1993.gada 2.februāra sēdes stenogramma

Vakara sēdē

 

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Cienījamie kolēģi, sakarā ar darba kārtību un balsojumu, ko nolēmām, tātad ir divi lauksaimniecības jautājumi, proti, 5. un 6. Kādā kārtībā tos skatīt, lai lauksaimnieki paši izspriež. Uzreiz varbūt vienosimies, kamēr Seiles kundze nāk tribīnē, ka tīri loģiski iznāk, ka mēs turpinām par akcīzi no tā pusvārda, kur mēs izbeidzām. Un tad jau tālāk ir gaisa kodekss un visi jautājumi pēc kārtas.

Lūdzu, Seiles kundze! Pasakiet godājamajiem deputātiem, kuru no dokumentiem mēs apspriedīsim pirmo!

A.Seile: Cienījamie deputāti un pārējie klātesošie! Tātad darba kārtībā ir labojumi zemes privatizācijas likumā. Par šo jautājumu plenārsēdei ir iesniegti veseli trīs dokumenti: 57., ko iesniedzis Andris Felss, 101., ko iesniegusi Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisija, un 122., ko pēc ilgām konsultācijām ar juristiem no Juridiskās pārvaldes un Universitātes, kā arī ar daudziem citiem, ir salabojuši juristi, bet iesniegusi Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisija.

Mans aicinājums šodien ir ņemt par pamatu 122.dokumentu.

Man jautājums sēdes vadītājam. Vai mums par to būtu jābalso, lai es varētu izstāstīt visas kolīzijas šajā sakarībā un lai pēc tam mēs par to varētu balsot?

Priekšsēdētājs: Godājamā Seiles kundze! Mēs darba kārtībā šo dokumentu neesam iekļāvuši. Mums ir atsevišķi jābalso par 122.dokumenta iekļaušanu darba kārtībā, mēs esam nobalsojuši tikai par 57. un 101.dokumentu. Ja jūs gribat ziņot par 122.dokumentu un pie tam likt to par pamatu, tad mums ir jānobalso par šā dokumenta iekļaušanu darba kārtībā.

Silāra kungs, lūdzu!

I.Silārs: Par procedūru vispār un par reglamentu. Saskaņā ar spēkā esošo likumprojektu izskatīšanas gaitu pirmajā lasījumā likumprojekti ir jāizdala deputātiem vismaz trīs dienas pirms to izskatīšanas plenārsēdē. Tā ka mēs nevaram balsot par tā iekļaušanu šodien darba kārtībā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Plenārsēde var visu. Lūdzu, Čepānes kundze!

I.Čepāne: Godājamie kolēģi un Silāra kungs! Ja jūs uzmanīgi salīdzinātu pēdējo un priekšpēdējo dokumentu, tad pirmā daļa ir tieši tāda pati, tikai citādā veidā juridiski noformēta. Tas ir pilnīgi gandrīz viens un tas pats. Tas no rīta tika izdalīts. Pilnīgi tas pats, kas pagājušajā nedēļā.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Uzskatīsim tomēr, ka mēs esam tiesīgi balsot, un lai plenārsēde izlemj. Tātad ir ierosināts iekļaut 122.dokumentu kā vienu no 101.dokumenta variantiem un ņemt to par pamatu. Tātad par 122.dokumenta iekļaušanu plenārsēdes darba kārtībā.

A.Seile: Es tik tiešām gribu paskaidrot, ka tas ir tikai redakcionāli uzlabots variants pēc vairāku juristu izteikumiem. Būtībā šis dokuments neatšķiras no abiem diviem mūsu darba kārtībā minētajiem likumprojektiem. Mums vienkārši būtu vieglāk lemt, ja mēs skatītu 122.dokumenta tekstu.

Priekšsēdētājs: Balsosim par 122.dokumenta iekļaušanu darba kārtībā un izskatīšanu. Rezultāts: par ? 27, pret ? 1, atturas ? 3. Tādējādi šis dokuments iekļauts darba kārtībā.

Lūdzu, Seiles kundze, ziņojiet! Deputāti pierakstīsies jautājumiem un debatēm.

A.Seile: Kāda ir lietas būtība? Zemes reforma lauku apvidos bija divās kārtās. Stājoties spēkā zemes reformas otrajai kārtai, tas ir, piešķirot zemi īpašumā, mēs 5.pantā iestrādājām normu, kas paredz zemes īpašuma tiesības dalīt atbilstoši 1937.gada Civillikumam, tas ir, atjaunojot zemes īpašuma tiesības, ievērot 1937.gada Civillikumu. Tas ir 5.pants mūsu zemes reformā.

Kā ir dzīvē? Es strādāju arī Augstākās padomes Lauku zemes komisijā un redzu visus šos strīdīgos gadījumus un problēmas. Dzīvē ir tā, ka lauku zemes komisijas pagastos ļoti bieži mēģināja atrunāt bijušo īpašnieku, lai viņš neņem savu zemi īpašumā, bet nodod to savam dēlam. Dēls vai mazdēls pieteicās uz zemi un dabūja zemes lietošanas tiesības. Izrādās, ka saskaņā ar 1937.gada Civillikumu dēls vai mazdēls nevar saņemt šo zemi īpašumā bez samaksas. Mēs nevaram viņam atjaunot īpašuma tiesības, ja dzīvs ir zemes īpašnieks. Zemes īpašnieks nevar nodot šīs savas zemes īpašuma tiesības dēlam vai mazdēlam, kas zemes reformā noteiktajā kārtībā ir saņēmis zemes lietošanas tiesības tāpēc, ka viņš nav pieteicies mūsu reformā noteiktajos termiņos.

Kāda ir izeja šajā mirklī? Viens variants bija iestrādāts šajā 101.dokumentā, par kuru mēs šodien runājām. Juristi saka tā: ir tikai viens ceļš ? atjaunot īpašniekam viņa tiesības uz zemi. Kā tas izskatās praktiski? Tas izskatās tā. Visjaunākais zemes īpašnieks, ja viņam 1940.gadā bija 21 gads, tagad ir 74 gadus vecs. Pārējie zemes īpašnieki, kas vēl ir dzīvi, ir daudz vecāki. Un zemes komisijas, atrunājot šo zemes īpašnieku, faktiski ir liegušas tiesības abiem, gan viņa dēladēlam, gan dēlam, gan pašam zemes īpašniekam.

Šāda pretruna ir izveidojusies mūsu likumdošanā. Un tādēļ ir divi ceļi. Viens no ceļiem ir atdot atpakaļ bijušajam īpašniekam zemi, spiest šo veco cilvēku, lai viņš vēlreiz staigā pa zemes komisijām, kamēr nokārto dokumentus, paņem atpakaļ no šā mazdēla, kas ir gatavs strādāt. Un otrs ceļš ir atļaut šim bijušajam īpašniekam nodot savas īpašuma tiesības tam radiniekam, kuru viņš pats izvēlējies, par to paziņojot.

122.dokumenta pirmajā rindkopā ir paredzēta šo īpašumu tiesību nodošana. Te vienīgi varētu būt jautājums par to, vai vajag rakstiski paziņot vai vienkārši uzskatīt par vienošanos to, ka viņš nav iesniedzis likumā noteiktajā laikā savu pieprasījumu.

Vēbera kungs, Rozenfelda kungs un Juridiskās pārvaldes pārstāvji vakar vienojās par to, ka, ja viņš savu gribu nav izteicis ne zemes reformas pirmajā, ne otrajā kārtā noteiktajos termiņos, tātad viņš jau klusējot ir devis piekrišanu šim savam radiniekam. Lauksaimniecības komisijā radās debates šajā sakarībā. Mums likās, ka vajag iestrādāt normu un skaidri un gaiši pateikt, ka šī vienošanās ir jāiesniedz rakstiski, pie tam pašam īpašniekam ierodoties pagasta padomē un parakstot šo vienošanos, vai ar notariāta kantora starpniecību.

Šis nav konceptuāls jautājums. To mēs varam atrisināt, vēl noklausoties visus jūsu ieteikumus. Un to var atrisināt uz otro lasījumu, kādā veidā šī vienošanās ir jānoformulē. Bet 122.dokumentā viennozīmīgi ir iestrādātas tiesības īpašniekam nodot savu zemes īpašumu radiniekam. Es gribu izkliedēt visas bažas, ka šīs īpašuma tiesības viņš nevar nodot svešiniekam, bet tikai tam radiniekam, kas ir zemi pieprasījis likumā noteiktajā kārtībā.

Nākamie šā likumprojekta punkti paredz, ka, ja nav dzīvs pats zemes īpašnieks, ir atklājies mantojums. Pirmajā gadījumā neviens neko nevar mantot bez īpašnieka piekrišanas, tādēļ ka mantojums vispār atklājas tikai pēc īpašnieka nāves. Bet pēdējās rindkopās ir apskatīts otrs gadījums, ka ir dzīvs cits augstāk stāvošs mantinieks, piemēram, bijušā īpašnieka meita vai dēls, bet arī viņi nav pieprasījuši zemi, taču atļāvuši šo zemi pieprasīt mazdēlam un ir ar mieru šīs īpašuma tiesības labprātīgi nodot mazdēlam. Vēl šajā likumprojektā ir iestrādāta tāda norma, ka par visiem šiem īpašuma tiesību atjaunošanas aktiem nav jāmaksā mantošanas nodeva.

Vai zāle nevar klusāk?

Līdz šim nevienā dokumentā nav skaidri pateikts, ka, atjaunojot īpašuma tiesības uz zemi, nav jāmaksā šī mantojuma nodeva. Mantojuma nodeva pašlaik ir 10 procenti no mantojuma vērtības. Zemes vērtība būs liela un acīmredzot nākotnē būs vēl lielāka. Un vēl aizvien pieaugs. Tātad šī mantojuma nodeva var būt par šķērsli īpašuma tiesību atjaunošanai, lai cik arī īstais zemes īpašnieks vai viņa lejupejošais mantinieks šim jautājumam nepiekristu. Tādēļ pēdējā rindkopā mēs esam iestrādājuši šo normu, ka īpašuma tiesību atjaunošanas gadījumā nav jāmaksā valsts nodeva.

Tas arī īsumā ir viss mans teicamais par šo zemes reformu. Es lūdzu jūs, cienījamie deputāti, saprast, ka ir izveidojusies neatbilstība starp Civillikumā noteiktajām normām un mūsu zemes reformu. Mūsu uzdevums ir būt godīgiem pret tiem cilvēkiem, kuri grib saņemt zemi, grib apstrādāt to un grib dabūt no saviem vecākiem, zemes īpašniekiem, šīs īpašuma tiesības, ja viņi, protams, piekrīt, un glābt šo situāciju.

Priekšsēdētājs: Tātad jautājumu uzdošanas laiks. Ēlerta kungs, lūdzu!

I.Ēlerts: Cienījamā Seiles kundze! Pirmajā daļā būtībā ir zemes pārdošana vai dāvināšana saviem radiniekiem, to skaitā iespējamam mantiniekam. Vai tas nebūtu jākārto tieši kā šāds atsavināšanas līgums?

A.Seile: Jā, mēs apsvērām arī šādu variantu. Bet nelaime ir tā, ka šim zemes īpašniekam pašam nav atjaunotas zemes īpašuma tiesības. Viņam nav šā zemes īpašuma. Viņš nav uz to pieteicies. Un tad mēs meklējām visus pantus un visas izejas, vai var nodot tikai šīs tiesības, nevis zemi. Un atradām šādu izeju kā pirmajā rindkopā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kides kungs! Gatavojas Caunes kungs.

E.Kide: Seiles kundze, man tāds trīsdaļīgs jautājums. Pirmais. Vai patiešām tas nav mantojums, kurā novēl kā īpašumu, kā mantojuma tiesības tam savam radiniekam ar visām no 1937.gada Civillikuma izrietošajām sekām? Ko nozīmē termins “nodošana”? Mantošana vai nodošana? Man tas nav saprotams. Kādēļ tāds sarežģījums?

A.Seile: Vispirms par mantojumu. Visā pasaulē un visi juristi, arī padomju laika juristi un arī Latvijas laika juristi, saka, ka mantojums atklājas tikai tajā gadījumā, ja cilvēks ir miris. Kamēr viņš ir dzīvs, mantojuma nav. Viņš var pretendēt tikai uz īpašumu. Ir jautājums tikai par to, vai viņš var nodot šīs īpašuma tiesības kādam citam no saviem radiniekiem šajos īpašajos apstākļos zemes reformas gaitā. Es domāju, ka uz šo jautājumu jums debatēs pilnīgāk atbildēs Čepānes kundze, jo viņa, ļoti rūpīgi iepazīstoties ar Civillikumu, ir atradusi šo nodošanas mehānismu.

E.Kide: Kāpēc īpašuma tiesības? Kāpēc ne īpašumu? Vai tas, kam nodota zeme, jutīsies kā īpašnieks, ja viņam nodod tikai īpašuma tiesības? Vai tā ir tāda terminoloģiska spēle?

A.Seile: Varētu teikt arī tā, ka tā ir terminoloģiska spēle. Viņš nav īpašnieks. Viņš zemes reformas gaitā nav gribējis atjaunot savas īpašuma tiesības. Kad viņš nepieteicās pirmajā kārtā, viņš nezināja, kāds būs mūsu zemes reformas otrās kārtas likums. Un viņš nepieteicās. Tātad viņam šā īpašuma nav. Viņš nepieteicās arī otrajā kārtā, skaidri nesaprazdams, ka viņš ir vienīgais un īstenais īpašnieks. Un situācija šajā mirklī ir tāda, ka šo īpašumu nevar dabūt ne viņš pats, ne viņa dēls. Mēs varētu pieņemt arī tādu labojumu, ka atjaunot šim vecajam cilvēkam īpašuma tiesības, bet uz to vajadzētu spiest viņu tikai tad, ja viņš to vēlas.

E.Kide: Un otra daļa. Sakiet, ja tomēr kāds no tiem mantiniekiem, no augšupejošiem mantiniekiem, kam pašlaik nav nodota zeme lietošanā, tomēr nepiekrīt, kāda tad tā situācija veidojas?

A.Seile: Ja kāds no mantiniekiem, kuri ir pieteikušies jau zemes reformas gaitā, nepiekrīt, tādā gadījumā viņam, protams, ir tiesības uz savu mantojuma daļu. Viņš ir paprasījis kompensāciju, bet šeit jau ir runa par mantiniekiem. Ja ir dzīvs īpašnieks, tad tikai īpašnieka griba.

E.Kide: Un pēdējais. Sakiet, lūdzu, vai tomēr pie šādas īpašuma nodošanas nebūtu tā nodeva, tie 10 procenti jāmaksā? Kā tas ir 1937.gada likumā par šādu mantojuma jeb īpašuma nodošanu saviem radiniekiem?

A.Seile: Lai nebūtu šī nodeva tik tiešām jāprasa no tiem cilvēkiem, kuri nav vainīgi, ka viņi 50 gadus netika pie savas zemes, tad padomāsim, vai viņi ir spējīgi šo nodevu nomaksāt? Viena hektāra zemes kompensācijas vērtība vien, ne jau tirgus vērtība, ir 50 000 rubļu augusta mēnesī, pārrēķinot pēc rudzu cenām. Un, ja tā ir 10 hektāru zeme, tad parēķiniet, vai tam cilvēkam ir vajadzība maksāt šo lielo nodevu par to, kas viņam varmācīgi tika atņemts? Protams, valsts kļūtu bagātāka. Bet zemniekam, kam nekādu priekšrocību nav, tas būtu tikai par apgrūtinājumu.

E.Kide: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Caunes kungs!

I.Caune: Seiles kundze, darba kārtībā ir paredzēti papildinājumi 1992.gada 9.jūlija likumam “Par zemes reformu lauku apvidū”, bet mēs faktiski skatām jautājumu un arī dokumentos ir runa par privatizāciju. Vai nevar sanākt šeit kaut kādas domstarpības? Vai nevajadzētu darba kārtībā, piemēram, ierakstīt pareizi, cik es saprotu?

A.Seile: Nē, 122.dokumenta virsrakstā ir nosaukums “Labojumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidū””. Un tālāk pirmajā rindiņā, Caunes kungs, ir ierakstīts, ka šā likuma 6.pantu vajag papildināt ar šādu tekstu. Tieši 6.pantā ir runāts par to, kādā kārtībā bijušajam īpašniekam vai viņa mantiniekiem atdod īpašuma tiesības uz zemi. Un šis pants...

I.Caune: Seiles kundze, es atvainojos, jūs mani nesapratāt. Darba kārtībā ir jautājums “Par zemes reformu”, un tur ir atsauce arī uz 101.dokumentu, bet 101.dokumentā runa ir par privatizāciju. Es runāju par to.

A.Seile: Jā, es atvainojos, tikko man Kinnas kungs parādīja, ka tik tiešām darba kārtībā ir nepareizs ieraksts. Darba kārtībā iekļautajā dokumentā ir jālabo atbilstoši mūsu 122.dokumentam.

Priekšsēdētājs: Seiles kundze, varbūt nepārsteidzieties ar labošanu vai nelabošanu! Mēs tikko nobalsojām, ka iekļaujam darba kārtībā 122.dokumentu, neminot tā nosaukumu. Tātad tas līdz ar visu nosaukumu ir iekļauts darba kārtībā un mēs to skatām. Un vairāk šim jautājumam varbūt nepieskarsimies!

A.Seile: Tā ir formalitāte.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Grūtupa kungs! Gatavojas Čepānes kundze. Es atvainojos, tās ir debates. Es ļoti atvainojos. Jautājumos ir Silāra kungs. Tā ka Grūtupa kungs nejautās.

Lūdzu, Silāra kungs, jums jautājums!

I.Silārs: Es gribētu precizēt. Es tomēr tā īsti labi nespēju izprast, kā var atjaunot īpašuma tiesības tam, kam nekad nav bijis šis īpašums? Nav bijušas tiesības uz to. Nekad nav bijušas. Šī atjaunošana manī rada tādu neizpratni, tādēļ es domāju, vai nevajadzētu jau pirmajā daļā vienkārši skaidri un gaiši ierakstīt, ka pašreizējais zemes lietotājs iegūst arī tiesības uz zemes īpašumu. Tāpat nākamajā, ja bijušais zemes īpašnieks iebilst pret šādu zemes īpašuma tiesību piešķiršanu vai nodošanu pašreizējam lietotājam. Jo atkal ? kā var atjaunot tiesības, kuru viņam nekad nav bijis? Un arī nākamajā daļā pēdējā rindiņā... Tātad zemes īpašuma tiesības nodod vai piešķir jebkuram citam mantiniekam.

