Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Uz Saeimas deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 30.11.1999., Nr. 394/396 (1854/1856) https://vestnesis.lv/ta/id/16021

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta Komitejas 29. novembra sēdē

Vēl šajā numurā

30.11.1999., Nr. 394/396 (1854/1856)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Uz Saeimas deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

Ministrs I.Bērziņš

Uz jaut. Nr. 34 - dok. Nr. 1263

Par vīzu režīmu ar Krieviju, Ukrainu un Baltkrieviju

Atsaucoties uz jūsu 1999. gada 3. novembra vēstuli Nr. 34 par Latvijas Republikas vīzu režīmu, tā elastību un iespējamajām izmaiņām, kā arī par Lietuvas Republikas praksi šajā jautājumā, varu sniegt šādu in- formāciju.

Ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanas un uzturēšanās kārtību Latvijas Republikas teritorijā regulē 1992. gada 9. jūnija likums "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā". Saskaņā ar šī likuma 8. pantu izdoti Latvijas Republikas Ministru kabineta 1999. gada 6. aprīļa noteikumi Nr. 131, kas nosaka kārtību, kādā ārvalstniekiem un bezvalstniekiem tiek izsniegtas Latvijas Republikas vīzas ieceļošanai Latvijas Republikā.

Ministru kabineta noteikumos Nr. 131 "Latvijas Republikas vīzu izsniegšanas kārtība" ir izdarīti vairāki grozījumi, kas paredz dažādus atvieglojumus ieceļošanai Latvijas Republikas teritorijā Krievijas Federācijas, Ukrainas un Baltkrievijas pilsoņiem:

1. Kā vienu no tādiem var minēt iespēju saņemt Latvijas Republikas vīzu bez Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē apstiprināta Latvijas Republikas fiziskas vai juridiskas personas ielūguma atkarībā no ieceļošanas mērķa. Tas dod iespēju Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas pilsoņiem, kuri vēlas ieceļot Latvijas Republikā ar tūrisma vai kūrortu apmeklējuma mērķi, saņemt vīzu uz atvieglotiem noteikumiem - apstiprinātu kūrorta vai tūrisma ceļazīmi.

2. Lai veicinātu individuālā tūrisma attīstību, Ministru kabineta noteikumos Nr. 131 ir ieviesta iespēja iegūt vienreizējās ieceļošanas vīzu uz laiku līdz desmit dienām, kuras saņemšanai pietiek ar ceļojuma čeku (par summu 100 ASV dolāru katrai dienai), dokumentu, kas apliecina sertificētas izmitināšanas vietas rezervēšanu, kā arī biļeti turpceļam un atpakaļceļam ar fiksētiem datumiem.

3. Sadarbībā ar Satiksmes ministriju un Latvijas autopārvadātāju asociāciju ir radīta atvieglota iebraukšanas kārtība Krievijas Federācijas autopārvadātājiem.

Ir izdarīti grozījumi Ministru kabineta Noteikumos Nr. 131, kas starptautisku kravu pārvadātājiem ļauj saņemt vienreizējo vīzu, uzrādot dokumentus (līgums, autopārvadājumu atļaujas u.c.), kas apliecina nepieciešamību nogādāt kravu uz Latvijas Republiku un/vai saņemt to Latvijas Republikā, vai Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas izsniegtu vienreizēju autokravu pārvadājumu atļauju (67.2.6.1.).

Savukārt daudzkārtējās vīzas saņemšanai jāuzrāda iepriekš minētie dokumenti un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē apstiprināts juridiskas personas ielūgums (67.2.6.2.).

Lai atvieglotu vīzu saņemšanas kārtību, plānots autopārvadātājiem vīzas izsniegt Terehovas robežkontroles punktā, kas noteikti palielinās Latvijas teritoriju šķērsojošo Krievijas Federācijas autopārvadātāju skaitu, kuri izmantos Latvijas teritoriju tranzītam uz Eiropu.

Papildus tam uz Konsulārā departamenta direktores rīkojuma pamata autopārvadātājiem tiek izsniegtas bezmaksas vīzas un LR diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās Krievijas autopārvadātāji var saņemt vīzas bez rindas.

Kā redzams no iepriekš izklāstītā, Latvijā ir radīts elastīgs un pretimnākošs vīzu režīms, kas ir piemērots dažādām ceļotāju kategorijām un vajadzībām.

