības nebūtu balsojams 10., 11., 12., 13. priekšlikums, bet varētu balsot par Kārļa Leiškalna priekšlikumu, jo tas ierosina vispār slēgt šo noteikumu, ka jāiesniedz, tātad dibinātāju pieteikumam ir jāpievieno kādi dokumenti.

Sēdes vadītājs.

Es piekrītu jums. Tātad 9. — deputāta Leiškalna priekšlikums. Vai ir iebildumi pret atbildīgās komisijas viedokli? Iebildumu nav. 10., 11., 12. un 13.priekšlikums nav balsojams. Vai ir iebildumi pret 14. — frakcijas "Latvijas ceļš" priekšlikumu? (Starpsauciens: "Ir iebildumi.") Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 14. — frakcijas "Latvijas ceļš" priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 7, atturas — 25. Priekšlikums pieņemts.

J.Lagzdiņš.

Godātie kolēģi, man mazliet ir jāatvainojas. Pirms brīža es maldināju jūs. 15.priekšlikums nav pēc būtības izskatāms. To iesniedzis deputāts Juris Vidiņš un attiecīgi pēc šīm normām, par kurām Valsts prezidente nav iebildusi.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. Savukārt par pārejas noteikumiem iesniegti ir 4 priekšlikumi. Atbildīgā komisija ierosina tātad izslēgt pārejas noteikumu 1. un 2.punktu un mainīt tātad trešajā lasījumā pieņemto pārejas noteikumu numerāciju, jo tas saskan ar iepriekš nobalsotajiem diviem grozījumiem attiecīgajos likuma pamatteksta pantos.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš.

Es aicinu komisijas vārdā balsot kopumā par grozījumiem!

Sēdes vadītājs.

Tātad17., 18., 19., 20. un tālāk sekojošie priekšlikumi nav izskatāmi pēc būtības. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likuma "Grozījumi likumā "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām"" pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — 12, atturas — 15. Likums pieņemts. Paldies!

Pirms sākam izskatīt Prezidija ziņojumus, mums ir jālemj par ierosinātajām izmaiņām darba kārtībā. Pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 51.pantu, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas šā gada 25.novembra sēdes darba kārtībā un izslēgt no darba kārtības likumprojektu "Antidempinga likums". Vai ir iebildumi? Paldies!

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ierosina izdarīt izmaiņas šīsdienas sēdes darba kārtībā un pārcelt sekojošu likumprojektu izskatīšanu pēc otrās sadaļas, Prezidija ziņojumu izskatīšanas, sākot no 14. līdz 30.likumprojektam, kas skar budžetu pavadošo likumprojektu paketi. Vai ir iebildumi pret šo priekšlikumu? Nav iebildumu. Paldies!

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ierosina iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā Saeimas lēmuma projektu "Par termiņu, kādā izskatāms likumprojekts "Par valsts budžetu 2000.gadam otrajā lasījumā", nosakot, ka izskatīšana otrajā lasījumā tiek pārcelta no 2. uz 1. decembri". Vai ir iebildumi pret šā lēmuma projekta iekļaušanu sēdes darba kārtībā? Iebildumu nav. Iekļaujam sēdes darba kārtības beigās.

Nākamais ir 10 deputātu priekšlikums par to, vai iekļaut sēdes darba kārtībā lēmuma projektu "Par deputāta Edgara Zalāna atsaukšanu no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas" un "Par deputāta Edgara Zalāna ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā". Vai ir iebildumi par šo lēmuma projektu iekļaušanu darba kārtībā? Nav iebildumu.

Tāpat 10 deputāti ierosina iekļaut darba kārtībā lēmuma projektu "Par deputāta Arņa Razminoviča atsaukšanu no Juridiskās komisijas" un "Par deputāta Arņa Razminoviča ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā". Iebildumu nav. Lēmuma projekti iekļauti sēdes darba kārtības beigās.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu priekšlikumu "Iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā uzreiz pēc Prezidija ziņojumiem lēmuma projektus "Par deputāta Gunta Damberga atsaukšanu no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas" un "Par deputāta Gunta Damberga ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā". Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies!

Izskatām Prezidija ziņojumus. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Zvejniecības likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Singapūras Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi" nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Moldovas Republikas valdības nolīgumu par Latvijas Republikas ostu izmantošanu Moldovas Republikas kravu apstrādei un transportēšanai" nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Ukrainas līgumu par tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm" nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Horvātijas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi" nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu"" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saskaņā ar izmaiņām darba kārtībā nākamais ir Saeimas lēmuma projekts "Par deputāta Gunta Damberga atsaukšanu no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas" . Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu "Atsaukt deputātu Gunti Dambergu no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas. Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret — 1, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par deputāta Gunta Damberga ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā" . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šo lēmuma projektu. Lūdzu balsojam. Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"" , otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā deputāte Aija Poča.

A.Poča

(LC). Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Sākam mūsu darbu. Darbam nepieciešamais dokuments ir 1067b. Kā pirmais ir deputāta Ražuka priekšlikums — papildināt terminus ar skaidrojumiem. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča.

2.priekšlikums — deputāta Urbanoviča. Izslēgt no likumprojekta 1.panta otro un trešo daļu. Tas ir attiecībā uz nekustamā īpašuma, kas pieder reliģiskām organizācijām, aplikšanu. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 2. — deputāta Urbanoviča priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 10, atturas — 49. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

Kā nākamais ir deputāta Ražuka priekšlikums, kas ierosina noteikt citu likuma normas spēkā stāšanās brīdi. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Aida Prēdele, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

A.Prēdele

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Patiesībā situācija šobrīd ir ļoti sarežģīta. Un sarežģīta situācija ir tāpēc, ka gan deputāta Ražuka priekšlikums ir ļoti slikts un nepieņemams, jo viņš ierosina, ka, sākot no 2000.gada 1.janvāra, reliģisko organizāciju nekustamais īpašums tiek aplikts ar nodokli. Bet slikts ir arī pirmajā lasījumā nobalsotais variants, līdz 2000.gada 31.decembrim pagarinot šo atlikšanu, nekustamā īpašuma nodokļa aplikšanu reliģiskajām organizācijām. Es gribētu mazdrusciņ atcerēties, kā radās spēkā esošā redakcija, kas patiesībā ir tā, pie kuras mums vajag turēties un ko mēs esam arī apsolījuši savos pirmsvēlēšanu solījumos baznīcas pārstāvjiem, kad viņi aptaujāja mūsu viedokļus par nodokļu un baznīcas lietām. Proti, 6.Saeimā ar lielām pūlēm un beigās arī ar lielu deputātu sapratni tika pieņemta šī te redakcija, ka visi reliģisko organizāciju nekustamie īpašumi netiek aplikti ar nodokli. Jo reliģisko organizāciju īpašumi neatkarīgi no tā, vai šie īpašumi tiek izmantoti tieši reliģiskai darbībai, kulta darbībai, vai arī tie ir vienkārši kā organizācijas īpašums, neatkarīgi no visa tie tiek izmantoti baznīcas labā. Pie tam šī īpašuma forma ir ļoti specifiska. Tas nav ne privātīpašums, ne kādas firmas vai SIA īpašums. Patiesībā baznīcas īpašums ir sabiedrības, tautas īpašuma ļoti specifiska forma. Un ja mēs tagad apliekam to ar nekustamā īpašuma nodokli, tad mēs jau apliekam paši sevi un tos cilvēkus, kuri draudzē darbojas. Un tie jau nav kādi no sabiedrības izolēti cilvēki. Kāpēc, manuprāt, nedrīkst to darīt? Tāpēc, ka baznīcas materiālais stāvoklis joprojām ir, es teikšu, traģisks. Pa padomju gadiem ir izpostītas un izvandalētas baznīcas, un gandrīz katrai no tām ir vajadzīgs liels un nopietns remonts. Kā tad jūs domājat, no kurienes lai baznīca šo naudu ņem? Tāda varianta, no kurienes paņemt, vienkārši nav. Un šis, līdz šim spēkā esošais likums, lielā mērā baznīcām palīdzēja atsperties un deva kādu cerību par to, ka Latvijā nebūs izpostītas un sabrukušas baznīcas, ka mēs varēsim tās tomēr atjaunot.

Un šinī brīdī es vēršos pie visām partijām un mēģinu klauvēt pie sirdsapziņas. Ko darīt, kā rīkoties? Es arī saprotu, ka katrs no šiem priekšlikumiem šobrīd — gan pirmā lasījuma, gan Ražuka kunga priekšlikums — ir slikts un nekur neder. Bet mums ir jāmēģina kaut kādā veidā, varbūt te var arī palīdzēt Počas kundze, tomēr atgriezties pie spēkā esošās redakcijas. Jūs esat arī saņēmuši baznīcas vadītāju vēstuli. Katrs no jums šorīt saņēma. Izlasiet, pārdomājiet! Mēģināsim kaut ko darīt. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Leons Bojārs, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

L.Bojārs

(LSDSP). Cienījamais prezidij! Cienījamie kolēģi, Latvijas iedzīvotāji! Šo izmaiņu atbalstīt nevar, un jābalso pret. Kāpēc? Valdība ļoti steidzina budžetu. Ātrums diemžēl nerada kvalitāti. Daudzi jo daudzi Latvijas iedzīvotāji ātrumā veiktās izmaiņas negatīvi sajutīs savā dzīvē jaunajā tūkstošgadē. Pozīcijā esošā valdība, veicot taupību, vispirms uzguldīja budžeta risinājumu uz iedzīvotāju pleciem. Visas problēmas, ko tikai varēja, un tie stiprākie ir pensionāri, skolotāji, un, protams, maznodrošinātie, maznodrošinātiem, apsolīja darba vietas, bet diemžēl jaunas neradās. Un, protams, arī to nebūs. Un pavadošie likumi budžetā, kuriem steigā tiek radītas izmaiņas, atrada jaunu avotu. Tas ir — aplikt reliģisko organizāciju un baznīcu nekustamo īpašumu ar nodokli. Tie ir semināri, klosteri, kapličas, mācītāju mājas. Šinī gadījumā acīmredzot tika iestrādāta viltība — iemest akmeni svešā logā un skatīties, kas tad notiks. Ja valdība pāriet opozīcijā, tad, protams, to varēs izmantot tālāk, noņemot šo nodokli. Un tad varēs saņemt kaut kādas privilēģijas, varbūt baznīca atbalstīs pašvaldību vai 8.Saeimas vēlēšanās. Ierosinājums ir bezkaunīgs, un tas neatbilst ne baznīcas, ne arī ticīgo cilvēku interesēm. Ko valdība desmit gadu laikā ir palīdzējusi mūsu baznīcām vai reliģiskajām organizācijām? Neko. Ja būtu vismaz no tiem ārējiem parādiem, kas sakrājas līdz pusmiljardam, nu, kādus 5, 10 miljonus nodalījusi baznīcu atjaunošanā, tad vēl varētu kaut ko runāt. Diemžēl reliģiskās draudzes par tiem niecīgajiem ziedojumiem, ko viņi savāc, veic dievnamu atjaunošanu, ceļ jaunus, atjauno vēsturiskas nozīmes svētbildes un citus priekšmetus, veic jaunatnes apmācību un izpilda visdažādāko humanitāro palīdzību un vispār palīdzību iedzīvotājiem, tātad patiesībā veic ļoti pozitīvu palīdzību mūsu Latvijas valsts iedzīvotājiem. Un tagad mēs viņiem uzveļam virsū naudas summu, kuru vajadzēs nomaksāt par tiem īpašumiem, kuri patiesībā netiek izmantoti ne kazino, ne citām izpriecas vajadzībām. Mēs vēl aizmirsām arī to, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzticas baznīcai, bet diemžēl ne Saeimai, ne valdībai un ne citām institūcijām. Arī par to ir jāpadomā.

Un tagad vēl ja paskatāmies. Arī tie ziedojumi, ko savāc baznīca un ko ticīgie cilvēki saziedo, tie jau nav lieli. Jo lielākā daļa iedzīvotāju ir ļoti slikti apgādāti ar saviem naudas resursiem un ziedot daudz nevar. Tāpēc darbs, ko veic baznīca, lai saglabātu vēsturiskās celtnes, ir ļoti liels. Un likt vēlreiz viņiem maksāt par visu to, tā ir bezkaunība. Un tāpēc es aicinu visus balsot pret. Ir jādomā par to, ka mēs nevaram pārvērst baznīcu par naudas iegūšanas avotu valstī.

Sēdes vadītājs.

Anta Rugāte — Tautas partijas frakcija.

A.Rugāte

(TP). Labrīt, augsti godātie deputāti! Cienījamais Prezidij! Es gribētu precizēt to informāciju, par kuru jums deva savu skaidrojumu Prēdeles kundze, jo arī es esmu konsultējusies ar reliģiskajām organizācijām par šiem grozījumiem, un varu jums paust sekojošo, ka deputāta Urbanoviča kunga priekšlikums ir ne sevišķi korekts, jo tādā gadījumā no likuma tiktu svītrota atruna par to, kāds īpašums netiek aplikts ar nekustamā īpašuma nodokli, taču šī atruna tieši reliģiskajām organzācijām esošajā likumā un arī turpmāk, ja šī norma tiks saglabāta, dotu skaidru un nepārprotamu skaidrojumu un pozīciju, kurā valsts pateikusi savu nostāju pret reliģisko organizāciju īpašumiem. Un tur nevarētu būt dažādu traktējumu iespēja. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt, deputāta Ražuka priekšlikums par 2000. gada 1.janvāri, ar kuru vajadzētu sākt aplikt reliģiskās organizācijas ar nekustamo īpašumu nodokli tajās īpašuma daļās, kuras neizmanto reliģiskās darbības veikšanai, ir pārliekams uz 2001. gadu tā, kā tas ir komisijas priekšlikumā, dodot gadu laika, par ko neiebilst arī reliģiskās organizācijas, lai varētu inventarizēt un sakārtot visu reliģisko organizāciju īpašumā esošos īpašumus un darbības, kas šajos īpašumos notiek. Pie reizes būtu nepieciešams arī precizēt, kas ir reliģiska darbība un reliģiskas darbības veikšanas process. Un acīmredzot šajā procesā būs iekļaujama gan priestera māja, jo tā nodrošina reliģisku darbību, būs iekļauta arī svētdienas skola un tamlīdzīgi, taču ne man šo uzskaitījumu šobrīd jums priekšā klāstīt. Tas ir jautājums, kurš ir jānoliek pilnīgi skaidrā sakārtojumā, un nav taču noslēpums, ka diemžēl klīst šādas netīkamas un kompromitējošas runas attiecībā pret reliģiskajām organizācijām, ka šo organizāciju īpašumu teritorijās notiek dažādas darbības. Un savukārt, ja ir nekustamais īpašums, kuru reliģiskā organizācija iznomā kādai citai darbībai, tad neizbēgami šis iznomātājs būs saistīts ar nodokļiem, un arī tad šīs attiecības valstij un reliģiskajai organizācijai būs skaidras un saprotamas.

Es gribētu teikt, ka ir atbalstāms priekšlikums atstāt veco redakciju spēkā, kura ir šobrīd likumā un nosaka to daļu, kas nav apliekama ar nekustamā īpašuma nodokli, tātad arī reliģisko organizāciju nekustamais īpašums, un ierakstot šo 4. prim pantu, kurā ir noteikts gadaskaitlis — 2001. gads 1. janvāris — kurā būtu jāparādās attiecīgajam sarakstam, kas tad īsti tiek precizēts un kurš ir tas īpašums, kurš tiek un kādā apjomā tiek aplikts ar nodokli. Pret šo sakārtošanu neiebilst arī pašas reliģiskās organizācijas. Lūdzu atbalstīt esošo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Egils Baldzēns, Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

E.Baldzēns

(LSDSP). Godājamie kolēģi! Es gribētu uzsvērt, ka mums būtu ļoti uzmanīgi jāpieiet šim jautājumam un skaidri jāapzinās, ka baznīcas nebūt nav tās bagātākās sabiedriskās institūcijas, un, ja mēs gribam arī savus politiķu trūkumus sākt labot uz baznīcas ienākumu rēķina, tad mums ir jāapzinās arī tas, cik draudzes ir trūcīgas. Un, ja mēs to apzināmies, tad mēs saprotam, ka šinī brīdī mēs nekādā gadījumā nevaram atbalstīt deputāta Romualda Ražuka priekšlikumu, jo mēs pat viena gada atelpu nedodam šīm reliģiskajām organizācijām.

Es piekrītu arī deputātei Rugātes kundzei, kura uzsvēra to, ka atsevišķos gadījumos mums tik tiešām ir jābūt ar laiku pilnīgai skaidrībai, kur kaut kur varbūt ienākumi tiek gūti kā papildu ienākumi, iznomājot kaut kādas telpas un gūstot varbūt neproporcionāli lielus ienākumus, kas varbūt nemaz netiek izlietoti baznīcas vajadzībām, draudzes vajadzībām. Tas ir cits jautājums. Bet vispirms ir jāsakārto likumdošana, un tad to visu var noregulēt, nevis par to, ka tāda iespēja pašreiz pastāv, sodīt visas konfesijas un reliģiskās organizācijas. Es domāju, ka tas ir galīgi nepieņemami.

Es gribētu pateikt savu nostāju, ka esmu pilnīgi pārliecināts, ka labējās partijas šinī gadījumā visas kā viena balsos par to, lai saglabātu vismaz pašreiz šo atelpas iespēju baznīcām, un tad sakārtot šī gada laika šo likumdošanu tā, lai arī tās lietas, kas reizēm varētu notikt reliģisko organizāciju ietvaros, kas nebūtu kalpojušas pašai šo reliģisko organizāciju sūtībai un misijai sabiedrībā, tomēr tiktu kaut kādā mērā sakārtotas atbilstoši mūsu dzīves realitātēm un starptautiskajai praksei. Bet nesodīsim tagad lūdzu baznīcas, nesodīsim reliģiskās organizācijas, un tāpēc es uzskatu, ka mums ir skaidri jāapzinās — baznīca nav augļotājs. Ir trūcīgas draudzes. Un nākotnē, kad sabiedrība būs turīga, mēs varēsim daudzas lietas izskatīt. Dievnami ir jāatjauno, un ne mums būt tiem, kas viņu, teiksim, atjaunošanu traucēs. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Romualds Ražuks, "Latvijas ceļa" frakcija.

R.Ražuks (LC).

Godājamais Prezidij, godājamie kolēģi! Protams, var jau piekrist visam tam, ko dedzīgi un emocionāli runāja daudzu Latvijas baznīcu Saeimā pārstāvētie aizstāvji. Visam tam var piekrist. Vienīgais, ko es lūgtu, runājot par šīm problēmām, iedziļināties lietas būtībā. Iedziļināties lietas būtībā un ņemt vērā, ka mums Latvijā nav vairs tikai tradicionālās baznīcas, mums zināmās ar gadsimtu pieredzi, un mums nāk iekšā arī lielas transnacionālas, jaunas reliģijas ar ļoti lielu finansiālo pamatu, un tur šī darbība ir tīri komerciāla, ekonomiska un, ņemot vērā to, ka daudzas pašvaldības, it īpaši Rīgas pašvaldība ir izteikušas priekšlikumus, un šie priekšlikumi arī ir iestrādāti. Ļoti daudz zemes pilsētā pieder baznīcām. Pieder, un tur tiek veikta tīrākā saimnieciskā darbība, zeme tiek izīrēta, un šādi apstākļi, kad vienā pilsētā ir zeme, par kuru netiek maksāts nekustamā īpašuma nodoklis, un zeme, kur šis nodoklis tiek maksāts, neko citu neveicina kā konkurences izkropļošanu. Nevienam ne brīdi neienāca prātā aplikt ar nekustamā īpašuma nodokli to zemi, uz kurām atrodas baznīcas, citas celtnes, kur tiek veikta reliģiskā darbība. Jā, šeit ir viens trūkums. Šo priekšlikumu vajadzētu vēl papildināt ar tām celtnēm, zemēm, kur atrodas reliģisko organizāciju baznīcas, uzturētās patvertnes, žēlsirdības organizācijas, viss tas, kas ietilptu šajā kategorijā.

Tāpēc, manuprāt, šeit droši vien tiešām ir pareiza pieeja, ka nepieciešams vēl gads visu šo jautājumu sakārtošanai, papildinot likuma redakciju ne tikai ar zemi un celtnēm, kur tiek veikta reliģiskā darbība, bet tur, kur tiek veikta labdarība, žēlsirdība, viss tas, kas tradicionāli baznīcai nāk paralēli. Tāpēc es noņemu savu priekšlikumu, atbalstot valdības noteikto redakciju — pārcelt šo normu vēl uz gadu.

Sēdes vadītājs.

Paldies! 3.priekšlikums tiek noņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Poča

(LC). Cienījamie deputāti! Es gribētu jums norādīt, ka debatēt vajadzētu tad, kad dotais priekšlikums tiešām arī skar konkrēto problēmu. Šīm debatēm vajadzēja notikt, pirms balsojām par deputāta Urbanoviča priekšlikumu. To mēs nobalsojām, pēc tam visi sāka debatēt faktiski jau par nobalsotu priekšlikumu.

Nākamais — 4.priekšlikums, deputāta Ražuka priekšlikums. Komisija to neatbalstīja, jo faktiski neko jaunu šis priekšlikums nepiedāvāja, jo likumā parasti kabinetam noteiktas jau konkrētas tiesības, noteikta kārtība, kādā šī zeme, kur ir aizliegta saimnieciskā darbība, tiek aplikta ar nodokli.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča.

Nākamais bija deputāta Bojāra priekšlikums — atstāt spēkā šobrīd esošo 5.punktu. Komisija arī šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Poča.

6. ir deputāta Ražuka priekšlikums, kas arī faktiski tikai precizē jau pašreiz spēkā esošo normu, bet arī komisija bez diskusijām šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča.

Nākamais ir finansu ministra Krastiņa priekšlikums par 11.apakšpunkta precizēšanu, un komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

Kā nākamais ir deputātes Ūdres priekšlikums, kas piedāvā citu likmi par nekustamā īpašuma vērtību. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Ingrīda Ūdre, Jaunās partijas frakcija.

I.Ūdre

(JP). Cienījamais Prezidij! Priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es gribētu pievērst jūsu uzmanību tam, ka visu partiju priekšvēlēšanu programmās un arī deklarācijās bija skaidri paziņots, ka visas partijas atbalsta mazos un vidējos uzņēmējus. Samazinot likmi līdz 1,5% nekustamā īpašuma nodoklim, mēs sniedzam atvieglojumu lieliem uzņēmējiem, kam pieder lieli nekustamie īpašumi. Tādēļ mana priekšlikuma būtība ir tāda, ka maziem uzņēmējiem saglabāt viņu maksātās likmes un atstāt līdzīgi tam, kā tas bija iepriekšējā likumā. Ja jūs atbalstāt mazos un vidējos uzņēmējus, es aicinu jūs balsot par manu izteikto priekšlikumu, tas ir identisks arī 9. — nākamajā labojumā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav. Komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča

(LC). Jā, šīs diskusijas bija diezgan pamatīgas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā par to, kādā veidā piemērot šo samazināto likmi, bet komisija tomēr pēc visām diskusijām neatbalstīja ne šo priekšlikumu, ne arī citus ar tiem saistītos, un tāpēc lūdzu izvēlēties balsojot.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 8. — deputātes Ūdres priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 27, atturas — 23. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

Līdzīgs pēc sava satura ir arī 9.priekšlikums. Arī to komisija neatbalstīja. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 9. — deputātes Ingrīdas Ūdres priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 34, pret — 27, atturas — 24. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

Kā nākamais ir 10. — deputāta Ražuka priekšlikums. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu, bet tam ir precizēta redakcija, līdz ar to 12.būtu priekšlikums, ko mēs lūgtu atbalstīt. 11. — apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas priekšlikumu — par šo pašu pantu, kas nosaka, ka represētie nemaksā nekustamā īpašuma nodokli vismaz piecus gadus, mēs neatbalstījām.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Anna Seile, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Tiešām 10., 11. un 12.priekšlikums ir skatāmi reizē, jo visi tie runā par atvieglojumiem vai iespējamiem atvieglojumiem politiski represētajām personām. Kāpēc frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK ierosināja no spēkā esošā teksta izslēgt vārdus "ka vismaz piecus gadus", kas nozīmē to, ka tikai tām politiski represētajām personām, kuram īpašuma vai lietošanas tiesības ir piešķirtas jau piecus gadus, ir tiesības uz nodokļu atvieglojumiem 50% apmērā? Vēl 6.Saeimas laikā politiski represētajām personām visām bija tiesības saņemt atvieglojumus par savu atgūto īpašumu. Nevienam nav jāskaidro, ka politiski represētās personas ir īpaši cietušas un daudzām no viņām šis politiski represētā statuss ir atgūts tikai pavisam nesen. Un pieci gadi, šogad ir 1999.gads, tātad sākot no 1994.gada, ja īpašums nav vēl piešķirts īpašumā vai lietošanā, tad nekādu nodokļu atvieglojumu nav. Ļoti daudzas vēstules ir Saeimā saņemtas, jūs visi to zināt, un, manuprāt, tas būtu godīgi pret politiski represētajām personām, kuri jau tā ir cietuši šajos represiju gados, izdarīt tādu normu, lai nodokļu samazinājums būtu vismaz 50% apmērā. Tagad viņi griežas pašvaldībās, bet pašvaldības paskatās mūsu likumā — aha, jums piecus gadus vēl nav bijis īpašumā, valdījumā šis īpašums un atvieglojumu nepiešķir. Stāvokli neglābj arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sagatavotais priekšlikums, kur ir pateikts, ka tad, ja šis nekustamais īpašums netiek izmantots saimnieciskajā darbībā, tādā gadījumā politiski represētajām personām būs tiesības piešķirt atvieglojumu. Nu labi, par dzīvojamām mājām tik un tā nav nodoklis jāmaksā, bet, ja politiski represētā persona ir atguvusi 10 vai 15 hektāru zemes, tad viņai nekas cits neatliek ar šo grozījumu, ko ir ieteikusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, viņi nedrīkst savu zemi apstrādāt. Vai to mēs gribam? Es domāju, ka tas nav mūsu mērķis, vieglāk ir atbalstīt 11.priekšlikumu, ko ir iesniegusi frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, un līdz ar to tiks atgriezta arī taisnība zemes virsū.

Sēdes vadītājs.

Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav. Komisijas vārdā — Aija Poča.

A.Poča

(LC). Komisijas vārdā es lūdzu jūs atbalstīt 12.priekšlikumu, bet es saprotu, ka balsojumu lūdz "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, tāpēc acīmredzot balsosim par 11.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Tātad mums vispirms jāizskata 11. — apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas priekšlikums. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 11.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 3, atturas — 39. Priekšlikums nav pieņemts. Vai ir iebildumi par atbildīgās komisijas viedokli par 10. un 12.priekšlikumu? Iebildumu nav. Paldies! Tālāk, lūdzu!

A.Poča.

Nākamais ir 13. — deputāta Ražuka priekšlikums par jauno likuma 7.panta otrās daļas redakciju ar lūgumu papildināt ar to, ka nodoklis jāmaksā arī, ja rodas lietošanas vai nomas tiesības, un jāpiesakās attiecīgi pašvaldībā un arī, ja nodokļu maksātājs šo normu nav izpildījis, aprēķināt soda naudu nodokļa divkāršā apmērā. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, jo sodi mums tiek izskatīti pamatā nodokļos un nodevās. Protams, atsevišķos gadījumos arī speciālajos likumos, un mēs šobrīd uzskatījām, ka tas nebūtu vienkārši lietderīgi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča.

Kā nākamais ir 14. — deputāta Ražuka priekšlikums, kas saistīts arī ar nodokļu nomaksu gadījumos, ja ir parādu saistības nodokļu maksātāja nāves gadījumā un kā tiek šī procedūra atkārtota. Par cik tas bija saistīts arī ar Civilprocesu likumu, komisija šobrīd šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijai.

A.Poča.

Kā nākamais — 15. arī bija deputāta Ražuka priekšlikums par atbildības pastiprināšanu. Arī šo priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

A.Poča.

16. — deputātes Ūdres priekšlikums, kas ierosināja saglabāt pašreiz spēkā esošo likuma redakciju un nepapildināt to ar jaunu ceturto daļu. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, jo uzskatīja, ka tas tomēr ir speciālā likuma jautājums, kas nosaka to, kādā veidā tiek veikta nodokļu nomaksa bankrota procedūras gadījumā.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Ingrīda Ūdre — Jaunās partijas frakcijas deputāte.

I.Ūdre

(JP). Paldies, cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Ja mēs skatāmies, ko nosaka 9.panta 3.punkts, nosaka to, ka zemesgrāmatā īpašnieka maiņu var reģistrēt tikai pēc nodokļa pamataparāda, soda naudas nokavējuma pilnīgas nomaksāšanas, tātad papildināt ar ceturto daļu. Mēs redzam, ka šis papildinājums skan sekojoši: "Šā panta trešo daļu nepiemēro, ja īpašums tiek atsavināts, veicot bankrota procedūru." Papildinot ar šo daļu, nobalsojot par to, mēs dodam iespēju, teiksim, uzņēmējiem veikt bankrota procedūras, bieži vien tās ir arī apzinātas, un līdz ar to valsts uzņemas šo bankrotējošo uzņēmumu nodokļu parādu nomaksu. Tas nekādā gadījumā neveicina valsts ieņēmumus valsts budžetā. Tādēļ es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Debatēs vairāk neviens pieteicies nav. Komisijas vārdā, lūdzu!

A.Poča

(LC). Principā par šo jautājumu varētu diskutēt, bet komisijā viedokis tomēr bija, ka šinī gadījumā vienkārši, ja netiek piemērota šī procedūra, konkrēti, ja nepiemēro spēkā esošo trešo redakciju, tad ļoti bieži ir problēmas ar īpašuma realizāciju, lai vispār iegūtu kaut kādus līdzekļus, lai segtu citus parādus un vispār principā ar šo īpašumu kaut ko iesākt. Tas paliek it kā gaisā karājoties. Mēs tiešām diskutējām komisijā par šo priekšlikumu. Līdz ar to mēs neatbalstījām, un pēc savas būtības 16. un 17. priekšlikums ir identiski. Līdz ar to mums būtu jāpieņem lēmums kopumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 16.— deputātes Ingrīdas Ūdres priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 25, atturas — 23. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

16. ir deputātes Ūdres priekšlikums par ...

Sēdes vadītājs.

16.mēs tikko izskatījām.

A.Poča.

Es atvainojos! 17. ir identisks. Tie ir vienādi.

Sēdes vadītājs.

Paldies!

A.Poča

. 18.priekšlikums ir deputātes Ūdres priekšlikums neizdarīt grozījumu 10.pantā. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja. Savukārt deputāts Ražuks piedāvāja jaunu likumprojekta 10.panta pirmās daļas redakciju. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja, bet Ministru kabineta alternatīvajā redakcijā, kas, mūsuprāt, bija precīzāka.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 18., 19. un 20.priekšlikumu.

A.Poča

. 21. bija Juridiskā biroja priekšlikums par panta redakcijas precizēšanu. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča

. 22. — arī Juridiskā biroja priekšlikums par šā panta redakcijas precizēšanu. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Arī nav iebildumu.

A.Poča

. Vēl 23. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, ka atsevišķu normu kārtības piemērošanu nosaka Ministru kabinets. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, varbūt šeit nav gluži precīzi pateikts, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir izveidojusi savu operatīvo redakciju, kura faktiski pasaka, ka varētu arī būt ne tikai pašas piemērošanas kārtība, bet arī likuma normu interpretācija un skaidrojošie piemēri. Līdz ar to pēc būtības ievietots 23.priekšlikums, bet es lūdzu atbalstīt 24. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 23. un 24. priekšlikumu.

A.Poča

. 25.— deputāta Golubova priekšlikumu — komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 25. — deputāta Golobova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par 32, pret — 24, atturas — 17. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča

. Kā nākamais ir 26. — deputāta Bojāra priekšlikums, kurš nosaka, ka ar 2002.gada 1.janvāri spēku zaudē likums "Par īpašuma nodokli". Pēc būtības tas nosaka to, ka paliek spēkā vecās nodokļu likmes attiecībā uz īpašumu — ēkām un būvēm, kas ir līdz 4%, un mēs nevarēsim līdz ar to teikt vai pildīt savus solījumus par to, ka nekustamā īpašuma nodoklis tiks samazināts. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Deputāts Leons Bojārs.

L.Bojārs

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Ar visu cieņu pret valdības deklarētām pozitīvajām izmaiņām budžeta pildīšanā — viņi aicina, lai visi strādātu godīgi un godīgi maksātu nodokļus. Tagad rodas jautājums: kāpēc atkal nezināms autors ierosina lielo Latvijas uzņēmumu atbrīvošanu no 4% īpašuma nodokļa? Jā, protams, nodoklis varbūt ir liels, bet visu to pamazināšanu vajadzēja veikt pakāpeniski. Un kas tad iznāk? Maziem uzņēmumiem mēs pacēlām īpašuma nodokli no 0,5% līdz 1,5%. Tie lai nes visu to nastu, toties lielajiem uzņēmumiem mēs pamazinām no 4% uz 1,5%. Nu ja jau bagātajam ir jāmaksā mazāk nekā tam mazāk pelnošajam, tad varbūt tas tik tiešām ir mūsu valdības cienījams ieteiciens. Un, ja gribam taisnīgi un godīgi, tad arī visa darbība valdībai ir jāveic godīgi. Dotajā gadījumā es vēlreiz atkārtoju, ka vajadzēja samazināt 4% likmi pakāpeniski. Kas no tā izriet, ja mēs veicam tādu darbību? Tātad, ja mazos uzņēmumus mēs aplikām ar nodokli līdz 1,5%, tas nesīs to bankrotu, jo viņi izmanto lielākoties celtnes, telpas un nekustamo īpašumu īrējot.

Otrs. Pakalpojumi paliks dārgāki, tātad iedzīvotājiem vajadzēs no savas kabatiņas izvilkt liekus latus laukā, un mūsu pakalpojumi valstī visā apmērā paliks dārgāki. Kungi, kā tad būs ar valsts budžeta pildīšanu? Valsts budžets pazaudēs no 5 līdz 7,5 miljoniem latu, un būs palielinājies bezdarbs. Tāds būs rezultāts. Tāpēc es aicinu doto priekšlikumu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Komisijas vārdā — Aija Poča.

A.Poča

. Lūdzu balsojam!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 26. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 34, atturas — 23. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča

. Kā nākamais ir 27. — finansu ministra Krastiņa priekšlikums par nodokļu pārrēķinu par 1999.gadā pārmaksāto. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

A.Poča

. 28. — deputāta Ražuka priekšlikums par pārejas noteikumu 7.punkta papildināšanu — kādā veidā tiek iemaksāts nodoklis pašvaldību budžetos. Komisija pēc būtības šo priekšlikumu atbalstīja, bet tas ir iestrādāts Ministru kabineta priekšlikumā par pārejas noteikumu 9. punkta 10.apakšpunktu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Poča

. 29. — deputāta Bojāra priekšlikums par īpašuma nodokļa pārrēķinu. Bet īstenībā tas nav balsojams, jo mēs neatbalstījām iepriekšējo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tālāk, lūdzu!

A.Poča

. 30. — Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija piedāvā citu nodokļu likmes skalu, lai apliktu ēkas un būves, kas īstenībā, ja mēs nobalsojam iepriekšējo priekšlikumu, pēc būtības vairs nebūtu balsojams. Jo mēs noteicām, lai gan es saprotu, ka varbūt Pēteris Salkazanovs, kura priekšlikums arī pēc būtības ir gandrīz identisks, varbūt uztur savu balsojumu.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs

(LSDSP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Jā, mēs esam nobalsojuši vairākus priekšlikumus par šo pašu tematu, nobalsojuši pamatlikumā, un tagad ir pārejas noteikumi, kur atkal šīs pašas normas atkārtojas. Jautājums tikai — kāpēc tās atkārtojas? Un atkārtojas tās šādu iemeslu dēļ: 1997.gada 1.janvāris, Šķēles valdība dzēš budžeta deficītu. Kādā veidā? 60 miljonus noņem pašvaldībām, 10 miljoni mērķdotāciju pedagogu algām pirmsskolas izglītības iestādēs. 1999.gada decembris. Situācija atkārtojas. Atkal budžeta deficīts tiek dzēsts uz pašvaldību rēķina, tajā skaitā uz pašvaldību rēķina tie ir 7,4 miljoni latu, kas tiek izņemti no pašvaldību budžeta. Tādējādi rodas tā pati problēma, kas radās 1997.gadā ar pirmsskolas izglītības iestāžu pedagoģisko darbinieku darba samaksu. Kopējais pašvaldību budžeta deficīts nākamajā gadā ir plānots 18 miljoni latu, un 7,4 miljoni latu no šī budžeta deficīta ir jāmeklē tieši īpašuma nodoklī. No otras puses, īpašuma nodoklis rada to situāciju, par ko jau runāja Ūdres kundze. Visas valdības, arī šī, runā par to, ka ir jāatbalsta vidējais un mazais uzņēmējs. Taču laikam taisnība ir tiem, kas runā, ka nevajadzētu klausīties to, ko runā, bet ir jādomā vai jāskatās par tiem darbiem, kas notiek. Un reāli šie darbi notiek pilnīgi pretējā virzienā. Jo pilnīgi saprotams, ka partijām, kas pārstāv lielkapitālu, ir izdevīgs šāda veida labojums. Tas nekas, ka tas ir uz pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu algu rēķina, ka tas ir uz veselības aprūpes iestāžu rēķina, ka tas ir uz kultūras iestāžu sniegto pakalpojumu rēķina, bet katrā gadījumā tas nav uz to, par ko runāja Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, uz 560 pašvaldību vadītāju algu rēķina vai arī uz viņu sekretāru rēķina. Tas vienkārši ir nekorekti.

Attiecībā par to, kādā veidā tad šī virzība pašlaik notiek vai prognozējamā virzība. Uz šodienu pašvaldību budžets no iekšzemes kopprodukta sastāda tikai apmēram 8%. Tas ir ļoti, ļoti maz. Tas liecina par to, ka notiek funkciju decentralizācija, bet tajā pašā laikā finansēs notiek tieši pretējs process — centralizācija.

Ja, pieņemsim, Zviedrijā pašvaldības no iekšzemes kopprodukta budžetā saņem 28%, Dānijā — 33%, Somijā — 20%, katrā gadījumā bieži vien šeit argumentācijā pozīcijas partijas izmanto jautājumu par to, ka mēs atbaidām investoru ienākšanu Latvijā. Jāsaka, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums runā par to, ka šeit pārejas noteikumos paredzēt normu, ka jaunienācēju investoriem tiek pielietota jaunā likme — 1,5%, bet iepriekšesošajiem uzņēmumiem šī likme paliek iepriekšējā. Tādējādi nevar runāt par to, ka nav ņemts vērā viedoklis attiecībā par to, ka jauninvestīcijas tiek atbaidītas.

No otras puses, nākamais priekšlikums, ko es iesniedzu, runā par to, ka apliek nekustamo īpašumu ar šo jauno vērtību — 1,5% — tikai to, kas ir kadastrāli novērtēta. Šodien Latvijā Valsts zemes dienests kadastrāli nav novērtējis visus īpašumus, un ir jāizmanto bilances vērtība, kas katrā gadījumā ne vienmēr liecina par objektīvu šī īpašuma novērtējumu. Šis priekšlikums dotu iespēju īpašniekam būt ieinteresētam kadastrāli novērtēt savu īpašumu un Valsts zemes dienestam kā otrai ieinteresētai personai vai arī precīzāk valstij kā otrai ieinteresētai personai palīdzēt šim īpašniekam novērtēt savu īpašumu.

Sēdes vadītājs.

Laiks.

P.Salkazanovs.

Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Aija Poča.

A.Poča

(LC). Kā jau es teicu, ņemot vērā mūsu iepriekšējos balsojumus, pēc būtības šis priekšlikums vairs nebūtu balsojams. (Starpsauciens: "Ir, ir balsojams!")

Sēdes vadītājs.

Tomēr priekšlikums ir balsojams. Tātad par 30. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu — vai ir kāds uzstājis balsojumu? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 30. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 31, atturas — 27. Priekšlikums nav pieņemts.

Vai deputāts Aivars Tiesnesis vēlas debatēt par nākamo priekšlikumu? Nē. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 31. — deputāta Salkazanova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 30, atturas — 28. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Poča

. 32. un 33. — deputātes Ūdres un deputāta Salkazanova priekšlikumi — ir gandrīz identiski, kur ir precizēta šī panta redakcija. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

A.Poča

. Arī par 34. — deputāta Salkazanova priekšlikumu — pēc diskusijām komisija pieņēma lēmumu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Attiecībā par 34.priekšlikumu. Dabīgi, var atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedokli, bet tikai ir jāpadomā par sekām. Sekas ir ļoti vienkāršas. Apliekot siltuma apgādes un ūdens apgādes un kanalizācijas iestāžu ēkas un būves ar nodokli, mēs iegūstam papildu ieņēmumu avotu priekš pašvaldībām. Bet par šo ieņēmumu avotu maksā patērētājs, tas ir, jūs, šeit klātesošie, un tie cilvēki, kas klausās šodien radio. Tas nebūtu pārāk pareizi. Jā, var runāt par to, ka pašvaldības atbrīvos šos te objektus no īpašuma nodokļa vai arī samazinās likmi. Bet tas samazinās arī pašvaldību budžeta ieņēmumus. Ja šis ir iestrādāts likumā, tādējādi pašvaldībām prognoze tiek prognozēta bez šī ieņēmuma avota. Un nav nepieciešamība pašvaldībām apzināti pielietot šo budžeta ieņēmumu samazinājumu, veicot padomēs vai domes sēdēs attiecīgu lēmumu pieņemšanu. Katrā gadījumā šis grozījums, ja tas netiek atbalstīts, gulstās uz iedzīvotāju, nodokļu maksātāju rēķina.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča

. Lūdzu balsojumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 34. — deputāta Salkazanova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 30, atturas — 29. Priekšlikums nav pieņemts.

Likumprojektu izskatīšanu turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavota reģistrācijas izdruka, daži paziņojumi. Antons Seiksts.

A.Seiksts

(LC). Lūdzu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju komisijas telpās uz sēdi. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Romualds Ražuks.

R.Ražuks

(LC). Cienījamie Sociālo un darba lietu komisijas deputāti! Lūdzu uz komisijas telpām uz komisijas sēdi tagad.

Sēdes vadītājs.

Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis

(TP). Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas! Aicinu jūs uz komisijas sēdi tūlīt komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs

(7. Saeimas sekretāres biedrs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Oļegs Deņisovs, Viola Lāzo, Rihars Pīks, Ģirts Kristovskis. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7. Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume .

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Pulkstenis ir 11.00. Turpinām izskatīt likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"". 35. priekšlikums. Lūdzu!

A.Poča

(LC). 35. — deputātes Ūdres priekšlikums, kas arī ierosināja papildināt ar jaunu punktu, kas nosaka, ka komunālajā saimniecībā izmantojamais īpašums, izņemot viesnīcas, nav apliekams ar nodokli. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča.

36. ir deputātes Ūdres priekšlikums par 9. punkta 3. apakšpunkta redakcijas izmaiņām. Un arī 37. — Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas priekšlikums, kā arī deputāta Salkazanova 38. priekšlikums runā par vienu un to pašu tēmu — par to, kādā veidā Valsts ieņēmumu dienests sniegs informāciju pašvaldībām par viņiem jaunadministrējamo nodokli. Daļa no šiem priekšlikumiem ir atbalstīta Edmunda Krastiņa 39. priekšlikumā. Tātad komisija lūdz atbalstīt 39. priekšlikumu, bet vēl par šiem pašiem šajās piedāvātajās redakcijās skartajiem jautājumiem ir arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas tālākas redakcijas. Lūdzu atbalstīt komisijas viedokli!

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 36., 37., 38. un 39. priekšlikumu.

A.Poča

. 40. — finansu ministra Edmunda Krastiņa priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča. 41. — deputātes Ūdres priekšlikums. Komisijas pilnībā šo priekšlikumu neatbalstīja. Tajā skaitā tajā daļā, kas runā par nodokļa parādniekiem, komisija atbalsta to 46. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

A.Poča

. 42. ir deputāta Ražuka priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji Ministru kabineta iedāvātajā redakcijā par 9. punkta 10. apakšpunktu. Līdzīgi arī 43. — Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas priekšlikums, kā arī 44. — Salkazanova kunga priekšlikums. Līdz ar to lūdzu atbalstīt 45. — Ministru kabineta sagatavoto redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 42., 43., 44. un 45. priekšlikumu.

A.Poča.

46. priekšlikums ir jauna redakcija, kurā, kā jau es minēju, ir iestrādāti tie priekšlikumi, kuri bija iepriekšējās deputātu piedāvātajās redakcijās. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

47. — finansu ministra Krastiņa priekšlikums par pārejas punkta 10. punktu. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Poča.

48. — deputātes Ūdres priekšlikums. Šobrīd komisija to neatbalstīja, kā arī neatbalstīja arī 49. un 50.priekšlikumu. Tajā pašā laikā pēc diskusijām Budžeta un finansu (nodokļu) komisija izveidoja savu īpašo 51. priekšlikumu par to, ka nodokļu maksātājiem būs, iesniedzot pārskatu par deklarējamām summām, jānorāda arī, kurā vietā, kāds ir konkrēti šā apliekamā objekta sastāvs. Tātad jādeklarē ēku un būvju saraksts. Komisija lūdz atbalstīt šo 51. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam par 48., 49., 50. un 51. priekšlikumu.