A.Seile: Jā. Ja šim zemes īpašniekam šī zeme būtu īpašumā, tad šeit problēmu nebūtu. Protams, viņš varētu šo zemes īpašumu dāvināt vai kā citādi nodot, bet šeit ir runa par to, ka zemes īpašniekam nav atjaunotas šīs īpašnieka tiesības, bet Civillikuma normas paredz, ka viņam saglabājas šīs īpašuma tiesības, un 1032.pants paredz tiesību nodošanu.

I.Silārs: Tādēļ jau arī es tā saku, ka šeit vajadzētu arī tiesības uz zemes īpašumu, bet nevis atjaunošanu. Nevis uz atjaunošanu. Taču neparedz atjaunot. Atjaunot var to, kas ir bijis un ir atņemts. Ja šim lietotājam nekad nav bijušas īpašuma tiesības, kā tās var atjaunot? Mēs jau tādēļ pieņemam, es tā saprotu, ka mēs pieņemam šo likumu...

A.Seile: Es saprotu, ka šim mantiniekam nav šo īpašuma tiesību. Jā, bet, ja īpašnieks viņam nodod, es domāju, ka tā jau vairāk ir juridiska terminoloģija. Es esmu ar mieru izskatīt jūsu rakstiski iesniegto priekšlikumu otrajā lasījumā komisijā, un mēs varam pat apsvērt juristu lokā, vai tas ir lietderīgi.

I.Silārs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Vēl jautājumi? Lūdzu, Zaščerinska kungs!

J.Zaščerinskis: Seiles kundze, sakiet, lūdzu, attiecībā uz otro daļu. Ja mirušā zemes īpašnieka pēc pakāpes tuvākais lejupejošais mantinieks noteiktajā termiņā nav iesniedzis zemes īpašuma tiesību atjaunošanas pieprasījumu vai pieprasījumu kompensācijas atjaunošanai un viņš nav pašreizējais zemes lietotājs, vai zemes īpašuma tiesības ir jāatjauno jebkuram citam, ja zeme piešķirta lietošanā? Bet ja nav piešķirta lietošanā? Ja viņš tikko tagad pieprasījis līdz 1.decembrim? Kā tad?

A.Seile: Ja viņš ir... Jūs jautājat tādā gadījumā, ja viņš tomēr ir radinieks šim, ja? Šajā laikā bija visas tiesības īpašniekam pašam vēl pieprasīt, ja viņš ir dzīvs.

Priekšsēdētājs: Vai vēl ir jautājumi? Jautājumu nav. Paldies, Seiles kundze, par atbildēm.

Debatēs pirmais ir pierakstījies Grūtupa kungs. Un gatavojas Čepānes kundze.

A.Grūtups: Cienījamie kolēģi! Es tā pavisam īsi. Faktiski replikas kārtībā gribu tikai nedaudz komentēt iesniegto projektu. Es domāju, ka tas noteikti ir jāpieņem, jo ir runa par reformas likumu. Par zemes reformas likumu, par otrās kārtas likumu, kam neapšaubāmi arī būs zināma ietekme uz pirmās kārtas likuma piemērošanu. Un reforma pieļauj zināmus izņēmumus no parastās kārtības.

Neapšaubāmi, ka iesniegtie papildinājumi runā pretī Civillikuma mantošanas šķirām un mantošanas kārtībai. Neapšaubāmi. Bet tāda situācija ir izveidojusies reformas gaitā un to es pats arī ļoti labi jūtu praktiskajā darbā, ka kaut kādā veidā ir jārisina tā, lai tomēr atvieglotu cilvēkiem šo ceļu un lai neievilcinātu šo reformu. Es katrā ziņā ierosinātu atbalstīt iesniegtos priekšlikumus.

Kas attiecas uz detalizāciju, tad es domāju, ka tomēr būtu precīzāk jāpasaka, kā ir ar kompensācijas tiesībām. Tas būtu jāpaņem no 101.dokumenta, kas arī ir izdalīts. Un droši vien būtu arī precīzi jāformulē visi šie noteikumi tā, lai tie nerunātu pretī jau pieņemtajam 6.pantam. Lai daļa savstarpēji nekonkurētu. Jo pašlaik situācija ir tāda: ja zeme jau ir piešķirta lietošanā fiziskajai personai zināmām vajadzībām, tad tas liedz iespēju atjaunot īpašuma tiesības jebkuram citam, vienalga, vai tas ir radinieks, svešs un tā tālāk. Šim noteikumam vajadzētu acīmredzot pretī runāt. Bet katrā ziņā iesniegtais projekts reformas kārtībā varētu tikt apspriests un pieņemts. Tāds ir mans viedoklis.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Čepānes kundze! Gatavojas Felsa kungs.

I.Čepāne: Godātais Krastiņa kungs! Godātie kolēģi! Pieņemot
likumu “Par zemes privatizāciju lauku apvidū”, mēs šajā likumā centāmies savienot neiespējamo. No viens puses, mēs ierakstījām šajā likumā, ka, realizējot zemes privatizāciju, mēs ievērosim zemes reformas pirmās kārtas likumdošanu. No otras puses, mēs ierakstījām, ka zemes privatizācijas procesā mēs vadīsimies no 1937.gada Civillikuma. Un šā kompromisa rezultātā tagad ir radusies tāda situācija, ka pat juristiem šie zemes privatizācijas likumi ir jātulko kā sapņu grāmata. Un katrs var tulkot, kā viņam ienāk dažkārt prātā, jo šis likums (es runāju par likumu “Par zemes privatizāciju lauku apvidū”) un Civillikums katrā ziņā viens ar otru ir pretrunā.

Es gribu pievērst jūsu uzmanību atsevišķiem jautājumiem. Piemēram, runājot par termiņiem, zemes reformas pirmās kārtas likumā tika paredzēts, ka zemes īpašuma tiesības tiks atjaunotas tikai ar zemes lietošanas starpniecību. Proti, 24.pants, ja jūs paskatītos. Kā arī bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem jāievēro noteiktie pieteikšanās termiņi. Pretējā gadījumā viņi zaudē prioritāti un var saņemt zemi lietošanā vispārīgā kārtībā. 10.pants. Taču, neatceļot iepriekšminētās normas, likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidū” 12.panta trešā daļa paredz, ka bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki var pieteikties arī pēc 1991.gada 20.jūnija. Savukārt lēmumā par likuma stāšanos spēkā šis termiņš atkal tiek pagarināts līdz 1992.gada 31.decembrim.

Ja jūs lasāt speciālo literatūru, tad, piemēram, žurnālā “Mans Īpašums” Lisagora kungs izskaidro (1992.gada 10.numurā), ka minētā termiņa nokavējums saskaņā ar 1937.gada Civillikuma 1033.panta noteikumiem nerada īpašumu tiesību izbeigšanos. Tātad katrā gadījumā šeit jādomā, cik tad ilgi vēl pašreizējam lietotājam, kuram zeme pirmajā reformas kārtā ir piešķirta lietošanā, būtu jādreb, ka atnāks un prasīs šo zemi īpašumā bijušais īpašnieks?

Nākamais jautājums. Kā rīkoties pagastu pašvaldībai, ja bijušais zemes īpašnieks nav iesniedzis pieprasījumu uz zemes īpašuma tiesību atjaunošanu, bet gan, kā minēja savā uzstāšanās reizē Seiles kundze, to ir darījis kāds no iespējamajiem viņa mantiniekiem, kam zeme reformas pirmajā kārtā ir piešķirta lietošanā? Neievērojot zemes reformas pamatprincipu, ka zemes īpašuma tiesības atjaunojamas ar zemes lietošanas starpniecību, atsevišķas pašvaldības uzskata, ka īpašuma tiesības piespiedu kārtā ir atjaunojamas bijušajam īpašniekam. Es uzsveru ? piespiedu kārtā, bet pašreizējam zemes lietotājam, kas parasti šajos gadījumos ir, kā likumprojektā jūs redzat, radnieciskās attiecībās ar bijušo īpašnieku, tiek piedāvāts noslēgt dāvinājuma līgumu vai arī, piedodiet, gaidīt mantojuma atklāšanos. Tad arī būs jāmaksā attiecīgā nodeva. Es domāju, ka šajā gadījumā tomēr varētu piemērot Civillikuma 1032.pantu, kur ir noteikts, ka šajos gadījumos, kad bijušais zemes īpašnieks nevēlas atjaunot savas zemes īpašuma tiesības, viņš šīs tiesības var atdot iespējamajam mantiniekam, kam viņa īpašumā bijusī zeme ir piešķirta lietošanā.

Tāpat es domāju, ka pēdējā likumprojektā ļoti korekti ir risināti jautājumi arī par gadījumu, ja mirušā zemes īpašnieka pēc pakāpes tuvākais lejupējais mantinieks, nebūdams pašreizējais zemes lietotājs, piemēram, dēls vai meita, noteiktā termiņā nav pieprasījis zemi lietošanā. Arī šajos gadījumos, es domāju, pilnīgi pareizs ir risinājums, par ko runāja Seiles kundze.

Cienījamie kolēģi, 122.dokumenta trešajā rindkopā, manuprāt, vārds “atjaunošana” būtu jāmaina tomēr ar “atdošanu”. Proti, ja bijušais zemes īpašnieks iebilst pret šādiem vārdiem ? “zeme īpašuma tiesību atdošana pašreizējam lietotājam”, tad strīds izskatāms tiesā.

Apsverami varbūt arī būtu Silāra kunga izteiktie priekšlikumi, ka šo “atjaunošanu” varbūt varētu nomainīt ar “atdošanu”, kaut arī es ļoti labi saprotu un piekrītu Seiles kundzei un saviem kolēģiem, ka nevar tālāk šīs īpašuma tiesības atdot, ja tās nav atjaunotas. Es aicinu likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Felsa kungs!

A.Felss: Cienījamie kolēģi! Es arī visādā ziņā aicinātu jūs atbalstīt šo likumprojektu ar attiecīgajiem labojumiem. Būtībā šie labojumi radušies reālajā situācijā, kādā mēs pašreiz atrodamies. It kā izveidojies aplis, ka vienam zeme ir lietošanā, bet otrs, kas varētu būt tās īpašnieks vai arī bijušā īpašnieka sekojošais mantinieks, nav pieteicis savas iespējamās varbūtējās tiesības uz konkrēto zemes gabalu. Lai likvidētu šo pretrunu, ir radušies šādi labojumi.

Mēs komisijā diezgan daudz esam piestrādājuši kopā ar juristiem no dažādām institūcijām un raduši it kā šo kompromisa variantu, par ko jums šeit ziņoja Seiles kundze. Es visādā ziņā jūs arī aicinātu atbalstīt šo likumprojektu. Visos tajos labojumos, kurus jūs iesniegsit, mēs, protams, komisijā centīsimies ļoti iedziļināties un tos arī izskatīsim. Tātad aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu. Vienkāršosim situāciju tiem, kam šis jautājums šobrīd ir sarežģīts un neatrisināms!

Priekšsēdētājs: Līdz ar to mēs esam beiguši debates. Vienu mirklīti, Kinnas kungs tuvojas mikrofonam. Par motīviem? Dabīgi, par motīviem un replikas.

Lūdzu, Kinnas kungs!

J.Kinna: Es vienkārši savā replikā gribētu izteikt pateicību juristiem, proti, Čepānes kundzei un Grūtupa kungam, kas ir palīdzējuši risināt šo problēmu. To tiešām ir radījusi saimnieciskā nepieciešamība veikt šo reformu, kā arī nepieciešamība ievērot 1937.gada Civillikumu, tātad šo pretrunu atrisināt un kaut kādā veidā šo spriedzi un neskaidrību noņemt. Tāpēc es pateicos juristiem un aicinu viņus arī uz turpmāko sadarbību.

Priekšsēdētājs: Kinnas kungs izteica repliku. Es domāju, ka tā būs skaista tradīcija, cik mums te palicis sēdēt, ka pateicas par likumprojektu izstrādāšanu autoriem. Tādējādi, ja mums nav vairs nekādu citu jautājumu, mēs varam balsot.

Balsosim par šā likumprojekta, par 122.dokumenta akceptēšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu. Tas paliks vēsturei, Seiles kundze! Par ? 51, pret ? 2, atturas ? 1. Tātad, Seiles kundze, jūs labojat, ja?

Lūdzu stenogrammā atzīmēt, ka Seiles kundze ir kļūdījusies balsojot. Pareizais balsošanas rezultāts ir: 52 ? par, 1 ? pret, 1 ? atturas. Tātad likumprojekts akceptēts pirmajā lasījumā. Paldies.

Godājamie kolēģi, atcerēsimies, ka mēs ļoti draudzīgi nobalsojām, ka reizē ar 6.jautājumu mēs skatīsim arī 5.jautājumu par agroservisa uzņēmumiem, par privatizāciju. Šis ir otrais lasījums. Kas būs ziņotājs?

A.Seile: Es ļoti vēlētos, lai šajā nedēļā iesniegtu konstruktīvus rakstiskus priekšlikumus, varbūt nākamnedēļ trešdien mēs varētu iekļaut darba kārtībā un izskatīt šo jautājumu otrajā lasījumā. Jāsteidzas.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tas ir jūsu rokās. Lūdzu, Kinnas kungs!

J.Kinna: Saskaņā ar balsojumu par īpašuma privatizāciju agroservisa uzņēmumos ziņos un likumprojektu pa pantiem aizstāvēs likumprojekta izstrādāšanas grupas vadītājs Ābeles kungs.

Priekšsēdētājs: Tātad otrais lasījums. Apspriežam pa pantiem, sākot ar preambulu un likumā lietotajiem terminiem.

D.Ābele, darba grupas pārstāvis: Labdien, dāmas un kungi! Šodien jūsu priekšā tiek likts 105.dokuments. Sakarā ar šo dokumentu bija saņemti priekšlikumi no deputāta Ēlerta kunga. Praktiski tie ir tur iestrādāti, kur bijušas tādas nianses, kas ir palikušas ārpusē. Es pie tām arī pakavēšos tad, kad skatīsim konkrēti katru pantu. Lai velti nekavētu laiku, varbūt vienkārši var ķerties pie lietas un sākt skatīt.

Priekšsēdētājs: Jā, paldies. Tātad, godājamie deputāti, vai kādam no jums ir kādas pretenzijas vai labojumi par preambulu un to sadaļu, kur ir izskaidroti likumā lietotie termini? Nav neviena.

Tad tālāk vispārīgie noteikumi. 1.pants. Lūdzu. Nav nekādu iebildumu?

2.nodaļa ? privatizējamo īpašumu noteikšanas kārtība. 2.pants. 3.pants. Privatizējamo objektu saraksts. Nav nekādu iebildumu?

Kolēģi, varbūt tad mēs varam vienkāršāk. Es redzu, ka pirmais rakstiskais priekšlikums ir pie 12.panta, ko ir iesniedzis Ēlerta kungs. Vai no 3. līdz 11.pantam ieskaitot godājamiem deputātiem ir kādi labojumi, priekšlikumi? Nav nevienam? Tādā gadījumā ir 12.pants. Ēlerta kungam vairs nav pretenziju? Pārējiem deputātiem? Nav.

13.pants, arī Ēlerta kunga ierosinājums. Arī nav nekādu iebildumu? Nav. Paldies.

15.pants ir nākamais. Lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Man bija iebildums pret šā panta piekto un sesto daļu, kuras paredz tajā gadījumā, ja pagastu un ne tikai pagastu, bet arī rajonu kooperatīvās sabiedrības nepiesakās uz šiem agroservisa uzņēmumiem, visu atdot uzņēmumos strādājošajiem. Es tomēr iebilstu pret to, ka visu atdotu uzņēmumos strādājošajiem, jo tas tomēr neveicina uzņēmējdarbību. Jūs varbūt teiksit, kāpēc es aizstāvu likumu par nomu ar izpirkumu? Es tomēr aizstāvu to tādēļ, ka tur ir norma, ka ir jābūt šiem nomnieku īpašumiem, kas spiež ņemt vēl citus klāt. Es aicinātu 5. un 6.punktu izslēgt, jo tas katrā ziņā likumam nekaitēs. Ir paredzēts, ka, ja nepiesakās nosauktie, kam ir priekšrocības, tādā gadījumā jebkurai fiziskajai vai juridiskajai personai ir tiesības piedalīties. Tas tikai nāktu par labu šiem agroservisa uzņēmumiem. Tātad es aicinu izslēgt piekto un sesto daļu 15.pantā.

Priekšsēdētājs: Vai būtu kāds komentārs? Lūdzu.

D.Ābele: Mazs precizējums. Šeit ir nevis uzņēmumā strādājošajiem, bet uzņēmumā strādājošo izveidotajām uzņēmējdarbības formām. Līdz ar to ir milzīga atšķirība. Tas nebūs šis kolhozs, kā jūs sacījāt, kas nestrādās efektīvi, tā var būt no viena, diviem vai trijiem cilvēkiem uzņēmējiem izveidota uzņēmējdarbības forma, kura ir strādājusi šajā uzņēmējdarbības sistēmā.

Kāpēc tā paliek šeit iekšā? Bija tāda doma, lai pēc būtības tiktu radītas zināmas iespējas nodarboties ar uzņēmējdarbību un nodrošināt bāzi tiem cilvēkiem, kas nav tieši lauksaimniecībā strādājuši, bet ir strādājuši apkalpojošajā sfērā un kas reālajā izsolē tāpēc, ka viņi ir strādājuši šajā apkalpojošajā sfērā, praktiski piedalīties nespēs, jo viņi nespēs konkurēt ar tādu “naudas maisu” no malas.

I.Ēlerts: Jā, es saprotu. Tātad šīm uzņēmējdarbības formām, kā jūs tās visu laiku saucat, kaut gan tas ir būtībā nepareizi...

D.Ābele: Jā, es tam piekrītu.