Latvijas Republikas interesēs ir labu kaimiņattiecību veicināšana ar NVS valstīm, tai skaitā arī no ekonomiskā un tūrisma attīstības viedokļa. Viens no šo sadarbību veicinošiem faktoriem ir vienkāršota, investīcijām un tūrismam atvērta ieceļošanas kārtība. Bez tam Latvijas Republikas interesēs ir arī iestāšanās ES. Tas nozīmē, ka Latvijai būs jāpārņem Šengenas acquis , turklāt, Latvijas robeža ar Krieviju un Baltkrieviju vienlaikus būs arī ES robeža. Tādējādi pārāk vienkāršots vīzu režīms ar NVS valstīm varētu kaitēt Latvijas virzībai uz ES.

Lietuvas Republikā ir paredzēti vairāki atvieglojumi attiecībā uz Krievijas Federācijas, Baltkrievijas un Ukrainas pilsoņu ieceļošanu Lietuvā. Jāatzīmē, ka Šengenas izpildkomitejas vīzu apakšgrupa strādā pie jautājuma, lai ES asociētās valstis saskaņotu savu vīzu acquis ar Šengenas noteikumiem. Dažām valstīm, piemēram, Čehijai, jau ir doti konkrēti norādījumi, ka vīzu izsniegšanas noteikumi pārstrādājami atbilstoši Šengenas prasībām. Ir norādīts, ka Baltijas valstu vienīgās problēmas ir Igaunijas un Lietuvas noslēgtie bezvīzu līgumi ar Bulgāriju un Lietuvas noteiktā bezvīzu ieceļošanas kārtība atsevišķām Krievijas un Baltkrievijas personu grupām. Nākotnē šī ieceļošanas kārtība būs jāveido atbilstoši ES prasībām. Vēlos uzsvērt, ka Latvija ir saņēmusi atzinīgu novērtējumu pašreiz īstenotajai ieceļošanas noteikumu politikai. Turklāt Lietuva ir atzinusi, ka, iestājoties ES, atteiksies no bezvīzu režīma ar Bulgāriju, kā arī no noteiktās bezvīzu ceļošanas kārtības atsevišķām Krievijas Federācijas un Baltkrievijas pilsoņu grupām.

1999. gada 10. novembrī Ārlietu ministrs I.Bērziņš

 

 

Ministrs

A.Kalvītis

Uz jaut.Nr.35 - dok.Nr.1260

Par Sanitārās robežinspekcijas maksas pakalpojumu ieviešanas likumību

Ievērojot to, ka:

1. 1995.gada 31.augustā Saeima ir pieņēmusi likumu "Par 1995.gada 12.jūnijā Luksemburgā parakstīto Eiropas līgumu", kura 2.pants nosaka, ka Eiropas līguma 70.pantā minētajās jomās (piemēram, cilvēku, dzīvnieku un augu veselības un dzīvības aizsardzība, patērētāju aizsardzība, konkurences noteikumi) Latvijas Republikas normatīvie akti pakāpeniski jāsaskaņo ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem.

2. Sanitārās robežinspekcijas darbība, veicot kravu veterināro fitosanitāro un sanitāri higiēnisko kontroli uz valsts robežas un muitas noliktavās, notiek, pamatojoties pirmkārt uz Eiropas Savienības un Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, kuri regulē veterinārijas, augu aizsardzības un sanitārās higiēnas jomas, ne tikai uz muitas jomu reglamentējošiem dokumentiem.

3. Ministru kabineta 15.04.1997. noteikumu Nr.148 (grozījumi - MK 28.09.1999. noteikumi Nr.334) "Sanitārās robežinspekcijas nolikums" 4.punkts nosaka, ka maksa tiek iekasēta par Sanitārās robežinspekcijas pakalpojumiem, veicot transportlīdzekļu un kravu veterināro, fitosanitāro un sanitāri higiēnisko kontroli. Kontrolējamo preču nomenklatūra, kā arī muitas punktos veicamās kontroles procedūras apstiprinātas ar Ministru kabineta 01.07.1999.noteikumiem Nr.236 "Noteikumi par transportlīdzekļu un kravu veterinārās, fitosanitārās un sanitāri higiēniskās kontroles kārtību muitas punktos".

4. Direktīva 85/73 EEC, kura reglamentē dzīvnieku un produktu veterinārās kontroles finansēšanu, neparedz atšķirības un izņēmumus samaksā par kravu robežkontroli atkarībā no veicamās darbības ar kravu vai kontroles dziļuma.