A.Poča.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Likums, paredzams, stāsies spēkā ar 2000. gada 1. janvāri. Lūdzu atbalstīt galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"" pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 11, atturas — 8. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par īpašuma nodokļa maksājumu atvieglojumiem sabiedriskajām organizācijām un to uzņēmumiem 1994.1999. gadā"". Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča

(LC). Priekšlikums šim likumprojektam tika saņemts no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas — iekļaut sarakstā arī Nacionālo kultūras biedrību asociāciju. Budžeta komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Poča.

Līdz ar to priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu pieņemt likumu otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par īpašuma nodokļa maksājumu atvieglojumiem sabiedriskajām organizācijām un to uzņēmumiem 1994.—1999. gadā"" pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — nav, atturas — 1. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Par akcīzes nodokli alum" , otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča

(LC). Kā pirmo šim likumprojektam priekšlikumu iesniedzis deputāts Apinis, kas paredz citādu nodokļu likmi un to piemērošanu alus produktiem, tātad nosakot lielāku likmi stiprajiem aliem un zemāku vieglajiem. Komisija šo priekšlikumu pēc diskusijām neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Imants Burvis, Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi, cienījamais Prezidij! Manā skatījumā Apiņa kunga priekšlikums šoreiz būtu jāatbalsta, jo man liekas, ka no visas "Latvijas ceļa" frakcijas viņš ir gandrīz vai vienīgais, kas sapratis, ka Latvijas alus darītāji tiek iznīcināti, lai ielaistu iekšā Somijas, Zviedrijas un pārējos alus darītājus. Vismaz atvieglosim kaut kādus atelpas brīžus vietējiem ražotājiem.

Sēdes vadītājs.

Pēteris Apinis — "Latvijas ceļa" frakcija.

P.Apinis

(LC). Godātie kolēģi! Patiesībā stāsts ir pilnīgi par kaut ko citu. Stāsts ir par alkohola politiku šajā valstī, kur mēs ilgus gadus esam pie tā strādājuši. Mēs visi labi atceramies 1993.—1995. gadu, kad Latvijā alkohola izraisīto noziegumu, alkohola pašnāvību, alkohola intoksikācijas skaita ziņā mēs bijām absolūti pirmajā vietā Eiropā. No šīs vietas mēs esam atrāvušies pašlaik tikai par divām vietām, bet ir sācies zināms process. Mums ir sākusi izmainīties alkohola patēriņa struktūra šajā valstī. Vismaz zināmā mērā mēs kļūstam eiropeiski. Latvieši sāk dzert mazliet vairāk alu un mazliet mazāk degvīna. Mazliet mazāk sāk dzert stipros alkoholiskos dzērienus. Un liela nozīme bija tiem šī parlamenta lēmumiem, kas lēnām un pakāpeniski cēla akcīzi stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, bet ļāva faktiski bez akcīzes pagaidām iztikt alum. Alus latviešiem ir tradicionāls dzēriens, un mums būs diezgan grūti šinī mirklī iemācīt latviešu tautai lietot dabīgus vīnus. Tie ir arī daudz dārgāki, bet vienīgais, mēs varam izmainīt šo alkohola struktūru, tas ir, cilvēkiem liekot nomainīt stipro alkoholisko dzērienu pret alu.

Un mēš šo darbu esam darījuši ilgus gadus, un ilgus gadus narkologi ir mēģinājuši rast šo alternatīvu. Tad nākt ar šādu priekšlikumu — audzēt alum akcīzes nodokli, lai atkal kārtējo reizi radītu prioritāti stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Es, protams, nekādi te neredzu, teiksim, premjera domas, jo, kā zināms, premjers jau ir atteicies no sava uzņēmuma pārvaldīšanas un nekādā gadījumā viņš šādā veidā nelobē stipro alkoholisko dzērienu patēriņu. Vismaz tā raksta avīzes.

Jebkurā gadījumā es vēlos norādīt uz to, ka šobrīd tas ir pilnīgi klajš mēģinājums, ko acīmredzot dara cilvēki, kas to nezina, lobējot dažādu stipro alkoholisko dzērienu ražotājus un tirgotājus iepretim alus ražotājiem un tirgotājiem. Atšķirībā no Somijas un Igaunijas Latvijas alus patēriņš ir daudz mazāks. Tajā pašā laikā mums šnabja patēriņš ir daudz lielāks.

Godātie kolēģi, es aicinu jūs tomēr atbalstīt manu priekšlikumu viena iemesla dēļ. Latviešiem ir tradicionāli dzert apmēram 5 tilpuma % alu, tas ir gandrīz viss tas, ko mēs patērējam. Es aicinu palielināt akcīzi visiem tiem, kas ir stiprie ali, jo tie tiešām bieži vien ir spirtoti un to tehnoloģija nav pilnīgi korekta. Es jūs aicinu saglabāt ļoti zemu akcīzi tam alum, ko patērē ikdienā tie cilvēki, kuri pretējā gadījumā tā vai tā dzers šnabi. Nav pasaulē nekad vainagojies ar panākumiem sausais likums. Šinī gadījumā tā ir vienīgā iespēja un vienīgā alternatīva kaut kādā veidā apturēt dzeršanas postu, kas mūsu valsti joprojām pārmāc. Es aicinu balsot par šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Leons Bojārs, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

L.Bojārs

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Esam par to, lai Latvija būtu sakārtota valsts. Bet kā viņa var būt sakārtota, ja tīšuprāt tiek nodzirdīta tauta. Spirts, spirts, spirts. Tika atvērtas visas slūžas no 1992.gada. Visdažādāko surogātu spirtu un dažādus alkoholiskos dzērienus ieveda no visām Eiropas valstīm un visām pagrīdes ražotnēm. Neviens nepārbaudīja to kvalitāti. Un līdz šim laikam nepārbauda. Mēs tikai dzirdam tos brīnumus, ka ienāk cisternas ar spirtu un nezin kāpēc iziet ar destilēto vai parasto ūdeni. Atnāk mašīnas ar spirtu un Latvijā nozūd. Atnāk kravas ar visdažādākajiem degvīniem, un arī tās nozūd. Bet tagad mēs ķeramies klāt pie alus.

Pirmkārt, mazās alus darītavas. Ja mēs paceļam tik tiešām akcīzes nodokli, mēs iznīcinām mazās alus darītavas. Tik tiešām ir taisnība Apiņa kungam, ne vienmēr es viņu atbalstu, bet šinī gadījumā — cilvēkus nevar ļaut nodzirdīt. Ja jau viņš grib kaut ko, kā viņš saka, nomierinošu iedzert, tad labāk lai viņš dzer to alu, bet lai nedzer to draņķīgo degvīnu, kurš ražots vai nu Polijas mežos, vai mūsu pagrīdē.

Mēs nevaram atvērt arī savas robežas, lai pie mums ievestu visdažādāko alu, kas arī ir ražots tajās ražotnēs, kura sertifikāciju mēs nepārbaudām, jo Latvijā ir ieviests tagad tāds režīms, ka mēs pārbaudām jebkuru, kas ko ražo, bet to, ko mums ieved, to mēs nepārbaudām. Tāpēc es arī atbalstu Apiņa priekšlikumu un aicinu arī jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Egils Baldzēns, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputāts.

E.Baldzēns

(LSDSP).Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi! Es gribētu šoreiz aicināt valdības partijas rūpīgi izsvērt to kompromisa priekšlikumu, ko deputāts Apinis — "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts, valdības partijas deputāts — ir mums visiem priekšā licis. Praktiski mums vajadzētu šeit saglabāt valdības nostājas virzību un tajā pašā laikā nenonākt tādā situācijā, ka mēs skaidri aizstāvētu stipro, spirtoto dzērienu ražotāju intereses, aizstāvētu to situāciju, ka mums neinteresē tautas nākotne, veselības stāvoklis, neinteresē tas, kādi dzims bērni, kāda mums būs tauta. Es domāju, neskatīsimies no ļoti vienkārša viedokļa, jo vairāk tauta dzers, jo mazāk sasniegs pensijas paaugstināto vecumu. Domāsim mazliet ilglaicīgākās kategorijās. Es domāju, ka šeit ir jāatceras viens: alus ir dzēriens, ko latvieši ir izsenis dzēruši, tās brandavīna paražas mums nāk no Ivana Bargā un Pētera I laikiem šeit, Latvijā. Atcerieties, kad mums sākās Atmoda, tad cariskā valdība šeit veidoja monopolus, lai nodzirdītu tautu, neizdevās viņai ne nacionālo, ne sociālo atmodu šeit nogremdēt. Es domāju, neiesim šo ceļu, un arī tām partijām, kurām ir saistība ar stipro dzērienu ražotāju interesēm, ja netieši, tad pastarpināti, ja ne tūlītēji, tad vēlāk, nu vajadzētu šeit izvēlēties un izšķirties, par ko mēs šeit balsojam — par nacionālajām interesēm, par valstiskajām interesēm, vai mēs balsojam par tām interesēm, kas tuvākas mums katram kā personīgais krekls. Es domāju, atbalstīsim deputāta Apiņa priekšlikumu un skatīsim lietas kopsakarībā, jo cik tad mēs varam iet pret savu tautu arī valdības personā. Skolotāju streiki arī kaut ko parāda. Pensionāru, teiksim, neapmierinātība arī kaut ko liecina. Tagad mēs gribam arī alu. Es varu pateikt pavisam skaidri un gaiši, un katrs no mums ir bērnībā lasījis, ja ne agrāk, Hašeka, čehu lielā domātāja, darbu par krietno karavīru Šveiku.

Arī valdības stabilitāte, kā jūs zināt, ir saistīta ar alus cenām. Ja mums šeit būtu tik temperamentīga tauta kā vācieši vai franči, šī valdība jau būtu kritusi pie šāda likumprojekta iesniegšanas Saeimā, bet ko mēs varam darīt. Mēs zinām tikai vienu lietu, ka latviešu tauta ilgi cieš, arī savu godājamo valdību ilgi cieš. Bet, ja reiz tai mērs ir pilns, ja pēdējā pilīte ir kritusi, tad tas trauks ne tikai apgāžas un līst pāri malām, bet arī saplīst. Mums ir jādomā par to, vai to valdības partijas vēlas. Vai jūs tiešām tuvināt šīs valdības krišanu? Ja nē, tad, lūdzu, atbalstiet deputāta Apiņa priekšlikumu, kas kā ārsts jums paskaidroja visas tās sekas, kas reāli būs, ja jūs atbalstīsiet tikai stipro dzērienu, grādīgo dzērienu ražotāju intereses. Vajag atteikties no naturālā lobisma. Politiskais cinisms šeit nav vietā!

Sēdes vadītājs.

Gundars Bērziņš, Tautas partijas frakcija.

G.Bērziņš

(TP). Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Es gribētu vērsties pret meliem, kas skan no tribīnes. Es aicinu deputātus sekot līdzi likumiem, kas tiek pieņemti. Stiprajam alkoholam šī Saeima pēdējo četru mēnešu laikā ir divas reizes grozījusi, divreiz ir grozīts likums un ir paaugstināts par 20%, valsts līmenī nodokļi paaugstināti visstraujāk. Alum nodoklim, kā visiem, nešaubīgi ir fiskālā interese un fiskālie ieņēmumi, un tas ir tāpēc, ka mēs gribam tērēt varbūt vairāk, nekā varam atļauties. Tāpēc ir nodokļi alum un citām lietām, lai varētu paaugstināt skolotāju algas, lai varētu risināt citas problēmas. Šī pozīcija, ka alum tiek ieviests ļoti pakāpeniski daži santīmi uz pudeli tikai šis nodoklis un tas pakāpeniski tiek paaugstināts, manuprāt, ir civilizēta pieeja, un šeit pilnīgi ir melīgi apgalvojumi, ka tas maina kaut kādu proporciju alkohola tirgū par labu stiprajiem dzērieniem. Stipro dzērienu akcīzes mēs esam paaugstinājuši šīs Saeimas laikā, šīs sesijas laikā divas reizes, katru reizi par 10%, mums ir šobrīd praktiski augstākā likme Baltijas valstīs. Tāpēc es vienkārši aicinātu nemelot no tribīnes un savu politisko pārliecību vai iemeslus motivēt ar citiem korektiem argumentiem.

Sēdes vadītājs.

Imants Burvis — otro reizi.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Protams, man ir patīkami, ka nākamais izglītības ministrs pamana melus, bet viņam būtu bijis vieglāk runāt par meliem, ja viņš pašlaik no rīta būtu runājis ar skolotājiem un atgādinājis savas partijas solījumus par algām, tas būtu bijis daudz korektāk attiecībā pret kolēģiem.

Bet, runājot par alu, nevajag satraukties Gundaram Bērziņam par skolotāju algām attiecībā no alus. Es apsolu bez kādiem meliem, ka no alus viņi nekādas algas nedabūs, jo, iznīdējot vietējo ražotāju, mēs zaudēsim darba vietas. (No zāles deputāts G.Bērziņš: ""Aldaris" dzīvos!") Mēs zaudēsim savu alu un iegūsim Eiropas, atvainojiet, nedzīvo alu, ar ko tas var beigties. Gundar, paņem savu telefonu!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Egils Baldzēns — otro reizi.

E.Baldzēns

(LSDSP). Godājamie kolēģi! Ar tiem meliem ir tā plānāk, it īpaši, ja tos nevar sameklēt. Bet es gribētu pateikt sekojošo: Sociāldemokrātu frakcija jau jūlijā iesniedza to priekšlikumu par stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kuru tagad valdība piedāvā kā savu. Toreiz Tautas partijas balsojums bija viens no izšķirošajiem balsojumiem, un nemānīsim sevi, ka Tautas partijai tik tiešām ir 24 balsis. Un tas nav maz, tas ir lielākais skaits. Šie nodokļi stipriem alkoholiskajiem dzērieniem jau tagad būtu spēkā. Un Gundaram Bērziņam nevajadzētu maldināt tautu par to, ka tagad nu mēs esam valdībā stipri sadūšojušies. Es saprotu, ka Gundars Bērziņš ir pilnīgi pārliecināts, ka tas nav interešu konflikts, jo tāda ir viņa politiskā pārliecība, bet tagad tā ir atkal mainījusies.

Es gribētu uzsvērt tikai vienu: ja dārgāks paliek alus, mēs neapšaubāmi veicinām stipro dzērienu lietošanu pat tad, ja mēs paaugstinām šīs normas stipriem alkoholiskajiem dzērieniem. Šiem stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem esam sasnieguši tādu līmeni, kas ir zemākais aizvien Baltijas valstīs. Un mēs šeit vienkārši saprotam, ka alkohols, protams, ir ļaunums jebkurā tā izpausmes veidā, bet, nu, alus ir tas, ko mēs varētu kā parlamentārieši droši nosaukt par visminimālāko ļaunumu no alkoholiskajiem dzērieniem. Ja kādam ir citādas domas, ka viņš uzskata, ka alus ir lielākais ļaunums šeit, tad, lūdzu, nebalsojiet par deputāta Apiņa priekšlikumu. Atturieties, balsojiet pret vai nebalsojiet. Es domāju, ka šajā gadījumā jūsu pienākums ir pateikt arī to, kā tad būs ar Līgo svētku svinēšanu arī nākamajā gadā, tāds būs arī jūsu devums šeit mūsu vēlētājiem. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Ivars Godmanis, frakcija "Latvijas ceļš".

I.Godmanis

(LC). Cienīto priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es, protams, saprotu, ka jebkurš priekšlikums ir vērts, lai par to runātu no pozīcijas, opozīcijas viedokļa jebkurā plašā plāksnē, pie alus piesaistot skolotājus un pārējos darbiniekus. Bet paskatīsimies uz šiem priekšlikumiem eksakti, matemātiski. Ja mēs paskatāmies mana cienījamā kolēģa Apiņa kunga priekšlikumu, tad faktiski tiem ražotājiem, kuri ražo stipro alu, ir jāmaksā vairāk nekā tas, ko liek priekšā komisija. Viņš faktiski piedāvā to, kas visvairāk sitīs pa tiem, kas ražo Sātana, Piebalgas alu, mūsu stipros alus. Tas faktiski iznāk tā, ka Pēteris Apiņa kungs godājamais, viņš iet faktiski uz smagāko alus ražotāju. Te ir tīra matemātika. Es saprotu, ka var būt politiskas polemikas, bet matemātiski mēs ļoti rūpīgi paskatāmies no ražotāja viedokļa. Paskatieties ļoti konkrēti, nu, redziet, virs 5,5 42 lati, pāri 7 tilpuma procentiem 42 abos priekšlikumos. Tālāk no 5,5 līdz 7 Apinis liek 10 latus, komisija liek 8,1 latu, tātad mazāk. Es, godīgi sakot, nesaprotu, par ko šeit ir runa — par ārzemniekiem, jo ārzemnieku alus, kurš kaut cik ir bijis ārzemēs un padzēris alu, es zinu, ka viņi stipro alu prasīs neražot, tas ir 2,5 procentīgais alus "Heinekens" un tā tālāk. Tur ir 3,3 lati abās pusēs. Es domāju tā, mēs šeit, protams, varam piesaukt Hašeku un visus citus lielus domātājus, mēs varam drusku pastrīdēties par vēsturi, kā bija ar tām brandvīna ražotavām, mēs varam pastrīdēties. Es tagad drusku esmu iepazinis to situāciju, bet ne tur ir problēma.

Cienījamie deputāti! Ir trīs galvenās problēmas. Pirmā ir valdības atbildība, kas liek priekšā šo priekšlikumu, komisija to atbalsta. Mēs vēl iepriekšējā valdībā ļoti rūpīgi skatījāmies alus problēmas. Nav tik vienkārši ar to alu, kā šeit runā, jo es gribētu teikt, ka galvenā problēma nebūtu varbūt šo ciparu sadalījumā, cik ir problēma — alus ievešana pārstrādei, ka es varu ievest alu šeit, lielās cisternās, iepildīt to plastmasas pudelēs, nemaksājot ne PVN, ne akcīzi, apgalvojot, ka es pēc tam to vedu ārā eksportēt, pēc tam izrādās, ka es to nevedu ārā eksportēt, jo man nav tirgus, tepat es to pārdodu. Alus aprites jautājums, alus aprites likums katrā ziņā būs tas būtiskākais moments, pie kā mums būs jāstrādā. Un vēl viens arguments: es tiešām domāju, ka nekur mēs nespruksim, akcīzes nodoklis ir vienīgais nodoklis, kas mums būs jāpaaugstina arī pēc Eiropas kopienas prasībām triviāli. Un pēdējais. Cik tad ir tie nodokļi, kurus mēs drīkstam palielināt, ja mums ir nepieciešams risināt sociālos jautājumus? Jūs agri vai vēlu secināsiet, ka daudz tādu nodokļu nav un, neapšaubāmi, ka lieta, kas nav pirmā patēriņa prece, un lietas, kas ir akcizētas, ir diemžēl tās lietas, kurām šis nodoklis jāpaaugstina. Es uzskatu, ka valdība ir uzņēmusies atbildību, Finansu ministrijas Ieņēmumu dienestam ir skaidri izanalizējusi situāciju, un es aicinātu tomēr palikt pie komisijas priekšlikuma. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Pēteris Apinis — otro reizi.

P.Apinis

(LC). Godātie kolēģi! Protams, vienmēr ir viens fiskāls viedoklis, un otrs ir jautājums par tautas veselību vai par to, cik daudz un kā dzer, un kādi ir šie dzeršanas rezultāti šajā valstī. Es jums vēlos norādīt, ka vidēji viena šņabja pudele Latvijā maksā vieni 2 lati un alus pudele 40 santīmus. Un, ja mēs salīdzinām, tam vajadzētu būt apmēram pēc tādas klasiskas shēmas: litrs reiz grāds, dalīts ar santīmu. Pēc šādas shēmas vajadzētu būt vienādai alkohola dārdzībai alū un šņabī vai, teiksim, Ziemeļvalstīs vienmēr šī shēma darbojas par labu alum, vienmēr visās normālās attīstītās valstīs alum un vieglajiem vīniem šī attiecība litrs reiz grādi, dalīts ar naudas vienību, ir mazāks, nekā pretēji tas ir stipriem dzērieniem. Un šajā gadījumā Latvija ir tālu no Eiropas līmeņa sasniegšanas. Un jautājums ir par to, vai mums ir jāiet šajā Eiropas pavadā, jautājums valstī, kurā ir tiešām absolūti viens no lielākiem alkoholisma līmeņiem, valstī, kurā joprojām mums ir ārprātīgi liela alkohola intoksikācija un alkohola izraisīts noziegumu skaits. Diemžēl par šo jautājumu mēs šeit nerunājam. Ja mēs vienlaikus būtu sagaidījuši priekšlikumu, nevis lēnām soli pa solītim, nu, pseidodarbību stipriem alkoholiskiem dzērieniem, pieliekot alkohola akcīzi, un tad iet šo soli, tad tas būtu savādāk. Šajā gadījumā Gundara Bērziņa minētie dažkārtējie alkohola, stiprā alkohola akcīzes paaugstinājumi patiesībā ir piliens jūrā, joprojām stiprais alkoholiskais dzēriens iznāk lētāks nekā alus vai vīns. Un mēs joprojām darbojamies pēc tās pašas vecās shēmas — vēlamies nodzirdīt savu tautu. Tieši tā. Mēs gribam, lai būtu dārgs jebkurš stiprais dzēriens un alus virs 5,5 tilpuma procenta tīri tehniski nozīmē, ka tas ir spirtots dzēriens, un man ir pilnīgi vienalga, kas ražo dzērienu, kas nodzirda tautu.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča.

Cienījamie deputāti! Es lūdzu balsot, bet pirms balsošanas es jums gribu norādīt vienīgi uz to, ka 6.pants nosaka maksimālās nodokļa likmes, kuras ir sasniedzamas laika periodā līdz 2003.gadam, un par to, kādas būs likmes nākamgad, tas galu galā varētu būt mūsu empīriskās pieredzes pamats. Vai tad nu dzers vai nedzers. Vai nodzersies vai sāks vairāk dzert stipros alkoholiskos dzērienus vai ne, nu tad mēs varētu debatēt varbūt pie pārejas noteikumiem.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 1. — deputāta Apiņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 5, atturas — 48. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča.

Nākamais — 2.priekšlikums — ir deputātes Ūdres priekšlikums, kas piedāvā citu nodokļu maksāšanas shēmu mazajām alus darītavām. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Ingrīda Ūdre, Jaunās partijas frakcija.

I.Ūdre

(JP). Paldies Prezidijam. Cienījamie kolēģi! Es tomēr uzskatu, ka likumam būtu jāatspoguļo valsts atbalsts vidējai un mazajai uzņēmējdarbībai, kā arī būtu jāņem vērā Eiropas Savienības direktīvas attiecībā par maziem un vidējiem uzņēmumiem.

Attiecībā pret alus darītavām ir noteikts, ka par mazām alus darītavām varētu uzskatīt tās, kas saražo ne vairāk kā 200 tūkstošus hektolitru alus gadā. Un tad samazinātā likme akcīzes nodoklim var būt ne mazāk kā 50% no akcīzes likmes. Ņemot vērā Latvijas alus darītāju savienības viedokli, arī mēs uzskatām, ka Latvijā būtu jānosaka mazās alus darītavas statuss. Un šis statuss varētu būt tāds, ka mazās alus darītavas varētu tikt uzskatītas par tādām, kas saražo ne vairāk kā 10 tūkstošus hektolitru alus gadā. Tas aptuveni veido 2,5 no kopējā vietējā alus patēriņa apjoma. Jāņem vērā, ka šīs alus darītavas parasti atrodas ārpus Rīgas, un diezgan bieži tie ir vieni no nedaudzajiem ražošanas uzņēmumiem attiecīgajos rajonos vai pagastos. Un to konkurētspējas saglabāšana ir tieši saistīta ar alus šķirņu daudzveidību tirgū un nodarbinātību attiecīgajā reģionā. Tādēļ es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu un balsot par minēto atvieglojumu mazajām alus darītavām. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Juris Dobelis, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Es šinī gadījumā atbalstīšu šo priekšlikumu, galvenokārt viena iemesla dēļ. Ja jau mēs runājam par Latvijas vispusīgu attīstību, tad tieši alus ražošana ir raksturīga daudzos Latvijas novados. Paldies Dievam, alus atšķir dažādā veidā, katrā novadā tam ir savas īpatnības. Un šīs ražotnes tiešām nav pārāk lielas. Tās arī nevar būt pārāk lielas. Un tāpēc, ja mēs tiešām labu vēlam savam vidējam un mazajam ražotājam, ja mēs vēlam labu konkurencei starp dažādām ražotnēm, lai mēs īsti spētu novērtēt šo ražotņu produkciju, tad es neredzu nekādu iemeslu neatbalstīt šo priekšlikumu. Jo tiešām jārunā ir par valsts vispusīgu attīstību arī šinī ziņā. Jo ja mēs koncentrēsim lielās ražotnes Rīgā, tad mēs atkal šeit radīsim vienu lieku koncentrācijas vietu. Tā ka padomājiet, lūdzu. Šis priekšlikums ir tiešām ļoti loģisks un ļoti atbalstāms, un es aicinu balsot par.

Sēdes vadītājs.

Ivars Godmanis, "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts.

I.Godmanis

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Nepatīkami tas ir, bet man ir jāsaka, ka valstij, ja mēs izmantojam dažādus nodokļus vienāda tipa ražojošiem subjektiem, tad ir absolūti skaidrs, ka var atrast visdažādākās kombinācijas, kā es varu sadalīt savu ražošanu tādā veidā, ka man būs vairākas ražotnes, kas strādās ar mazāku apjomu un es mazāk samaksāšu valstij naudu. Sistēma, kad valstij ir dažādas nodokļu likmes, ir par sliktu valstij, jo reāli, protams, mēģina izmantot tikai mazāko likmi. Šī prakse nav pareiza.

Ja ir runa par to, ka vajadzētu atbalstīt, lūk, šos mazos uzņēmējus, tad tā ir cita programma. Tajā skaitā arī alus ražotavas, kas nav regulējamas ar nodokli, kas ir regulējamas ar citiem mehānismiem, tādiem kā mazo, vidējo uzņēmumu atbalsts un tā tālāk. Diemžēl nodokļu dažādo likmju piemērošana nav tas pareizais mehānisms, ko var izmantot, lūk, šajā gadījumā. Tāpēc es, protams, neatbalstu šo priekšlikumu. Aicinu jūs balsot par komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Māris Vītols, Tautas partijas frakcija.

M.Vītols

(TP). Godātie kolēģi Saeimas deputāti! Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ļoti rūpīgi iepazinās ar šo priekšlikumu, un mūsu atzinums bija tāds, ka šis priekšlikums, ja to īsteno, būtu neizdevīgs tieši Latvijas alus ražotājiem, jo nevar nodokļu atlaides piemērot tikai uz Latvijā ražoto produkciju. Ja nodokļu atlaides piemēro, tās vienādi attiecas gan uz ražoto, gan uz importēto produkciju. Un tad, kad mēs Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā runājām ar ekspertiem, viņi teica, ka šādas normas iestrādāšana nozīmē arī, ka atlaide būtu piemērojama importētajam alum, tajā skaitā, piemēram, no Lietuvas ražotnēm. Līdz ar to faktiski mūsu ražotāji nonāk pat neizdevīgā situācijā. Šis bija iemesls, kāpēc mēs neatbalstījām šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Imants Kalniņš, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

I.Kalniņš

(TB/LNNK). Godājamie kolēģi! Man vēlreiz jāatkārto, ka ir tikai viens parametrs kas nosaka tā vai cita produkta likteni tirgū, tā ir kvalitāte. Ja mēs atbalstām šo priekšlikumu, mēs deformējam tirgu, deformējam konkurenci, jo pie šādiem apstākļiem neviens mazais uzņēmums nerūpēsies par savu produktu kvalitāti, kā tajā gadījumā, ja visiem būs vienādi konkurences apstākļi. Es lūdzu noraidīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Leons Bojārs, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

L.Bojārs

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Nu mēs taču esam par to, lai atbalstītu mazos un vidējos uzņēmumus. Un tagad kas tad notiek? Mūsu kolēģi tik tiešām aprēķināja un arī, konsultējoties ar speciālistiem, nonāca pie slēdziena, ka ir arī jāatbalsta tās mazās alus darītavas. Jo lielās alus darītavas, tie jau patiesībā nav Latvijas uzņēmumi. To jūs ļoti labi ziniāt. Tas ir viens.

Otrkārt. Ja tie nav Latvijas uzņēmumi, tad arī tehnoloģija ir atšķirīga no tās tehnoloģijas, kas gadsimtiem tika izstrādāta Latvijā. Un man patiesībā un arī es domāju, ka Latvijas iedzīvotājiem patīk tā produkcija, kas ir ražota Latvijā pēc vecām tehnoloģijām, un ar visdažādākiem ķīmiskiem piemaisījumiem vai vēl kādā veidā apstrādātais alus nav visai, kā saka, kvalitatīvs. Bet galvenais ir tas, ka mazās alus darītavas, tās ir darba vietas, tas ir mūsu zemnieku izaudzēto miežu noiets. Tie ir arī citi ienākumi, kuri tiek sadalīti starp Latvijas pilsētām vai novadiem. Un tad kāpēc mums ir jāiznīcina mūsu mazie uzņēmumi? Lai mēs atbalstītu lielo ārzemju uzņēmumu uzplaukšanu Latvijā vai arī dotu iespēju papildu importa produkcijas ieplūdei mūsu tirgū? Tāpēc es atbalstu šo priekšlikumu un lūdzu arī jūs to darīt.

Sēdes vadītājs.

Imants Burvis, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Es gribēju nomierināt tikai Vītola kungu, jo, ja Vītola kungs uztraucas, ka jābūt vienādām konkurences iespējām, tad es atzīmēšu, ka tie ali ir dažādi — vieglie, gaišie, tumšie, un vietējie ražotāji gatavo tos, kas šeit ir gadu simtos pieradināti pie tautas un tauta pie šiem aliem. Un tāpēc šī konkurence būs automātiski. Un tur nav jāizvērš šādas diskriminējošas normas. Bet jautājumā tieši par šiem aliem un atlaidēm Leons to jau pareizi pateica: vietējais ražotājs, viņš ir maziņš. Viņš no šī sloga nomirs. Lielais ražotājs, teiksim, tāds kā "Aldaris", tas jau šodien daļēji nav mūsu ražotājs. Paldies Dievam, mūsu darba vietas. Bet arī tas būtu jāatbalsta, tas lielais. Bet mazais jāatbalsta vairāk. Un es vienkārši atgādināšu varbūt Vītola kungam jūsu partijas saukli: es mīlu Latviju, mīlu nacionālo vietējo ražotāju. Nu tad parādiet šo mīlestību ar darbiem, ne ar vārdiem!

Sēdes vadītājs.

Ingrīda Ūdre, Jaunās partijas frakcijas deputāte. Runās otro reizi.

I.Ūdre

(Jaunās partijas frakcija). Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Es gribētu atgādināt vienu lietu. Šo viedokli, ko es paužu un ko pauž Jaunā partija, atbalsta arī Latvijas alus darītāju savienība. Un atcerēsimies, ka tomēr mēs esam demokrātiska republika, un deputātiem ir jāņem vērā tas, ko sabiedrības daļa saka, it sevišķi profesionāļi. Te es gribētu pieminēt arī diemžēl varbūt ne īsti vietā to, ko pašreiz dara skolotāji. Arī viņi demonstrē savu viedokli, kas arī būtu jāņem vērā deputātiem. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Andrejs Požarnovs, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Ļoti cienītais Prezidij, godātie kolēģi! Principā šis priekšlikums ir skaists, un doma jau ir ļoti jauka. Taču manā skatījumā, ņemot vērā Latvijas pieredzi, kādas mums ir firmas, kurās atmazgā naudu, nemaksājot nodokļus, kā mums iet ar ofšora firmām, man šķiet, ka nebūs nekādu problēmu reģistrēt kādu uzņēmumu, kurš atvedīs no "Aldara" 50 cisternas, skaitīsies mazais uzņēmējs un tieši to pašu alu pārdos ar pilnīgi citu akcīzes nodokli. Un tāpēc manā skatījumā sāksies šis nelegālais bizness, un tā būs tirgus kropļošana. Vajadzētu atbalstīt mazos uzņēmējus, bet taču manā skatījumā citādākā veidā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Egils Baldzēns.

E.Baldzēns

(LSDSP). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj, godājamie kolēģi, Latvijas Republikas pilsoņi! Šeit gribētu pateikt pavisam skaidri: lai kā es cienu Požarnova kungu, es domāju, ka Latvijas alus darītāju savienība nav tā, kas atmazgā netīro naudu, un mēs visi varam vienoties. Tas, ka var katru likuma burtu un pantu izmantot kaut kādām negodīgām lietām, tas attieksies ne tikai uz šo gadījumu, bet arī uz citiem.

Es gribētu uzsvērt arī vēl vienu tādu, manuprāt, ļoti nopietnu jautājumu, ka šajās alus darītavās, manuprāt, tiek arī īstenotas bieži vien tās tehnoloģijas, kas lielās alus darītavās vairs netiek īstenotas. Praktiski runa ir par "dzīvo alu", to, ko mēs varētu saukt par ekoloģiski nopietnu produktu, par to, kas atbilst mūsu senču tradīcijām. Vai mēs to gribam redzēt, vai mēs gribam redzēt tikai destilētu ūdeni, tikai attiecīgi Rietumu standartiem alu, vai saglabāsim arī šīs priekšrocības ar zināmu atbalsta politiku no valsts arī šiem mazajiem un vidējiem uzņēmējiem. Mēs jau nupat redzējām to, ka mūsu kolēģi valdības partijās savā vairākumā nogremdēja priekšlikumus, kas paredzēja nepaaugstināt mazajam un vidējam uzņēmējam un uzņēmumiem nodokļus par nekustamo īpašumu.

Un šinī gadījumā es gribētu pateikt: mēs atkal redzam, ka ir priekšlikums, kas nāk pretī tieši mazajam un vidējam uzņēmējam. Un atkal valdības politika ir pavisam citāda nekā valdības deklarācija. Es saprotu, ka ir viegli rakstīt valdības deklarāciju, ir daudz grūtāk to īstenot, vēl grūtāk ir kaut kādā mērā nevirzīties uz sev ierasto virzienu, atbalstīt lielo kapitālu. Bet es šeit gribētu atgādināt arī to, ka šis lielais kapitāls pamatā neradīs tās jaunās darbavietas, ko valdība tik ļoti uzcītīgi ir apsolījusi gada laikā — 10 000, mēs te varam izskaitļot, cik tad būs jārada pavisam īsā brīdī darbavietu katru mēnesi valdībai. Tātad kaut kur 800—700 darbavietu. Bet ar šādu nostāju, es domāju, ka arī to jūs nevarēsiet paveikt, jo ir visā pasaulē zināma prakse, ka mazais un vidējais uzņēmējs tās rada vairāk.

Es pilnīgi piekrītu, ka galvenais kritērijs ir kvalitāte jebkuram produktam, un Imantam Kalniņam šeit ir neapšaubāma taisnība. Bet atļausim šo kvalitāti noteikt pašam patērētājam. Patērētājs lai to nosaka, nevis likumdevējs ar kādiem soļiem, kas iegrožo mazo un vidējo biznesu un tā iespējas.

Es domāju, ka tik tiešām būtu jāatbalsta Ingrīdas Ūdres priekšlikums. Tas ir derīgs, ja mēs tik tiešām arī gribam reizēm pacelt tāda alus glāzi, kura recepte nebūs izstrādāta Vācijā, Francijā, Dānijā, kas atbildīs tām tradīcijām, ko mēs vēl pavisam nesen spējām īstenot pat savās lauku mājās. Ja tās tradīcijas jums ir galīgi svešas, godājamie kolēģi, tad, protams, nav nekādas nepieciešamības to darīt. Tādā gadījumā atbalstiet arī attiecīgi šo te projektu, to noraidot, ko iesniedza Ingrīda Ūdre, un tādā gadījumā mums ir viss skaidrs, ka tas, kas ir nācis no mūsu tautas, mums nav vērtīgs.

Sēdes vadītājs.

Pēteris Tabūns.

P.Tabūns

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi, runājot par šīm lietām, es parasti nedebatēju, bet šoreiz es gribu pasacīt šādus vārdus. Mani izbrīnīja kungu un vienas dāmas diskusija, diskusijas nostādne. Par ko tad mēs diskutējam? To varētu pat teikt tā: ja nodzeras lēni, tas ir labi, ja ātri — ļoti slikti. Ja dzer stiprāku — ārprāts, ja dzer vāju — labi. (Starpsauciens: "Tā ir!") Paklausieties, cilvēki, kolēģi! Naudas budžetā nav. Runa ir par to, un jautājums ir par to — no kā paņemt? Tad es atvainojos.

Ja man jāizšķiras — vai paņemt no tā, no maizītes, kur nabags grabina santīmus, lai nopirktu pusklaipiņu, vai paņemt no alus, tad es izšķiršos simtprocentīgi par to, ka jāpaņem no alus. Lūk, par ko vajadzētu diskutēt. Nabagi, godīgi nabagi nedzer ne alu, ne šņabi. Varbūt ļoti, ļoti retu reizi. Es nerunāju par dzērājiem. Un nevajadzētu nostādīt šādā veidā. Es jūtu, ka šeit notiek lobēšana. Šeit notiek skaidra un gaiša lobēšana, cilvēki mīļie. Runa ir par to, ka budžetā jāiegūst nauda, nevajag piesaukt ne nacionālo, ne vēl kaut kādu internacionālo. Runa ir par to, kur dabūt budžetā naudu. Un, ja to var dabūt no alkohola, arī no alus, kuru latvieši nu mīl dzert, bet no tā neviens bojā neaizies, ja nedzers arī alu. Bet, ja neēdīs maizi, tad gan aizies bojā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Imants Burvis — otro reizi.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi, cienījamais Prezidij! Atšķirībā no iepriekšējā runātāja es parasti diskutējot runāju, jo savādāk es nevaru saprast, ko tas cits domā. Runājot par to, kur to naudu ņemt, lejā nupat kā skolotāji nosmējās par to, ka Gundars Bērziņš piedāvā, ka no alus akcīzes skolotājiem būšot algas. Ņemot vērā, ka skolotāji paši to alu dzer, jo konjakiem, kā Tabūna kungs te pareizi atzīmēja, viņiem naudas trūks un nebūs šīs naudas, nebūs. Tad, kad būs iznīcināts ražotājs, būs vairāk to nabagu, kuri nedzers ne alu, ne šņabi un varbūt arī ūdeni nedzers, jo nebūs arī to nabagu, nosprāgs badā.

Un tāpēc nav ko te liekuļot. Un šajā ziņā ļoti pareizi pateica Požarnova kungs. Viņš praktiski pierādīja, ka šis likums ir noraidāms, nevis šis grozījums likumam. Nevis šis Ūdres kundzes piedāvātais labojums. Likums ir noraidāms viena vienkārša iemesla pēc. Nepareizus likumus ražotājs apiet un pilsonis vienkārši neievēro, un šis likums, godīgi sakot, ir prettautisks.

Sēdes vadītājs.

Juris Dobelis — otro reizi.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Es vienkārši aicinu nedaudz padomāt līdzi. Te izskanēja vārdi par konkurenci un par iespēju "Aldarim" 50 mucas kaut kur aizvest un noreģistrēt. Tagad kāda ir lietas būtība? Nu katrs, kas kaut cik ir mācījies ķīmiju, kaut skolā, saprot, ja tu gribi lielus daudzumus ilgāk uzglabāt, tad neglābjami tiem ir jāliek klāt liekas piedevas. Jebkuras liekas piedevas, šīs ķīmiskās vielas bojā veselību. Un tāpēc lielo ražotāju alus, saražots lielos daudzumos, neapšaubāmi ir krietni kaitīgāks veselībai nekā jebkuras mazas ražotnes produkcija. Tik daudz taču vajadzēja saprast. Tieši šie mazie ražotāji, kas ražo alu pēc senču receptēm, ražo visnekaitīgāko alu. Un visas lielās ražotnes, visas Eiropas lielās ražotnes, visi šie alus ražojumi ir pilni ar kaitīgām vielām. Pilni ar stabilizatoriem. Un tāpēc paskatieties, ja jūs tiešām nopietni uz šo jautājumu skatāties, ja jūs domājat, ka tādā veidā var vienkārši kaut kādas 50 mucas ar šiem stabilizatoriem kaut kur aizvest un pasniegt kā mazas ražotnes produkciju, jebkurš cilvēks, kas iedziļināsies šinī jautājumā, uzreiz jums pateiks. Mūsu senči, paldies Dievam, bija brīvi no šīm kaitīgajām piedevām. Mēs patlaban tiešām sekmējam dulluma pakāpes paaugstināšanu mūsu tautā tieši ar šādu te nevēlēšanos izprast mazo ražotāju.

Sēdes vadītājs.

Pēteris Salkazanovs, Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputāts.

P.Salkazanovs

(LSDSP). Cienījamie deputāti! Atkal interesanti ir iznācis, ka mēs runājam par to, kas ir rakstīts vairāku valdību deklarācijās par mazo un vidējo uzņēmumu atbalstu. Požarnova kungs teica — meklēsim citu veidu, kā atbalstīt mazos un vidējos uzņēmumus. Es neredzu, ka valdība gribētu meklēt šos veidus pēc iepriekšējā balsojuma par īpašuma nodokli.

Attiecībā par to, kas notiek Latvijas alus tirgū. Tirgū notiek, pilnīgi skaidrs, nežēlīga konkurence. Lielie pārstrādes uzņēmumi pārstrādā iesalu no Somijas, no Zviedrijas. Latvijas zemnieka alus mieži reti kuram vairs ir vajadzīgi. Zemnieka ienākumi, dabīgi, krīt. Parādās šo lielo monopoluzņēmumu diktāts, parādās "Aldara" patentētā pudele, kuras licence maksā 12 000 latu. Šī pudele parādās Latvijā, Igaunijā, Lietuvā. Visi mazie uzņēmēji it kā, nevienam nemanot, tiek nostumti no šī tirgus, nevienlīdzīgas konkurences tirgus, kas izveidojies Latvijā. Šī norma, ko piedāvā Ūdres kundze, nodrošina zemniekiem iespēju ražot alus miežus, un, ja iet runa par to, ka varētu būt caur šo normu runa par kontrabandu, tad izlasiet uzmanīgi tekstu. Iet runa par mazu, autonomu alus darītavu valsts atbalstu. Autonomu alus darītavu, nevis alus fasēšanas iekārtu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Leons Bojārs — otro reizi.

L.Bojārs

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Godīga konkurence un valsts atbalsts vietējam ražotājam un zemniekam ir vienīgais drošais veids, kā sekmēt jaunu darbavietu rašanos. Tas ir no Tautas partijas memoranduma. Jā, jā! Variet palasīt un atcerēties. Un tagad es esmu pārsteigts, ka pozīcijas partijas mums izstāstīja, kā notiek spekulācija un visdažādākā veidā ražotā produkcija pārmetas uz dažādām vietām un tad uzdodas par vietējo valsts produkciju. Es tad nesaprotu, kāpēc mēs maksājam naudu Valsts ieņēmumu dienestam, policijai, speciālajai policijai un visiem tiem izmeklēšanas dienestiem? Ko tad viņi dara? Ja es vienā mierā aizvedu spirtu un klusiņām kaut kur to izleju, un pēc tam to pārdod, un tad jau nav nekāds brīnums. Un izrādās, ka jau ir izstrādāta arī tehnoloģija pie alus.

Tagad te pozīcijas partija nevar saprast, kādā veidā budžetā atrast naudu. Ļoti vienkārši! Muita jāsakārto. To jūs ļoti labi zināt. Un jācīnās ar ēnu ekonomiku. Tas diemžēl pārsniedz tūkstošiem reižu to ieņēmumu, kuru mēs ieņemsim no tām mazajām alus darītavām, ja tām samazināsim ienākumu maksu un atbalstīsim. Jūs taču ļoti labi saprotat, ka valsts kasei garām aiziet nu vismaz viena trešdaļa naudiņas, kurai ir jāiet valsts budžetā. Un ko tad mēs te raudam? Tāpēc Ūdres priekšlikums ir jāatbalsta, un reizē ar to mēs atbalstīsim arī Latvijas valsts mazos uzņēmējus. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Egils Baldzēns — otro reizi.

E.Baldzēns

(LSDSP). Godājamie kolēģi! Es domāju, ka šeit ir skaidri jāapzinās, kādas sekas ir katram lēmumam, ko mēs pieņemam. Es neesmu no tiem alus lietotājiem, kas bieži dzer alu. Es reti dzeru. Bet es nedomāju tikai par sevi kā dažs labs zālē, kas to šampanieti un konjaku, un vēl franču, tikai lok. Bet šeit vajadzētu darīt sekojošo. Mums ir jāpaskatās uzmanīgi, ko mēs darām limonādei, kafijai, alum. Un tad mēs sākam spriest, kas ir godīgs nabags, es šeit par Tabūna kunga teikto arī domāju, ka godīgs nabags esot tas, kas alu tikpat kā nemaz nevarot iedzert. Nu, lūk, tāda jau tā situācija. Bet es gribētu atgādināt, ka alus arī ir maize. Un lai tikai kāds saka, kas to nezina, tad lai iet pie zemniekiem. Viņi paskaidros, ka alus arī ir maize. Ja kāds to vēl nezina, tad tā ir viņa paša problēma. Tam jau tās tortes vien kaklā ir iesprūdušas.

Un tāpēc es gribētu pateikt pavisam skaidri: valdība ļoti daudz runā. Kur mēs to naudiņu ņemsim? Darba devējiem. Mēs gājām pretī, valdība izšķīrās. Politiska izšķiršanās. Ne skolotājiem. 13 miljoni no sociālā nodokļa, atlaide par vienu procentu. Es gribu redzēt, kur būs tas spēcīgais impulss, kas to dos attīstībā. Pieņemsim budžetu. Katru mēnesi pieprasīsim valdībai atskaitīties, kā ir ar to spēcīgo impulsu, ņemot vērā valdības partiju nostājas. Es gribētu pateikt pavisam skaidri. Mana nostāja ir tāda: ja tā tas turpinās pret mazo un vidējo uzņēmēju, tad valdības mērķis ir nogremdēt mazo un vidējo uzņēmēju. Pamatā iznīcināt, lai paliek tikai lielie uzņēmumi. Tie vienosies gan par alus cenām, gan par citām cenām. Tās būs monopolcenas. Beigās cietīs patērētāji. Vai to mēs gribam? Man šķiet, ka daudzi šajā zālē to grib.

Sēdes vadītājs.

Imants Kalniņš — otro reizi.

I.Kalniņš

(TB/LNNK). Godājamie kolēģi! Ir ļoti daudz instrumentu, kā palīdzēt šajā gadījumā kaut vai mazajiem alus ražotājiem. Viens no tiem varētu būt valsts subsīdijas mazajiem alus ražotājiem kvalitatīvu izejvielu iepirkšanai. Nesāksim nodarboties ar privilēģiju radīšanu mūsu nodokļu sistēmā. Ja mēs to riteni palaidīsim, tad nebūs tam beigu.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča

(LC). Cienījamie deputāti! Runājot par nodokļiem un par nodokļu sistēmu, es lūdzu atcerēties, ka katram nodoklim ir savs konkrēts mērķis. Tas tiešām ir, no vienas puses, līdzekļu iekasēšanas instruments budžetā, bet, no otras puses, tā ir arī ekonomiskā svira vai kaut kāds regulators, kas tādā vai citādā veidā regulē uzņēmējdarbību. Pēc būtības jautājums par mazajiem uzņēmumiem tiek risināts likumā par uzņēmumu ienākuma nodokli. Jo šeit ir norma, ka uzņēmumiem, kuriem neto apgrozījums gadā ir 200 tūkstoši latu vai kuriem pamatlīdzekļu vērtība ir 70 tūkstoši latu, vai kuros nodarbina līdz 25 darbiniekiem, ja izpildās divi no šiem kritērijiem, ir iespējams saņemt uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi. Tātad šī ir metode, ar kuru mēs stimulējam vai kādā veidā mēs mēģinām atbalstīt mazo vai vidējo uzņēmumu. Šinī gadījumā mēs varam vēl runāt par citām metodēm. Mēs varam varbūt ielikt kādā no citiem nodokļiem vai arī kādā citā likumā normu par to, ja šis produkts ir ražots no dabīgām izejvielām bez konservantiem, kas ir veselībai varbūt kaitīgi. Līdz ar to iestrādāt kaut kādas pozīcijas, kas padara šo produktu varbūt lētāku. Bet lūdzu nejauksim sistēmu. Šeit mēs runājam par alu kā par produktu pēc vienas pazīmes. Pēc stipruma. Un nevis pēc ražošanas apjomiem. Es lūdzu izšķirties balsojot.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 2.— deputātes Ingrīdas Ūdres priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 22, atturas — 28. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Poča.

Kā nākamais ir 3. — Juridiskā biroja priekšlikums — par normas precizēšanu. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

A.Poča.

Arī 4. ir līdzīga rakstura priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

Arī 5. — Juridiskā biroja priekšlikums — par precizējumu — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

Arī 6. un 7.ir līdzīga rakstura priekšlikumi, kurus komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta 6. un 7.priekšlikumu.

A.Poča.

8. ir deputātes Ūdres priekšlikums, kas paredz, ka 6.pantā noteiktās likmes stājas spēkā nevis 2003.gadā, bet 2006. gada 1.janvārī. Līdz ar to viņi ir piedāvājuši arī citu pārejas formulu, kādā veidā šīs likmes varētu tikt sasniegtas. Tas pēc būtības būtu 13.priekšlikums. Tātad, ja mēs lemsim šobrīd par 8.priekšlikumu, tad vienlaicīgi mēs varam izskatīt 13.priekšlikumu. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāte Ūdre uzstāj uz balsojumu par savu priekšlikumu? (No zāles deputāte I.Ūdre: "Jā!") Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 8. — deputātes Ūdres priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par— 35, pret — 27, atturas — 27. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča

. Līdzīgs ir arī deputāta Apiņa priekšlikums, kurš ir saistīts ar mūsu balsojumu par 1. priekšlikumu. Tā kā mēs neatbalstījām 1.priekšlikumu, mēs varētu arī neatbalstīt šo 9. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates par 9.priekšlikumu. Pēteris Apinis, frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

P.Apinis

(LC). Nav sasaistīts ar to priekšlikumu. Tie ir pārejas noteikumi. Mēs ļautu saglabāt tās normas, kuras valdība vēlas iestrādāt kā galējo normu alkohola akcīzei, bet sola izdarīt lēnāk. Tas nozīmē dot mūsu alus ražotājiem vienu brīdi atelpu. Joprojām palikt pie normas, ka Latvijā ir diezgan pierasts alus tilpuma procents aptuveni 5. Tādā gadījumā es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu. Tas nekādā gadījumā nav pretrunā tam, kas ir nobalsots.

Sēdes vadītājs.

Debatēs vairāk deputātu pieteikušies nav. Komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča

. Lūdzu balsot!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 9. — deputāta Pētera Apiņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 34, pret — 32, atturas — 21. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča

. Nākamais. Es ļoti atvainojos, šeit ir nedaudz nobīde. Tātad 10. ir finansu ministra Edmunda Krastiņa priekšlikums — noteikt pārejas noteikumos alus pamatlikmi, 1 latu aizstāt ar 2 latiem, respektīvi, paredzēt, ka alus akcīzes nodoklis par 100 litriem ir 2 lati. Šī norma ir sasaistīta ar citu mūsu likumu, ko mēs nākotnē, nākamajās debatēs izskatīsim, tas ir jautājums par akcīzes nodokļa likmi uz bezalkoholiskajiem dzērieniem. Ja mēs saglabājam 1 latu, tad iznāk, ka bezalkoholiskajiem dzērieniem ir tieši tāda pati likme kā alum. Ja mēs, protams, šeit skatāmies no kaitīguma viedokļa, tad ir pilnīgi neloģiski, ka alus ir ar tādu pašu vai zemāku likmi. Līdz ar to Budžeta un finansu (nodokļu) komisija bez diskusijām atbalstīja gan 10., gan 11. — finansu ministra priekšlikumu — par likmju pārskatīšanu.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates par 10.priekšlikumu. Imants Burvis, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputāts.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Manā skatījumā, ja mēs atbalstām pirmsvēlēšanu manifestācijas, kas bija Tautas partijai, un valdības deklarāciju, tad mēs nedrīkstam atbalstīt šo finansu ministra priekšlikumu, jo tur jau visu laiku bija runa par nodokļu samazināšanu un tā tālāk, bet šeit, tieši pretēji, es tā saprotu, ka finansu ministrs strādā pret šo valdību. Tas ir bīstami!

Sēdes vadītājs.

Debatēt vairāk neviens nevēlas. Vai komisijas vārdā vēlaties kaut ko piebilst?

A.Poča

. Nē.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 10. — finansu ministra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 32, atturas — 3. Priekšlikums pieņemts. Vai par 11.priekšlikumu ir iebildumi? Iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

A.Poča

. 12. ir deputātes Ūdres priekšlikums. Tā kā mēs neatbalstījām 8., tad šis nebūtu balsojams.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Visi priekšlikumi ir izskatīti.

A.Poča

. Jā. Līdz ar to lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par akcīzes nodokli alum", pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 32, atturas — 2. Likums pieņemts.

Nākamais izskatāmais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem" , otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča

(LC). Kā 1. šim likumprojektam ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par 3.panta otrās daļas redakcijas precizējumu. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Oskars Grīgs, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

O.Grīgs

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi deputāti! Cienījamie zemnieki katrā partijā, kuri šeit sēž šajā zālē. Es griežos pie jums, pie jūsu sirdsapziņas. Esiet tik laipni un nobalsojiet par mūsu priekšlikumu. Tas ir 115 litri apmaksājamā dīzeļdegviela uz 1 hektāru.

Tomēr es gribētu izteikt dažas savas domas. Es nesaprotu, no kurienes un kāpēc valdība samazināja šo skaitu no 120 litriem uz 80. Es neesmu redzējis nevienu praktisku pierādījumu, argumentāciju, motivāciju. Pēdējā laikā es bieži apbraukāju Latviju un it sevišķi pēc ... (Starpsauciens: "Tas būs vēlāk...")

Sēdes vadītājs.

Grīga kungs, mēs pašlaik apspriežam 1. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

O.Grīgs

. Es ļoti atvainojos! Es padodos.

Sēdes vadītājs.

Imants Burvis. Lūdzu!

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Tieši ietaupot laiku, konceptuāli par visiem šiem priekšlikumiem. Es ceru, ka valdošās koalīcijas partijas saprot, ka, atbalstot šādā veidā akcīzi, jūs ar enerģētiskiem resursiem sitīsiet pa mazo un vidējo ražotāju kabatām. Tāta ir jūsu patiesā mīlestība pret Latviju ar tās mazajiem un vidējiem ražotājiem. Tāpēc es lūdzu neatbalstīt šos priekšlikumus!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Aija Poča.

A.Poča

. (LC) Ja es vēl saprastu, ko gribēja Grīga kungs (Starpsauciens: "Runāt!"), tad es nesapratu, ko gribēja Burvja kungs. Līdz ar to es lūdzu atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedokli par 1.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

A.Poča

. 2. ir deputātu Apiņa un Godmaņa priekšlikums, un arī faktiski par šo pašu tēmu ir 3., 4. un 5.priekšlikums. Tā ir jauna konceptuāla pieeja, kas piedāvā, ka naftas produktiem, kuriem tiek pievienots etilspirts, kurš iegūts no lauksaimniecības izejvielām, tiek piemērota pazemināta naftas produktu akcīzes nodokļa likme. Tas ir orientēts iespējami uz Latvijas lauksaimniecisko produkciju, graudu izmantošanu spirta ražošanai, tādējādi radot noieta tirgu Latvijas zemniekiem un izmantojot šo degvielu pēc tam mūsu tautsaimniecībā. Līdz ar to komisija, iepazīstoties ar visiem šiem piedāvātajiem priekšlikumiem, piedāvā atbalstīt, jo tie ir sasaistīti gan ar 2., gan 3., gan 4., kā arī 5. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas s1ēdzienam par 2., 3., 4. un 5.priekšlikumu. Tālāk, lūdzu!

A.Poča

. Un 6. priekšlikums arī. Es ļoti atvainojos! Precīzi, 7., 8. un 9. ir deputātu Ūdres, Dreimanes, Grīga, Bojāra un Seiles priekšlikumi, kas paredz citu, augstāku likmi, nekā šobrīd to pirmajā lasījumā ir nobalsojusi Saeima, apmaksājamo daļu jeb apmaksājamo apjomu akcīzes nodokļa lietotājiem zemniekiem. Tātad, ja kabinets bija piedāvājis un pirmajā lasījuma mēs nobalsojām, ka tie ir 80 litri, tad šie deputāti piedāvā attiecīgi 115, 110 vai 100 litrus. Komisija šobrīd šos priekšlikumus neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamie Latvijas iedzīvotāji! Lauksaimnieki! Spēkā ir likums par akcīzes nodokļa atmaksu lauksaimniekiem — 120 litri par izmantojamās zemes vienu hektāru. Vai tas ir daudz, vai tas ir maz? Satiekos es ar zemniekiem dažādos Latvijas rajonos un nonācu pie secinājuma un arī viņi mani pārliecināja, ka 120 litri uz vienu hektāru tas ir normāli, jo mūsu zemnieki veic ne tikai zemes apstrādāšanu, viņiem pienākas labot ceļus, kurus neviens nelabo, viņiem ir jāšķūrē sniegs, kuru uz ceļiem netīra ne valdība, ne pašvaldības, jo nav līdzekļu, viņiem ir jālabo un jāizveido meža ceļi, lai tur varētu izvest kādu koku, kur papildu atbalsts būtu zemniekiem, un jāviec arī cita darbība, lai savu produkciju, teiksim, nogādātu uz tirgu. Tā kā izlietotās degvielas daudzums — tas atbilst.

Bet tagad valdība mums ierosina, lai mēs atbalstām atstāt tikai 80 litrus, nu, tā ir klaja kārtējā zemnieku apzagšana. Un patiesībā valdība jau nerūpējas par lauksaimniecības attīstību, jo nevienā no apstiprinātiem likumiem, kuri pavada budžetu, mēs neredzējām, lai būtu kaut vienā punktā atbalsts Latvijas iedzīvotājiem vai zemniekiem. Mēs atbalstām to, lai ražu iestrādā zemē, aprok, tā arī ir norma. Un tagad pēdīgi mēs nonācām pie tā, ka atstāsim arī to naudiņu — ne 120 litri, bet 80. Un patiesībā doma jau bija vispār akcīzes nodokli noņemt.

Mans priekšlikums ir atstāt 115 litrus par izlietoto degvielu uz vienu hektāru. Un tā ir norma, kura tik tiešām ir pieņemama zemniekiem, lai gan tas ir maz, un valdībai ir jāsaprot, ka zemniekus nevar nospiest un nolikt uz ceļiem. Viņiem jau tā vairāk izejas nav, un par cik lauksaimniecība Latvijā ir sagrauta līdz kādiem 80%, tad mēs tālāk to nevaram veikt. Un tāpēc es lūdzu jūs neatbalstīt valdības ierosinātos 80 litrus, bet atbalstīt 115. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Oskars Grīgs.

O.Grīgs

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Es atvainojos, ka es pasteidzos, bet nu tam nekāda liela nozīme nebūs. Es tiešām griežos pie jums ar lūgumu, šo skaitli nenolaist vismaz zem simta. Es griežos pie jums, Tiesneša kungs, kā pie zemnieka, pie Kalvīša kunga, nu, viņš ir valdībā, diemžēl viņam ir jāspēlē tā dziesma tā, kā to vēlas Šķēles kungs. Pie Bērziņa kunga, varbūt es pie jums arī griežos tomēr, jūs taču saprotat, ka zem simta to skaitli nolaist nedrīkst. Tabūna kungs, es gribētu redzēt, kā tad nu jūs tagad balsosiet, jūs te runājāt pirmīt par alus akcīzi un par dienišķo maizi. Es gribētu, zināt vai daudzi no jums zina, kā tā maizīte tiek saražota, ko tas prasa un cik tas prasa. Degvielas cenas pašlaik lēni, bet neatlaidīgi kāpj uz augšu. Tajā pašā laikā partikas produkcijas cenas vai nu krītas, vai turas esošajā līmenī. Nu, varam jau mēs aizgriezt tam zemniekam skābekli galīgi un vienreiz par visām reizēm, lai nav tā latviešu tauta tur laukos. Varam mēs uzlikt arī akcīzes nodokli bitēm, kas medu ražo, gaisam, ūdenim, varbūt strazdiem vēl, kas svilpo, atlidojuši no siltām zemēm. Viens arguments tikai — budžetā nav naudas. Nu tad uzliksim naudu diferencēti varbūt tām bagātnieku mājām, kuras samērā apšaubāmos veidos ir sabūvētas, kas apsilda ar elektrību baseinus, varbūt uzliksim viņiem augstākus tarifus. Var jau būt! Es vienkārši griežos pie jums, deputāti, ar sirsnīgu zemniecisku lūgumu, atbalstiet mūsu priekšlikumu, mēs jau izgājām uz kompromisu un tā piecus litrus atlaidām no 120. Neaizmirstiet, cienījamie deputāti un partijas, ko jūs ierakstījāt savās programmās, ka jūs visi ļoti mīlat zemniekus un atbalstīsiet. It sevišķi tas attiecas uz "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK un Tautas partiju. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Anna Seile, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Izstrādājot koncepciju par akcīzes nodokli degvielai, tika atbalstīts tas, ka zemniekam, apstrādājot laukus, šis akcīzes nodoklis tiks atmaksāts. Un tika noteikta, precīzi aprēķināta summa — 120 litri par vienu hektāru, ja šis hektārs ir apstrādāts un to apliecina pašvaldības. Diemžēl tagad valdības sagatavotajā projektā šis skaitlis ir nomainīts — no 120 tas ir aizstāts ar 80, un, manuprāt, šī summa ir daudz par mazu, lai segtu reālos izdevumus, kas ir nepieciešami viena hektāra zemes apstrādei. Jā, ir izskanējuši tādi iebildumi, ka pašvaldības dažreiz krāpjas un paziņo, ka ir apstrādāta vairāk zeme, nekā tas reāli ir izdarīts. Tādā gadījumā šeit ir jārīko vēl kāda kontrole, bet nevar taisīt nekādus tādus izņēmumus. Bet, ja mēs skatāmies 7., 8. un 9.priekšlikumu, tad mēs redzam, ka šeit skaitlis 120 ir paredzēts izmainīt vai nu ar 115, 110 vai 100. Es ierosinu balsot par visiem pēc kārtas, bet acīmredzot jau 9. — kompromisa priekšlikums varbūt ka tomēr var iegūt Saeimas vairākuma atbalstu, jo šeit ir vidējā summa starp līdz šim maksājamo 120 un valdības ierosināto 80. Bet Bojāra kunga aicinājums, kurš nupat izskanēja — atstāt spēkā 120 — nav reāli izdarāms, jo pats Bojāra kungs 8.priekšlikumā ir ierosinājis skaitli 120 aizstāt ar 110, tātad esam uzmanīgi, izdarot balsojumus par visiem šiem labojumiem. Un vēl es gribu atgādināt, ka svarīgi tomēr ir nenoteikt tik zemu atmaksas skaitli kā 80 tāpēc, ka zemniekiem subsīdijas budžetā arī šogad ir mazākas un tikai sasniedz 2,7% no budžetā paredzētajiem izdevumiem, nevis 3%, kā tas ir noteikts likumā. Un tātad, lai mēs galīgi neiznīcinātu savus lauku ražotājus, lai nespiestu visiem pārvietoties uz Rīgu, es domāju, ka šim normālam ciparam ir jābūt vai nu 110, vai 100. Lūdzu atbalstīt 7., tas ir 8. vai 9.priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Arnis Kalniņš, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

A.Kalniņš

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! No šiem trim variantiem, kas šeit piedāvāti, aicinātu balsot par maksimālo — 115 litriem un tā tālāk. Un es gribētu par šo pamatojumu teikt tā, ka vispār jau apritē nav bijis tāds tehniski ekonomiskais aprēķins, kāpēc 80 litri, ko valdība piedāvā uz vienu hektāru. Prakse, saimniekošanas prakse rāda, ka pat augkopības specializācijas saimniecībās, ja iet uz intensīvo tehnoloģiju, kur nāk četras, piecas tonnas graudu no hektāra, arī tad, kad ir daudzi miglojumi, minerālmēslu kaisīšana vairākas reizes un tā tālāk, ir nepieciešami šie 120 litri dīzeļdegvielas uz vienu hektāru, nerunājot gadījumā, kad ar augkopību ir sajūgta lopkopība.

Otrs jautājums ir tāds, ka kopumā mēs esam skaitļojuši, ka zemniekiem zaudējumu, ienākumu samazinājums nākamajā gadā ar šādu normatīvu — 80 litriem — būs apmēram 3 miljoni… 3,3—3,5 miljonu latu gadā.

Trešais jautājums. Latvijā pagaidām dīzeļdegvielas cena ir visaugstākā Baltijas valstīs. Tātad arī zemnieks ir mazākkonkurētspējīgos apstākļos. Es domāju, ka visa šī procedūra caur Valsts ieņēmumu dienestu kā atmaksāt šo akcīzi, tā arī, kas notiek ar pašvaldības informāciju par praktiski apstrādājamām platībām, ir ļoti korekta, normāli iegājusies.

Un gribētu piebilst: arī cienījamā Seiles kundze teica, ka subsīdijas sastāda 2,7% lauksaimniekiem no pamatbudžeta izdevumiem, es domāju, tas neprecīzi, praktiski ir 2,3%. Tāpēc mans priekšlikums ir saglabāt nu vismaz no šiem iesniegtajiem priekšlikumiem maksimālo normu, un lūdzam atbalstīt un balsot par to. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Gundars Bērziņš, Tautas partijas frakcija.

G.Bērziņš

(TP). Godātais Prezidij, cienījamie deputāti! Godātie lauku cilvēki! Nedaudz par šīs normas vēsturi un vēršanos pie Grīga kunga, kas ir viens no rūdītākajiem Latvijas politiķiem, kam ar zemniecību ir diezgan maz kopīga, kas varbūt ir jau no paša sākuma, no LLS laikiem, tikai ieguvis labumus, bezmaksas kombainus un citas lietas.

Vienu priekšlikumu, kur likumā strādā Grīga kunga izveidota norma. Tādu nav. Ir bijusi tukša runāšana. Šī norma parādījās 5. Saeimā. Ļoti rūpīgi un ilgi strādājot, tā tika izveidota pēc manas redakcijas, tā ir iekļauta 5. Saeimā pēc manas redakcijas, un tad tā sāka strādāt. Šī norma ir izstrādāta, izpētot veselu virkni no iespējamajiem risinājumiem. Pasaulē šo problēmu — degvielas jautājumu lauksaimniekiem — risina vismaz trijos vai četros veidos. Viens no tiem ir tiešā atmaksa, pilnā apmērā. Otrs ir — atmaksa daļēji. Trešais variants, kas tiek lietots visbiežāk, ir iezīmētā degviela par speciālu cenu. Izvēloties vienkāršāku mehānismu, manuprāt, kas ir taisnīgāks, meklēt zemniekam iespēju nopirkt lētāku degvielu, ko nosaka tirgus, saņemt atpakaļ šo cenu. Ir jautājums, vai atmaksāt pilnīgi vai daļēji.

Otrs jautājums ir, cik tad ir šis te patēriņš, un ir iespējami divi varianti, kas tika izskatīti. Viens no variantiem, ka šī atmaksa tiek menedžēta sarežģīti, tiek noteikta, teiksim, cukurbiešu katram hektāram, kura ir degvielas patēriņa ziņā visietilpīgākā un kur tiešām ar 100 vai 80 litriem nevar apstrādāt hektāru.

Tālāk — graudi. Citas kultūras, bet, teiksim, lauksaimniecības zemes, kas šobrīd ir ganības un citas, pietiek ar 10—15 litriem. Un var lietot šādu sarežģītu shēmu. Notika atteikšanās, un netika izvēlēta šī sarežģītā shēma, jo visas atlaides, visi izkropļojumi, ko šeit runā par mazo un citiem biznesiem, īstenībā tā ir ierēdniecības vairošana. Jo katra norma, kas ir atšķirīga, prasa administrēšanu, un neviens, ne zemnieks, nekas, no tā neiegūst. Tāpēc ir izvēlēta šī lieta.

Par 80 vai 120 litriem. 80 litru norma bija spēkā visu laiku. 6. Saeima, kas brīžiem nodarbojās ar populismu un ne vienus brīnumus vien sastrādāja, šo normu izmainīja. Līdz tam šī norma — 80 litri — strādāja un bija spēkā.

Šobrīd un arī iepriekšējā valdība, mīļie sociāldemokrāti, kuri bija valdībā, atceraties nu lūdzu, kungi, gāja diskusija, kad tika veidots budžets, kā būs ar šo normu. Vai vispār no tās nenāksies atteikties, pāriet uz tiešo dotāciju uz hektāriem? Un tāpēc bija šis kompromisa variants. Pateicoties zemkopības ministram, tika saglabāta esošā sistēma, kas ir vienkārši administrējama, saprotama un skaidra. Un palika šie te 80 litri, kas, es uzskatu, vairumā gadījumu ir pietiekami.

Nedaudz varbūt pietrūkst tiem, kam visas platības aizņem cukurbietes un graudaugi. Ja struktūrā ir lopkopība un citas nozares, es varu ar pilnu pārliecību teikt, es te dzirdu, ka daudzi runā par lauksaimniecību, ar kuru viņi nenodarbojas, mana saimniecība ar to nodarbojas šobrīd. Ticiet man, pietiek un paliek pāri. Pietiek un paliek pāri, un lielākai daļai ir tā. Izņemot, kā jau es teicu, tos zemniekus, kas nodarbojas tikai varbūt ar cukurbiešu audzēšanu, kur ir šis patēriņš.

Otra lieta bija arī ar izšķiršanos — lauku ceļu programmas. Normāli citās valstīs, ko visi kungi mīļie mēs aizmirstam un mānām cilvēkus, ar lauksaimnieku dīzeļdegvielas cenu, kas it kā ir 26 santīmi. Nav. Atskaitiet 13 santīmus — par litru atmaksā. Mums ir lētākā degviela Baltijā un visā Eiropā, nekur zemniekam nav tik lētas degvielas. Un citur atmaksā daļu, jo arī mēs, lauksaimnieki, pa lauku ceļiem braukājam. Mēs šodien nesamaksājam ne santīma. Un tāpēc šī te 80 litru norma ir tā, kas ir reāla. Nobalsojot primitīvi, populistiski, palielinot izdevumus par 3 miljoniem, mēs apdraudēsim šīs normas pastāvēšanu. Tie, kas balsos populistiski, lems šo normu pārskatīšanai un varbūt atcelšanai. Es saprotu, ka ir viegli un gribas palīdzēt skolotājiem, iedodot naudu vairāk, kā ir iespējams, zemniekiem naudu vairāk, kā ir iespējams, vēl citiem vairāk, kā ir iespējams. Un it kā tanī brīdī būt gandarītiem ar savu veikumu. Bet paiet gads vai divi un konstatējam, ka visi mēs esam sākuši dzīvot sliktāk. Es esmu pret…

Sēdes vadītājs.

Laiks…

G.Bērziņš.

… primitīvu populismu un aicinu neatbalstīt populistiskus priekšlikumus. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Egils Baldzēns .

E.Baldzēns

(LSDSP). Godājamie kolēģi! Man tiešām mazliet skumji, ka es dzirdu, ka visiem mums ir sācies dzīvot sliktāk, ko Gundars Bērziņš nupat teica. Jā, nu tāda situācija ir. Ir jauna valdība, jauna realitāte.

Es gribētu pateikt tā, ka mēs uztaisīsim arī, protams, attiecīgajam ministram pieprasījumu, vai tiešām Latvijā ir lētākā degviela zemniekam pasaulē. Un pēc tam kompetenti cilvēki atbildēs, parakstīs šo dokumentu, un tad mēs redzēsim, ka arī šinī jautājumā varbūt Gundaram Bērziņam nebija gluži pilnā apjomā taisnība... (Starpsauciens: "Bija gan pilnā apjomā.") Jā, jā, es saprotu, ka Baltkrievijā arī, pilnā apjomā tur viņam būs taisnība. Tur būs degviela dārgāka nekā Latvijā. Neapšaubāmi.

Bet es gribētu pateikt vienu. Redziet, Pēteris Salkazanovs, kad bija ministrs, tā vai citādi ar visām debatēm par visu šie 120 lati ir saglabājušies. (Starpsauciens: "Litri!") Litri, es atvainojos, 120 litri ir saglabājušies. Tas ir viens moments. Tagad diemžēl šī valdība ir sākusi ļoti stingrus budžeta taupīšanas pasākumus. Ir politiskās izšķiršanās, kur šī valdība iet kādam pretim, pat apcērpot visu ko: šogad 13 miljoni darba devējam, nākamgad 26 miljoni. Un tas ir šajā brīdī, kad mēs runājam par skolotāju streiku. Šajā brīdī, kad pašvaldībām mēs atņemam 7,4 miljonus latu, šī politiskā izšķiršanās, tā ir notikusi. Nu tad nevajag teikt, ka mēs visi dzīvojam sliktāk. Ir apdalītie un ir tie, kam piedala klāt, pārdala. Un ir dalītāji, un šie dalītāji ir valdība. Un parasti jau saka ļoti skaisti — sociāldemokrāti tikai gribot dalīt. Nu ko tad jūs, valdības partijas, sēžat valdībā, mūkat prom, ja jums nepatīk dalīt! Mūkat prom no šīs valdības! Redziet, Gundars Bērziņš saka, ka neceri. Pareizi, tas krēsls ir iepaticies. Pareizi un labi, jo tad ir cerības, ka viņš arī kaut ko izdarīs. Nelielas, protams, pagaidām cerības ir.

Es gribētu pateikt pavisam skaidri un gaiši. Mums, kolēģi, ir jāsaprot viens. Šis Silvijas Dreimanes un Oskara Grīga priekšlikums vienkārši parādīs, cik reāli ir Saeimā cilvēku, kas izprot situāciju, cik bēdīgā stāvoklī ir zemnieki. Cik Tautas partijā vēl ir tautas, cik "Tēvzemē un Brīvībā" vēl ir tēvzemes un brīvības… (No zāles deputāts G.Bērziņš: "Neceri! Neceri!") Es esmu pārliecināts, ka vismaz "Tēvzemei un Brīvībai" dūša atliks vai nu par vienu vai par otru, vai trešo. Bet tas būs jāpierāda ar balsojumu. Tas ir viens no elementārajiem jautājumiem. Jā, nu te mums ir visādi kolēģi, kas neievēro kultūru, arī Ābiķa kungs, Saeimas zālē, bet nu ko mēs varam darīt, Straumes kungs pēc kāda brīža viņu pārtrauks. Bet pagaidām, kamēr nav pārtraucis, es turpināšu.

Tātad kas būtu šeit? Tas ir pārliecības balsojums. Mums ir skaidri jāsaprot, vai mēs noliegsim savas tautas dzīvā spēka saknes — Latvijas zemniecību? Es skatos uz deputātiem. Dažādas ir jūsu politiskās pārliecības. Bet jautājums ir pavisam vienkāršs. Es esmu redzējis skaistas bildes, ļoti jaukas bildes priekšvēlēšanu kampaņas laikā. Mēslu talka. Tagad ir jāparāda, vai ir šie talcinieki zemniekiem vai nav. (Starpsauciens: "Mēsli ir!") Mēsli tik tiešām ir, kā saka Pēteris Salkazanovs, bet es gribētu pateikt vienu. Kolēģi, šinī gadījumā kārtējo reizi mēs redzam — mazais un vidējais uzņēmējs, zemnieks ir šis mazais un vidējais uzņēmējs. Mēs redzēsim attieksmi pret zemniekiem. Mēs redzēsim to, nevis to, ko vienkārši uzrakstīts kādā intervijā "Lauku Avīzē". Bet mēs redzēsim to, kā vērtēs. Vai te ir populisms vai nav populisms. Vai zemniekiem valstisks atbalsts ir vajadzīgs vai nav vajadzīgs. Cik lielā mērā. Vai viņiem ir līdzekļu pārpalikums vai nav līdzekļu pārpalikums. Šis jautājums ir skaidri un gaiši mums jādefinē. Es ceru, ka mūsu deputātiem būs skaidrība par to, kas ir latvietības pamati. Ka zemnieki ir nepieciešami arī nākotnē. Redzēsim ar jūsu balsojumu, ar jūsu sirdsapziņas izšķiršanos.

Un pavisam vienkārši. Tagad nav priekšvēlēšanu laiks. Tagad ir darba laiks. Vai jums ir darbam griba, vai jums darbam gribas vairs neatliek. Izšķirieties par zemniekiem. Es aicinu jūs uz to! Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vairāki paziņojumi. Tūlīt pēc tam, kad būs pārtraukums, es aicinu Saeimas Prezidija locekļus un Frakciju padomes pārstāvjus uz kopīgu sēdi Saeimas Sarkanajā zālē. Ilmāram Geigem vārds paziņojumam.

I.Geige

(LC). Godātie kolēģi! Es aicinu Latvijas — Somijas parlamentu sadarbības grupas locekļus uz sēdi Ārlietu komisijas zālē Jēkaba ielā 10/12, trešajā stāvā.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Šodien sveicam 41.dzimšanas dienā mūsu kolēģi Pēteri Apini. (Aplausi.)

Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs

(7.Saeimas sekretāres biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies Oļegs Deņisovs, Viola Lāzo, Rihards Pīks, Ģirts Valdis Kristovskis. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Pulkstenis ir 13.30. Turpinām izskatīt likumprojektu "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem"". Debatējam par 7., 8. un 9.priekšlikumu. Vārds Leonam Bojāram. Viņš runās otro reizi.

L.Bojārs

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Par 7.priekšlikums, un tur ir runa par 115 litriem, protams, ka es atbalstīju to. 2. ir mans priekšlikums par 110, par to vēlāk vajadzēs runāt. Par 120 litriem es neko nerunāju. Nu tas ir viens. Ko es gribēju vēl pateikt. Nu labi, ka ir skolotāju problēma. Tagad mēs varēsim visas nebūšanas novelt uz to, ka skolotājiem ir jāpalīdz. Valdība visus savus negatīvos priekšlikumus un lēmumus, kuri tautai ir par sliktu, tagad novels uz skolotājiem. Es nezinu, kas tagad būs vainīgs, vai nu skolotāji, valdība katrā gadījumā ne. Diemžēl valdība noklusē arī to, ka tiek pārdotas "Lattelekom", "Latvijas kuģniecība" un "Latvijas gāzes" palikušās daļas. Nevajag iedzīvotājiem pūst dūmus acīs un visiem uzlikt tās melnās brilles, kuras vienas mums uzdāvināja. Nepatiesība būs redzama pēc diviem, trijiem mēnešiem. Kas mūs gaida?

Bērziņa kungs ļoti labi zina politisko memorandumu, kas tika noslēgts starp Latvijas Republiku un Starptautisko valūtas fondu, un visi brīnumi izriet no turienes. Šķēles un Krastiņa kungs to parakstīja novembra mēnesī. Un kas tad mūs gaida? Nu 9. un 10.pants. Izdevumu ierobežošana, varbūt labi, bet ej nu sazini, kā tā atsauksies uz mūsu pašvaldībām, algu iesaldēšana. Algu iesaldēšana. Izvairīties no pensiju indeksācijas līdz 2000.gada beigām. Tā kā par nekādām indeksācijām varēs mīļie pensionāri arī nedomāt. Pensiju fonda dzīvotspējas apšaubīšana...

Sēdes vadītājs.

Laiks, Bojāra kungs!

L.Bojārs.

Jā. Un no pamatbudžeta... Vienu minūti! No pamatbudžeta izslēgt speciālos fondus. (Starpsauciens: "Lai runā!")

Sēdes vadītājs.

Atvainojiet, vai ir iebildumi, ka tiek pagarināts laiks par 1 minūti. Tādā gadījumā jābalso.

L.Bojārs.

Nevajag balsot, paldies! Bet ir jāatbalsta 115 litri.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Oskars Grīgs — otro reizi.

O.Grīgs

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamo Saeimas priekšsēdētāj! Es jau iepriekš atvainojos, ka man, par taisnību runājot, izspruks kāds skarbāks vārds. Es nebūtu nācis runāt otrreiz, bet nu nevar pieļaut cilvēkam runāt nepatiesību vai klajus melus un dezinformēt sabiedrību un zemniekus, kā to darīja Bērziņu Gundars. Un ja viņš apgalvoja, ka Grīgs nestrādā zemnieku saimniecībā, tad jūs paskatieties vizuāli uz deputātu Grīgu un uz deputātu Bērziņa kungu, kurš strādā fiziski un kurš nebaidās no fiziska darba. Bērziņa kungs acīmredzot vairāk strādā ar to vietu, kas ir te pie galvas starp zobiem, es varētu tā teikt. Tā ir tikai malšana. Jūs, Bērziņa kungs, esat lielākais zemnieku nodevējs, 5.Saeimā jūs nodevāt. (Starpsauciens: "Gundars Bērziņš ir sliktais!")

Kas attiecas uz tiem 120 litriem, jā, jūs bijāt tas, kas balsoja gan par ienākumu nodokli zemniekiem, piegriežot skābekli, gan arī par šiem 80 litriem. Par 120 litriem jūs nebijāt, jūs melojat. Tas bija Pēterkopa kunga priekšlikums 6.Saeimā, ko pieņēma. Tur bija arī vēl vairāki citi priekšlikumi, ka 140 litri dīzeļdegviela un 120 litri benzīns. Esiet taču korekts un nemelojiet! Redziet, Oskaram Grīgam mājās ir visa tehnika precīzi pēc tā laika tirgus likumiem iepirkta ar dokumentiem, atšķirībā no tevis un tava bosa, kas ir prihvatizējis tamlīdzīgi un tā tālāk.

Tāpēc es biju šeit spiests pateikt šos nepopulāros vārdus. Iespējams, ka jūs tas neinteresē. Bērziņa kungs, ja jūs neticiet maniem vārdiem, tad aiztipiniet pēc stenogrammas un paskatieties. Ja šeit runā par iespējamo badu, ko viens otrs jau cieš, tad jūs pie šā bada esat vainīgs, Bērziņa kungs!

Sēdes vadītājs.

Ivars Godmanis, frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts. Godmaņa kungs nav zālē. Pēteris Salkazanovs, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputāts.

P.Salkazanovs

(LSDSP). Cienījamie deputāti! Godmaņa kungs noteikti gribēja runāt par to, ko Bērziņa kungs pieminēja, ka iepriekšējā valdība bija sagatavojusi projektu par šī nodokļa likmēm, par šī degvielas apjoma samazinājumu, bet jāsaka, ka iepriekšējās valdības laikā tomēr 120 litri uz hektāru dīzeļdegvielas kompensācija bija un līdz šodienai ir. Un šī valdība ir iesniegusi grozījumus, nevis iepriekšējā.

Attiecībā par dažām lietām, par kurām šeit tika pieminēts, salīdzinātas degvielas cenas Latvijā, pašas lētākās pasaulē. Atvainojiet, salīdzinājums ir nekorekts. Tad jāsalīdzina, cik maksā graudi, cik maksā piens Eiropas Savienībā. Piens maksā 22 santīmi litrā, graudi — 80 lati tonnā, tad salīdzināsim arī šos datus ar to mazo piena iepirkuma cenu, kas šodien ir Latvijā, ar to mazo graudu iepirkuma cenu, kas šodien ir Latvijā. Katrā gadījumā es aicinātu tomēr deputātus būt šajā izšķirīgajā balsojumā par zemniekiem, ļoti nopietni izvērtēt šo situāciju, kāda šodien ir lauksaimniecībā, jo samazinājums skar ne tikai šo pozīciju. Zemnieki saņem, pirmkārt, mazus ienākumus. Šie ienākumi caur degvielu tiek samazināti, šie ienākumu nākamajā gadā caur subsīdiju apjomu arī tiek samazināti.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Aija Poča.

A.Poča.

Es lūdzu balsojumu!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 7. — deputātu Ūdres, Dreimanes un Grīga priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 2, atturs — 44. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 8.— deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 3, atturas — 43. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 9. — deputātes Annas Seiles priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 1, atturas — 41. Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu! Balsojam atkārtoti par 9. — deputātes Annas Seiles priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — 2, atturas 43. Priekšlikums ir pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Poča.

Nākamais 10. ir finansu ministra Krastiņa priekšlikums par daļas precizēšanu. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

11. ir deputātu Apiņa un Godmaņa priekšlikums par jau jaunās akcīzes nodokļu likmes ieviešanu. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

12. ir deputātu Apiņa un Godmaņa priekšlikums par šo pašu jautājumu, bet ņemot vērā, ka vēlāk ir noteikts cits šī projekta realizācijas termiņš, šo konkrēto priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča.

13 un 14. — deputāta Apiņa priekšlikumi — ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

15. ir Juridiskā biroja priekšlikums par panta redakciju. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

16. ir deputātu Apiņa un Godmaņa priekšlikums, tas ir atbalstīts konceptuāli, bet iestrādāts Ministru kabineta alternatīvajā priekšlikumā, kas ir nākamais.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 16. un 17.priekšlikumu.

A.Poča.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, lūdzu balsojumu par otro lasījumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem"" pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 92, pret — nav, atturas — 2. Likums ir pieņemts.

Nākošais ir likumprojekts "Grozījums likumā "Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem"" , otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča

(LC). Kā pirmais ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par panta nosaukuma precizēšanu. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

2.priekšlikums arī ir tīri redakcionāls. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

3. ir Juridiskā biroja priekšlikums par likumprojekta saskaņošanu. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu Ministru kabineta redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 3. un 4.priekšlikumu.

A.Poča.

5. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par jauna termina "spirts, etilspirts" ieviešanu. Komisija šo priekšlikumu lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

6. ir finansu ministra Krastiņa priekšlikums par panta precizēšanu. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

7. ir finansu ministra priekšlikums par procentu palielināšanu. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem"" pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret — nav, atturas — 14. Likums ir pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"" , otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā deputāte Aija Poča.

A.Poča

(LC). Kā pirmais priekšlikums ir deputātes Počas priekšlikums — 3.panta otrās daļas 2.teikumu izteikt jaunā redakcijā, kura būtība ir tāda, ka gan Valsts prezidenta kanceleja, gan Saeima, gan Ministru kabinets drīkst nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā apliekamās personas, jo pēc būtības šīm valsts institūcijām faktiski nevajadzētu būt nekādiem darījumiem, kas būtu apliekami ar pievienotās vērtības nodokli. Ministru kabinets šo priekšlikumu atbalstīja, bet piedāvāja precizētu redakciju. Līdz ar to lūdzu atbalstīt otro priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates par pirmo — deputātes Počas priekšlikumu. Juris Dobelis, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Saeimas deputāti! Es tomēr aicinātu jūs iedziļināties gan pirmajā, gan otrajā priekšlikumā. Počas kundze teica, ka otrais priekšlikums, tātad Ministru kabineta priekšlikums, it kā precizē, it kā papildina šo pirmo priekšlikumu. Lietas būtība ir ļoti skaidra. Šīs iestādes kā Valsts prezidenta kanceleja, Saeima un Ministru kabinets tiešām jāuzskata par iestādēm, kuras nedrīkst nodarboties ar tādiem jautājumiem, kas nav paredzēti tiesību aktos, līdz ar to kāda jēga ir rakstīt šajā priekšlikumā vēl šos vārdus "veicot tiesību aktos noteiktās funkcijas", tas taču tāpat ir skaidrs. Tā ir liekvārdība, galīgi nevajadzīga liekvārdība, un tāpēc, ja Počas kundze nenoņems savu priekšlikumu, es tomēr aicinātu atbalstīt pirmo priekšlikumu tādā redakcijā, kāds nu viņš tur ir, nevis otro — Ministru kabineta priekšlikumu. Tā kā es piedāvāju balsot par pirmo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Debatēs vairāk deputātu pieteikušies nav. Lūdzu, komisijas vārdā — Aija Poča.

A.Poča

(LC). Komisijas vārdā, protams, es lūdzu atbalstīt otro priekšlikumu, bet kā iesniedzēja es neiebilstu, ja tiek nobalsots arī mans pirmais priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 1. — deputātes Aijas Počas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret — 1, atturas — 23. Priekšlikums ir pieņemts.

A.Poča.

Nākamais 3. ir finansu ministra Edmunda Krastiņa priekšlikums par to, kādā veidā reģistrējas pakalpojumu sniedzēji. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

A.Poča.

Arī 4. ir finansu ministra Krastiņa priekšlikums par to, kas tiek fiksēts kā darījuma jeb pakalpojuma sniegšanas vieta. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

5. ir deputātes Počas priekšlikums, kādā veidā tiek ietverta pievienotās vērtības nodokļa rēķinā preču garantijas remonta pakalpojumu sniegšanas vieta. Komisija šo priekšlikumu arī atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Poča.

6. ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, pēc būtības tas tika atbalstīts, bet mēs piedāvājam atbalstīt līdz ar to 7. — Ministru kabineta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam par 6. un 7.priekšlikumu.

A.Poča.

Ir atbalstīts arī 8. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

9. ir finansu ministra Krastiņa priekšlikums, arī tiek atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

10., finansu ministra Krastiņa priekšlikums, tiek atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

Tiek atbalstīts arī 11. — finansu ministra Krastiņa priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Poča.

12. ir deputātes Počas priekšlikums — arī ir lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Poča.

13. ir deputātes Počas priekšlikums, ir atbalstīts Ministru kabineta nākamajā priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt 14.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 13. un 14.priekšlikumu.

A.Poča.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu balsot par likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"" pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — nav, atturas — 15. Likums ir pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"" , otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča

(LC). Kā pirmais šim likumprojektam ir deputātes Ūdres un Dreimanes priekšlikums, kas ierosina neizdarīt grozījumus 2.panta otrajā daļā. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča.

Nākamais ir deputātes Počas priekšlikums par 3.panta astotās un devītās daļas redakciju. Šis priekšlikums tika atbalstīts daļēji un ir iestrādāts Ministru kabineta 5. priekšlikumā. Līdz ar to es lūgšu balsot arī par Ministru kabineta 5. priekšlikumu.

Par šo pašu priekšlikumu arī deputātes Ūdres un Dreimanes priekšlikums, kuru komisija neatbalstīja, un arī ceturtais ir par šo pašu pantu. Arī tos komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Gundars Bojārs, — Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

G.Bojārs

(LSDSP). Cienījamie deputāti! Cienījamie kolēģi! Es gribētu tomēr teikt, ka 2., 3., 4., 5. un 6. priekšlikums runā par vienu un to pašu tēmu un, tas ir, par šo 25% nodokļu likmes piemērošanu maksājumiem uz zemo nodokļu valstīm. Es esmu iesniedzis priekšlikumu numur 6. Zināmā mērā sakarā ar to arī ir radies deputātes Aijas Počas priekšlikums numur 2, bet šis priekšlikums, es uzskatu, nav daļēji atbalstīts Ministru kabineta priekšlikumā, jo tam ir konceptuāli savādāka pieeja. Počas kundzes pieeja ir aizliegt konkrētus maksājumus, maksājot par konkrētām sfērām, bet Ministru kabineta pieeja ir atļaut atsevišķa veida maksājumus.

Varbūt šobrīd es runāšu tieši par vienu problēmu un par manu 6. priekšlikumu. Tātad šie ir maksājumi par starptautiskajiem jūras kravu pārvadājumiem. Kādēļ šis priekšlikums ir radies? Tas ir radies tādēļ, ka es esmu saņēmis lūgumus no Latvijas kuģu brokeru un aģentu asociācijas un arī no Latvijas Zāģmateriālu eksportētāju asociācijas atrisināt un sakārtot šo uzņēmējdarbības sfēru. Tātad vienu uzņēmējdarbības sfēru — kuģu fraktēšanu. Ir bijis piemērs, kad Saeima risina šādus šauras specializācijas, šauras sfēras problēmas, tas ir, piemēram, skaidrās naudas izmaksas, ko var veikt kuģu aģenti kuģa komandas algas vajadzībām, un 6. Saeima ir izpratusi šīs sfēras problēmas un arī ir atļāvusi kuģu aģentiem izņēmuma kārtā lietot šo procedūru.

Kāda pašreiz ir situācija starptautiskajos jūras pārvadājumos? Apmēram 50% no visiem kuģiem, kas ienāk Latvijas ostās, ir ar tā saucamajiem lētajiem karogiem — tā ir Kipra, Malta, Panama un tā tālāk, un tā tālāk. Citām kuģu kompānijām kuģu menedžments ir izvietots lēto karogu valstīs, izņēmums nav arī Latvijas kuģniecība. Šobrīd mūsu kravas nosūtītāji, kravu eksportētāji nav spējīgi nofraktēt kuģi un līdz ar to ir spiesti pārdot savu preci pēc FOB vai FAS cenām, tādējādi zaudējot peļņu uz šo kravas pārvadājumu tiesu un tādējādi samazinot eksporta vērtību. Un šajā situācijā pelna tātad importētājs, kravas pircējs, kas var veikt šo apmaksu.

Ir viena izeja, ko mūsu, teiksim tā, atjautīgie uzņēmēji ir atraduši. Var nodibināt ļoti vienkāršu ofšora uzņēmumu, un šis ofšora uzņēmums tad arī veic kuģu fraktēšanu. Rezultāts ir tas, ka šis naudas apgrozījums nav Latvijā, tas nenonāk Latvijā, tas grozās kaut kur citur. Līdz ar to Valsts ieņēmumu dienests zaudē to daļu, to apliekamā ieņēmuma daļu, kas varētu būt Latvijā, un arī peļņas tiesa tiek zaudēta.

Otra izeja ir nodibināt kopuzņēmumu ar, teiksim, Angliju vai Zviedriju vai Vāciju. Nevienā normālā Eiropas valstī nav šāds regulējums. Un šis Anglijas vai Vācijas ,vai Zviedrijas uzņēmums var veiksmīgi maksāt par kuģa fraktēšanu. Arī šajā gadījumā Latvija zaudē ievērojamus līdzekļus.

Kāds būtu rezultāts, ja pieņemtu manu priekšlikumu vai arī Počas kundzes priekšlikumu? Tiktu palielināts līdzekļu apgrozījums Latvijā apmēram par 30–40 miljoniem. Tie ir ļoti aptuveni aprēķini. Līdz ar to palielinātos budžeta ieņēmumi no apliekamās ieņēmumu daļas. Kādas šeit ir garantijas? Es saprotu, ka problēma ir tā, ka Finansu ministrijas eksperti neizprot, kas ir kuģu fraktēšana. Tā tiek jaukta ar kuģa aģentēšanu, tiek jaukta ar kuģa reģistrēšanu un citām lietām. Man tūlīt oponēs acīmredzot Bērziņa kungs, vai neoponēs, viņš mani ir pietiekoši oponējis, ka es lobēju tātad savu uzņēmumu vai vēl kaut ko citu. Es lobēju Kuģu brokeru un aģentu asociāciju, kura pārstāv 95% no biznesa.

Un tātad pasaulē piemēri tādi ir, ka pielāgo šādus maksājumus kuģu pārvadājumiem, jūras kravas pārvadājumiem. Ir Latvija un Krievija. Vairāk pasaulē piemēru nav. Es vēlētos pateikt Bērziņa kunga vārdiem, ka es arī cīnos pret populismu. Ja mēs sakām, ka ofšori ir slikti, tad katrā ziņā mums ir jārēķinās ar situāciju starptautiskajos jūras pārvadājumos un jāatļauj normāla uzņēmējdarbības vide.

Es aicinu balsot par Počas kundzes priekšlikumu un, ja gadījumā tas netiek atbalstīts, tad atbalstīt manu priekšlikumu numur 6. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debatēs vairāk deputātu pieteikušies nav. Komisijas vārdā — Aija Poča.

A.Poča

(LC) . Cienījamie deputāti! Tik tiešām šīs normas tika diezgan vai, pareiz sakot, vairākkārt debatētas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā. Un mans priekšlikums, kā jau šeit arī teica Bojāra kungs, bija saistīts ar tiešām pilnīgi pretēju pieeju. Tas padarītu nedaudz liberālāku varbūt šo darbību jeb deklarēšanas kārtību uzņēmējiem, un tikai ļoti precīzi un izsmeļoši uzskaitot gadījumus, kuros nodokļi 25% apjomā ir jāmaksā par darījumiem, kas veikti uz beznodokļu zonām.

Tajā pašā laikā mēs noklausījāmies arī pietiekoši daudz argumentētus Finansu ministrijas speciālistu viedokļus. Mēs ņēmām vērā arī tomēr to, ka Valsts ieņēmumu dienestā šobrīd nav vēl pienācīgā kapacitāte, un arī tomēr to, ka nebūt ne visos gadījumos mūsu uzņēmēji ir pietiekami godprātīgi.

Līdz ar to, ņemot vērā, ka tas bija mans personīgs priekšlikums un ka kabinets jeb Finansu ministrijas speciālisti mani pārliecināja, es šobrīd savu otro priekšlikumu noņemu. Un līdz ar to lūdzu atbalstīt Ministru kabineta redakciju. Ja Bojāra kungs uztur savu balsojumu, tad mums ir jābalso 6. priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Paldies! 2. priekšlikums noņemts. Vai deputātiem ir iebildumi par atbildīgās komisijas slēdzienu par 3., 4. un 5. priekšlikumu? Iebildumu nav. Tālāk, 6. priekšlikums.

A.Poča.

Es saprotu, ka Bojāra kungs uztur savu balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 6. — deputāta Gundara Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 26, atturas — 27. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

7. ir deputātes Ūdres un Dreimanes priekšlikums. Un komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav.

A.Poča.

Neatbalstīja komisija arī deputātes Ūdres un Dreimanes 8. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča.

Komisija atbalstīja nākošo — 9. — finansu ministra Krastiņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

10. — deputātes Počas priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

11. — Počas priekšlikums. Netika abalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča.

12. — finansu ministra Krastiņa priekšlikums. Komisija pēc būtības atbalstīja, bet ir sagatavota alternatīva redakcija. Līdz ar to pēc būtības ir atbalstīts arī 13. — deputātes Ūdres un Dreimanes priekšlikums, kas ir ietverts 14. jums piedāvātajā redakcijā. Tātad lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam par 12., 13. un 14. priekšlikumu.

A.Poča.

15. — deputātes Seiles priekšlikums — nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 15. — deputātes Seiles priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 7, atturas — 40. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

Nākamais ir deputāta Kalniņa 16.priekšlikums. Komisija, protams, domājot konstitucionāli, varēja šo priekšlikumu atbalstīt. Tomēr diskutējot mēs uzskatījām, ka šeit ir pārāk maz kritēriju iestrādāti, kas varētu noteikt, kas tad būtu pazīmes jaunu darba vietu radīšanai un tamlīdzīgi. Šobrīd šādā redakcijā šo priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Arnis Kalniņš, Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputāts.

A.Kalniņš

(LSDSP). Cienījamie deputāti! Šis priekšlikums, mūsuprāt, tautsaimniecībā un likumdošanā ir viens no briestošajiem, kardinālākajiem, lai mēs virzītos straujāk uz priekšu. Tātad, pirmkārt, šis priekšlikums ir radies, dzimis kopā ar rūpniecības konfederāciju, ar dažādām rūpnieku asociācijām, ar pārrunām uzņēmumos, ar debatēm rūpniecības, enerģētikas būvniecības apakškomisijā, un šis ir vienprātīgs atzinums, ka Latvijā kādreiz šis priekšā liktais solis ir jāsper. Un šeit ir trīs argumenti.

Pirmais arguments ir tas, ka bailes no tā, ka būs atlaide par to daļu no uzņēmuma ienākuma nodokļa, to, ko es izlietošu investīcijām, ka samazināsies ieņēmumi budžetā, ka šīs bailes ir pārspīlētas, jo pēc pusotra gada, maksimums pēc diviem gadiem, nāks budžetā ieņēmumi iedzīvotāju ienākuma nodokļa veidā, sociālā nodokļa veidā, pievienotās vērtības nodokļa veidā, un arī uzņēmuma ienākuma nodokļa veidā lielāka absolūtā summa, nekā tas ir šodien.

Otrs ieguvums, neapšaubāmi, lai mūsu uzņēmēji ātrāk tiktu pie jaunas pasaules klases tehnikas un tehnoloģijām, un, ja ir pamatā saimniekošanas plāns, tad arī viņi ar to prātīgi rīkotos, lai paaugstinātu savu konkurences spēju. Šeit var piebilst vēl to, ka, protams, jebkurš uzņēmējs var ņemt kredītiestādē aizdevumu, bet jūs visi labi zināt, ka kredītprocenti Latvijas komercbankās nav neko zemāki par 12 līdz 18, 20 procentiem gadā. Un lai gan mēs sakām, ka banku kapitālā ļoti intensīvi ienāk ārzemju kapitāls, bet šīs kredītu procentu likmes kā nekrītas, tā nekrītas, un tās stabili turas. Pie šādiem procentiem nevar normāli saimniekot.

Trešais jautājums arī, lai būtu atlaide par to ieguldījumu, kas veikts uz strādnieku kvalifikāciju un apmācībām. Es gribu piebilst to, ka šī sistēma kalpotu netieši arī, lai legalizētu peļņas reālo, patieso fiksēšanu grāmatvedībā. Un tas uzlabos arī finansu pārskatamību no Valsts ieņēmumu dienesta puses. Es varu piezīmēt vēl to, ka Lietuvā tas jau ir noticis. Un šobrīd Igaunijā radusies iecere pat atbrīvot uzņēmumus no tās ienākuma nodokļa daļas, kas tiek ieguldīta ražošanas attīstībā, vai vēl spert radikālāku soli. Šis paņēmiens ir pasaulē pārbaudīts paņēmiens, moderns paņēmiens, lai būtu stabila attīstība rūpniecībai, un jūs zināt, kādā stāvoklī šobrīd ir progresīva rūpniecība, konkurētspējīga rūpniecība Latvijā. Tātad lūdzu atbalstīt šo jautājumu. Un es domāju, ka par to, ko te teica Počas kundze, ka administrēšanas ziņā var būt dažādas grūtības, es domāju, ka Finansu ministrijā, Valsts ieņēmumu dienests atradis iespējas to darīt ne vienā vien sarežģītā jautājumā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs

(LSDSP). Cienījamie deputāti! Es šoreiz griežos pie Gaigala kunga kā bijušā izglītības ministra, pie topošā izglītības ministra Bērziņa kunga. Savā laikā Darba devēju konfederācija kopā ar darba ņēmējiem, ar citiem sociāliem partneriem panāca vienošanos par to, ka uzņēmumi, kas investē no savas peļņas, no saviem ieņēmumiem naudas līdzekļus darba devēju, savu strādnieku izglītošanai, tiek atbrīvoti dažādos veidos. Šī norma tika savā laikā iestrādāta Profesionālās izglītības likumā, pēc tam dažādu finansiālu apsvērumu dēļ šī norma pazuda. Pēc tam bija mēģinājums iestrādāt šo normu grozījumos ienākuma nodokļa likumdošanā. Neizdevās. Pašlaik ir trešais mēģinājums — darba devējiem dot iespēju savus naudas līdzekļus investēt darba ņēmēju izglītošanai. Katrā gadījumā gribētos, lai deputāti izprastu šo lietu, kādēļ šāda norma ir parādījusies trešo reizi, un es ceru, ka ne pēdējo reizi, ja jūs nobalsosiet pret, jo ir jūtams, ka laikam, jums neinteresē, vai mums darba tirgū ir gudri darba ņēmēji vai tādi, kādi viņi ir.

Sēdes vadītājs.

Jānis Gaigals, "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts.

J.Gaigals

(LC). Paldies Pēterim Salkazanovam, ka atgādināja tik būtisku lietu. Un šajā sakarā es varu vienkārši precizēt, ka neviens nav atteicies no šīs idejas, tajā skaitā arī es, nekādā, ne mazākajā mērā. Un tieši to mēs runājām arī komisijas sēdē un tad, kad izskatījām šo priekšlikumu. Un vienīgais iemesls, kāpēc pašreiz komisija neatbalstīja, ir vienīgi tas, ka šī likumdošanas pakete ir saistīta tikai un vienīgi ar budžeta likumu. Un mēs vienojāmies, ka šo svarīgo jautājumu, tāpat kā izglītības likumu, par ko šeit diskutēja, ir jāskata atsevišķi, normāli grozījumus trijos lasījumos, jo tiešām tā ir svarīga problēma, un tā ir daudz kompleksāka nekā šis viens atsevišķais priekšlikums. Tā kā mēs strādāsim tālāk.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča

(LC) . Cienījamie deputāti! Pēc būtības šīs normas, protams, ir atbalstāmas. Ir jautājums tikai — ar kādam konkrētām normām, konkrētajā likumā mēs to mēģinām realizēt? Mēs, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā un strādājot ar Finansu ministrijas speciālistiem, domājām, kādā veidā ietvert kaut kādas progresīvas normas, kas, no vienas puses, veicinātu darbinieku tālāku apmācību, no otras puses, tas veicinātu arī investīcijas. Bet nodokļu likums, uzņēmumu ienākuma nodokļa likums nav vienīgais, kas veicina šīs investīcijas vai jaunu darba vietu radīšanu. Iepriekšējā sēdes daļā mēs pieņēmām konceptuāli jaunu nodokļa, nekustamā īpašuma nodokļa likmi. Tā ir 1,5%. Samazina tātad lielus maksājumus uzņēmējiem, kas rada šeit jaunas ražošanas ēkas, būves un līdz ar to arī darbavietas. Mēs arī diskutējām diezgan daudz par to, kādā veidā varētu, teiksim, noteikt šos kritērijus, ko nozīmē jaunu darbavietu radīšana. Un tas ir pārāk, varētu teikt, izplūdis formulējums. Jums tālāk tiks piedāvātas citas konkrētas redakcijas, kas noteiks jau konkrētas atlaides vai stimulus uzņēmumiem, kuri tik tiešām varētu būt Latvijas konkurētspējas veicinoši. Tas ir uzņēmumiem, kas ražo augstas tehnoloģijas produktus, kas ražo programmproduktus, kas ir saistīti ar iespēju piedalīties sabiedriskajā darba dalīšanā pasaules mērogā, tātad konkrēti programmproduktu ražošanā. Mēs esam piedāvājuši paātrinātas amortizācijas likmes vienai no visvajadzīgākajām tehnoloģiskajām iekārtām, ja tā drīkst izteikties, datoriem, telekomunikācijas sistēmām un tamlīdzīgi. Turklāt jau šobrīd likumā ir iestrādāta norma par iespēju paātrināt amortizēt iekārtas un, piemēram, arī šo paātrināto amortizāciju nodokļu vajadzībām. Līdz ar to parādās uzņēmumiem brīvi līdzekļi investēt. Mūsu tālākā norma, kas šobrīd jau atļaus norakstīt šos datorus, telekomunikāciju, sakaru līdzekļus un tamlīdzīgi, praktiski divu gadu laikā. Līdz ar to uzņēmumiem parādīsies ievērojami brīvi līdzekļi investīcijām.

Tādēļ varbūt nav korekti teikt, ka mēs neatbalstījām šo redakciju tīri konceptuāli vai ideoloģiski. Šīs idejas, ko ir izteicis deputāts Kalniņš, ir atbalstītas. Tās vienkārši varbūt ir citos pantos, citās normās parādītas citādākās konkrētās izteiksmes formās.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 16. — deputāta Arņa Kalniņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 2, atturas — 53. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

17. priekšlikums nebūtu balsojams, jo mēs jau noraidījām 11.priekšlikumu, kas bija pilnīgi identisks.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tālāk, lūdzu!

A.Poča.

18. — Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts un iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas 19.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas priekšlikumam par 18. un 19.priekšlikumu.

A.Poča.

Komisija lūdz atbalstīt arī 20.priekšlikumu — finansu ministra Krastiņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Atvainojos! Oskars Grīgs vēlas runāt par 20.? Nē, paldies. Tālāk, lūdzu!

A.Poča.

21. — deputātes Ūdres un Dreimanes priekšlikums, bija daļēji atbalstīts un iestrādāts Krastiņa kunga priekšlikumā, kuru mēs tikko atbalstījām.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Poča.

22. ir finansu ministra Krastiņa priekšlikums, kuru komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

Tika atbalstīts arī 23. — finansu ministra Krastiņa priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Poča.

Arī 24. — Krastiņa kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

Lūdzu atbalstīt arī 25. — finansu ministra Krastiņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

26. — Ūdres kundzes un Dreimanes kundzes priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

A.Poča.

Līdzīgi netika atbalstīts arī 27. — šo deputāšu priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A. Poča. 28. — finansu ministra Krastiņa priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

29. — frakcijas "Latvijas ceļš" priekšlikums. Deputāts Urbanovičs lūdz, kurš ir konkrēts priekšlikums, kas kaut kādā veidā veicina investīcijas. Tad, lūk, šis 29.priekšlikums nosaka, ka līdzšinējo 25% amortizācijas normas vietā skaitļošanas iekārtām, to aprīkojumiem, informācijas sistēmām, datoru programmu produktiem un datu uzkrāšanas sistēmām, sakaru līdzekļiem, kopētājiem, to aprīkojumiem turpmāk amortizācijas norma būs 35%. Divu gadu laikā būs iespējams amortizēt šīs iekārtas. Līdz ar to uzņēmumiem būs būtiskas iespējas investēt, iegādāties jaunas, daudz augstvērtīgākas tehnoloģiskās iekārtas. Lūdzu šo 30. priekšlikumu atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 29. un 30.priekšlikumu.

A.Poča.

31. ir deputātes Ūdres un Dreimanes priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

A.Poča.

32. ir frakcijas "Latvijas ceļš" priekšlikums, kas ir sasaistīts ar iepriekš atbalstīto 30.priekšlikumu. Tas atļauj šobrīd amortizētās skaitļošanas iekārtas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā bez atlīdzības nodot skolām, Latvijas Republikas mācību iestādēm. Tas nozīmē, ka tādējādi mēs arī veicināsim mūsu skolu informatizāciju. Tā ir problēma, kas vienmēr ir prasījusi zināmu atbalstu. Lūdzu arī jūs atbalstīt, tikai izteikts tas ir Ministru kabineta jau atbalstītajā 14. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

33.— deputātes Ūdres un Dreimanes priekšlikums, kas daļēji ir atbalstīts un iestrādāts Ministru kabineta 34.priekšlikumā. Lūdzu šo priekšlikumu arī atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam par 33. un 34.priekšlikumu.

A.Poča.

35. — deputātes Ūdres un Dreimanes priekšlikums, šobrīd nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

Arī 36. priekšlikums šobrīd nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

37.— finansu ministra priekšlikums tiek atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Poča.

38. — Ūdres un Dreimanes priekšlikums, šobrīd atbalstu nav guvis.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

39. — frakcijas "Latvijas ceļš" priekšlikums. Tas ir par šo nodokļu atlaidi uzņēmumiem, kas ražo augstas tehnoloģijas produktus un programmu produktus. Pēc būtības tas ir iestrādāts komisijas priekšlikumā. Līdz ar to es lūdzu atbalstīt 40. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu par jauna panta iekļaušanu likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli".

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates par 39.priekšlikumu. Māris Vītols, Tautas partijas frakcijas deputāts.

M.Vītols

(TP). Es gribētu, lai stenogrammā fiksē to, ka 40.priekšlikumā ir neliela tehniska kļūda. Redakcionāli otrajā daļā, kur ir uzskaitīti sertifikāti, kas nepieciešami, lai uzņēmums varētu pretendēt uz nodokļu atlaidēm, ir jābūt vārdiņam "vai" otrā komata vietā. Šobrīd pēc redakcijas sanāk, ka uzņēmumam jāsaņem visi trīs sertifikāti, lai tas varētu uz šīm atlaidēm pretendēt, ja mēs ieliekam šo vārdiņu "vai", tad būtu precīzāk, kad ir runa par vienu no šiem sertifikātiem.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Komisijas vārdā vēlaties kaut ko piebilst?

A.Poča.

Jā, es pateicos deputātam Vītolam par šo piezīmi. Tik tiešām viņam ir taisnība.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 39. un 40.priekšlikumu.

A.Poča.

41. — deputātu Vītola, Gaigala, Zīles un Počas priekšlikums. Komisija lūdz šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

42. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kura lūdz to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

A.Poča.

Kā pēdējais ir deputātes Ūdres un, es atvainojos, 43. — deputātes Ūdres un Dreimanes priekšlikums. Šobrīd komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča.

44. ir deputātes Ūdres un Dreimanes priekšlikums par 27.pantu. Komisija neatbalstīja to.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

Kā pēdējais ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par pārejas noteikumu papildināšanu. Lūdzu to atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Poča.

Līdz ar to priekšlikumi ir izskatīt. Lūdzu balsot par likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"" pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 68, pret — 13, atturas — 12. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" , otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča

(LC). Grozījumi likumprojektam "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli". 1.priekšlikums ir deputātes Ūdres un Dreimanes priekšlikums par 1.pantu, kur viņas piedāvā saglabāt spēkā esošo redakciju. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

A.Poča.

Nākamais ir finansu ministra Krastiņa priekšlikums par 4.panta pirmās daļas 4.punkta papildināšanu. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

Līdz ar to vairs nav balsojams 3.priekšlikums, jo 2. to ietvēris.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tālāk, lūdzu!

A.Poča.

4. ir finansu ministra Krastiņa priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

5. ir deputāta Urbanoviča priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 5. — deputāta Urbanoviča priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 34, pret —30, atturas — 28. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

6. — deputātes Ūdres un Dreimanes priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

7. — deputāta Kalniņa priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja, un tas ir iestrādāts precīzākā redakcijā finansu ministra 8.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates par 7.priekšlikumu. Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš

(LSDSP). Cienījamie deputāti! Es esmu pateicīgs, ka šis priekšlikums izmantots, bet es gribu vērst uzmanību tomēr uz formulējumu, kas ir galīgajā redakcijā, kurš būtu jānobalso galīgi. Tātad tur ir teikts, ka ienākumi no noguldījumiem un depozītiem Latvijas Republikā reģistrētās kredītiestādēs, kā arī ienākumi no hipotekārajām ķīlu zīmēm. Tātad man ir jautājums vai neskaidrība, vai arī tās ķīlu zīmes, ko būs emitējuši kaut kāda Dānijas vai Vācijas banka, tas attieksies arī uz tām vai tikai Latvijas kredītiestāžu emitētajām ķīlu zīmēm? Mana doma manā priekšlikumā bija, ka tikai uz Latvijas kredītiestāžu emitētām ķīlu zīmēm, lai veidotu kredītresursus tieši šeit uz vietas Latvijā un saņemtu mēs izdevīgākus aizdevumus to lietotājiem. Tātad es darītu uzmanīgus par redakciju. Doma bija, ka tās būtu tikai Latvijas kredītiestādēs emitētām ķīlu zīmēm. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Vai deputāts Kalniņš uzstāj uz balsojumu par savu priekšlikumu? (No zāles deputāts A.Kalniņš: "Jā!") Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 7. — deputāta Arņa Kalniņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — nav, atturas — 53. Priekšlikums nav pieņemts.

Vai ir iebildumi par 8. — finansu ministra priekšlikumu? Nav. Tālāk, lūdzu!

A.Poča

(LC) . 9. ir frakcijas "Latvijas ceļš" priekšlikums, vairs nav izskatāms, jo tas jau ir atbalstīts Krastiņa kunga priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies!

A.Poča.

10. ir izglītības un zinātnes ministres Goldes priekšlikums par atvieglojumiem stipendiju saņēmējiem. Komisija to ir atbalstījusi, un tas ir atbalstāms 13.priekšlikumā. Līdz ar to pēc būtības ir atbalstīts 11. un 12., un galīgais atbalstāmais ir 13.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 10., 11., 12. un 13.priekšlikumu.

A.Poča.

Līdzīgi ir arī ar Juridiskā biroja 14.priekšlikumu un Ražuka kunga 15.priekšlikumu, kas ir atbalstīts pēc būtības, un ir jums jāatbalsta līdz ar to 16. — Ministru kabineta redakcija.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam par 14., 15. un 16.priekšlikumu.

A.Poča.

17. ir finansu ministra Krastiņa priekšlikums, 18. deputātes Ūdres un Dreimanes priekšlikums, ir atbalstīti pēc būtības, un ir sagatavots alternatīvais 19. — Ministru kabineta priekšlikums. Līdz ar to lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas slēdzienu par 17., 18. un 19.priekšlikumu.

A.Poča.

Lūdzu atbalstīt deputātes Ūdres un Dreimanes 20.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

A.Poča.

21. ir frakcijas "Latvijas ceļš" priekšlikums, kur ir runa tieši par to, par ko mēs runājām, par uzņēmumu ienākuma nodokli. Tas ir jautājums par atvieglojumiem saistībā ar izglītības iegūšanu. Šis priekšlikums pēc būtības ir atbalstīts, piedāvājam jums Ministru kabineta 23.priekšlikumā tajā redakcijā. Un daļēji atbalstīts 22. — deputātes Ūdres un Dreimanes priekšlikums.

Tātad es lūdzu atbalstīt 23.priekšlikumu, kas ietver šo abu iepriekšējo priekšlikumu atsevišķas normas.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli par 21., 22. un 23.priekšlikumu.

A.Poča.

24. ir finansu ministra Krastiņa priekšlikums, pēc būtības ir atbalstīts, bet līdz ar to lūgtu atbalstīt 25. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 24. un 25.priekšlikumu.

A.Poča.

26. ir deputāta Burvja priekšlikums, kas pēc savas būtības ir ārkārtīgi labs priekšlikums, bet šobrīd, vienkārši ņemot vērā mūsu pašvaldību budžetu iespējas vai, pareizāk sakot, tos ienākumus, kādi ir no izejošā ienākuma nodokļa, lai spētu realizēt pašvaldību funkcijas, mēs vienkārši uzskatījām, ka šobrīd tas nebūtu atbalstāms.

Sēdes vadītājs.

Deputāts lūdz balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 26. — deputāta Burvja priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 34, pret — 4, atturas — 52. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

27. ir deputātes Ūdres un Dreimanes priekšlikums, komisija šobrīd šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

A.Poča.

28. ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, un līdzīgs ir arī deputāta Ražuka priekšlikums. Mēs lūdzam tos atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 28. un 29.priekšlikumu.

A.Poča.

30. ir deputāta Kalniņa priekšlikums. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 30. — deputāta Arņa Kalniņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 2, atturas — 53. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

Nākamais ir deputāta Kalniņa priekšlikums, kas pēc būtības paredz progresīvo nodokļu likmi. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš

(LSDSP). Cienījamie deputāti! Šeit priekšlikumā ir dota skala, es atļaujos teikt īsu komentāru par šo skalu, un varbūt mēs pievērsīsimies šai progresīvo ienākumu skalai. Kā jūs redzat, ar ienākumu līdz 50 latiem nodoklis nav paredzēts, ar ienākumu no 50 līdz 100 latiem nodoklis ir zemāks nekā šobrīd, 25% vietā tātad ir no 15 līdz 21%, tie, kas saņem līdz 160 latiem no 100, arī par 2% nodoklis mazāks, tie kas saņem no 160 līdz 240 — paliek esošā likme. Un tātad vislielākais nodokļu progresīvais pieaugums ir diapazonā, sākot ar 600 latiem mēnesī. Es gribētu teikt, ka, izdarot aprēķinus, pirmā grupas cilvēki, strādājošie, ekonomē, saņem lielāku neto algu, otrā grupa maksās, un kopumā šis pluss ir ap 15,4 miljoniem latu gadā.

Ir arguments, ka grūti to administrēt. Es domāju, ka tik liels spēks kā šobrīd ir un tie resursi, kas ir Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā, un tās izdalītās asignācijas jeb finansējumi šim dienestam, un arī aizdevumi spēj šo ienākumu deklarēšanas mehānismu īstenot. Es varu pievest piemēru vēl, ka pirmajā neatkarīgajā Latvijā arī bija progresīvais ienākuma nodoklis un tas tika iekasēts bez modernās tehnikas — datoru palīdzības. Izmantotas tika ienākuma nodokļa aprēķināšanas tabulas, kurās bija uzrādītas konkrētas valstij un pašvaldībai ieskaitāmās nodokļu summas pie tā vai cita ienākuma līmeņa. Katrai ienākuma summas iedaļai bija uzradīta maksājamā nodokļa summa. Tāpēc es aicinātu deputātus vienreiz, ja tā var teikt, šo ķeizara griezienu darīt, agri vai vēlu šī stunda sitīs, jo visu valstu pieredze pasaulē, ne tikai Eiropas Savienības valstīs, bet arī tālajā Japānā, Austrālijā, Amerikā un Kanādā, visur ir šis progresīvais ienākuma nodoklis. Un šis progresīvais ienākuma nodoklis nav tikai tad, kad ir pietiekami augsts materiālās labklājības jeb pelnīšanas līmenis, bet jebkurā stadijā, kad valsts sākusi attīstīties. Lūk, piemēram, Polijā, blakus, netālā valstī, šis progresīvais ienākuma nodoklis diferencēts no 21 līdz 45%. Tāpēc es aicinu taisīt šo izšķirīgo soli, kas būs fiskāls ieguvums arī budžeta deficīta segšanai un it sevišķi pašvaldību budžetos liels pluss, tajā skaitā arī pirmsskolas piecu–sešgadīgo bērnu pedagogu atalgojuma palielināšanai. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Leons Bojārs.

L.Bojārs

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Latvijas iedzīvotāji! Mūsu vērtības ir saprotamas. Katram ģimene, morāle, valsts. Mans un jūsu kolēģis Kalniņa kungs izstrādāja pašu pieticīgāko iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķinu. Visi nodokļi jāmaksā visiem. Arī superapmaksātām personām, kuras saņem mēnesī algas virs 1140 latiem, un par cik viņi tiek nodarbināti piecās un vairāk vietās, tad, protams, ka tās algas ir jāsummē. Bet līdz šai dienai viņi, skaisti novicinot asti, izšmauc caur nodokļu žogam un visu nenomaksā. To visu, protams, mēs redzam, zinām, taču nekas netiek darīts. Tad kas ir morāle, un ko dara valsts? Kalniņa kunga labojumu likumprojektā valdība noraidīja. Cienījamā pozīcija, kāpēc Latvijas Republikā lielākā daļa iedzīvotāju maksā visu, par visu, paliekot ar iztiku 30 santīmu dienā uz cilvēku? Tajā pašā laikā īpašu cilvēku grupa nemaksā visu un dzīvo kā paradīzē, un protams, nemaksājot arī pensiju fondā, saņems pensijas. Parasts cilvēks kalpo līdz izmisumam valstij, valsts paņem no viņa un paņēma un turpinās ņemt visu, ko vien var. Un šodien pieņemtie likumi un grozījumi arī uz to norāda. Tad kas ir valsts? Diemžēl tas ir ierēdņu korpuss, kurš dzīvo savu īpašu dzīvi.

Nākamā grupa. Tie ir turīgie, kas arī dzīvo savu dzīvi. Un iedzīvotāji, parastie reņģu ēdāji, paliek dzīvot savu rūgto dzīvi, un redze nākotnē viņiem ir ļoti bēdīga. Tāpēc mēs noslāņojamies, sadalāmies un paliekam sveši latvieši viens otram. Diemžēl tā ir, un paskatieties, kas notiek. Tā ir ārkārtīgi naidīga un ļoti kaitīga iestrāde, kura pamazām iesakņojas. Un tad — vai daudzi cilvēki teiks: mēs mīlam šo valsti. Tāpēc 31. — Kalniņa priekšlikumu — ir jāatbalsta. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Arnis Razminovičs, Tautas partijas frakcijas deputāts. Nav zālē. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs

(LSDSP). Cienījamie deputāti! Šis Arņa Kalniņa priekšlikums katrā gadījumā rada nopietnas pārdomas, es jūtu, deputātos, jo tiešām budžetā ir problēmas. Ir jāatrod nauda, kā budžeta deficītu dzēst. Viens no sociāldemokrātu piedāvājumiem bija visos valsts uzņēmumos, valsts iestādēs nodrošināt algas ne lielākas par tūkstots latiem. Tajā brīdī liberālās partijas teica, ka tā nedrīkst. Nu labi, ja tā nedrīkst, tādā gadījumā caur nodokli tiem, kam ir lieli ieņēmumi, paņemsim arī lielus nodokļus, un tiem, kam ir mazas algas, atstāsim viņiem šīs algas, lai viņi varētu izdzīvot. Es ceru, ka šis priekšlikums radīs atbalstu arī Leiškalna kungā, jo šie grozījumi, kā jūs dzirdējāt, paredz papildu ieņēmumus — 13 miljoni latu, un tie tiešām ir vajadzīgi pašvaldībām, kā jau es iepriekš teicu, pašvaldību budžetos budžeta deficīts ir 18 miljoni latu, ko ir radījuši arī šīs valdības darbības rezultāti, un medicīna ir otrs ieņēmumu avots, kas tiek finansēts no ienākumu nodokļa. Arī šeit ir ļoti būtiskas problēmas medicīnas iestādēm, kas ir saistītas ar medikamentiem, kas ir saistīts ar medicīnas iestāžu sertificēšanu, kurām pēc 1. janvāra ir jābūt sertificētām, bet, lai to veiktu, ir vajadzīgi diezgan lieli papildu naudas resursi, kuru nav. Mēs vienkārši piedāvājam: lūdzu, šeit ir resursi, ņemiet. To, ko Arnis Kalniņš sākumā teica. Jā, Eiropā veselā rindā valstu ir progresīvais ienākumu nodoklis. Šāds progresīvais ienākumu nodoklis ir ne tikai Eiropas valstīs. Jūs teiksiet, jā, bet tur ir sociāldemokrāti pie varas. Atvainojiet, bet tas tā ir.

Sēdes vadītājs.

Jevgenija Stalidzāne, Jaunās partijas frakcija.

J.Stalidzāne

(JP). Cienījamie kolēģi un cienījamais Prezidij! Tātad, runājot par šo 31. priekšlikumu, uzskatu, ka tas tiešām ir ļoti progresīvs priekšlikums, un arī Jaunā partija tā uzskata, jo tas dotu iespēju, ka visas turpmākās valdības varbūt nepārtraukti neraudātu, ka nav, nav, nav naudas, jo tomēr šeit no šīs tribīnes arī no valdības puses pārāk maz izskan tas, kur tad šo naudu varētu ņemt. Ja šo priekšlikumu pieņemtu, tas dotu daudz lielākas tiesības mūsu maznodrošinātajai daļai, mūsu maznodrošinātajiem Latvijas iedzīvotājiem uz normālu mājokli un uz minimālu iztiku, jo par normālu iztiku vēl ilgi nevarēs runāt tie, kuri ir tajā daļā līdz 25%.

Tad arī, protams, ja mēs šādi jautājumu mēģināsim risināt, tad mēs varētu godīgāk skatīties acīs tiem skolotāiem, kuri šodien šajā aukstumā piketēja, un tad arī atrastos iespēja viņiem šīs divas minimālās algas samaksāt. Un tad vienam otram arī privātajā dzīvē pilnīgi amorāli nebūtu jālielās ar saviem bezgalīgajiem īpašumiem, un tajā pašā laikā, kad vienai lielai daļai patiešām nav šīs iztikas, nav šī mājokļa, bet ne tāpēc, ka viņi ir slinki un negrib strādāt. Es negribu aizstāvēt nevienu brīdi dzērāju, sliņķi un to, kurš negrib strādāt. Bet nav radīta šī iespēja strādāt un kaut cik normāli nopelnīt.

Tādēļ piekrītu, aicinu balsot par Arņa Kalniņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Aleksandrs Kiršteins, Tautas partijas frakcija.

A.Kiršteins

(TP). Godājamais Prezidij, godājamie deputāti! Saimnieciskā vēsture zina tikai vienu gadījumu, kad progresīvais nodoklis ir nācis par labu veselībai. Džons Lenons, protestējot pret progresīvā nodokļa ieviešanu Anglijā, pārcēlās dzīvot uz Amerikas Savienotajām Valstīm un tika nošauts. Tātad, ja viņš būtu palicis, acīmredzot ir liela iespēja, ka viņš būtu palicis dzīvs. Vairāk tautsaimnieki nevar nosaukt nevienu pozitīvu piemēru attiecībā uz progresīvo nodokli. Cilvēki, kuri saņem, pieņemsim, desmitreiz lielāku algu un maksā desmitreiz lielākus nodokļus, jau sedz daļu no sava patēriņa, jo šie cilvēki nepatērē desmitreiz lielākus valsts pakalpojumus. Šeit projekta iesniedzēji nav īsti sapratuši, kam vispār valsts nodokļi ir domāti. Valsts iekasē nodokļus, lai sniegtu par šiem nodokļiem cilvēkam attiecīgus pakalpojumus. Un, ja cilvēks jau maksās desmitreiz lielākus nodokļus, tad nav nekāda vajadzība viņu piespiest maskāt divdesmit vai trīsdesmit reizes lielākus nodokļus, ņemot vērā to, ka cilvēki ar lieliem ienākumiem nav šo valsts pakalpojumu patērētāji. Lielākā mērā.

Otrs. Mēs aizmirstam, ka galvenā valsts ideja ir pārdalīt nodokļus, nevis šādā tiešā veidā iekasējot, bet netiešā veidā. Tātad jo lielāki nodokļi, jo cilvēki vairāk samaksā akcīzes nodokli un samaksā vairāk pievienotās vērtības nodokli. Jebkurā gadījumā, pieaugot viņu patēriņa daļai, viņi tāpat šo naudu atmaksās valstij caur dažādiem netiešiem nodokļiem un dažādos citādos veidos.

Kāds ir rezultāts tajās valstīs, kur ir lieli progresīvie nodokļi vai arī progresīvo nodokļu sistēma? Mēs varam ņemt Zviedriju, un pēdējā laikā, jūs zināt, ir daži varbūt neveiksmīgi piemēri, no kā Latvijai nevajadzētu mācīties. Ne tikai tenisisti savā laikā kā Bjorks vai slaveni rakstnieki kā, teiksim, Lindgrēne pārcēlās dzīvot uz Monako vai Luksemburgu, tādējādi vispār atsakoties maksāt Zviedrijas valstij kaut kādus nodokļus.

Bet, aizplūstot šiem cilvēkiem un uzņēmumu vadītājiem, arī uzņēmumu galvenās šīs te mītnes pārcēlās uz citām valstīm. Pēdējā laikā tātad lielākais farmakoloģiskais uzņēmums "Astra" ir pārcēlies uz Londonu, "Erikson" ir pārcēlies uz Londonu, vesela rinda vidējo uzņēmumu pašreiz pārceļas uz citām valstīm, un neaizmirsīsim vienu, ka brīvā valstī cilvēks var izvēlēties savu dzīves vietu. Un ja viņš izvēlēsies savu dzīves vietu ārpus Latvijas, vai tas nāks par labu? Es domāju, ka mums šajā stadijā ir svarīgi piesaistīt cilvēkus ar lieliem ienākumiem. Tas ir pirmais, kas mums jāizdara. Ja mēs būsim tik bagāti, ka mēs nezināsim, kur likt naudu no šiem bagātajiem cilvēkiem Latvijā, tad mēs varēsim domāt jau nākamajā stadijā, varbūt kā sākt sadalīt, godājamie sociāldemokrāti. Mēs esam uzkrājumu periodā. Lūdzu neaizbaidīsim cilvēkus no Latvijas, neaizbaidīsim nodokļu maksātājus un radīsim pašreiz vidi, lai cilvēki pārceltos uz Latviju dzīvot, nevis taisītos no šejienes prom. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Ivars Godmanis, "Latvijas ceļa" frakcija.

I.Godmanis

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es domāju, ka šis ir viens no priekšlikumiem, kas ir, protams, ideoloģisks. Un es skatos, ka gandrīz jebkurā finansu priekšlikumā šeit arī ideoloģija tiek minēta. Atļausiet arī pavisam īsi raksturot savu nostāju. Es gribētu trīs aspektus minēt.

Pirmais. Ko sauc par administrēšanas grūtībām. Varētu, protams, teikt, ka Valsts ieņēmumu dienests varētu strādāt efektīvāk un administrēt arī šo te progresīvo nodokli, taču mēs esam mēģinājuši noskaidrot, cik liela ir ēnu ekonomika. Nav viegli. Lielākais cipars — 30% ēnu ekonomika kopproduktā, varētu būt 20. Mēs esam mēģinājuši noskaidrot, cik lielas ir aploksnes, kurās maksā algu, nemaksājot nekādu nodokli, un šeit arī, kā jūs redzat, Valsts ieņēmumu dienests tikai sāk cīņu. Tālāk mēs esam mēģinājuši noskaidrot, cik liels ir kapitāla eksports no šejienes. Viens, kas aiziet vispār prom, un pēc tam kas atgriežas caur ofšoriem šeit. Visas šīs trīs lietas diemžēl pastiprinās apstākļos, ja mēs ieviešam progresīvo nodokli. Tātad nostrādā pret valsti. Tas ir viens.

Otrs. Mums ir 2,4 miljoni cilvēku Latvijā. Mums ir 700 000 bērnu, 130 tūkstoši invalīdu, apmēram 700 tūkstoši pensionāru. Un kaut kur virs 300 tūkstošiem budžetā strādājošo. Tie, kas paliek un ražo pievienoto vērtību, ir apmēram 600 tūkstoši — viena ceturtā daļa. Proporcija ļoti smaga. Ja mēs uzliekam šeit lielāku nodokli, mēs riskējam ar to, ka šī pievienotā vērtība var būt mazāka. Taču man nav lielas ilūzijas, ka mēs šajā valstī varēsim saglabāt plakano nodokli mūžīgi. Es jums varu pateikt to, ka arī mēs "Latvijas ceļā" esam par to diskutējuši ideoloģiskajās konferencēs, un mana nostāja šeit ir sekojoša: es nedomāju, ka mēs mūžīgi paliksim uz šo te plakano nodokli. Bet ceļā uz to mums jāatrisina divas lietas.

Pirmā lieta. Šis te konflikts, ka es nekad nevaru atbildēt nevienā skolotāju auditorijā, absolūti nevienā pensionāru auditorijā, kad man uzdod jautājumus par šīm milzīgajam algām valsts akciju sabiedrībās un tur, kur valstij daļa ir virs 51%. Šodien jūs lasāt presē, kā Valsts privatizācijas aģentūra pakāpeniski šo sistēmu sāk mainīt. Jā, mēs nedrīkstam tādas algas maksāt tikai par to, ka cilvēki vada šīs kompānijas. Mēs drīkstam maksāt algas, pēc manas pārliecības, ne lielākas kā Valsts prezidentam, un pārējo maksāt procentuāli no tā, cik ir pieaugusi kompānijas vērtība šā menedžmenta vadībā. Un uz to, es domāju, mēs arī tagad pakāpeniski ejam un arī sabiedriskā spiediena rezultātā pēdējie aģentūras normatīvie akti par pilnvarnieku algām.

Nākamais. Pirms mēs ķeramies pie progresīvā nodokļa, jautājums vēl ir saistīts ar dividenžu un ar kapitālienākuma nodokļa aplikšanu. Eiropas valstīs no 10 līdz 15% tiek aplikti ienākumi no depozītiem un tiek aplikt ienākumi tad, ja jūs pārdodat akcijas. Tas mums nav. Bet es domāju, ka tas ir pirmais solis, kuru vajadzēs pakāpeniski spert, un 10% varētu būt tā pirmā likme, ar ko sākt. Bet, ja mums jāsaka vienā teikumā, kad mēs drīkstam šo lietu darīt, tad man jāatbild ir sekojoši: mēs diez vai varēsim būt Eiropas kopienas sastāvdaļa, būt Eiropas kopienā un būt ar pilnīgi atšķirīgu nodokļu sistēmu. Lūk tad, kad mēs tajā brīdī saņemsim mandātu un mēs kļūsim par Eiropas kopienas dalībvalsti, kad mums būs pilnīgi cita infrastruktūra, kura ne tik vien no Rīgas tiks kontrolēta, bet arī no Briseles, ka mēs ejam kopējā apritē, tad, protams, mēs nedarīsim tā, kā to savā laikā gribēja darīt Lafontēns, pilnībā pieskaņoties valsts nodokļiem Eiropā. Tā mēs nevarēsim, bet mēs neizkritīsim no tā ārā. Es neredzu, kā mēs varam to iedibināt tagad. Ja mēs to iedibināsim tagad, mums būs problēma, ka mēs dabūsim negatīvu rezultātu un nauda ienāks budžetā mazāk, nekā tā ienāk tagad.

Pirmais uzdevums ir iekasēt tagad esošo nodokli un gatavoties šai te sistēmai, kad mēs iesim iekšā jau nopietnā valstiskā koordinācijā. Es nedomāju, ka mūsu budžeta spiediens izdevumu daļā būs izturams, paliekot pie plakanā nodokļa. To mēs izturēt nevarēsim. Taču es piekrītu Kiršteina kungam, ka ir uzkrāšanas periods, kas paliek arvien civilizētāks un Latvijā vēl nav beidzies, un mēs nevarēsim šo lietu darīt tagad, lai cik arī politiski viens otrs mēs to gribētu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Leons Bojārs — otro reizi.

L.Bojārs

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Biju izbrīnīts dzirdēt no Kiršteina kunga, kad sāka runāt par fizisko izrēķināšos vai killeru darbību. Ko tas nozīmē? Tad mēs vairs Latvijā nevaram runāt. Un deputātiem ir jāklusē. Un klusējot jābalso. Cik redzams, arī jūs neinteresē, vai Latvijas Republikā būs sakārtoti nodokļi. tiem ir jābūt sakārtotiem. Un nevar darīt tā, kā dara tagad. Kritizēja Zviedriju. Diemžēl viņa dzīvo 200 gadus un ļoti labi dzīvo. Latvijai tas, kā saka, tuvākajā laikā nav redzams un nebūs redzams. Un Latvijas Republika, ja turpināsies tālāk, tad viņa atpaliks, nerunājot par Zviedriju, bet arī no Albānijas. Protams, no Latvijas aizbēga un aizbēgs ēnu ekonomikas darbinieki, ēnu kabinetu darbinieki un pārējie, kas ir iedzīvojušies un ļoti labi iedzīvojušies uz Latvijas tautas rēķina. Tiek izsaimniekotas un tika izsaimniekotas nacionālās bagātības, un turpinās to, ko vēl nepaspēja deviņu desmit gadu laikā. Tāpēc nodokļi ir jāsakārto un Kalniņa priekšlikums ir jāpieņem. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Egils Baldzēns.

E.Baldzēns

(LSDSP). Godājamie kolēģi! Es gribētu teikt sekojošo. Manuprāt, tas ir ārkārtīgi vērtīgs priekšlikums, un tagad katram ārstam, medicīnas darbiniekam, šeit vajadzētu neatkarīgi no frakcijas piederības atbalstīt šo projektu. Jo praktiski no visa šī papildieguvuma 28% no līdzekļiem, no 15 miljoniem, aizies ārstniecisko zāļu cenu daļējai kompensācijai. Mēs zinām, ka šī problēma ar veselības aprūpi un medikamentiem ir pietiekami nopietna. Es gribētu uzsvērt vēl sekojošo lietu. Man liekas, ka mums ļoti nopietni vajadzētu izvērtēt arī visiem pašvaldību darbiniekiem, es redzu visās frakcijās, arī Tautas partijā, "Latvijas ceļā", vai tiešām jūs negribat spert soli pretī pašvaldībām, vai tiešām jūs gribat nepārtraukti samazināt tām to ienākumu apjomu, kas tām atbilstoši daļai pret iekšzemes kopproduktu pienākas? Šogad ir atņemti vēl 7,4 miljoni latu. Šeit ir iespēja, nevienam nenodarot pāri, ņemot vērā katra maksātspēju, spert šo soli un atgriezt no šīs summas, ko mēs tagad piedāvājam, 72% pašvaldībām. Un es vēlreiz uzskatu, ka šeit ir cilvēki Saeimā, kas izprot pašvaldību problēmu, kas zina, kādos apstākļos pašvaldībām ir jāstrādā. Neatkarīgi no tā, kas ir šo pašvaldību priekšgalā, kādu partiju pārstāv. Es domāju, ka katram reāli ir jāapzinās, par ko viņš balsos šajā gadījumā.

Vēl ko es gribētu uzsvērt. Ja man kāds skaidro, ka liberāļiem un konservatīvajiem ir tāda pati metode kā komunistiem, ka visiem ir jābūt vienādiem nodokļiem 25%, es tiem nepiekrītu. Šādas metodes bija zināmas Uļjanovam — Ļeņinam, tātad Vladimiram Uļjanovam. (No zāles deputāts A.Slakteris: "Baigi derīgi būtu zināt!") Jā, jā, nu nevar jau atcerēties visus klasiķus, ja, te jau... Jā, Atis Slakteris saka, ka vajadzēja zināt, sajaukts ir tātad, Vladimiram Uļjanovam Ļeņinam,. Bet redziet, kolēģi, šeit ir viena elementāra lieta, es domāju, ka tagad mans uzdevums ir panākt, jūs visi ievērojāt, ka jūs tik tiešām nebalsosiet tā kā ļeņinieši, ka visu vienādu nodokļu likmi, vienalga, vai cilvēkam ir 1500 latu vai 35 lati, vai 50, vai 70. Es saprotu, ka jūs gribēsiet šo diferencēt. Es gribētu jums nosaukt tikai dažas valstis: Austrijā minimālā nodokļu likme 10, maksimālā 50, Francija — 0 no minimālā ienākumu nodokļu likme, 48 — maksimālā, paņemsim Vāciju — 19, 53. Un šeit jums ir atkal jāizšķiras, vai jūs esat par to, lai mēs pakāpeniski turpinātu savu līniju uz Eiropas Savienību, vai mēs esam tā saucamie eiromīļi, vai mēs gribam turpināt šo padomisko tradīciju, kāda pašreiz ir NVS, kad visi nodokļi praktiski ir vienādi. Tātad izšķirsimies arī šajā orientācijā starp Eiropas Savienību un NVS valstīm. Mums ir ļoti daudz skaidrojuši šeit cilvēki, ka, jā, sociālā nodokļa griesti aizvien ir vēl tagad 14 tūkstoši, pēc gada būs 15 tūkstoši, un kā tad jūs šo te gadījumu varat izskaidrot pat no savas metodoloģijas. 1000 latu, izrādās, arī ir pārāk maza alga ļoti daudziem jūsu cilvēkiem. Jūs uzskatāt, ka tas ir nepietiekami.

Tāpēc es uzskatu, ka vajag izšķirties un domāt par to, kā mēs šeit rīkosimies. Ja mēs atzīstam to, ka šie 1000 lati, ko saņem Rīgas mērs Andris Bērziņš, ko saņem attiecīgi Vaira Vīķe—Freiberga, ka tie būtu pietiekami un ka te varētu būt vilkta tā robeža, lūdzu nu beidzot atbalstiet sociāldemokrātus. (Starpsauciens: "Kur Zorgevics?") Zorgevics turpat būs vienā likumā, varbūt ka attiecīgi Ābiķa kungs neizdarītu viņam personālu tādu grozījumu, priekšlikumu tieši Andrim Zorgevicam, es esmu pilnīgi pārliecināts, ka viņš ir pietiekami principiāls.

Sēdes vadītājs.

Paldies, piecas minūtes ir pagājušas. Arnis Kalniņš — otro reizi.

A.Kalniņš

(LSDSP). Es tikai gribēju pāris informācijas no izrietošajām uzstāšanām. Tātad Godmaņa kungs saka par iespējamo administrēšanu. Iepriekšējie aprēķini, ko minēju, mēs esam izmantojuši datus no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, un, kā jūs labi zināt, šajā aģentūrā jau personificē ienākumus par katru cilvēku atsevišķi. Tur datorā ir informācija, un tā lieta iet. Es domāju, ka tā nav problēma un to var. Šeit liela problēma nav.

Par Kiršteina kungu es saprotu, viņš drusku maldina mūs nopietni. Tāpat Lielbritānijā ir diferenciācija ienākuma nodoklī no 20 līdz 40%, tā kā no Zviedrijas braucošais, tur tāpat būs, un, ja viņš brauks uz Ameriku, tad viņam šī diferenciācija būs no 15 līdz 39,6%, arī Lenonam. Acīmredzot tā pati lieta ir. Un es gribētu piebilst tomēr, ka šādu svarīgu jautājumu risināšanā vajag pieiet nopietnāk, un es klausos iepriekšējos gados Kiršteina kunga dažādus variantus par superliberālu ekonomiku un tā tālāk. Paldies Dievam, tas ir pieklusis, bet ar šādu nopietnu tautsaimniecisku jautājumu risināšanu būsim ļoti izsvērti un nopietni. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Imants Kalniņš.

I.Kalniņš

(TB/LNNK). Godājamie kolēģi! Mēs esam brīnišķīgi iemācījušies runāt riņķī un apkārt lietām. Kas attiecas uz iedzīvotāju ienākuma nodokli, tad šis ir viens no ekonomiskajiem regulatoriem, kur var efektīvi rīkoties makroekonomiskajā līmenī, proti, iedarbojoties uz pieprasījumu. Tas ir pats galvenais, šī jautājuma būtība. Iedarboties uz pieprasījumu mēs varam dažādos veidos gan ar šo, gan ar citiem nodokļiem. Kas attiecas uz piedāvāto priekšlikumu, profesora Kalniņa piedāvāto priekšlikumu, es domāju, ka ir vērts izvērst diskusiju par šo tēmu — progresīvais ienākuma nodoklis Latvijā, bet man personiski gribētos pirms šāda veida balsojuma iepazīties ar to metodiku, pēc kādas ir izveidota šī tabula. Kas attiecas uz Eiropas Savienību, tad Eiropas Savienību varētu interesēt valstis ar stabilu augšupejošu ekonomiku, atstājot ekonomisko regulatoru izvēli pašu valstu ziņā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Egils Baldzēns — otro reizi.

E.Baldzēns

(LSDSP). Godājamie kolēģi! Es, protams, piekrītu, ka mums vajag diskutēt un vēl nopietni pie šī priekšlikuma atgriezties, jo aizvien vēl liekas, ka viena daļa valdības deputātu nav gatavi atbalstīt šo sociāldemokrātu priekšlikumu. Diemžēl man tāda izjūta ir, bet es gribētu pateikt sekojošo. Ja mēs konstatējam, ka valdība un valdības partijas nevar atrast vairāk līdzekļu skolotājiem par 8 miljoniem 240 tūkstošiem, tad šeit ir vēl viena iespēja spert viņiem soli pretim. Tādā gadījumā skolotāju vairākums saņems nevis 25 % nodokļu likmi, bet apmēram 19%. Nu, ja jūs nevarat tā, tad pamēģināsim šitā. Nu ko, tad mēs esam gatavi arī zināmai elastīgai pieejai. Ko es vēl gribētu uzsvērt? Ir ārkārtīgi svarīgi, ja mēs atceramies pavisam nesen "Dienā" bija Viļa Krištopana, "Latvijas ceļa" viena no politiķiem, raksts, kas norādīja uz to, kāds ienākumu līmenis un līdzekļi tiek sasniegti atsevišķiem politisko partiju valžu locekļiem, tā saucamajiem pelēkajiem kardināliem, kuri prot piecās sešās darbavietās strādāt, nu, un viņiem laikam tā darba nedēļa ir vismaz 11, 18 nedēļas mēnesī. Bet es gribētu uzsvērt sekojošo, ka šajā gadījumā mēs, protams, arī no viņiem gūtu pietiekami ievērojamu pieaugumu, un nebūtu tā, ka vienā darbavietā cilvēks var nopelnīt 2600 latu un vēl strādāt vairākās darbavietās. Tā kā šeit vajag risināt šo jautājumu, un valdības partijām par to ir jāizšķiras. Es ceru, ka jūs spēsiet izšķirties šobrīd, un skolotāji vismaz jutīs jūsu attieksmi, kura būs mainījusies, ja ne šajā budžeta sadaļā, tad šajā likumā, un viņiem būs mazāka ienākuma nodokļa likme. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Aleksandrs Kiršteins — otro reizi.

A.Kiršteins

(TP). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Godājamie akadēmiķi! Es negribētu šeit strīdēties par anglosakšu vai Skandināvijas valstu modeļu priekšrocībām vai trūkumiem, bet es gribētu pievērst godājamā akadēmiķa Kalniņa uzmanību uz elementārām kļūdām, sastādot līdzīgas tabulas. Godājamais Kalniņa kungs, ja jūs protat rēķināt, tad jūs izskaidrojiet, lūdzu, kā tas ir iespējams, ka pie algas 580 lati un pie nodokļiem 33% jūs saņemsiet lielāku algu nekā pie palielinātas algas 601 lats un pie nodokļiem 36%. Tātad šajā sistēmā jums ir jāiestrādā pārejas modelis. Ja jūs dodat tik sīku tabulu, par ko tiešām arī varētu diskutēt, tad jums ir jāiestrādā tā formula, kur par šīm grupām jums nav tik lieli kritumi ienākumos, viņi ir pilnīgi aplami un nepareizi uzrakstīti. Tās ir elementāras lietas, un nevajag nākt šeit un runāt par liberālismu, ja jūs nespējat matemātiski pareizi sastādīt tabulas. Man vienkārši ir kauns. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Aija Poča.

A.Poča.

(LC). Cienījamie deputāti! Tik tiešām es domāju, ka faktiski priekšlikums, kas ir parādījies uz otro lasījumu un kas ir ārkārtīgi nopietnas diskusijas vērts, nebūtu atbalstāms šodien. Bet man arī ir vēl dažas domas, ko es gribētu pateikt. Šeit Baldzēna kungs teica: "Mums būs, mēs palielināsim ienākumus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa un mēs varēsim pārdalīt par labu skolotājiem." Paskatīsimies, kādas ir šīs skalas. Šobrīd vidējā tautsaimniecībā nodarbinātā darba alga ir kaut kur 146 — 147 lati. Paskatīsimies šajās skalās. Algas līdz 160 latiem mēnesī. Likme — 23%. Kas tad īstenībā notiek? Īstenībā mēs samazinām savus ieņēmumus.

Un otra problēma ir tieši tā, par kuru es gribēju runāt, ko tikko minēja Kiršteina kungs. Par likmes jeb šīs skalas efektu, vai tā saucamo efektīvo likmi. Es gribētu, Kalniņa kungs, jums atgādināt tos laikus, kad mēs kopā strādājām Ekonomikas institūtā, un bija tāds pasākums kā sociālistiskā sacensība, par kuras rezultātiem gada beigās maksāja prēmijas. Tā bija milzīga punktu skaitīšana, milzīga cīņa, kurš būs šīs sociālistiskās sacensības uzvarētājs, un tad tika dalīti, es gribētu teikt, īstenībā nožēlojami graši. Es tajā laikā kā zinātniskā līdzstrādniece biju priecīga, ka es varēju saņemt 15 rubļus par šā gada darba rezultātiem. Bet tad, kad es aizgāju pēc algas pakaļ, ieskaitot šo prēmiju, izrādījās, ka par visu šo gada rezultātu prēmiju es, atskaitot nodokļus pēc progresīvās likmes, saņēmu mazāk, kā ja es vispār šajā pasākumā nebūtu piedalījusies. Īstenībā šis efekts šeit ir tieši tāds pats.

Es paskatījos, sarēķināju, ja alga ir 1160 lati, efektīvā alga ir 418 lati. Ja alga ir 1140, efektīvā ir 490. Tad sakiet, kurš ies strādāt uz atbildīgu darbu, kaut arī tur saņems relatīvi lielu algu uz papīra, ja faktiski viņš saņems tikpat vai ļoti, ļoti atšķirīgu, teiksim, šo ienākumu. Bija jau šī diskusija 5.Saeimas laikā, ka arī šī papildu likme, un 6. Saeimā par to tika daudz diskutēts, šī papildu likme, šie 10% tika noņemti. Kāpēc es to noņēmu? Tāpēc, lai cilvēki uzrādītu visus savus ienākumus, lai viņiem būtu skaidrs, ka nekas vairāk šeit nebūs. Ja mēs paskatāmies pēc ienākumu dinamikas, tad iedzīvotāju ienākumu nodoklī par atsevišķiem periodiem pēc šīs papildu likmes noņemšanas, stipri papildinājās pašvaldību ieņēmumi, jo cilvēki sāk maksāt šo nodokli. Viņi sāk reāli, legāli uzrādīt šos savus ienākumus.

Es piekrītu Godmaņa kungam, varbūt mums tiešām vajadzēs aiziet uz kādu pārskatīšanu, bet domāsim, diskutēsim visi kopā un pieņemsim, es gribētu teikt, izsvērtus lēmumus. Es lūdzu šobrīd neatbalstīt šo 31.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 31. — deputāta Arņa Kalniņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 26, atturas — 30. Priekšlikums nav pieņemts. Likumprojekta izskatīšanu turpināsim pulksten 15.30. Pārtraukums pusstundu.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Turpināsim izskatīt likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"". 32.priekšlikums. Lūdzu, Počas kundze!

A.Poča.

Nākamais ir 32. — deputātes Ūdres un Dreimanes priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

A.Poča.

Savukārt...

Sēdes vadītājs.

Atvainojiet! Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 32. — deputātes Ūdres un deputātes Dreimanes priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 9, pret — 24, atturas — 20. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

Nākamais 33. — finansu ministra priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

34. — deputātes Ūdres un Dreimanes priekšlikums. Atbalstu neguva.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

Arī 35. — deputātes Ūdres un Dreimanes priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

36. — finansu ministra Krastiņa priekšlikums. Arī 37. Juridiskā biroja priekšlikums pēc būtības atbalstīts. Lūdzu atbalstīt 38.priekšlikuma redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 36., 37. un 38. priekšlikumu.

A.Poča.

39.— Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalatīts.

A.Poča.

40. Deputātes Ūdres un Dreimanes priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

41. — Juridiskā biroja priekšlikums. Tas iestrādāts 42. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt šo redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam par 41. un 42.priekšlikumu.

A.Poča.

43.— deputāta Ražuka priekšlikums, kas komisijā neguva atbalstu. Savukārt Budžeta un finansu (nodokļu) komisija jums piedāvā jaunu 29.panta redakciju. 44.priekšlikumu lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

45. — deputāta Ražuka priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

46. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

A.Poča.

47. — Ražuka kunga priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Poča.

Deputātes Ūdres un Dreimanes priekšlikums 48.— Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča.

Arī 49.priekšlikums komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Arī neiebilst neviens.

A.Poča.

50. — deputātes Ūdres un Dreimanes priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

A.Poča.

51. — Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Poča.

52. — finansu ministra Krastiņa priekšlikums. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

53.— Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kuru jau mēs atbalstījām 44.priekšlikumā, un otra daļa ir ietverta 57. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Poča.

54. — Ministru kabineta priekšlikums — jau bija atbalstīts. Daļa tika piedāvāta jums 57.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

55. — deputātes Ūdres un Dreimanes priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijai.

A.Poča.

56. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu jūs atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

57., kā jau es lūdzu, ir saistīts ar iepriekšējiem priekšlikumiem, kurus mēs atbalstījām. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Poča.

Līdz ar to visi priekšlikumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" ir izskatīti. Lūdzu apstiprināt otrajā, galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 19, atturas — 4. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" , otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča

(LC). 1. ir deputātes Ūdres un Dreimanes priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

2.— deputātes Ūdres un Dreimanes priekšlikums. Arī netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

Arī 3. — deputātes Ūdres un deputātes Dreimanes priekšlikumu — komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča.

4.Ministru kabineta priekšlikums. Komisija lūdz jūs atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

5. — deputātu Jurkāna, Mitrofanova, Maksimova, Deņisova, Rastopirkina priekšlikums. Šobrīd komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 5. — deputātu Jurkāna, Mitrofanova, Maksimova, Deņisova un Rastopirkina priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 31, atturas — 25. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča.

6. — jau iepriekšminēto deputātu priekšlikums — ir guvis atbalstu. Lūdzu jūs arī atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

7. — finansu ministra Krastiņa priekšlikums. Lūdzu jūs atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

Arī 8. — finansu ministra priekšlikums. Lūdzu jūs atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Poča.

9. — deputāta Ražuka priekšlikums. Komisija ierosina neatbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

10. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu jūs atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

11. — finansu ministra Krastiņa priekšlikums ir iestrādāts Budžeta komisijas redakcijā. Lūdzu atbalstu 12. priekšlikumam.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 11. un 12. priekšlikumu.

A.Poča.

13. — deputātes Ūdres un Dreimanes priekšlikums. Netika atbalstīts. Netika atbalstīts arī 14. — deputātes Ūdres un Dreimanes priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Poča.

Arī 15. — deputāta Jurkāna, Mitrofanova un citu priekšlikums šobrīd neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

16. — frakcijas "Latvijas ceļš" priekšlikums ir 12. iestrādāts komisijas priekšlikumā, kuru mēs jau atbalstījām, un turpmāk 27. un 31., par kuriem mēs varēsim, ja nepieciešams, diskutēt. Līdzīgi arī 17. priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

18. — deputātes Počas priekšlikums. Šobrīd nav guvis atbalstu un arī 19.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Poča.

20. — frakcijas "Latvijas ceļš" priekšlikums, kas ir iestrādāts komisijas priekšlikumos, kurus jau atbalstījām, un turpmākajos 27. un 31.priekšlikumos.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Poča.

21. — finansu ministra Krastiņa priekšlikums. Komisija lūdz jūs atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

22. — finansu ministra Krastiņa priekšlikums. Lūdzu jūs atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

23. — frakcijas "Latvijas ceļš" priekšlikums. Nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Poča.

24. — deputātes Počas priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iestrādāts Ministru kabineta priekšlikumā numur 15., kuru arī lūdzu jūs atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam par 24. un 25. priekšlikumu.

A.Poča.

26. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

27. priekšlikums — lūdzu jūs atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Poča.

28. — deputātes Ūdres, Dreimanes priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

Savukārt tika atbalstīts 29. — finansu ministra Krastiņa priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

30. — Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra Damberga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

Un 31. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — 13, atturas — 10. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par budžetu un finansu vadību" , otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča

(LC). 1. ir deputātes Ūdres un Dreimanes priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

2. ir deputātes Ūdres un Dreimanes priekšlikums. Arī šo komisija šobrīd neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

Nākamais ir deputātes Ūdres un Dreimanes priekšlikums. Un arī Juridiskā biroja priekšlikums. Cienījamo priekšsēdētāj, es gribu jūs informēt, ka par šo tēmu ir ne tikai 3. un 4. priekšlikums, bet arī 10., 11., 12.., 13.., 14., 15.., 19., 21., 33. un 34. priekšlikums. Un tie skar vienu tēmu — tātad tiesības izdot saistošus noteikumus attiecībā uz finansu un budžeta vadību tiek deleģētas no Ministru kabineta finansu ministram. Tas ir jautājums, kas ir visos šajos pantos. Un šobrīd komisija uzskatīja par lietderīgu un mērķtiecīgu deleģēt finansu ministram šādas tiesības. Līdz ar to, ja mēs izšķiramies neatbalstīt deputātes Ūdres un Dreimanes 3. priekšlikumu, negūs atbalstu arī visi šie pārējie priekšlikumi.

Sēdes vadītājs.

Vai ir iebildumi pret atbildīgās komisijas viedokli par 3. un 4. priekšlikumu? Nav iebildumu. Atvainojiet, atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Piedāvātais Juridiskā biroja priekšlikums — finansēšanas plāns, kur finansu ministru aizstāj ar vārdiem "Ministru kabinets", ir jāatbalsta. Latvija nav liela valsts, un diemžēl finansu ministram nevar atdot visas tiesības, kuras tomēr ir jāizskata Ministru kabinetā, jo Ministru kabineta sēdēs piedalās visi ministri, un tur var koleģiāli un normāli lemt jebkuru jautājumu. Ja mēs to atdodam viena finansu ministra rīcībā, tad var iznākt diezgan interesantas lietas, kuras ne vienu vien reizi ir bijušas Latvijā. Tāpēc es ierosinu atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Vairāk debatēs neviens… Atvainojiet, Imants Burvis. Lūdzu!

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Principā, protams, varētu rīkoties pretēji Leona Bojāra teiktajam. Neatbalstīt Juridisko komisiju, kas izvērtē šos apstākļus no valsts tiesību viedokļa, bet atbalstītu Ministru kabineta ieteikto un piedāvāto. Tikai uzreiz jārisina viens jautājums: vai vairs pēc tam ir vajadzīgs Ministru kabinets? Vai vēl kāds ministrs Latvijā, izņemot finansu ministru, vairs ir Latvijā vajadzīgs?

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Aija Poča.

A.Poča

(LC) . Tātad es saprotu, ka mums ir jāizšķiras, balsojot par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 3. — deputātes Ūdres un deputātes Dreimanes priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 27, atturas — 23. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

Līdz ar to 4. priekšlikums nav balsojams.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tālāk, lūdzu.

A.Poča.

5. — deputātes Ūdres un Dreimanes priekšlikums, neizdarīt grozījumus. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

6. — deputātes Ūdres un Dreimanes priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts 7. priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt 7. priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 6. un 7. priekšlikumu.

A.Poča.

8. — Ministru kabineta alternatīvais priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi, bet izveidojusi savu galīgo redakciju. Lūdzu atbalstīt 9. priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 8. un 9. priekšlikumu.

A.Poča.

Ņemot vērā mūsu balsojumu par 3. priekšlikumu, līdz ar to mums pēc būtības vairs nebūtu jāatbalsta 10. priekšlikums, 11., arī 12. un arī 13. priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Linards Muciņš.

L.Muciņš

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Mani, protams, nemāc tādas šaubas kā opozīciju, ka drīz Saeimas vietā varēs darboties viena liela Budžeta un finansu komisija vai, teiksim, Saeimas vietā darbosies Ministru kabinets. Valstī jāpastāv ir zināmai kārtībai un sistēmai. Zināma kārtība un sistēma nevar tikt izmainīta, grozot vienu atsevišķu likumu vai tā normu, kā šeit tiek piedāvāts 2. pantā ierakstīt, ka nu tagad finansu ministrs izdos instrukcijas un ieteikumus šā likuma detalizētai piemērošanai, jo saskaņā ar Latvijā vēl pagaidām neatcelto un spēkā esošo Satversmi, Satversmes 1. pantu un likumu par Ministru kabineta iekārtu ir spēkā zināma demokrātiska, soli pa solim veicama kārtība, kādā veidā tiek izdoti šāda un cita veida normatīvie akti un citas instrukcijas un ieteikumi. Un šī kārtība paredz attiecīgas amatpersonas, ne zemākas par ministru, kas tos iesniedz attiecīgās institūcijās, kas izsaka savas pārdomas par šajā dokumenta projektā ietvertajām normām, un attiecīgu konstitucionālu orgānu, tas ir, Ministru kabinetu, kas attiecīgi akceptē šādu dokumentu, un zināma kārtība, kādā veidā tas tiek publicēts un kļūst zināms katram un pieejams. Nevis slepeni dažādas instrukcijas, dažādas Valsts ieņēmumu dienestu vēstules, ar kurām paskaidro, izskaidro, pārkārto un visādā ziņā pārmaina likumus, līdz lieta kļūst nepazīstama.

Šobrīd Latvijā spēkā ir ne tikai Satversme, bet arī Likums par Ministru kabineta iekārtu. Saskaņā ar šo likumu ir noteikta konstitucionālā institūcija, tas ir Ministru kabinets, kas pieņem šādus lēmumus. Ministri pagaidām mūsu valstī neietilpst šo konstitucionālo institūciju sarakstā. Tās mums ir tikai sešas: tas ir Saeima, Valsts kontrole, Ministru kabinets, Valsts prezidents, Augstākā tiesa un Satversmes tiesa. Līdz ar to Juridiskā komisija rūpīgi izskatīja un izdebatēja šo priekšlikumu un uzskatīja, ka nav šobrīd pieņemama tāda vienas jomas kārtības izgrozīšana, kur atšķiras kārtība, kādā veidā attiecīgi ministrs rīkojas atšķirībā no citām jomām, kā arī ar ko sliktāka šobrīd ir izglītības sistēma vai aizsardzība, kurā mainās viss dinamiski, vai attiecīgi citas vietas, lietas un noteikumi, un attiecībā uz ražošanu, kur ir jāpieņem masa dažādu tehnisku vai normatīvu dokumentu, varbūt šī nepieciešamība ir vēl svarīgāka un lielāka.

Tādēļ visādā ziņā Juridiskā komisija nevarēja piekrist šādam viedoklim un aicina jūs šo piedāvājumu izslēgt. Jo likums pietiekoši korekti nosaka, ka Ministru kabinets to dara, un Ministru kabinetam šī atbildība tiek uzlikta. Ministru kabinetā visām ministrijām un ministriem ir iespēja attiecīgi šo jautājumu lemt un pieņemt pietiekoši koleģiālu šo kārtību, jo Saeima ir uzticējusies Ministru kabinetam kopumā. Tādējādi mēs nevaram piekrist šādai situācijai. Jo savādāk veidojas nedemokrātiska valsts pārvaldes iekārta. Ja tas attiektos, kā šeit Budžeta un finansu komisijā par to teica, ja tas attiektos tikai uz valsts pārvaldes iestādēm, tad par to varētu vairāk vai mazāk debatēt, bet par cik šī finansu ministra noteiktā kārtība arī iziet ārpus Ministru kabinetam pakļauto, padotībā esošo iestāžu loka, attiecas uz daudz plašāku personu loku, līdz ar to šim priekšlikumam mēs nevaram piekrist.

Un, protams, prakse par to, ka visus likumus nākotnē nodot vienai Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, arī būtu šeit stingrāk jāpadebatē. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debatēs vairāk neviens pieteicies nav. Komisijas vārdā — Aija Poča.

A.Poča

(LC) . Es lūdzu līdz ar to balsot par 10. — Juridiskās komisijas priekšlikumu, atbilstoši šim lēmumam, tad būs arī skaidrs, vai mēs atbalstām vai neatbalstām 11., 12. un arī 13.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 10. — Juridiskās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — 24, atturas — 16. Priekšlikums pieņemts.

A.Poča.

Līdz ar to atbilstoši šim balsojumam tātad ir 11., 12., 13.priekšlikumi.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tālāk, lūdzu!

A.Poča.

14. priekšlikums nav balsojams pēc būtības, jo pirmajā lasījumā bija paredzēts izslēgt trešo daļu, un līdz ar to priekšlikums nav korekts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

15. — deputātes Ūdres un Dreimanes priekšlikums, atkal par šo pašu diskusiju par Finansu ministra un Ministru kabineta kompetenci. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 15. — deputātes Ūdres un deputātes Dreimanes priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 25, atturas — 23. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

16. — deputātes Ūdres un Dreimanes priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

Arī 17. — deputātes Ūdres un Dreimanes priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāts Imants Burvis vēlas debatēt par 17.priekšlikumu? Lūdzu, atklājam debates.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Juridiskās komisijas priekšsēdētājs jau ļoti precīzi pateica savā būtībā. Par cik parlaments ir atbalstījis Ministru kabinetu, bet nevis katru ministru atsevišķi, pašlaik ir pietiekoši nekorekti mainīt Ministru kabineta kopējo atbildību par labu viena ministra iespējām. Protams, valdošās koalīcijas partijas apzinās, ko viņas dara, un var gadīties, ka "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, "Latvijas ceļam" būs pēc tam jāizsaka nožēla par savu ministru mazspējību. Nu tad atbalstiet šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Debatēs vairāk neviens pieteicies nav. Komisijas vārdā — Aija Poča. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 17. — deputātes Ūdres un deputātes Dreimanes priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 28, atturas — 29. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča

(LC) . Komisija lūdz neatbalstīt arī 17. — deputātes Ūdres un Dreimanes priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Mēs tikko par 17. balsojām.

A.Poča.

Es atvainojos. Es sapratu, ka par 18. Es ļoti atvainojos! 18. — deputātes Ūdres un Dreimanes priekšlikums. Arī netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu... (Starpsauciens: "Balsot!") Deputāti pieprasa balsojumu? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 18. — deputātes Ūdres un deputātes Dreimanes priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 30, atturas — 25. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

Jā, cienījamie deputāti. 19.priekšlikums skar jau iepriekš diskutēto tēmu par finansu ministra un Ministru kabineta kompetenci. Bet man būtu lūgums varbūt šinī priekšlikumā tomēr neatbalstīt Juridisko biroju, jo tas attiecas uz budžeta pieprasījuma sastāvu, kas nosaka, kādiem dokumentiem jābūt, lai varētu sastādīt budžeta pieprasījumu. Tie varētu būt pietiekoši elastīgi formējami instrukcijas vai ieteikumi. Un es lūgtu varbūt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Poča.

20. — deputātes Dreimanes un Ūdres priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Poča.

21. — jau pieminētā diskusija par finansu ministra un Ministru kabineta kompetenci. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 21. — Juridiskā biroja priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 27, atturas — 20. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

22. — deputātes Ūdres un Dreimanes priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 22. — deputātes Ūdres un deputātes Dreimanes priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 30, atturas — 24. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

24., 25. un 26.priekšlikums ir pēc sava satura identiski, un tie paredz saglabāt šobrīd spēkā esošo normu par Saeimas budžeta neatkarību sastādīšanas procesā. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Linards Muciņš, "Latvijas ceļa" frakcija.

L.Muciņš

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Man liekas, šeit kāds misēklis iznācis. Jo runa ir par to, ka šobrīd spēkā esošais likums nosaka, ka Saeimas budžeta pieprasījums budžeta pieprasījuma izskatīšanas laikā līdz budžeta likumprojekta iesniegšanai Saeimā bez pieprasījuma iesniedzēja, tas ir, bez Saeimas, piekrišanas nav grozāms. Valdība, iesniedzot savu priekšlikumu, piedāvā atņemt Saeimai tās finansiālo autonomiju budžeta pieprasījuma izskatīšanas laikā.

Kāda ir šīs finansiālās autonomijas būtība? Šīs finansiālās autonomijas būtība ir tāda, ka Eiropā, uz kurieni mēs dodamies, Eiropā un Eiropas Savienībā, kurā mēs vēlamies iestāties, eksistē to Satversmē noteiktas valsts konstitucinālās iestādes. Tās ir tās konstitucionālās institūcijas jeb orgāni, kuri tiek noteikti un radīti ar valsts konstitūciju. Latvijā, kā jau es iepriekš teicu, tādi ir seši — Augstākā tiesa, Satversmes tiesa, kabinets, Saeima, Valsts kontrole un Ministru kabinets, un visām šīm konstitucionālajām institūcijām ir sava finansiālā autonomija. Lielāka vai mazāka, absolūta vai nedaudz samazināta, bet tāda eksistē. Šī finansiālā autonomija izpaužas trijās jomās. Tā izpaužas budžeta formēšanas un sagatavošanas laikā, tā izpaužas budžeta izpildē, un tā izpaužas kontrolē pār izlietotās naudas iztērēšanu. Visiem pasaules, it sevišķi Eiropas parlamentiem, ir tradīcija gan rakstīta, it sevišķi, ja mēs gribam runāt par juridisko ētiku, ne visās valstīs tā ir rakstīta, bet ir tradīcija, ka parlamentiem ir šī finansu autonomija, rakstīta, nerakstīta, mazāk rakstīta, bet tāda eksistē.

Pirmām kārtām to mēs redzam gan Satversmē, gan Valsts kontroles likumā, gan Kārtības rullī. Valsts kontrole nepārbauda Saeimu, vienīgā iestāde, kura tērē budžeta līdzekļus valstī un kuru nepārbauda Valsts kontrole, tā ir Saeima. Mums ir sava Revīzijas komisija, tātad valsts šie līdzekļi un Saeimas budžets, iztērēšanas jomā mums ir sava iekšējā kontrole, līdz ar to mēs esam finansiāli neatkarīga šajā jomā. Attiecībā par budžeta iekšējo sadali tāpat eksistē šī neatkarība. Un šajā likumā, kas ir spēkā un ko kabinets, es nezinu, kļūdaini vai kādas nepareizas konsultācijas vai kāda iemesla dēļ piedāvā izslēgt, ir šī autonomija budžeta formēšanas gaitā. Jā, man var atbildēt, Saeima lemj par visu valsts budžetu kopā. Jā, tiešām lemj, bet tad mēs sagraujam un atņemam finansu ministram to iespēju, ka mēs saņemam šeit, Saeimā, caur kabinetu no Finansu ministrijas vienotu valsts budžetu. Ir valstis, kur, teiksim, tiesa, budžets tiek iesniegts atsevišķi Saeimā, apejot kabinetu un Finansu ministriju, ir valstis, kur parlamenta budžetu neiesniedz caur kabinetu. Jā, ir Moldāvija un vēl dažas, es jums varu nosaukt, tādas ir jā, jā, tāda pati postkomunistiska valsts, kur kāds grib kādam uzkundzēties, kur ir šī pati situācija, kur tiesām tek jumti un nav naudas kopieriem un papīriem, tieši tāpat. Jā, un ja mēs gribam pāriet uz citu budžeta formēšanas sistēmu, kad tiks iesniegts izpildvaras budžets atsevišķi un tiks pievienoti citi budžeti, es nezinu, varbūt mēs varam šāda labojuma rezultātā nonākt pie tādas situācijas, taču es neaicinu to darīt.

Tādēļ es atbalstu vienoti valsts budžetu, ko formē Finansu ministrija, ko iesniedz kabinetā un kabinets nodod Saeimā, bet nekādā ziņā Juridiskā komisija nevar piekrist tam, ka tiek atņemta Saeimas finansiālā šī autonomija un patstāvība.

Jā, var grozīt, ja sarunā starp Finansu ministriju un Saeimu tiek argumentēti pierādīts, ka daži izdevumi ir jāsamazina, no dažiem izdevumiem ir jāatsakās un ir jāizdara šāds grozījums budžeta pieprasījumā. Mēs bijām liecinieki, grozot šī gada budžeta, ka tā arī notika, un nekāda nelaime nevienai pusei no tā neradās, viss tika izdarīts kulturāli, ētiski, diplomātiski un ar savstarpēju cieņu. Notiek, protams, dažādi brīnumi, kad, teiksim, citas valsts konstitucionālās institūcijas kā Konstitucionālās tiesas pārstāvji vispār uzzina par savu budžetu tikai Juridiskajā komisijā. Dodoties kaut ko runāt uz Finansu ministriju, viņi sadzird brīnumainus jautājumus: "Vai jūs vēl neesat likvidēti?" un tamlīdzīgi. Izturēsimies ar cieņu pret tiem konstitucionāliem orgāniem, ko mēs esam nodibinājuši un ierakstījuši Satversmē. Es aicinu pieņemt Juridiskās komisijas 24.priekšlikumu — izslēgt šajā 8.pantā ceturto daļu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Juris Dobelis.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Labāk vai sliktāk, bet budžeta veidošanas procesā mums ir iestrādāta noteikta sistēma, tā ir. Tagad tiešām parādās jautājums, kāds bija iemesls šo sistēmu mainīt? Kaut mazākais. Tāpēc šis Budžeta un finansu komisijas lēmums neatbalstīt Juridiskās komisijas piedāvājumu ir vairāk nekā savāds. Tagad padomājiet, iedziļinieties, lūdzu, vārdos, ka bez pieprasījuma iesniedzēja mainīs šo budžeta projektu, bet tajā pašā laikā šis tā saucamais pieprasījuma iesniedzējs beigās lems par šo projektu un balsos. Balsos arī par to, kas pienākas Ministru kabinetam, arī par to balsos šeit Saeimā. Tagad kam ir vajadzīgas tādas priekšlaicīgas, nevajadzīgas pretrunas, kuras noteikti radīsies, ja nebūs iespēja Saeimai apspriesties ar budžeta projekta veidotājiem, tas ir absolūti garām, es nevaru saprast, kam tas bija vajadzīgs, kam ir vajadzīga šāda plaisa šajā sistēmā šodien? Lai kāds nāk šeit tribīnē un paskaidro, kā būs labāk, ja mēs gadījumā tiešām izslēgsim šo esošo ceturto daļu, kāda ir pašā likumā, tā ka es kategoriski aicinu atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu numur 24, jo tiešām 25. un 26. priekšlikums ir tas pats, un pilnīgi es esmu pret to, ka mēs graujam to sistēmu, kas kaut cik šeit ir izveidojusies, jo tas pavērs iespējas visdažādākajām spēlītēm, kur politika tiks saistīta ar finansēm. Cienījamie iesniedzēji! Nāciet šurp un pierādiet, ko jūs te varat izdarīt. Varbūt ka Operas direktora kandidāts vai kāds cits varētu atnākt un pastāstīt, ko jūs ar to esat domājuši. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Imants Burvis.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Tātad, protams, mani kolēģi iepriekšējos balsojumos atbalstīja to, ka premjerministrs un finansu ministrs tagad būs tiesīgi regulēt, cik spējīgi būs citu valdošās koalīcijas partiju ieliktie ministri. Nu, tā ir jūsu partiju bēda. Šis Juridiskās komisijas priekšlikums balstās jau druscītiņ uz ticību tam, ka Latvijā vēl spēkā ir Satversme, jo ne jau velti Satversmē ir nodalītas dažādas varas — likumdevējs, izpildvara un tā tālāk.

Ja jūs neatbalstīsiet šo Juridiskās komisijas priekšlikumu, tad acīmredzot prezidentei kā tīrās demokrātijas atbalstītājai būs jāizlemj, vai izsludināt kā pieņemtu likumu, kurš būtībā pēc sava gara neatbilst Satversmei. Tas, ka demokrātija tiks regulēta ar finansu ministra palīdzību, kā tas ir Moldāvijā, tas varbūt ir normāli Moldāvijā, Latvijā līdz šim tas nebija parasts. Kā piemērs tam, ka tie nav tukši vārdi, atgādināšu, ka attiecīgā brīdī Ģenerālprokuratūra zem Ministru kabineta spiediena principā nerisināja viena skandāla risinājumu un mēs bijām spiesti veidot izmeklēšanas komisiju. Ja tas sastāda lielu prieku maniem kolēģiem no valdošās koalīcijas, uz priekšu! Uzjautrināsim tautu!

Sēdes vadītājs.

Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš

(TP). Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Ir kļuvis par tradīciju ar atsevišķām lietām aizsegt citas lietas. Mūsu nespēja pamatot ar Eiropas Savienību, ja kāda norma mums jāievieš, mēs nevaram pamatot, kāpēc. Mēs sakām: "Eiropas Savienība to prasa." Kaut ko citu nevajag. Sakām: "Demokrātija tā ir." Tā ir demokrātija. (Starpsauciens: "Tas nav tas, ko jūs gribat!") Jo tas, ko mēs gribam, ir demokrātija, varbūt tā ir savādāka. Es to definētu ar principu: kāds šai valstī ir vienlīdzīgāks par citiem. Šī norma tika ieviesta 6.Saeimas laikā, tikai beigās, un, ja tātad šīs normas nebūtu, tātad var uzskatīt, ka brīvvalsts laikā Latvijā nebija šādas lietas. Ko deva šī lieta? Ieviešot šo normu, ka Saeimas pieprasījums nav caurspīdīgs un neviens to neskatās un nekontrolē. Neviens! Mūsu nauda ir publiskās finanses. Ir panākts, ka trijos gados Saeima ir dubultojusi savu budžetu. Neslēpsimies te aiz demokrātijas vai kaut kādām citām lietām.

Otra lieta. Saeimas budžeta izlietojumu nekontrolē neviens, tā ir vienīgā institūcija valstī. Tās lietas, kas parādās presē, dara mums kaunu. Vai tas nav kauns, ka viens deputāts norunā 455 latus pa mobilo telefonu mēnesī, un izrādās, Saeimai vēl nauda paliek pāri. Netiks iztērēts viss. Tad kāds ir budžets? Kas to skatīs? Kad mēs ejam iekšā Saeimā, koridors ir maksājis 1 410 latus uz kvadrātmetru. 1 410 latus kvadrātmetrā, tad, ja kurš ir būvnieks vai ceļ jaunas mājas vai kaut ko, zina, cik tas maksā. Šī, manuprāt, ir slēpšanās aiz demokrātijas un vienkārši vēlme būt ārpus kontroles, jo ne tikai, iesniedzot un veidojot budžetu, Saeima nav pakļauta caurspīdīgumam arī apspriežot, jo valdība nevar iesniegt nekādus priekšlikumus.

Arī šogad mēs runājam par izglītību, jo kas ir prioritāte — kā viens no lielākajiem pieaugumiem budžetā. Paskatīsimies un pateiksim godīgi — 11,2% Saeimas budžets. Tā ir demokrātija? Vai mēs esam vienlīdzīgāki par citiem?

Otra lieta. Nevajag jaukt dažādas sistēmas kopā. Francijā un citur, kur tiek minēts, daudzās valstīs ir budžets saistīts tādā formā: valdība to iesniedz, un parlaments to akceptē negrozītu vai arī nomet valdību. Tādas shēmas arī ir. Un vienīgā valsts, kur tik cieti ir likumā ierakstīta šī norma, ir Francija.

Muciņa kungs jau pareizi teica: "Nerakstītas normas. Rakstītu normu Eiropā nav." Jo tad ir jautājums par tiesu varu, par citām varām, un tā Saeimu apbižot nav iespējams, jo Saeima pati apstiprina budžetu. Tāpēc es to traktēju ļoti vienkārši. Ir vēlmes savas vajadzības risināt un palielināt budžetu, un slēpties aiz vārda "demokrātija". Neslēpsimies. Tātad visi, kas atbalstīs šo normu, balsos par to, ka šajā valstī kāds ir vienlīdzīgāks, un nodokļu maksātāju publiskās finanses mēs tērēsim, kā mēs gribēsim. Runāsim pa mobilajiem telefoniem, staigāsim pa zelta koridoriem, taisīsim ziemas dārzus, taisīsim jaunas mājas un nevienam par to neatskaitīsimies. Es esmu kategoriski pret to! (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs.

Pēteris Tabūns.

P.Tabūns

(TB/LNNK). Bērziņa kungs! Jūs pavisam aizgājāt līdz zobu sāpju apvārdošanai, kas ir ļoti grūts un diez vai deputātam izdarāms process. Bet runa jau ir pavisam par kaut ko citu, un to nevajag ar apvārdošanu mēģināt izdarīt. Tā ir runa par demokrātiskās institūcijas valstī varas uzurpēšanas mēģinājumu.

Jāpajautā finansu ministram, vai viņam patiešām pietrūkst varas? Es saprotu, ka valdībai ir paredzēts, un tā tas ir noticis, un daudzas valdības to ļoti labi ir izmantojušas, ļoti steidzīgi un ļoti griboši, ka pieņem likumus valdība. Mēs ļoti labi pazīstam šo 81.panta kārtībā variantu. Tā ir nākuši ļoti daudzi likumi, bet lai viens ministrs, es saprotu, valdība vēl to varētu sacīt, un tā var būt, bet vienam ministram uzurpēt šādu varu. Es brīnos, kā jūs, Bērziņa kungs, mēģināt attaisnot šādu variantu. Varbūt finansu ministram uzticēsim arī atlaist Saeimu. Tas ir nākamais solis. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Egils Baldzēns.

E.Baldzēns

(LSDSP). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi! Atrisinājums ir ļoti vienkāršs. Ja šis finansu ministrs ir Tautas partijas biedrs, tad, protams, viņa rokās ir jābūt lielākai varai. Tāda ir tā nostāja, kāpēc Ministru kabinets to nedrīkst skatīt. Paldies Dievam, ka Saeimas deputātu vairākumam pietika prāta izvērtēt ministra kompetences lietas, pilnvaru lietas neatkarīgi no partijas piederības. Es domāju, ka tas ir demokrātijas pamats.

Ko es vēl gribētu teikt. Šeit ir jāsaprot viena lieta. Ja reiz mums ir Prezidijs, ja mums ir Saimnieciskā komisija Saeimā, ja mums ir Revīzijas komisija, citas komisijas, tad šeit valdības partijām tāpat ir 61 deputāts un opozīcijai 39 deputāti.

Jūs varat stāstīt, ko jūs gribat, ja 39 deputāti šais komisijās jūs nepārtraukti apspēlē, neviens cilvēks jums nenoticēs. Tā ka politiskai gribai ir jābūt jau šeit valdības partijai, nevis sākot ar kaut kādiem likuma grozījumiem, kas rada kaut kādu neizpratni par to, kā strādā valdības partijas šajās parlamenta komisijās. Es domāju, ka tas ir pilnīgi iespējams, ja, teiksim, ir kādas problēmas šeit risinājums, es domāju, Gundaram Bērziņam es esmu gatavs arī izpalīdzēt ar padomu, es nedomāju, ka viņam tas ir nepieciešams, ka viņam pieredze ir lielāka.

Taču, ja vajag, es pateikšu, kā var ar 61 balsi apspēlēt 39 balsis. Tā ka šeit šis absolūti nav vajadzīgs. "Latvijas ceļam" es gribētu pateikt tā: savulaik "Latvijas ceļš" ļoti stingri iestājās par to, lai būtu zināma patstāvība Saeimai šajos jautājumos, lai nebūtu šī Ministru kabineta dominante pār Saeimu. Tās ir tomēr divas neatkarīgas institūcijas, kurām katrai ir jābūt savām tiesībām un pienākumiem.

Katrā ziņā es atceros arī Panteļējeva kungu, kuram šī ideja bija ļoti tuva, un esmu pārliecināts, ka viņam arī tagad tā ir tuva. Kā nekā "Latvijas ceļa" priekšsēdētāja viedokļi nemainās, strauji nemainās, un viņiem vienmēr ir argumenti, ja tie tiek mainīti.

Tā ka es gribētu pateikt skaidri un gaiši, ka Muciņa kungs šeit ir kā jurists nostrādājis korekti, un man vienkārši nav ko piebilst. Mums ir jāatbalsta Juridiskā komisija. Es domāju, ka "Latvijas ceļš" arī izvērtēs savu nostāju, un tāpēc jau arī Linards Muciņš šeit nav neko izdomājis jaunu. Viņš stāsta tās pašas ābeču lietas, ko mēs arī šeit deputāti, kas pirmo reizi Saeimā, esam no jums, valdības deputātiem, dzirdējuši vairākkārt.

Pieturēsimies pie principa, ka Saeima nav mazvērtīgāka par Ministru kabinetu, ka Saeima dod pilnvaras Ministru kabinetam, bet tas nenozīmē, ka Saeimai jānes Ministru kabinets uz saviem kamiešiem. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Imants Burvis — otro reizi.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Tabūna kungs izteica izbrīnu, bet kāpēc jābrīnās, jo Gundars Bērziņš jau uz jūsu izbrīnu atbildēja uzreiz, sākot savu runu ar vārdiem: "Mūsu nespēja." Tautas partijas kā vadošās partijas nespēja argumentēti pierādīt dot iemeslu visu varu nodot viena Tautas partijas ministra rokās. Uz kurieni ved šis ceļš? Protams, varam runāt par zelta koridoriem, bet varam parunāt arī par vadības līgumiem, ko ļoti veiksmīgi izmanto Tautas partijas ministri, kur pie kādām nieka 300 latu algām pieliek 10 un vairāk, cik tur vajag tūkstošus, vadības līgumus. Tas viss ir atkarīgs no iespējām finansu ministram, bet ne Saeimai, un tad var ļoti nopietni runāt. Pie kā tas var novest? Protams, ja ministru pārstāvis — finansu ministrs — kļūst par publisko budžeta vienīgo pārvaldītāju, tas var novest atpakaļ pie 1934.gada, kas savā laikā Latviju noveda pie 1940.gada 17.jūnija. Varbūt būs cita variācija. Es saprotu, ka pastāv šīs ilgas pēc cietās rokas, jo, nedod Dievs, ja cilvēki domā. Viņi var domāt savādāk nekā vienīgā pareizā doma. Tāpēc aicinu atbalstīt Juridisko komisiju, kas vadījās pilnīgi no citiem apsvērumiem. Viņi vadījās no Satversmes būtības.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis — otro reizi.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Man te viena uzstāšanās atgādināja, pirmkārt, vienu latviešu tautas mīklu. "Kas tas ir: otram kož un pats kliedz." Tas ir, protams, zāģis. Un otrs man atgādināja: mums ir bijis viens ļoti slavens operdziedonis, bet tas bija Rūdolfs Bērziņš, nevis Gundars Bērziņš (Zālē smiekli.) Bērziņa kungs! Saeima pati nosaka savu budžetu. Beigās arī, finišā, vai ne. Tā kā kritizēt pašiem sevi par tiem 11% ir diezgan nožēlojami. Tāpēc vajag strādāt kārtīgi pie budžeta projekta, vajag izmantot visas iespējas, bet nevis tad, kad darbs ir padarīts, nākt šeit tribīnē sevi šaustīt un šausmināties par kaut kādiem pārkāpumiem. Priekš tā mums ir Saeimā Revīzijas komisija, un priekš tam mums ir iespējas veikt dažādus budžeta labojumus.

Es gribu atgādināt, ka mēs — Saeima — arī, grozot budžetu, atteicāmies no daudziem darbiem, kas bija iecerēti nākamajā gadā. Tā ka šeit to var izdarīt, bet slikti ir tas, ka tas jādara šeit pēdējā brīdī. Neatņemsim sev iespēju nopietni strādāt pie šī budžeta projekta. Es aicinu atkārtoti atbalstīt 24. priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Linards Muciņš — otro reizi.

L.Muciņš

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es, protams, sev neuzstādu uzdevumu izvērst šeit tagad dziļi juridisku diskusiju, bet tāpēc cilvēki, kuriem ir jurista diploms, zina un studē attiecīgus priekšmetus, jo tik tiešām Rietumeiropā, uz kurieni mēs dodamies, no karaļu valdīšanas laikiem, kad viņu vara tika atbīdīta ar parlamentu Anglijā, Francijā, citur, tika aprobežota šī karaļu vara, bet tajā pašā laikā bija atstāta viņiem sava izdevumu daļa, kuru sauca liste civile , kurā tika paredzēti šie karaļu izdevumi, un līdz šai dienai tie eksistē, gan lai uzturētu dažādus savus darbiniekus, gan līdz pat, kā sacīt, torņa spožumam. Tādēļ šeit nevajag tā pārlieku precizēt tikai Moldāviju, tā ir visu Rietumeiropas valstu tradīcija, jo citādāk nevar darboties un nedarbosies Latvijā Satversmes 1.pants, kurš nosaka, ka Latvija ir demokrātiska valsts. Un demokrātiskā valstī ir varas dalīšana. Un varas dalīšana — tas nozīmē, ka konstitucionālie valsts varas orgāni, kas ir minēti šeit, Satversmē, ko es jums jau nosaucu, tie ir maksimāli neatkarīgi. Un, tikai savstarpēji neatkarīgi būdami, tie var nodrošināt šo demokrātisko savstarpējo mijiedarbību un savstarpēji, demokrātiski neatkarīgi darboties. Viena no pazīmēm ir šīs finanses, kas tiem ļauj tādā veidā funkcionēt. Tādēļ es jūs aicinu atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Boriss Cilevičs, politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas deputāts.

B.Cilevičs

(PCTVL). Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka Juridiskās komisijas priekšlikums noteikti ir atbalstāms triju iemeslu dēļ. Pirmais. Galavārds, vienalga, pieder Saeimai. Kāda jēga ir piešķirt Finansu ministrijai iespējas apcirpt Saeimas budžetu kaut kur pusceļā, ja, vienalga, tas nevar ietekmēt galīgo lēmumu.

Otrais moments. Es negribu komentēt, vai Krastiņa kungs ir labs finansu ministrs vai slikts, bet noteikti, es domāju, ka viņš nav pēdējais finansu ministrs Latvijas vēsturē, un kas būs, ja nākamais finansu ministrs vairs nebūs no Tautas partijas? Vai Tautas partija arī turpmāk uzstās uz savu? Man šķiet, ka tomēr šis priekšlikums ir lielā mērā saistīts ar konjunktūru, jo šobrīd ir savējais finansu ministrs, un tad būtu labi viņam piešķirt lielākas tiesības. Vai tas nozīmē, ja mainīsies ministrs, mainīsies valdošā koalīcija, ka atkal būs jāmaina šis likums?

Treškārt. Bērziņa kungs patiešām runāja par daudzām, viņaprāt, nekārtībām ar Saeimas budžetu. Mani interesē, vai šis jautājums tika cilāts Saimnieciskajā komisijā, Revīzijas komisijā, vai Saeimā paši mēs neesam spējīgi atrisināt šīs problēmas un labot šīs problēmas, ja šādas problēmas patiešām pastāv? Vai mums patiešām jāgriežas tieši pie Finansu ministrijas, lai Finansu ministrija atrisinātu un labotu nekārtības Saeimā? Es domāju, ka mēs paši esam spējīgi šādas problēmas atrisināt. Tā kā es domāju, ka, no visām pusēm skatoties, Juridiskās komisijas priekšlikums ir atbalstāms. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Leons Bojārs — otro reizi. (Starpsauciens: "Nevajag!")

L.Bojārs

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Vispār izraisa izbrīnu, ja Tautas partija nevar kaut ko panākt, tad tā ķeras jau arī pie Saeimas klāt. Es domāju, ka mūsu pārstāvji un deputāti ir bijuši 5. un 6.Saeimā un ļoti labi zina, kas te notiek. Jā, tā ir viena lieta. Otra lieta, ar visiem tiem izteicieniem, kas atgādina lapsu, kura ietikusi slazdā iekšā. Un, lai izkļūtu no tā laukā, tā pat nograuž savu kāju. Nu tas tā drusciņ ciniski ir — tā izteikties par Saeimas darbību, bet jūs to varat tiesāt.

Vēl jau viena lieta, Tautas partija var kontrolēt, sagatavot kārtējo deputātu desantu un iemest jebkurā komisijā iekšā, un tad dara tur, ko grib. Balso, nebalso, izbalso, atturas. Un to jūs protat ļoti labi darīt un varat arī turpināt. Tik tiešām Juridiskā biroja priekšlikums ir jāatbalsta, un nevajag tādus brīnumus darīt, kā jūs darāt. Ja jūs gribat panākt, lai jūsu finansu ieceres valstī būtu tādas kā personīgā uzņēmumā, ziniet, tas nav pielaižams Latvijai, nevienai pasaules valstij.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

A.Poča

(LC) . Jā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu!

A.Poča.

Klausoties debates, man jau gandrīz ir pilnīgi skaidrs balsojums. Es saprotu, ka tas bija skaidrs arī finansu ministram, jo viņš aizgāja. Viņš gan teica, ka Saeimu viņš neatlaidīšot. (Aplausi.)

Es tikai gribētu nelielu komentāru attiecībā uz to, ko teica Bērziņa kungs. Tas ir jautājums par Saeimas budžeta izpildes caurspīdīgumu un tamlīdzīgi. Mums ir Saeimas Kārtības rullis, kas nosaka, ka Saeimas grāmatvedību, izdevumu lietderību, likumību un bilanci pārbauda Revīzijas komisija. Saeimas grāmatvedību revidē vismaz reizi mēnesī, un Revīzijas komisijas atzinumi iesniedzami Prezidijam, un Saeimas Revīzijas komisijas sēdes ir atklātas. Tieši šis fakts, ka tur piedalās žurnālisti, ir tas, ka pēdējā laikā presē redz informāciju pilnīgi par visu: gan par komandējumiem, par to izdevumiem, gan telefonu sarunām, gan to, cik maksā Saeimas viesnīca, gan to, cik reprezentācijas nams un tamlīdzīgi. Es domāju, ka šobrīd nav neviena izdevumu posteņa, par kuru kāds varētu teikt: tas nav zināms. Bet tas man arī būtu viss, ko es gribēju piebilst. Lūdzu balsot par 24.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 24. — Juridiskās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret — 6, atturas — 14. Priekšlikums tiek atbalstīts.

A.Poča.

Līdz ar to vairs nav balsojami 25. un 26. priekšlikumi, kas ir identiski.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tālāk, lūdzu!

A.Poča.

27. priekšlikums, deputāta Muciņa priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Linards Muciņš.

L.Muciņš

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Saeimas jautājums neteiksim, ka ir sakārtots, bet ir saglabāta iepriekšējā situācija. Bet kāda tad situācija mūsu valstī ir ar pārējiem pieciem konstitucionālajiem valsts varas orgāniem: Augstāko tiesu, Satversmes tiesu, Valsts prezidenta institūciju, Valsts kontroli un Ministru kabinetu? Šī situācija nebūt nav sakārtota. Un ko es arī piedāvāju savā priekšlikumā: ir jāveido ne tāda līmeņa neatkarība, kāda ir parlamentam, nedaudz savādāka, bet ir jābūt dialogam. Ir jābūt dialogam budžeta formēšanas un pieprasīšanas periodā. Ir jābūt dialogam starp šīm institūcijām, kuras nav pakļautas Ministru kabinetam. Tātad prezidenta institūcijai, Satversmes tiesai, Augstākajai tiesai un Valsts kontrolei. Un šim dialogam ir jābūt abpusējam un jābūt uz līdztiesīgiem pamatiem. Nevar būt tāda situācija, ka Juridiskajā komisijā, kur ierodas reizi no reizes katra budžeta apstiprināšanas vai grozījumu izskatīšanas laikā šo ļoti cienījamo institūciju vadītāji, izņemot Valsts prezidenta institūciju, tātad Augstākā tiesa, Satversmes tiesa, Valsts kontrole, un, ja Valsts kontroles pārstāvis un prokuratūra, teiksim, piedalās attiecīgi Kabineta sēdēs un saņem šos dokumentus, līdz ar to arī valsts budžeta projektu, tad dažu institūciju vadītāji uzzina par to, ka viņiem tiek grozīts budžets, samazināts budžets vai kaut kā citādāk, tikai Juridiskajā komisijā.

Es uzskatu, ka šāda situācija nav pieļaujama. Ir jāveidojas normālam, cieņas pilnam, līdzsvarotam un līdztiesīgam dialogam. Nevis mēs turpinām vecās padomju laika tradīcijas, kad Finansu ministrijas trešās vai ceturtās pakāpes no augšas uz leju, nevis no apakšas uz augšu, līmeņa ierēdnis izšķir konstitucionāli svarīgu institūciju vai nu budžeta eksistēšanu, bet varbūt pat eksistenci vispār, jo jānodrošina ir situācija, ka šīs institūcijas spēj veikt savu konstitūcijā un likumā par viņiem noteikto funkciju un darboties. Un tādēļ ir jābūt šim te dialogam.

Finansiālās autonomijas pakāpe šīm institūcijām nav tik augsta kā Saeimai, bet tādēļ es piedāvāju, ka pieļaujamais budžeta izdevumu apjoms Ministru kabinetam ir jāakceptē tikai pēc šo iestāžu piekrišanas saņemšanas. Tātad ir jābūt dialogam, bet cita veida dialogam.

Tādējādi ir piedāvāts šis papildinājums, kas faktiski pēc būtības tālāk attīsta konstitucionālo valsts varas orgānu finansiālo autonomiju. Šis finansiālās autonomijas princips veidojies ilgstoši. Un sevišķi tas, protams, ir izteikts tajos parlamentos, kur ir divpalātu sistēma, jo katra palāta lemj par savu budžetu. Tātad tur vispār tik liels dialogs neveidojas. Bet arī, bez šaubām, valstīs, kuras ir izteiktas prezidentālas republikas, es domāju, neveidojas situācija, kad valsts varas augstākajiem konstitucionālajiem orgāniem par sava budžeta samazinājumu ir jāuzzina pēc tam, kad visas instances jau ir apietas… izietas un budžets ir jau iesniegts Saeimās. Es domāju, ka no demokrātijas viedokļa, no valsts varas konstitucionālo orgānu varas dalīšanas un attiecīgās līdzsvarošanas sistēmas viedokļa tā tas nevar palikt, un tādēļ par šo mans stāsts.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča

(LC) . Pie Muciņa kunga stāsta man vairs nav ko piebilst. Lūdzu balsot.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 27. — deputāta Muciņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu. Par — 37, pret — 26, atturas — 24. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

Nākamais ir 28. — deputāta Muciņa priekšlikums komisijā atbalstu neguva. Taču es te gribētu runāt kā deputāte. Un es uzskatu, ka šis priekšlikums varbūt arī būtu atbalstāms, jo faktiski tā ir absolūta loģika, ka līdzekļi neparedzētiem gadījumiem — nu mēs nevaram saprast, kādām vajadzībām tie būs. Tas ir apjoms, kuru mēs plānojam tam, kas varbūt varētu notikt. Par kādu konkrētu budžeta pieprasījumu šeit varētu iet runa. Es aicinu izšķirties balsojot!

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Linards Muciņš.

L.Muciņš

(LC). Cienījamo priekšsēdētāja, cienījamie deputāti! Būtu neloģiski, ja 6. valsts konstitucionālās varas orgānu, Ministru kabinetu, arī mēs neapbalvotu ar zināmu finansiālo autonomiju. Tas būtu neloģiski un neatbilstu šim līdzsvara principam. Par cik budžetu formē Finansu ministrijā, tālāk to apstiprina un Saeimā iesniedz Ministru kabinets, tad, protams, arī Ministru kabinetam, lai tas varētu funkcionēt kā pilnvērtīgs valsts varas konstitucionālais orgāns, ir jābūt un pasaulē viņam ir sava finansiālā autonomija. Un viņa, Ministru kabineta, finansiālā autonomija izpaužas, viņa rīcībā esot budžetā līdzekļiem neparedzētiem izdevumiem. Šie līdzekļi neparedzētiem izdevumiem bez šāda ieraksta, tie mums eksistē, bet tiem nav tiesiska pamata šodien, jo šajā likumā visur, kādā tiek veidots budžets, iet runa par to, ka visiem pieprasījumiem ir jābūt iesniegtiem, tiem jābūt pamatotiem, tiem jābūt ar aprēķiniem, tiem jābūt ar darbavietām, ar nodokļiem un tā tālāk, un tā tālāk. Kādā veidā un uz kāda tiesiska pamata tad visas valdības līdz šim rīkojās nu jāsaka — pēc tradīcijas. Un šeit ir tas nerakstītais princips, un šeit ir bijis tas nerakstītais princips, ka mēs, klusējot par Ministru kabinetu, esam atzinuši šādu finansu autonomijas principu, ko pazīst visa Eiropa un visa pasaule. Te mums iebildumu nebija. Bet, kad Saeimai vai citai institūcijai mums vajag atzīt, tad mēs tam iebilstam. Tad mēs negribam ņemt vērā dažādus nerakstītus principus, ko nosaka gadsimtiem ilga tiesiskas kultūras esamība, kura šajā postpadomju telpā diemžēl nav un nevar būt ne man, ne jums. Tādēļ, lai to iepotētu, ir jāraksta likumos, jo mācību grāmatas vēl neiznāk un, protams, padomju tiesības, ko mēs esam apguvuši dažādās iestādēs, kur varbūt bija kaut kādi juridiskie principi trīs četras stundas pasniegti, nevar no tā rasties.

Tādēļ es uzskatu, ka Ministru kabinetam šī tradīcija, kas ir un eksistē katru gadu, katrā budžetā paredzot neparedzamus izdevumus bez pamatojuma, kā tas notiek, tā ir tiesiski jānostiprina, šī prakse ir jāatbalsta, un jebkuram Kabinetam ir jādarbojas labāk uz rakstīta likuma nekā uz nerakstītas tradīcijas pamata. Tādēļ es aicinu jūs atbalstīt arī šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Māris Vītols — Tautas partijas frakcija.

M.Vītols

(TP). Tā kā Muciņa kungs faktiski precizēja šo likumu ar normu, kādā veidā būtu iekļaujami līdzekļi neparedzētiem gadījumiem budžeta likumā un šīs tiesības dot Ministru kabinetam, šādu precizējumu varētu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Aija Poča.

A.Poča.

(LC). Lūdzu balsot.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 28. — deputāta Linarda Muciņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret — nav, atturas — 10. Priekšlikums pieņemts.

A.Poča.

29.priekšlikums — Juridiskā biroja, kas ir priekšlikums, kas atbalstīts 30. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

31. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu atbalsta

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

Kā arī 32.— Budžeta komisijas priekšlikumu — komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

33. un 34. — priekšlikums, ko iesniegušas deputātes Ūdre un Dreimane un Juridiskais birojs, man būtu lūgums šoreiz to neatbalstīt, jo tas ir saistīts tieši jau ar darbu Finansu ministrijā, kur finansu ministrs savas pakļautības jeb uzraudzības institūcijai — Valsts kasei — dod norādījumus par līdzekļu piešķiršanu vienai vai otrai institūcijai likumā noteiktajā kārtībā.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates par 33.priekšlikumu. Leons Bojārs.

L.Bojārs

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Mēs tikko nobalsojām par to, kad budžeta likuma projekta sagatavošanā par to neviens neatbild. Finansu ministrs neatbild, un es nezinu arī, vai kāds no augstākā korpusa ierēdņiem, vai vispār tie ierēdņi ir pārvērtušies par eņģeļiem, kuri atbild tikai Dieva priekšā, bet ne Saeimas priekšā vai tautas priekšā. Nu, Latvijā kaut vai nesakārtota tā likumdošana, tomēr atbildības noteikumi ir. Deputāti cenšas sakārtot likumdošanu, diemžēl valdība dotajā momentā to nekādi neredz un ignorē, tāpēc esam nonākuši strupceļā, neviens ne par ko un nekad neatbild.

Un tagad par to pantu. Finansu ministram vienpersonīgi dod izrīkoties ar Valsts kasi. Diemžēl mums bija piemērs Unibankā. Parasts darbinieks mierīgi nočiepa pusotra miljona latu un izdzisa no bankas. Tas vispār banku vēsturē ir unikāls gadījums. Droši vien Ginesa grāmatā ierakstīs iekšā. Tāpēc ar valsts kasi var notikt kaut kas līdzīgs. Atradīsies arī tur darbinieks, kurš parakstīs kādu līgumu vai nu vēl kādā veidā, un mūsu miljoni aizpeldēs, un atkal nebūs, kas atbild. Jā, bet Ministru kabinets kopā ar ministriem, es domāju, var atrisināt. Un nav nemaz daudz to problēmu, kurās viņu apgrūtinās Ministru kabineta darbība, ja tik tiešām viņi uzraudzīs to Valsts kasi. Tā nav parasta lieta, jo ļoti daudz naudiņas ir aizgājis no Latvijas, un par to neviens nav nesis līdz šim laikam atbildību un nenesīs. Ir kaut kādi tiesas darījumi, ir kaut kas noticis, kaut ko meklē, un tā gadiem mēs meklēsim, kamēr viss aizies divdesmit, trīsdesmit gadu vēsturē. Tāpēc ir jāatbalsta vai nu 33. vai 34.priekšlikums. Mēs nevaram dot finansu ministram, lai viņš izrīkojas ar Valsts kasi kā pa savu kabatu.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā vai ir kas piebilstams?

A.Poča.

(LC).Jā. Cienījamie deputāti! Šobrīd, kā mēdz teikt mans kolēģis Indulis Bērziņš, filma nav par to. Šeit ir noteikts, ka tikai Valsts kase var piešķirt izdevumus atbilstoši likumam, tātad atbilstoši valsts likumam par budžetu noteiktajai apropriācijai, tātad tai līdzekļu summai, kas ir noteiktai iestādei tikai ar finansu ministra noteiktā kārtībā izstrādātiem finansēšanas plāniem. Un tas attiecas uz gada ietvaru, vai gada sākumā iedot vairāk naudas, ja, teiksim, ir projekts attiecīgs vai kas, vai iedot nedaudz mazāk un to atstāt uz gada beigām vai tamlīdzīgi. Tas viss jau šobrīd ir strādājis, jūs apskatieties, šī norma bija deleģēta finansu ministram arī jau pašreizējā likuma redakcijā, un nekādas problēmas nav bijušas. Es šoreiz lūdzu neatbalstīt šos divus priekšlikumus — 33. un 34.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 33. — deputātes Ūdres un deputātes Dreimanes priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 30, atturas — 23. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

Līdz ar to nav pieņemts arī 34.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tālāk, lūdzu!

A.Poča.

35. ir deputātes Ūdres un Dreimanes priekšlikums, kuru komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

36. — deputātes Ūdres un Dreimanes priekšlikums, ir iestrādāts alternatīvajā Ministru kabineta priekšlikumā. Arī 37.priekšlikums un arī Juridiskā biroja 39.priekšlikums. Tātad par šiem priekšlikumiem, un es lūdzu atbalstīt 40.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 36., 37., 38., 39. un 40.priekšlikumu.

A.Poča.

Nē, 39., es atvainojos, 38.priekšlikums ir mazliet savādāks. 37., 39. un 40.

Sēdes vadītājs.

Labi. 38.paliek.

A.Poča.

Un 38., kur ir nedaudz citur problēma risināta, šo priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Vai ir iebildumu? Tātad tomēr nav iebildumu. 41.priekšlikums.

A.Poča.

Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

42.priekšlikums, komisija neatbalstīja deputātes Ūdres un Dreimanes priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

Un arī neatbalstīja 43.priekšlikumu — juridiskā biroja priekšlikumu, jo šeit nebija konkrēta redakcija.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Poča.

44., 45., 46. un 47.priekšlikums konkrētajās redakcijās netika atbalstīts. Savukārt tika atbalstīts 48.— finansu ministra Krastiņa priekšlikums, kas tad arī noteiks, kas būs tā institūcija, kas kontrolēs vai revidēs attiecīgo institūciju gada pārskatus.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 44., 45., 46., 47. un 48.priekšlikumu.

A.Poča.

49.— Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir daļēji iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas 9.priekšlikumā, kas jau bija pašā sākumā, ko mēs atbalstījām.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

50.— Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

A.Poča.

51.— finansu ministra Krastiņa priekšlikums. Ir izteikts jaunā Ministru kabineta redakcijā, ko mēs atbalstījām.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta komisiju... atbildīgās komisijas viedokli par 51. un 52.priekšlikumu.

A.Poča.

53. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

54.— deputātes Ūdres un Dreimanes priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

55.— deputātes Ūdres un Dreimanes priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

56. deputātes Ūdres un Dreimanes priekšlikums. Neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

57.— deputāta Urbanoviča priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

58.— deputātes Ūdres un Dreimanes priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

59.— Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Poča.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu balsot par likumprojektu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par budžetu un finansu vadību"" pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret — 1, atturas — 3. Likums ir pieņemts.

Pirms izskatām nākamo likumprojektu, ir saņemti daži priekšlikumi par izmaiņām sēdes darba kārtībā. Pieci Saeimas deputāti ierosina iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā likumprojektu "Grozījums likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem"", Prezidija ziņojumu par šī likumprojekta nodošanu Saeimas komisijām un izskatīt jautājumu pēc likumprojekta "Par akcīzes nodokli". Viens var runāt par, viens — pret. Anna Seile vēlas runāt. Pret — lūdzu!

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Es, protams, visā pilnībā apzinos atbildību, ar kādu es nāku runāt par šo likumprojektu pret, bet nevar Saeimā ieviest tādu praksi: ja vairākums uzvar kādā balsojumā, tūlīt sagatavot likumprojektu, kurš šo nobalsoto redakciju atceļ. Un šajā gadījumā tas ir balsojums likumam "Par akcīzes nodokli naftas produktiem", kur mēs nobalsojām ar dažu balsu pārsvaru atbalstu zemniekiem, atmaksāt ar akcīzes nodokli par katru apstrādāto zemes hektāru 100 litru apmērā. Atšķirībā no tā, ka līdz šim bija spēkā atmaksāt par 120 litriem uz katru hektāru. Es gribu atgādināt, kas īstenībā ir akcīzes nodoklis naftas produktiem. Šis nodoklis tiek novirzīts galvenokārt ceļu remontiem. Vai jūs domājat, ka zemnieki ar saviem traktoriem un kombainiem brauc pa ceļiem? Ja arī brauc, tad tikai pavisam nelielu gabalu, bet šo nodokli novirza ceļu remontam pilsētās, republikas nozīmes ceļiem un arī lauku ceļiem, šis nodoklis šī gada budžetā tiek samazināts.

Tātad, izsverot visus šos argumentus, jau pašā sākumā bija iestrādāta koncepcija, ka tieši tādēļ, ka dīzeļdegvielai tiek paaugstināts akcīzes nodoklis, protams, tas arī notiks pakāpeniski, tomēr zemniekiem, kuri nebrauc pa ceļiem, kuri apstrādā savus laukus, ir jāatmaksā šis nodoklis. Un tieši, no šī viedokļa skatoties, es uzskatu par nekorektu tūliņ pat šajā sēdē iekļaut jaunu likumprojektu un aicinu balsot pret. Aicinu balsot pret arī valdošās koalīcijas pārstāvjus, jo ir kādam jāatbalsta Saeimā arī zemnieki. Nevar visi nākt dzīvot uz Rīgu. Arī laukos ir jārada apstākļi, lai varētu strādāt.

Sēdes vadītājs.

Par vēlas runāt deputāte Aija Poča, "Latvijas ceļa" frakcija.

A.Poča

(LC). Cienījamie deputāti! Jāsaka, ka šīs iniciatīvas cēlonis vai iemesls esmu es. Šeit atrazdamās tribīnē, es visos iepriekšējos balsojumos izteicu savu attieksmi pret šiem priekšlikumiem un balsoju atturoties pret šo likuma normu pārskatīšanu atbilstoši pirmajam lasījumam. Balsojot Seiles kundzes priekšlikumu, es nezinu, kā tas misējās, bet mana balss parādījās, ka es neesmu balsojusi. Es publiski paziņoju, ka es būtu balsojusi pret šo Annas Seiles priekšlikumu. (Starpsauciens: "Par vēlu!") Mana vienīgā balss bija šī balss, kas arī izšķīra faktiski šī likumprojekta normas likteni. Un tieši tāpēc, ka šeit bija paredzēts, samazinot šo atmaksājamo akcīzes nodokļa daļu par dīzeļdegvielu zemniekiem, tādā veidā ietaupīt apmēram divus līdz trīs miljonus latu. Šeit šī summa gan, protams, būtu nedaudz mazāka. Lai varētu atrast finansējumu citām pozīcijām, es domāju, tajā skaitā, protams, arī tiem palielinājumiem, tām nozarēm, kuras ir saņēmušas šobrīd budžetā. Ja mēs to neizdarām, ja mēs nepārskatām šo normu, tas nozīmē, ka mēs īstenībā radām deficītu šobrīd jau esošajā budžetā.

Es saprotu problēmas, kas ir saistītas ar akcīzes nodokļa atmaksu zemniekiem. Bet tajā pašā laikā no pieredzes, kādu es guvu, strādājot savā iepriekšējā amatā, es jums varu pateikt, ka šis nodoklis jeb šie atvieglojumi netika izmantoti vienmēr godīgi. Un diemžēl nebūt ne visi bija zemnieki, kas saņēma šos atvieglojumus. Jo es zinu, strādājot ar policiju, ka čekus, kurus izmantoja kā pierādījumus par iegādāto dīzeļdegvielu, varēja nopirkt par vienu santīmu litrā benzīntankos, kur uzpildījās ar dīzeļdegvielu ne tikai zemnieki, bet kur arī uzpildījās vieglās automašīnas, kas šos attaisnojošos dokumentus nepaņēma. Mums ļoti daudz strādāja Finansu policija, lai izvērtētu, kādā veidā nepamatoti no budžeta tiek pieprasītas atpakaļ ievērojamas summas atmaksai par šo dīzeļdegvielu. Ja mēs analizējam tos ieņēmumus, kādi bija budžetā, kas bija saistīti ar dīzeļdegvielu, kādas bija administrēšanas izmaksas, cik daudz strādāja Valsts ieņēmuma dienesta darbinieki, kas varēja savu uzmanību vērst varbūt uz citu pārkāpumu apkarošanu, cik daudz strādāja Finansu policija, lai meklētu šos viltus atmaksas saņēmējus un tamlīdzīgi. Tad es gribu teikt, ka ir pamatā šīs normas pārskatītas. Jo šīs normas būs mazākas, jo šīs normas būs atbilstošākas faktiskajai vajadzībai, jo būs mazāka vēlme izmantot to, lai nepamatoti gūtu kaut kādu atvieglojumu. Un tāpēc ar pilnu atbildības sajūtu es aicinu Saeimu balsot par šī likuma nodošanu, pārskatīšanu, lai mēs varētu sabalansēt budžetu.

Sēdes vadītājs.

Viens ir runājis pret, viens — par. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas Prezidija ziņojumu par likumprojekta "Grozījums likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem"" nodošanu komisijām iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā pēc 27. darba kārtības jautājuma, pēc likumprojekta "Par akcīzes nodokli". Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 1, neviens neatturas. Prezidija ziņojums darba kārtībā ir iekļauts.

Desmit deputāti ierosina Saeimas lēmuma projektu par likumprojekta "Par valsts budžetu 2000.gadam" izskatīšanas otrajā lasījumā termiņa pārcelšanu no 2.decembra uz 1.decembri. Izskatīt pēc likumprojekta "Par sociālo palīdzību" izskatīšanas otrajā lasījumā. Vai ir iebildumi? Nav. Paldies!

Un desmit deputāti lūdz turpināt šīsdienas 25.novembra Saeimas sēdi bez pārtraukuma līdz likumprojekta "Valsts meža dienesta likums" izskatīšanai. Vai ir iebildumi? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 36, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem"" , otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča

(LC). Minētajam likumprojektam ir saņemti sekojoši priekšlikumi. 1. — deputāta Kalniņa priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Poča.

Līdzīgs bija arī deputātes Ūdres un Dreimanes priekšlikums. Tas nav vairs izskatāms. 3. — deputātes Ūdres un Dreimanes priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 3. — deputātes Ūdres un deputātes Dreimanes priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 28, atturas — 29. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

4. — deputāta Kalniņa priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš

(LSDSP). Cienījamie deputāti! Es uzskatu, ka esošā likuma redakcijā jau šī norma ir atļauta, tātad valsts parāda atmaksai un pārfinansēšanai. Tas ir 3.panta ceturtajā daļā. Protams, drusku citādā formulējumā. Un Ministru kabinets šī formulējuma jeb atļaujas ietvaros var rīkoties un ekstremālos apstākļos novirzīt arī valsts parāda atmaksai un pārfinansēšanai. Cita lieta, ka praktiski ne nākamgad projektēts, ne arī šajā gadā, ir noticis tā, ka šie līdzekļi būtu gājuši privātuzņēmēju darbības atbalstam no valsts puses. Tā ir cita lieta. Tā ir politika pret uzņēmējdarbību un tā tālāk. Es šo negribu komentēt. Es vēl tikai varu piebilst to, ka, pilnīgi neatkarīgi strādājot ar šo priekšlikumu, līdzīgi arī Jaunās partijas deputātes Ūdre un Dreimane ir nonākušas pie līdzīga secinājuma. Tāpēc es atbalstītu nesarežģīt šo esošo likumu. Tur viss ir kārtībā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Leons Bojārs. Nevēlas runāt. Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

A.Poča

(LC) . Es varu vienīgi piebilst tik daudz: ņemot vērā, ka mēs paši ar Saeimas balsojumu Privatizācijas fondu izslēdzām no ieņēmumiem un noteicām, ka tas var būt finansēšanas avots, tad šīs normas iestrādāšana šajā likumā ir vienkārša likumdošanas normu sakārtošana.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 4. — deputāta Arņa Kalniņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 29, atturas — 24. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča.

Līdz ar to nav balsojams arī 5.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tālāk, lūdzu!

A.Poča.

6. — deputātes Ūdres un Dreimanes priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja. Un neatbalstīja arī deputāta Kalniņa priekšlikumu — septīto. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu par 7.priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 7. — deputāta Arņa Kalniņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 34, pret — 28, atturas — 26. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti. Lūdzu atbalstīt otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem"" pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret — 11, atturas — 7. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par sociālo palīdzību"" , otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča

(LC). Jā, kā 1. ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

A.Poča.

Nākamais ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

3. — deputātes Barčas un Kļementjeva priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu un balsojam par 3. — deputātes Barčas un Klementjeva priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 24, atturas — 24. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

4. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Anta Rugāte, Tautas partijas frakcija.

A.Rugāte

(TP). Augsti godātie deputāti! Es lūdzu jūs atbalstīt 4. priekšlikumu — Sociālo un darba lietu komisijas vārdā, jo sakarā ar apgādnieka zaudējumu šī panta pirmajā daļā minētajām personām, kuras nav sasniegušas vismaz viena gada vecumu, ja viņas ir dzimušas un dzīvo Latvijā, būtu netaisni šādu sociālo pabalstu liegt. Un tas attiecas arī uz repatriantu bērniem, kuri ierodas Latvijā. Viņi nonāktu līdzīgā situācijā un arī nevarētu saņemt šādu pabalstu. Šādu personu nav daudz, tas ir viena, augstākais, divu desmitu robežās, šīs summas arī nav lielas, un ministrs atzīst, ka šāds priekšlikums būtu lietderīgs. Es lūdzu atbalstīt Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij, cienītie kolēģi! Šeit tiešām, pieņemot šo Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu, tiek sakārtota sekojoša lieta: proti, ja gadījumā mēs piekrītam tam, ka varētu šo pabalstu maksāt cilvēkiem, bērniem, kuri ir zaudējuši apgādnieku, bet viņi ir gadu nodzīvojuši šeit, Latvijā, tad faktiski — bet kas ir ar zīdaiņiem? Zīdaiņiem, kuriem nav gads, viņi nav vainīgi, varbūt vecāki tiešām nodzīvojuši gadu un vairāk, bet šis te mazais bērns ir Latvijā piedzimis. Un tamdēļ faktiski varētu atbalstīt šo te likuma normu, īpaši tas finansiāli nekādu deficītu nerada, bet tiek atrisināta problēma. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Leons Bojārs… Paldies, Bojāra kungs. Lūdzu, komisijas vārdā — Aija Poča.

A.Poča

(LC) . Cienījamie deputāti! Budžeta un finansu (nodokļu) komisija faktiski pēc būtības bija gatava šo normu atbalstīt, bet tādā redakcijā, kā to iesniedza Sociālo un darba lietu komisija, tur iznāca gandrīz pretējs efekts. Ja mēs piekrītam un pēc stenogrammas, kā es tagad nocitēšu šo tekstu, ja mēs tādu to ierakstīsim galīgajā likuma redakcijā, ja jūs par to nobalsosiet, tad šī norma tiks atbalstīta. Līdz ar to tas būtu: sakarā ar apgādnieka zaudējumu tām šā panta pirmajā daļā minētajām personām, kuras Latvijas Republikā nodzīvojušas pēdējos 12 mēnešus nepārtraukti, izņemot bērnus vecumā līdz vienam gadam. Šī ir redakcija, kura būtu jāatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt precizētajai redakcijai. Iebildumu nav. Paldies!

A.Poča.

5. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Poča.

6. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu jūs atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

Sekojošie ir vesela rinda priekšlikumu, kas skar 17. panta 7. daļas normu, tas ir, attiecībā uz indeksētajiem pabalstiem bērniem ar ģimenēm atbilstoši bērnu skaitam ģimenē. Visi šie priekšlikumi ir par šo daļu, tikai atšķiras: vai nu atgriezties pie esošās likuma redakcijas, vai noteikt šī likuma normas spēkā stāšanos brīdi no 2001. gada vai vēl citā veidā. Jebkurā gadījumā komisija, vadoties no budžeta iespējām, nevienu no šīm normām šobrīd neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Andrejs Panteļējevs, "Latvijas ceļa" frakcija.

A.Panteļējevs

(LC). Cienījamais Prezidij, cienījamie klātesošie! Es, protams, lūgtu atbalstīt "Latvijas ceļa" projektu, kurš šinī gadījumā neko nenozīmētu šīgada budžetam, bet kas nozīmētu mājasdarbu valdībai nākamajam gadam, jo vienkārši, izslēgdami šo punktu, mēs it kā mēģinām faktiski iluzori izvairīties no problēmas, kas eksistē. Un neskatoties uz to, ka mēs tik daudz pūles esam veltījuši pensionāriem, un viņi to notekti ir pelnījuši, es tomēr domāju, ka mūsu nākotne, nācijas nākotne slēpjas bērnos un jauno ģimeņu atbalstā. Beigu beigās arī mūsu sociālās politikas ziņojumā tas ir speciāli uzsvērts, ka ir jābūt materiālam pabalstam jaunajām ģimenēm un šiem pabalstiem jābūt palielinātiem.

Šī redakcija, kas šeit ir dota, nenozīmē, ka uz 2001. gadu varbūt tai jābūt precīzi šādai. Un mēs pietiekami racionāli pieejam šim jautājumam un saprotam, ka varbūt dubultošanas vietā atkarībā no budžeta iespējām ir jāieved kāda zināma trepe, bet katrā ziņā atbilstoši vispārējam gan inflācijas līmenim, gan arī citiem jautājumiem. Es domāju, šim bērnu pabalstam noteikti ir jāpalielinās. Tāpēc es kategoriski iebilstu pret to, ka mēs vienkārši svītrojam šo normu. Līdz ar to atsaucam problēmu kā tādu, bet ierakstām šo normu tādā redakcijā, kā piedāvā "Latvijas ceļš", proti, ka tā stājās spēkā no 2001. gada, un 2001. gads ir mājasdarbs valdībai sagatavot budžetā pamatotus priekšlikumus, lai varētu šādu normu izpildīt. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš

(TP). Godātais Prezidij, cienītie deputāti! Šeit, manuprāt, tas risinājums, kas tiek piedāvāts, manuprāt, ir populistisks un nerisina šo te probēmu, jo par ko iet diskusija priekšlikumā. Es gribētu paskaidrot arī radioklausītājiem. Pamatlikmes sociālais pabalsts ir četrarpus latu. Un ir jautājums, vai par otro bērnu tiek palielināts 1,6 vai 1,8 reizes, par trešo — 2 vai 2,6 reizes. Demogrāfiskā problēma ir ļoti svarīga. Bet pamatproblēma ir, ka pats pabalsts ir ļoti mazs — četrarpus latu. 1 lats un daži santīmi, ko te piedāvā, nerisina šo te problēmu. Šī problēma ir jārisina pēc būtības, paaugstinot nesamērīgi mazo šo te pabalsta likmi.

Otrs jautājums ir — demogrāfiskā problēma jārisina arī savādāk, radot drošību, jaunu ģimeņu veidošanās iespējas, hipotekāros kredītus mājokļa iegādēm un citādi. Šī norma tādā veidā kā matemātiska prasa 18 miljonus latu. Nešaubīgi, arī nākamgad šīs te naudas nebūs. Ir jāmeklē šie risinājumi savādāk. Un es aicinātu tomēr nenodarboties ar pavisam primitīvu populismu. Šī lieta ir jārisina, bet šis ir populisms, šo normu nāksies mainīt vienalga, jo galvenā problēma ir pacelt pašu pabalstu, nevis runāt ar 5 vai 10 santīmiem par otro, trešo vai ceturto bērnu. Un tas ir jautājums arī, kādas ir ģimenes, cik ir par trešo bērnu. Es uzskatu, ka par trešo bērnu būtu jāmaksā visvairāk, un tad šai trepei būtu jāiet uz leju. Un šī norma, kas ir vecā saglabāšana, manuprāt, ir 6. Saeimas primitīvā populisma turpināšana. Es aicinātu tomēr ar to šobrīd nenodarboties.

Sēdes vadītājs.

Ivars Godmanis.

I.Godmanis

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Faktiski jau pagājušā gada jūnijā bija divas milzīgas problēmas 2000. gada budžetam. Pirmā problēma — bija Izglītības likums, kur mēs redzam tagad sekas. Un otrā problēma bija šie pabalsti. Faktiski varētu piekrist tam, ko saka Gundars Bērziņš, drusku arī man daļēji piekrist. Mani arī māc bažas, vai mēs nenonāksim tādā stāvoklī, ka mēs tagad pieņemsim normu, ka no 1. janvāra būs divreiz lielāks. Un, ja tas divreiz lielāks nebūs, vai neiznāks tā, ka atkal tāpat kā skolotāji nāks visu bērnu mammas un prasīs: "Bet jūs solījāt, kur ir?" Jā. Un tad es domāju, vai mēs varam iet uz šo risku vai nevaram. Atļaujiet man trīs lietas jums pateikt. Kā risināt šo jautājumu? Ja vienkārši atliksim trīs gadus uz priekšu, vai būs stimuls to risināt. Būs mazāks stimuls risināt. Skaidrs. Tīri loģiski bez šiem pabalstiem mums būs arī citas problēmas.

Otrais. Vienīgais, kā es to stādos priekš, ir neapšaubāmi, ka mums būs jāver likums vēlreiz vaļā, bet tad jau būs situācija nākamā gada otrajā pusē skaidra, kā mums būs ar naudu. Es personīgi vienmēr esmu domājis un pagājušā gada jūnijā es liku priekšā modeli, kurš sastāvēja no tā, ka būs tomēr pakāpenisks palielinājums. Divreiz palielinājums pabalstos ir 14 miljoni minimālā summa, kas ir vajadzīga uzreiz. Taču, ja mēs ejam trijos gados un šo summu izdalām ar 3 vai, ja mēs dalām ar 2, kamēr pastāv šī Saeima, tad, protams, ir runa vismaz par 3,8 līdz 6 miljoniem. Ja trijos, tad 3,8 miljoni katru gadu, ja divos, tad kaut kur nu apmēram 6 miljoni. Tas ir viens.

Otrs. Atcerēsimies, kas tad ir tas bērnu pabalsts. Bērnu pabalstu saņem visi tie, kas ir līdz 24 gadu vecumam, ieskaitot tos, kas arī studē, tie arī ir bērni paradoksālā kārtā. Neatkarīgi no tā, cik liela alga ir vecākiem. Ja vecākiem ir 1000 vai 2000 latu, viņu bērni saņem tikpat daudz, cik saņem, ja ir 100 latu. Te ir skaidri redzams, tāpēc vien ir šis jautājums jārisina, lai nepaliktu tā, ka visi saņem. Pa priekšu ir jānoskaidro, cik ir tā robeža vecākiem tīrā ienākumā, lai bērniem šis pabalsts pienāktos. Skaidrs ir tas, ka būs robeža, virs kuras nedrīkstēs saņemt jebkādus pabalstus. Diez vai drīkst pabalstus saņemt studējošie bērni līdz 24 gadiem. Tādu normu es arī nekur neesmu redzējis Rietumos.

Trešais. Skaidrs, ka nevarēs šo naudu samaksāt vienā gadā. Tur es arī baidos no populisma, jo 14 miljoni ir milzīga summa priekš budžeta. Tas nozīmē, ka ir jārisina šie jautājumi. Man bija arī priekšlikums pagājušā gadā, ka saistīt to ar neapliekamo minimumu, tas ir ļoti riskanti, bet tas ir jautājums, ka, redziet, mēs jau saņemam neapliekamo minimumu, pusi no 21 lata, par katru bērnu klāt vēl. Mēs saņemam par katru bērnu neaplikto no 10,5 latiem un vēl no otras puses pabalstu. Pilnīgi neatkarīgi, kāda ir mūsu alga. Es pilnīgi saprotu, ka tas uzliek smagus nosacījumus valdībai, bet es domāju, ka reāli ir jārisina. Ja gadījumā valdība redz otrā pusgadā, ka vispār ir problēmas ar naudu, es ceru, ka tas tā nebūs, tad godīgi ir jātaisa likums vaļā un jāsaka, ka šādu līdzekļu nav un tad ir jāstumj uz priekšu. Vienkārši atlikt šo lietu, es domāju, nozīmē, ka mēs nevienu no šiem jautājumiem nerisināsim, mums būs priekšā visi tie, kas mūs spiedīs ar streikiem un sazin ar ko vēl. Es nerunāju kā bijušais finansu ministrs, es it kā runāju sev pretim, bet ir skaidrs, ka šis jautājums ir saistībā ar neapliekamo minimumu, saistībā ar tām milzīgajām algām, no kurām arī saņem pabalstus. Izrādās, ka neviens neiet pat izņemt tos pabalstus, tie bagātie cilvēki, bet Finansu ministrijā tos uzrēķina, un gada beigās tos vienkārši kā ietaupījumu ieskaita budžetā kā neiztērēto naudu. Tas nav loģiski, tas ir jāpārtrauc, un diemžēl Finansu ministrijai kopā ar Labklājības ministriju gads ir jātērē, lai šo jautājumu risinātu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Egils Baldzēns.

E.Baldzēns

(LSDSP). Godājamie kolēģi! Es gribētu teikt pavisam īsi. Mēs varam dažādi rīkoties. Mēs varam tik tiešām rīkoties, kā Tautas partija pašreiz piedāvā, — vispār svītrot ārā to, kas ir ietverts likumā. Mēs varam rīkoties kā "Latvijas ceļš" piedāvā. Es domāju, šinī gadījumā tas ir nopietnāk, tad ir cerība, ka kādreiz mēs sāksim domāt arī par demogrāfiskās situācijas uzlabošanu. Mēs varam rīkoties — neatbalstīt nevienu šo variantu un atbalstīt veco redakciju, kas būtu visprātīgākais. Diemžēl šobrīd finanses nav.

Es gribētu pateikt tikai vienu. Pavisam nesen, praktiski šā gada februārī, bija ļoti karstas debates. Gundars Bērziņš arī ar mani debatēja un pierādīja, ka 34 miljoni šo bērnu pabalstiem ir atrodami. Ir ļoti labi videoieraksti, kur mēs to visu varam redzēt un skaidrot, kā opozīcijā esošā Tautas partija bija pārliecināta, ka to var panākt. Es gribētu, lai Tautas partija, kas tagad ir valdībā, varētu izdarīt kaut 50% no tā, ko viņa ir solījusi opozīcijā. Es būtu gandarīts un es būtu tāds, kas ļoti augstu vērtētu šo devumu. Es uzskatu, ka mums tagad ir ļoti uzmanīgi jāskatās, ko tad mēs darīsim. Ja mēs šādi rīkosimies, kur tad mēs nonāksim. Mums, manuprāt, ir jāatbalsta "Latvijas ceļa" un arī Godmaņa kunga apsvērumi.

Ja mēs uzmanīgi paskatāmies, — Labklājības ministrija, tie ir Jurdža kunga dati, ko viņš mums ir devis, ka ģimenes ar bērniem zem krīzes iztikas minimuma, ja bērnu ir trīs un vairāk, ir 90,5% ģimeņu. Katram cilvēkam zem krīzes iztikas minimuma, nevis zem iztikas minimuma. Ja ir divi bērni, tad 77,9% zem krīzes iztikas minimuma. Ja viens bērns, tad 69,7% zem krīzes iztikas minimuma, zem 57 latiem uz vienu cilvēku.

Vislabākā situācija esot divu vecāku ģimenei bez bērniem. Lieliski! Paskatieties, Tautas partijas kolēģi, uz savu nozīmīti, kā jau Leiškalna kungs teica, mums vienkārši būs jāizgriež tie trīs bērniņi ārā starp tiem diviem vecākiem. Ja mēs turpināsim šo politiku, mums citas izejas nebūs. Es gribētu pateikt arī to, ka Labklājības ministrija ir aprēķinājusi, ja valdība nemainīs neko arī tuvākajā laikā, tad nekas nemainīsies vismaz piecus gadus. Un ģimene varbūt pēc pieciem gadiem varēs laist pasaulē bērnu, varbūt divus. Ieklausieties, šo domu izsaka nevis kāds opozīcijas pārstāvis, bet saka Pošņevas kundze, kas ir Labklājības ministrijas valsts sekretāre. Es domāju, ka tas ir pietiekami nopietni, lai mēs ieklausītos. Un atcerēsimies, ka visi demogrāfijas aprēķini liecina par to, ka pēc 14 gadiem mums būs ļoti smaga situācija. Mums būs daudz vairāk pensionāru nekā to, kas apņemsies savus darba pienākumus veikt. Ja mēs vēl piecus gadus turpināsim to, ko jūs piedāvājat, valdības partijas, tad mums būs vienkārši jāsāk domāt, ka nekāda pensiju sistēma, ko jūs sakāt, ko jūs saglābjat, neko neglābs. Mums nāksies vienkārši pārdomāt, vai vispār būs kādam pensija augstāka par sociālo pabalstu.

Šeit šī izšķiršanās jums jāizdara. Es domāju, ka Tautas partijai šoreiz vajadzētu prasties godu un piekāpties "Latvijas ceļam". "Latvijas ceļš" šodien piekāpās. "Latvijas ceļam" jūs šodien piekāpāties vienreiz, tagad jums vajadzētu to izdarīt otrreiz. Par 200 jūs piekāpāties, tagad tas ir jādara vēlreiz. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Leons Bojārs.

L.Bojārs

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Ar visu cieņu pret "Latvijas ceļu", kas tik tiešām saprot, ka bērniem un daudzbērnu ģimenēm ir jābūt pabalstam. Bet es nesaprotu, kāpēc Tautas partija iekš viena miera pasaka, ka tas ir populisms. Vai tad tik tiešām, ja Latvijas ģimenē būs divi, trīs vai četri bērni un viņiem valsts palīdzēs ar savu pabalstu, tad tas būs kaut kas slikts? Tas taču nav slikti. Latvijā ir iestājusies demogrāfiskā katastrofa. Nu taču tas ir jāsaprot! Trīs viņsaulē, viens piedzimis. Vai varbūt pusotra lielākais. Bet kas tad dzīvos tajā Latvijā? Mums tagad uz 1 kvadrātkilometru dzīvo no 28 līdz 37 cilvēki. Eiropā ir 340 — 420. Vajag varbūt arī par to padomāt.

Es atļaujos nocitēt vienu izteicienu: īpaši atbalstot ģimenes, kurās aug trīs un vairāk bērnu, tiek veidots pamats sabiedrībai, un pilsoniskai sabiedrībai. Tas ir Tautas partijas manifesta izteiciens. Nu taču kaut vai saviem vēlētājiem uzrakstītos citātus atbalstiet kaut kādā veidā! Kas tad dzīvos tajā Latvijā, un kam tā būs vajadzīga? Jums taču ir nozīmē tie trīs bērniņi iekšā, tos arī vajag saglabāt, ja jau jūs viņus neatbalstiet, nu tad grieziet viņus laukā, lai paliek tās divi vienādās personas, varbūt tad būs labāk un mēs adoptēsim no Āfrikas bērnus. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš

(TP). Cienījamie kolēģi! Ja šis priekšlikums risinātu šo problēmas būtību, mēs būtu gatavi to atbalstīt. Nav taisnība, ka, nobalsojot par šo priekšlikumu, tiek izslēgta šī problēma, ja paliek iepriekšējā redakcija, nevienam nekas netiek samazināts. Bet šinī redakcijā nobalsojot, izslēgta šī problēma, ja paliek iepriekšējā redakcija, nevienam nekas netiek samazināts. Bet šinī redakcijā nobalsojot, tiek stimulēts tas, ka pabalsts par pirmo bērnu 4,5 lati paliks vismaz 10 gadus. Šī problēma ir jārisina kopumā, jo tikai 18 miljonus vajag, lai iedarbinātu šo shēmu pie pirmā bērna 4,5 lati, tas nozīmē, ka par pirmo bērnu pabalsts netiks mainīts 10 gadus. Es esmu kategoriski pret to, pie otrā, trešā bērna bez pirmā nevar tikt, un šī problēma jārisina kompleksi, to neatrisina šis jautājums. Es tiešām ieteiktu atteikties no šī populisma. Risināsim, šo problēmu uzskatu par galveno, šobrīd neatrisināto, ģimeņu ar bērniem materiālais stāvoklis ir nepiedodami varbūt slikts šobrīd, bet šis nerisina.

Šis ir tikai populisms, kas īstenībā nerisina nevienu problēmu. Es esmu pret to, ka netiek palielināti pabalsti pamatā. Pie šī priekšlikuma 5—10 gadus 4,5 latus saņems par pirmo bērnu Latvijā visi. Es to nevaru atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs

(PCTVL). Cienījamie kolēģi! Es lūdzu jūs atbalstīt 7. — divu deputātu priekšlikumu. Jūs, Bērziņa kungs, ļoti labi paskaidrojāt, ka valstī nav naudas, lai būtiski palielinātu kaut kādus pabalstus arī pirmajam bērnam, bet tās māmiņas, kuras dzemdēs pēc 1.janvāra savu otro, trešo, varbūt ceturto bērnu, rēķinājās ar to, ka viņi saņems nedaudz vairāk pēc 1.janvāra, tāpēc viņi arī sagribēja to nākošo bērnu. Nemānīsim viņus un atbalstīsim 7.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Andrejs Panteļējevs — otro reizi.

A.Panteļējevs

(LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Man tiešām negribētos, lai kaut kādā veidā argumenti sadalītos divās grupās — Gundara Bērziņa argumenti un visi pārējie — populisms. Es domāju, ka varbūt runāsim tomēr pēc būtības. Un pēc būtības ir tā, nu atzīsim valdības koalīcijas frakcijas, es tagad griežos pie visiem jums koleģiāli, mēs neesam izdarījuši savu mājasdarbu, arī tu, Gundar, neesi to izdarījis. Kāpēc tavs priekšlikums, par kuru tu te tik gudri runāji, šeit nav tabulā, un kāpēc par to mēs šodien nevaram balsot? Un tāpēc vienīgais, kas mums šodien atliek, tas ir uzņemties morālo atbildību, vismaz gada laikā piespiest mūs, ieskaitot tevi, Gundar, sagatavot priekšlikumus, kas varētu palīdzēt risināt demogrāfijas problēmas. Tāpēc es uzskatu, ka mums jāpieņem mūsu priekšlikums vismaz kā mūsu morālā saistība nākošam gadam.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Aija Poča.

A.Poča.

Cienījamie kolēģi! Kā Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja es biju uzaicināta arī uz valdības sēdi, kur tika izskatīti priekšlikumi budžeta likumprojektam un to pavadošajai paketei. Un pie šī 8. priekšlikuma es arī "Latvijas ceļa" vārdā argumentēju savu nostāju un teicu, kāpēc mēs esam par šo priekšlikumu un kāpēc mēs uzskatām, ka ir jāsaglabā šī norma — lai būtu garantija, kā šeit teica Panteļējeva kungs, lai būtu garantija, ka pie šīs problēmas valdība strādās.

Šeit ir vēl viena problēma, kura faktiski priekšlikumu tabulā neatspoguļojas. Jau šobrīd spēkā ir norma, ka tie bērni, kas ir dzimuši pēc 1999.gada 1.janvāra, ja drīkst tā izteikties, ģimenē var kļūt par vairākmīlētiem nekā tie bērni, kas ir dzimuši līdz šim datumam, jo bāze viņu pabalstiem ir atšķirīga. Tas bērns, kas ir dzimis pirms šī zīmīgā datuma, viņa pabalsts ir 4,25 lati. Un tad, indeksējot atkarībā no tā, kurš viņš ir pēc skaita ģimenē, tas bērns, kas ir dzimis pēc šī datuma, tas jau var saņemt šos 6 latus, un tad tas tiek indeksēts. Tas nozīmē, ka mums bērni īstenībā ir sadalīti divās grupās, ja es tā gribētu teikt, vai mīlamie vai nemīlamie, vai mēs varam tādā veidā attiekties pret ģimenēm ar bērniem un vispār pret ģimenēm?

Mums ir konceptuāli jāpārskata visa šī sistēma un jāizveido kāda vienota shēma. Bez tam jautājums jau par šo bērnu dzimstības stimulēšanu, es domāju, ir ārkārtīgi nozīmīgs. Ja jau mēs skatāmies šobrīd no budžeta viedokļa, ja mēs skatāmies no nākotnes viedokļa, tad kas notiks pēc vairākiem gadiem, kad mums vispār nebūs strādājošo, kas spēs vispār strādāt, pelnīt un veikt iemaksas sociālajā budžetā? Mēs visi zinām, ka mums notiek sabiedrības novecošanās. Kāda būs situācija varbūt pēc 20 gadiem, kad paaudze būs paaudzi nomainījusi? Es domāju, ka atbalstīsim gan 8., gan arī faktiski Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 9., gan arī Sociālo un darba lietu komisijas 10.priekšlikumu, gan arī 11. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu. Jūs redzat, būtībā komisijas un arī "Latvijas ceļš" kā frakcija savā nostājā ir vienoti. Šī problēma ir jārisina, ir jāmeklē līdzekļi, metodes, shēmas. Vienu piedāvāja Godmaņa kungs, varbūt tā nav ideāla, meklēsim citu, bet mēs nedrīkstam aiziet no šīs problēmas. Es aicinu balsot par "Latvijas ceļa" priekšlikumu šoreiz, atvainojiet. Es nedrīkstu to komisijas vārdā teikt, es atvainojos.

Sēdes vadītājs.

Balsosim par 7.priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputātu Barčas un Klementjeva priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 23, atturas — 26. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 8. — frakcijas "Latvijas ceļš" priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret — 1, atturas — 23. Priekšlikums ir pieņemts.

A.Poča.

Nākamais ir 12. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums un arī Juridiskā biroja identisks. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

A.Poča.

14. — deputātu Barčas un Klementjeva priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsot. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 14. — deputātu Barčas un Klementjeva priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 21, atturas — 26. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

Netika atbalstīts arī 15. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāts Baldzēns vēlas debatēt par šo priekšlikumu? Nevēlas. Iebildumu nav.

A.Poča.

16. — Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

Komisija atbalstīja arī 17. priekšlikumu un 18.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

Un arī 19.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Poča.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu galīgajā la- sījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par sociālo palīdzību"" pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret — 16, atturas — nav. Likums ir pieņemts.

Pirms pārejam pie nākamās izskatāmās lietas, Saeimas Prezidijs ir saņēmis 11 deputātu ierosinājumu: "Pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 142.pantu, lūdzam pārbalsot priekšlikumu, kuru iesniedza deputāts Gundars Bērziņš, Kristiāna Lībane, Andrejs Panteļējevs, Roberts Zīle, Vladimirs Makarovs, tātad par Prezidija ziņojuma iekļaušanu darba kārtībā par grozījumiem likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem", jo Vladimirs Makarovs un Vilis Krištopans nebija un nav Saeimas zālē balsojuma laikā un pēc tam. Viens var runāt par, viens — pret šo priekšlikumu. Vai deputāts Mežeckis vēlas runāt? Runāt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, vai pārbalsot priekšlikumu par Prezidija ziņojuma iekļaušanu darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 44, atturas — 7. Priekšlikums ir noraidīts.

Nākamais darba kārtības jautājums — Saeimas lēmuma projekts "Noteikt, ka likumprojekts "Par valsts budžetu 2000.gadam" otrajā lasījumā izskatāms 1999.gada 1.decembrī" . Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 3, atturas — 27. Lēmums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"" , otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča

(LC). Cienījamie deputāti! Likumprojektam kā 1.priekšlikumu iesniedza labklājības ministrs Roberts Jurdžs. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

A.Poča.

2. — ministra Jurdža priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

3. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu jūsu atbalstu!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

4. — labklājības ministra Jurdža priekšlikums. Lūdzu jūs atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

5. — labklājības ministra Jurdža priekšlikums. Komisija to neatbalstīja. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča.

6. — Ministru kabineta priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

7. — labklājības ministra Jurdža priekšlikums. Lūdzu jūsu atbalstu!

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Poča.

8. — labklājības ministra Jurdža priekšlikums. Ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakcijā. 9.priekšlikums. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 8. un 9.priekšlikumu.

A.Poča.

10. — labklājības ministra Jurdža priekšlikums. Lūdzu neatbalstīt minētajā redakcijā, jo ir Ministru kabineta priekšlikums nr.56.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Poča.

11. — labklājības ministra Jurdža priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

Savukārt atbalstīja 12. —ministra Jurdža priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Poča.

Lūdzu atbalstīt 13.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

Lūdzu atbalstīt arī 14.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

15. — Jurdža priekšlikums. Ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakcijā. Lūdzu atbalstīt 18.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 15., 16., 17. un 18.priekšlikumu.

A.Poča.

19. — Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Požarnova priekšlikums. Līdzīgs ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, frakcijas "Latvijas ceļš" priekšlikums. Komisija šos priekšlikumus neatbalstīja. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 19. — Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Andreja Požarnova — priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 26, atturas — 18. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

22. — deputātes Ūdres priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Poča.

23. — deputāta Apiņa priekšlikums. Komisija neatbalstīja. Un neatbalstīja arī labklājības ministra Jurdža priekšlikumu — 25.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 23., 24. un 25.priekšlikumu.

A.Poča.

Es atvainojos. Savukārt ir atbalstīts deputātes Počas 24.priekšlikums. Es atvainojos!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalstīja.

A.Poča.

Paldies. 26. — Ministru kabineta alternatīvais priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

Lūdzu atbalstīt 27.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

28. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Tika noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Poča.

Savukārt lūdzam atbalstīt 29. — kabineta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

Lūdzu atbalstīt 30.— kabineta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

Atbalstu neguva deputātes Ūdres priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

32.— deputātes Počas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt Ministru kabineta sagatavotajā redakcijā — 33.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam par 32. un 33.priekšlikumu.

A.Poča.

34.priekšlikums vairs nav balsojams.

35. komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Poča.

36.priekšlikums, ko iesniedza labklājības ministrs, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

Atbalstīts arī 37. — labklājības ministra priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

Daļēji ir atbalstīts 38. — deputāta Vītola priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 38. un 39.priekšlikumu.

A.Poča.

Paldies!

40.priekšlikums ir atbalstīts 41.priekšlikuma redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Poča.

42.priekšlikums. Lūdzu atbalstīt. Atbalstīt 43.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

44., 45. un 46.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta šos priekšlikumus.

A.Poča.

47.priekšlikums — deputāta Lāčplēša priekšlikums — ir atbalstīts citā, jau mums nobalsotā likuma normā daļēji.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāts Mitrofanovs vēlas runāt par 47.priekšlikumu? Lūdzu, atklājam debates.

M.Mitrofanovs

(PCTVL). Godājamie kolēģi! Diemžēl komisija nav atbalstījusi priekšlikumu nr.47. Un priekšlikuma mērķis ir atļaut uzņēmumiem, kuri ir parādā par sociālo nodokli, izmaksāt, pirmkārt, parāda daļu tikai par tiem atlaistajām no darba personām, tādā kārtībā un apmērā, kura atļautu aprēķināt un izmaksāt bezdarbniekiem pabalstu. Saskaņā ar spēkā esošo likumu pašlaik tāda operācija ir aizliegta. Un iemaksātā summa vienmēr tiek sadalīta proporcionāli starp visiem — gan strādājošajiem darbiniekiem, gan atlaistajiem no darba. Bet Latvijā ir tādi dzīvotspējīgi uzņēmumi, kuri pagaidām nevar nodzēst parādu pilnīgi, bet ir ar mieru izmaksāt vispirms daļu par saviem bijušajiem strādniekiem, kuri nesaņem nekādu pabalstu pašlaik.

Kāpēc tas ir aizliegts? Likuma izstrādāšanas posmā arodbiedrības stingri uzstājās par to, lai nedotu uzņēmumu īpašniekiem tiesības sadalīt darbiniekus kategorijās un vienai kategorijai maksāt, nodrošināt bezdarbnieku pabalstu izmaksu, bet pārējiem neko nedot. No tā mēs varam secināt, ka aizliegums ir pamatots. Ir vērts to saglabāt. Un priekšlikums nr.47 tieši to nodrošina, atļaujot samaksāt sociālo nodokli par atlaistajiem darbiniekiem tikai ar arodbiedrības piekrišanu. Norma ir labāka nekā alternatīvais grozījums, kuru Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir iekļāvusi likumā "Par nodokļiem un nodevām", un par to mēs esam jau nobalsojuši. Tur ir teikts, ka Ministru kabinetam būs tiesības noteikt kārtību, kādā tiek izskatīti nokavētie nodokļu maksājumi. Tas bija priekšlikums nr.12. Kā redzams, tur nav noteikta arodbiedrību kontroles loma. Un mēs neesam pārliecināti, ka vispār alternatīvais grozījums atrisinās tādu bezdarbnieku, kas nesaņem pabalstu, problēmas.

Es aicinu tomēr atbalstīt deputāta Lāčplēša priekšlikumu, jo šis priekšlikums dos iespēju simtiem bezdarbnieku ģimenēm galu galā saņemt pabalstu jau pirms Ziemassvētkiem. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debatēs vairāk neviens pieteicies nav.

Komisijas vārdā — Aija Poča.

A.Poča.

(LC). Jā, šis priekšlikums, ko iesniedza deputāts Lāčplēsis, tika ļoti detalizēti diskutēts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā. Un mēs mēģinājām atrast formulu, ar kuru mēs varētu risināt šo problēmu. To, ka uzņēmumi, kuriem ir liels sociālā nodokļa vai sociālās apdrošināšanas iemaksu parāds, šobrīd ir it kā sadalīti. Uzņēmuma vadība ir sadalīta atbildībās. Pirmkārt, par tiem darbiniekiem, kas strādā šajos uzņēmumos šobrīd, un viņi, šie darbinieki, grib būt sociāli apdrošināti pret dažādiem riskiem — pret bezdarbu, pret slimībā, arī pensijas kapitālā grib uzkrāt šo naudu. Un jautājums par tiem, kuri varbūt ir strādājuši pirms tam, par kuriem nav veiktas šīs sociālās apdrošināšanas iemaksas. Situācija ir ārkārtīgi sarežģīta. Un, ilgi diskutējot, mēs tiešām uzskatījām, ka šī norma ir par maksāšanas kārtību, nevis sociālās apdrošināšanas likuma norma. Bet likumā "Par nodokļiem un nodevām", kā šeit jau arī minēja deputāts Mitrofanovs, ir šis noteikums par to, ka Ministru kabinets noteiks kārtību, kādā var nomaksāt šos parādus, tātad kavētos un tekošos parādus.

Un mēs, diskutējot ar Finansu ministrijas speciālistiem, vienojāmies, ka šajā kārtībā, kuru izstrādās Ministru kabinets, būs norma, kas atļaus darba devējiem maksāt nodokli tādējādi, ka daļu, lai nodrošinātu kaut minimālu iespējamo apdrošināšanu pret dažādiem riskiem, saņemtu gan šobrīd strādājošie, gan viņam būtu tiesības atsevišķos gadījumos, kad parādās brīvi līdzekļi, to nomaksāt par tiem darbiniekiem, kas ir bijuši pēc tam, strādājuši pirms tam.

Problēma, ko jūs minējāt attiecībā uz arodbiedrībām… Arodbiedrības nav nodokļu administrācija, un arodbiedrībām, šeit nav nekādu tiesību iejaukties valsts nodokļu administrēšanā. Arodbiedrība kā sabiedriska organizācija var līdzdarboties darba kolektīvā atbilstoši varbūt kolektīvajiem līgumiem, atbilstoši tai kompetencei, kas tai pienākas. Neviens arodbiedībai to neliedz. Ņemot vērā, ka kopumā šī norma ir daļēji atbalstīta, es uzskatu, ka šajā likumā tā nebūtu atbalstāma.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 47. — deputāta Lāčplēša priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — nav, atturas — 56. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

Lūdzu atbalstīt 48. — labklājības ministra priekšlikumu un 49.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsa.

A.Poča.

50.priekšlikums ir daļēji atbalstīts Ministru kabineta redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Depuāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 50. un 51. priekšlikumu.

A.Poča.

51.priekšlikums ir daļēji atbalstīts 53. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Poča.

Lūdzu atbalstīt 54. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

Savukārt komisija neatbalstīja 55. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

Atbalstu guva 56. priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

57. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Es pilnīgi saprotu, ka šis ir viens no priekšlikumiem, kas valdošajai koalīcijai ir kā mugurkauls šī gada, tas ir, nākošā gada budžetam. Taču tas ir manā skatījumā ne pārāk korekts. Tajā brīdī, kad valstī sociālajā budžetā ir deficīts, tajā brīdī, kad valsts izlaiž eiroobligācijas, lai segtu šo budžeta deficītu, šajā brīdī valdība piedāvā šo budžeta deficītu nevis samazināt, bet gan palielināt. Palielināt par 13 miljoniem latu. No vienas puses, dabīgi, ir arī iepriekš nobalsotie jau sociālie pakalpojumi, kas tika samazināti, ko iedzīvotāji saņems, bet, no otras puses, ir arī šis te sociālā nodokļa samazinājums, kas rada budžeta deficīta nevis samazinājumu, bet, tieši otrādi, pieaugumu.

Uz šo priekšlikuma balsojumu balstās vēl viena lieta, kas ir saistīta ar 2000. gada budžeta iesniegtajiem priekšlikumiem. Es nezinu, ko Ministru prezidents rīt ar jauno izglītības ministru un esošo izglītības ministru teiks arodbiedrībām. Manā skatījumā šeit bija vienīgais finansu avots, kādā veidā varēja izpildīt Izglītības likuma 53. panta 2. daļu, jo sociālajā budžetā trūkst naudas, sociālais budžets šo naudu aizņemas no pamatbudžeta, nevis aizņemas, bet paņem no pamatbudžeta. Ja sociālajā budžetā nepieciešams vairāk par 13 miljoniem latu, tātad jāaizņemas no pamatbudžeta arī ir mazāk par 13 miloniem latu. Tādā gadījumā pamatbudžetā veidojas nauda, kuru var dalīt, un šāds priekšlikums ir iesniegts pie grozījumiem 2000. gada budžetā — šos 13 miljonus latu novirzīt pedagogu darba samaksai. Es tiešām nezinu, manā skatījumā, ka šis bija vienīgais finansu avots un pēdējais, ko vēl varēja rīt Ministru prezidents solīt pedagogiem, kādā veidā varētu palielināt pedagogu darba samaksu un izpildīt šo te arodbiedrības vai Latvijas pedagogu prasību pēc iztrūkstošā budžeta.

Es jau vienreiz te nocitēju no šīs tribīnes, ka tā argumentācija par to, ka šis sociālais nodoklis it kā Latvijai ir pārāk liels, salīdzinot ar citām valstīm —jā, tas ir lielāks nekā Lietuvā, kur ir tikai 31%, Igaunijā — 33%. Bet tajā pašā laikā Austrijā šis nodoklis ir 44,9%, Beļģijā — 37,9%, Čehijā — 47%, Francijā — 50%, Itālijā — 53%, Nīderlandē — 55%, Polijā — 48%, Ungārijā — 56%, Zviedrijā — 35%. Arī argumentācija par to, ka sociālais nodoklis ir jāsamazina, lai mēs varētu vienlīdzīgi konkurēt tirgū ar savu produkciju, ar ko tad mēs konkurēsim — ar Austriju, Čehiju, Poliju un veselu rindu citām valstīm, kur šis nodoklis ir daudz lielāks. Un atrauti skatīties, vai konkurētspējīgi caur vienu nodokli, caur vienu nodokli ar citu valstu precēm, atkal ir ļoti šaurs skatījums uz problēmu.

Es aicinātu tomēr atbalstīt esošo sociālā nodokļa likmi, jo tā dos iespēju rīt premjeram kopā, kā jau es teicu, ar esošo izglītības ministri un topošo izglītības ministru solīt to, ko šī valdība var solīt.

Sēdes vadītājs.

Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš

(TP). Kolēģi, gribētu runāt par divām lietām. Vienu, ko gribētu pateikt, kas varbūt ir paslīdējis garām uzmanībai: 2002. gada 1. janvārī, likumā ir ielikta norma, ka sociālais apdrošināšanas maksājums pāriet uz 33%. Par šo normu ir diskutēts jau no 1993. gada. Likumā bija ielikta trepe — katru gadu samazināt par vienu procentu, nonākot līdz šai likmei. Diemžēl politiskās gribas trūkums bija tas, kas no šīs trepes atteicās, bet galamērķis — 33% šo nodokļa likmi, kas Latvijai ir optimāla, kas nebremzē ražošanas attīstību, ir saglabājies. Nešaubīgi, ja šī norma paliek spēkā, lēcienveidīgi pa 4% to nav iespējams samazināt. Šeit tiešām piekrītu Salkazanova kungam. Sadurās divas filozofijas. Viena — sociāldemokrātiskā, kas problēmas risina tādā veidā, kā viņi jau piedāvāja: sākot no 60 latiem progresīvo ienākuma nodokli, augsti sociālie nodokļi, augsti citi nodokļi. Anglijā uzreiz 32 nodokļus pamainīja uz augšu. Tas ir viens risinājums.

Otrs risinājums ir veidot vidi, optimālu nodokļu lielumu, kas ļauj attīstīties ekonomikai, un tieši samazinot sociālo nodokli, jūs redzat, ka ieņēmumi nav samazināti. Es esmu pārliecināts, ka tas dos ķēdes reakciju, un nākošgad šī likme ļaus saglabāt un tālāk pat palielināt ieņēmumus. Jo tuvākie konkurenti, teiksim, tirgos mums ir Lietuva un Igaunija, ja darbaspēka izmaksas ir 6—7% augstākas nodoklī, var maksāt daudz mazākas algas. Es domāju, ka neviens to negrib. Cena ir augstāka produktam, produktus ir grūtāk pārdot. Samazinās realizācija, samazinās ieņēmumi, samazinās alga, nav nodokļu ieņēmumu. Otrs ceļš ir, ka šis produkts ir konkurētspējīgs, kvalitatīvs, lētāks, kuru var pārdot, pieaudzēt pārdošanas apjomus, palielināt algas, palielināt nodokļu ieņēmumus. Es uzskatu un Tautas partija un Ministru kabinets — šis ir viens no atslēgas punktiem šinī budžetā, tā ir īpašuma nodokļa samazināšana, un sociālās apdrošināšanas maksājuma samazināšana. Gribu teikt, ka tas dod arī efektu visiem darba ņēmējiem. Tur, kur budžets nosaka algu fondu, piemēram, skolotājiem, šis procents aizies skolotāju algām, jebkuriem, ārstiem vai jebkurām citām lietām, kopā ir alga un sociālais nodoklis. Sociālais nodoklis samazinās nedaudz gan, bet palielinās summa, ko var izmaksāt algās. Šis ir būtisks lēmums. Latvija šobrīd pārdala caur budžetu izdevumu daļā 42% no nacioālā kopprodukta. Tas valstij, kas grib strauji attīstīties, nešaubīgi ir daudz par daudz.

Es tomēr aicinātu atbalstīt šo kursu, ko ir izvēlējusies valdība, tas dod būtisku grūdienu ekonomiskajai attīstībai, valsts jau maijā—jūnijā nostāsies uz strauja 35% kopprodukta pieaugumu tempa nākošajā gadā, tas ļaus risināt arī visas citas sociālās un citas problēmas. Es aicinu atbalstīt valdības viedokli!

Sēdes vadītājs.

Pēteris Salkazanovs, otro reizi.

P.Salkazanovs

(LSDSP). Es gribētu tiešām piekrist Gundaram Bērziņam, šeit saduras divas filozofijas. Viena filozofija ir saistīta ar to, ka budžeta deficīta apstākļos nodokļus samazināt nav korekti. Otra filozofija ir, nemainot nodokļu likmes, izdarīt maksimāli iespējamo, lai tie pakalpojumi, ko valsts var sniegt iedzīvotājiem izglītībā, kultūrā, sociālā palīdzībā un citās nozarēs, arī veselības aprūpē, arī valsts budžeta deficīta apstākļos sniegtu maksimāli iespējami daudz. Attiecībā par tiem budžeta pakalpojumiem, ko šodien valsts var sniegt saviem iedzīvotājiem, jāsaka, ka šie pakalpojumi ir mazi. Tie cilvēki, kas šos pakalpojumus sniedz, saņem vienas no mazākajām algām. Salīdzinot ar vidējo algu valstī budžeta iestādēs, tā vienmēr ir bijusi mazāka.

Attiecībā par šo salīdzinājumu par mūsu kaimiņiem. Jā, tiešām, kā jau es teicu, Igaunijā un Lietuvā sociālais nodoklis ir mazāks, bet es jau arī teicu, ka nevar tik šauri skatīties caur viena nodokļa prizmu, lai aprēķinātu, cik izdevīgi ir realizēt vienu vai otru produkciju un cik tā ir konkurētspējīga. Igaunijā ienākuma nodoklis no darba algām nav 25%, bet ir 26%. Šeit, lai salīdzinātu šīs lietas starp divām valstīm, cik liela nodokļu nasta ir vienā un otrā, ir jāsalīdzina ar iekšzemes kopproduktu, kāda daļa no iekšzemes kopprodukta gulstas uz nodokļiem. Latvijā uz nodokļiem gulstas 43% no iekšzemes kopprodukta, Lietuvā tas ir vairāk, un Igaunijā tas ir mazāk, bet apmēram liela atšķirība kopējā nodokļu nastā uz iekšzemes kopproduktu nepastāv. Tādējādi šī produkcija ir konkurētspējīga, neskatoties uz to, ka Igaunijā sociālais nodoklis ir tikai 33%, pensija Igaunijā tomēr ir lielāka nekā Latvijā.

Sēdes vadītājs.

Egils Baldzēns.

E.Baldzēns

(LSDSP). Jā, jā, es sapratu, ka Gundars Bērziņš uztraucas par radio. Gundaram varu atgādināt, ka "Latvijas Vēstnesis" turpina drukāt. Es gribētu pavisam vienkārši pateikt. Gundars Bērziņš runā par milzu grūdienu attīstībā, kāds būs, ka šī viena procenta atlaide darba devējiem būs. Es pavisam nesen visiem šiem darba devējiem un viņu līderiem darba devēju konferencē jautāju: nu, kāds tad būs tas grūdiens? Atbildu tieši — tuvs nullei. Un kāpēc? Redziet, te jau tā būtība ir. Tāpēc, ka pašreiz ekonomiskā situācija nav laba. Grūdienu, impulsus, es gribētu teikt, var dot tajā brīdī, kad mums ekonomiskā situācija sāk iet augšup. Ap aprīli—maiju mēs varam gaidīt ekonomiskās situācijas uzlabošanos, un tajā brīdī es Gundaram Bērziņam, ja viņš to ierosinātu, neapšaubāmi nāktu pretī, jo tad ieņēmumu pieaugums nosegtu tos zaudējumus.

Diemžēl pašreiz šeit ir situācija, kad, krīzei ejot dziļumā, mēs to bezdibeni padarām vēl dziļāku. Lūk, kur man tā tīri metodiskā pieeja, ka nevaram mēs tā rīkoties. Nav jēgas šiem 75 miljoniem eiro, ko mēs aizņemamies, ja mēs tūlīt pat taisām atkal kaut kādas nodokļu atlaides, kuras neattaisnos sevi, neattaisnos šajā tuvākajā laika perspektīvā. Tajā pašā laikā mēs šo naudiņu praktiski paņemam nost sociālajam budžetam, un Bērziņa kungs lieliski zina, ka tur būs arī deficīts. Un tātad mēs pie šiem apmēram 35 miljoniem varēsim pieskaitīt šos 13, tātad 48 miljoni sanāk, un jāsāk jautāt, vai tad tas ir Tautas partijas mērķis? Un man tā vien šķiet, ka nav. Bet, ja tas nav Tautas partijas mērķis, kādi tad būs labumi, tas grūdiens, nu, es nezinu, varbūt tas būs nogruvums, nevis grūdiens. Tas ir vēl viens aspekts, ko es gribētu uzsvērt. Bet tik tiešām tā ir politiska izšķiršanās. Tāpēc es aicinātu visus atbalstīt Pētera Salkazanova priekšlikumu un domāt tajā situācijā par nodokļu atlaidēm, ka tās neradīs jaunu deficītu, lielāku deficītu sociālajā budžetā. Tas ir jautājums par to, kā mēs respektējam situāciju ar materiālo labklājību pensionāriem, ar to, kā mēs gribam strādāt, lai šajā sociālajā budžetā būtu nauda. Ja mēs to negribam, atbalstiet valdību.

Sēdes vadītājs.

Leons Bojārs.

L.Bojārs

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Skaisti izsakās Tautas partija — ekonomiskais lēciens, nekāda ekonomiskā lēciena nebūs, tas nav bijis desmit gadu un nebūs arī tagad. No kurienes tad bāze, no kurienes tas lēciens būs. Es atvainojos, ja nav riktīgas pamatnes, no kurienes var lēkt, tad lēciena nekāda nav, to jebkurš sportists zina. Bet tagad vēl par vienu citātu — noziedzīga ir tā valsts, kurā vecumdienas nozīmē nabadzību. Valsts pensiju apjomam ir jāgarantē cilvēkam cienīgu iztiku. Vajag atcerēties arī šo solījumu veciem cilvēkiem. 13 miljonus mēs zaudēsim ar to ierosinājumu, kurš ir. Mēs noņēmām no 4% uz pusotra, zaudējām 7 miljonus. 20 miljonus jau norakstījām nost. Nu un tagad mēs iesim uz Eiropu ar pastieptu roku, diedelēsim to naudiņu un tad pārdosim visu to, kas mums ir. Varbūt arī pēdējās bikses nāksies pārdot. Tad, mīļie, Tautas partijas deputātiem un valdībai ir jādomā, vai tad Latvija ir jāiedzen iekšā ūtrupē? Taču uz to visu iet! Tie pusmiljardi, kuri krājas, tie arī būs jāatmaksā, un kārtējo reizi mēs nedomājam, mēs kaut ko meklējam. Un patiesībā risinājumam ir jābūt citam, un pie tā ir jāstrādā ar ekonomiskajiem aprēķiniem un ir jāpieaicina speciālisti, bet ne tā, ka mēs kaut ko sarisinām un tad nenesam nekādu atbildību, tā kā budžeta sagatavošanā 2000.gadam finansu ministrs nenes nekādu atbildību. To jau nobalsojām. Diemžēl viss tas darās, un tos 20 miljonus mēs zaudēsim budžetā tikai tāpēc, ka mēs atbalstām elitāro cilvēku dzīvi un mēs nedomājam par valsti, bet, ja nebūs mums plaukstošas valsts, tad arī tiem cilvēciņiem nebūs tās dzīves, tāpēc ir jāatbalsta Salkazanova ierosinājums. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Aija Poča.

A.Poča

(LC) . Tikai divas piebildes. Salkazanova kungs šeit runāja par to, ar ko gan Latvija konkurēs, un minēja Austriju, minēja Poliju, Čehoslovākiju. Es gribētu teikt, ka Latvijai jākonkurē ir ar mūsu tuvākajiem kaimiņiem, ar Igauniju un Lietuvu. Un jākonkurē tieši tādējādi, ka jāpadara mūsu ražotā produkcija lētāka par Igaunijas un Lietuvas produkciju, lai pirktu mūsu iedzīvotājs tieši šo produkciju. Mūsu vienotā Baltijas kopējā lauksaimniecības produkcijas tirgus ietvaros — kāpēc cilvēki izšķirās nopirkt lietuviešu biezpienu, sviestu vai arī pienu un nepērk Latvijas? Tāpēc, ka Latvijas piens ir dārgāks. Jo tur šīs kopējās darbaspēka izmaksas uz produkcijas vienību ir augstākas. Ja kādreiz gāja runa par to, ka Latvijā ir lēts darbaspēks, tad šobrīd investors, kas nāk uz Latviju, viņš skatīsies, kādas ir šīs darbaspēka izmaksas tepat blakām — Igaunijā un Lietuvā. Un, ja mums šeit būs būtiskas atšķirības, ir skaidrs, ka viņš ies uz turieni, kur šīs izmaksas ir mazākas. Es saprotu sociāldemokrātu bažas. Un tās ir pamatotas par sociālās apdrošināšanas budžetu par to, vai mēs nezaudēsim ieņēmumus. Bet es gribētu teikt, ka mums ir jāmēģina radīt šīs starta pozīcija jeb šis palēciena vai atspertiltiņš, lai mēs tiešām varētu ielēkt daudz straujākā attīstības tempā un ritmā.

Mēs diskutējām par šo jautājumu arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā. Un komisija tomēr nolēma izšķirties par šo priekšlikumu kā neatbalstāmu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 57. — deputāta Pētera Salkazanova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 31, atturas — 27. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča.

58. — labklājības ministra Jurdža priekšlikums — ir atbalstīts 59. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 58. un 59.priekšlikumu.

A.Poča.

Ir atbalstīts arī 60. — Ministru kabineta priekšlikums. Un visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu balsojam par otro lasījumu!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"" pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 14, atturas — 22. Likums pieņemts.

Pirms pārejam pie nākamās izskatāmās lietas, kolēģi, lūdzu uzmanību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu iesniegumu: "Pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 142.pantu, lūdzam pārbalsot priekšlikumu par atkārtotu balsojumu par Prezidija ziņojumu par grozījumiem likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem" iekļaušanu darba kārtībā, jo zemkopības ministrs Kalvītis bija ieņēmis deputāta Šnepsta vietu un deputāts Seiksts neatradās zālē." Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo priekšlikumu? Par? Par pārbalsošanu vēlas runāt deputāts Grīgs. Lūdzu!

O.Grīgs

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Es vispirms gribēju pateikt jau pirmīt pēc Počas kundzes uzstāšanās attiecībā par šiem grozījumiem likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem". Es gribēju pateikt cienījamai Počas kundzei, ka jūsu argumenti neiztur kritiku. Ja arī kāds zemnieks ir mānījies, uzrādīdams neapstrādātu zemi, tāpēc visi zemnieki nav blēži. Un tur jāseko ir Valsts ieņēmumu dienestam vai Finansu policijai. To es gribēju pateikt. Un tās lauksaimniecības platības, kas ir apstrādātas arī šogad, un tās platības, kas ir piestādītas, lai saņemtu akcīzes nodokli — nav tik daudz naudas pat izmaksāts.

Sēdes vadītājs.

Grīga kungs, jūs nerunājat par apspriežamo tematu pašlaik.

O.Grīgs.

Tūliņ. Es esmu par pārbalsošanu, jo visu cieņu mūsu zemkopības ministram Kalvīša kungam, bet es domāju, ka viņš būs tik vīrišķīgs un tik godprātīgs, ka viņš šovakar iesniegs demisijas rakstu Ministru prezidentam un aizies no sava posteņa, jo tā blēdīties nav smuki, Kalvīša kungs.

Jūsu vietā jums vajadzēja aizstāvēt zemnieku intereses, nevis sēdēt tur Šnepsta kunga vietā. Tas nav aizliegts, jā, bet balsot, Kalvīša kungs, Šnepsta kunga vietā nebija zolīdi. Redziet, Lapšes kungs, Zemkopības ministrijas valsts sekretārs, nedaudz kļūdoties savos izteikumos par desām, kuras viņš nelietojot, vietējā ražojuma desas, gandrīz zaudēja savu amatu. Redz, viņš bija tik vīrišķīgs, ka viņš publiski atvainojās televīzijā Latvijas gaļas ražotājiem. Nu, sliktākajā gadījumā, Kalvīša kungs, es ceru, visu cieņu pret jums, ka jūs nāksiet tribīnē un šeit publiski atvainosieties vismaz. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Deputāts Imants Burvis runās pret pārbalsošanas pārbalsošanu.

I.Burvis

(LSDSP). Es negribētu pārmest Kalvīša kungam šo sīko blēdību, jo viņa frakcijas vadītājs jau godīgi iepriekšējās reizēs pateica, ka, neskatoties uz masīvo vairākumu valdošajai koalīcijai, nu nevar viņi bez sīkām blēdībām uzvarēt opozīciju. Nu varbūt piedosim!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai pārbalsotu atkārtoti priekšlikumu par Prezidija ziņojuma iekļaušanu dienas kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 43, atturas — 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

Nākamais — likumprojekts "Par akcīzes nodokli" , otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča

(LC). 1. ir deputāta Tolmačova priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 1. — deputāta Tolmačova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 33, atturas — 24. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča.

Nākamais ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

Komisija atbalsta 3. — Ministru kabineta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 3. — Ministru kabineta priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 2, atturas — 24. Priekšlikums atbalstīts.

A.Poča.

4. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 4. — Juridiskā biroja priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 1, atturas — 13. Priekšlikums pieņemts.

A.Poča.

5. — Ministru kabineta priekšlikums. Komisija to atbalstīja. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 5. — Ministru kabineta priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 3, atturas — 18. Priekšlikums pieņemts.

A.Poča.

6. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

7. — Ministru kabineta priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

A.Poča.

8. — finansu ministra priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Nedzirdu iebildumus.

A.Poča.

9. — Budžeta komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

10. — Ministru kabineta priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

11. — deputāta Leiškalna priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 11. — deputāta Leiškalna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 30, atturas — 28. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

12. — deputāta Kalniņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsojam. Balsošanas režīmu! Balsojam par 12. — deputāta Arņa Kalniņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 28, atturas — 29. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča.

13. — deputāta Bojāra priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 13. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 34, atturas — 22. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča.

14. — Ūdres priekšlikums. Arī netika atbal-stīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 14. — deputātes Ingrīdas Ūdres priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 28, atturas — 24. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

15. — deputāta Kalniņa priekšlikums. Iestrādāts Ministru kabineta 35.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Poča.

16. — deputātes Ūdres priekšlikums. Nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 16. — deputātes Ūdres priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 27, atturas — 27. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

18.—deputāta Kalniņa priekšlikums. Arī neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 18. — deputāta Arņa Kalniņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 30, atturas — 23. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

19. — deputāta Bojāra priekšlikums. Neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 19. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 32, atturas — 23. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča.

20. — deputāta Kalniņa priekšlikums. Neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 20. — deputāta Arņa Kalniņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 33, atturas — 23. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

Nākamais, 21. — deputāta Kalniņa priekšlikums. Neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 21. — deputāta Arņa Kalniņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 28, atturas — 25. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča.

22. — deputāta Bojāra priekšlikums. Komisijā atbalstu neguva.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 22. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 28, atturas — 25. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča.

23. — deputāta Kalniņa priekšlikums. Komisijā atbalstu neguva.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāte Ērika Zommera vēlas debatēt par šo priekšlikumu? Nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 23.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 29, atturas — 27. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

24. — deputāta Bojāra priekšlikums. Komisijā atbalstu neguva.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 24. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 33, atturas — 21. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

25. — deputāta Bojāra priekšlikums. Atbalsts nav gūts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 25. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 34, atturas — 19. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča.

26. — deputāta Kalniņa priekšlikums. Iestrādāts Ministru kabineta 35.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Poča.

27. — deputāta Kalniņa priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 27. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 33, atturas — 22. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

28. — deputāta Kalniņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 28. — deputāta Arņa Kalniņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 34, atturas — 21. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

29. — deputāta Kalniņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 29. — deputāta Kalniņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 27, atturas — 24. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča.

30. — deputāta Bojāra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 30. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 33, atturas — 20. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča.

31. — deputāta Kalniņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 31.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 31, atturas — 25. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

32. — deputāta Leiškalna priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu. Tālāk, lūdzu!

A.Poča.

33. — deputātes Ūdres priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 33. — deputātes Ingrīdas Ūdres priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 29, atturas — 27. Nav pieņemts.

A.Poča.

34. — deputāta Apiņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 34. — deputāta Apiņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 32, atturas — 23. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

35. — Ministru kabineta priekšlikums. Lūdzu atbalstīt! Tie īstenībā ir deputāta Kalniņa priekšlikumi, tikai precizētās redakcijās.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

36. — deputātes Ūdres priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

37. — Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

Deputāta Bojāra priekšlikums par katafalku automobiļiem. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

39. — Ministru kabineta priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Poča.

40. — deputāta Leiškalna priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Tiek noņemts.

A.Poča.

41. — Ministru kabineta priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

Arī 42. un 43. priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

Arī 44. priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

45. priekšlikums tiek iestrādāts Ministru kabineta priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

46. priekšlikumu lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

Arī 47. priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

48. un 49. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

50.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu

A.Poča.

51. priekšlikumu lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

Arī 52. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

Arī 53. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Poča.

Un 54. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

Lūdzu atbalstīt arī 55. priekšlikumu, kas daļēji iestrādāts Kabineta priekšlikumos.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates par 55.priekšlikumu. Kārlis Leiškalns, frakcija "Latvijas ceļš". (Starpsauciens: "Nevajadzēja.")

K.Leiškalns

(LC). Godātais priekšsēdētāja kungs un komisijas locekļi! Patiesībā, ja mēs apliekam ar akcīzes nodokli, tad mums jābūt pilnīgi skaidram, ka mēs šo nodokli iekasēsim, citādi mēs radām nevienlīdzīgu konkurenci šajā valstī. Es nedomāju, ka Ministru kabinets ņems vērā un daļēji iestrādās manus priekšlikumus par pārejas noteikumiem, kas uzliek Ministru kabinetam par pienākumu noteikt stingru kārtību, kādā akcīzes nodoklis tiek iekasēts, ja tas reiz valstī ir noteikts. Tad mani interesē, kā tad mēs to kafiju dabūsim, ja mums valstī ir neakcizēta prece, kuras cenas atšķirības ar pasaules tirgu ir diezgan lielas. Mums ir cukurs, un mēs liekam cukuru, ļaujam tirgot tikai fasētā veidā, tad kafiju, kuras aprites naudiskie apjomi Latvijā ir lielāki, manuprāt, nekā tabakai, mēs to neapliekam ar akcīzes nodokli. Es saprotu, akcīzes nodokļa marka ir ļoti dārga, un tā vienkārši sadārdzinās kafijas cenu bez jēgas, bet mēs nosakām kārtību, kādā šis akcīzes nodoklis iekasējams. Reizē ar likumu jāparādās Kabineta noteikumiem. Nenosakām, kā ir deklarējams kafijas atlikums uz 2000.gada 1.janvāri. Tātad būs tāpat kā ar naftas produktiem, par kuriem šobrīd ir krimināllietas. Ieved veselām kaudzēm, uzglabā un tad sāk tirgot, atkal izjaucot normālu konkurenci.

Kārtība, kādā nomaksājams akcīzes nodoklis par kafijas atlikumu. Atkal tas tā netiks noteikts ar Ministru kabineta noteikumiem, tātad tiks pieņemts likums. Kāpēc es iebilstu pret akcīzes nodokļa uzlikšanu? Protams, es ņēmu vērā komisijas viedokli un neuzstājos par bezalkoholiskajiem dzērieniem, tāpēc ka, manuprāt, administrācijas izdevumi šī nodokļa iekasēšanai, būs vai nu tikpat lieli kā summa, ko iekasēs, vai drusciņ lielāki. Man ir tādas aizdomas, varbūt tas tā nenotiks. Bet, ja mēs gribam iekasēt akcīzes nodokli no kafijas, es gribu, lai tiek precīzi noteikta kārtība, kārtība, kādā veicama kafijas fasēšana un marķēšana. Labi, no fasēšanas un marķēšanas atteiksimies. Kārtība, kādā norādams kafijas taras veids un svars, ievedot kafiju un tās izstrādājumus Latvijas Republikā. Es jums teikšu, ka, ja Latvijas Republikā ieved kafiju un vienkārši nomaina fasējuma veidu, deklarācijā ieraksta, ka kafija ir nevis maisiņos, bet bundžiņās, tad uz vienu furgonu šādā veidā var ievest liekas 3 tonnas kafijas. Cietīs atkal ražotāji, godīgie tirgotāji, normālie akcīzes maksātāji.

Diemžēl mēs neesam atbalstījuši kafijas fasēšanu un marķēšanu. Līdz ar to manu pārejas noteikumu variantu varētu izskatīt tikai pa daļām, bet es negribu kavēt jūsu laiku. Es ceru, ka valdība pati izdos noteikumus un ļoti precīzi reglamentēs šo kārtību, jo runa ir par milzīgiem naudas apjomiem, un ir šajā gadījumā runa par ļoti, ļoti grūti administrējamu un iekasējamu nodokli. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Leiškalna kungs, vai es pareizi sapratu, ka jūs noņemat šo priekšlikumu? (No zāles deputāts K.Leiškalns: "Noņemu!") Noņemat. Paldies!

A.Poča

(LC). 56. — Ministru kabineta priekšlikums, kas nosaka, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

Paldies! Lūdzu atbalstīt otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta "Par akcīzes nodokli" pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — 25, atturas — 7. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījums likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem"" .

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Gundara Bērziņa, Kristiānas Lībanes, Andreja Panteļējeva, Roberta Zīles un Vladimira Makarova iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Pret pieteikusies runāt deputāte Anna Seile.

A.Poča.

Man būtu priekšlikums šo likumprojektu nodot tikai Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.

Sēdes vadītājs.

Atvainojiet, Imants Burvis vēlas runāt pret? Lūdzu!

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Iepriekšējā diskusijā Kārlis Leiškalns aizturēja jūsu uzmanību uz 3–4 minūtēm, pieminot to, ka runa ir par ļoti lielām naudas summām, un laika taupības nolūkā mēs par šīm summām nerunājām. Tas vienkārši parāda mūsu "nopietno" attieksmi pret darbu, kur mēs pieņēmām ātri, taupot laiku un naudu, likumus, pēc tam momentā, ja tas likums aizgājis opozīcijas spiediena rezultātā druscītiņ ne tā, kā pozīcijai gribas, mainām to, tagad nosakām ātras izmaiņas nākamajiem. Manā skatījumā vispār šo jauno grozījumu nav vērts atkārtotā veidā skatīt ne Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, ne vēlreiz skatīt Saeimā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Vai deputāts Modris Lujāns vēlas runāt par? Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Modrim Lujānam.

M.Lujāns

(PCTVL). Cienījamie kolēģi! Es tieši piedāvātu šo jautājumu kā atbildīgajai Tautsaimniecības komisijai, un otrā komisija varētu būt Budžeta un finansu (nodokļu), jo šis likumprojekts ir saistīts ar tautsaimniecību, un mums nopietni tas ir jāizskata.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Lūdzu ieslēgt mikrofonu Mārim Vītolam.

M.Vītols

(TP). Es aicinu nodot šo likumprojektu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai vienai pašai.

Sēdes vadītājs.

Kā vienīgajai komisijai? Vispirms izskatīsim Modra Lujāna priekšlikumu — mainīt atbildīgo komisiju, nosakot par atbildīgo Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju. Lūdzu balsošanas režīmu, balsojam par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 45, atturas — 10. Priekšlikums nav pieņemts.

Nākamais ir deputāta Māra Vītola priekšlikums — nodot likumprojektu tikai vienai komisijai — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 28, atturas — 7. Likumprojekts nodots Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju

Nākamais — likumprojekts "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam ", trešais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča

(LC) . Kā pirmais ir saņemts Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja, un atbalstīja arī 2. — Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

3. priekšlikums — Saeimas Juridiskais birojs piedāvāja divus variantus. Komisija atbalstīja otro variantu. 4. ir Budžeta komisijas priekšlikums. Lūdzu arī to atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

Deputāta Deņisova priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 5. — deputāta Deņisova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 33, atturas — 22. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

6. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

7. — deputāta Vidiņa priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Šī priekšlikuma būtība ir tāda: ja bezdarbnieks top atbrīvots par disciplīnas pārkāpumiem vai aiziet no darba uz savu vēlēšanos, tad viņam neizmaksā pabalstu. Kādēļ es šādu priekšlikumu esmu devis? Ļoti vienkārši. Saskaroties ar reālo dzīvi, es nācu pie slēdziena, ka tāds priekšlikums ir nepieciešams. Piemēram, Rēzeknes kokapstrādes rūpnīcā strādā 240 strādnieku. Es divas nedēļas atpakaļ runāju ar šīs rūpnīcas vadītāju. Viņš teica, ka viņam ir ļoti lielas problēmas ar kadriem, jo viņš nevar dabūt cilvēkus, kas stabili varētu strādāt. Pēc otrās jeb trešās algas saņemšanas šis cilvēks pazūd veselu nedēļu un nerādās darbā. Un, ja viņu atlaiž ar pantu, viņš saņem sociālo pabalstu.

Otrs jautājums ir tāds — ja viņš aiziet uz paša vēlēšanos. Te jau vienu reizi, man liekas, premjers kaut kur minēja, ka cilvēks pavasarī aiziet, rudenī atkal iestājas, un tad valsts viņam principā maksā viņa bezdarba gadījumā. Es varbūt to neuzskatītu tā, ka ļoti daudzi ļaunprātīgi šo iespēju izmanto, bet es domāju, ka ir atsevišķi gadījumi, kad administrācija spiež cilvēkam uzrakstīt atlūgumu, lai viņš pats aiziet. Vai nu viņš nav sevišķi labs strādnieks, vai tur ir seksuālā uzmākšanās jaunām sekretārēm un tā tālāk. Nu te gan varētu Kriminālkodeksā seksologs dot priekšlikumus par izmaiņām, lai varētu ar tādiem vadītājiem tikt galā. Bet katrā ziņā es uzskatu, ka šis priekšlikums ir tīri loģisks, un es lūgtu deputātus atbalstīt. Ir viens jautājums: jā, bet viņš ir maksājis sociālo nodokli. Bet, cienījamie deputāti, sociālais nodoklis nav krājkase, kur viņš nebaltām dienām sev sakrāj. Ja viņš grib nepiedienīgi izmantot šo krājkasi, tad valstij vajag viņam likt kaut kādus ierobežojumus. Šie ierobežojumi būtu tādi, ja jūs atbalstītu manu priekšlikumu. Bez tam tas kā sekas izraisītu darba disciplīnas paaugstināšanu, un otrkārt, tas arī vestu pie tiesiskas valsts izveidošanās, jo tad nevarētu vadītājs likt uzrakstīt to iesniegumu, jo vienkārši darbinieks nebūtu ar mieru. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Ļoti cienītais Prezidij! Godātie kolēģi! Principā jau šis Vidiņa kunga priekšlikums ir ļoti loģisks, sakarīgs un humāns, taču, no otras puses, ir jāņem vērā tas, ka faktiski, ja mēs esam pārgājuši uz sociālo apdrošināšanu, tad jebkurš strādājošais sevi ir apdrošinājis visdažādākajiem bezdarba gadījumiem. Nu, ja gadījumā viņš kļūst par bezdarbnieku, ir visdažādākās motivācijas. Arī gadījumā, ja viņš ir aizgājis no darba pēc paša vēlēšanās. Lai šo te normu neizmantotu ļaunprātīgi, likumā ir iestrādāta norma. Un paskatieties, lūdzu, pirmajā lasījumā pieņemtā 13.panta pirmās daļas 2.apakšpunktu, kurā ir rakstīts: "Persona, kas kļūst par bezdarbnieku pēc darba vai dienesta attiecību izbeigšanās uz paša uzteikuma pamata vai sakarā ar pārkāpumu, no dienas, kad bezdarbnieks iesniedzis visus dokumentus, apliecina tiesības uz pabalstu, bet ne agrāk kā divus mēnešus pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas." Tātad, pieņemot šo normu, šīs ļaunprātīgās mahinācijas tiktu izslēgtas. Ja gadījumā kāds pavasarī ir uzrakstījis atlūgumu un grib visu vasaru saņemt bezdarbnieka pabalstu, tad tik un tā divus mēnešus viņš nesaņem, un, kamēr viņš noformēs visus dokumentus, reāli vasara būs galā, trīs mēnešus apmēram viņš nesaņems šo bezdarbnieka pabalstu. Labklājības ministrijas skatījumā šī divu mēnešu iestrādāšana ir pilnīgi pietiekama, nu varētu teikt, sods vai argumentācija, lai neizmantotu bezdarbnieka pabalstu saņemšanu ļaunprātīgi. Bet, otrkārt, ja gadījumā mēs pieņemam Vidiņa kunga priekšlikumu, tad iestājas likumā pretruna starp 9.panta normu un 13.pantu, un līdz ar to šis likums kļūst galīgi nebaudāms un nepieņemams. Un tāpēc es tomēr aicinātu neatbalstīt šo normu!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā vēlaties kaut ko iebilst?

A.Poča.

Nē, paldies!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 7. — deputāta Vidiņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 9, pret — 21, atturas — 54. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

Lūdzu atbalstīt 8. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu, 9. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

10. — Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu galīgajā la- sījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam" pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 27, atturas — 5. Likums ir pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Valsts meža dienesta likums" , trešais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča.

1. ir deputātes Annas Seiles priekšlikums. Komisija pēc diskusijām šo priekšlikumu neatbalstīja. Seiles kundze noņem priekšlikumu — tikko kā.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu. Tālāk, lūdzu!

A.Poča.

2. ir deputātes Seiles priekšlikums, kas netika atbalstīts, bet atbalstījām ministra Kalvīša priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates par 2.priekšlikumu. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs

(LSDSP). Cienījamie deputāti! Attiecībā par Seiles kundzes priekšlikumu — svītrot trešo daļu. Runājot par struktūrvienībām, te es gribētu, lai juristi mazliet paskatās, ir sekojošas dabas jautājums. Kas ir Valsts meža dienests? Zemkopības ministrijas pārraudzībā esoša valsts civiliestāde. Civiliestādes pārziņā ir struktūrvienība Mežu pētīšanas stacija, principā zinātniska iestāde, kurā visi darbinieki ir civiliestādes darbinieki. Reāli par Zemkopības ministrijas pārraudzībā, pakļautībā esošām iestādēm kopumā jāsaka, ka lielākā daļa iestāžu ir dažāda veida valsts uzņēmumi, un nesen, gadu atpakaļ, vairāk nekā gadu atpakaļ notikusī institucionālā reforma visas zinātniskās iestādes, izņemot pagaidām vienu, ir nodevusi Lauksaimniecības universitātei vienota zinātnes centra pārziņā. Un visas šīs zinātnes iestādes ir dažāda veida uzņēmumi un iestādes, kas ir izvietoti visā Latvijas teritorijā, un visi tie ir patstāvīgi savā juridiskajā statusā.

Šajā gadījumā veidojas ļoti paradoksāla juridiska situācija, ka viena zinātnes iestāde ar meža teritoriju, ar meža zemi, nonāk kontrolējošas institūcijas valdībā, pārziņā. Kontrolējošā institūcija kontrolē šī meža izmantošanu, bet pats mežs pieder valstij, un tādējādi veidojas interešu konflikts, katrā gadījumā jau iepriekšējo reizi es teicu, ka pilnīgi loģiski būtu šo zinātnisko centru kā atsevišķu juridisku struktūrvienību izdalīt no kontrolējošā dienesta, jo loģiku es te neredzu, kādēļ tas ir vajadzīgs. Runā par to, ka tas it kā ir saistīts ar to, lai būtu mazāk iestāžu, bet es gan negribētu teikt, ka tas radītu būtisku ekonomiju — vai nu finansiālu, vai cilvēku resursu ekonomiju. Katrā gadījumā, ja ir kontrolējoša institūcija, tad tai ir jānodarbojas ar tām funkcijām, kas saistītas ar kontroli, mežu uzraudzību, likumdošanas uzraudzību, likumu administrēšanu mežu teritorijās visā valstī, un šī struktūrvienība ir diezgan neloģiski piekabināta kā struktūrvienība, tādēļ es aicinātu atbalstīt deputātes Seiles kundzes piedāvājumu — svītrot 1.panta trešo daļu.

Sēdes vadītājs.

Debatēs vairāk neviens pieteicies nav. Komisijas vārdā — Aija Poča.

A.Poča

(LC) Man nav ko piebilst, es varētu lūgt tikai balsot.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 2. — deputātes Seiles priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 24, atturas — 18. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

Lūdzu atbalstīt 3. — zemkopības ministra priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

4. — zemkopības ministra priekšlikums. Ir atbalstīts, un tur ir vēl sagatavots 35. — alternatīvais priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Aigars Kalvītis — zemkopības ministrs.

A.Kalvītis

(zemkopības ministrs). Cienījamie deputāti! Es gribētu aicināt atbalstīt manu priekšlikumu, tādā veidā formulējot, ka dienesta teritoriālām struktūrvienībām un mežu pētniecības stacijām ir juridiskas personas statuss, un nebalsot par 35.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Linards Muciņš.

L.Muciņš

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Likās, it kā pie otrā lasījuma mēs diezgan sīki iztirzājām šo problēmu, un es biju kaut ko vairāk cerējis šeit ieraudzīt. Bet problēma jau ir globālāka nekā tikai viens šis gadījums, un varbūt nevajag tik daudz sakoncentrēties, ka nu no šīs institūcijas mēs sāksim valsts sakārtošanu un tieši šodien. Nu, es, protams, skatījos šo priekšlikumu kompleksā ar attiecīgi spēkā stāšanos, Ministru kabineta alternatīvo priekšlikumu, kas paredz šīs normas spēkā esamību tikai uz vienu gadu. Līdz ar to tas faktiski ir jautājums, kā Ministru kabinets veic savas reformas, tā ir Ministru kabineta darīšana. Un principā, piekrītot šeit Salkazanova kunga teiktajam, ka, ja šeit nebūtu vārds "pārvalda" zinātnisko mežu pārvaldīšanai, tad varētu domāt par to, kad kaut kad šī institūcija ir jānovieto pakļautībā, nu, teiksim, kaut vai Jelgavā atrodošajai Latvijas Lauksaimniecības akadēmijai, kura, es domāju, ir daudziem tuva mācību iestāde. Bet nu tā ir valdības darīšana, kurā brīdī viņa to dara, kurā brīdī viņa noņem šīs valsts pārvaldes funkcijas. Un jautājums ir tāds, varbūt vai tur vispār ir tās valsts pārvaldes funkcijas? Varbūt tikai šeit likumā ir rakstīts, ka pārvalda.

Bet es gribēju runāt, un tādēļ nepieteicos debatēs par 3.punktu, es gribēju runāt par jēdzienu "juridiskas personas statuss". Es domāju, ka tomēr Ministru kabinetam vajadzētu zināmā sistēmā rīkoties, jo vairākos likumos mēs pēdējā laikā, runājot par valsts pārvaldes iestādēm, šo jautājumu apejam. Jo, ja mēs runājam par valsts pārvaldes iestādēm, kas pēc savas būtības ir Valsts meža dienests, ieskaitot savas teritoriālās iestādes, nav nekādas nozīmes atzīmēt to, vai tā ir juridiskā persona vai nav juridiskā persona. Jo tās visas ir valsts varas orgāni, tās ir valsts varas un valsts ķermeņa sastāvdaļas, un kā juridiskā persona gan privātajās, gan publiskajās tiesībās šeit uzstājas valsts. Atbildētājs ir valsts, prasītāja ir valsts, valsts vārdā rīkojas Valsts meža dienests. Viss tiek kārtots caur valsts budžetu, sodi tiek ieskaitīti valsts budžetā, finansējums tiek saņemts no valsts budžeta. Un šeit Ministru kabinets rīkojas pareizi un konsekventi, šīs lietas sakārtojot. Līdz ar to es domāju, ka šeit vajadzība runāt par to, ka tādam ierakstam ir juridiskas personas statuss vai nav, būtībā ir zudusi. Bet kas attiecas uz mežu pētīšanas staciju, nu, es nezinu, man liekas, ka tā ir, protams, Ministru kabineta darīšana, kad viņš viņu pārveido un cik ilgi tur un kurā brīdī noņem šīs pārvaldes funkcijas, ja viņam tādas vispār ir vēl saglabājušās.

Tā kā, no vienas puses, es nevaru kā jurists pateikt, ka tas ir nepareizi, bet tajā pašā laikā mums jābūt saprašanai, ka tas ir tikai viens ceļa posms šajā reorganizācijā, un šī reorganizācija ir jāturpina, lai pārvaldes iestādes tā, kā tas tiek sakārtots šobrīd ar valsts budžetu, tiktu finansētas no valsts budžeta, iemaksātu visu valsts budžetā un saņemtu no valsts budžeta, rīkotos valsts vārdā, un šīs funkcijas ir skaidras. Tātad vara, pārvalde, administratīvā vara, un tad nav nozīmes runāt šeit par juridiskas personas jēdzienu, jo tā faktiski ir fikcija. Ir attiecīgi nolikumi, ko ministrija apstiprina vai kabinets Valsts mežu dienestam. Valsts mežu dienests apstiprina savām teritoriālām struktūrām, un tad tajā nolikumā attiecīgi šis ģenerāldirektors vai Ministru kabinets attiecīgi pasaka, ja tas nav noteikts likumā, kādas tad ir šī attiecīgās struktūrvienības direktora tiesības. Savukārt mežu pētīšanas stacijai nevajadzētu nākotnē būt nekādām varas un pārvaldes tiesībām. Tā ir zinātniska iestāde, kura darbojas ar pakalpojumu sniegšanu un barosies no budžeta. Īsta vieta viņai tiešām ir būt pakļautai Latvijas Lauksaimniecības akadēmijai. Taču nepārspīlēsim šeit, un es neaicinu nekādā ziņā veidot nekādas mistiskas akciju sabiedrības, par kurām mēs esam pietiekoši daudz kritikas no Eiropas saņēmuši. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Anna Seile.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Laikam esam pārguruši, ja par vienkāršām lietām tik gari runājam. Es aicinu atbalstīt 4. — zemkopības ministra Kalvīša priekšlikumu, un ievērot viņa ieteikumu — nebalsot par 35.priekšlikumu, kurš tādā gadījumā būs pretrunā. Virsmežniecībām vajag juridiskas personas statusu. Balsojam par 4.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Andrejs Požarnovs. Nevēlas runāt. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Aija Poča.

A.Poča

(LC) . Nekas nav piebilstams.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 4. — zemkopības ministra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret — 1, atturas — 2. Priekšlikums pieņemts.

A.Poča.

Lūdzu atbalstīt 5. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

Sesto...

Sēdes vadītājs.

Atvainojiet, par 5.priekšlikumu deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 5. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — 14, atturas — 9. Priekšlikums tiek atbalstīts.

A.Poča.

6. — Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas priekšlikums. Ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

7. — zemkopības ministra Kalvīša priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

8. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

Arī 9. — šīs pašas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Poča.

10. — ministra Kalvīša priekšlikums. At- balstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

11. — ministra Kalvīša priekšlikums. At- balstīts.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

12. — deputātes Seiles priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles deputāte A.Seile: "Noņemu!")

Sēdes vadītājs.

Noņemts. Paldies! Tālāk!

A.Poča.

13. — Juridiskais birojs. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

14. — deputātes Seiles priekšlikums. Netiek atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Anna Seile.

A.Seile

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Aicinu atbalstīt manu 14.priekšlikumu, tas ir par ģenerāldirektora, Valsts meža dienesta ģenerāldirektora iecelšanas kārtību. Vecajā redakcijā un arī tajā, kas ir atbalstīta otrajā lasījumā, ir noteikts, ka ģenerāldirektoru ieceļ uz pieciem gadiem. Manā priekšlikumā — 14. — ir paredzēta kārtība, ka konkursa kārtībā, un, protams, arī to konkursu organizē zemkopības ministrs, ieceļ ģenerāldirektoru, bet bez šī limita — uz pieciem gadiem.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Aija Poča.

A.Poča

(LC). Lūdzu balsot!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 14. — deputātes Annas Seiles priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — 4, atturas — 30. Priekšlikums atbalstīts. Tālāk, lūdzu!

A.Poča.

15. — zemkopības ministra Kalvīša priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

16. — deputātes Seiles priekšlikums. At- balstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Poča.

17. — zemkopības ministra Kalvīša priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

18. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

Juridiskais birojs — 19.priekšlikums. At- balstīts.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

20. — pašvaldību komisijas priekšlikums. At-balstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

21. — Juridiskais birojs. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

22. — Kalvīša priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Ir atbalstīts.

A.Poča.

23. — deputātes Seiles priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Anna Seile.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Te būs jācīnās. Lieta tā, ka nebūtu pareizi, ja Valsts meža dienestam neatļautu pārbaudīt pavadzīmes, ja no meža tiek izvesti kokmateriāli. Varbūt tie tiek izvesti nelegāli, un tāpēc es aicinu visus uzmanīgi izlasīt tekstu, lai dotu Valsts meža dienesta darbiniekiem tiesības apturēt vai aizliegt to fizisko personu rīcību, kuras pārkāpj ar kokmateriālu transportēšanu saistīto normatīvo dokumentu prasības. Aicinu atbalstīt! Te nekā ļauna nav.

Sēdes vadītājs.

Imants Burvis.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Man izraisa šaubas iespējas atbalstīt šo priekšlikumu, jo speciāli akcīzes nodoklis tiek pacelts priekš tam, lai kontrabanda labāk strādātu. Mēs visu valsti esam izveduši pašlaik uz ēnu ekonomiku, un pēkšņi Seiles kundze grib pieprasīt vienā atsevišķā jautājumā godīgumu. Ja jau visur, tad nē!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Aija Poča.

A.Poča

(LC). Lūdzu izšķirties balsojot!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 23. — deputātes Annas Seiles priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 6, atturas — 37. Priekšlikums atbalstīts.

A.Poča.

24. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

25. — deputāta Sokolovska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Juris Sokolovskis.

J.Sokolovskis

(PCTVL). Cienījamie deputāti! Mans viedoklis šinī jautājumā jau tika izteikts agrāk. Es piedāvāju no 6.panta otrās daļas izslēgt vārdus "personisko mantu". Pretējā gadījumā mēs mežsargam piešķiram daudz plašākas funkcijas un rīkošanas brīvību nekā valsts policijas ierēdnim. Tas var novest pie negatīvām sekām, kad mežsargi pieļaus lielu skaitu cilvēktiesību pārkāpumu gadījumus. Atstājot likuma normu piedāvātajā redakcijā, mūsu mežsargi var pārvērsties par partizāniem, kuriem tiks dotas tiesības bez nopietniem, acīmredzamiem iemesliem pārbaudīt personisko mantu jebkuram mežā sastaptajam ogotājam un sēņotājam vai citam aizdomās ņemtajam cilvēkam un izdarīt personas kratīšanu bez liecinieku klātbūtnes. Tas būtu pieļaujams tikai policijas vai Zemessardzes dienesta telpās. Tāpēc 36.priekšlikumā es ierosinu papildināt 6.panta otro daļu ar šādu redakciju: "Ja dienesta amatpersonām ir nepieciešams normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pārbaudīt normatīvo aktu pārkāpēju personisko mantu, tad dienesta amatpersonām vajadzētu piemērot 6. panta 3.punkta prasības." Lūdzu cienījamos deputātus atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Imants Burvis.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Es arī lūgtu atbalstīt iepriekšminēto priekšlikumu viena vienkārša iemesla pēc. Pat padomju laikos, kur cilvēktiesības tika pietiekami maz vērtētas, zināmos apstākļos tikai bija atļauta personīgo mantu kratīšana. Faktiski tiek dotas mežsargam, ar visu cieņu pret šo profesiju, bet pa lielākai daļai šiem cilvēkiem ir pietiekoši maz zināšanu jurisprudencē, tiesības veikt kratīšanu. Man liekas, tas ir druscītiņ pretrunā ar tiesiskas valsts veidošanas principiem, par kuriem runājušas visas partijas pirms vēlēšanām.

Sēdes vadītājs.

Anna Seile.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Es aicinu neatbalstīt Sokolovska kunga priekšlikumu, jo šīs pārbaudes var veikt personīgai mantai tikai likumā noteiktajos gadījumos, un tā te ir ierakstīts. Tikai tad, ja kāds ir pārkāpis likumu, un viņa personīgo ledusskapi, kurā viņš glabā nošautu, nelikumīgi nošautu aļņa gaļu, var attaisīt tikai ar prokurora sankciju. Un tas šeit ir ierakstīts. Tātad neatbalstīt Sokolovska priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča

(LC) . Es lūgtu neatbalstīt šo priekšlikumu tīri no tehniska viedokļa. Deputāts Sokolovskis ir ierosinājis, ka vajadzētu piemērot 6.panta 3.punkta prasības.6.pantam nav trešās daļas, un es nesaprotu, kas ir šis 3.punkts. To nevar atbalstīt vienkārši tīri tehniski.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Vispirms balsosim par 25. — deputāta Sokolovska priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 33, atturas — 18. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 26. — deputāta Sokolovska priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 32, atturas — 23. Priekšlikums nav atbalstīts. Tālāk, lūdzu!

A.Poča.

27. — deputātes Seiles priekšlikums. Lūdzu neatbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Anna Seile.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Es domāju, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, skatot šo jautājumu, varbūt pilnīgi neizprata lietas būtību. Par ko šeit ir runa? Dienesta amatpersonām ir tiesības pilnvarot Valsts meža dienesta darbiniekus piedalīties pārkāpēja aizturēšanā. Vai tad neļausim kādam uzraudzības inženierim vai inspektoram, vai citam darbiniekam piedalīties noķert, teiksim, lašu zvejnieku vai to, kas nelikumīgi izcērt mežus, jo šādas tiesības mēs esam iedevuši tikai dienesta amatpersonām? Tas ir — virsmežzinis, mežzinis un mežsargs. Trīs cilvēki. Trīs cilvēki vispār neko nevar aizturēt, ņemot vērā, ka virsmežniecība ir vismaz viena vai tagad jau divu rajonu robežās. Kā viņi salasīsies kopā? Tāpēc šādas tiesības aizturēšanā, ne jau aktu parakstīšanā, ir jāiedod arī Valsts meža dienesta citiem šo struktūru darbiniekiem. Ne tikai amatpersonām.

Sēdes vadītājs.

Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Augsti godātie kolēģi! Es domāju, ka amatpersonas var sev talkā ņemt darbiniekus, un šie darbinieki palīdzēs viņiem pildīt viņu funkcijas, bet ar pilnvarojumu es saprotu, ka tiek pilnvarotas tādas tiesības veikt šo darbību aizturēšanā un nelikumību novēršanā, bet, ja reiz šeit pat notiek strīdi, vai valsts amatpersonas bez policijas klātbūtnes, bet advokāta klātbūtnes ir tiesīgas veikt šādas darbības, tad nevar zināt, kas būs tas, ko viņi pilnvaros. Līdz ar to šāda veida tiesības, kas var zināmā mērā aizskart atsevišķas privātpersonu tiesības, var pārāk plaši tikt deleģētas dažādām citām personām, un līdz ar to nu šīs lietas varētu kļūt nekontrolējamas. Man šķiet, ka to nevarētu pagaidām atbalstīt.

Sēdes vadītājs

. Imants Burvis.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Iepriekšējā balsojumā mēs atbalstījām mežsarga tiesības veikt kratīšanu bez prokurora sankcijas. Kāpēc tagad neatbalstām viņa šādas pašas tiesības aizturēt, arestēt un turēt, teiksim, ieslodzījumā. Droši. Uz priekšu vajadzētu atbalstīt.

Es atgādināšu jums tikai vienu variāciju. Rīgas Domē deputāti savā laikā uzņēmās uz sevi policijas funkcijas — iekasēt sodanaudu. Paldies Dievam, viņiem pietika saprāta pēc tam neizmantot šīs tiesības.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Aija Poča.

A.Poča

(LC) . Pirms balsojat, vienkārši man ir retorisks jautājums: vai apkopēja, kas ir Valsts meža dienesta darbiniece, arī varēs saņemt pilnvaras? (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 27. — deputātes Seiles priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par —24, pret — 37, atturas — 21. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

28. — deputātes Seiles priekšlikums. Ir at-balstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

29. — Zemkopības ministrijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

30. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir 31. atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Poča.

32. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

Savukārt deputātes Počas priekšlikumi ir iestrādāti Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakcijā, kas jums ir 34.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Poča.

Tā kā 35. priekšlikums vairs nav balsojams, likumprojektu lūdzu atbalstīt trešajā, galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Valsts meža dienesta likums" pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — 24, atturas — 13. Likums pieņemts.

Saskaņā ar mūsu balsojumu šodien paredzētie likumprojekti ir izskatīti, pirms reģistrējamies, vēl divas lietas: pirmkārt, Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu jautājumu Latvijas Republikas ārlietu ministram Indulim Bērziņam: "Augsti godātais Bērziņa kungs! Pēdējos gados Eiropas institūcijas, tajā skaitā EDSO un Eiropas Padome, ir vairākkārt ieteikušas Latvijas Republikai ratificēt vispārējo Konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību. Saeimas deputāti vairākkārt uzdevuši ārlietu ministram jautājumus par konvencijas ratifikāciju, kopš pēdējās atbildes ir pagājis vairāk nekā pusgads. Mēs gribētu noskaidrot jūsu kā jaunā ārlietu ministra nostāju par minētās konvencijas ratifikācijas nepieciešamību un iespējamību. Lūdzam jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem: Vai, jūsuprāt, šī konvencija jāratificē, kādi ir galvenie šķēršļi konvencijas iesniegšanai Saeimā?" Jautājumu nododam ārlietu ministram Indulim Bērziņam.

Nākamā lieta, šodien, kolēģi, Saeimas Prezidijs kopīgi ar Frakciju padomi nolēma likt priekšā Saeimai apstiprināt šādu mūsu darba kārtību: slēgt rudens sesiju šā gada 20.decembrī un sākt darbu ziemas sesijā 2000.gada 10.janvārī.

Vai ir iebildumi pret šo priekšlikumu? Iebildumu nav. Paldies! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, daži paziņojumi. Aija Poča.

A.Poča

(LC) . Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai tūlīt pēc sēdes beigām sanākt tepat Dzeltenajā zālē.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Es informēju jūs, ka pirmdien Saeimas Prezidijs lems par Saeimas ārkārtas sēdes sasaukšanu šī gada 1.decembrī ar vienu darba kārtības jautājumu — "Valsts budžets 2000.gadam", likumprojekta izskatīšana.

Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs

(7.Saeimas sekretāres biedrs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Modris Lujāns, Viola Lāzo, Kārlis Greiškalns, Ģirts Kristovskis. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Sēde ir slēgta.

 

 

 

 

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Bet tagad uzklausīsim ministru atbildes uz vairākiem deputātu jautājumiem.

Pirmā ir iekšlietu ministra Mareka Segliņa atbilde uz deputātu Burvja, Bojāra, Čevera, Salkazanova un Lejas jautājumu par Ceļu policijas pasākumiem gājēju audzināšanai un autobraucēju drošības nodrošināšanai. Vai iekšlietu ministrs ir zālē? Nav. Vai deputāti ir apmierināti ar rakstisko atbildi? Nav. Tātad šo jautājumu mēs pārceļam uz nākamo sēdi.

Nākamā ir ārlietu ministra Induļa Bērziņa atbilde uz deputātu Arņa Kalniņa, Čevera, Lejas, Lāzo un Burvja jautājumu par vīzu režīmu ar Krieviju, Ukrainu un Baltkrieviju. Jūsu rīcībā divas minūtes. Lūdzu!

I.Bērziņš

(ārlietu ministrs). Rakstiski, cienījamie kolēģi, ir šī atbilde, un es ceru, ka deputāti ir apmierināti ar atbildi, jo tur ir precīzi formulēts tas, ko deputāti gribēja zināt. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Deputāti ir apmierināti ar atbildi. Paldies!

Nākamā — Ministru prezidenta Andra Šķēles un finansu ministra Edmunda Krastiņa atbilde uz deputātu jautājumu par sanitārās robežinspekcijas maksas pakalpojumu ieviešanas likumību . Finansu ministra un Ministru prezidenta vārdā zemkopības ministrs Kalvīša kungs.

A.Kalvītis

(zemkopības ministrs). Cienījamie deputāti! Tātad ir sniegtas rakstiskas atbildes. Es domāju, ka tās ir ļoti izsmeļošas, un vai šīs atbildes jūs apmierina?

Sēdes vadītājs.

Deputāti ir apmierināti ar atbildi. Paldies!

Nākamā — Ministru prezidenta Andra Šķēles atbilde uz deputātu jautājumu par Latvijas Republikā esošajiem fondiem, kuru dibināšanas statūtkapitālā ir valsts daļa . Šķēles kungs nav nevienu ministru arī nosūtījis atbildēt. Deputāti ar rakstisko atbildi nav apmierināti? Ir apmierināti? Ir apmierināti. Paldies!

Nākamā — kultūras ministres Karinas Pētersones atbilde uz deputātu jautājumu par Nacionālās operas finansēm . Vai deputāti ir apmierināti ar rakstisko atbildi? Ir apmierināti. Paldies!

Nākamā — iekšlietu ministra atbilde uz deputātu jautājumiem par šī gada 8.novembrī Ceļu policijas veikto akciju alkohola vai narkotisko vielu lietošanas noteikšanā autobraucējiem . Vai deputāti ir apmierināti ar rakstisko atbildi? Tādā gadījumā šo atbildi pārceļam uz nākošo sēdi.

Nākamā — Ministru prezidenta Andra Šķēles atbilde uz deputātu jautājumu par Ministru prezidenta Andra Šķēles uzstāšanos Latvijas radio . Atbildes nav. Cienījamie kolēģi, kas ir izturējuši. Atbildes vietā viņš pilnvaroja ārlietu ministru atbildēt. Un pie tam atbilde apmēram tāda — vai taisnība, ka galds ir no koka? Varbūt, ja tas ir brūnā krāsā.

Sēdes vadītājs.

Tātad atbildi uz šo jautājumu mēs pārceļam, nav apmierināti. Pārceļam uz nākamo sēdi. Pirmais iesniedzējs Imants Burvis nav apmierināts. Tātad jautājumu, atbildi uz šo jautājumu pārceļam uz nākamo sēdi.

Ministru prezidenta Andra Šķēles un finansu ministra Edmunda Krastiņa atbilde uz jautājumu par valsts valodas apmācību . Vai deputāti ir apmierināti ar rakstisko atbildi? Ir apmierināti. Paldies!

Jautājumi un atbildes ir izskatīti.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!