I.Ēlerts: Bet tas jau būs trešā lasījuma jautājums. Tātad katrā gadījumā tām vienmēr ir rezervēti šie 40 procenti saskaņā ar 5.panta pirmo daļu, bet es tieši iebilstu pret to, ka, ja nepiesakās šīs lauksaimnieku kooperatīvās sabiedrības, tādā gadījumā lai šīm uzņēmējsabiedrībām, kuras ir veidojuši darbinieki, paliek šie 40 procenti. Nekādu iebildumu. Bet uz pārējo lai ir brīvs konkurss. Ja neviens cits nepieteiksies, dabiski, ka paņems šī uzņēmējsabiedrība. Izlasot 5. un 6.punktu, es gribu panākt, lai tai nebūtu priekšrocības uz visu.

D.Ābele: Tā tad arī praktiski notiktu. Priekšrocību tādā gadījumā šiem cilvēkiem nebūtu, bet būtu reāli legalizēta iespēja brīvi uzkrāt tos milzīgos kapitālus un novirzīt konkrētā uzņēmējsabiedrībā.

Priekšsēdētājs: Tātad Ēlerta kungs ierosina svītrot 15.panta 5. un 6.punktu. Dzirdējāt argumentus par un pret. Balsosim par Ēlerta kunga priekšlikumu par 5. un 6.punkta svītrošanu no 15.panta. Rezultāts: par ? 17, pret ? 3, atturas ? 15. Diemžēl Ēlerta kunga priekšlikums nav guvis vairākumu, šie divi apakšpunkti paliek 15.pantā.

Nākamais labojums ir pie 19.panta. Arī Ēlerta kungs. Vai līdz 19.pantam, tas ir, 18.pantu ieskaitot, godājamajiem deputātiem ir kādi labojumi un papildinājumi? Nav.

Lūdzu, 19.pants! Ēlerta kungs, vai jums ir kas sakāms? Nav nekas sakāms pie 19.panta. Vai godājamajiem deputātiem, līdz 22.pantam ieskaitot, ir kādi labojumi, papildinājumi vai grozījumi? Nav tādu.

Balsosim par šā likumprojekta akceptēšanu otrajā lasījumā. Rezultāts: par ? 38, pret ? 2, atturas ? 3. Likumprojekts akceptēts otrajā lasījumā.

Lūdzu, Apinīša kungs!

A.Apinītis: Es gribētu cienījamos kolēģus lūgt nedēļas laikā iesniegt savus priekšlikumus un iebildumus pie šā likumprojekta, lai mēs varētu apmēram pēc nedēļas to skatīt trešajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, tagad atgriezīsimies pie jautrākām lietām! Kodoliņa kungs mums stāstīs par akcīzes nodokli. Tātad par sausajiem vīniem izteicāmies, par spirtu izteicāmies, tagad laikam ir palikuši liķieri un viss pārējais.

Lūdzu, Kodoliņa kungs, ja mani atmiņa neviļ, tad mēs pārtraucām tanī brīdī, kad vairāki deputāti jums intensīvi uzdeva jautājumus.

A.Kodoliņš: Jā, tātad, kolēģi, mēs tiešām palikām pie jautājumiem. Ja ir jautājumi, tad ? lūdzu! Tikai gribu atgādināt, ka šis likumprojekts neskar tos valdības lēmumus, ar kuriem ir paaugstināta vai samazināta ievedmuita alkoholiskajiem dzērieniem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Krūmiņa kungs, jums jautājums?

Ģ.Krūmiņš: Mēs pārtraucām brīdī, kad es biju pie mikrofona un gribēju izteikties attiecībā uz to repliku, ko teica Cupruna kungs par ievedmuitu, akcīzes nodokli un šiem importa dzērieniem. Es gribētu teikt, ka tā būtu ļoti pareiza politika ? uzlikt šiem dzērieniem akcīzes nodokli tieši pie muitas, pie robežas pāriešanas, un es nedomāju, ka tādēļ tiktu sekmēta šeit kandžas dzīšana vai kaut kas tamlīdzīgs.

Bet mums ir jādomā par saviem ražojumiem, jādomā par to, ka “Latvijas balzams” ir bankrota priekšā tieši visu šo nekontrolējamo ārzemju dzērienu ievešanas dēļ. Ja mēs neuzliksim šo akcīzes nodokli, šķērsojot robežu, tādā gadījumā mēs pilnīgi izlaidīsim šo tirdzniecību no kontroles un tā nevarēs zināt, kur prece tiek ievesta, kādā veidā tā apgrozās veikalā, un tās daudzums vispār būs nekontrolējams. Tātad es pilnībā atbalstu šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tas gan nebija jautājums. Lūdzu, Krastiņa kungs, vai jums būs jautājums?

E.Krastiņš: Jā, man būs jautājums. Kodoliņa kungs, es jau esmu teicis par šo problēmu un to varbūt savā jautājumā skāra arī Ivars Krastiņš, proti, situācijā, ja akcīzes nodoklis tiek aprēķināts virs ievedmuitas, arī ievedmuitu apliekot ar akcīzes nodokli, ārkārtīgi asi izvirzās jautājums par ievedmuitas noteikšanu. Kodoliņa kungs labi zina, ka pašlaik ar Muitas tarifu padomes lēmumu visiem alkoholiskajiem dzērieniem, ja nemaldos, izņemot alu, ir noteikta fiksēta ievedmuita ? 2 ASV dolāri par litru dzēriena. Faktiski tas ir iznīcinošs sitiens sauso vīnu importam Latvijā. Varētu pieņemt, ka šādas asas ekonomiskās krīzes apstākļos, cenšoties samazināt importu, tas ir pareizs gājiens, taču man gluži tādas pārliecības nav. Vai, šo likumprojektu pieņemot, būtu kaut kāds mehānisms iespējams, lai šo, manā skatījumā, tomēr ne īsti normālo situāciju palabotu?

A.Kodoliņš: Jāsaka, ka jautājums par ievedmuitu tiešām ir ļoti aktuāls. Un Starptautiskā valūtas fonda eksperti, beidzot savu darbu Latvijā, kā vienu no asākajām problēmām izvirzīja tieši jautājumu par ievedmuitas sakārtošanu. Jo pašlaik tomēr tarifu padome strādā bez sistēmas, praktiski pēc piedāvājuma un pieprasījuma principa. Tātad tarifu padomē jebkura valdības institūcija var iesniegt attiecīgu priekšlikumu, ka vajag palielināt vai samazināt vienu vai otru muitas likmi, tad šeit notiek diskusijas un tiek pieņemts lēmums, bieži vien tomēr nepaturot prātā visu muitas sistēmu. Manuprāt, tas tikai liecina par to, ka tomēr ir jāaktualizē jautājums par likuma pieņemšanu par muitas nodokli un ka šajā situācijā tomēr ir jāizdara kaut kādas izmaiņas, lai būtu saskaņots.

Dabīgi, ka tas, ka ir noteikta vienāda ievedmuita pēc būtības dažādiem alkoholiskajiem dzērieniem, manuprāt, nav pareizi, jo vairāk tāpēc, ka būtu pilnīgi nepareizi aplikt ar augstu ievedmuitu tādus alkoholiskos dzērienus kā dabiskos vīnus, ko Latvijā ražot nevar.

Tas tomēr iziet ārpus šā likumprojekta. Manuprāt, tā ir īpaša problēma, kura ir jāatrisina. Iespējams, ka to vajadzētu izskatīt Ekonomikas komisijas sēdē. Bet likumprojekts tomēr šeit aprobežojas ar to faktu, ka ir ievedmuita un ir jāsakārto akcīzes nodokļa iekasēšanas problēma. Šeit ir tomēr tā pamatproblēma, kas dotajā likumprojektā ir izskatīta.

Priekšsēdētājs: Vēl jautāt grib Silāra kungs. Lūdzu.

I.Silārs: Es jau iepriekš lūdzu mani atvainot, ja es kaut ko esmu ne tā sapratis, jo es šeit sastopos vienkārši ar sev pilnīgi svešu terminoloģiju un cenšos izprast, ka akcīzes nodoklis netiek iekasēts eksporta konsignācijas darījumiem. Kā es izprotu šos eksporta konsignācijas darījumus no šo terminu skaidrojumiem? Tātad, ja es kā ražotājs nosūtu savu preci ārzemju firmai, kura to realizēs tālāk manā uzdevumā, tad man akcīzes nodoklis nav jāmaksā?

A.Kodoliņš: Jā, tā ideja šeit... Var jau domāt, cik veiksmīgi ir attiecīgie formulējumi likumā, bet šeit ir runa par to, ka firma var uzticēt firmām, kas atrodas Latvijas Republikā, realizēt savus dzērienus. Ņemot vērā mūsu ģeogrāfisko stāvokli, šie darījumi Latvijā tiešām ir izplatīti. Teiksim, Azerbaidžānas firmas vai kādas citas dienvidu republikas firmas var realizēt caur Latvijas teritoriju alkoholiskos dzērienus. No tranzīta atšķirība ir tāda, ka šie dzērieni nonāk īpašās konsignācijas noliktavās, un tālāk starpnieks jau realizē no šīm noliktavām.

Bet šeit ir svarīgi, ka ir runa tikai par tiem darījumiem, kas notiek ar ārvalstīm, tātad, ja Latvijas firma nodarbojas ar starpniecības pakalpojumiem, realizējot ne Latvijā ražotus alkoholiskos dzērienus uz citām valstīm, tādā gadījumā viņiem nav jāmaksā akcīzes nodoklis. Ja firma realizē šos dzērienus Latvijas teritorijā, tad akcīzes nodoklis ir jāmaksā tāpat kā par ievesto produkciju.

I.Silārs: Bez šā papildu skaidrojuma tas no teksta gan... Es gribu saprast šo terminu. Vispār būs pieņemts, bet man par to būs jābalso.

A.Kodoliņš: Iespējams, ka šeit būtu šis terminu precizējums vajadzīgs, runājot nevis vispārējā veidā, bet tieši attiecībā uz Latvijas firmām.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Cupruna kungs!

I.Cupruns: Kodoliņa kungs, sakiet, lūdzu, vai nebūtu tomēr 5.1.punktā loģiskāk rakstīt tā, ka akcīzes nodokli aprēķina nevis procentos pret cenu, kurā ietilpst arī muita, bet gan absolūtos lielumos. Saprotiet, veidojas tāda neloģiska secība. Ja mēs mainām muitas nodevu, kam var būt sava motivācija, pati muitas nodevas izmaiņa maina akcīzes nodokļa absolūto summu, jo, lūk, akcīzes nodokli aprēķina nevis procentos pret cenu, kurā ietilpst arī muita, bet gan absolūtos lielumos. Saprotiet, veidojas tāda neloģiska secība. Ja mēs mainām muitas nodevu, kam var būt sava motivācija, pati muitas nodevas izmaiņa maina akcīzes nodokļa absolūto summu, jo, lūk, akcīzes nodoklis ir izteikts procentuāli pret cenu, kura ietver sevī muitu. Pilnīgi neloģiski ir tas, ka akcīzes nodoklis cieši tiek saistīts ar muitas nodevu. No tā var izbēgt, nosakot akcīzes nodokli absolūtos lielumos. Nevis procentos, bet dolāros, rubļos vai kā citādi, vai tugrikos, kā šeit mēdz runāt.

A.Kodoliņš: Šis priekšlikums ir tā vērts, lai to izskatītu otrajā lasījumā. Ja jūs iesniegtu attiecīgu piedāvājumu, komisija to izskatītu.

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl jautājumi par šo būtisko problēmu? Nav. Paldies, Kodoliņa kungs! Vai kāds no deputātiem vēlas debatēt? Neviens nevēlas.

Balsosim par šā likumprojekta akceptēšanu pirmajā lasījumā. Rezultāts: par – 35, pret – 3, atturas – 8. Likumprojekts akceptēts pirmajā lasījumā.

Godājamie kolēģi, mums ir jāvirzās tālāk. Tātad ir divas iespējas: vai nu mēs ejam tīri tālāk (un kārta būtu tik tiešām Krastiņa kungam par to), vai mēs vēl tomēr mēģinām pieķerties gaisam. Nav iniciatīvas par gaisa kodeksu? Tādā gadījumā lūdzu Krastiņa kungu.

Ir gaisa kodekss? Lūdzu tad gaisa kodeksu! Pēc tam gan būs kārta Saeimas vēlēšanām.

Tātad mums ir otrais lasījums. Apspriežam pantus, tos pantus, kuriem ir iesniegti rakstiski labojumi. Kodekss ir biezs, tāpēc varbūt tiešam skatīsim pa sadaļām vai nodaļām. Lūdzu piedalīties deputātus, kas aktīvi interesējas un vēlas piedalīties un kas ir iesnieguši labojumus.

Tātad pirmais – kodeksā lietotie termini. Lūdzu, godājamie kolēģi deputāti, kam ir kādas neskaidrības, ierosinājumi, papildinājumi par kodeksā lietotajiem terminiem?

Čepānes kundze, lūdzu!

I.Čepāne: Vai vispirms tomēr nevajadzēja pievērst uzmanību tam, ka pašlaik likums vispār citādi saucas, jo citi kolēģi nevar atrast. Tas bija gaisa kodekss un tagad ir likums “Par aviāciju”. Pēc tam mēs varētu varbūt runāt tālāk par atsevišķiem pantiem un terminiem.

Priekšsēdētājs: Jā, bet tad mums, Čepānes kundze, ir jābalso par cita dokumenta iekļaušanu darba kartībā, jo mēs no rīta draudzīgi esam nobalsojuši tieši par gaisa kodeksa iekļaušanu darba kārtībā. Man priekša arī stāv dokuments, kur melns uz balta ir uzrakstīts – Latvijas Republikas gaisa kodekss.

V.Vismanis, Aviācijas departamenta juriskonsults: Projekts otrajam lasījumam ir iesniegts ar nosaukumu “Likums par aviāciju”. Jaunā redakcijā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tādā gadījumā man šajā mapītē ir ielikts cits dokuments, es ļoti atvainojos.

Lūdzu, Blumberga kungs!

O.Blumbergs: Es gribētu paskaidrot, ka izmaiņas ir tikai pašā likuma nosaukumā atbilstoši tiem priekšlikumiem, ko saņēma komisija izskatīšanai. Citādi būtisku izmaiņu nav. Tieši šis ierosinājums tad arī radīja šā likuma nosaukuma izmaiņu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Es nupat saņēmu oriģināla variantu, tā ka es varēšu arī sekot līdzi. Paldies. Tātad tik un tā likumā lietotie termini ir un paliek. Vai ir kādam jautājumi un papildinājumi, grozījumi un tā tālāk? Paldies. Nav.

Tātad par labojumiem. Kā es redzu, deputāti ir ļoti aktīvi, visi ir lidojuši. Tad par 1.pantu, lūdzu!

Eglāja kungs, lūdzu!

V.Eglājs: Šeit sākas likumā lietotie termini. Man ir iebildums šajā daļā pie terminiem. 4.lappusē apmēram pret vidu ir paskaidrots, kas ir gaisa kuģis. Un šeit ir sacīts, ka... ja tā nav mijiedarbība ar gaisu, kas reflektēts no zemes virsmas... Ja tā ir sacīts, tad vajadzētu zemes vai ūdens virsmas. Šie hoverkrafti tad būs vienkārši gaisa kuģi.

V.Vismanis: Tiešām. Piekrītam. Paldies.

Priekšsēdētājs: Tas laikam būs tiešais tulkojums no angļu valodas, jo tur tas ir līdzīgi. Vēl par terminoloģiju, lūdzu? Nav par terminoloģiju. Paldies.

1.pants. Nav nevienam iebildumu. Paldies. 2.pants. Jā, Eglāja kungam atkal. Lūdzu.

V.Eglājs: Šeit 1.pantā ir sacīts – “gaisa telpā virs republikas sauszemes teritorijas”, bet mums ir valsts. Un tomēr to terminoloģiju vajadzētu tālāk vienā vietā likt. Tad 1.pantā Latvijas Republikai ir suverenitāte gaisa telpā virs republikas sauszemes teritorijas.

Priekšsēdētājs: Tātad virs “valsts sauszemes teritorijas”.

V.Eglājs: Jā.

Priekšsēdētājs: Jā, bet tik tiešām valstisko iekārtu parasti neatzīmē šeit. Tas ir tāds neliels pārpalikums no iepriekšējiem laikiem. Paldies.

2.pants. Godājamie kolēģi, ja ir tīri redakcionāli labojumi, tad tomēr tos vajag atstāt uz trešo lasījumu un iesniegt rakstiski. Tā mums ies uz priekšu ātrāk.

3.pants. Nav. 4.pants. Nav. Un tad skatīsim pa nodaļām!

II nodaļa. 5. un 6.pants. Nav.

III nodaļa. Gaisa kuģi. No 7. līdz 22.pantam ieskaitot. Lūdzu, kas vēlas par gaisa kuģiem izteikties? Nav.

IV nodaļa. Lidlauki un gaisa trases. Nav deputātiem vēlēšanās izdarīt kādus labojumus.

V nodaļa. Civilās aviācijas personāls. Nevienam nav pretenziju.

VI nodaļa. Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanas kārtība un lidojumu veikšana. Nav nekādu labojumu.

VII nodaļa. Civilās aviācijas drošība. Nav iebildumu.

VIII nodaļa. Aviācijas glābšanas darbi un aviācijas nelaimes gadījumu izmeklēšana. Nav iebildumu.

IX nodaļa. Gaisa pārvadājumi, speciālie aviācijas darbi un gaisa kuģu īres līgums.

V.Vismanis: Godājamais sēdes vadītāj!

Priekšsēdētājs: Jā, lūdzu!

V.Vismanis: Atļaujiet man, lūdzu, iepazīstināt deputātus ar šīs nodaļas 79.panta problēmām!

Priekšsēdētājs: Ja jums ir kādi labojumi... Šeit mēs lemjam tos, kur nepieciešams balsojums.

V.Vismanis: Jā. Jā. Šādā redakcijā šis pants ir izteikts saskaņā ar šodien spēkā esošo republikas likumdošanu. Taču es jūtu nepieciešamību un mans pienākums ir jūs iepazīstināt dziļāk ar problēmu, kas šeit slēpjas. Katra valsts aizsargā savas valsts aviācijas pārvadājumu tirgu, paredzot, ka par gaisa pārvadātājiem vai, kā šeit teikts, par ekspluatantu var būt tikai, pirmkārt, tās kompānijas, kurās ir tās valsts pilsoņi, otrkārt, tās kompānijas, uzņēmumi, juridiskās personas, kuru īpašuma lielākā daļa pieder šās valsts pilsoņiem un arī kontrole pār šās kompānijas darbību atrodas pilsoņu vai valsts rokās.

Šāda prasība arī tiek iekļauta starptautiskajos starpvalstu līgumos par gaisa satiksmi, kur arī tiek paredzēts, ka vienai no līgumslēdzējām pusēm ir tiesības pieprasīt, ko lai izpilda otras puses nozīmētā aviokompānija gadījumos, kad ir speciālas prasības, ja faktiskā kontrole un lielākā daļa īpašumtiesību šajā kompānijā nepieder tai valstij vai tās otras puses pilsoņiem.

Tādēļ es liktu priekšā šādu 79.panta redakciju: “Aviācijas departaments gaisa kuģu ekspluatantu apliecību izsniedz Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrētajām uzņēmējsabiedrībām un uzņēmumiem, kā arī Latvijas Republikas pilsoņiem, ja 2/3 uzņēmējsabiedrības vai uzņēmuma pamatkapitāla pieder Latvijas valstij vai tās pilsoņiem; ja Latvijas pilsoņi reāli pārvalda uzņēmējsabiedrību vai uzņēmumu. Treškārt, ja uzņēmējsabiedrība, uzņēmums vai pilsonis Aviācijas departamenta noteiktajā kārtībā ir demonstrējis spēju veikt darbību, uz kuru tas pretendē. Ceturtkārt, ja nokārtota šā likuma 111.panta pirmajā daļā noteiktā obligātā apdrošināšana.”

Priekšsēdētājs: Man jāatvainojas, bet šis jūsu garais un noteikti ļoti būtiskais priekšlikums nav nekur uzrakstīts. Un otrajā lasījumā mēs balsojam tikai par rakstiski iesniegtiem un apspriestiem priekšlikumiem. Mēs pēc dzirdēšanas nebalsojam otrajā lasījumā veselus pantus.

V.Vismanis: Varbūt šeit nobalsot par to principu, tad redakcionāli apstrādāt un iesniegt trešajā lasījumā, kur par to varētu nobalsot?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, jūs kā ziņotājs iesniedziet uz trešo lasījumu! Mēs, protams, paļaujamies uz jūsu kompetenci.

V.Vismanis: Paldies.

Priekšsēdētājs: Ideja skaidra, bet lūdzu rakstiski! Es domāju, ka pretenzijas te diez vai būs kādas, bet vajadzētu tiešām uz papīra to izlikt, lai deputāti varētu iepazīties līdz trešajam lasījumam un veiksmīgi nobalsot par šo redakciju tādā veidā.

V.Vismanis: Paldies.

Priekšsēdētājs: Vai pie šīs nodaļas ir vēl kādi labojumi, papildinājumi, grozījumi un tā tālāk? Nav. Tādā gadījumā, lūdzu, X nodaļa ? atbildība un apdrošināšana. Godājamie kolēģi, vai kādu saista apdrošināšanas jautājumi aviācijā? Nav tādu deputātu. Paldies.

Līdz ar to mēs esam praktiski izskatījuši šā likumprojekta visus pantus otrajā lasījumā.

Vai vēl varbūt kādam deputātam nāk prātā kāds ierosinājums? Ja nav, tad mēs varam balsot, atceroties, ka par 79.panta precīzu redakciju mēs balsosim trešajā lasījumā.

Balsosim par likuma “Par aviāciju” akceptēšanu otrajā lasījumā. Rezultāts: par ? 49, pret ? nav, atturas ? 1. Likumprojekts akceptēts otrajā lasījumā. Paldies.

Godājamie kolēģi, mēs varam virzīties tālāk. Šoreiz ir pienākusi kārta kolēģim Edmundam Krastiņam. Viņš ziņos par nepieciešamajām izmaiņām Vēlēšanu likumā.

E.Krastiņš: Cienījamie kolēģi, es atvainojos, ka nāksies aizkavēt jūsu laiku sakarā ar likumprojektu “Par papildinājumiem likumā “Par 5.Saeimas vēlēšanām””. Piedāvājot šo vienu papildu pantu ? 51.¹ ? likumā “Par 5.Saeimas vēlēšanām”, mani vada tikai viens motīvs. Proti, tā ir vēlēšanās nodrošināt absolūtu šā likuma atbilstību Satversmes prasībām. Satversme nosaka, ka Saeima sastāv no 100 deputātiem, un, manuprāt, mums jābūt pilnīgi simtprocentīgai pārliecībai, ka tas tā arī notiktu, ka šis Vēlēšanu likums šādu lietu nodrošina.

Diemžēl jau pēc likuma pieņemšanas, analizējot iespējamos variantus, kādi varētu veidoties vēlēšanu gaitā, es un daži citi kolēģi konstatējām, ka sakarā ar mūsu pilnībā vēl nefunkcionējošo sabiedriski politisko iekārtu, nepilnīgajām vai vājajām partijas struktūrām, sabiedrisko organizāciju struktūrām, gan ar mazu varbūtību, taču ir iespējami gadījumi, ka veidojas nepilni saraksti. Tas ir atspoguļots paskaidrojumā pie likumprojekta. Un šie nepilnie saraksti iegūst plašu vēlētāju atbalstu, saņem būtisku nodoto balsu procentu un nespēj aizpildīt to vietu skaitu, kas tiem atbilstu attiecīgi pēc vēlētāju nodoto balsu skaita.

Teorētiski (bet praktiski ar mazu varbūtību) ir iespējami varianti, ka netiek aizpildītas Saeimā visas 100 vietas. Un ne Vēlēšanu likums, ne Satversme, ne kāds cits likums neparedz kārtību, kā šādā gadījumā rīkoties.

Es saprotu, ka daži kolēģi iebildīs, ka vairs nevar mainīt spēles noteikumus un ka ir klāt jau 4.februāris. Man vienkārši tādas bažas, ka gadījumā, ja šāda situācija reāli tiešām izveidosies, tas var izraisīt būtisku un lielu krīzi Latvijā. Es domāju, ka nekādus citus sarežģījumus šis 51¹.pants nerada. Ja tas tiktu iekļauts, tad mums tomēr būtu pilnīga garantija, ka līdzīgas situācijas nevar izveidoties.

Un vēl blakus aspekts šim te 51¹.pantam. Tas nodrošina arī pret situāciju, ka visas Saeimas deputātu vietas saņem viens saraksts. Tas nodrošina pret situāciju, pret gadījumiem, kad neviens saraksts nav ticis pāri 4 procentu barjerai. Un tas nodrošina arī pret neproporcionālu vietu sadalījumu. Jo Satversme nosaka arī, ka mums ir proporcionālas vēlēšanas. Otrajā piemērā ir atspoguļots šis iespējamais variants ar neproporcionālo vietu sadalījumu, vai, pareizāk sakot, šis piedāvātais variants samazina šo disproporcionalitāti.

Tas pavisam īsi, ko es gribēju teikt. Es ceru, ka šeit neizvērsīsies nekādas plašas debates. Vienkārši mēs izšķirsimies par to, ir vai nav pieļaujams šis labojums. Es domāju, ka nevajadzētu pārāk daudz mūsu lietderīgā laika aizkavēt šā jautājuma diskusijās.

Priekšsēdētājs: Paldies. Jautājumi ir. Pirmais, lūdzu, Ēlerta kungs jautā. Es atvainojos, debates. Vai ir jautātāji Krastiņa kungam? Jautājumu nav. Debates tātad.

Lūdzu, Ēlerta kungs! Gatavojas Līgotņa kungs.

I.Ēlerts: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti, cienījamie viesi! Krastiņa kungs, analizējot pieņemto Vēlēšanu likumu, ir atradis divus varbūt samērā maz iespējamus, tomēr iespējamus variantus, ka vēlēšanu iznākums varētu būt krasā pretrunā ar vēlētāju izteiktajām vēlmēm. Tas ir radies tādēļ, ka darba grupa, kas izstrādāja Vēlēšanu likumu un kurā biju arī es, netika pietiekami nopietni analizējuši, kā ietekmē vēlēšanu barjeras ieviešana to Latvijas Republikas 1922.gada vēlēšanu likumu, kuru mēs ņēmām par pamatu un kurš bija bez barjeras. Tieši otrādi, tas deva priekšroku maz balsis ieguvušiem kandidātu sarakstiem. Tātad šādas iespējas, kaut arī ir mazvarbūtīgas, tomēr ir, it īpaši ņemot vērā pašreiz vērojamo Latvijas politisko spēku šķelšanos un nevis apvienošanos.

Ko es gribētu teikt? Es nekādā gadījumā negribu atbalstīt viena no kolēģiem, es nenosaukšu viņu vārdā, privātā sarunā izteiktu viedokli, ka, ja tā notiks, tad pašreizējā Augstākā padome vēl varēs sanākt un izlemt, ko tad darīt. Tas būtu, protams, absolūts ūnikums un kaut kas absolūti neiespējams. Tātad Krastiņa kunga izteiktās normas nebūt nepasliktinās mūsu Vēlēšanu likumu. Tās, es ceru, netiks iedarbinātas vienkārši tādēļ, ka tās nebūs jāiedarbina. Ir vairākas normas, kas ir nodrošinājums pret dažādām sakritībām un, tā sakot, mazvarbūtīgām situācijām. Bet tādām Vēlēšanu likumā ir jābūt, lai mēs būtu nodrošināti pret neadekvātu vēlēšanu iznākumu. Es aicinātu atbalstīt šo likumprojektu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Līgotņa kungs!

A.Līgotnis: Godātie kolēģi! Šis Edmunda Krastiņa priekšlikums tika izskatīts arī Iekšlietu komisijā. Un mēs atzinām, ka tāda situācija vismaz teorētiskajā līmenī ir iespējama. Tāpēc, no likumdošanas viedokļa, neapšaubāmi šeit neko iebilst nevarētu. Taču šajā pašā reizē es gribētu runāt par nedaudz citu problēmu, kas skar visu šo Vēlēšanu likumu arī no nedaudz cita aspekta.

Es negribētu, ka mēs katru reizi labotu Vēlēšanu likumu, tiklīdz saskatām tur pieļautās nepilnības vai trūkumus, tāpēc mana doma ir tāda, ka mums to vajadzētu darīt ar vienu likumu vienā reizē, lai mēs pa mazai kripatiņai to negremotu un nesamazinātu galīgi.

Jāatzīst, ka šajā likumā steigā ieviesušās arī citas nepilnības. Tā, piemēram, ir runa par 21.pantu. Ja atceraties, tieši tas ir tas liktenīgais pants, kurā, pēc Muciņa kunga priekšlikuma, toreiz tika ieviests labojums, kas uzlika par pienākumu kandidātiem pirms to reģistrēšanas dot parakstu, ka viņi nav darbojušies atklāti vai paslepus tajās organizācijās, ko agrāk dēvēja par “kompetentām iestādēm”. Taču mums steigā ir gadījies tā, ka parakstu mēs prasām no šiem cilvēkiem, bet nekur nav noteikts, kā rīkoties, ja tomēr mēs konstatējam, ka viņi tur ir darbojušies, ir strādājuši, ir bijuši aģenti, konspiratīvo dzīvokļu turētāji vai rezidenti. Veseli saraksti šeit ir. Tātad praktiski situācija būs tāda, ka, pat ja mēs skaidri un gaiši zināsim, varēs, mums acīs skatoties, šādu paziņojumu parakstīt un nebūs neviena likuma, kas traucēs šo cilvēku ievēlēt Saeimā.

Tātad šī norma, ko toreiz ierosināja Muciņa kungs, praktiski mums ir iznākusi dekoratīva. Es uzskatu, ka šeit ir jānosaka skaidri un gaiši, kā tādā situācijā rīkoties.

Esmu sastādījis priekšlikumu, ko iesniedzu. Pašreiz man tas nezināmu iemeslu dēļ ir iegūlis Likumdošanas jautājumu komisijā un nav pavairots. Es domāju, ka mēs šodien vismaz principiāli varētu nobalsot, ka tādam priekšlikumam vajadzētu būt. Atļaušos nolasīt, kā es to esmu uzrakstījis. Tātad tas ir priekšlikums papildināt Vēlēšanu likuma 21.panta pirmo daļu ar šādu tekstu: “Ja pēc kandidātu saraksta iesniegšanas tiek konstatēts, ka, parakstot šajā pantā minēto paziņojumu, kandidāts par sevi ir sniedzis nepatiesu informāciju, tad Centrālā vēlēšanu komisija viņu svītro no kandidātu saraksta.” Tas man ir viss. Paldies.

Priekšsēdētājs: Tas ir pirmais lasījums. Un Līgotņa kungs ierosināja, teiksim, konceptuālu balsojumu. Bet projekta autors, vai viņš iebilst vai neiebilst par šādu Līgotņa kunga ierosinājumu konceptuāli nobalsot, ka uz otro lasījumu varētu papildināt ar tādu vai tamlīdzīgu normu? Lūdzu.

E.Krastiņš: Man personīgi nav nekādu iebildumu. Ja jūs kā sēdes vadītājs saskatāt, ka tas ir pēc reglamenta iespējams, tad tas, manuprāt, būs realizējams.

Priekšsēdētājs: Nosacīti iespējams. Par visu lemj plenārsēde. Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Jā, bet kam lai es jautāju par šo dokumentu? Tukšai katedrai?

Priekšsēdētājs: Par šo dokumentu mums, Freimaņa kungs, jautājumu laiks ir jau pagājis. Jau sen. Jau debates ir beigušās.

J.Freimanis: Es atvainojos, žēl.

Priekšsēdētājs: Man arī žēl, bet debates jau beidzās. Jūs varat izteikties par motīviem vai izteikt repliku.

Lūdzu, Cilinska kungs!

E.Cilinskis: Par motīviem. Es varētu piekrist, ka šis Saeimas vēlēšanu likums nav sevišķi varbūt izdevies visās jomās un ka var atrast veselu virkni teorētisku grozījumu, kādā veidā varētu kaut kas notikt ne tā, kuri ir visnotaļ mazvarbūtīgi. Taču, manuprāt, laiks ir pagājis, tūlīt ir jau klāt 4.februāris. Un mēs vairs nevaram mainīt spēles noteikumus. Vēlēšanu cīņa faktiski jau ir sākusies. Un šinī gadījumā vienam priekšlikumam seko nākamais. Un tad mēs mainīsim visu to lietu bezgalīgi. Centrālajai vēlēšanu komisijai ir iespējas pieņemt normatīvus dokumentus savas kompetences ietvaros. Šis Vēlēšanu likums ir jau izdots, tas ir nopublicēts visās vietās. Un tagad es nedomāju, ka visi šie labojumi varētu nākt par labu. Tādēļ es aicinātu neatbalstīt nekādus labojumus šinī Vēlēšanu likumā. Es domāju, ka tas būs vienkāršākais, ko mēs šobrīd varam izdarīt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Labi, kolēģi, es arī gribētu pateikt kaut ko līdzīgu. Redziet, šādas situācijas, kad visos sīkumos nebūs pateikts viens, pateikts otrs un trešais, mums būs ne viena vien. Un es domāju, ka mums vajadzētu varbūt iet pa tādu ceļu, kā saka Škapara kungs, ka mēs varētu uzticēt, pilnvarot Centrālo vēlēšanu komisiju šādos gadījumos, kas varētu būt vienā gadījumā no tūkstoša, pieņemt attiecīgu lēmumu. Jo runa ir par aprēķinu metodiku, par aprēķinu metodoloģiju, kas tiek izdarīti saskaņā ar attiecīgo vēlēšanu sistēmu. Tātad vēlēšanu komisija to var darīt. Jo mums var būt šis gadījums un vēl daudzi citi. Un es tiešām piekrītu tam, ka mums nevajadzētu šo dokumentu vispār pieņemt, bet vajadzētu domāt varbūt par to, kā mēs varam Centrālo vēlēšanu komisiju pilnvarot atrisināt ļoti mazvarbūtīgus gadījumus. Jo citādi mēs nākamajā reizē atkal kaut ko izdomāsim. Es ierosinu šo dokumentu nepieņemt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Bērza kungs!

A.Bērzs: Ja kādam no deputātiem ir mazliet atmiņas spēju, tad viņš varētu atcerēties to, ka, pieņemot Vēlēšanu likumu trijos lasījumos, katrā lasījumā, deputātu kungi, es jums atgādināju, ka 4 procentu barjeras noteikšana ir nelikumīga. Tā ir pretrunā ar demokrātiju un Satversmi. Un tagad mūsu gaišākie deputātu prāti konstatē, ka tas ir ne tikai nelikumīgi, bet tas noved arī pie tehniski absurdām situācijām. Un tagad šī nelikumība viņus noved pie nākamās nelikumības. Nelikumīgos termiņos mēs tagad sāksim mainīt Vēlēšanu likumu. Kāpēc šodien mainīt? Pagaidīsim, kad vēlēšanu kampaņa būs vēl labākā stadijā tikusi uz priekšu!

Ja Krastiņa kungam būtu bijusi loģika un viņš uzskatītu, ka, lūk, pie šīm nelaimēm, kā teikts viņa paskaidrojumā otrajā lappusē, noved mūsu nelikumīgi ieviestā 4 procentu barjera, tad likumprojekta vienīgā iespēja būtu bijusi nākt ar priekšlikumu atcelt 4 procentu barjeru kā šo nelaimju cēloni. Bet viss pārējais, kā šādā veidā risināt šo jautājumu, pilnīgi nav vairs pieņemami. Es domāju, ka šis likumprojekts šodien ir jānoraida tādā variantā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Eglāja kungs!

V.Eglājs: Es gribu drusku izteikt izbrīnu par to, ka debates tik ātri beidzās, kaut gan es biju iepriekš pieteicies debatēs. Esmu arī pilnvarots izteikt Likumdošanas jautājumu komisijas viedokli, kur mēs šo jautājumu izskatījām. Bet diemžēl debates ir beigušās.

Priekšsēdētājs: Eglāja kungs, jau divarpus gadus pierakstās debatēm sekretariātā. Man šeit ir tā lapiņa. Tur jūsu uzvārda nav. Tur ir divi uzvārdi: deputāts Ēlerts un deputāts Līgotnis. Un pēc tam, kad Līgotņa kungs bija pabeidzis runāt, es apjautājos, vai vēl kāds vēlas piedalīties debatēs. Nekādas reakcijas nebija.

V.Eglājs: Es saprotu, ka Līgotņa kungam bija interese vairāk par savu sakāmo, nevis par to, ka es viņam iepriekš biju pieteicies.

Priekšsēdētājs: Bet, godājamie kolēģi, kā būtu, ja Eglāja kungs tagad mums pateiktu to savu sakāmo? Nav taču nekādu pretenziju. Pie tam viņš komisijas vārdā grib teikt. Es domāju, ka nevienam no deputātiem nav nekādu pretenziju, ja jūs, Eglāja kungs, komisijas vārdā izsakāt savus apsvērumus.

V.Eglājs: Cienījamo priekšsēdētāj, man ļoti patīkami, ka beigās es esmu tomēr ticis pie vārda. Mēs Likumdošanas jautājumu komisijā, kur bija ievērojami pārstāvēta arī darba grupa, kas strādāja tieši pie šā likuma izveidošanas, apspriedām un ļoti vienprātīgi noraidījām šo. Es atgādināšu, ka darba grupas iesniegtajā variantā, kas bija pirmajā lasījumā, kur notika konceptuāli balsojumi, šī problēma, kas tiek šeit risināta, bija atrisināta. Tā nebūtu izvirzījusies, jo tur bija ierobežojumi. Bija barjeras, bet bija arī ierobežojums, ka nevar palikt aiz barjeras pārāk liels vēlētāju skaits. Šo lietu toreiz noraidīja. Toreiz es redzēju, ka 2 procentu barjera nekādas briesmas nerada, bet nu tiešām izrādās, ka var iznākt kurioza situācija. Neviens netiek pāri barjerai. Un pēc likuma neviens nav ievēlēts.

Protams, tas ir ļoti mazvarbūtīgi, bet šis veids, kā šeit tiek risināts, neko neatrisina. Es minēšu apmēram tikpat mazvarbūtīgu gadījumu. Tiek pāri barjerai viens ļoti populārs cilvēks, kas ir savā vēlēšanu listē viens pats. Un līdz ar to pārējie nav tikuši pāri. Sāk darboties šis iesniegtais projekts. Un izrādās, ka visvairāk balsu (3,9 procenti) ir savākusi Voroncova krievu partija. Un nabaga latvieši ir tā sašķēlušies, ka viņi ir aiz Voroncova krievu partijas. Šajā gadījumā būs viens ļoti populārs cilvēks, kas būs savācis 30 procentus pa visu valsti, un visa Voroncova partija. Būs tāda Saeima pilnīgi saskaņā ar šo likumu. Tas, kas tika likts priekšā.

Ja ņem tik absurdu situāciju, ka var realizēties tas, kas šeit ir paredzēts, tad es varu pateikt, ka nekas jēdzīgs neiznāks. Šādā veidā es tikpat labi varu minēt. Tāpēc es tomēr ierosinu neradīt precedentus. Kā redzējāt, šis likuma labotājs, protams, nav jau Krastiņa kungs viens pats. Ir vesela kaudze, un tā tālāk, un tā tālāk. Ja mēs sāksim tādā veidā, es baidos, ka novedīsim deputātus tik tālu, ka vēlēšanas būs jāatliek uz rudeni. Protams, tāda argumentācija bija Likumdošanas jautājumu komisijā. Protams, ja notiek neiespējamais un ja tas rodas, es domāju, ka tad vēl Augstākā padome būs tiesīga lemt, jo pēc vēlēšanām vēl tomēr sanāk mēnesis. Un tad varēs skatīties, ko darīt.

Priekšsēdētājs: Jā, viena minūte mums ir konceptuāli diviem balsojumiem. Un galavārdam. Lūdzu, Krastiņa kungs! Bet balsojumu mēs varam atstāt pēc pārtraukuma, protams.

E.Krastiņš: Mani, protams, ļoti iepriecināja Eglāja kunga dziļā analīze, bet no tā es secināju, ka viņš nav iepazinies rūpīgi ar manu likumprojektu, kas šādas situācijas nepieļauj, kā viņš šeit izklāstīja. Redziet, kungi, te var izšķirties. Iesim pretī nezināmajam un, kad pienāksim pie tā, tad redzēsim, kas būs, un tad sanāksim šeit vēl kaut kad jūnijā un lemsim, ko darīt. Ja nebūs šādas situācijas, tad arī šis labojums neko nekaitē, jo tad tas nebūs jāiedarbina. Un es neredzu nekādas iespējas, ka šos jautājumus, kas var rasties un kas iziet ārpus likuma, varētu risināt kaut kāda Centrālā vēlēšanu komisija.

Tātad, ja situācija neizveidojas, šis labojums absolūti nekam nekaitē un nekādus spēles noteikumus nevienam negroza. Ja situācija izveidosies tāda, tad būs valstī krīze, vienkārši runājot, kuru nezinās, kā atrisināt. Politiskā krīze. Precīzi runājot par Eglāja kunga teikto. Jā, ja viens cilvēks paņem 30 procentus balsu un iekļūst viens un nākamā nav, tad pēc šā likuma tiek ņemts nākamais, kā jūs teicāt, Voroncova partija. Es nezinu, kas šis Voroncovs tāds ir, bet tādā gadījumā viņš saņem 99 procentus no balsu skaita. Tādā gadījumā darbojas vēlreiz šis 51¹.pants, kur tiek ņemts nākamais saraksts. Un tā tikmēr, kamēr neviens no šiem papildinātajiem sarakstiem nesaņems vairāk nekā 50 deputātu vietas Saeimā. Tātad, ja precīzi izlasa šo likumu, tad tur viss ir redzams. Es saprotu, ka šī rūpīgā analīze tomēr nav izdarīta Likumdošanas jautājumu komisijā un tāpēc ir radušies šāda veida iebildumi. Un es kā Augstākās padomes deputāts uzskatu par savu pienākumu šo jautājumu tomēr likt uz balsošanu un garantēt pilnīgi Satversmes ievērošanu ar 100 deputātu vietām Saeimā.

Priekšsēdētājs: Pārtraukums līdz pulksten pieciem. Bērza kungs, tik un tā mēs nevaram izspriest. Pēc pārtraukuma ? lūdzu.

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākas padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Mēs esam 25 Latvijas tautas deputāti... 26 pašreiz. Mēs varētu atsākt darbu plenārsēdē... 27, Bērza kungu ieskaitot. Es domāju, ka mūsu ir pietiekami daudz, lai varētu sākt, ja būtu tikai kolēģis Edmunds Krastiņš. Bet liekas, ka viņš galavārdu pateica. Tagad ir laiks izteikties vēl par motīviem. Godātie kolēģi gribēja izteikties un replikas pateikt. Vai kāds vēl vēlas izteikties par motīviem un izteikt replikas? Šī vēlēšanās ir pārgājusi starpbrīža laikā.

Godājamie kolēģi, tātad mums šā jautājuma izskatīšanas kārtība, protams, ir parastā. Līgotņa kungs ierosināja konceptuālu balsojumu. Par to mēs varam balsot, ka teksts vēl uz otro lasījumu ir papildināms ar viņa iesniegto tēzi, un pēc tam varam balsot principā ? akceptēt vai neakceptēt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, līdz ar to izšķirot tā likteni.

Lūdzu, Ābiķa kungs!

Dz.Ābiķis: Protams, tas, ko teica daudzi deputāti par šo procentu barjeru, ka četri procenti šajā partiju veidošanās posmā ir pārāk daudz, ir skaidrs. Parlaments, protams, kļūdījās, pieņemot četru procentu barjeru. Bet tajā pašā laikā tie priekšlikumi, ar kuriem mūs iepazīstina Edmunds Krastiņš, ir ļoti loģiski. Tie ir ļoti loģiski, tīri matemātiski tie ir izskaitļoti un ir loģiski priekšlikumi, jo tīri teorētiski tāda situācija izveidoties var. Tāpēc es ierosinu tos atbalstīt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad es atgādināšu Līgotņa kunga konceptuālo priekšlikumu ? līdz otrajam lasījumam iestrādāt 21.panta pirmo daļu ar sekojošu tekstu: “Ja pēc kandidātu saraksta iesniegšanas tiek konstatēts, ka, parakstot šajā pantā minēto paziņojumu, kandidāts par sevi ir sniedzis nepatiesu informāciju, tad Centrālā vēlēšanu komisija viņu svītro no kandidātu saraksta.”

Cik es saprotu, tad tā konstatēšanas metodika tiks tālāk papildināta, bet tāds konceptuāls ierosinājums ir. Un par to mēs varam balsot “par” vai “pret”.

Balsosim sākotnēji par Līgotņa kunga konceptuālo papildinājumu šim likumprojektam. Rezultāts: par ? 20, pret ? 2, atturas ? 13. Tātad pieņemts šis konceptuālais labojums. Līgotņa kungam ar Edmundu Krastiņa kungu, ja projekts tiks akceptēts pirmajā lasījumā, būs jāpa­strādā pie tā.

Balsosim kopumā par šā likumprojekta akceptēšanu pirmajā lasījumā. Rezultāts: par ? 16, pret ? 2, atturas ? 23. Likumprojekts nav akceptēts pirmajā lasījumā.

Nākamais darba kārtības jautājums ? 13. ? likumprojekts “Par papildinājumu likumā “Par nodokļiem un nodevām”” otrajā lasījumā.

Kodoliņa kungs, lūdzu!

A.Kodoliņš: Cienījamie deputāti! Pēc izskatīšanas pirmajā lasījumā par doto likumprojektu nav iesniegts neviens rakstisks priekšlikums un piedāvājums. Tāpēc likumprojekts nav mainījis formu. Man vairāk par to nav ko teikt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai kādam no deputātiem ir ko teikt? Ir. Punovska kungam ir ko teikt. Lūdzu.

A.Punovskis: Es neesmu iesniedzis rakstisku priekšlikumu, bet es gribētu runāt par vienu nelielu svītrojumu, tāpēc es domāju, ka to varētu arī bez rakstiska priekšlikuma. Tātad mans priekšlikums ir izstrīpot palīgteikumu 15.1panta pirmajā daļā, kur ir teksts: “ieskaitot noteiktā kārtībā aprēķinātos avansu maksājumus”.

Priekšlikums balstās uz šādiem apsvērumiem. Ne šis likums par nodokļiem un nodevām, ne kāds cits likums par konkrētiem nodokļiem nenosaka, ka attiecīgie nodokļi būtu jāmaksā avansa veidā. Līdz ar to ir pilnīgi nepareizi šajā redakcijā atsaukties uz noteikto kārtību. Noteikta kārtība ir tikai Finansu inspekcijas instrukcijās.

Pie tam, ja kolēģiem ir vēlēšanās diskutēt par pašu principu, vai nodokli var maksāt avansā vai ne, tad tas ir citas sarunas temats un būtu apspriežams pilnīgi atsevišķi, kā atsevišķs papildinājums atsevišķiem nodokļu likumiem, bet šajā redakcijā šāds formulējums ir lieks un ir pretrunā arī ar tiem principiem, kā mēs pieņemam likumus. Mēs nevaram likumā balstīties uz kārtību, kas ir noteikta attiecīgas izpildstruktūras instrukcijā. Mans priekšlikums ir tātad svītrot šo palīgteikumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Kodoliņa kunga komentārs.

A.Kodoliņš: Komentārus šeit ir grūti sniegt, jo, godīgi sakot, izsvītrojot šos dažus vārdus, likumprojekts zaudē visu jēgu. Godīgi sakot, tie, kas bija klāt pirmajā lasījumā Ostaškova ziņojumā, dzirdēja, ka viss iemesls, kāpēc radās šāds priekšlikums grozīt likumu par nodokļiem un nodevām, ir saistīts ar to, ka ir pašlaik tiešām instrukcijā un nevis ar likumu noteikti avansa maksājumi par peļņas nodokli. Šie avansa maksājumi ir saistīti ar to, ka pretējā gadījumā būtu jāsastāda peļņas aprēķins katram mēnesim. Lai vienkāršotu procedūru, ir noteikti pilnīgi peļņas aprēķini tikai katrā ceturksnī, bet par pārējiem mēnešiem ir noteikti avansa maksājumi, kuri ir aprēķināti un kurus var apstrīdēt Finansu inspekcijā un koriģēt, lai tie nebūtu par lielu. Iepriekšējā gadā šie avansa maksājumi vienmēr bija mazāki nekā galējais ceturkšņa maksājums. Un tieši tāpēc, lai panāktu zināmu disciplīnu šajos avansu maksājumu kārtojumos, arī radās šis likuma papildinājums. Izņemot šos vārdus ārā, manuprāt, īpašas nozīmes labojumiem par nodevām un nodokļiem Latvijas Republikā, manuprāt, tādā gadījumā nav. Tā ka es varu vienīgi aicināt balsot “pret”.

Priekšsēdētājs: Punovska kungs vēlreiz grib argumentēt. Lūdzu.

A.Punovskis: Jā, varbūt ļoti īsi, bet vēl pāris vārdu.

Tātad pilnīgi loģiski ir tas, ka daži nodokļi, konkrēti, peļņas nodoklis, tiek aprēķināti uz iepriekšējā gada peļņas aprēķina bāzes. Bet, manā uztverē, nav loģiski tas, ka uzņēmējam būtu jānomaksā nodoklis līdz katra mēneša 15.datumam avansveidīgi, pat nezinot, kāda būs viņa peļņa. Tātad viņam ir jāprognozē peļņa, jāplāno uz priekšu. Bieži vien šis avansa maksājums tiek izdarīts lielāks nekā reāli ir peļņa.

Bet te jau mēs tiešām diskutējam par būtību! Es jau pirmīt teicu, ka par šo būtību var diskutēt, bet tad ir jādiskutē kā par atsevišķu labojumu attiecīgajos nodokļu likumos. Šajā gadījumā mēs pārkāpjam pašu principu, ka likumā atsaucamies uz instrukciju. Es šajā gadījumā formālu iemeslu dēļ aicinu izsvītrot šo rindkopu. Ja Kodoliņa kungs uzskata, ka šis avansa maksājums ir nepieciešams, es ierosinu, lai Kodoliņa kungs komisijas vārdā vai kā iesniedz priekšlikumus par attiecīgajām izmaiņām attiecīgajos nodokļu likumos, un tad var diskutēt pēc būtības. Šeit ir pilnīgi formāla pieeja jautājumos.

Priekšsēdētājs: Tātad, godājamie deputāti, jums jāizšķiras par šīs rindkopas svītrošanu no 15.1panta. Kodoliņa kungs var balsot ar roku.

A.Kodoliņš: Šeit ir runa nevis par rindkopas, bet par...

Priekšsēdētājs: Jā, par palīgteikuma svītrošanu. Balsosim par Punovska kunga priekšlikumu svītrot palīgteikumu. Viena balss papildus “pret”. Tā ir Kodoliņa kunga balss. Rezultāts: par ? 17, pret ? 14, atturas ? 12. Punovska kunga ierosinājums nav guvis vairākumu. Paldies.

Kādi vēl, lūdzu, būtu labojumi vai papildinājumi otrā lasījuma stadijā? Nav. Paldies, Kodoliņa kungs!

Balsosim par šā likumprojekta akceptēšanu otrajā lasījumā. Rezultāts: par ? 22, pret ? 3, atturas ? 13. Akceptēts otrajā lasījumā. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums ? likumprojekts “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā “Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā”” pirmajā lasījumā. Ekonomikas komisija. Kodoliņa kungs atkal nāk. Lūdzu.

A.Kodoliņš: Cienījamie kolēģi, šis jautājums ir saistīts ar nodokļu maksājumiem, tāpēc atļaušos ziņot.

Tātad Ministru padome ir iesniegusi un Ekonomikas komisijā ir izskatīts priekšlikums veikt dažus grozījumus likumā par ārvalstu ieguldījumiem. Šo grozījumu pamatnozīme ir saistīta ar to, ka pašreizējais likums paredz, ka ārvalstu ieguldītājiem, kuru ieguldījuma daļa kopuzņēmumos ir vairāk nekā 30 procenti (ja uzņēmums pilnībā pieder ārvalstniekam), tiek piemēroti vēl daži papildu atvieglojumi, bez likumā par peļņas nodokli paredzētajiem atvieglojumiem, nav jāmaksā nodoklis par peļņu pirmos divus gadus no uzņēmuma reģistrācijas. Ja ir dažādi papildapstākļi, proti, ja uzņēmums nodarbojas ar tādas produkcijas ražošanu, kas ir minēta likuma par ārvalstu investīcijām pielikumos un kas atzīti kā tādi uzņēmējdarbības veidi, kuri Latvijas Republikā būtu īpaši veicināmi, tad ir arī lielāki atvieglojumi.

Lai tomēr šie atvieglojumi ārvalstu investoriem būtu salīdzināmi ar atvieglojumiem, kādi ir Latvijas rūpniekiem, un ņemot vērā, ka situācija, kad, piemēram, minimālais kapitāls, lai izveidotu SIA, ir tikai 20 tūkstoši rubļu, jo šis minimālais kapitāls tika noteikts jau pirms vairākiem gadiem un pašlaik sastāda niecīgu summu, tad, lai iegūtu šādu atvieglojumu, principā pietiek ar situāciju, kad pārdesmit dolāru investīcija var nodrošināt uzņēmumam būtiskus peļņas nodokļa atvieglojumus. Šo situāciju, kā liecina analīze, šinī brīdī jau sāk izmantot ļaunprātīgi, jo vairāk tāpēc, ka ar 1.oktobri, kā jūs zināt, tas ir, ar 1.janvāri vietējiem uzņēmējiem atvieglojumi ir būtiski samazināti jaunajiem uzņēmumiem un pašreiz vietējie uzņēmumi iegūst peļņas nodokļa atvieglojumu tikai tādā gadījumā, ja viņi izdara tālākas investīcijas ražošanā.

Lai novērstu nelikumības, proti, manipulācijas ar ārvalstu ieguldījumiem, situācijā, kad faktisko ieguldījumu var darīt pats uzņēmējs savā uzņēmumā, tikai noformējot fiktīvu ārvalstu dalībnieku piedalīšanos, un lai tiešām veicinātu ārvalstu investīcijas kapitālieguldījumos, nevis tikai statūtu fondā, ir priekšlikums pievienot pie iepriekšējiem nosacījumiem jaunu nosacījumu un attiecināt tātad šos papildu atvieglojumus tikai uz tādiem uzņēmumiem, kopuzņēmumiem vai pilnīgiem ārvalstu uzņēmumiem, kur ārvalstu ieguldītāju ieguldījums nav mazāks par 50 000 dolāru. Par šo summu mums bija plašas diskusijas Ekonomikas komisijā. Sākotnēji valdība piedāvāja 20 000 dolāru. Par pašreizējo summu ir it kā atrasta vienošanās un pašlaik dotajā likumprojektā kā robežsumma, kad var uzskatīt ārvalstu investīciju tiešām par ārvalstu investīciju, ir piedāvāta 50 000 dolāru summa.

Priekšsēdētājs: Kādi jautājumi Kodoliņa kungam? Cupruna kungs vēlas jautāt. Lūdzu.

I.Cupruns: Kodoliņa kungs, ja es pareizi saprotu, tad šie labojumi kopuzņēmuma darbībā paredz tikai vienu labo īpašību. Lūk, ārzemju kompanjons iegulda naudu. Un tas ir it kā vienīgais, ko ārzemju kompanjons var izdarīt. Bet tā īsti nav. Ārzemju kompanjons organizē tirgus kopuzņēmumu precei, un tas ir stipri vairāk nekā kaut kādi 50 vai kādi 1000, kas ir ieguldīti statūtu fondos. Lūk, tā ir medaļas otra puse, kuru jūs nez kāpēc negribat saskatīt. Kopuzņēmuma statūtu kapitālā var būt niecīga summa, bet ārvalstu partneris organizē tirgu. Lūk, tā ir!

A.Kodoliņš: Tas ir pilnīgi iespējams, Cupruna kungs. Bet ir arī iespējami pilnīgi pretēji gadījumi. Mums ir konkrēti zināmi kopuzņēmumi, kur ārvalstu investori nāk no Baltkrievijas, nāk no Krievijas, nāk ar 10 vai 20 dolāriem. Piedodiet man, kāds šeit ir sakars ar tirgus organizāciju? Šeit ir vienkārši manipulācija ar dažām vājām vietām mūsu likumdošanā, lai iegūtu peļņas nodokļa atbrīvojumus.

Kas raksturīgs šiem jaunajiem it kā kopuzņēmumiem? Caur viņiem tiek novirzīti fiktīvi darījumi. Tātad man ir divas firmas: viena firma man ir ražojošā firma un otra ir nomas kopuzņēmums, caur kuru es pārdodu savu produkciju. Līdz ar to es it kā tai firmai, kas realizē savu produkciju, pārdodu savus ražojumus par ļoti niecīgu summu, bet manā īstajā uzņēmumā peļņa neparādās, peļņa parādās šajā kopuzņēmumā. Un šis fiktīvais kopuzņēmums iegūst pilnīgu nodokļu atbrīvojumu. Ja šī problēma nebūtu saistīta ar izvairīšanos no nodokļa, mēs to netraucētu, bet pašlaik man nav ne mazāko šaubu, ka pašlaik valstī tiek izmantotas it kā mūsu labās vēlmes stimulēt ārvalstu investīcijas ne tikai stimulācijai, bet arī citiem mērķiem. Diemžēl tā prakse ir tāda.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Biķa kungs!

V.Biķis: Sakiet, lūdzu, vai jums nešķiet, ka tomēr vajadzētu aprobežoties ar procentiem? Un tomēr nefiksēt šos 50 000. Redziet, šīsdienas apstākļos 50 000 sīkiem uzņēmumiem ir tomēr diezgan ievērojama summa. Tātad mēs radām it kā labvēlīgus apstākļus lielākiem uzņēmumiem, bet mazie no tā cietīs.

A.Kodoliņš: Bez šaubām, diskusijas ir. Kāpēc tomēr dodam šādus atbrīvojumus ārvalstu investoriem? Visvairāk mēs dodam tāpēc, ka ceram uz ārvalstu tehnoloģiju ieplūšanu. Vai mēs varam runāt par kaut kādu nopietnu tehnoloģiju ieguldījumu mūsu uzņēmumos, ja nav ieguldīta summa vismaz par šiem 50 000 dolāru? Jebkurš kaut cik necik normāls darbgalds, nerunāsim par kaut kādu citu iekārtu, tomēr maksā aptuveni 50 000 dolāru.

V.Biķis: Vai drīkst, Kodoliņa kungs, vienu piemēru jums nosaukt? Somu tipa, laineru tipa gateris maksā 25?30 tūkstošus. Ja Latvijā pārdesmit šādu gateru vismaz katru gadu ienāktu, tad mēs apaļbaļķus nevestu un nepārdotu par pusvelti.

A.Kodoliņš: Šī lieta ir diskutējama. Personīgi es esmu aizstāvis tam uzskatam, ka šī summa ir par mazu. Komisijā bija runa par lielāku summu. Ja man būtu vienpersonīgas lemšanas tiesības, es uzliktu šeit summu ? 500 000 dolāru, jo pašlaik ir arī tāda situācija, ka cilvēks nopērk vienkārši pie traktora piekaramas iekārtas, ar ko darboties mežsaimniecībā, un noformē, ka tā ir ārvalstu investīcija, kaut gan viņš nopircis neatkarīgi no tā, un tātad saņem attiecīgo nodokļa atvieglojumu. Mums ir konkrēti zināma mežsaimniecībā šī situācija. Blakus strādā tāda pati firma ar tādu pašu tehniku. Tā vienkārši nav aizdomājusies tik tālu, kā noformēt šo lietu, un maksā nodokli. Mums jārēķinās ar visādām situācijām.

Diemžēl pilnīgu taisnību laikam mēs šeit nedabūsim, tomēr jāizspiež pēc iespējas sīkus... Galu galā šo gateri, ja viņš maksā 25 000 līdz 30 000, mēs varam arī nopirkt.

Ne jau katram ārvalstu investoram ir vajadzīgs šis atvieglojums. Mums tomēr vajag stimulēt nopietnas investīcijas tieši tehnoloģiju jomā. Ja mēs par to problēmu domājam, tad, manuprāt, šeit būtu runa par pusmiljonu un par miljonu dolāru. Tās būtu nopietnas investīcijas.

Priekšsēdētājs: Tātad es atgādinu, ka ir jautājumi. Lūdzu, Kides kungs!

E.Kide: Kodoliņa kungs, kā jūs skatāties uz šādu variantu, lai nenoteiktu tos 50 000 vai 100 000 dolāru? Ja kopuzņēmuma kopējais kapitāls ir 10 miljoni, tad tikai maza sīka naudiņa nāks tajā īstajā valūtā un pārējais var nākt NVS valūtā. Kā jūs skatītos, ja, teiksim, vismaz 30 procentiem no tiem būtu “cietajā” valūtā? Tas ir, procentuāli no kapitāla noteiktu “cietās” valūtas daudzumu, nevis stingru griestu summu. Tas ir pirmais.

Un otrais. Es ienestu tādu priekšlikumu. Kā jūs uz to skatītos? To praktiķi iesaka, proti, nevis naudu ieguldīt, par ko jūs brīdinājāt nupat, ka tā nav tā vērtīgākā lieta, teiksim, kaut vai NVS valūta, “mīkstā” valūta. Bet ja ir tehnoloģijā ieguldīti 30 procenti no kapitāla vai vismaz 20 procenti...

A.Kodoliņš: Tātad uz to pirmo jautājumu. Šeit jums nav taisnība. Likums par ārvalstu investīciju atzīst tikai to ieguldījumu, kas ir “cietā” konvertējamā valūtā. Nekādi citi ieguldījumi kaut kādos rubļos vai citās “mīkstās” valūtās netiek atzīti par ārvalstu investīcijām. Par ārvalstu investīciju tiek atzīts ieguldījums tikai konvertējamā valūtā.

Kas ir būtiski? Pilnīgi nesvarīgi, vai tas nāk no Dānijas, Anglijas, Krievijas vai Baltkrievijas. Tātad šis kritērijs ir nevis ieguldītāja dzīvesvieta, bet gan tas, kādā valūtā tiek izdarīts ieguldījums. Tā ka šeit nevar būt jautājums par 30 procentiem, šī summa ir simtprocentīgi konvertējamā valūtā.

Un otrs jautājums ? par tehnoloģijām. Jā, šādus priekšlikumus es ar jums jau pārrunāju. Tiešām tas ir apspriešanas vērts uz otro lasījumu. Bet tas, manuprāt, varētu būt tikai papildnoteikums. Kad ir nepieciešama kaut kāda fiksēta minimālā summa un kad var sākt runāt tikai par investīciju, manuprāt, ir pilnīgi nenozīmīgi. Mēs taču visi šeit sēdošie saprotam, ka l0 vai 20 dolāri nav investīcija.

E.Kide: Ja drīkstētu vēl vienu jautājumu. Pašlaik presē parādās ziņas, ka Latvijai ir noguldītas lielas summas, Latvijas kapitāls ir apmēram 10 miljardi dolāru. Sakiet, vai šie 10 miljardi arī var nākt kā ārzemju investīcijas, vai tās būs Latvijas investīcijas, kad tās atgriezīsies? Ja tās, teiksim, nodod kādam kopuzņēmumam, savukārt kopuzņēmums kopā sapelnīto naudu nogulda, piemēram, Kopenhāgenā vai Stokholmā un atkal iegulda kā ārzemju kapitālu, bet faktiski tas ir Latvijas kapitāls. Kā tas tiks kvalificēts?

A.Kodoliņš: Ja ieguldītājs ir Latvijas Republikas pilsonis vai arī pastāvīgais iedzīvotājs, tādā gadījumā ir vienalga, kurā no bankām tiktu ieskaitīta attiecīgā nauda, tā skaitīsies vietējā investīcija. Tā nebūs ārvalstu investīcija vai ieguldījums. Jūs jau saprotat, ja šī nauda ir koncentrēta kādā no ārzemju bankām, tad nav jau nekādu problēmu atrast kādu ārzemju pilsoni, kas būs mans pārstāvis.

E.Kide: Tieši to es domāju.

A.Kodoliņš: Tā ka šīs manipulācijas iespējas, kamēr pastāv šādi lieli nodokļu atbrīvojumi, būs vienmēr. Tā ir šā jautājuma negatīvā puse. Es varu pateikt arī to, ka ir Finansu inspekcijas priekšlikums, kurš tika izskatīts vakar Budžeta komisijas sēdē, vispār šos pantus par atvieglojumiem ārvalstu investīcijām svītrot, zinot, ka būs liels ļaunums, bet līdz ar to mēs, no otras puses, panāktu arī pozitīvu efektu. Manuprāt, arī šī lieta ir diskutējama. Ja kāds no deputātiem iesniegs attiecīgu priekšlikumu izskatīšanai otrajā lasījumā, manuprāt, arī tas ir diskusijas vērts.

E.Kide: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Felsa kungs!

A.Felss: Man ir precizējošs jautājums. Kontekstā tam, ko teica deputāts Biķis. Galu galā jautājums par šiem gateriem nav vienīgais. Manuprāt, problēma ir diezgan plaša un dziļa. Pašreiz mēs pieņemam likumu par šo servisa uzņēmumu privatizāciju, par piena pārstrādes privatizāciju. Republikā būtībā ļoti aktuāls ir jautājums par šo mazo ražojošo pārstrādes uzņēmumu rekonstrukciju un jaunveidošanu. Galu galā tik tiešām vismaz tās nelielās tehnoloģijas, kas būtu pieejamas un piemērotas šādiem uzņēmumiem, maksātu 10 000, 20 000 dolāru vai 30 000 varbūt. Tātad jūs izvairījāties no konkrētas atbildes un nepaskaidrojāt šo jūsu realizētās valsts politikas pamatojumu vai viedokli par to, kas galu galā tad mums ir izdevīgāks un ko mums vajag? Ja mēs paliksim pie tā, kas ir, tad mēs savā mūžā neiekarosim šo tirgu varbūt uz vienu vai otru pusi!

A.Kodoliņš: Šo likumu nevar atraut no likuma “Par peļņas nodokli”. Tad mums ir jāatceras, kāds atvieglojums ir paredzēts likumā “Par peļņas nodokli”. Tur nav svarīga nekāda ārvalstu investoru daļa vai kādi citi noteikumi. Tātad likums “Par peļņas nodokli” paredz, ka jaunie uzņēmumi pirmos trīs gadus no viņu darbības uzsākšanas par 100 procentiem atbrīvojami no peļņas nodokļa par summām, kas ir investētas tieši pamatfondu iegādei vai arī procentu samaksai ilgtermiņu kredītiem, ja šie kredīti savukārt ir izlietoti šādu ražošanas līdzekļu iegādei. Tātad attiecīgais uzņēmums par šo gateri var saņemt atvieglojumus arī pilnīgi pēc Latvijas likumdošanas. Un Latvijas likumdošana stimulē tieši investīciju, jo tur investīcija ir precizēta līdz attiecīgam ieguldījumam tieši par ražošanas līdzekļiem.

Es varu pateikt, ka personīgi es iesniedzu likumprojektu. Mēs komisijā skatījām. Es liku priekšā ieviest attiecīgu normu arī šinī likumā, lai arī šeit būtu precizēta šī investīcija. Bet deputāta Krastiņa un citu iebildumi arī bija šinī lietā. Mēs gatavojam jaunu likumu vispār par peļņas un ienākumu nodokļiem. Likums, kur ir runa par ārzemju investīcijām, ir jāmaina pēc iespējas retāk. Būtu neloģiski, ja mēs uz kādu īsu periodu iestrādātu tādu normu, kura atkal var tikt izmainīta. Šīs normas tātad pēc būtības neizmainās. Tās tikai mazlietiņ pastiprina nosacīti.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Seiles kundze uzdod jautājumu.

A.Seile: Cienījamais Kodoliņa kungs, es saprotu, ka viena jūsu darbības joma ir sadzīt kopā valsts budžetam vajadzīgos nodokļus, lai pildītos valsts budžeta ieņēmumu daļa. Bet šeit tajā pēdējā likumprojekta daļā ir paredzēts šos kopuzņēmumus uz trijiem gadiem atbrīvot no nodokļiem. Vai tomēr nevajadzētu šo normu mainīt? Viņi taču izmanto gan mūsu infrastruktūru, gan peļņa viņiem būs, un neko mēs nepaņemsim no viņu peļņas! Vai tas periods nav par garu?

A.Kodoliņš: Cienījamā Seiles kundze! Šā likumprojekta autori ir tiešām cilvēki, kas nodarbojas ar nodokļiem. Un šajā likumā ir izmainīta tikai viena norma. Ir papildu noteikums, ka 30 procenti pielīdzināti šiem 50 000 dolāru. Visas citas normas saglabājas esošajā likumprojektā. Vai šīs normas nav jāpārskata pēc šā brīža un arī šeit jāievieš kaut kādas korektīvas, tas ir, bez šaubām, diskutējams objekts. Ja jūs iesniegtu attiecīgu priekšlikumu, manuprāt, uz otro lasījumu mēs to varētu izskatīt.

A.Seile: Jā, es laikam iesniegšu, jo es jūtu, ka tie trīs gadi būs pārāk ilgs laiks.

A.Kodoliņš: Ļoti labi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir vēl jautājumi Kodoliņa kungam?

Jautājumu vairāk nav. Paldies, Kodoliņa kungs. Varam sākt debates. Es redzu, ka Cupruna kungs laikam būs pirmais.

Lūdzu, Cupruna kungs! Jūsu vārds debatēs, Repšas kungs, laikam ir otrais.

I.Cupruns: Kolēģi, kā vienmēr es jūsu uzmanību ilgi neaizkavēšu. Es lūdzu pievērst uzmanību vienam apstāklim. Mēs tagad likvidējam ekonomisko pamatojumu sīkfirmu un kopfirmu dibināšanai. Ko darīs Latvijas sīkražotājs, ja viņam nebūs izredžu nodibināt kopuzņēmumu un tādā veidā iekļūt Rietumu tirgū? Viņš meklēs tādu izeju, ka griezīsies pie starpnieka, pie tam par savu darbību Latvijas pusei viņš samaksās peļņas nodokli, preci pārdos starpniekam, un, ticiet man, starpnieks nosauks pietiekami zemu iepirkuma cenu, lai varētu samaksāt šo peļņas nodokli. Un preci pārdos Rietumos. Starpnieks nopelnīs, starpnieks samaksās visus nodokļus. Taču uz kā rēķina? Uz tā sīkražotāja, uz preces piegādātāja Latvijas pusei, rēķina. Tas ir loģisks process, un nekā citādi tas arī nenotiks. Man vispār šķiet ļoti dīvaina šī metode, ka tad, ja mēs kādā darbībā saskatām likuma pārkāpumu, pirmais secinājums ir ? momentā apturēt vispār darbību. Bet vai tas ir pareizi? Iedomājieties tagad, kādā veidā un kur ir mehānisms, kā sīkražotājs spēs uzkrāt līdzekļus, lai paplašinātu ražošanu? Darbojoties ar starpnieku, nekad viņš to nespēs izdarīt. Starpnieks vienmēr savāks visu peļņas daļu.

Jūs varat tam piekrist vai nepiekrist, bet es ceru, ka vismaz jūs uzklausīsit un padomāsit par šo lietu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Rolands Repša, ja es nemaldos. Ja es nemaldos, pēc tam – Lemberga kungs.

R.Repša: Protams, Kodoliņa kungam ir taisnība par dažādiem nelikumīgajiem variantiem. Tie ir kaut kādā veidā jānovērš. Iespējams, ka vienīgā izeja ir šāds variants, ko jūs liekat priekšā, bet jums nav pilnīga taisnība, Kodoliņa kungs, par tiem cipariem, it īpaši, kad jūs liekat priekšā veselu pusmiljonu vēl.

Šobrīd nopietnas ārvalstu investīcijas Latvijā praktiski ir ļoti maz ticamas, jo Latvija šobrīd ir ārvalstu kapitālam praktiski ļoti nepievilcīga lieta. To, Kodoliņa kungs, var labi redzēt, atrodoties ārpus Latvijas, bet jums varbūt šeit ir cita aina.

Pirmkārt, tas ir gan krievu karaspēks, gan arī mūsu pašu nesakārtotā likumdošana, infrastruktūras trūkums, kompetentu kadru trūkums. Ārvalstu investīcijas nenāks iekšā kaut vai tāpēc vien, ka šīm investīcijām līdzi ir jānāk arī ārvalstu speciālistiem, jo mūsu speciālisti nevar paņemt šīs lielās investīcijas, uz kurām jūs cerat. Tātad šeit Latvijā ir jāveic ļoti daudz principiāli svarīgu pasākumu, ne tādi kosmētiski, ar kādiem varbūt dažkārt manipulē Ekonomikas komisijā. Ir jāmainās kardināli gan domāšanai, gan darbībai visās valsts pārvaldes institūcijās, pašā tautā. Tas laikam būs ļoti ilglaicīgs pasākums, te laikam mums neizdosies lēciens domāšanā un darbībā. Diemžēl tāda pesimistiska prognoze man ir jāizsaka.

Tāpēc ārzemnieki nāk iekšā Latvijā ļoti piesardzīgi. Pirmā viņu investīcija vienmēr būs ļoti sīka, lai pārbaudītu, vai latvieši ir spējīgi izpildīt kaut kādu pilnīgi elementāru darbību, vai viņi vispār ir spējīgi laikus atbildēt, teiksim, uz faksu vai telefona zvanu. Un, ja šī atbilde nav pietiekami savlaicīga, tad tālāk sarunu vairs nav. Viņiem ir skaidrs, ka te ir džungļi, ka te neviens strādāt nemāk, un te viņi iekšā vairs nenāks. Tāda ir rietumnieku attieksme.

Tāpēc mums tomēr vajadzētu stimulēt, lai vismaz būtu šīs sīkās pārbaudes investīcijas un lai vienam otram domāt un strādāt spējīgam Latvijas uzņēmējam būtu dota iespēja aizķert kaut kādu galu no šīm varbūt tālākajā nākotnē iespējamām lielākām investīcijām.

Bet es saprotu jūsu problēmu. Tātad ir jānovērš šīs idiotiskās mahinācijas ar 10 un 20 dolāriem. Es nevaru pateikt, kā to izdarīt. Varbūt to var citādi. Tur ir diezgan nopietni jāpiestrādā, jo likums varbūt uzblīdīs 10 reizes, ja kaut ko tādu mēģinās tur ieprojektēt iekšā. Es tomēr liktu priekšā šo ciparu, šos 50 000 nolaist uz tiem 10 000, ko šeit jau izteica mūsu kolēģis, lai dotu iespēju un tomēr maksimāli “zaļo gaismu” šīm nelielajām pārbaudes investīcijām Latvijā. Vismaz to es gribētu gan šeit ierosināt un lūgtu kolēģus to atbalstīt. Uzskatu, ka tas ir konceptuāli, kas šeit tiek izvirzīts, un ierosinu par to nobalsot jau šoreiz, lai noņemtu tālākas diskusijas otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Repšas kungs, ja jūs gribat, lai balso konceptuāli, lūdzu, uzrakstiet rakstisku konceptuālā balsojuma formulējumu!

Lūdzu, Lemberga kungs, jūsu kārta!

A.Lembergs: Cienījamie kolēģi! Likums par uzņēmējdarbību un par SIA dibināšanu tika pieņemts pirms divarpus gadiem. Tad noteicām 20 000 rubļu. Kopš tā laika cenu indekss ir mainījies vairāk nekā 50 reižu. Spēles noteikumi palikuši vecie, bet faktiski situācija ir cita un neataino reālo ainu. No šā viedokļa, protams, liekot pretī pāris 10 dolārus, var izveidot kopuzņēmumu, kas divus gadus tiek atbrīvots pilnīgi no peļņas nodokļa un trīs gadus vai divus gadus ? par 50 procentiem no peļņas nodokļa. Tāpēc ir šis priekšlikums, ko ir izteikusi, cik es saprotu, Finansu ministrija un valdība. Ir, protams, pareizi, ka jānosaka minimālais apjoms ārzemju kapitālam, kas ir nepieciešams, lai būtu šie atvieglojumi.

Es jūtu, ka zālē kolēģi nenobalsos par to, lai būtu 50 procenti. Es gan neuzskatu, ka investors, kas var kaut ko Latvijai dot, bet vienlaikus nevar ieguldīt 50 000 dolāru, var kaut ko mums te labu vai sliktu izdarīt. 50 000 dolāru, no Rietumu kapitāla viedokļa, atvainojiet, nav nauda. Tas ir apmēram tas pats, ko mēs varam uzskatīt par 50 000 rubļu, vai kaut kas tamlīdzīgs. Kas tas ir? Viena daudzmaz normāla mašīna. Divi golfi. Ja ģimenē ir vīrs un sieva, tad abiem ir pa mašīnai, tātad ? divi golfi. Ja viņi nevar ieguldīt tik daudz kā divus golfus, tad viņi, pēc Rietumu klasifikācijas, tādi pusplikadīdas vien ir un mums diez vai kaut ko palīdzēt var. Bet sakarā ar to, ka es jūtu, ka kolēģi var nobalsot par zemiem griestiem vai vispār par tiem nebalsot, tad es atbalstītu priekšlikumu, ko izteica divi iepriekšējie kolēģi, un noteikt šos griestus zemākus. Ja ir 10 000, pirmajai reizei, es domāju, ka pietiek. Es gan balsošu par 50.

Priekšsēdētājs: Vairāk neviens no deputātiem nepiesakās. Ir tomēr. Salīša kungs piesakās debatēs. Lūdzu!

Par motīviem? Lūdzu, Salīša kungs, par motīviem.

B.Salītis: Es aicinu balsot par likumprojektu, kāds tas ir iesniegts, jo 50 000 dolāru tiešām nav nekas. Ja mēs nevaram to pieņemt, tad faktiski mazākai normai arī nav nozīmes. Aicinu balsot “par”.

Priekšsēdētājs: Vai vēl kāds vēlas ieteikties par motīviem, pateikt trāpīgu repliku? Neviens. Kodoliņa kungs izteiks rezumējumu, pēc tam mēs balsosim konceptuālo balsojumu un pēc tam kopumā.

Lūdzu, Kodoliņa kungs!

A.Kodoliņš: Manuprāt, šis konceptuālais balsojums ir vajadzīgs. Lai tas būtu normāls, es ierosinu konceptuāli, man kā deputātam arī ir tiesības, es ierosinu 100 000 dolāru.

Priekšsēdētājs: Tad mums būs trīs balsojumi. Vai vēl kāds vēlas izteikties? Nē. Tātad mums būs trīs konceptuāli balsojumi. Pirmais būs 50 000, jo tas ir tekstā un to aizstāvēja arī Lemberga kungs, otrais būs 10 000, kā to ierosina Felsa kungs un Repšas kungs. Un pēdējais – 100 000 dolāru, ko piedāvā Kodoliņa kungs. Tāda vairāksolīšana ir. Paldies. Likmes vairs netiek pieņemtas. Lūdzu, ja ir vēlēšanās, lūdzu! Kas vairāk vai mazāk? Nav. Izsmelts. Tātad diezgan plaši. No 10 līdz 100 000 dolāru. Tātad tādā secībā balsosim. 50, 10, 100. Tas ir, ierosinājumu saņemšanas kārtībā.

Lūdzu balsošanas režīmu. Izsakās kolēģi, kas ir par 50 000 dolāru. Rezultāts: 31 ? par, 4 ? pret un 9 ? atturas.

Balsosim par 10 000 dolāru. Rezultāts: 13 ? par, 15 ? pret, 11 ? atturas. Godājamie kolēģi, lūdzu, nestrīdieties zālē, tikai pie mikrofoniem. Lai paliek vēsturei jūsu diskusijas!

Balsosim par 100 000 dolāru. Rezultāts: par ? 19, pret ? 7, atturas ? 15.

Balsu vairākumu ir guvusi vidējā summa – 50 000 dolāru, kā arī tas sākumā bija. Tā arī paliek likumā līdz otrajam lasījumam.

Vairāk nekādu ierosinājumu par konceptuālo balsojumu nebija. Balsosim par šā likumprojekta akceptēšanu pirmajā lasījumā. Rezultāts: par – 35, pret – 2, atturas – 5. Tātad likumprojekts akceptēts pirmajā lasījumā. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā “Par uzņēmējdarbību”” pirmajā lasījumā.

Lūdzu, Špoģa kungs!

K.Špoģis: Es vispirms atvainojos, cienījamie kolēģi, par to, ka tik bieži atkārtoti jums uzmācos ar šiem labojumiem, jo nesen mēs vienu paketi jau pieņēmām. Taču pēdējā laikā, tas ir, pēdējā mēneša laikā, faktiski vēl īsākā laikā, no Ministru padomes saņemta vesela paketīte, četri priekšlikumi. Izskatot sākumā šos priekšlikumus Ekonomikas komisijā (vienlaikus dažus no tiem izskatīja arī Jūras lietu ministrijā un Rūpniecības komisijā), trīs komisijas atzina, ka pašu galveno šo priekšlikumu daļu, kas ir visplašākā, ir nepieciešams izskatīt bez kavēšanās, lai tos laistu darbā. Tāpēc ir runa par 117.likumprojektu, kurā ir ietverts šo četru Ministru padomes iesniegumu saturs.

Kā redzat, visvairāk ir papildināts 32.pants, kas saistīts ar jūras lietām, ar kuģniecību un ar jūrniecību. Liekas, ka nav sevišķas vajadzības sniegt paskaidrojumus. Visi šie papildinājumi, kas ir 32.pantā, tas ir, par licencēšanu, par licencēm, ko izdod attiecīga Ministru padomes pilnvarota institūcija, acīmredzot praktiski būs Jūras lietu ministrijai ļoti nepieciešama, pēc mūsu ieskata. Un mēs atbalstām, lai ieviestu vajadzīgo sistēmu.

Valsts tomēr kontrolēs visus tos procesus, kas notiek jūras lietās, konstatējot ne tikai pozitīvās, bet arī zināmas negatīvās parādības, lai tās novērstu.

No oriģinālā iesniegtajiem priekšlikumiem divus it kā licencējamos uzņēmējdarbības veidus mēs Rūpniecības komisijā un Ekonomikas komisijā atzinām par nepieciešamu neieslēgt šeit. Tā ir speciālistu nosūtīšana darbā uz ārvalstu kuģiem un kravu un kuģu inspekcija. Tā nav uzņēmējdarbība, bet tā ir valstiskā funkcija, un tai nav vajadzīga licencēšana kā uzņēmējdarbībai.

Tātad tā ir viena grupa. Papildinājumi 32.pantā. Tālāk 52.panta pēdējais papildinājums ir “Darbā iekārtošana”, 43.apakšpunktiņš. To ir iesniegusi Labklājības ministrija Ministru padomei, kas iesniedza savukārt Augstākajai padomei izskatīšanai. Šis papildinājums saistīts, kā raksta ministrija savā iesniegumā, ar to, lai pieaugošā bezdarba apstākļos precizētu bezdarbnieku pabalsta izmaksas kārtību un uzlabotu bezdarbnieku sociālo aizsardzību. Šis labojums ir vērsts uz to. Tikai šeit būs vēl... Mēs uz otro lasījumu to papildināsim ar to, ka ir runa par bezdarbnieku darbā iekārtošanu, nevis vispār par darbā iekārtošanu. Respektīvi, konkretizēsim, ko arī ierosina Juridiskās pārvaldes speciālisti. Tas tātad ir par 32.pantu.

Tad ir neliels papildinājums 34.pantam, kas arī saņemts no Ministru padomes, ka uzņēmējdarbību var izbeigt bez tiesas lēmuma gadījumos, ja uzņēmēji nodarbojas ar kaut ko neatļautu. Lai pastiprinātu tomēr kārtību, kontroli un atbildību par šā likuma darbību pēc būtības un par licencēšanu kā tādu.

Pēdējais ir ceturtais. Tā ir konkurences un monopola uzraudzības institūcijas iesniegtā pakete. Viens no priekšlikumiem attiecas uz 35.pantu, uz šā panta ceturto daļu. Tā jāveido no jauna, kas šeit ir redzams, proti, kā uzņēmējdarbība var tikt reorganizēta ar tiesas spriedumu pēc monopoldarbības uzraudzības institūcijas prasībām. Tātad, lai pastiprinātu kārtību. Bet pakete, kas saistīta ar monopoldarbības uzraudzību un konkurences veicināšanu, būs kā atsevišķa pakete uz nākamo vai kādu no nākamajām sēdēm.

Lūk, no valdības iesniegtajiem četriem priekšlikumiem izveidojies šis papildinājumu likumprojektiņš. Mēs lūdzam to izskatīt un varbūt arī izteikties par 43.apakšpunktiņu, par darbā iekārtošanu. Mēs arī drusku šaubījāmies, būtu vai nebūtu vajadzīgs to licencēt, bet pakonsultējušies nolēmām, ka tomēr laikam ir nepieciešamība pašreiz sakarā ar to, ka tur tomēr notiek ne visai korektas izdarības un ka varbūt tur tā licencēšana tiešām var noderēt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Čepānes kundze!

I.Čepāne: Godājamais referent. Man ir tāds iespaids, ka pēc likuma pieņemšanas 1990.gada 20.septembrī ja ne vismaz katru nedēļu, tad vismaz katru mēnesi šajā likumā tiek izdarīti papildinājumi un izmaiņas. Piedodiet par jautājumu, bet vai jūs varat pateikt, cik reižu šis likums jau ir papildināts?

K.Špoģis: Jā. 1991.gadā vienu reizi un 1992.gadā divas reizes iznāca, tāpēc es arī atvainojos, ka šī ir jau ceturtā reize. Pārāk tuvu pie iepriekšējās. Tāds princips bija, ka reizi gadā sakrāt, bet pagājušajā gadā iznāca divreiz.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai vēl ir jautājumi? Nav. Paldies, Špoģa kungs!

Vai kāds deputāts vēlētos padebatēt? Nav šādu deputātu. Par motīviem?

Lūdzu, Salīša kungs!

B.Salītis: Tā kā 32.panta labojumi skar tieši ar jūrniecību saistītās uzņēmējdarbības, tad es ļoti lūgtu par šo papildinājumu balsot, jo tas ir tomēr saistīts ar ļoti nopietnām sekām, tas ir saistīts ar kuģu drošību, ar cilvēku dzīvību, ar dažādu avārijas līdzekļu remontu un tā tālāk, tāpēc es lūgtu šos papildinājumus pieņemt un balsot “par”.

Priekšsēdētājs: Vairāk nav par motīviem? Repliku arī nav? Balsosim par šā likumprojekta akceptēšanu pirmajā lasījumā. Rezultāts: 31 ? par, pret ? nav, atturas ? 4. Tātad akceptēts pirmajā lasījumā.

Nākamais darba kārtības jautājums ir 16. Likumprojekts “Par grozījumiem un papildinājumiem likumā “Par peļņas nodokli””. Lūdzu, Kodoliņa kungs!

A.Kodoliņš: Es lūdzu noņemt no darba kārtības šo jautājumu, jo dažādu precizējumu dēļ likumprojekts vēl nav sagatavots.

Priekšsēdētājs: 17.jautājums. Likumprojekts “Par papildinājumiem Latvijas Republikas likumā “Par valsts pensijām”” pirmajā lasījumā.

Lūdzu, Jurševica kungs!

E.Jurševics: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi, mūsu komisija bija atbildīga par šo labojumu un par papildinājumu par valsts pensijām. Komisija piekrita šim labojumam ar balsu vairākumu. Es lūgtu atļaut ziņot par šo jautājumu Bites kundzei.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Bites kundze!

I.Bite, Labklājības ministrijas Sociālās nodrošināšanas departamenta direktore: Cienījamie deputāti, šeit ir ļoti maz ko ziņot. Labojuma būtība ir tāda, ka ? paredzēt izmaksāt pilnas pensijas, tas ir, pensijas bāzes daļu un darba pensijas daļu strādājošajiem pensionāriem. Pagaidām mēs izmaksājām strādājošajiem pensionāriem tikai bāzes pensiju, bet tā, kas atbilst viņu darba ieguldījumam, strādājošajiem pensionāriem netiek izmaksāta. Tātad šeit attiecībā uz nepamatoti represētajiem tiek paredzēts izņēmums. Tas bija Latvijas Politiski represēto apvienības priekšlikums, kas bija iesniegts valdībai, un arī valdība šo priekšlikumu atbalstīja. Ekonomiski tas neprasa lielus līdzekļus, jo no visiem represētajiem pensionāriem strādā tikai 2312 cilvēki. Tātad tas ir apmēram 1,8 miljoni rubļu mēnesī, ko prasa šī izmaiņa. Līdz ar to būtu apmierināta vismaz viena no Politiski represēto apvienības prasībām, kuras viņi ir izvirzījuši attiecībā uz pensiju izmaksu. Tādējādi tikai nedaudz ir jāizmaina viens pants Pensiju likumā, kur ir pateikts, ka strādājošajiem pensionāriem darba daļu neizmaksā. Šis pants jāpapildina ar vārdiem ? “izņemot nepamatoti represētos”.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir kādi jautājumi Bites kundzei? Jautājumu nav. Paldies, Bites kundze, par ziņojumu.

Vai kāds no deputātiem vēlas debatēt? Izteikties par motīviem? Replikas? Nav. Balsosim par šā likumprojekta akceptu pirmajā lasījumā. Rezultāts: par ? 25, pret ? 4, atturas ? 4. Likumprojekts akceptēts pirmajā lasījumā.

Godājamie kolēģi, nākamais jautājums ? par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā “Par policiju” pirmajā lasījumā.

Lūdzu, Līgotņa kungs!

A.Līgotnis: Nepieciešamība pēc šāda likuma labojuma ir radusies grūtas dzīves dēļ un faktiski tādēļ, ka liela daļa lauku policistu šajā Latvijai grūtajā ekonomiskajā situācijā ir palikuši kājāmgājējos. Lieta tā, ka likumā “Par policiju” ir 25.pants, kur ir noteikts, ka policistam ir tiesības bez maksas lietot pilsētas, piepilsētas un vietējās nozīmes valsts sabiedrisko transportu.

Tādu, var teikt, privilēģiju vai tiesību toreiz mēs ierakstījām arī jau tikai aiz nabadzības, tāpēc ka mūsu budžetā nebija pietiekami daudz līdzekļu, lai varētu iedalīt Iekšlietu ministrijai tik daudz līdzekļu, ka policija savus izbraukumus varētu veikt ar dienesta transportu, ka varētu nopirkt gan benzīnu, gan pašas mašīnas. Tādēļ policisti braukāja ar autobusiem. Bet patlaban situācija ir tāda, ka lielākā daļa no šiem vietējiem autobusiem, no piepilsētas autobusiem vispār neiet. Tā, piemēram, lai nokļūtu no Talsiem līdz Dundagai, ir jābrauc ar vienīgo Rīgas autobusu. Un tāda situācija praktiski ir katrā rajonā. Lai policists nokļūtu kādā noteiktā pagastā, viņam ir jāizmanto šie starppilsētu centrālās satiksmes autobusi. Tāpēc ir šis labojums. Faktiski tā būtība ir šajā vārdā ? “visus”. Visus valsts un pašvaldību sabiedriskā transporta līdzekļus. Jo pašreiz ir tā, ka policists, iekāpdams šajā autobusā, nav tiesīgs braukt bez maksas. Vairāk šeit nekas neslēpjas.

Priekšsēdētājs: Vai ir kādi jautājumi Līgotņa kungam? Biķa kungs jautās, lūdzu!

V.Biķis: Sakiet, lūdzu, Līgotņa kungs, vai jūs neuzskatītu par pietiekamu, ja šīs privilēģijas būtu spēkā tikai rajonu robežās vai arī braucot dienesta komandējumā? Kāda vajadzība ir Aizputes policistam braukt uz Ludzu, jo viņu jau tāpat Aizputē gandrīz nevar redzēt, tad viņu vairs vispār neredzēs! Tā ir vesela problēma!

A.Līgotnis: Vajadzība ir, jo noziedzības pasaule absolūti nerēķinās ar rajonu administratīvi teritoriālo iedalījumu.

V.Biķis: Bet komandējumu paņemt taču arī nav problēma!

A.Līgotnis: Paņemt nav problēma, bet tad ir jāmaksā no Iekšlietu ministrijas līdzekļiem, kuru gluži vienkārši viņiem nav.

V.Biķis: Es nerunāju par līdzekļiem, piedodiet.

A.Līgotnis: Un vienmēr, kad kaut kur vajag braukt, tad ir jāizraksta komandējums... Tad jau nevienu blēdi arī nenoķers!

Priekšsēdētājs: Ābiķa kungs, lūdzu!

Dz.Ābiķis: Faktiski es jau gribēju par to pašu. Vai tiešām nevarētu aprobežoties, teiksim, ar rajona un ar blakusrajona teritoriju? Es nezinu, vai tiešām tas tik bieži praksē ir, ka rajona policists braukā dienesta darīšanās uz Latvijas teritorijas otro malu?

A.Līgotnis: Uz otru malu nebraukā, bet uz blakusrajonu ļoti bieži.

Dz.Ābiķis: Varbūt tad tiešām varētu aprobežoties ar blakusrajonu un tad precizēt arī, ka, teiksim, tiem, kas ir republikas pakļautības pilsētās, un citiem ir jābalstās uz komandējuma apliecībām, jo bez tā, es šaubos, vai tā īsti var.

Priekšsēdētājs: Ābiķa kungs, varbūt jūs varētu iesniegt kopā ar kolēģiem uz otro lasījumu precizējošus labojumus?

Lūdzu, Caunes kungs!

I.Caune: Līgotņa kungs, varbūt par šo pašu tēmu. Jūs arī bieži braucat autobusā uz Alūksni un redzat, cik daudz policistu tomēr brauc. Ļoti daudz. Katrā reisā vismaz pieci no Alūksnes līdz Rīgai. Tātad ir jautājums, ko viņi dara.

A.Līgotnis: Viņi mācās Policijas akadēmijā.

I.Caune: Bet to jau jūs tad nepareizi esat izkārtojuši! Studentiem visiem ir 50 procentu atlaide, bet Policijas akadēmijas students jau vēl nav policists. Viņam nevajadzētu braukt par brīvu, bet ar 50 procentu atlaidi. Bet viņi jau izmanto policistu tiesības. Kā jūs to vērtējat?

A.Līgotnis: Es gan nevienam no šiem cilvēkiem, kas policista formā brauc, neesmu prasījis, kāpēc viņi brauc. Grūti teikt, ko viņi dara, bet ir pilnīgi iespējams, ka viņi brauc dienesta darīšanās.

I.Caune: Saprotiet, ka autobusā trešā daļa ir aizņemta ar dažādiem... Ir invalīdi, mēs ? deputāti, policisti. Tādi vien brauc. Un vairs tie autobusu saimnieki...

A.Līgotnis: Autobusu saimnieks ir valsts.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Berķa kungs!

A.Berķis: Es gan replikas veidā gribētu sacīt.

Priekšsēdētājs: Repliku nav. Pašlaik ir jautājumi.

A.Berķis: Jautājuma veidā gribētu sacīt, iebilstot Caunes kunga teiktajam, ka es braucu no tās pašas Alūksnes līdz Rīgai. Autobusā trīs cilvēki. Tur varētu ievietot veselu rotu policistu! Lai viņi brauc veseli, jo autobusi tik un tā kursē patukši. Vai jūs piekrītat šai nostādnei, Līgotņa kungs?

A.Līgotnis: Autobusi pustukši ir otrdienā un trešdienā. Tad viņi tiešām varētu braukt. Ceturtdien un piektdien tie ir pārpildīti.

Priekšsēdētājs: Tad jāpapildina likums, ka policisti drīkst braukt tikai otrdienās un trešdienās. Visi būs apmierināti. Godājamie kolēģi, konceptuālu jautājumu nav. Paldies, Līgotņa kungs, par ziņojumu. Vai kāds no deputātiem vēlas uzstāties debatēs?

Bērza kungs, lūdzu!

A.Bērzs: Godājamie kolēģi, principā atbalstot šo likumprojektu, es domāju, ka to vajadzētu izveidot korektāku. Un pavisam cita skaņa būtu šim likumprojektam tādā gadījumā, ja tajā būtu teikts, ka “valsts policijas dar­biniekam”, un tālāk to trīs nākamo vārdu vietā būtu ielikta doma ? “pildot dienesta pienākumus”. Un to viņš apliecina nevis ar dienesta apliecību, bet ar komandējuma apliecību. Un tad nekādu pretenziju, es domāju, nevarētu būt. Ja viņš brauc dienesta darīšanās, lai viņš brauc. Tad viņš strādā valstij. Bet, uzrādot dienesta apliecību, braukt pie sievasmātes pēc kartupeļiem bez maksas, es domāju, policistam nav nekādas vajadzības.

Priekšsēdētājs: Preinberga kungs vēl debatēs. Lūdzu.

G.Preinbergs: Ja man atļauts replikas veidā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

G.Preinbergs: Cienījamie kolēģi, vai tad mēs tiešām nesaprotam, ka gan dzelzceļa, gan trolejbusa, gan tramvaja, gan pilsētas autobusa biļešu cenas paaugstinās ne tikai šīs konjunktūras dēļ vien. Mēs, naivie, varbūt es tā nedrīkstētu teikt, bet lielākā daļa taču braucam un maksājam par “zaķiem”. Un mēs te “skaldām matus” par pārdesmit policistiem, kas nu vienreiz arī aizbrauks pie tās sievasmātes vai kur nebūt. Lai kā tas arī būtu, man šķiet, šeit mums nebūtu “mati jāskalda”. Tam dienestam ir jābrauc. Un jums ir grūti norobežot, kur ir tā sievasmāte vai kur viņas nav. Es uzskatu, ka te bez vārda runas ir jābalso par tādu šo likumprojektu, kāds tas ir.

Priekšsēdētājs: Tā kā mums ir tāda mājīga atmosfēra, man būtu ierosinājums komisijai izskatīt jautājumu, kāpēc krievu armijas zaldāti brauc par velti bez jebkāda mūsu lēmuma un cik tas izmaksā.

Lūdzu, Silāra kungs! Pēc tam – Krūmiņa kungs.

I.Silārs: Man arī replika. Es gribētu palūgt, lai kolēģi iedziļinās, kāda ir policijas darba specifika, ja jūs runājat par komandējuma apliecībām! Piedodiet, kāda kriminālpolicistam vispār var būt komandējuma apliecība? Kriminālpolicists vispār savu darbu veic bez formas. Un viņš var tikai uzrādīt savu apliecību, ka viņš ir policists. Kāda var būt kriminālpolicistam iespēja saņemt komandējumu, ka viņam ir jāveic dienesta pienākumi? Taču ir jāsaprot! Mēs taču esam trīs lasījumos apsprieduši policijas likumu un elementāru priekšstatu par policijas darbu esam ieguvuši. Tas ir jāatbalsta. Pašreizējā situācija ir tieši tāda, ka mēs nevaram no valsts budžeta nodrošināt viņiem algas. Tad vismaz šāda priekšrocība, lai viņiem nav no savas kabatas jāmaksā, kad viņi pilda pienākumu. Izšķirot, kad un kur un ka tik kaut kur neaizbrauc pa labi, pa kreisi! Kur tad ir nevainības prezumpcija? Mēs uzreiz skatāmies, ka katrs mūsu policists ir noziedznieks, kas pārkāpj mūsu likumus. Tā taču nevaram virzīties uz priekšu!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Krūmiņa kungs! Pēc tam Kodoliņa kungs, tad Ābiķa kungs.

Ģ.Krūmiņš: Es pilnībā atbalstu šo iesniegto projektu. Un es gribētu paskaidrot ? kāpēc. Man bija darīšana ar policiju. Bija apzagts mans īpašums. Un ieradās tribunāla izmeklētājs, bija ļoti uztraukts, ļoti steidzīgi rakstīja savus papīrus. Es teicu, kāpēc viņš tā steidzas? Viņš teica: “Man mašīna iedota līdz 8.00, bet man vēl ir jābūt sešās vietās. Kad es to mašīnu palaidīšu vaļā, tad būs jāskrien kājām pa visām tām vietām.” Un tagad mēs vēl gribam uzlikt, lai viņš tur trolejbusā vai tramvajā maksā šīs naudas, pildot savu dienesta pienākumu! Kas viņam visu to atmaksās! Tas viss iet no savas kabatas.

Priekšsēdētājs: Kodoliņa kungs, lūdzu!

A.Kodoliņš: Bez šaubām, problēma ir tā, ka ne vienmēr var būt komandējums. Un tomēr problēma, tā kā es pats braucu ar transportu ļoti bieži, ir tāda, ka puse autobusa jau tiešām nemaksā. Šo kategoriju paliek arvien vairāk. Tajā pašā laikā autobusi, maršruti bankrotē. Un šoferi vienkārši arī pasaka, ka principā, lūk, šis maršruts vēl ies tik ilgi un tad jau vairs neies. Un, tiešām, pienāk šis datums un neiet. Situācija ir tāda, ka valsts autobusu transports nav ar dotācijām. Praktiski ir valsts saimniecības, un šīs saimniecības darbojas kā normāli ierindas uzņēmumi. Tāpēc, manā izpratnē, ja šādu normu var ielikt, tad tikai pie viena noteikuma, ka ir jāizpilda attiecīgs talons, kāds ir arī deputātiem, un ka ir attiecīgais pārskaitījums no vienas valsts institūcijas kabatas otrā. Tikai tā to var realizēt. Katrā gadījumā šādā veidā, nesaskaņojot pilnīgi ar Satiksmes ministriju, manuprāt, šādu labojumu mēs pieņemt nevaram.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ābiķa kungs!

Dz.Ābiķis: Es negribētu atkārtoties. Es arī gribēju teikt apmēram to pašu, ko teica Kodoliņa kungs. Tomēr arī vajadzētu diferencēt pieeju, manuprāt, šinī jautājumā, jo kriminālpolicija ir kriminālpolicija, bet, piedodiet, es neticu, ka, piemēram, vienkāršam Pļavnieku iecirkņa policistam būtu bieži jābrauc vai vispār jābrauc uz Liepāju, Daugavpili vai kaut kur citur dienesta darīšanās. Nav tā. Varētu dot sava administratīvā rajona, Rīgas pilsētas robežās vai Rīgas un Rīgas rajona robežās, bet es nedomāju, ka iecirkņa policistam ir liela vajadzība piešķirt brīvu braukšanu visā Latvijas teritorijā. Kriminālpolicijā ? jā, tur es piekrītu, viņiem tiešām šis darbs ir visaptverošāks.

Tajā pašā laikā es gribu atgādināt, ka šobrīd ir traģiska situācija, ka skolēni netiek uz skolu, jo vecāki nav spējīgi samaksāt naudu par biļetēm. Tā ir daudz traģiskāka situācija, ka mūsu bērni nevar tikt uz skolu, jo vecāki vienkārši elementāri nevar samaksāt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Laķa kungs!

P.Laķis: Policists varbūt kādreiz var nogrēkoties un aizbraukt pēc kartupeļiem vai pie sievasmātes un tā tālāk. Tur tāds grēks var būt. Mani interesē, ko var nogrēkoties viens astoņgadīgs puišelis vai meitēns, kurš arī uz skolu netiek. Jūs zināt, cik jābrauc no Ulbrokas līdz Rīgai uz skolu. Tā skola joprojām vēl funkcionē, bet nākamgad to droši vien slēgs, līdz Rīgai viņi netiek. Ja ir divu bērnu ģimene, tad tas maksā tik daudz, ka tas ir mazliet pāri minimālajai algai. Neņemsim vērā patoloģiskos klaiņotājus, kādu Latvijā ir trīs līdz četri procenti. Šie bērni neklaiņo apkārt, viņi brauc tikai uz skolu. Tāpēc es domāju, ja mēs gribam, lai būtu šādas atlaides, ir jābūt tādām atlaidēm, es ļoti atvainojos, arī skolas bērniem vismaz līdz 14 vai 15 gadu vecumam. Es ļoti atvainojos, Silāra kungs, bet šinī gadījumā, ja mēs ņemam vienas atlaides, tas viss ir ķēdītē. Jūs labi zināt, ka precedenta gadījums izraisa nākamo precedentu. Ja mums nebūs striktas sistēmas, par kādu runā Kodoliņa kungs, ja nebūs uzskaites sistēmas, tad mēs, piedodiet man, ne pie kāda gala nenonāksim.

Priekšsēdētājs: Jautājums izspriests, motīvi, replikas izspriestas, atliek tikai balsot. Par motīviem vēl Salīša kungs. Lūdzu. Laiks vēl ir.

B.Salītis: Es ļoti labi saprotu, ka vajadzētu policistiem šādu normu iestrādāt. Bet uz kā rēķina? Mēs ļoti labi zinām, ka visas organizācijas, kuras nodrošina autotransportu, ir saimnieciskā aprēķina organizācijas. Tātad atkal tiks palielināti tarifi uz to rēķina, kuri šodien pērk biļetes. Ja mēs šādu normu iestrādājam, tad mums arī vajag paredzēt, kā mēs kompensēsim no budžeta šīm organizācijām. Ja mēs to paredzēt nevaram, tad es aicinu balsot “pret”.

Priekšsēdētājs: Vēl Cupruna kungs izteiksies. Lūdzu, Cupruna kungs!

I.Cupruns: Kolēģi, ņemsim vērā to, ka no tā, vai policists ir autobusā iekāpis vai nav, brauciens nekļūst ne lētāks, ne dārgāks. Tātad tiešus zaudējumus neviens necieš. Taču ļoti labs priekšlikums bija izteikts. Policists aizpilda talonu. Talons tiek apmaksāts. Tad, kad talons tiek apmaksāts, tas lūko, vai policists pēc kartupeļiem ir braucis vai kur. Un tā ir kontroles sistēma.

Priekšsēdētājs: Papildinot vēl Cupruna kungu, atcerēsimies padomju varas laikus, kad tika izdoti taksometra taloni atsevišķām iestādēm, kur tos vajadzēja izmantot kurjeriem un tamlīdzīgiem. Bija tāda sistēma. Talons atnāca atpakaļ. Bet tas jau ir tālāk. Tas laikam gan nav pirmā lasījuma jautājums. Tagad ir konceptuāli “par” vai “pret” šādu koncepciju. Pārējās ir detaļas, kas jāiestrādā vēlāk.

Balsosim par šā likumprojekta akceptēšanu vai neakceptēšanu pirmajā lasījumā. Rezultāts: par - 16, pret - 3, atturas - 17. Nav akceptēts pirmajā lasījumā.

Godājamie kolēģi, tādējādi mēs esam izskatījuši visus darba kārtības jautājumus, izņemot pēdējo, proti, par tirdzniecību ar pārtikas precēm Latvijas tirgos, ko ir paredzēts izskatīt rīt pulksten 12.00. Tādējādi rīt no rīta visi deputāti varētu ierasties Rīgas Centrāltirgū un gūt svaigus un brīnišķīgus iespaidus par to, kāda ir situācija Rīgas tirgos, un 12.00 atnākt ar saviem pirkumiem, ar iespaidiem Augstākās padomes plenārsēžu zālē un pieņemt vai nepieņemt attiecīgu lēmumu, jo pārējā darba kārtība mums ir izskatīta. Dzīvokļu jautājumi ir atlikti, kamēr atveseļojas Zeltkalnes kundze, un neviena cita jautājuma mums nav ko skatīt. Paldies.

Plenārsēde slēgta līdz rītdienai pulksten 12.00.

 

(Sēdes beigas)