Tā ka kravām, kuras nav domātas realizācijai valsts teritorijā, pamatā netiek veikta fiziskā kontrole, un dalībvalstu prakse ir tāda, ka maksa par šo kravu kontroli tiek samazināta par 50%.

5. Direktīva 97/78 EC nosaka, ka maksa par visiem izdevumiem, kas radušies saskaņā ar kontroles veikšanu, prasāma no personas, kas atbild par kravu, vai no viņa pārstāvja, un valsts pienākums nav maksāt nekādu atlīdzību.

Minētā prasība attiecas uz visām kravām, kuras paredzētas ievešanai tranzītam caur valsti, ievešanai un uzglabāšanai brīvajā zonā, noliktavā brīvajā zonā un muitas noliktavā.

6. Direktīva 85/73 EEC nosaka, ka maksa jānosaka tādā līmenī, kas nepārsniedz, bet nosedz kompetentās institūcijas izdevumus kravu kontrolē, kā arī algas un sociālās nodrošināšanas izdevumus, administratīvos izdevumus, ieskaitot inspektoru kvalifikācijas celšanas izdevumus u.c.

Pašreiz Latvijā noteiktā maksa tikai daļēji sedz kontroles veikšanas izmaksas.

7. Saskaņā ar likumu "Par budžetu un finansu vadību" visi valsts iestāžu saņemtie ieņēmumi par sniegtajiem maksas pakalpojumiem (arī maksa par Sanitārās robežinspekcijas veiktajām kontrolēm) tiek ieskaitīti valsts pamatbudžeta ieņēmumos.

8. Ministru kabineta 06.05.1997. instrukcijas Nr.4 "Kārtība, kādā no valsts budžeta finansējamās iestādes var sniegt maksas pakalpojumus" 3.punkts deleģē pilnvaras attiecīgās nozares ministram apstiprināt budžeta iestāžu sniedzamo maksas pakalpojumu veidus un izcenojumus.

Latvijas Republikas Zemkopības ministrija sniedz atbildes uz Saeimas deputātu jautājumiem:

1. Ministru kabineta 28.09.1999. noteikumi Nr.334 atbilst valdības deklarētajai koncepcijai, jo tā par prioritāti ir izvirzījusi Latvijas tuvināšanos Eiropas Savienībai, kam pirmkārt nepieciešama likumdošanas harmonizēšana.

Gadījumā, ja tiktu ieviesta valsts nodeva, var rasties neskaidrības un pārpratumi no to valstu puses, ar kurām Latvijai ir noslēgti brīvās tirdzniecības līgumi un kuras ir Pasaules tirdzniecības organizācijas dalībvalstis. Eiropas līguma par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienu un to Dalībvalstīm, no vienas puses, un Latvijas Republiku, no otras puses, 25.panta 1.paragrāfs nosaka, ka, sākot ar 1995.gada 1.janvāri "netiek ieviesti nekādi jauni muitas tarifi importa vai eksporta precēm un maksājumi, kam ir tiem ekvivalenta nozīme, bet tie, kas jau tiek pielietoti, netiek pastiprināti". Līdzīga norma ir iestrādāta arī citos brīvās tirdzniecības līgumos. Savukārt GATT VIII.pants nosaka, ka "jebkura rakstura maksājumu un formalitāšu apjomi (izņemot importa un eksporta nodokļus...), ko līgumslēdzējas puses piemēro importam vai eksportam vai sakarā ar tiem, ir jāierobežo līdz aptuvenajām pakalpojumu izmaksām un tie nedrīks netieši aizsargāt iekšzemes produktus vai fiskālos nolūkos aplikt ar nodokli importu vai eksportu.". Apspriežot Sanitārās robežinspekcijas maksas pakalpojumu ieviešanu, arī Finansu ministrija uzskatīja, ka inspekcijai var atļaut sniegt maksas pakalpojumus īstermiņa periodā (līdz 2001.gadam), kuru ieņēmumi tiks novirzīti robežkontroles punktu darbības pilnveidošanai atbilstoši Eiropas Savienības prasībām, uzlabojot un labiekārtojot kontroles punktus.

2. Nav pamata atcelt Zemkopības ministrijas 01.10.1999.rīkojumu Nr.248, jo tas nav ne voluntārs, ne nelikumīgs.

3. Tieši maksas neiekasēšana par ievedamo kravu kontroli nepamatoti rada nelabvēlīgākus apstākļus Latvijas uzņēmējiem, kuriem līdzīgi maksājumi tiek uzlikti, ievedot preces citās valstīs. Arī vēloties realizēt produkciju iekšējā tirgū, Latvijas preču ražotājiem nepieciešams veikt tās ekspertīzi, par kuru ir jāmaksā.

Kontroles veikšanas izdevumu nesegšana no kravu ievedēju un tranzīta veicēju puses rada konkurences izkropļojumu Baltijas valstu un Eiropas valstu starpā.

Līdz šim esošā kārtība veicināja importētāju un tranzīta veicēju lobēšanu uz Latvijas iedzīvotāju rēķina, no kuru nodokļos samaksātās naudas vajadzēja pilnībā segt transportlīdzekļu un kravu robežkontroles izdevumus.

1999.gada 10.novembrī Zemkopības ministrs A.Kalvītis

 

 

Ministrs

E.Krastiņš

Uz jaut.Nr.35 - dok.Nr.1260a

Par Sanitārās robežinspekcijas maksas pakalpojumu ieviešanas likumību

Finansu ministrija savas kompetences ietvaros ir izskatījusi Saeimas deputātu jautājumu par Sanitārās robežinspekcijas maksas pakalpojumu ieviešanas atbilstību valdības deklarētajai koncepcijai par valsts budžeta ieņēmumu daļas sakārtošanu un paskaidro tālāk minēto.

Jautājums par maksas ieviešanu par Sanitārās robežinspekcijas veikto kontroli Finansu ministrijā pēc Sanitārās robežinspekcijas ierosinājuma konceptuāli tika izskatīts jau 1999.gada aprīlī un tika pausts ministrijas viedoklis, ka maksa par Sanitārās robežinspekcijas sniegtajiem pakalpojumiem ir nosakāma valsts nodevas veidā un ieskaitāma valsts pamatbudžetā.

Š.g. jūnijā Finansu ministrijā vērsās Zemkopības ministrija ar lūgumu izskatīt grozījumus Ministru kabineta 1997.gada 15.aprīļa noteikumos Nr.148 "Sanitārās robežinspekcijas nolikums", kas paredzēja maksas pakalpojumu ieviešanu par transportlīdzekļu un kravu veterināro, fitosanitāro un sanitāri higiēnisko kontroli (saskaņā ar zemkopības ministra apstiprināto cenrādi).

Izskatot ministrijas sniegto pamatojumu minētās maksas ieviešanai, lai uz valsts robežas operatīvi ieviestu dzīvnieku un pārtikas produktu kontroli par attiecīgu samaksu, Finansu ministrija uzskatīja par iespējamu īstermiņa periodā atbalstīt Zemkopības minstrijas ierosinājumu papildināt Sanitārās robežinspekcijas nolikumu un atļaut sniegt maksas pakalpojumu, no kuriem ieņēmumi veido daļu no inspekcijas budžeta. Minētie ieņēmumi būtu novirzāmi robežas kontroles punktu darbības pilnveidošanai, atbilstoši ES prasībām uzlabojot un labiekārtojot kontroles punktus. Šajā laika posmā arī tiktu apzināts un izvērtēts valsts budžeta ieņēmumu apjoms, veicot kontroles funkcijas par maksu, un izveidota maksas iekasēšanas sistēma.

Taču vienlaikus Finansu ministrija vērsa Zemkopības ministrijas uzmanību, ka, sākot ar 2001.gadu, pamatojoties uz likuma "Par nodokļiem un nodevām" 1.pantu, šī maksa ir nosakāma valsts nodevas veidā. Lai varētu ieviest valsts nodevu, ir nepieciešams izstrādāt grozījumus likuma "Par nodokļiem un nodevām" 11.pantā, kā arī jaunus Ministru kabineta noteikumus, kuri noteiktu minētās valsts nodevas maksāšanas kārtību, likmes un atvieglojumus. Lai ieviestu minēto valsts nodevu, ir nepieciešams sagatavot attiecīgos normatīvo aktu projektus un virzīt akceptēšanai vienlaicīgi ar valsts budžeta projektu 2001.gadam.

Valdības lēmums (Ministru kabineta protokollēmums) par ministriju un centrālo valsts iestāžu ieņēmumu no maksas pakalpojumiem un citu pašu ieņēmumu ieskaitīšanu valsts pamatbudžeta ieņēmumos tika pieņemts 27.jūlijā.

Par Sanitārās robežinspekcijas nolikuma grozījumu projektu, pirms Ministru kabinets 20.septembrī pieņēma lēmumu, tika diskutēts Ekonomikas ministrijā, kā arī tas tika izskatīts Ministru kabineta Komitejā un Ministru kabineta sēdē.

Zemkopības ministrijas budžeta pieprasījums uz reālajiem papildu ieņēmumiem 45 430 latu apjomā un nepieciešamajiem izdevumiem Sanitārajai robežinspekcijai ir iesniegts kā priekšlikums Saeimā 1999.gada 15.oktobrī likuma "Par valsts budžetu" grozījumiem 2.lasījumam. 28.oktobrī Saeima ir pieņēmusi likumu "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1999.gadam"", kas nosaka Sanitārās robežinspekcijas ieņēmumus un izdevumus iepriekš minētajā apjomā.

1999.gada 30.septembrī Saeimā iesniegtajā un 1.lasījumā pieņemtajā likumā "Par valsts budžetu 2000.gadam" ieņēmumi no Sanitārās robežinspekcijas sniegtajiem maksas pakalpojumiem un līdz ar to arī izdevumi, kas veicami no minētā avota, Zemkopības ministrijas budžetā nav paredzēti.

Priekšlikumi no Zemkopības ministrijas par papildu ieņēmumiem un izdevumiem ir saņemti likuma 2.lasījumam. Taču informējam, ka tie tiks izskatīti Ministru kabinetā š.g. 16.novembrī.

Vēršam uzmanību, ka likumprojekta "Par valsts budžetu 2000.gadam" paskaidrojumā (50.lpp.) norādīts, ka, lai uzlabotu pamatbudžeta elastību, 2000.gadā paredzēts pārcelt vairākas ieņēmumu pozīcijas no maksas pakalpojumiem uz nenodokļu ieņēmumiem. Darbs šajā jomā turpināsies, strādājot arī pie valsts budžeta projekta 2001.gadam. Turklāt pastāv iespēja, pieņemot gadskārtējo valsts budžeta likumu, ierobežot izdevumu apropriāciju budžeta programmai, ja izdevumi nav pietiekami pamatoti.

1999.gada 10.novembrī Finansu ministrs E.Krastiņš

 

 

Ministrs

E.Krastiņš

Uz jaut.Nr.36 - dok.Nr.1261

Par Latvijas Republikā esošajiem fondiem, kuru dibināšanas statūtkapitālā ir valsts daļa

Finansu ministrija, atbildot uz Saeimas deputātu jautājumu Nr.36 par Latvijas Republikā esošajiem fondiem, kuru dibināšanas statūtkapitālā ir valsts daļa, sniedz Finansu ministrijas rīcībā esošo informāciju par šo fondu faktisko finansējumu no valsts budžeta un faktiski izlietotiem līdzekļiem laika posmā no 1995. līdz 1999.gadam.

Bez tam speciālajā budžetā ir fondi - naudas līdzekļu kopa, kuri izveidoti noteiktam mērķim. To veidošanas avots ir valsts budžeta iezīmēti ieņēmumi. Šo fondu rīkotāji ir ministrijas, kuru pārziņā tie atrodas. Gadskārtējā likumā par valsts budžetu fondu līdzekļi paredzēti kā programma vai apakšprogramma.

Atzīmējam, ka ministriju pārziņā ir virkne uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), kuru dibināšanas statūtkapitālā ir valsts daļa. Daļa minēto uzņēmējsabiedrību saņem valsts budžeta dotāciju, un šie līdzekļi valsts budžetā atspoguļojas kā programmas vai apakšprogrammas sastāvdaļa.

Pašreiz nav atsevišķas institūcijas, kas koordinē Latvijas Republikā esošos fondus. Šo funkciju veic ministrijas vai speciāli tam mērķim izveidotas valsts budžeta institūcijas.

Vienlaikus informējam, ka valsts uzņēmējdarbības attīstības fondu darbības koordinācijas nolūkā Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi un iesniegusi izskatīšanai Ministru kabinetā "Valsts uzņēmējdarbības attīstības koordinācijas koncepcijas" projektu, kurš tiks izskatīts tuvākajā Ministru kabineta sēdē.

1999.gada 10.novembrī Finansu ministrs E.Krastiņš

 

 

Ministre

K.Pētersone

Uz jaut. Nr. 37 - dok. Nr. 1277

Par Nacionālās operas finansēm

Atbildot uz jūsu jautājumu, Kultūras ministrija ir sagatavojusi pārskatu par Latvijas Nacionālās operas finansējumu un tā izlietojumu 1993.-1999. gadā, kā arī papildu informācijai - materiālu "Ziņojums par Latvijas Nacionālās operas darbību", kas gatavots Ministru kabinetam Operas finansiāli saimnieciskās darbības vērtējumam.

Kultūras ministre K.Pētersone

 

Par Latvijas Nacionālās operas finansiālo darbību 1993.-1999. g.

Ls

   1993   1994   1995   1996   1997    1998    1999
Ieņēmumi
Valsts budžeta dotācija
- sākotnējā 335 000 394 358 536 563 618 687 618 687 788 293 788 293
- precizētā dotācija 308 399 389 136 471 543 618 687 718 687* 952 594** 1 202 885***
Pašu ieņēmumi 28 631 181 052 487 989 758 201 765 104 996 420 910 000
Ieņēmumi kopā 337 030 570 188 959 532 1 376 888 1 483 791 1 949 014 2 112 885
Bez tam ieņēmumi:
Speciālais budžets (ieņēmumi no azartspēlēm)
un Kultūrkapitāla fonds 0 0 212 000 135 000 253 000 16 197 16 574
Ziedojumi un dāvinājumi 9805 16 460 182 132 95 636 124 141 113 681
No līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem 0 0 0 0 7434 28 100
Kopā 9805 16 460 394 132 230 636 384 575 157 978 16 574
Ieņēmumi - pavisam kopā 346 835 586 648 1 353 664 1 607 524 1 868 366 2 106 992 2 129 459
Izdevumi
Atalgojums 194 434 271 117 447 693 658 461 761 882 1 023 977 1 247 949
- štata darbiniekiem 183 556 245 004 427 693 556 919 492 890 830 198 906 597
- ārštata darbiniekiem 10 878 26 113 20 000 101 542 268 992 193 779 341 352
Sociālā nodokļa iemaksas 76 025 107 011 169 977 229 447 127 615 335 715 350 549
Pakalpojumu apmaksa 81 718 105 698 475 839 477 713 365 598 311 831 226 863
Materiālu iegāde 31 328 146 920 206 046 365 038 165 110 270 418 287 524
t. sk. izdevumi apkurei, apgaismojumam un enerģ.
materiālu iegādei 16 811 16 465 19 110 37 924 92 230 84 564 90 000
Kapitālie izdevumi 0 0 0 15 364 31 869 2120 0
Izdevumi kopā 383 505 630 746 1 299 555 1 746 023 1 452 074 1 944 061 2 112 885
Parādi uz gada sākumu
- Nodokļu parādi 0 10 933 21 837 133 013 310 164 638 692 1 424 784
- Pārējie kreditori 20 052 39 346 67 022 188 202 30 642 220 209 377 008
Kopā 20 052 50 279 88 859 321 215 340 806 858 901 1 801 792
Rezultatīvie rādītāji
Jaunuzvedumu skaits 3 3 5 6 3 7 4
Izrāžu skaits 104 94 61 174 158 162 153
Skatītāju skaits 29 100 38 200 30 000 92 500 106 700 123
142

* Valsts budžeta grozījumos piešķirti papildus Ls 100 000 orķestra mūziķu darba algu palielinājumam un sociālās apdrošināšanas maksājumiem 1997. gada četriem mēnešiem (septembris-decembris).

** Ls 164 301 piešķirti papildus 1998. gada valsts budžeta grozījumos sociālā nodokļa parāda nomaksai, kas bija izveidojies uz 1996. gada 1. janvāri (MK noteikumi nr. 400 "No valsts budžeta finansu iestāžu nodokļu maksājuma parādu ieskaita noteikumi").

*** Ls 400 000 - palielināta valsts budžeta dotācija Operas tekošo nodokļu samaksai un Ls 14 592 PVN parāda samaksai.

Kultūras ministrijas Finansu un ekonomikas departamenta direktore A.Lunga

Ziņojums par Latvijas Nacionālās operas darbību

1999. gada 3. septembrī Latvijas Nacionālajai operai tika uzlikts konta arests, pamatojoties uz Valsts ieņēmuma dienesta Rīgas Centra rajona nodaļas "Lēmumu par nodokļa parāda bezkredīta dzēšanu" Nr. 03-4/13807. Šī situācija sarežģīja Operas darbu, uzsākot sezonu uz 06.09.99. LNO parādi uz 06.09.99. sastāda Ls 1 944 984, kas aktualizē nepieciešamību valsts līmenī izšķirties par Operas tālāko darbību.

Latvijas Nacionālā opera darbojas kopš 1919. gada un ir viena no svarīgākajām reprezentatīvajām mākslas institūcijām Latvijā. Operas veiksmīga darbība ir ne vien valsts prestiža jautājums, bet arī liecina par valsts kultūras līmeni.

Situācijas raksturojums

1. Operas ēkas 1. kārtas rekonstrukcija un atklāšana

Operas pašreizējo problēmu cēloņi meklējami laikā no 1991.-1996. gadam, kad notika Operas pirmās kārtas rekonstrukcija un kapitālais remonts, kā arī Operas darbības atsākšana pēc rekonstrukcijas. Ēkas rekosntrukcijas darbu dēļ no 1990. gada līdz 1995. gada oktobrim Operas darbība tika sašaurināta. Opera darbojās bijušajās TV telpās L.Laicena ielā un izrādes notika Dailes vai Muzikālajā teātrī. Šajā laikā uz pusi tika samazināts jauniestudējumu un izrāžu skaits, kas tika nodrošināts ar nelielu apkalpojošo personālu un finansējumu. Šis laika posms sakrīt ar Latvijas neatkarības atgūšanu un valsts jaunās finansēšanas kārtības veidošanas periodu. Atsākot darbu rekonstruētajā Operas ēkā 1995. gada rudenī, LNO valsts budžeta finansējumu vajadzēja būtiski palielināt. Valsts dotācija operas darbības nodrošināšanai tika palielināta tikai divas reizes, lai gan bija nepieciešams vismaz trīs reizes lielāks finansējums:

• Operai, atsākot darbu rekonstruētajā ēkā, tika palielināts:

darbinieku skaits: (1994) 432, (1995) 578, (1996) 612;

jauniestudējumu skaits: (1994) 3, (1995) 3, (1996) 3, (1997) 4, (1998) 8;

izrāžu skaits: (1994) 94, (1995) 61, (1996) 158, (1997) 153;

• bija nepieciešami izdevumi ēkas iekārtošanai, jo tā tika nodota ekspluatācijā

ar trūkumiem:

skatītāju zālē bija nepietiekams krēslu skaits;

mākslinieku ģerbtuves nebija aprīkotas ar spoguļiem utt.;

nebija signalizācijas, ventilācijas, ugunsdrošībai atbilstošs aprīkojums u.c.

Nozīmīgs finansiālo grūtību cēlonis bija arī ļoti izšķērdīgā Operas atklāšana 1995. gada rudenī, kuru vadīja speciāla valdības darba grupa, kas uzņēmās saistības ar kreditoriem 339 tūkstošu latu apmērā. 1996. gadā šīs saistības tika deleģētas Operas administrācijai.

2. Operas saimnieciskā darbība laikā no 1996. līdz 1999. gadam

1996. gadā A.Žagaram pārņemot Operas darbības vadību ar Ls 452 618 lielu kopējo parādu, mākslinieciskā un administratīvā vadība vēlējās pierādīt operteātra mākslinieciskās darbības iespējas, neskatoties uz finansējuma trūkumu jauniestudējumiem. Tie tika veidoti, apturot nodokļu maksāšanu. 1998. gadā realizēti astoņi un 1999. gadā tika plānoti pieci jauniestudējumi, bet tiks realizēti trīs. Veiksmīgie jauniestudējumi veicinājuši skatītāju pieaugumu, kas no 85,6 tūkstošiem 1996. gadā pieaudzis līdz 135 tūsktošiem. A.Žagara darbības laikā ir palielinājušies Operas pašu ieņēmumi no saimnieciskās darbības un sponsoru ziedojumiem - 1996. gadā no Ls 758 201 līdz 1999. gadam prognozētajiem Ls 912 791, kuri, vērtējot šodienas situāciju, nesasniegs plānoto. Neskatoties uz lielajiem ieņēmumiem, turpina pieaugt nodokļu parādi.

3. