1993.gada 2.februāra sēdes stenogramma

Rīta sēdē

 

*/ Šeit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; / – atzīme, ka tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos – Jāņa Britāna tulkojums.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, lūdzu, reģistrēsimies informācijai! Rezultātu! Paldies.

Par darba kārtību. Vispirms par svītrojumiem, atsevišķiem balsojumiem, papildinājumiem un pēc tam par grozījumiem laika ziņā.

Lūdzu, Vaivada kungs!

J.Vaivads: Kā es saprotu, mums ir kārtējā situācija, kad ir bijis teorētisks pārtraukums. Šinī sakarībā frakcija var sniegt savu paziņojumu pēc šā pārtraukuma, un tas, protams, attiecas arī uz darba kārtību.

Priekšsēdētājs: Kā mēs varētu labāk izdarīt procedūras ziņā? Mēs gan vienmēr sākam ar darba kārtības izskatīšanu, bet šoreiz mums tiešām tika pārtraukta viena jautājuma izskatīšana, jo frakcija aizgāja, pieprasījusi pārtraukumu. Būtu acīmredzot loģiski... Ko es te daudz domāšu, kas te ir loģiski un kas ir neloģiski, jūs labāk izsakiet savus priekšlikumus par procedūru.

J.Vaivads: Tātad frakcija “Satversme” vēlreiz izskatīja jautājumu attiecībā uz Bojāra kunga sagatavoto likumprojektu par pilsoņu tiesību atzīšanu latviešiem, kas ieceļojuši Latvijā, un faktiski pēc debašu un dokumenta apspriešanas gaitas konstatē, ka sagatavotais likumprojekts ļoti daudzās vietās ir juridiski pretrunīgs un nepilnīgs, ko atzīst arī pats autors.

Otrkārt, tas ir diskriminējošs attiecībā gan uz lībiešiem, gan uz latgaļiem un arī no šā viedokļa ir nepilnvērtīgs.

Treškārt, mūsu galvenais uzdevums ir Latvijas valsts atjaunošana, kas var būt vienīgā valsts, kura aizstāvēs arī latviešu intereses. Tātad prioritāte mums ir noteikta – normālas valsts atjaunošana.

Tādējādi, ņemot vērā visus šos apstākļus un visu pārējo, frakcija ierosina svītrot šo jautājumu no darba kārtības. Tāds ir frakcijas ierosinājums, un tas tiek ieteikts arī balsošanai.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, kolēģi, vēl par procedūru! Tātad ir ierosinājums turpināt apspriest pārtraukto jautājumu. Jā, tā ir jautājuma apspriešanas turpināšana, taču frakcija ierosina to svītrot no darba kārtības, pārtraucot apspriešanu.

Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Arī Tautas frontes frakcijas vadības vārdā es aicinu svītrot no darba kārtības 1.punktu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Bojāra kungs!

J.Bojārs: Cienījamie kolēģi! Es šoreiz atbalstu cienījamo Gorbunova kungu, jo jautājums tika pārtraukts: frakcija pieprasīja pārtraukumu un tā var uzstāties šeit ar savu pozīciju, kā balsot. Taču, atvainojiet, – mēs jau nobalsojām par to, ka šo jautājumu vajag ietvert darba kārtībā. Šāds balsojums jau ir bijis.

Otrkārt, es gribu pateikt, ka Vaivada kungs melo. Es neesmu atzinis likumprojektu par nepilnīgu. Ja viņam pašam, Vaivada kungam, ir kādas nepilnības, tad nu tā.

Treškārt, es gribu atgādināt, ka cienījamajiem “Satversmes” locekļiem ir ļoti vāja atmiņa. Kad mēs apspriedām 1914.gada bēgļu likumu, tad cienījamais Freimaņa kungs izteicās, piemēram, šādi... Šeit man ir stenogramma: “Man ļoti sāp sirds, bet es nevarēšu balsot par šo dokumentu. Es Vēlēšanu komisijā ierosināju iekļaut visus šos jautājumus par Krievijas latviešiem tāpēc, ka es toreiz balsoju, runāju un domāju par nacionālo principu. Gluži otrādi! Un es te paredzēju, ka Latvijas latvieši, tāpat kā Rietumu latvieši, ir tādi paši latvieši. Un es nebalsoju tāpēc, ka šis princips šeit nav iestrādāts.” Citāts beidzas. Tad es nezinu, cik seju ir šiem cilvēkiem. Man vēl ir jautājumi, un es varu nocitēt arī pārējos, kuri ir uzstājušies par šo 1914.gada emigrantu problēmu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kiršteins!

A.Kiršteins: Godājamie deputāti! Runājot par sejām, varu sacīt, ka es paņēmu Bojāra kunga agrākos priekšlikumus par iepriekšējo projektu – par Pavalstniecības likumu – un atklāju, ka tur ir pavisam cita formulācija. Mēs, Latvijas Nacionālās neatkarības kustības deputātu grupa, arī to izskatījām un piekrītam, ka šajā iepriekšējā Bojāra kunga iesniegumā tas viss jau ir daudz precīzāk uzrakstīts. Es gribētu nolasīt, lai nebūtu jārunā par dažādām sejām. Tātad tur ir runa par repatriantiem no deportēto kolonijas, no bēgļu un viņu pēcnācēju vidus. Līdz ar to, ņemot vērā, ka, piemēram, Latgalē šie bēgļi, deportētie un kolonisti, kas izbrauca līdz Pasaules karam, pēc savas pavalstniecības bija Krievijas pavalstnieki, bet pēc ticības katoļi, un saskaņā ar šo likumprojektu ir absolūti neiespējams kaut kādā mērā atjaunot viņu pavalstniecību jeb pilsonību.

Un otrs. Absolūti nekas nav teikts par tiem simtiem un varbūt pat tūkstošiem (jo mums nav precīzas statistikas par šiem Latvijas pilsoņiem), kuri demonstratīvi atteicās no Latvijas pavalstniecības, nodeva savas pases 20.–30.gados un aizbrauca uz Krieviju.

Tāpēc mūsu viedoklis ir tāds: ņemot vērā visas šīs nepilnības, pašreiz ir pāragri par to balsot. Pie tā vēl ir nopietni jāstrādā un jādod Saeimai vairāki varianti, lai tā izšķiras par šo projektu. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Vaivada kungs!

J.Vaivads: Par procedūru. Mēs tātad apstājāmies pie tā, ka tika nobalsots vai, pareizāk sakot, netika pieņemts Freimaņa kunga priekšlikums – nodot likumprojektu pārstrādāšanai. Šis priekšlikums, ko mēs tagad iesakām, ir radikālāks – tas vispār ierosina svītrot no darba kārtības.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Zaļetajevs!

S.Zaļetajevs: */Esmu ļoti pateicīgs Kiršteina kungam par to, ka viņš sāka jautājuma apspriešanu pēc būtības, reizē ar to aizejot no procesuālām problēmām. Taču es vēl gribētu precizēt mūsu procedūras jautājumus. Cik reizes var izvirzīt jautājumu par kaut kādas problēmas izslēgšanu no darba kārtības? Priekšlikums par to, lai šo jautājumu izslēgtu no darba kārtības, bija jau pagājušajā reizē, tas netika pieņemts. Vai tas nozīmē, ka tādā gadījumā, ja arī tagad tas netiks pieņemts, pēc 15 minūtēm kādam būs tiesības to izvirzīt no jauna un atkal notiks balsošana? Un balsošana notiks katru reizi, ja kāds cits šo priekšlikumu no jauna izvirzīs? Es gribētu saņemt izsmeļošu informāciju, lai mēs visi zinātu, kā jāizlemj ne tikai šī, bet arī visas citas procesuālās problēmas./

Priekšsēdētājs: Birkava kungs cītīgi studē visas nianses, bet katrā ziņā, manuprāt, principā jau ir skaidrs, ka plenārsēde vienmēr var pieņemt tādu lēmumu, kādu tā vēlas pieņemt; jā, arī procedūras jautājumos, ja vien tas nav pretrunā ar likumu vai Augstākās padomes lēmumu. Taču mūsu reglamentā nav tieši tāda ieraksta, ka to nevarētu darīt vai ka tas būtu aizliegts. Un, ja tas tā nav ierakstīts, tad, redziet, es tīri loģiski domāju, ka tā tas varētu būt – plenārsēde var ierosināt un ar savu balsojumu pārtraukt vai svītrot no darba kārtības kāda jautājuma izskatīšanu. Ja kādam ir principiālas iebildes un viņš var atsaukties uz reglamentu – lūdzu!

Lūdzu, Bojāra kungs!

J.Bojārs: Es gribētu dot vēl vienu juridisku informāciju. Es pārbaudīju arī Beļģijas likumdošanu, un viņi 1991.gadā visiem trešās pakāpes migrantiem ir devuši absolūtas tiesības iegūt pilsonību. Otrās pakāpes migranti, atvainojiet, tie ir krāsainie, bet mēs nedodam pilsonību Einiņam, kurš ir latvietis un kurš ir dzimis Latvijā. Es nezinu, kāda morāle ir šiem cilvēkiem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kolēģi, es aicinu jūs balsot un izteikt savu viedokli par Vaivada kunga ierosinājumu, kuru viņš izteica frakcijas vārdā, – svītrot šo jautājumu no izskatīšanas. Lūdzu rezultātu. Par – 50, pret – 51. Turpināsim apspriest! Ja kādam ir iebildes, nāciet pie mikrofona un komentējiet!

Lūdzu, Dobeļa kungs!

J.Dobelis: Gorbunova kungs, kad mēs no rīta reģistrējāmies, bija tik tikko pāri 90, bet tagad uzreiz ir 112. Es tomēr gribētu palūgt izdruku un pārbaudīt tos uzvārdus, kuri tur ir.

Priekšsēdētājs: To jūs varēsit darīt vēlāk, bet es jūsu zināšanai varu pateikt, kurus kolēģus es redzēju. Dainis Īvāns ienāca tad, kad mēs reģistrējāmies. Es domāju, ka tas nu gan nav arguments, taču, ja jums ir cits arguments, tad – lūdzu!

J.Dobelis: Nē, kāds nu tur vairs arguments...

Priekšsēdētājs: Jā, lūdzu, to visu var noskaidrot, kuri balsojuši “par”, kuri – atturējušies vai kuri vispār ir balsojuši.

Kolēģi, vai mēs tagad turpināsim izskatīt šo jautājumu vai apstiprināsim darba kārtību visai nedēļai? Atkal es varu teikt tikai to, ka varbūt, ņemot vērā mūsu praksi un to, ka šis jautājums ir darba kārtībā, vajadzētu apstiprināt visus pārējos jautājumus nedēļai un tad kā vienmēr uzsākt darbu.

Lūdzu, par svītrojumiem un atsevišķiem balsojumiem. Dobeļa kungs, mēs turpināsim, bet jūs izpētiet visu, kā nākas, un tad... Es te neesmu tas, kas jums uz visu var atbildēt. Uzrakstiet savus secinājumus un iesniedziet, nevis izturieties kā kaut kāds cerbers, ka šite tas un šite tas... Esiet tik laipns un uzrakstiet, kas jums ir sakāms, iesniedziet un es likšu uz balsošanu jūsu priekšlikumu.

Lūdzu, Čepāņa kungs!

A.Čepānis: Tirdzniecības un pakalpojumu komisija ierosina šonedēļ neizskatīt darba kārtības 19.jautājumu par tirdzniecību ar pārtikas precēm Latvijas tirgos sakarā ar to, ka mūsu komisija gatavo šo jautājumu plašāk, taču pēc pāris nedēļām mēs to iesniegsim plenārsēdei izskatīšanai.

Priekšsēdētājs: Būs atsevišķs balsojums, jo šo jautājumu iesniedza deputāts Kiršteins.

Lūdzu, Ščipcovs!

O.Ščipcovs: */Es ierosinu noņemt no izskatīšanas balsošanu par likumprojektu par Brīvības pieminekli un Brāļu kapiem. Es ierosinu atgriezties pie tā apspriešanas citreiz, lai balsošana notiktu ar lielāku kvorumu. Tas attiecas uz punktu par pārapbedīšanu. Es lūdzu to izdarīt, jo šis punkts piesaista visas civilizētās pasaules uzmanību. Un īpaši vēl tādā dienā, kad pirms 50 gadiem pie Staļingradas tika izšķirts jautājums par antihitleriskās koalīcijas uzvaru. Pateicos./

Priekšsēdētājs: Godātais kolēģi Ščipcov, visu to mēs varam lemt, balsojot pulksten 13.00, jo saskaņā ar mūsu procedūru šis jautājums ir iekļauts balsošanā, un tas ir jau apspriests. Noņemt no apspriešanas mēs to nevaram, mēs varam izteikt savu viedokli tikai balsojot. Kādi vēl ir priekšlikumi?

Lūdzu, Karlsons!

J.Karlsons: Sakarā ar darba kārtības 19.jautājumu.

Priekšsēdētājs: Tas būs atsevišķs balsojums. Es taču jums teicu.

J.Karlsons: Par balsošanas motīviem.

Priekšsēdētājs: Nu, kā tad! Vai būs vēl kādi svītrojumi? Nav. Kolēģi, lūdzu uzmanību! Svītrojumu komisijas vārdā vai iesniedzēja vārdā nav. Būs atsevišķs balsojums par 19.punktu – par lēmuma projektu “Par tirdzniecību ar pārtikas precēm Latvijas tirgos”. Deputāta Čepāņa argumentus jūs dzirdējāt. Vēl savus argumentus grib izteikt deputāts Karlsons. Lūdzu.

J.Karlsons: Jautājumā par 19.punkta iekļaušanu darba kārtībā. Tirdzniecības komisijā šis jautājums tika izskatīts, un pretenziju kā tādu nebija. Mans viedoklis ir tāds, ka šis jautājums ir pasniegts korekti, un, ja tas tiks izskatīts plenārsēdē un pozitīvi pieņemts, tad tas tikai atvieglos šā jautājuma par visu tirgu reorganizāciju un nostabilizēšanu Latvijā risināšanu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Budovska kungs!

M.Budovskis: Cienītie kolēģi! Attiecībā uz šo lēmuma projektu. Man divas reizes ir bijusi Iekšlietu ministrijā saruna ar ministru. Es esmu bijis tirgū un runājis ar tirdzniekiem. Situācija patiešām tur ir katastrofāla. Viens moments ir tas, ka tirgū koncentrējas noziedzīgi elementi. Otrs. Tirgū vietas mūsu republikas iedzīvotājiem ir ļoti grūti, vārda tiešā nozīmē, izcīnīt, jo viņi tiek bloķēti vai vienkārši fiziski pat izlikti. Es domāju, ka šis lēmums ļaus uzlabot situāciju ne tikai tirgū, bet arī kopumā kriminogēnajā situācijā mūsu republikā. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Preinbergs!

G.Preinbergs: Lai kā es arī cienītu deputātu Kiršteinu, viņa domas un centienus, es tomēr piekrītu Čepāņa kungam, ka šim lēmuma projektam ir jābūt ievērojami plašākam kaut vai tāpēc vien, ka pie šā likuma izstrādes būtu jāņem vērā veselības aizsardzības un veterinārmedicīnas noteikumi. Šobrīd tirgū šajā jomā ir absolūts haoss, bet tas neatspoguļojas minētajā likumā. Paldies.

Priekšsēdētājs: Kiršteins, lūdzu!

A.Kiršteins: Godājamie deputāti! Šis lēmums ir jāiekļauj ļoti steidzīgi, jo, pirmkārt, gandrīz trīs gadus pēc Neatkarības deklarācijas pieņemšanas nav pieredzēta lielāka ņirgāšanās par latviešu zemniekiem, kāda pašreiz notiek Latvijā. Otrkārt, Norvēģijā un Somijā, kā jūs zināt, masveidīgi izmet Latvijas pilsoņus no visiem tirgiem. Un, treškārt, brīvās tirdzniecības līguma ar Igauniju un Lietuvu – es jums to saku no Ārlietu komisijas viedokļa – tuvākajā laikā nebūs, kur šie jautājumi būtu regulēti. Tas būs pēc kāda laika. Pēc tam, kad šis likums tiks pieņemts, tad tur jau būs atrunāta citāda kārtība par Baltijas valstu pilsoņiem. Tāpēc tas ir steidzīgi jāpieņem, jo Iekšlietu ministrija un arī valdība visu laiku atsaucas uz Augstāko padomi, ka nav nekādu lēmumu. Turklāt martā būs vīzu izsniegšana un tātad līdz ar to tiktu atvieglots darbs mūsu konsulārajiem dienestiem, jo tad varētu neizsniegt vīzas cilvēkiem, kuriem absolūti nav nekāda pamata Latvijā ierasties ar vienu kilogramu riekstu. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Andrejs Krastiņš, lūdzu!

A.Krastiņš: Godājamie kolēģi, arī es atbalstu Kiršteina kunga iesniegto lēmuma projektu. Uzskatu, ka tas ir nekavējoties jāpieņem. Turklāt ierosinu, ka tā izskatīšana ir jānosaka uz noteiktu laiku – pulksten 12.00 un šodien pat jāpieņem. Ja kāds vēlas, tas pulksten 11.30 pārtraukumā var aiziet līdz Centrāltirgum, apskatīties un tad nākt un balsot. Manuprāt, tad nekāda aģitēšana nebūs vajadzīga. Situācija ir katastrofāla, un tā ir jāatrisina. Es nesaprotu tos kolēģus, kuri dažādi mēģina šo jautājumu ievilcināt. Tā ka arī es atbalstu šā lēmuma projekta iekļaušanu darba kārtībā un tā izskatīšanas noteikšanu uz konkrētu laiku – pulksten 12.00. Un par to tad arī varētu balsot. Paldies.

Priekšsēdētājs: Berķa kungs, pēc tam – Ābiķis un Ozols.

A.Berķis: Esmu pārsteigts par Čepāņa kunga paziņojumu, jo esmu sašutis par to, kas notiek tirgū. Es pie Čepāņa kunga ierados tūlīt pēc Jaungada un runāju par to, ka tieši Tirdzniecības un pakalpojumu komisijai ir uzdots izstrādāt Ābiķa kunga projektu par kārtību Rīgas tirgos. Čepāņa kungs atbildēja, ka šis jautājums tiek skatīts un tiek kārtots. Es domāju, ka šo jautājumu atlikt nevar ne drusciņ. Arī Lauku frakcija ir sagatavojusi savu variantu par kārtības ieviešanu Rīgas tirgos, un es lūdzu šo jautājumu atstāt darba kārtībā savā vietā.

Priekšsēdētājs: Ābiķa kungs, lūdzu!

Dz.Ābiķis: Jā, starp citu, par Rīgas tirgiem es iesniedzu šo jautājumu vairāk nekā pirms diviem mēnešiem. Un faktiski pēc likuma šis jautājums bija jau sen jāizskata, jo komisija to netika izskatījusi mēneša laikā, kā tas bija paredzēts. Zināma taisnība ir arī Čepāņa kungam, jo šinī variantā, ko ir iesniedzis Kiršteina kungs, šis jautājums ir skarts ļoti šaurā plāksnē, un tas nebūt neatrisina tirgus problēmas, pieņemot tikai šo vienu punktu. Jo Rīgā, aizliedzot Centrāltirgū tirgoties ārvalstniekiem, tanī pašā laikā ir jāatceras, ka tur galvenā problēma ir tāda, ka tur, kur ir jātirgo pārtika, tur tirgojas ar rūpniecības preču izstrādājumiem un tā tālāk. Tā ka šis jautājums būtu jāskata kompleksi, un, ja mēs skatām Kiršteina kunga variantu, tad noteikti vajadzētu pie reizes skatīt arī to, ko iesniedza lauksaimnieki. Arī es iesniegšu savu variantu. Jo, ja mēs skatām tikai šo dokumentu, tad tas ir pārāk šauri ņemts un tiešām neko neatrisina.

Priekšsēdētājs: Ozola kungs, pēc tam – Čepānis.

I.Ozols: Cienījamie kolēģi! Kiršteina kunga iesniegtā dokumenta izskatīšana un pat pieņemšana absolūti neizslēdz iespēju Tirdzniecības un pakalpojumu komisijai paplašināt un visaptveroši iestrādāt vajadzīgo materiālu un iesniegt parlamentā to, kas līdz šim nav izdarīts. Tad tas plaši aptvertu visu šo problēmu kopu, gan ietverot Ābiķa kunga priekšlikumu, gan ietverot arī zemnieku priekšlikumu kā tādu, bet tam, kas notiek mūsu tirgos, tam nekavējoties ir jāpārvelk strīpa pāri. Es atbalstītu Krastiņa kunga priekšlikumu, ka noteikti vajag fiksētā laikā šo jautājumu izskatīt un par to nobalsot, jo tas būtu reālākais atbalsts gan zemniekiem, gan arī praktiski visiem Rīgas iedzīvotājiem kopumā.

Priekšsēdētājs: Čepāņa kungs, lūdzu!

A.Čepānis: Tirdzniecības un pakalpojumu komisija šo jautājumu vēlas atrisināt pēc būtības. Mēs neiesaistāmies ar šā jautājuma risināšanu priekšvēlēšanu kampaņā un aģitācijā.

Attiecībā uz Ābiķa un Ozola kunga priekšlikumiem es viņiem ieteiktu būt tikpat lieliem speciālistiem tirdzniecības jautājumos, kādi viņi ir valodas un budžeta jautājumos. Tādēļ es tomēr ierosinu šo jautājumu atlikt kaut vai gluži vienkārši tādēļ, ka 1.punkts ierosinātajā lēmuma projektā neatbilst pašreiz spēkā esošajiem Latvijas Republikas likumiem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kolēģi, balsosim! Mūsu prakse ir tāda, ka mēs balsojam par iesniegto likumprojektu iekļaušanu darba kārtībā. Šā lēmuma projekta iekļaušanu darba kārtībā atbalstījis arī Augstākās padomes Prezidijs.

Mēs balsosim par tā iekļaušanu, bet jūs izsakiet savu viedokli, kā paši vēlaties, – iekļaut vai neiekļaut. Prezidijs to iesniedz iekļaušanai. Lūdzu rezultātu. Paldies, ir iekļauts darba kārtībā.

Vai jūs par laiku gribat ko teikt?

I.Ozols: Jā, par laiku. Es vēlētos, lai nobalsotu arī par laiku.

Priekšsēdētājs: Vai citu atsevišķu balsojumu vairs nav? Tātad sāksim izskatīt laikus. Tieši šo lēmuma projektu par tirdzniecību ar pārtikas precēm Latvijas tirgos ierosina izskatīt pulksten 12.00.

Lūdzu, Kinnas kungs!

J.Kinna: Es ierosinātu to izskatīt nevis šodien pulksten 12.00, bet rīt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Zaļetajevs!

S.Zaļetajevs: */Parastā prakse ir tāda, ka konkrēts laiks tiek noteikts gadījumos, ja tiek pieaicinātas augsta ranga amatpersonas. Tieši viņu dēļ parasti tiek kāda jautājuma izskatīšanai fiksēts konkrēts laiks. Kā es to saprotu, šī jautājuma apspriešanai neviens speciāli uz Augstāko padomi netiek saukts. Tāpēc es neredzu īpašu nepieciešamību noteikt konkrētu laiku, kad sākt šī jautājuma izskatīšanu. Šeit ir tikai viens negatīvs moments. Tas izpaužas tā: šī lēmuma izpildīšanai nāksies pārtraukt pusvārdā iepriekšējā jautājuma apspriešanu, kas, dabiski, rada grūtības. Un, ja dienas kārtības iepriekšējā jautājuma apspriešanas pārtraukšanai nav īpašas nepieciešamības, vēl jo vairāk tāpēc, ka nav augstu amatpersonu pieaicināšanas, tad es lūdzu šo konkrēto laiku nenoteikt, jo nav nepieciešamības veikt speciālus pasākumus šī jautājuma izskatīšanai./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, kādi vēl ir priekšlikumi? Nav. Tātad ir divi priekšlikumi: viens – izskatīt šodien pulksten 12.00, otrs – rīt pulksten 12.00. Būs divi balsojumi.

Tātad vispirms balsosim par to, lai šo dokumentu izskatītu šodien pulksten 12.00. Lūdzu. Par – 47...

Tagad par to, lai apspriestu rīt pulksten 12.00. Lūdzu rezultātu. Par – 65. Tātad rīt šis jautājums būs pulksten 12.00.

Vai ir vēl kādi grozījumi laika ziņā? Nav.

Godātie kolēģi, esmu saņēmis Endeles kunga, mūsu balsu skaitīšanas komisijas priekšsēdētāja, šādu vēstuli: “Izskatot deputāta Dobeļa iesniegumu par balsošanu sakarā ar darba kārtības 1.punktu, konstatēju, ka Zeltkalne balsošanā nav bijusi klāt, bet šeit ir balsojusi “par”, bet Kiršteins balsojot ir kļūdījies. Līdz ar to ir šāds rezultāts: par – 51, pret – 40, atturas – 10.”

Diemžēl jāsaka tikai tas, ka arī Endeles kungs šeit ir kļūdījies, jo Brigita Zeltkalne izdrukā ir balsojusi nevis “par”, bet “atturas”. Tomēr būtību tas, protams, nemaina, bet šo sēdes protokolu... Vai tas ir sēdes protokols, kuru jūs iesniedzāt? Tad mums ir jālemj. Es saprotu, ka jūs esat priekšsēdētājs un tādas lietas sēdē izskatāt nevis personīgi...

Lūdzu, Endeles kungs!

J.Endele: Šī balsu pārskatīšana ir personīga, tas nav sēdes lēmums. Un vēl ir otra lieta. Attiecībā uz Kiršteina kunga balsi varu teikt, ka mūsu reglamentā ir runa par kļūmēm, nevis par kļūdīšanos. Tādējādi tas arī ir strīdīgs jautājums.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, lūdzu, par procedūru! Kā es saprotu, tad šādā gadījumā, ja iesniedz komisija, plenārsēdei komisijas konstatējums ir jāapstiprina, bet, ja iesniedz komisijas vadītājs tikai savā vārdā, tad mums ir jādebatē par to. Lūdzu.

J.Celmiņš: Ja šeit komisija pārskatīs nodotās balsis, tad man jāatvainojas, jo, uzsākot balsošanu, es steigā nevarēju sameklēt savu atslēdziņu, tāpēc nepaspēju nobalsot. Es balsoju “par”. Lūdzu tādā gadījumā manu balsi pieskaitīt klāt kā “par”.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Dobeļa kungs!

J.Dobelis: Cienījamie kolēģi, man ir tāds priekšlikums. Kā redzat, ir radušās vairākas neskaidrības par balsošanu, un varbūt, ja mēs rūpīgi paskatītos, tad vēl kāds ir “balsojis”, kurš nav bijis zālē. Tādā gadījumā ir ļoti vienkāršs piedāvājums: pirmajā pārtraukumā vai līdz pirmajam pārtraukumam balsu skaitīšanas komisija lai sanāk kopā un nolemj, un, pirms nav bijis balsu skaitīšanas komisijas lēmuma, mēs šo jautājumu darba kārtībā neiekļaujam. Mēs taču varam tik daudz pagaidīt.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Protams, ja mēs gribam nemitīgi ap šo jautājumu knakstīties, tad tas ir cits jautājums, bet procedūras jautājumos mēs vienmēr varam pārbalsot. Ja jums ir šaubas par jūsu balsojumiem, mēs varam visi vēlreiz reģistrēties un pārbalsot. Visi, kuri ir zālē, var iebāzt atslēdziņas, sekretariāts nozvanīs, un mēs vienkārši pārbalsosim. Kādas šeit ir problēmas – es nesaprotu.

Lūdzu, Endeles kungs!

J.Endele: Es atbalstu priekšsēdētāja teikto, jo komisija nevar pieņemt lēmumu tāpēc, ka šobrīd nav tik un tik daudz komisijas locekļu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Zaļetajeva kungs!

S.Zaļetajevs: */Es, protams, esmu nedaudz pārsteigts par tādu momentānu reakciju uz manu paziņojumu. Es gribētu, lai tikpat momentāna reakcija no vadības puses, kas ir priekšsēdētāji šīs sesijas sēdēs, būtu arī uz citu deputātu paziņojumiem.

Kā es saprotu, pašreizējā momentā tiek izskatīts jautājums par nedēļas darba plānu. Mēs beidzām izskatīt jautājumus, kurus bija izvirzījis Augstākās padomes Prezidijs, un tālāk, sekojot iedibinātajai tradīcijai, seko papildinājumi darba kārtībai. Kamēr mēs neesam beiguši apspriest jautājumus par darba kārtību, ir nekorekti kaut kādā veidā pārtraukt to un sākt izlemt citus jautājumus. Tomēr pabeigsim risināt šo problēmu un nenovirzīsimies sāņus! Kad būs pilnīgi atrisināts jautājums par darba kārtību, tad sāksim citu problēmu izlemšanu.

Tāpēc man par darba kārtību ir konkrēts priekšlikums, kas attiecas uz to daļu par papildinājumiem. Es ierosinu Augstākās padomes Prezidija piedāvāto darba kārtību papildināt ar jautājumu par Pilsonības un imigrācijas departamenta darbību. Kad šis jautājums tiks likts uz balsošanu, es lūdzu man dot iespēju sīkāk pamatot šo priekšlikumu./

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Varbūt nedaudz nomierināsimies... Tā kā Zaļetajeva kungs man aizrādīja, arī man ir pilnīgas morālas tiesības viņam aizrādīt. Kad es jautāju, vai ir vēl kādi citi priekšlikumi, tad priekšlikumu un papildinājumu nebija, arī grozījumu nebija. Tad es nolasīju šo rakstveidā iesniegto balsu skaitīšanas komisijas priekšsēdētāja vēstuli. Protams, ja mums ir vēl papildinājumi, tad mēs tos izskatīsim un par tiem balsosim. Vienu tādu ir iesniedzis Zaļetajeva kungs. Vai ir vēl kādi papildinājumi?

Lūdzu, Bojāra kungs!

J.Bojārs: Cienījamais priekšsēdētāj, es par procedūru. Tātad šeit ir pilnīgi skaidra situācija. Vieni ir par šo likumprojektu, otri ir pret. Trešdien mēs beidzām šo jautājumu tādā pakāpē, ka atlika tikai nobalsot. Mēs tad izskatīšanu pārtraucām. Tagad vēlreiz izgāzt šo likumprojektu, respektīvi, svītrot to no darba kārtības, “Satversmei” neizdevās. Beigsim, kā Endziņš teica, šo vāvuļošanu un vienkārši nobalsosim “par” vai “pret” šo likumprojektu, lai ir skaidrs, kurš ir par un kurš ir pret. Paņemsim izdruku, un viss. Kāpēc notiek šāda muļķošanās? Kas te notiek mūsu acu priekšā? Procesuālā muļķošanās?

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, mums tiešām tagad vajadzētu apspriest Zaļetajeva kunga priekšlikumu par papildinājumiem. Vai ir vēl kādi papildinājumi darba kārtībai? Lūdzu.

V.Dozorcevs: */Es tikai nesaprotu, vai mēs gatavojamies šo balsojumu pārbalsot? Tādā gadījumā es uzstāšos./

Priekšsēdētājs: Godātais kolēģi, tad, kad es ierosināšu pārbalsošanu, es laipni lūgšu visus izteikt savu viedokli par šo jautājumu. Tagad tiešām runāsim par papildinājumiem.

Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Godājamie kolēģi, es aicinātu nekādā ziņā nepieņemt mūsu augsti cienījamā Zaļetajeva kunga provokatorisko priekšlikumu. Jo mēs visi skaidri saprotam, kādēļ tas tiek darīts. Noraidīsim šo priekšlikumu, jo nekādas jēgas no tā nav.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Zaļetajev!

S.Zaļetajevs: */Tā kā mēs esam pārgājuši uz mana priekšlikuma apspriešanu pēc būtības, es gribu to pamatot. Lieta tā, ka es atstāju uz deputāta Freimaņa sirdsapziņas mana priekšlikuma novērtējumu kā provokatīvu, es varēju gaidīt atbilstošu reakciju no sēdes priekšsēdētāja puses, bet tas nav svarīgi. Runa ir, lūk, par ko.

Kā zināms, pagājušajā nedēļā bija priekšlikums izskatīt jautājumu par neuzticības izteikšanu valsts ministram sakarā ar viņa atbildību par daudzskaitlīgajiem Latvijas Republikas likumdošanas pārkāpumiem, kurus pieļāvis Pilsonības un imigrācijas departaments. Viens no argumentiem pret šī jautājuma iekļaušanu darba kārtībā bija Tautas frontes frakcijas viedoklis, kuru izteica deputāts Silārs, ka šis jautājums izskatāms citā plānā, ka vispirms jānovērtē departamenta darbība. Tāpēc jautājums par Dineviča kunga atbildību tika noņemts no izskatīšanas. Dabiski, ka zināma loģika šajā argumentācijā bija.

Tieši tāpēc, lai atbalstītu Silāra kunga priekšlikumu, mūsu deputātu grupa nolēma, ka tiešām ir jēga izskatīt jautājumu par Pilsonības un imigrācijas departamenta darbību. Par ko ir runa? Mums visiem labi zināms, ka departamenta darbībā tiešām ir vērojami diezgan daudzi Latvijas Republikas likumdošanas pārkāpumi, tajā skaitā likuma par reģistru, Augstākās padomes pērnā gada 28.oktobra lēmuma pārkāpumi. Līdzās tam jautājums par departamenta darbību var tikt apspriests ievērojami plašāk. Var pieskarties ne tikai šiem jautājumiem, bet arī tiem, kas saistīti ar pilsoņu reģistrēšanu, pilsoņu reģistrēšanas savlaicīgu pabeigšanu, kas savukārt saistīta ar kandidātu izvirzīšanu katrā vēlēšanu apgabalā nākamajām Saeimas vēlēšanām. Kā jums zināms, šis darbs jāpabeidz līdz 4.februārim, un no tā, cik sekmīgi šis darbs veiksies, ir atkarīga arī Augstākās padomes lēmuma stāšanās spēkā, kam sakars ar vēlēšanu dienas noteikšanu. Kā redzat, jautājums diezgan nopietns. Tāpēc tas ir jāizskata visos aspektos. Nav nekāda pamata izvairīties no tā izskatīšanas. Tāpēc, neskatoties uz, tā var teikt, ne visai korektu atestāciju, es lūdzu šai lietai pieiet ar veselu saprātu, nevis vadīties tikai no tīri politiskām kaislībām. Lūdzu atbalstīt šī jautājuma izskatīšanu pēc būtības./

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, balsosim par deputāta Zaļetajeva priekšlikumu. Es atvainojos, vēl uzstāsies Dobeļa kungs.

J.Dobelis: Cienījamie kolēģi, šis departaments savu darbību jau gandrīz ir beidzis. 4.februārī būs apkopoti tie reģistrēšanās rezultāti, uz kuru pamata sadalīs mandātus pa vēlēšanu apgabaliem. Pēc tam būs diezgan kārtīgs visu šo rezultātu apkopojums. Un tad būs arī analītisks šā darba novērtējums. Ja mēs šodien šo jautājumu iekļausim darba kārtībā, tad tam nav nekādas loģikas, tad mēs absolūti neko no tā neiegūsim. Tāpēc es ierosinu to tomēr neiekļaut darba kārtībā un netērēt ar to laiku, jo vēlāk mums tik un tā visi šie rezultāti būs jāanalizē. Un tad mēs varēsim spriest, ko ar to visu darīt tālāk.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, balsosim par deputāta Zaļetajeva ierosinājumu – iekļaut darba kārtībā atskaiti par Pilsonības un imigrācijas departamenta darbību. Lūdzu, balsosim. Rezultātu! Par – 32, pret – 54, 22 – atturas. Nav iekļauts darba kārtībā.

Godātie kolēģi, es atkārtoju savu priekšlikumu, un man ir tiesības to darīt tāpēc, ka arī balsu skaitīšanas komisijas priekšsēdētājs atbalstīja šo domu, ka procedūras jautājumā ir radušās neskaidrības balsojuma ziņā. To apliecināja tie kolēģi, kuri šeit piedāvāja savus rakstveida iesniegumus. Tad mums būtu vēlreiz jāpārbalso deputāta Vaivada iesniegums, kuru viņš formulēja tādējādi, ka likumprojekta “Par Latvijas Republikas pilsonības atzīšanu latviešiem, kas atgriežas uz pastāvīgu dzīvi Latvijā” izskatīšanu vajag pārtraukt un svītrot to no darba kārtības.

Dozorceva kungs, ja jūs gribat, jūs varat izteikt savu viedokli, jo jūs jau bijāt sakarā ar šo jautājumu pie mikrofona.

V.Dozorcevs: */Kā es saprotu, pārbalsošana bāzējas uz trim precedentiem: uz to, ka zālē nav Zeltkalnes, uz to, ka Kiršteins ir kļūdījies, un uz to, ka ir kļūdījies Celmiņš. Ja runājam par deputātiem Celmiņu un Kiršteinu, tad viņi ir kļūdījušies, tā var teikt, katrs uz pretējo pusi, tur ir neizšķirts. Paliek tikai Zeltkalnes precedents. Vai mēs šodien atklāsim, kas to ir izdarījis, kas viņas vietā ir nospiedis pogu? Kā es saprotu, šāda situācija līdz šim ir radusies daudzas reizes, bet mēs vēl nekad neesam revidējuši balsošanas rezultātus./

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, balsosim par deputāta Vaivada priekšlikumu – pārtraukt likumprojekta “Par Latvijas Republikas pilsonības atzīšanu latviešiem, kas atgriežas uz pastāvīgu dzīvi Latvijā” izskatīšanu un svītrot to no darba kārtības. Rezultātu! 55 – par, 58 – pret. Tātad tas paliek darba kārtībā.

Sāksim izskatīt šīsnedēļas plenārsēžu darba kārtību. Lūdzu, Krastiņa kungs!

 

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Tātad saskaņā ar apstiprināto darba kārtību un ņemot vērā arī pēdējo balsojumu, pirmais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Par Latvijas Republikas pilsonības atzīšanu latviešiem, kas atgriežas uz pastāvīgu dzīvi Latvijā” pirmajā lasījumā. Likumdošanas jautājumu komisija pagājušajā reizē plenārsēdi nevadīja, taču, atsvaidzinot atmiņā notikušo pēc pierakstiem, var secināt, ka šis likumprojekts ir ticis apspriests un ir atlikusi tikai balsošana, arī izteikšanās par tās motīviem un replikas. Tā kā es tiešām šā jautājuma izskatīšanu nevadīju, tad, ja es kļūdos nekompetences dēļ, lūdzu man atgādināt vai dot ierosinājumus par procedūru tālākai šā likumprojekta apspriešanai.

Bojāra kungs, lūdzu!

J.Bojārs: Cienījamie kolēģi, es vēlreiz atgādināšu, kā mēs beidzām šā jautājuma izskatīšanu trešdien. Mēs pabeidzām šā jautājuma apspriešanu, tāpēc atlika tikai balsot. Un tad tika pieprasīts pārtraukums. Vaivada kungs savus secinājumus par to, kas izdarīts šā pārtraukuma laikā, arī ir izteicis. Atliek nobalsot, ka ir jābeidz šī vāvuļošana.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad sakarā ar šo likumprojektu es redzu 20 deputātu iesniegumu, kurā rakstīts, ka viņi ierosina balsot par likumprojektu “Par Latvijas Republikas pilsonības atzīšanu latviešiem, kas atgriežas uz pastāvīgu dzīvi Latvijā” personāli. 20 deputāti ir minējuši savus uzvārdus un parakstījušies. Tātad lūdzu balsu skaitīšanas komisijas priekšsēdētāju Endeles kungu būt darba gatavībā.

Deputāti var izteikties par motīviem un pasacīt replikas. Ja nemaldos, pirmais bija Freimaņa kungs. Lūdzu.

J.Freimanis: Es gribētu savam godājamajam draugam Bojāra kungam atstāt uz viņa sirdsapziņas jautājumu par vāvuļošanu. Tomēr es gribētu atgādināt, ka bija arī Vaivada kunga iesniegums. Ja reiz mēs esam tikuši tiktāl, tad vajag iestrādāt kaut kādā veidā šo priekšlikumu, lai uz otro lasījumu par šo ļoti augstvērtīgo likumprojektu mums būtu starptautisko organizāciju atzinums, jo pretējā gadījumā, Bojāra kungs... Protams, var būt, ka kvalificēts jurists neapzinās, kādā tintē viņš iekulsies. Es aicinu viņam palīdzēt šajā sakarā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Man, godājamie kolēģi, grūti sekot, kurš bija pirmais, taču es domāju, ka deputāti neapvainosies, ja kāds būs apiets secības ziņā. Geiges kungs, man liekas, bija otrais, bet pēc tam bija Bērza kungs.

I.Geige: Es atceros, ka pagājušajā reizē Simsona kungs, Seiles kundze un arī citi piekrita, ka šinī likumprojektā ietvers arī lībiešus. Taču man ir attiecīgs priekšlikums plenārsēdei: lūdzu uzskatīt, ka konceptuālo balsojumu un šo likumprojektu varētu atstāt tikai lībiešiem. Svītrot no turienes visur vārdu “latvieši”. Jo lībieši ir Latvijas pamattautība, un viņu atgriešanos var izšķirt šo četru mēnešu laikā, bet Saeima varēs pagaidīt, un arī latvieši varēs atgriezties pēc četriem mēnešiem, kad Saeima to pieņems. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Bērza kungs!

A.Bērzs: Par balsošanas motīviem, tas ir, par tiem motīviem, kuri man liks balsot tā vai citādi. Mana rīcība tiek motivēta ar dokumentu. Es nolasīšu tikai fragmentu no viena šāda dokumenta, kas motivēs manu balsojumu: “VK(b)P CK biedram Šataļinam. Slepeni.

“Lūdzam komandēt Latvijas KP CK rīcībā darbam zemkopības orgānos šādus biedrus: par MTS direktora vietniekiem politiskajā darbā:
1) Janaiti Ādolfu Kārļa d., VK(b)P biedru no 1925.gada, biedra kartes numurs... 2) Timoško Aleksandru Aleksandra d., VK(b)P biedru no 1932.gada, 3) Mažuli Jāni Andreja d., VK(b)P biedru no 1918.gada, 4) Ķirsi Eduardu Andreja d., VK(b)P biedru no 1927.gada, 5) Veismani Ivaru Mārtiņa d., VK(b)P biedru... utt.” Latvijas KP CK sekretārs Kalnbērziņš”

Lūk, pēc šāda dokumenta nolasīšanas balsošanas motīvi ir skaidri. Skaidrs būs arī tas, kā es balsošu, bet visskaidrāk būs saprotams tas, kā balsos tie, kuri balsos “par”.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Dineviča kungs!

J.Dinevičs: Cienījamie kolēģi, es neesmu bijis “Satversmes” frakcijā, un es varbūt arī parasti neesmu bijis pašos radikālākajos uzskatos. Taču šoreiz es balsošu pret šo priekšlikumu. Mēģināšu argumentēt – kāpēc. Tas ir tāpēc, lai mēs nerisinātu šo jautājumu pēc tautības principa. Mūsu nostāja visur pašreiz ir bijusi viena: mēs vadījāmies pēc pilsoniskā, mēs nedalām Latvijas iedzīvotājus pēc tautības. Šeit tiek radīts precedents, ka ir cits dalījums – dalījums pēc tautības. Līdz ar to starptautiskās organizācijas, kuras pašreiz ir uzskatījušas, ka mēs ejam šo pilsonisko ceļu un ka līdz ar to Latvijā nav cilvēktiesību pārkāpumu, tās var prasīt, lai šim precedentam sekotu arī citi risinājumi. Kāpēc tādā gadījumā jūs risināt jautājumu tikai attiecībā uz latviešiem? Kāpēc nerisināt arī attiecībā uz pārējām tautībām? Tāpēc es kolēģus aicinātu tomēr ieturēt to līniju, ko Latvija pašreiz ir sākusi šajā jautājumā. Tātad vajadzētu turpināt šo pilsonisko risinājumu, jo līdz vēlēšanām laikam nekas cits nav iespējams. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Selecka kungs!

V.Seleckis: Cienījamie kolēģi, ja te sāk operēt ar dokumentiem un visu pārējo, tad arī man rodas vēlēšanās pieminēt dažus dokumentus. Manās rokās ir 1943.gadā izdots žurnāls, kura nosaukums bija “Tautas palīdzības gadagrāmata”, un šinī žurnālā ir raksts, kura autors ir jurists Akermanis. Tā nosaukums – “Mūsu tautiešu atgriešanās”. Pēc šā raksta var spriest, ka jau tanī laikā Latvijā ir sākusies cīņa par to, lai Latvijā atgrieztos tie latvieši, kuri dažādu iemeslu dēļ bija aizklīduši Austrumos. Līdz 1942.gada 1.oktobrim no Austrumiem bija atgriezušies 4000 latviešu. Šā darba veikšanai ir bijusi nodibināta Tautas palīdzības biedrība. Ar to es gribēju teikt, ka tie cilvēki, kuri cenšas šos Austrumos dzīvojošos latviešus iztēlot par komunistiem, čekistiem un nodevējiem, acīmredzot izdara ļoti nelabojamu kļūdu. Tādā veidā izturēties pret šiem cilvēkiem nedrīkst. Un ir jāsaprot, ka arī Austrumos starp latviešiem ir bijuši dažādi cilvēki, bija arī tādi, kuri atgriezās šinī jaunlaikā un kuri ne ar ko neatšķiras no visas pārējās latviešu tautas. Mēs varam dažādi balsot par šo piedāvāto likumprojektu, varam to arī noraidīt Dineviča kunga minēto argumentu dēļ, bet visrupjākā nekrietnība un, es pat teiktu, neģēlība ir šos Austrumu latviešus iztēlot vienīgi kā komunistus, čekistus un visus pārējos. Ar to mēs tiešām nodarām ļoti lielu postu savai tautai, ja mēs tā izturamies pret šiem cilvēkiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Preinberga kungs!

G.Preinbergs: Es vēlētos lūgt saviem kolēģiem deputātiem un arī priekšsēdētājam piegriezt vērību tam, ka mēs pagājušajā reizē nobalsojām par to, ka likumprojektā būtu jāiekļauj arī punkts par latviešu valodas zināšanām. Rezultāts bija: 50:19:11. Taču līdz šim tas nav izdarīts.

Priekšsēdētājs: Paldies, Preinberga kungs, taču, ja jūs nobalsojāt, tad tas jau ir izdarīts. Tas ar plenārsēdes lēmumu ir iekļauts.

Lūdzu, Budovska kungs!

M.Budovskis: Cienītie kolēģi! Es patiešām negribētu turpināt tādu runu, kādu uzsāka Celmiņa kungs. Tā atkal ir emocionāli piesātināta, un šeit mēs varētu noklausīties vēl desmitiem personīgu likteņstāstu par latviešiem, un tie ir sāpīgi. Taču tanī pašā laikā arī visas mūsu latviešu tautas liktenis ir bijis ļoti sāpīgs. Par to es šeit negribu runāt. Ne jau ar to mēs šodien šeit kaut ko izšķirsim.

Taču es gribētu jums ko atgādināt. Ja mēs šodien balsosim un balsosim “par”, tad tādā gadījumā mēs, pirmkārt, esam ignorējuši to, ko paši esam pieņēmuši, – ka mēs nepaplašinām vēlētāju loku. Mēs to ignorējam, jo paši esam pieņēmuši, ka mēs neuzsāksim naturalizāciju. Mēs ignorējam to, ka neesam iespējuši uzrakstīt un pieņemt Pilsonības likumu. Tagad mēs sāksim vieglprātīgi dalīt, kurš ir latvietis, kurš ir lībietis, kurš ir latgalis. Mēs sāksim runāt par to, ka mēs ignorējam datus, ka daudzi no latviešiem, varbūt arī cittautībnieki no Latvijas brīvvalsts personīgi atteicās, jo tā nav bijusi viņiem pieņemama valsts, un aizbrauca no šejienes.

Un visbeidzot, mēs dosim iespēju visiem tiem, kuri tikai gaida kādus demokrātijas pārkāpumus, runāt par to, ka mēs esam uzsākuši naturalizāciju, ka mēs esam atļāvuši pieņemt pilsonību tikai latviešiem. Taču, cienītie kungi, tā tas nav! Un tāpēc es uzskatu, ka pieņemt šo un balsot “par” mēs vienkārši nedrīkstam, jo ir pārāk daudz jautājumu, kurus mēs neesam atrisinājuši. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vai Bojāra kungs kā autors nebūtu ar mieru runāt pēdējais? Par motīviem. Tas vienkārši būtu loģiski.

Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Cienījamie Latvijas pilsoņi! Mani šoreiz pārsteidz Demokrātiskā centra partijas nostādne. Citējot 1943.gada dokumentu, redzam, ka tas bija vienīgais posms Latvijas valsts dzīvē, kad cilvēki viņu tiesībās tika šķiroti nevis pēc pilsonības, bet pēc etniskās piederības, kad vieni varēja staigāt pa ielas vidu, bet citiem bija jāiet... Pareizāk sakot, kad vieni varēja iet pa ietvi, bet citiem bija jāiet pa ielas vidu. Jūs palasiet grāmatu “These names accuse”! No tās ir izsvītroti visi 1941.gada 14.jūnijā izvestie ebreji.

Latvijas pilsoņi! Atkal tika veidotas grupas, kas meklēja Krievijā... Protams, es varu piekrist tam, kas tika darīts, ka meklēja latviešus, kuri var atgriezties. Taču atkal meklēja nevis Latvijas pilsoņus, bet meklēja tikai vienas etniskās grupas piederīgos. Paskatieties Satversmes garu un burtu, par ko tur tik bieži ir runāts! Tur ir runa tikai par Latvijas tautu, un nekur Latvijas brīvvalsts laikā neviens likums Latvijas pilsoņus nav šķirojis pēc etniskās piederības. Bez tam Konstitucionālā likuma 12.pants ir spēkā arī vēl šobrīd. Un tur ir uzsvērts, ka mēs pilsoņus nešķirojam pēc reliģiskās vai etniskās piederības, politiskās pārliecības vai kā citādi. Padomājiet, lūdzu, Latvijas pilsoņi!

Priekšsēdētājs: Vaivada kungs, lūdzu!

J.Vaivads: Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka darba ievirzē varbūt nevajadzētu pazaudēt to, kas ir šajā darbā sastrādāts. Kā zināms – es jau to minēju savās debatēs –, strādā Repatriācijas komisija Gorbunova kunga vadībā. Un šā likumprojekta mērķis ir tieši repatriācijas veicināšana. Es tātad ierosinu, lai visi debašu materiāli un arī šis likumprojekts tiktu nodots Repatriācijas komisijā un lai mēs kopēji sagatavotu normālu likumu par repatriāciju, kurā būs arī šī sadaļa.

Priekšsēdētājs: Dobeļa kungs, lūdzu!

J.Dobelis: Es, protams, saprotu, ka mums būs nepieciešams vēl ārkārtīgi daudz laika, lai izanalizētu visas šīs mākslīgās aktivitātes, kurām, protams, ir viens vienīgs nolūks un tiek noraidīti šinī gadījumā jebkuri saprātīgi argumenti. Te vispār vairs nav runas ne par kādiem argumentiem. Te ir vienkārši tīra politiskā aktivitāte.

Jūs tagad ļoti uztraucaties par “Satversmes” frakcijas vai dažu citu deputātu aktivitātēm šeit, pie mikrofoniem. Taču sakiet, lūdzu, kurš iesāka šo kņadu? Kurš bija pirmais? Kāpēc ar tādu ārkārtīgu aktivitāti, ar tādu enerģiju cits pēc cita nāk dažādu veidu priekšlikumi, kādā veidā paplašināt pilsoņu loku? Nesanāca ar visiem iedzīvotājiem – labi! Tagad izgudroja, ka uztaisīs jaunu politisku troksni, ielaidīs, lūk, šo latviešu jēdzienu. Un tie paši, kuri mums te slaveni kā internacionālisti un kuri ir atgriezušies lielajā politikā, lai aizstāvētu nelatviešus, viņi mierīgi, ar vēsu sirdsapziņu šinī gadījumā balsos “par” šo likumprojektu. Un darīs to tikai tāpēc, lai sataisītu lieku politisku kņadu, lai dabūtu sev piekritējus noteiktās aprindās. Tikai tāpēc! Speciāli ir uztaisīts nevajadzīgs politisks troksnis, kuram praktiski nebūs nekādas lielas nozīmes. Ieguvēji šinī gadījumā būs daži simti cilvēku, kuri jau sen ir sagatavojušies labvēlīgā gadījumā izmantot to tīri personiskās interesēs. Un es nevaru saprast, kāpēc mēs nevaram iedziļināties arī tajā apstāklī, ka Saeima katrā ziņā var mainīt jebkuru šādu lēmumu. Tātad praktiski tā dzīve nebūs ilga, bet, lūk, šis politiskais kapitāls, šis skandāliņš, tas ir vajadzīgs tieši šinī brīdī. Un tas ir galvenais. Tiešām, ja mēs esam pilsoņi, kuri ciena savu Latvijas valsti, savu brīvvalsti un brīvvalsts likumus, tad mēs nedrīkstam pieņemt šādu likumprojektu.

Priekšsēdētājs: Par motīviem vairs runātāju nav. Bojāra kungs, lūdzu, ir jūsu kārta! Un pēc tam es lūgšu sekretariātu zvanīt, lai varam balsot.

J.Bojārs: Cienījamie kolēģi! Lai Freimaņa kunga atmiņu vēl labāk izgaismotu vai atsvaidzinātu, es pateikšu, ka iepriekšējā diskusijā par 1914.gada bēgļiem... Es atgādināšu, ka tie bija bēgļi, kuri bēga, kurus izdzina ārā, Vācijas armijai atkāpjoties. Izdzina! Jo cara armijas politika toreiz bija tāda, ka vajag atstāt izdedzinātu zemi. Tātad tie bija ne tikai kolonisti, bet arī bēgļi. Bez tam Freimaņa kungs toreiz teica: “Es joprojām palieku pie tā, ka Krievijas Latviešu biedrībai vajadzētu dot šo iespēju apliecināt Latvijas latviešu izcelsmi.”

Tālāk. Šeit mums mēģina iestāstīt, ka mēs esam izlēmuši, ka nepaplašināsim pilsoņu loku līdz Saeimas vēlēšanām. Tie ir meli. Lagzdiņa lēmumā skaidri un gaiši ir rakstīts, ka naturalizācija nesāksies agrāk par 1992.gada 1.jūliju. Tas ir tas, ko mēs nolēmām.

Kāds tagad ir datums, Vaivada kungs? Es visus dokumentus pārbaudīju un es vēlreiz gribu atgādināt, ka tās ir absolūti divas dažādas lietas – cilvēktiesības un tiesības repatriēties uz dzimteni savai tautībai un tai tikt atzītai par pilsoņiem. Es gribu atgādināt, ka Latvija bija tikpat iznīcināta...

Jā, vēl es gribēju pacitēt Ābiķa kungu un viņa lēmumu par 1914.gadu. Viņš sacīja: “Vienkārši nav korekti runāt par šo lēmumu, ka tas attiecas uz Krievijas latviešiem. Tā tas nav!” Viņš toreiz bija ar mieru balsot par latviešiem. Tā viņš izteicās.

Priekšsēdētājs: Ābiķa kungs, no vietas, lūdzu, nevajag runāt, jūs tikai radāt nevajadzīgu diskusiju!

J.Bojārs: Tālāk. Es vēlreiz atgādināšu, ka pasaulē ir viena tauta, kur nekož viens otram rīkli pušu, un tie ir ebreji. Tāpēc viņiem izdevās atjaunot savu valsti. Viņu Konstitūcijā ir ierakstīts: “Katram ebrejam ir tiesības imigrēt Izraēlā un atgūt Izraēlas pilsonību, kolīdz viņš sper kāju Haifā”, Vaivada kungs! Un es pilnīgi piekrītu Gorbunova kungam, kurš saka, ka ir pagājuši jau 50 gadi pēc kara, bet latvieši turpina karot un kosties cits citam rīklē. Es neredzu morāli, kāpēc nevar Einiņam dot Latvijas pilsonību. Un vispār, kāda šeit var būt runa par naturalizāciju? Kurš man to var pateikt? Viņš ir latvietis, Latvijas pilsonis, jo viņš Latvijā ir dzimis un 50 gadus šeit nodzīvojis. Nav dzimis vai ir dzimis, taču viņš ir latvietis. Un mēs viņu uztveram kā latvieti.

Tālāk. Polija bija līdzīgā situācijā kā Latvija, cienījamie kolēģi! Tā ir valsts, kas trīs reizes tika dalīta starp trim impērijām, un pēc tam, pēdējā reizē, to sadalīja starp divām impērijām – starp Vāciju un Krieviju. Ar Polijas atjaunošanas 1951.gada likumu Polija tika atjaunota. Mēs šeit atjaunojam Latviju. Ir teikts, ka jebkura persona, kura dzīvo Polijas teritorijā un var dokumentāri apliecināt, ka viņai ir etnisko poļu izcelsme, ir Polijas pilsoņi. 1939.gadā, tajā pašā piegājienā, kad iznīcināja Latviju, tika iznīcināta arī Čehoslovākija, to saplēsa četros gabalos: daļu teritorijas pievāca Vācija, daļu – Krievija, daļu – Ungārija. Čehi, kad atjaunoja savu valsti, noteica, ka jebkura čehu vai slovāku izcelsmes persona, kura atrodas Čehoslovākijā, ir Čehoslovākijas pilsonis. Bet mēs negribam latviešiem dot pilsonību...

Un pēdējā jūsu vislielākā kļūda, es gribētu teikt, ir saistīta ar cilvēktiesībām. Es esmu runājis ar visām šīm komisijām, kuras ir braukušas šurp, lai pārbaudītu mūsu cilvēktiesību īstenošanu, un neviena no šīm komisijām nekad nav teikusi, ka pilsonība ir cilvēktiesību jautājums. Visi šie juristi saprot, ka pilsonības jautājumi nav cilvēktiesību, bet gan valsts politikas jautājumi. To teica arī Goubla kungs. Izlasiet pagājušās nedēļas “Dienā”, ja jūs to nezināt.

Tālāk. Šeit uzstājās Bērza kungs un ļoti skaisti runāja, cik daudz ļaunu latviešu, komunistu, ir atgriezušies Latvijā. Jūs zināt, Bērza kungs, kas tas ir? Tas ir nevainības prezumpcijas pārkāpums. Tā ir projicēšana – latviešu noziedznieku vai politisko noziegumu projicēšana uz visiem Krievijas latviešiem. Ikvienas tautas piederīgie to vairākumā vienmēr ir godīgi cilvēki, nevis blēži, komunisti, slepkavas, čekisti un tā tālāk. Līdz ar to, pieņemot šādu lēmumu, mēs pārkāpjam nevainības prezumpciju. Mēs liekam ciest cilvēku masai, kura ir absolūti nevainīga un kurai nav jāatbild ne par Vosa, ne par Pugo, ne par Kalnbērziņa grēkiem. Man tas būtu viss.

Priekšsēdētājs: Vai Biezā kungs arī vēlas izteikties? Lūdzu. Un pēc tam balsosim. Es atvainojos, Biezā kungs, es gribēju paskaidrot tālāko procedūru. Balsosim par to, vai Geiges kunga priekšlikums ir konceptuāls vai nav. Ja būs, tad balsosim konceptuāli, un pēc tam balsosim par likumprojekta akceptēšanu vai neakceptēšanu pirmajā lasījumā kopumā.

Lūdzu, Biezā kungs!

J.Biezais: Par motīviem. Es atkārtoti gribētu novērst šo savstarpējo aizvainojumu spriedzi un neuzskatīt latviešus kā cilvēkus par ampelmaņiem, lai viņus varētu šķirot ar vienu pogas piespiedienu. Tā ka es uzskatu, ka jebkuru lēmumu var uzņemt ar cieņu un sapratni, taču tāpēc vienam otru nevajag uzskatīt par ienaidnieku.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi! Geiges kungs ierosināja konceptuālu balsojumu – šajā likumprojektā pirmā lasījumā stadijā visur svītrot vārdu “latvieši”, bet tā vietā rakstīt “lībieši” kā Latvijas pamattautību. Tātad vispirms nobalsosim, lūdzu, par to, vai šis balsojums ir konceptuāls, jo pēc manām, plenārsēdes vadītāja, domām, tas maina visa šā likumprojekta būtību, tātad arī pašu likumprojektu, nevis kādu konceptuālu nostādni tajā. Taču par to mums ir jābalso.

Vai jūs par šo balsojumu, Bojāra kungs? Lūdzu.

J.Bojārs: Cienījamais Krastiņa kungs! Vismaz trīs vai varbūt pat četri deputāti iepriekšējā dienā, kad mēs spriedām par šo jautājumu, teica, ka vajag pielikt klāt “lībieši”. Un, kaut gan es personīgi nezinu nevienu tādu precedentu, es tomēr piekritu. Ja ir tādi precedenti, ka lībieši arī ir cietuši, tāpat ir braukuši ārā kā kolonisti un bijuši izdzīti kā Pirmā pasaules kara bēgļi, tad es tam piekrītu. Un tas ir ļoti normāli. Taču man liekas, ka neviens šajā zālē pret to neiebilda, kaut gan jebkurš deputāts var ierosināt svītrot “latviešus” un ierakstīt “lībiešus”, taču tad tas Latvijā skars vispār tikai 30 cilvēku.

Priekšsēdētājs: Paldies. Geiges kungs, man jums ir jautājums: vai jūs pieņemat šādu Bojāra kunga izteikumu?

I.Geige: Es runāšu par savējo.

Priekšsēdētājs: Ja jūs runāsit par savējo, tad, lūdzu, vispirms nobalsosim, vai šis Geiges kunga priekšlikums ir konceptuāls. Tātad balsosim “par”, “pret” vai “atturoties” par šā jautājuma konceptuālo raksturu.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim nevis par priekšlikuma būtību, bet par tā konceptuālo raksturu. Lūdzu rezultātu. Par – 57, pret – 21, atturas – 17. Tātad ar balsu vairākumu tiek noteikts, ka šim priekšlikumam ir konceptuāls raksturs. Paldies.

Un otrs balsojums būs par Geiges kunga priekšlikumu pēc būtības – visur svītrot vārdu “latvieši” un tā vietā ierakstīt “lībieši”. Vienu mirklīti! Vēl Līgotņa kungs grib izteikties par motīviem. Lūdzu.

A.Līgotnis: Godātie kolēģi! Pirms balsot, es lūdzu jūs nopietni padomāt, jo, ierakstot vārdu “lībieši”, manuprāt, mēs šo lēmumu attiecināsim arī uz visiem pašreizējās Lībijas pilsoņiem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Geiges kunga priekšlikumu pēc būtības – svītrot vārdu “latvieši” un rakstīt “lībieši”. Lūdzu rezultātu. Par – 30, pret – 34, atturas – 27. Paldies. Šis priekšlikums nav pieņemts, un Ārlietu komisijai Kadafi kungam nekas nav jāziņo.

Paldies. Tātad ir izdiskutēts viss likumprojekts ar tajā izdarītajām izmaiņām un grozījumiem. Tas ir izskatīts pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šā likumprojekta akceptēšanu vai neakceptēšanu pirmajā lasījumā. Nekādas rokas netiks ņemtas vērā. Lūdzu rezultātu. Par – 54, pret – 30, atturas – 17. Likumprojekts ir akceptēts pirmajā lasījumā.

Bojāra kungs, lūdzu, nosakiet laiku, kad jums jāiesniedz rakstiskie priekšlikumi.

J.Bojārs: Cienījamie kolēģi! Praktiski viena nedēļa jau ir pagājusi. Man ir iesniegts tikai viens priekšlikums. Pārējos sakarīgos priekšlikumus, par kuriem mēs vispār nestrīdējāmies, es automātiski ņemšu vērā un ietveršu likumprojektā uz nākamo balsojumu. Ja kādam vēl ir kas sakāms, tad, lūdzu, līdz ceturtdienai pacentieties iesniegt šos labojumus Likumdošanas jautājumu komisijā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Man ir viens jautājums, bet es nezinu, tieši kuram: Cilinska kungam, Batarevska kungam vai Seiles kundzei un tā tālāk, kuri ir parakstījuši šo iesniegumu. Vai tas attiecas uz likumprojektu trešajā lasījumā vai ir spēkā jau pirmā lasījuma stadijā? Jo te nekas nav rakstīts. (No zāles skan balsis...)

Lūdzu, Cilinska kungs!

E.Cilinskis: Tas attiecas uz pirmo lasījumu, jo līdz trešajam mums vēl ir jānonāk.

Priekšsēdētājs: Paldies. Uz šīs lapiņas tas vienkārši nebija precizēts. Tātad, lūdzu, izdruku, lai balsu skaitīšanas komisijas locekļi var nolasīt rezultātus. Kā es saprotu, Ozola kungs pārstāv balsu skaitīšanas komisiju. Paldies. Un pa šo laiku Vaivada kungs var izteikt, ko viņš vēlas. Lūdzu.

J.Vaivads: Tātad es atkārtoju mūsu priekšlikumu: lai uz otro lasījumu tiktu pievienoti atzinumi, ko devusi Eiropas Padomes Cilvēktiesību komisija un ANO Tiesību komisija. Es domāju, ka tas ir tīri procedūras jautājums, kā sagatavot likumprojektu otrajam lasījumam. Manuprāt, par to šeit varētu arī nobalsot, lai mēs pieņemtu tādu lēmumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Bojāra kungs, par šo jautājumu!

J.Bojārs: Man ir priekšlikums: drošības dēļ aizsūtīt arī Romas pāvestam...

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad ir trīs priekšlikumi. Viens ir par Eiropas Padomes un Apvienoto Nāciju Cilvēktiesību komisiju priekšlikumu pievienošanu uz otro lasījumu. Otrs ir Bojāra kunga priekšlikums – nosūtīt šo likumprojektu Romas pāvestam Jānim Pāvilam II. Balsosim, lūdzu, atsevišķi par katru priekšlikumu! Pirmais ir Vaivada kunga priekšlikums, otrais – Bojāra kunga priekšlikums.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Vaivada kunga priekšlikumu – iegūt atzinumus no Eiropas Padomes un ANO Cilvēktiesību komisijām. Lūdzu rezultātu. Par – 48, pret – 20, atturas – 26. Tātad šis priekšlikums ir pieņemts. Lūdzu uz otro lasījumu sagatavot attiecīgo dokumentāciju. Paldies.

Otrs priekšlikums – šo likumprojektu nosūtīt, kā es sapratu, ekspertīzei uz Svētā Krēsla kanceleju, uz Vatikānu.

Par motīviem vēlas izteikties Dobeļa kungs. Lūdzu.

J.Dobelis: Es domāju, ka mūsu tauta ļoti ciena Romas pāvestu un ka mums būtu ārkārtīgi svarīgi dzirdēt viņa viedokli šajā jautājumā it sevišķi tāpēc, ka viņš šogad rudenī ir apsolījies mūs pagodināt ar savu vizīti. Es ļoti atbalstu šo priekšlikumu, ka šādu vērtējumu no Romas pāvesta puses vajadzētu saņemt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Es ar plenārsēdes vadītāja tiesībām pārtraucu diskusiju šajā jautājumā. Man liekas, savu inteliģences pakāpi visi ir pietiekami parādījuši, šādu jautājumu izvirzot. Pārējie to pastiprināja apspriežot, tā ka spriedīsim paši par sevi.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu. Par – 25, pret – 18, atturas – 29. Priekšlikums nav pieņemts. Paldies.

Attiecībā uz šo jautājumu ir palicis vēl pēdējais punkts – balsošanas rezultātu izdruku nolasīšana. Atgādinu godājamajiem deputātiem, ka katrs, kurš nav apmierināts ar šo izdruku, var piecelties un ziņot par to.

Lūdzu, Ozola kungs!

I.Ozols: Vispirms es nolasīšu tos, kuri ir bijuši “par”, pēc tam tos, kuri bijuši “pret”, un pēc tam – kuri “atturas”.

Tātad “par” ir balsojuši:

A.Bartaševičs,

M.Bekasovs,

A.Beluha,

M.Berdikovs,

M.Bērziņš,

V.Biķis,

J.Blažēvičs,

J.Bojārs,

S.Buka,

I.Cālītis,

J.Celmiņš,

I.Cupruns,

V.Čebotarenoka,

I.Čepāne,

V.Dozorcevs,

V.Einiņš,

I.Ēlerts,

A.Felss,

A.Grigorjevs,

J.Gulbis,

I.Ivanovs,

D.Īvāns,

A.Jaunkļaviņš,

E.Kide,

G.Klindžāns,

L.Kucāns,

L.Kurdjumovs,

A.Lange,

A.Līgotnis,

J.Lucāns,

A.Mačtams,

E.Maharevs,

K.Matvejevs,

N.Mihailovs,

G.Morozļi,

I.Movels,

A.Peršins,

A.Plotnieks,

A.Punovskis,

G.Radionovs,

A.Rešetņikovs,

G.Romašovs,

A.Safonovs,

V.Seleckis,

A.Smoļuks,

I.Strazdiņš,

P.Šapovālovs,

O.Ščipcovs,

V.Šteins,

L.Teteris,

S.Zaļetajevs,

J.Zaščerinskis,

T.Ždanoka,

A.Žuks.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai no nolasītajiem deputātiem kāds uzskata, ka viņa balsojums ir atspoguļots nepareizi? Nav tādu. Paldies.

Lūdzu, turpiniet, Ozola kungs!

I.Ozols: Balsojuši “pret”:

L.Alksnis,

O.Batarevskis,

A.Bērzs,

I.Briedis,

M.Budovskis,

E.Cilinskis,

J.Dinevičs,

J.Dobelis,

J.Freimanis,

P.Gabrānovs,

I.Geige,

I.Kalniņš,

J.Karlsons,

A.Kodoliņš,

V.Kokorišs,

O.Kostanda,

V.Kostins,

Krastiņš,

Krūmiņš,

P.Lazda,

K.Liepiņš,

S.Mednis,

V.Mucenieks,

I.Ozols,

G.Preinbergs,

B.Salītis,

A.Seile,

P.Simsons,

A.Ulme,

J.Vaivads.

Priekšsēdētājs: Vai no nosauktajiem deputātiem kāds vēlas labot šo savu balsojuma rezultātu izdrukā? Nav tādu. Paldies. Lūdzu, tālāk!

I.Ozols: “Atturējušies”:

Dz.Ābiķis,

A.Bels,

E.Berklavs,

A.Berķis,

J.Biezais,

O.Blumbergs,

R.Černajs,

V.Eglājs,

J.Kirjušins,

A.Kiršteins,

P.Koroševskis,

A.Kramiņš,

A.Puzo,

A.Seiksts,

I.Silārs,

D.Vanags,

Z.Ziediņš.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai no šiem deputātiem kāds vēlas labot balsošanas izdruku? Nav. Lūdzu, Ozola kungs, tad nosauciet galīgo balsošanas rezultātu – “par”, “pret” un “atturas” par šo lēmumu.

I.Ozols: Vēl man izdrukā ir redzams, kas nav balsojuši:

I.Caune,

M.Cīrulis,

J.Endele.

Priekšsēdētājs: Paldies.

I.Ozols: Balsošanas rezultāti: par – 54, pret – 30, atturas – 17, nebalsoja – 3.

Priekšsēdētājs: Paldies.

I.Ozols: Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Līdz ar to visa procedūra sakarā ar šā jautājuma apspriešanu ir pabeigta.

Nākamais darba kārtības jautājums ir Ārlietu komisijas kompetencē – tātad par vīzu režīma atcelšanu Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes pilsoņu iebraukšanai Latvijas Republikā pirmajā lasījumā. Kiršteina kungs, pagaidīsim, kamēr apmeklētāji un līdzjutēji atstāj plenārsēžu zāli, jo interesantākais laikam ir jau beidzies, kā var saprast. Lūdzu, godājamie kungi un dāmas, kuri atstāj plenārsēžu zāli, dariet to ātri, intensīvi un ļaujiet deputātiem strādāt plenārsēdē.

Lūdzu, Kiršteina kungs!

A.Kiršteins: Godājamie deputāti! Šobrīd ir izveidojusies paradoksāla situācija – Lielbritānijas puse ir atteikusies no vīzu nepieciešamības Latvijas pilsoņiem. Taču, neskatoties uz to, ka Latvijā joprojām var iebraukt bez vīzām absolūti visi cilvēki un pilsoņi no bijušajām NVS valstīm, mēs joprojām pieprasām vīzas no Lielbritānijas. Un ne tikai vīzas vien. Mēs prasām viņiem arī maksāt attiecīgu samaksu par iebraukšanu. Politiski tā ir diezgan īpatnēja situācija, un arī starpvalstu līgumu acīmredzot mēs praktiski nekādu nenoslēgsim, jo Lielbritānijas puse, vienpusēji atsakoties no vīzām, gaida to pašu reakciju no Latvijas puses. Tāpēc Ārlietu komisija ir šo Ārlietu ministrijas iesniegto likumprojektu atbalstījusi un aicina to pieņemt kā steidzamu. Sīkāk par to ziņos ārlietu ministra vietnieks Virša kungs.

Priekšsēdētājs: Paldies. Es biju cerējis, ka mēs ļoti īsi un ātri apspriedīsim un ka nebūs vajadzīgs ilgs laiks, jo mums praktiski beidzas plenārsēdes laiks. Taču es jūtu, ka ir arī jautājumi. Tātad, pirms Virša kungs vēl papildus ziņo, ir jānoskaidro jautājumi. Un tie būs domāti tieši Kiršteina kungam, kā es saprotu. Pirmais sekretariātā ir pieteicies Silāra kungs.

Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Tā kā Virša kungs ir līdzziņotājs, par ko es nezināju, tad man viens jautājums būs Virša kungam, nevis Kiršteina kungam. Taču arī Kiršteina kungam man ir jautājums: kādēļ jūs neesat ņēmis vērā Juridiskās pārvaldes atzinumu, ka nav vajadzīgs vis likums, bet lēmums?

A.Kiršteins: Jā, es varu atbildēt. Tā kā mēs jau esam pieņēmuši likumu par ārvalstnieku un bezpavalstnieku ieceļošanu, tad arī šeit ir vajadzīgs likums, jo sākumā bija lēmums, bet tad mēs saņēmām no citiem juristiem ieteikumu, ka ir jābūt likumam.

I.Silārs: Taču šeit arguments ir citāds. Vai jūs uzskatāt, ka tas arguments neiztur kritiku?

A.Kiršteins: Nevis neiztur kritiku, bet – atkārtoju vēlreiz! – Augstākās padomes praksē, kā jūs zināt, likumus mēs parasti koriģējam ar likumiem, nevis ar lēmumiem. Tikai tāpēc!

I.Silārs: Labi. Skaidrs. Paldies. Tad man būs vēl arī jautājums Virša kungam.

Priekšsēdētājs: Paldies. Pie tam līguma ekvivalence ir likums, nevis lēmums – to Juridiskā pārvalde nezin kāpēc nezina...

Lūdzu, Bukas kungs!

S.Buka: */Kiršteina kungs! Es principā atbalstu šo likumu vai līgumu, bet mani interesē šāds jautājums. Pie mums tiešām ir nepilsoņi, ir arī pastāvīgie iedzīvotāji. Vai Ārlietu komisija zina arī to, ka, lai noformētu izbraukšanas vīzu no Latvijas Republikas, viņiem nepieciešams braukt uz ārvalsti, uz Krieviju, un tur to visu noformēt? Jo šeit viņi to nevar izdarīt, un tieši tāpēc, ka Lielbritānijas vēstniecība ieviesa vienpusēju bezvīzu režīmu tikai Latvijas Republikas pilsoņiem. Un mēs pastāvīgos iedzīvotājus faktiski sūtām uz ārvalsti. Vai arī viņiem nevajadzētu noteikt kārtību, kādā veidā šie cilvēki varētu saņemt izbraukšanas vīzu arī savā valstī?/

A.Kiršteins: Jā, Bukas kungs, tad, kad beigsies reģistrācija un būs izsniegti arī šie iedzīvotāju ceļošanas dokumenti, tad šī problēma atrisināsies. Pašreiz mums nav citu dokumentu kā tikai Latvijas pases. Mums jau nav vēl tas viss pabeigts. Šis process tiks regulēts arī turpmāk.

S.Buka: */Kiršteina kungs! Taču daudziem šo pasu nav, ir tikai zīmogi! Tieši tāpat kā pilsoņiem uz šodienu ir atbilstošie zīmogi, tā arī nepilsoņiem ir atbilstošie zīmogi, kas apliecina viņus kā Latvijas Republikas pastāvīgos iedzīvotājus. Tātad tas nav arguments. Varbūt Ārlietu komisija šo jautājumu varētu steidzami atrisināt?/

A.Kiršteins: Jā, es jums jau teicu, Bukas kungs, ka mēs šādā veidā nevaram ietekmēt Lielbritānijas likumdošanu, taču šīs sarunas turpināsies un tas viss ir zināms.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Plotnieka kungs!

A.Plotnieks: Godātais Kiršteina kungs, jūs, pamatojot šo projektu, jau informējāt par Lielbritānijas valdības nevēlēšanos tā vai citādi veidot mūsu attiecības uz līguma pamata. Un es domāju, ka tas ir korekti, ja viena puse ir izdarījusi šādu žestu. Vai tādā gadījumā jūsu piedāvātā likuma 2.panta redakcija nav nedaudz nekorekta, jo mēs šeit atkal atgriežamies pie šā paša piedāvātā līguma, kurš varbūt pietiekami diplomātiskā formā tika noraidīts? Vai tad nebūtu tomēr pareizāk nekonfrontēt šo likumu ar nākamo līgumu, ja tāds būtu, bet vienkārši noteikt, ka tas stājas spēkā vai nu vispārējā kārtībā, vai publicēšanas dienā, vai pieņemšanas mirklī, kā mēs to parasti darām. Un, ja būs līgums, tad pēc tam attiecīgi mēs atgriezīsimies arī pie šā jautājuma.

A.Kiršteins: Jūs izteicāt pieņēmumu, bet kāds būtu jūsu jautājums?

A.Plotnieks: Priekšlikums man būtu tāds, ka 2.pantu vajag formulēt tā, kā mēs to parasti darām, – ka šajā gadījumā likums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi.

Priekšsēdētājs: Jā, Plotnieka kungs! Taču mēs divarpus gadus jau strādājam, un jūs regulāri nākat ar priekšlikumiem jautājumu laikā.

A.Kiršteins: Es piekrītu. Jā, tas bija priekšlikums.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad viss ir atrisināts. Vairāk jautājumu nav. Godājamie kolēģi, man ir lielas šaubas, vai Virša kungam ir vērts tagad nākt tribīnē, jo mums pēc pāris minūtēm sākas pārtraukums. Bez tam Freimaņa kungs steidzas, lai sniegtu paziņojumu. Lūdzu.

J.Freimanis: Godājamie kolēģi, es gribēju paziņot, ka šodien pulksten 14.15 notiks Vācijas–Latvijas parlamentāriešu draudzības grupas sapulce šeit pat blakus. Lūdzu, iekārtojieties!

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad Latvijas–Vācijas draudzības grupas tikšanās pulksten 14.15 sākas tepat blakām.

Pārtraukums līdz pulksten 12.00.

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, ieņemiet, lūdzu, vietas! Mūsu procedūra varēs iznākt mazliet īsāka, jo Virša kungs tikko paskaidroja, ka viņš neko plašāk un labāk, kā Kiršteina kungs noziņojis, diez vai varēs pateikt. Un, ja nav speciālu jautājumu tieši Virša kungam, tad mēs varētu turpināt šā jautājuma apspriešanu ar debatēm, protams, ja ir deputāti, kuri vēlas debatēt par šo jautājumu. Vai ir tādi deputāti? Jā, par vīzu režīma atcelšanu Lielbritānijas pilsoņiem. Nav.

Godājamie kolēģi, te laikam Kiršteina kungam ir jāsaka savs vārds, vai viņš uzskata par iespējamu pašreiz balsot. Varbūt var atstāt šo balsojumu uz mūsu balsošanas laiku pulksten 13.00?

A.Kiršteins: Mēs varam balsot tūliņ un pie viena arī nobalsot, ka tas ir steidzams.

Priekšsēdētājs: Lai nobalsotu par to, ka ir steidzams, ir vajadzīgas divas trešdaļas balsu. Tātad pirmais balsojums būs par steidzamību, taču tas šobrīd nav iespējams, jo mums nav operatora... Jā, pirmais tāds gadījums Latvijas Republikas Augstākās padomes vēsturē... Pagaidīsim kādu brītiņu! Varbūt sekretariāts varētu piezvanīt?

Godājamie kolēģi, pirmās sēdes laikā ir ņemts tik daudz izdruku, ka nu laikam ir zināmas grūtības turpināt darbu…Nē, viss ir kārtībā, tūlīt varēsim sākt balsot.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par to, ka šis likumprojekts ir izskatāms kā steidzams. Lūdzu rezultātu. 65 – par, pret – 2, atturas – 3. Tātad šis likumprojekts tiek atzīts par steidzamu, jo ir pat vairāk nekā divas trešdaļas balsu. Paldies.

Un tagad, lūdzu, balsosim par šā likumprojekta akceptēšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu. Par – 65, pret – 1, atturas – 5. Ir akceptēts pirmajā lasījumā. Un Kiršteina kungs tūdaļ var ziņot, cik ātri mēs to varam skatīt otrajā lasījumā.

A.Kiršteins: Jā, es lūgtu nobalsot un iekļaut to rītdien kā pirmo jautājumu.

Priekšsēdētājs: Taču tad mums par to ir jābalso kā par papildinājumu darba kārtībai. Deputāti ierosina, ka varētu arī šodien, jo jautājums ir aktuāls.

A.Kiršteins: Tad balsosim par priekšlikumu par šodienas pēcpusdienu.

Priekšsēdētājs: Tātad šodien pulksten 13.00 jūs ierosināt izskatīt šo dokumentu otrajā lasījumā.

A.Kiršteins: Jā, jo te jau nekādu labojumu nav.

Priekšsēdētājs: Tad, lūdzu, godājamie kolēģi, – ja kādam ir kādi būtiski labojumi, jūs līdz pulksten 13.00 tos varat nogādāt Kiršteina kungam, lai mēs varam nobalsot. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums ir 3.punkts – par Pagaidu nolikuma par kārtību, kādā Latvijas Republikas pilsonību zaudē Latvijas Republikas pilsoņi, kas izstājas no Latvijas Republikas pilsonības, apstiprināšanu. Lūdzu izteikties Likumdošanas jautājumu komisiju un Plotnieka kungu!

A.Plotnieks: Godātie deputāti! Šā dokumenta projektu ir sagatavojusi Augstākās padomes Prezidija Juridiskā pārvalde. Sākotnēji mums bija iesniegts projekts, kurš sastāvēja no divām daļām. Viena daļa noteica, kādā kārtībā zaudē Latvijas Republikas pilsonību, bet otra ietvēra normas, kas reglamentēja kārtību, kādā procedūras norisē var naturalizēties tās personas, kurām ir īpaši nopelni Latvijas Republikas labā. Komisijā, izdiskutējot šo jautājumu, mēs nonācām pie secinājuma, ka sakarā ar to, ka mūsu parlaments jautājumu par naturalizāciju vērtē ļoti skeptiski, ir nepieciešams šo projektu sadalīt divos atsevišķos dokumentos. Un tā tika izstrādāti divi pagaidu nolikumi. Pirmo no tiem jūs pašreiz varat vērtēt. Tas ir 95.dokuments un atbilstoši tam ir vēl lēmums – 110.dokuments.

Uz kā pamatojas šis projekts? Faktiski 95.dokuments ir izstrādāts, ņemot vērā mūsu 1991.gada 15.oktobra lēmumu. Šajā lēmumā bija normas, kas jautājumu par pilsonību attiecināja uz Augstākās padomes Prezidija pilnvaru loku, un atbilstoši tam arī šie jautājumi ir risināti pagaidu nolikumā. Es gribētu jums atgādināt, ka mūsu pašu pagājušā gada 25.augustā pieņemtais likums “Par Latvijas Republikas Augstākās padomes darba organizāciju līdz Saeimas sanākšanai” šobrīd ir vienīgais likums, kas reglamentē augstākās varas realizāciju Latvijas Republikā, arī Augstākās padomes Prezidija pilnvaras. Tās ir fiksētas 6.pantā, taču šajā 25.augusta likumā nemin neko, kas saistās ar pilsoņiem.

Tātad šis projekts, kurš jums šodien ir jāvērtē, lielā mērā ir saistīts un arī pamatojas tikai uz mūsu pašu aizpagājušajā gadā pieņemto lēmumu. Normas, kuras tas satur, pēc savas būtības pamatā ir procesuālas normas, un šādu normu komplekts mums ir nepieciešams, jo ir jārēķinās ar to, ka, tiklīdz beigsies reģistrācija, tā vai citādi būs jāatbild uz jautājumu, kāds statuss ir personām, kuras nevēlas reģistrēties kā Latvijas Republikas pilsoņi. Paralēli tam radīsies situācijas, ka tā vai cita persona, kas ir reģistrējusies, vēlēsies emigrēt un iegūt kādas citas valsts pilsonību. Tātad atkal šie jautājumi būs jārisina, un tos atlikt līdz Saeimas sanākšanai un attiecīgā likuma par pilsonību pieņemšanai acīm redzami nebūs iespējams. Tāpēc mums šobrīd būtu jāizvērtē šāds dokuments un tas jāapstiprina, pieņemot attiecīgu lēmumu. Līdz ar to tajā daļā, kas saistīta ar zināmu negatīvu momentu, tas ir, ar pilsoņu kopuma samazināšanos, mums būtu dota vismaz kāda normatīvā reglamentācija.

Priekšsēdētājs: Paldies, kādi jautājumi būtu Plotnieka kungam? Lūdzu, Berķa kungs!

A.Berķis: Man ir jautājums par 3.punktu. Kāpēc mēs gribam apšaubīt, teiksim, tā pilsoņa tiesības, kurš negrib būt mūsu pilsonis, kurš ir saukts pie kriminālatbildības? Kādu apsvērumu dēļ? Lai viņš staigā vesels!

A.Plotnieks: Nē, Berķa kungs! Parasti likumdošana par pilsonību šo gribas brīvību – atteikties no kādas valsts pilsonības – reglamentē tādējādi, ka to var dabūt tikai tas cilvēks, kurš ir nokārtojis savas saistības ar valsti, pie kuras viņš ir piederīgs. Šajā sakarībā, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs tā vai cita brīvība zināmā situācijā tomēr nebūt nav brīvība atteikties no soda izciešanas brīvības atņemšanas vietā, atsakoties no pilsonības. Tāda pati situācija ir jebkurā citā valstī.

Ja mēs ejam šo ceļu, tad, protams, var rasties tāda mums visnotaļ labvēlīga situācija, ka cietumi būs tukši, jo visi mūsu kriminālnoziedznieki būs atteikušies no pilsonības un aizbraukuši. Taču tad tūliņ seko nākamais jautājums – kas ņems pretī? Neviena valsts neņem pretī kriminālnoziedzniekus. Mēs gluži vienkārši, neparedzot šādu normu, kļūtu smieklīgi, un vispārējās starptautiskās prakses skatījumā tā vienkārši būtu anekdotiska situācija. Cilvēkam, kuram ir saistības pret valsti, ar kuru viņš ir saistīts kā pilsoņu kopuma loceklis, vispirms ir jāizpilda savas saistības ar to un tikai pēc viņš var šo kopumu atstāt. Šo jautājumu nevar skatīt tikmēr, kamēr viņš to nav darījis. Ja, piemēram, valstī ir obligātais karadienests, tad viņš nevar izstāties no pilsonības, ja viņš tajā laikā dienē armijā. Viņam jāpabeidz šo savu saistību izpilde un pēc tam, lūdzu, viņš var izstāties. Tā ka tas nav nekas oriģināls, un nekādu īpašu novitāšu salīdzinājumā ar šodienas likumdošanu ārvalstīs te nav.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Plotnieka kungs, sakiet, lūdzu, attiecībā uz 2.punktu. Man ir tāds jautājums: kā jūs esat domājuši šo 2.punktu attiecībā uz šiem pagaidām nereģistrējušamies cilvēkiem? Es te domāju vislabējāk noskaņoto sabiedrības daļu. Vai te ir runa par kaut kādiem pasākumiem? Kā jūs esat tos izskaidrojuši?

A.Plotnieks: Vai tas būtu domāts lēmums?

J.Freimanis: Jā, šā lēmuma 21.punkts.

A.Plotnieks: Acīmredzot, tiklīdz reģistrācija būs beigusies, mums nāksies atbildēt uz jautājumu, kāds statuss ir tām personām, kuras ir tiesīgas reģistrēties kā pilsoņi, bet kuras, ideoloģisku vai kādu citu apsvērumu mudinātas, to negrib darīt. Šajā lēmumā, kā jūs ievērojāt, mēs neesam snieguši atbildi un neesam ieprogrammējuši to vai citu risinājumu. Es nedomāju, ka šeit būtu runa par piespiedu pasākumiem, taču, ja persona nereģistrējas kā pilsonis, tad tādā gadījumā viņa šo savu statusu neatzīst un nevēlas piederēt pie šā pilsoņu kopuma. No tā izrietēs kaut kādas sekas. Kādas sekas? Šinī gadījumā šis cilvēks ir persona bez pilsonības vai arī bez valsts piederības, vai arī tā būs persona, kas būs, piemēram, Krievijas Federācijas pilsonis. Taču procesuālas normas, kā šī izvēle tiek fiksēta un kādā momentā kādas sekas iestājas, ir jāparedz attiecīgā Ministru padomes aktā.

J.Freimanis: Tad vēl tāds pusjautājums: vai jūs, Plotnieka kungs, tomēr labāk nenoņemtu kaut kādu konfrontācijas asumu šim punktam un nepiekristu, ka varētu šos vārdus “bet atsakās reģistrēties” nomainīt ar frāzi “bet nav reģistrējušies”. Nevajag lietot vārdus “bet atsakās”, bet gan “nav reģistrējušies”.

A.Plotnieks: Lūdzu.

J.Freimanis: Vai jūs tam piekristu? Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Preinberga kungs!

G.Preinbergs: Plotnieka kungs, sakiet, lūdzu, vai šajā nolikumā nebūtu jāparedz arī tie gadījumi, kad cilvēks zaudē šo pilsonību neatkarīgi no viņa paša gribas? Piemēram, vakar televīzijā tika paziņots, ka transportējot esot pazudusi viena kaste ar Latvijas pasēm. Tātad šīs pases nelikumīgi varētu parādīties. It kā šiem cilvēkiem varētu parādīties. Vai arī šie gadījumi te nebūtu jāreglamentē? Varbūt tam ir paredzēts cits dokuments?

A.Plotnieks: Nē, Preinberga kungs, es domāju, ka tas šeit nav vietā, jo šajā gadījumā ir apmēram analoga situācija kā tad, ja jums ir viltota nauda. Tā nav nauda, un jūs nevarat to lietot Latvijas Republikā kā atzītu maksāšanas līdzekli. Ja jums ir viltota pase, tad tādā gadījumā šī pase tiek atsavināta, un atkarībā no tā, kāda ir vainas pakāpe, šai personai iestājas tās vai citas nepatīkamas sekas, arī atbildība tajā vai citā formā. Taču, ja viņa nav bijusi pilsonis, tad viņa tā rezultātā nevar nedz iegūt, nedz zaudēt pilsoņa statusu.

G.Preinbergs: Paldies, es sapratu, bet tas būtu tikai viens piemērs. Varētu būt arī, teiksim, kāda rīcība vai aktīva darbība pret republiku, pret republikas valsts iekārtu un tā tālāk. Vai šie gadījumi, kad viņiem atņem šo pilsonību, šeit nebūtu jāiekļauj?

A.Plotnieks: Preinberga kungs, es jums atbildētu: diez vai, jo, ņemot vērā mūsu pašu ļoti principiālo nostāju attiecībā uz pilsonības jautājumu, kuru likuma veidā un formā tomēr var risināt tikai Saeima, manuprāt, mēs arī negāciju ziņā neesam tiesīgi to darīt.

G.Preinbergs: Paldies, es sapratu.

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl kādi jautājumi Plotnieka kungam? Jautājumu nav. Paldies, Plotnieka kungs! Vai kāds no deputātiem vēlas uzstāties debatēs par šo jautājumu?

Godājamie kolēģi, mums nav tādas kārtības, ka plenārsēdes vadītājam iesniedz rakstiskus priekšlikumus par kādiem redakcionāliem labojumiem lēmumā. Tie tiek izdiskutēti, pieņemti vai nepieņemti un balsoti, bet es diemžēl nevaru uzņemties tādu varas pakāpi, lai likumā kaut ko ieviestu. Pie tam tas ir jānodod dokumenta autoram. Taču Plotnieka kungs, kā es saprotu, tam ir piekritis, tā ka šajā ziņā mums diskusiju nav. Tātad – “nav vēl reģistrējušies Iedzīvotāju reģistrā”.

Godājamie kolēģi, vai esam gatavi balsot par šo? Berķa kungs, lūdzu!

A.Berķis: Es pilnībā piekrītu tam, ko Plotnieka kungs man atbildēja, taču domāju, ka šī redakcija: “ir saukts pie kriminālatbildības...” nolikumā nav precīza. To varētu attiecināt arī uz pagātni. Tātad, ja kādreiz ir saukts pie kriminālatbildības un sodu izcietis, tad kāda tur vairs darīšana? Es ierosinu te mainīt redakciju un rakstīt: “ja pret viņu ir ierosināta krimināllieta...”

Priekšsēdētājs: Krimināllietu pret personu neierosina, Berķa kungs, krimināllietu ierosina par faktu.

A.Berķis: Es gan neesmu jurists, taču šo pārpratumu vajadzētu likvidēt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Plotnieka kungs!

A.Plotnieks: Tā kā runa ir par tīri redakcionālu pilnveidojumu, tad es ierosinātu šo priekšlikumu īstenot tādējādi: vārdiņa “ir” vietā varētu lietot vārdiņu “tiek”. Tātad “tiek saukts pie kriminālatbildības”. Tādā gadījumā nekādu domstarpību nebūtu.

Priekšsēdētājs: Paldies, līdz ar to arī šis jautājums ir noskaidrots.

Lūdzu sekretariātu zvanīt, lai godājamie deputāti varētu ierasties uz balsojumu par šo lēmuma projektu. Lūdzu godājamos deputātus ieņemt savu vietu un sagatavoties balsošanai. Man vispirms ir jājautā Plotnieka kungam, vai viņš uzskata, ka šis lēmums ir pašlaik balsojams. Varbūt ir ierosinājums to atlikt? Mēs parasti vienmēr šādi jautājam. Vai deputātu ir pietiekami daudz, lai nobalsotu par šo lēmumu? Nav problēmu?

Tad lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šā lēmuma projekta pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – nav, atturas – 4. Lēmums ir pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums ir par dzīvojamo telpu īri. Un, cik man zināms, Likumdošanas jautājumu komisijai ir noteikts viedoklis par šo likumprojektu.

Lūdzu, Plotnieka kungs!

A.Plotnieks: Godātie kolēģi! Gan šo, gan arī to likumprojektu, kurš mums pēc kārtas ir desmitais, ir gatavojusi Dzīvokļu komisija deputātes Zeltkalnes vadībā. Viņa pašreiz ir slima. Likumdošanas jautājumu komisija ir izdiskutējusi šos projektus un tos akceptējusi. Taču mēs uzskatām, ka nebūtu korekti bez Zeltkalnes kundzes klātbūtnes šo jautājumu galīgi izlemt, tāpēc mūsu pozīcija ir tāda, ka mēs pagaidām šo jautājumu neizskatām līdz viņas izveseļošanās brīdim.

Priekšsēdētājs: Paldies. Komisijas atzinums ir nediskutējams. Un, tā kā šoreiz atbildīgā ir Likumdošanas jautājumu komisija, tādējādi mums gan 4., gan 10.darba kārtības jautājums ir jāatliek līdz brīdim, kamēr Zeltkalnes kundze atkal būs mūsu vidū un varēs vadīt šā lēmuma pieņemšanu. Vai citu viedokļu nav? Nav. Paldies.

Nākamais darba kārtībā mums gan ir balsošanas laiks, taču līdz tam vēl ir gandrīz 40 minūtes. Tātad nākamais darba kārtības jautājums ir 5.punkts – likumprojekts “Par īpašuma privatizāciju agroservisa uzņēmumos” otrajā lasījumā. Atbildīgā ir Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisija. Kas, lūdzu, būtu ziņotājs? Tagad lauksaimnieku lielais priekšnieks ir Kinnas kungs, un viņš tad arī izstāstīs, kurš ziņos par šo jautājumu.

Lūdzu, Kinnas kungs!

J.Kinna: Cienījamā plenārsēde, man ļoti jāatvainojas, bet mūsu ziņotājs vienkārši neiedomājās, ka Zeltkalnes kundze varētu slimot, un acīmredzot būs tikai pēc pusdienām.

Priekšsēdētājs: Paldies. Saskaņā ar mūsu parasto kārtību, ja nav ziņotāja par kādu jautājumu, tad tas tiek nobīdīts uz plenārsēdes beigām, bet, protams, plenārsēde var lemt par to atsevišķi atkarībā no situācijas.

J.Kinna: Es lūgtu 5. un 6.jautājumu sākt uzreiz skatīt pulksten 15.00. Varbūt tagad varētu skatīt vai nu 7. vai kādu citu punktu?

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi, kā es sapratu, Kinnas kungs ierosināja 5. un 6.jautājumu pārcelt uz konkrētu laiku – šodien pulksten 15.00.

J.Kinna: 6.punkts jau ir iebalsots ar konkrētu laiku.

Priekšsēdētājs: Jā. Tātad jūs ierosināt arī 5.punktu skatīt pie reizes? Paldies. Vai ir kādi iebildumi, godājamie deputāti? Nav. Kuram ir? Deputāti izsakās, ka vajag nobalsot.

Labi, godājamie kolēģi! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, ka 5. un 6.darba kārtības punktu sākam skatīt pulksten 15.00. Lūdzu rezultātu! 37 – par, 5 – pret, 12 – atturas. Ir nobalsots. Tātad 5.jautājumu sāksim skatīt pulksten 15.00 kopā ar 6.punktu. Paldies.

Nākamais ir 7.jautājums – likumprojekts “Par valsts tehnisko uzraudzību” otrajā lasījumā.

Lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Cienījamie viesi! Runa ir par 81.dokumentu. Tas ir likums “Par valsts tehnisko uzraudzību” otrajā lasījumā. Deputāti priekšlikumus nav iesnieguši. Tātad komisija pati, ņemot vērā deputāta Bērza izteiktās šaubas par Valsts energoinspekcijas pakļautību, mainīja šo likuma normu un noteica, ka tomēr Valsts energoinspekcijai būtu jābūt tiešā valsts pakļautībā, bet nevis kāda valsts uzņēmuma filiāles apakšvienībai, kāda tā ir patlaban.

Bez tam mēs vakar saņēmām Labklājības ministrijas Darba departamenta direktora Andra Bērziņa kunga dokumentu, kurā viņš izsaka priekšlikumus, kas būtībā skar likuma koncepciju. Viņš uzskata, ka vajadzētu šajā likumā dot lielākas iespējas privātajām firmām veikt tehniskās uzraudzības darbības tādā jomā, ka tās varētu pildīt nevis tehnisko, bet bīstamo iekārtu apskati, apkopi, remontu, ekspertīzi un tamlīdzīgus darbus. Viņa priekšlikumam ir jāpiekrīt, un, lai tagad likumprojektā būtu normas, kas atļauj šādu privātu firmu darbību, tās tomēr ir jāizsaka skaidrāk, jo tās šeit nav pietiekami izskaidrotas. Acīmredzot šajos gadījumos būs jānosaka, ka tad, ja kāds bīstamās iekārtas īpašnieks slēdz līgumu ar šādu firmu, tad viņam nav jāmaksā likumā paredzētā nodeva.

Tātad komisija izdarīs šos labojumus uz trešo lasījumu. Tas man būtu viss, ko es varētu teikt pirms otrā lasījuma, iekams mēs sākam likumprojektu skatīt pa pantiem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi, kā jūs dzirdējāt, Ēlerta kungs atzina, ka neviens no deputātiem līdz otrajam lasījumam nekādus rakstiskus priekšlikumus nav iesniedzis. Tādējādi, lai paātrinātu mūsu apspriešanas gaitu, mēs varbūt varētu vienkārši jautāt deputātiem, kuram no viņiem un par kuru no pantiem ir kādi iebildumi. Protams, izņemot tos, par kuriem ir varianti balsošanai un par kuriem mums tik un tā jābalso, jo par šo likumprojektu ir gatavojušies uzstāties atsevišķi deputāti, kuri ir kompetenti šajos jautājumos.

Lūdzu, Blumberga kungs!

O.Blumbergs: Man nav skaidrs, kādēļ Ēlerta kungs neiepazīstināja deputātus ar to iesniegumu, kuru viņš saņēma no “Latvenergo” inspekcijas?

I.Ēlerts: Blumberga kungs, es jau minēju, ka mēs esam mainījuši šo pakļautības kārtību. Tas būtu attiecībā uz 2.pantu. Tad mēs izlemsim, vai pieņemam tādu redakciju, kāda tā ir patlaban, vai saglabāsim tādu, kāda bija pirmajā lasījumā un kādu deputāti var izlasīt lēmumā. Tā ka tas ir par konkrētu pantu. Blumberga kungs, viss ir normāli!

Priekšsēdētājs: Paldies.

I.Ēlerts: Es varbūt tomēr informēšu: nopietni grozījumi ir tikai par trijiem pantiem, un, vai tie ir nopietni vai mazāk nopietni, tas jālemj deputātiem. Taču es informēšu, par kuriem pantiem tas ir. Ja nemaldos, tas ir 1., 2. un 11.pants.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tādā gadījumā varbūt sāksim ar 1.pantu, jo par to būs balsojums. Lūdzu, par 1.pantu!

I.Ēlerts: 1.pantā ir papildināts jēdziens “bīstamās iekārtas īpašnieks”, jo šāds jēdziens likumā atkārtojas pietiekami bieži. Ir gan saņemts arī Tieslietu ministrijas ierosinājums, ka to varētu aizstāt ar “bīstamās iekārtas valdītāju”, un tas acīmredzot būtu pareizāks, taču tas vēl tiks precizēts uz trešo lasījumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir nepieciešams balsot un vai kāds ir pret šo formulējumu? Nav. Paldies. Tad skatīsim 2.pantu.

I.Ēlerts: Tātad 2.panta pirmajai un trešajai daļai tagad ir jauna redakcija “Valsts energoinspekcija”. Pirmajā lasījumā šī redakcija bija tāda, kādu jūs to varat izlasīt pielikumā esošā lēmuma projekta 2.punktā. Tātad teksts tagad ir šāds: “valsts uzņēmuma “Latvenergo” filiāles Energokontroles energoinspekcija”. Tāds ir tās pašreizējais nosaukums. Komisijas motīvs bija tāds, ka vajadzētu mainīt un pakļaut to – un tas būtu loģiski – valsts tehniskās uzraudzības iestādei, tātad nodot valsts pakļautībā. Tātad bīstamās iekārtas pieder gan elektriskās enerģijas patērētājiem, gan arī “Latvenergo” uzņēmumam pašam. Jo faktiski visi elektriskie tīkli ir “Latvenergo” sastāvdaļa, tā filiāles. Tātad iznāk tāds stāvoklis, ka attiecībā uz bīstamajām iekārtām šī energoinspekcija kontrolē pati sava uzņēmuma darbību. Es nekādā gadījumā negribu teikt, ka tā to dara slikti, jo šeit uzraudzība ir nopietna, un viņi, protams, to dara pēc labākās sirdsapziņas. Tāpat viņi, jāsaka, kārtīgi un pareizi kontrolē arī patērētāja bīstamo iekārtu uzbūvi un darbību, kā arī šo bīstamo iekārtu lietošanas noteikumus. Tomēr, lai šī iekšējā kontrole varētu kļūt par valsts kontroli, šeit ir nopietna pretruna. To mums pirmajā lasījumā ar savu jautājumu aizrādīja Bērza kungs. Paldies viņam par to! Tātad galvenais arguments ir tāds, ka šai Energoinspekcijai ir jākontrolē arī bīstamās iekārtas, kuras pieder pašam uzņēmumam “Latvenergo”, tātad valsts uzņēmumam “Latvenergo”, kura sastāvdaļa līdz šim ir bijusi arī šī Energoinspekcija.

Ir vēl arī otra jautājuma puse. Un tā ir ekonomiskā puse. Līdz šim šī Energoinspekcija strādāja no ienākumiem, kurus par savu darbu saņēma valsts uzņēmums “Latvenergo”, tātad būtībā no patērētāju maksas par elektro un cita veida enerģiju. Šai Energoinspekcijai līdz ar to nebija nekādu finansēšanas problēmu un tā varēja strādāt, nebēdādama par savu finansēšanu.

Bez šīs tehniskās uzraudzības šai inspekcijai ir vēl tādas funkcijas, kas izriet no “Latvenergo” komerciālās darbības un ir balstītas uz komerciālām interesēm. Tā ir šo elektroenerģijas un citu enerģijas veidu patērētāju jaudu kontrole, enerģijas patēriņa lietderības kontrole un tamlīdzīgas lietas, kuras ir tīri “Latvenergo” funkcijas un kuras, dabiski, “Latvenergo” pārziņā vienmēr paliks.

Līdz ar to iznāk, ka Energoinspekcija sadalīsies tajā daļā, kura pilda “Latvenergo” intereses un tās aizstāv, un tajā daļā, kura pilda šajā likumā noteikto valsts tehnisko uzraudzību. Līdz šim to darīja vieni un tie paši inspektori. Viņiem bija savs noteikts rajons, kurā viņi pārzināja šīs lietas. Acīmredzot, sadaloties šīm funkcijām, arī apkalpes rajoni neizbēgami kļūs lielāki, lai nepalielinātu inspektoru kopējo skaitu, jo viņu funkcijas samazināsies. Šeit, protams, būs vēl papildus arī transporta izdevumi. Tā ka no ekonomiskā viedokļa šī sadalīšana nav izdevīga. Un arī šī pakļaušana tieši valsts iestādei, protams, ekonomiski nav izdevīga. Tātad deputātiem ir jāizlemj, vai mēs nodrošinām precīzu un drošu likuma ievērošanu vai tiecamies pēc ekonomiskā izdevīguma šajā jautājumā. Jāņem vērā, ka likumā ir paredzēts, ka bez valsts budžeta šīs tehniskās uzraudzības iestādes finansēs arī no nodevām, kuras maksās visu bīstamo iekārtu īpašnieki, tātad to iekārtu īpašnieki, kuras ir jāpārbauda šai Energoinspekcijai. Tātad līdz ar to finansēšanas jautājumi tiks atrisināti. Es aicinātu deputātus uzklausīt Blumberga kunga teikto un izlemt šo jautājumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Blumberga kungs! Kāds ir jūsu viedoklis par 2.panta redakciju?

O.Blumbergs: Godājamie kolēģi! Jautājums par Energoinspekciju tādā organizatoriskajā risinājumā, kādā tas ir izvirzīts pašreiz, ir radies 60.gados. Līdz tam laikam pastāvēja divas inspekcijas. Pastāvēja tā sauktā valsts tehniskā uzraudzība un arī energokontroles uzņēmumu tehniskā uzraudzība. Tas bija ļoti dārgs mehānisms. Patlaban tiešajā inspektora darbā faktiski strādā apmēram 150 cilvēku, un viņi veic ne tikai tiešās inspektora funkcijas, bet vienlaikus ir arī uzraugi par energoiekārtu ne tikai tehnisko stāvokli, bet arī par šo energoiekārtu ekonomisko stāvokli, rūpējas par šo energoiekārtu saprātīgu izmantošanu. Viņi vienlaikus veic tehniskās uzraudzības funkcijas un apmēram reizi gadā apseko lielos patērētājus, bet apmēram pusotra gada laikā apseko arī mazos patērētājus. Tātad tiek praktiski realizēta ne tikai tehniskā uzraudzība, bet arī risina jautājumus par neapzinīgu enerģijas patērētāju sodīšanu, par attiecīgām sankcijām un enerģijas atslēgumiem tajos gadījumos, kad energoiekārtas tiek izmantotas neefektīvi. Tas ir ļoti būtisks jautājums. Praktiski visa tehniskā dokumentācija, kas ir saistīta ar energoiekārtām, visas šīs shēmas, visi tā sauktie kontroles dokumenti un ekonomiskās uzskaites dati glabājas vienā vietā – ir koncentrēti Energokontroles inspekcijas aparātā. Radīt papildu tam jaunu valsts enerģētiskās uzraudzības mehānismu nozīmē praktiski dubultot šo darbu, tas ir, darīt otrreiz vienu un to pašu. Tikai šinī gadījumā jau vairs nebūs iedziļināšanās apgādes shēmās un tiks zaudēta iespēja šai valsts tehniskajai uzraudzībai veikt otro – ekonomisko – funkciju. Tātad nekādu labumu mēs no tā iegūt nevaram. Turklāt tā vai citādi nāksies nodrošināt tehniskās dokumentācijas dublēšanu, nāksies nodrošināt papildu transportu un visus pārējos izdevumus, nāksies meklēt telpas, kur iekārtot šo energouzraudzību, kur tai apmesties katrā rajonā. Un tas ir pietiekami liela apjoma darbs, taču faktiski ieguvuma šeit nav itin nekāda. Mēs nesaprotam, kāda vajadzība ir radīt vēl vienu mehānismu situācijā, kad budžets jau mums tik un tā ir pārslogots. Galarezultātā tas tā vai citādi gulsies tikai uz elektroenerģijas tarifiem, bet nevis uz ko citu. Tātad mēs vienlaikus ejam pa tādu ceļu, kurš ir neefektīvs pēc savas būtības, jo tās pašas funkcijas tik un tā paliek. Tikai tagad to visu darīs divas reizes. Absolūti nevajadzīgi divas reizes. Un plus vēl arī divas reizes maksās.

Kolēģi, es aicinu jūs atgriezties pie pirmās redakcijas, kura ir rūpīgi izsvērta un ir pareiza, tā ir praksē pārbaudīta ļoti ilgu gadu laikā. Vēl jo vairāk tādēļ ir vērts padomāt, ka patlaban nav nekādas jēgas izdarīt izmaiņas šajā sistēmā, jo pašreiz sadarbībā ar Rietumu konsultatīvajām firmām tiek gatavota ļoti nopietna Latvijas energosaimniecības vadības jeb organizatoriskās struktūras koncepcija. Un tikai tad, kad tāda būs radusies, būs iespējams un arī nepieciešams izdarīt kaut kādas izmaiņas. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Un tagad Ēlerta kungs mums pastāstīs, kā mēs balsosim.

I.Ēlerts: Tātad, pirmkārt, es vēlētos mazliet pakomentēt cienījamā kolēģa Blumberga kunga runu. Runa nav par atkārtotu funkciju izpildi. Runa ir par pilnīgi divām dažādām funkcijām – “Latvenergo” komerciālo interešu aizstāvību un kontroli, kas ir gluži dabiska un vajadzīga šai energosaimniecībai, un uzraudzību pār bīstamo iekārtu uzbūvi, ekspluatācijas noteikumu izpildi un tamlīdzīgām lietām. Tās ir pilnīgi dažādas funkcijas. Te nebūs nekādas atkārtošanās. Protams, izdevumi būs sakarā ar transportu, jo katram inspektoram palielināsies viņa apkalpes zona. Taču tur nekā nevar darīt. Tie patiešām pieaugs, un tas ir jāatzīst.

Taču šis projekts risina arī to, lai no budžeta finansējamā daļa samazinātos, bet palielinātos bīstamo iekārtu īpašnieku daļa, kuriem pieder šīs bīstamās iekārtas. Lai par to nemaksātu katrs iedzīvotājs no sava ienākuma nodokļa, bet gan katrs uzņēmējs no peļņas nodokļa un tā tālāk, lai to maksātu tās fiziskās un juridiskās personas, kuru īpašumā ir, teiksim, augstsprieguma transformatori, sadales iekārtas un tamlīdzīgas lietas. Tā ka tas viss likumā ir risināts.

Tātad deputātiem, protams, ir jāizvēlas, vai atbalstīt to variantu, kas patlaban ir otrajā lasījumā un kur valsts funkcijas ir atdalītas no valsts uzņēmuma komerciālajām funkcijām, vai atjaunot tādu šo Energoinspekcijas nosaukumu, kāds tas bija pirmajā lasījumā (to deputāti var izlasīt beigās pievienotā lēmuma projekta 2.punktā), tātad “Valsts uzņēmuma “Latvenergo” filiāles “Energokontrole” Energoinspekcija”. Tāds ir pašreizējais pilnais nosaukums. Ja deputāti nobalsos, tad tiks atjaunots šis vecais nosaukums un tā sauksies tā. Lai gan Blumberga kungam, protams, rakstiska priekšlikuma diemžēl nav, taču es nedomāju, ka tāpēc to vajadzētu noraidīt. Turklāt šis teksts ir redzams šajā pašā dokumentā, un, ja kādam ir pirmā lasījuma dokuments, viņš, protams, arī to var apskatīties. Tātad šāda aizvietošana tādā gadījumā būs divās vietās – 2.panta pirmajā un trešajā daļā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Cupruna kungs!

I.Cupruns: Ja drīkst, par balsošanas motīviem.

Priekšsēdētājs: Jā, lūdzu! Mums apspriešana notiek vienā laidā.

I.Cupruns: Godātie kolēģi, visnotaļ respektējot enerģētikas eksperta Bērza kunga domas, es tomēr gribētu izteikt savas inženiera elektriķa domas. Redziet, “Latvenergo” struktūra ir tāda, ka ražojošās vienības ir sadalītas pa reģioniem, un attiecīgi katrā rajonā ir “Latv­energo” tīkluzņēmuma struktūra un energokontroles struktūra, kuras nav pakļautas vienai priekšniecībai. Zinu to tāpēc, ka esmu strādājis rajona tīklā. Tas ietilpst tīkluzņēmuma struktūrā un nekad energokontrole nav izturējusies īpaši labvēlīgi pret mums. Bieži vien pat vēl stingrākas prasības izvirzīja. Tātad pilnīgi atkrīt tāds moments, ka energokontrole pret “Latvenergo” uzņēmumiem izturēsies kaut kādā ziņā labestīgāk. Tas nav arguments. Tamdēļ, ja reiz mēs varam ņemt vērā Bērza kunga domas, es lūgtu jūs ņemt vērā arī manas, speciālista, domas šajā jautājumā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, vēl par 2.pantu! Zaļetajeva kungs, lūdzu!

S.Zaļetajevs: */Arī man jāpievērš deputātu uzmanība tam, ka “Latvenergo” sistēma un īpaši tā daļa, kas ražo elektroenerģiju un visus apgādā ar to, ir viena no tām Latvijas Republikas saimniecības nozarēm, kura, neskatoties uz pašreizējā perioda grūtībām, pagaidām darbojas pietiekami normāli. Izdarīt kaut kādas nopietnas korektīvas “Latvenergo” darbībā, balstoties tikai uz diezgan abstraktiem prātojumiem, būtu ārkārtīgi avantūristiska darbība. Tāpēc es lūdzu deputātus tomēr atbalstīt Blumberga kunga priekšlikumu un projektā atstāt to redakciju, kas tika pieņemta pirmajā lasījumā./

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi, tātad balsošanas kārtība būs šāda: mēs sākumā balsosim par komisijas ieteikto variantu, kas ir izklāstīts likumprojekta otrā lasījuma 2.lappusē 2.pantā, bet kā nākamo mēs balsosim to formulējumu, kāds ir izteikts klātpievienotajā lēmuma projektā un kāds ir bijis pirmā lasījuma stadijā. Tas visiem laikam ir skaidrs. Tātad mums ir divi varianti, par kuriem mēs varam balsot. Vai visi ir sapratuši? Paldies. Blumberga kungs iebilst.

Lūdzu, Blumberga kungs!

O.Blumbergs: Es sapratu, ka daudziem kolēģiem tomēr nebija skaidrs. Tātad mēs atbalstām pirmo variantu – tā kā bija pirmajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Blumberga kungs, nejauciet deputātiem galvu! Tas ir otrais variants. Vispirms mēs balsosim par komisijas variantu, kurš ir lasāms šajā likumprojektā, bet otrais balsojums būs par jūsu ierosinājumu.

O.Blumbergs: Tātad es aicinu balsot par otro.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tagad visiem un viss kļuva skaidrs. Lūdzu, godājamie kolēģi, balsosim par komisijas piedāvāto variantu, kas ir iekļauts šeit 2.lappusē 2.pantā. Viena balss papildus “par”. Tā ir Ēlerta kunga balss. Turpretī Ziediņa kungs var rādīt, ko grib, viņa balss tomēr netiek ņemta vērā. Lūdzu rezultātu. Tātad: par – 15, pret – 31, atturas – 28. Paldies.

Balsošanas režīmu! Balsosim par Blumberga kunga variantu, kas bija izteikts jau pirmā lasījuma stadijā un ir arī lēmuma projektā. Lūdzu rezultātu. Par – 67, pret – 1, atturas – 2. Tātad ir pieņemts Blumberga kunga variants, kas bija izteikts arī pirmā lasījuma stadijā. Lūdzu izdarīt korektīvas savos likumprojekta eksemplāros. Paldies. Līdz ar to mums 2.pants ir izšķirts.

Ja nemaldos, Ēlerta kungs vēl minēja, ka labojumi ir izdarīti arī 11.pantā.

I.Ēlerts: Ir izdarīti arī sīki redakcionāli labojumi. Tos jūs tekstā varat redzēt, jo tie ir nodrukāti kursīvā, taču līdz 10.pantam (ieskaitot) nopietnu labojumu, manā izpratnē, nav.

Priekšsēdētājs: Vai godājamajiem kolēģiem, it sevišķi speciālistiem un ekspertiem šajā jomā, ir kādi labojumi vai papildinājumi līdz 10.pantam (ieskaitot)? Nav tādu labojumu.

Lūdzu, par 11.pantu!

I.Ēlerts: 11.panta otrā daļa par spridzināšanas darbu atļaujām ir papildināta ar palīgteikumu: “ja pieteikums ir saskaņots ar Latvijas Republikas likumos noteiktajām institūcijām”. Jo, piemēram, tajā projektā, kurš agrāk saucās Gaisa kodekss (tagad tas saucas “Likums par aviāciju”), ir noteikts, ka spridzināšanas darbi ir jāsaskaņo ar attiecīgo institūciju. Tā ka tā ir gluži likumīga prasība. Tāds papildinājums ir izdarīts šā likuma 11.pantā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, godājamie kolēģi, kuri jūtas eksperti šajā jomā, vai jums ir kādi iebildumi par 11.pantu? Nav tādu iebildumu. Paldies.

Vai ir kādi iebildumi par pārējiem pantiem – 14.pantu un pēdējo ieskaitot. Vai nav nekādu iebildumu? Tādā gadījumā mēs varam balsot par šā likumprojekta akceptēšanu otrajā lasījumā ar tām izmaiņām, kuras mēs izdarījām šeit, plenārsēdē.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim! Viena balss papildus “par”. Tā ir Ēlerta kunga balss. Lūdzu rezultātu. Par – 68, pret – 1, atturas – 7. Likumprojekts ir akceptēts otrajā lasījumā. Paldies.

I.Ēlerts: Paldies, cienījamie kolēģi! Lūdzu jūs iesniegt priekšlikums līdz nākamajai otrdienai (ieskaitot).

Priekšsēdētājs: Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums ir 8.punkts – Latvijas Republikas gaisa kodeksa projekts otrajā lasījumā. Kurš, lūdzu, ziņos par šo gaisa kodeksu? Blumberga kungs? Lūdzu. Tas laikam nebūs ziņojums.

O.Blumbergs: Godājamie kolēģi! Ziņotājs par gaisa kodeksu neparedzēja, ka divi jautājumi varētu tikt atbīdīti, un tāpēc viņš būs tikai pēc pusdienām.

Priekšsēdētājs: Tad arī spriedīsim. Paldies. Taču turpmāk tiešām būtu jāveic intensīvs apziņošanas darbs, jo, man liekas, ir jau pierādījies, ka pareģošanas spējas mūsu kolēģiem ir ārkārtīgi zemā līmenī. Un tas neattaisnojas. Tātad arī 8.jautājums mums tiek atlikts.

Nākamais mums ir 9.jautājums. Černaja kungs jau ceļas kājās un nāk uz priekšu. Amatniecības speciālistiem ir pareģošanas spējas, un viņi ir zālē. Lūdzu.

R.Černajs: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Jūsu izskatīšanai ir izsniegts 82.dokuments par amatniecību. Mūsu darba kārtībā šis likums ir jau diezgan ilgi. Mēs to plaši izdiskutējām pirmajā lasījumā, pat divas reizes, iekams pieņēmām. Jo tad bija ļoti daudz dažādu reglamentējošu normu, kuras dublējās, vai arī par to jau bija statūti un nolikumi. Tādas normas bija iekšā. Strādājot pie otrā lasījuma redakcijas, visas šīs normas ir izmestas ārā, paredzot, ka tās tiks iekļautas attiecīgajos nolikumos vai statūtos.

Ir ņemti vērā arī deputātu ieteikumi: tieši Lagzdiņa kunga, Ēlerta kunga, Špoģa kunga priekšlikumi. Un varbūt tieši tāpēc tik ilgi aizkavējās otrais lasījums, jo bija vienošanās, lai tas nenonāktu pretrunā ar likumu “Par sabiedriskajām organizācijām”. Tagad praktiski šis likumprojekts ir saskaņots ar likumprojektu “Par sabiedriskajām organizācijām”. Bez tam te ir arī dažas specifiskas normas tieši par amatniecības organizācijām otrajā nodaļā.

Ir iesniegti arī priekšlikumi otrajam lasījumam, bet tie ir iestrādājami trešajā lasījumā. Tiem nav konceptuālas nozīmes, jo tie pārsvarā ir redakcionālas dabas. Tā ka es ierosinātu apspriest likumprojektu pa pantiem. Ja jums, deputātiem, ir kādi priekšlikumi, lūdzu! Varbūt var pāriet pie balsošanas?

Priekšsēdētājs: Paldies. Tā kā mums neviens rakstisks priekšlikums, kas būtu oficiāli balsojams, nav iesniegts, man būtu kopējs jautājums godājamajiem deputātiem: vai kādam no jums ir iebildumi, labojumi vai papildinājumi par kādu no šā likumprojekta 18 pantiem? Neviens nepiesakās. Tādā gadījumā paldies Černaja kungam.

Balsošanas režīmu! Balsosim par šā likumprojekta akceptēšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu. Par – 69, pret – 1, atturas – 6. Likumprojekts ir akceptēts otrajā lasījumā. Paldies.

Varam skatīt tālāk. Taču mums ir atlikušas vairs tikai sešas minūtes līdz balsošanas laikam. Černaja kungs droši vien grib ziņot, kad varēs iesniegt redakcionālus labojumus. Lūdzu.

R.Černajs: Praktiski, ja neskaita redakcionālus labojumus, mēs to varētu pieņemt arī trešajā lasījumā, jo šie labojumi tiešām ir redakcionāli.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai godājamajiem deputātiem ir iebildumi? Nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šā likumprojekta akceptēšanu trešajā lasījumā, jo nekādi labojumi vai papildinājumi nav iesniegti. Muciņa kungs, jūs vēl varat paspēt nobalsot. Paldies. Jūs nobalsojāt par likumu “Par amatniecību”. Lūdzu rezultātu. 76 – par, 1 – pret un 5 – atturas. Paldies. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums būtu 10.punkts, bet to jau mēs veiksmīgi pārcēlām līdz tam brīdim, kamēr atveseļosies Zeltkalnes kundze.

Līdz balsošanas laikam vēl ir četras minūtes. Ko darīsim šajā laikā?

Nākamais pēc kārtas būtu likumprojekts “Par akcīzes nodokli” pirmajā lasījumā, taču tas ir pārāk nopietns jautājums, lai to varētu tā risināt. Paldies. Mani labo, ka ir vēl atlikušas trīs minūtes, taču es vados pēc šā pulksteņa, kas ir šeit priekšā. Tad sāksies atskaites laiks. Varbūt varam veltīt šīs minūtes tam, lai sekretariāts ilgi zvanītu.

Tātad lūdzu deputātus, kuri dzird translāciju, ierasties plenārsēžu zālē, lai varētu sākt balsošanu.

Lūdzu sekretariātu vēlreiz zvanīt, lai deputāti pasteidzas ierasties. Atgādinu, ka pirms balsošanas ir iespējams izteikties par balsošanas motīviem un pateikt replikas. Par motīviem izteikties var līdz trim minūtēm, bet replikai tiek atvēlēta viena minūte. Tā ka lūdzu godājamos deputātus, pirms viņi nāk pie mikrofona, pateikt, kādā formā viņi grib uzstāties, runājot par motīviem vai izsakot tikai repliku.

Godājamie kolēģi, visi pulksteņi rāda tieši 13.00. Varam sākt balsošanu par likumu projektiem un lēmumu projektiem tādā secībā, kāda tā ir minēta mūsu darba kārtībā.

Tātad ir pienācis balsošanas laiks. Pirmais ir likumprojekts “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumos “Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju”, “Par prokurora uzraudzību Latvijas Republikā” un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Tas ir 100.dokuments.

Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Es lūgtu precizēt likumprojektus par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju un par prokurora uzraudzību bez tās daļas par Administratīvo pārkāpumu kodeksu.

Priekšsēdētājs: Jā, paldies! Lūdzu, vai kāds vēlas ko sacīt par motīviem? Nav. Balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim par šā likumprojekta akceptēšanu. Rezultātu! 91 – par, 3 – pret, 3 – atturas. Likums ir pieņemts. Paldies.

Nākamais ir lēmuma projekts par likuma spēkā stāšanās kārtību. Vai kāds vēlas izteikties par motīviem vai pasacīt repliku? Nav.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šā lēmuma projekta pieņemšanu. Lūdzu rezultātu. Par – 92, pret – 3, atturas – 3. Lēmums ir pieņemts.

Trešais balsojamais jautājums ir lēmuma projekts “Par Brīvības pieminekli un Rīgas Brāļu kapiem”. Šeit ir frakcijas “Līdztiesība” papildinājums lēmumam, taču es to noraidu, jo balsošanas laikā nekādi papildinājumi netiek iesniegti. Vajag tomēr zināt mūsu reglamentu... Paldies.

Lūdzu, izsakiet balsošanas motīvus un replikas! Vai Ščipcova kungs vēlas izteikties par motīviem vai pasacīt repliku? Lūdzu.

O.Ščipcovs: */Demokrātisko iniciatīvu centra parlamentārās grupas vārdā es esmu pilnvarots paziņot, ka mūsu grupa tikai tādēļ vien, ka lēmuma projektā ir punkts par pārapbedīšanu, balsos pret to. Mēs ierosinām pie mūsu kvoruma pārbalsot šo 5.punktu, lai nebūtu jāapgāna kapi un nevajadzētu aizskart mirušo pīšļus. Pateicos./

Priekšsēdētājs: Jums jau vienreiz, Ščipcova kungs, izskaidroja.

Lūdzu, Blumberga kungs! Pēc tam – Ždanokas kundze.

O.Blumbergs: Godājamie kolēģi, es aicinu jūs balsot par šo lēmuma projektu tādā redakcijā, kādu mēs to esam sakārtojuši. Jautājums tika apspriests ļoti ilgi, turklāt pēdējā laikā presē, sevišķi Krievijas presē, televīzijā un radio, arvien vairāk parādās dažāda veida, atklāti sakot, melīgi izdomājumi par to, ka Rīgas Brāļu kapos pārapbedīšanas gaitā gatavojas izvākt no turienes visu Otrā pasaules kara laikā kritušo Padomju armijas kareivju un virsnieku pīšļus. Man jums atklāti jāsaka, ka šādu apbedījumu tur praktiski nav. Un, ja arī kāds no Otrā pasaules kara dalībniekiem ir miris 70.gadu otrajā pusē vai 80.gadu sākumā, tad atsevišķas šādas personas tik tiešām Brāļu kapu teritorijā, taču ārpus īstā Brāļu kapu ansambļa, tas ir, sētmalē, ir apbedītas. Katrā ziņā šeit nevar būt runa par kaut kādu organizētu apbedījumu veikšanu, kura būtu bijusi izdarīta šajā periodā Brāļu kapos kā kritušo sarkanarmiešu apbedījumu vietā. Tādu tur nav. Un tādējādi viss šis lielais troksnis, kurš ir parādījies presē, sevišķi Austrumu presē, acīm redzami balstās uz ļoti kļūdainu vai tendenciozu informāciju, kurai nav nekāda pamata. Brāļu kapu komiteja veiks attiecīgus pasākumus, izskatīs, kas tur tieši ir apbedīts, kurās vietās obligāti ir nepieciešams veikt pārapbedījumus, lai atbrīvotu tehnisko ceļu un dotu iespēju strādāt tā sauktajā montāžas laukumā, jo Brāļu kapos jāveic ļoti lieli rekonstrukcijas darbi, kuri jau faktiski ir sākti, tāpēc aizkavēt šā jautājuma risināšanu mums nav nekādu tiesību. Aicinu jūs balsot par šo lēmuma projektu tādu, kādu mēs to esam sagatavojuši.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Ždanokas kundze!

T.Ždanoka: Tātad man ir divas piezīmes. Pirmā: cienījamais priekšsēdētāja kungs, mums jau šorīt bija tāds precedents, jo bija jautājums, par kuru arī bija jābalso un jāapspriež. Tad balsoja par labojumiem un tā tālāk. Frakcija ir sniegusi savus labojumus, tie ir pārrunāti arī ar cienījamo Blumberga kungu, un viņš piekrīt, ka par šo jautājumu varētu balsot. Tādējādi man ir lūgums likt to uz balsošanu, jo vairāk tāpēc, ka Latvijā jau pastāv tāda kārtība, ka pārapbedīšana nav atļauta agrāk kā 20 gadus pēc bērēm. Un vēl tāda piezīme. Lai tieši nerastos baumas un tukšas runas, varētu to arī pieņemt.

Otrais. Jau pagājušajā reizē apsprieda šo jautājumu un arī šodien cienījamais Blumberga kungs runāja par to piebraukšanu, ka daži apbedījumi nedod iespēju piebraukt un veikt celtniecības un labošanas darbus. Mūsu priekšsēdētājs Kurdjumova kungs aizbrauca speciāli un paskatījās. Tur jau tie darbi tiek veikti un tur nekādi kapi pašlaik neko nekavē, lai attiecīgās mašīnas un ierīces tiktu aizgādātas līdz kādai noteiktai vietai. Paldies.

Priekšsēdētājs: Tātad nekādi priekšlikumi pārrunāti netiks, jo šis ir balsošanas laiks atšķirībā no rīta, kad tika tālāk apspriests minētais jautājums.

Blumberga kungam būs tikai replika, jo te tika piesaukts viņa vārds.

O.Blumbergs: Minētais 124.dokuments, uz kura ir mans paraksts, nenozīmē neko citu kā vien to, ka tas tikai pavēra ceļu šā dokumenta kopēšanai un izdalīšanai. Jo tas nevarētu tikt uzskatīts citādi, kā, atklāti sakot, dokuments, kurš iejaucas vai ierosina balsošanas motīvus un neko vairāk. Un šāda iespēja frakcijai “Līdztiesība” demokrātiski tika dota, taču tas nebūt nenozīmē kādu komisijas sakaru ar šā dokumenta saturu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Dobeļa kungs!

J.Dobelis: Pirms balsot un atbalstīt šo ideju, šo dokumentu, es gribētu vēl vienu reizi atgādināt šo bēdīgi slaveno izrādi, kura tika sarīkota 50.gadu beigās Rīgas Brāļu kapos. Tad neviens tur mākslīgi neskaitīja nekādus 20 gadus vai ko citu, tad paši apgānīja savu padomju karavīru pīšļus, pārraka un veda tos uz Brāļu kapiem, tādējādi it kā mākslīgi atjaunojot Brāļu kapus un pasludinot, ka tur, lūk, guļ Otrā pasaules kara laikā kritušie padomju karavīri. Tad, lūk, nevienu tas netraucēja, taču šodien šīs pašas ideoloģijas kaislīgie atbalstītāji nāk klajā ar visādiem demagoģiskiem priekšlikumiem, kuru ideja ir viena – traucēt normalizēt apstākļus Brāļu kapos un izveidot tos tā, kā tas kādreiz sākotnēji bija iecerēts.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Matvejeva kungs!

K.Matvejevs: */Negribas veltīgi valkāt vārdu “demagoģija”, jau tā pārāk bieži tas šeit skan, kaut gan tas prasīt prasās sakarā ar daudzu deputātu uzstāšanos. Mani ļoti pārsteidz – es negribu Blumberga kungu apvainot melošanā –, mani ļoti pārsteidz informācija par to, ka Brāļu kapos nav cīņās pret fašismu kritušo apbedījumu. Tie ir. Tas visiem ir labi zināms. Jau kopš 1944.gada tur ir glabāti Latvijas teritorijā kritušo izlūkošanas grupu locekļi. Tas ir pirmais.

Un otrais. Sakarā ar šīm “nolādētajām insinuācijām” Austrumu presē. Būsim tomēr godīgi! Šajā lēmumā norādīsim, ka personas, kuras piedalījušās cīņās pret fašismu, neaiztiksim! Un ar to šai Austrumu presei aizbāzīsim muti. Jo mums būs skaidri ierakstīts. Bet, par nožēlu, šajā tekstā tā nav. Un sakarā ar to es ierosinu balsot pret. Tā būs godīgāk./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Zaļetajeva kungs!

S.Zaļetajevs: */Sakarā ar šo situāciju, kura radusies, atsakoties likt uz balsošanu 124.dokumentu, frakcija “Līdztiesība” lūdz pusstundas pārtraukumu./

Priekšsēdētājs: Zaļetajeva kungs, tagad ir balsošanas, nevis apspriešanas laiks. Tā ka pārtraukumu varēsit prasīt tad, kad būs jautājumu apspriešana. Tagad ir balsošanas laiks.

S.Zaļetajevs: */Es gribu atgādināt priekšsēdētāja kungam, ka tieši tādā pašā situācijā, kad tika apspriests jautājums par papildinājumiem pie Augstākās padomes 28.oktobra lēmuma par Latvijas Republikas pilsonības atjaunošanas nosacījumiem, tieši tādā pašā situācijā priekšsēdētāja kungs frakcijai deva tiesības izdarīt pārtraukumu./

Priekšsēdētājs: Zaļetajeva kungs, lūdzu, ieskatieties stenogrammā un atsvaidziniet savu atmiņu.

Lūdzu, Preinberga kungs!

G.Preinbergs: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Ja runājam par apbedījumiem Brāļu kapos, tad es gribu atgādināt, ka šie ir tie apbedījumi, kuri atrodas kreisajā pusē no galvenās ieejas. Tur nav neviena padomju karavīra, tur, iespējams, ir cilvēki, kuri cīnījušies pret fašismu tikpat sekmīgi, kā cīnījās pret latviešu tautu. Un šajā sakarībā es lūdzu jūs balsot par šo lēmumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai Freimaņa kungs vēlas vēl izteikties? Lūdzu.

J.Freimanis: Es negribētu izteikties, es vienīgi lūdzu kolēģus beigt šo necienīgo apspriešanu. Balsosim!

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai vēl kāds vēlas izteikties par motīviem vai pasacīt repliku? Nē. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo lēmuma projektu. Kozlovska kungs, lūdzu balsošanas laikā neienākt zālē deputātu vietās! Vaivada kungs, jums vēl ir iespēja nobalsot! Lūdzu rezultātu. Par – 81, pret – 21, atturas – 3. Lēmums ir pieņemts. Paldies.

Nākamais balsojamais jautājums ir likumprojekts “Par Latvijas Republikas kontinentālo šelfu un ekonomisko zonu”.

Lūdzu, vai ir deputāti, kuri vēlas izteikties par motīviem vai pasacīt repliku? Nav.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo likumprojektu. Kolēģi, atgādinu, ka būs vēl viens balsojums, tāpēc, lūdzu, neatstājiet zāli! Rezultātu! Par – 83, pret – nav, atturas – 11. Ir pieņemts.

Atcerēsimies, kolēģi, ka mēs nolēmām nobalsot arī par likumprojektu par vīzu režīma atcelšanu Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes pilsoņu iebraukšanai Latvijā.

Lūdzu, Kiršteina kungs!

A.Kiršteins: Bez stila labojumiem tika saņemts arī Plotnieka kunga priekšlikums par to, ka likums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi. Tā ka šeit pretrunu nav, mēs varam balsot.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tā bija tikai tehniska piezīme. Vai kāds vēlas izteikties par motīviem vai pasacīt repliku? Nav.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo likumprojektu par vīzu režīma atcelšanu Lielbritānijas un Ziemeļīrijas pilsoņiem. Lūdzu rezultātu. Par – 84, pret – nav, atturas – 12. Likums ir pieņemts. Paldies.

Mums līdz pārtraukumam vēl atlikušas 15 minūtes. Lūdzu, kādi ir ierosinājumi par to, ko mēs šajā stundas ceturksnī varam vēl izdarīt.

Lūdzu, Kinnas kungs!

J.Kinna: Ir ierosinājums doties pārtraukumā.

Priekšsēdētājs: Tātad Kinnas kungs ierosināja par 15 minūtēm paildzināt pusdienu pārtraukumu.

Lūdzu, Edmund Krastiņ!

E.Krastiņš: Es esmu gatavs šajās 15 minūtēs ziņot par savu iesniegto likumprojektu “Par papildinājumiem likumā “Par 5.Saeimas vēlēšanām””.

Priekšsēdētājs: Vai jūs esat gatavs arī atbildēt uz jautājumiem un novadīt debates?

E.Krastiņš: Bez šaubām.

Priekšsēdētājs: Taču atcerieties, ka mums pulksten 15.00 ir skatāms nākamais jautājums.

E.Krastiņš: Mums ir tāda prakse, ka iesāktos jautājumus mēs turpinām, kamēr tie tiek pabeigti.

Priekšsēdētājs: Nē, neturpinām, jo mums ir balsojums, ka pulksten 15.00 izskatām 5. un 6.darba kārtības jautājumu.

E.Krastiņš: Tam nav nozīmes, taču pārtrauktie jautājumi tomēr vienmēr tiek pabeigti.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, Krastiņa kungs, mums vēl ir vesela virkne jautājumu, kuri ir ietverti darba kārtībā pēc kārtas.

E.Krastiņš: Protams, jūs, Krastiņa kungs, esat lielāks speciālists reglamenta jautājumos. Un, ja jūs uzstājat, ka šo jautājumu nevar skatīt, tad man nav nekādu iespēju...

Priekšsēdētājs: Ja neviens nav gatavs skatīt pēc kārtas jautājumus, kuri ir mūsu darba kārtībā, tad, protams, mēs varam izskatīt to, par kuru kāds ir gatavs ziņot. Taču mums jautājumi ir pēc kārtas jāskata.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts par valsts un pašvaldību palīdzību. Tas ir likumprojekts “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas 1990.gada 12.decembra likumā “Par akcīzes nodokli”” pirmajā lasījumā.

Ja Kodoliņa kungs ir gatavs, tad, lūdzu! Tikai brīdinu, ka pulksten 15.00 mēs atsāksim skatīt citus likumprojektus. Lūdzu.

A.Kodoliņš: Es domāju, ka mēs varētu sākt izskatīt likumprojektu. Tas, ka būs pārtraukums, ir dabīgi, bet mums visu laiku būs tādi momenti.

Priekšsēdētājs: Ne tikai pārtraukums... Pulksten 15.00 mēs skatīsim šos lauksaimniecības likumus, jo mums ir tāds balsojums. Tā ka – lūdzu!

A.Kodoliņš: Mans priekšlikums ir izskatīt likumprojektu “Par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā” otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, mums ir jāskata pēc kārtas, Kodoliņa kungs! Tikko man ar Edmundu Krastiņu jau bija strīds par šo jautājumu.

Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Es domāju, ka šo jautājumu mēs varam dūšīgi iesākt, tāpēc ka šajā gadījumā tas būs tikai tehnisks pārtraukums, turpretī godājamā Edmunda Krastiņa jautājumā tas nebūtu tehnisks pārtraukums. Es domāju, ka mēs varētu iesākt un pēc tam mierīgi turpināt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad jūs esat gatavs ziņot par akcīzes nodokli. Un, tā kā tas ir pirmais lasījums, tad ir tieši laiks jūsu ziņojumam, Kodoliņa kungs. Lūdzu.

A.Kodoliņš: Cienījamie kolēģi! Ziņojums par šo likumprojektu būs diezgan īss. Tātad – kas ir noteicis minētā likumprojekta ierosināšanu Augstākajā padomē. Pirmkārt, šis likumprojekts paredz mainīt tīri procesuālus jautājumus, proti, līdzšinējā kārtība bija tāda, ka akcīzes nodokli maksā gan tās personas, kuras ražo Latvijas Republikā alkoholiskos dzērienus vai tabakas izstrādājumus, gan arī tās personas, kuras nodarbojas ar ievestu preču, kuras paredzētas aplikt ar apgrozījuma nodokli, realizāciju Latvijas Republikā. Jaunā kārtība, kāda tiek piedāvāta šajā likumprojektā, paredz mainīt šo kārtību un aplikt ar akcīzes nodokli visas tās preces, kuras ir paredzēts aplikt ar akcīzes nodokli. Pie tam šī aplikšanas kārtība šeit ir noteikta tāda, ka tā notiek jau uz robežas. Šāds nodokļa iekasēšanas grozījums ir paredzēts tāpēc, ka mēs esam novērojuši, ka Latvijas valstī lielā daudzumā tiek ievestas kontrabandas preces, tajā skaitā arī preces, par kurām ir jāmaksā akcīzes nodoklis. Līdz ar to valsts budžetā rodas lieli zaudējumi. Bez tam tas veicina arī dažādas noziedzīgas parādības.

Likumprojektā ir paredzēts, ka ar akcīzes nodokli šādas preces netiks apliktas tikai tajos gadījumos, ja būs runa par šādu preču eksportu caur Latvijas valsti vai arī ja būs šādu preču reeksports.

Otrs priekšlikums, kas saistīts ar minētā likuma grozījumiem, paredz ieviest jaunu normu, lietojot likmes. Pašreizējā kārtība paredz, ka akcīzes nodokļa likmes ir nosakāmas procentos no cenas, par kuru realizētājs pārdod savu preci. Taču, slēdzot līgumus starp dažādām firmām, var notikt fiktīvs cenu uzrādījums. Piemēram, ir maz ticams, tomēr reāli iespējams variants, ka pārdevējs, teiksim, norāda, ka pudele alus maksā nevis 10 rubļu, kā tā reāli maksā, bet uzrāda, ka šī pudele alus maksā tikai 5 rubļus. Līdz ar to akcīzes nodoklis tiek rēķināts nevis no 10 rubļiem, kā tam vajadzētu būt, bet no 5 rubļiem. Tieši tāpēc ir ieviests šāds priekšlikums – ieviest minimālo akcīzes nodokļa likmi, bet šī minimālā akcīzes nodokļa likme tiek rēķināta no absolūtā alkohola.

Te gan jāteic, ka mans piemērs bija ļoti neprecīzs tajā ziņā, ka šajā dokumentā piedāvājums tiek paredzēts tikai attiecībā uz alkoholiskajiem dzērieniem ar augstu alkohola saturu.

Šādas normas nepieciešamība ir radusies arī tāpēc, jo mēs redzam, ka arī kaimiņvalstīs sāk parādīties situācija, ka, ierobežojot tirdzniecību ar dzeramo spirtu, parādās alkoholiskie dzērieni ar 70–80 procentu lielu spirta saturu un līdzīga stipruma alkoholiskie dzērieni. Loģiski, ka šiem alkoholiskajiem dzērieniem būtu jāmaksā dārgāk nekā, teiksim, 40° degvīnam. Tieši tāpēc ir ieviesta šī norma, nosakot, ka absolūtā alkohola likme ir 4500 Latvijas rubļu par vienu dekalitru absolūtā alkohola. Šeit es gribu piebilst arī to, ka ārvalstīs, tajā skaitā arī Eiropas Kopienas valstīs, attiecībā uz akcīzes nodokli ļoti bieži un pat pārsvarā gadījumu tiek lietotas nevis procentuālās likmes, bet absolūtās likmes. Arī šinī ziņā mēs pietuvināmies šajos jautājumos Eiropas likumdošanai.

Un trešais nelielais grozījums ir priekšlikums, kurš tika jau agrāk diskutēts, – noteikt īpašu likmi stiprinātajiem vīniem. Iepriekšējās diskusijās tika apspriests jautājums – vai pievienot šos stiprinātos vīnus šampanietim un sausajiem vīniem, kam ir noteikta 30 procentu likme, vai atstāt tos pie liķiera izstrādājumiem, kuriem ir noteikta 100 procentu likme. Jāteic, ka dzīvē abas šīs likmes acīmredzot neatspoguļo faktisko stāvokli, tāpēc ir nepieciešama īpašas pozīcijas izdalīšana. Un tieši šinī likumprojektā tiek piedāvāts ieviest īpašu likmi – 50 procentu piecenojumu cenai. Tātad šie ir trīs galvenie momenti, kuri ir iestrādāti izskatāmajā likumprojektā. Paldies.

Priekšsēdētājs: Kādi, lūdzu, būtu jautājumi Kodoliņa kungam? Ulmes kungs, lūdzu!

A.Ulme: Es jau iepriekš to teicu, taču atkal gribu atkārtot, ka sau­sos vīnus patiešām nevajadzētu kaut kam pielīdzināt, tos vispār vajadzētu atbrīvot, jo tie visām tautām ir veselības un vitamīnu avots. Tas ir ļoti nopietni – patiešām! Jūs paskatieties, kā pasaulē tas notiek. Taču tā vietā, lai tiešām stimulētu šo sauso vīnu ražošanu, mēs tiem liekam šķērsli. Un tas ir pilnīgi tā. Lai te mediķi parunā. Vīnā ir koncentrētas ļoti būtiskas vitamīnu sastāvdaļas, bērniem, atšķaidot ar ūdeni, visā pasaule dod sauso vīnu. Tiešām!

A.Kodoliņš: Es atvainojos, tas bija jautājums vai diskusija?

A.Ulme: Kāds ir jūsu viedoklis par to? Uz kāda pamata jūs gribat, lai sausie vīni pie mums neienāk?

A.Kodoliņš: Es, pirmkārt, gribu teikt, ka es šajā jautājumā neko negribu grozīt. Augstākā padome pati ir pieņēmusi un arī pati izsludinājusi likumu, kas nosaka, ka sausajiem vīniem ir 30 procentu liels akcīzes nodoklis, un tā ir pati mazākā akcīze. Es domāju, ka arī atšķirības no pasaules prakses šeit nav nekādas. Sausie vīni pasaulē tiešām tiek aplikti arī ar akcīzes nodokli, turklāt tiek noteiktas viszemākās akcīzes nodokļa likmes. Es varu teikt, ka, atšķirībā no pasaules prakses, mūsu prakse ir tāda, ka ar akcīzes nodokli mēs neapliekam alu. Parasti arī alu apliek ar akcīzes nodokli, un šī alus akcīze ir līdzīga sausā vīna akcīzei. Tā ka es nedomāju, ka mums šeit būtu kaut kāda īpaša atšķirība no pasaules prakses.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Krastiņa kungs!

I.Krastiņš: Man ir trīs īsi jautājumi. Pirmais: kāpēc ar akcīzes nodokli paredzēts aplikt ievedmuitu? Līdz ar to tas būtībā nozīmē ievedmuitas krasu paaugstināšanu.

A.Kodoliņš: Protams, par šo jautājumu, ka mēs cenā iekļaujam ievedmuitu un pēc tam to visu apliekam ar akcīzes nodokli, bez šaubām, var tikt diskutēts. Tomēr jautājuma būtība ir tāda, ka, praktiski nosakot cenu, ko aplikt ar akcīzes nodokli, dabiski, ir jālieto šis princips. Ja mēs gadījumā apliekam ar akcīzes nodokli atsevišķi cenu un atsevišķi ievedmuitu, tad var būt tāda situācija, par kādu es teicu attiecībā uz alkoholiskajiem dzērieniem. Ja ir zemāka par 40 procentiem, tad es uzrādu nepareizu cenu un tad tiek aprēķināts nepareizs akcīzes nodoklis. Un tā zināmā veidā kompensē importēto preču akcīzes nodokļa maksājumu. Bez tam šeit ir ņemta vērā pasaules prakse. Pasaules prakse, pretēji mums, tomēr iekļauj nodokļos arī šos maksājumus. Tātad, ja ir procentuālie maksājumi un ja mēs, piemēram, pieņemam pasaules praksi, tad redzam, ka apgrozījuma nodokļa maksājums ietver visu cenu, ieskaitot akcīzes nodokli. Pilnīgi loģiski, ka arī šie muitas maksājumi var tikt iekļauti cenā un aplikti ar akcīzes nodokli.

I.Krastiņš: Otrs jautājums: vai jūs esat ņēmuši vērā to, ka 100 procentu spirta šķīdums ir tīri teorētiska konstrukcija, jo praksē, grozies, kā gribi, vairāk par 96 procentiem nevar panākt?

A.Kodoliņš: Jā, tas ir domāts tīri teorētiski, lai varētu aprēķināt. Mēs jau uzreiz varam izrēķināt, ka attiecībā uz 96 procentu spirtu būs attiecīgi nevis 4500, bet 4310.

I.Krastiņš: Un, visbeidzot, jautājums no patērētāja interešu viedokļa: vai jūs tiešām domājat, ka vienīgais veids, kā pasargāt potenciālo patērētāju no sliktas kvalitātes dzērieniem, ir ievērojami paaugstināt šo akcīzes nodokli un ievedmuitu un līdz ar to samazināt piedāvājumu? Vai tomēr nebūtu iespējami arī kādi citi ceļi?

A.Kodoliņš: Bez šaubām, ceļi ir dažādi, bet šinī gadījumā pašreizējie pasākumi, kas tiek veikti valdības līmenī, ir vērsti, pirmkārt, uz to, lai nepieļautu nekvalitatīvu alkoholisko dzērienu un dažādu viltotu alkoholisko dzērienu ieplūšanu Latvijas valstī. Tas ir pirmais pasākumu komplekss.

Un otrs mērķis ir tas, lai tomēr nodrošinātu vienādus apstākļus vietējiem ražojumiem un importētajiem ražojumiem. Ja importētie ražojumi masveidā ieplūst, nenomaksājot ne muitas, ne arī dažkārt citus nodokļus, tad, dabiski, vietējo ražotāju konkurētspēja tiek samazināta.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Freimaņa kungs! Līdz plenārsēdes beigām ir divas minūtes.

J.Freimanis: Kodoliņa kungs, lai gan šis dokuments ir ierosināts ar vēstuli, kuru parakstījis Godmaņa kungs, sakiet, lūdzu, vai jūs tomēr esat kārtīgi konsultējušies ar Pupčenoka kungu, kā viņš Centrāltirgus būdās un visur kur citur iekasēs šo akcīzes nodokli? Jo, teiksim, mums tagad “Royal” spirts būs precīzi divreiz dārgāks. Tātad – vai praktiski ir padomāts par mehānismiem, lai šo dokumentu ieviestu dzīvē, jo tas nav pirmais, kas paredz kaut ko tādu?

A.Kodoliņš: Šis dokuments ir radies tieši tāpēc, ka Pupčenoka kungs ar savu kantori tajās būdās nevar iekasēt šo nodokli. Tieši tāpēc, lai novērstu šo situāciju, tas tiek iekasēts jau uz robežas, tātad, šķērsojot robežu, akcīzes nodoklim ir jābūt vai nu iepriekš nomaksātam, vai tas jāsamaksā tieši uz robežas.

Priekšsēdētājs: Paldies. Cupruna kungs, jūs vēl varat uzdot jautājumu. Lūdzu.

I.Cupruns: Kodoliņa kungs, vai jums nešķiet, ka, paaugstinot cenas labas kvalitātes ievestajiem alkoholiskajiem dzērieniem, mēs vienkārši atkārtosim to pašu situāciju, kāda bija Latvijā, kad paaugstināja šņabim cenas? Tad sāka pūst aerosolus, sāka liet acetonu uz galvas un darīja vēl nezin ko. Jebkurā gadījumā oficiāli ievestā alkohola cenas paaugstināšana novedīs pie tā, ka iekšējā tirgū parādīsies daždažādi surogāti un ļergas. Taču pirks tieši tos, un mēs panāksim pretēju efektu. Vienīgais pozitīvais moments būs tas, ka kaut kādi līdzekļi ieplūdīs budžetā, un par to tad acīmredzot vajag runāt. Pārējais ir vienkārši nepamatoti argumenti.

Priekšsēdētājs: Paldies.

A.Kodoliņš: Es atvainojos, es tomēr atbildēšu. Šeit nav runas par cenu pielikumu, šeit nevienā punktā nav runas par cenu pielikumu. Runāsim par likumprojektu, nevis par kaut kādu...

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, diemžēl jau ir sācies pārtraukums, iesim uzkost un turpināsim darbu pēc pārtraukuma – pēc pulksten 15.00. Paldies.

 

(Pārtraukums)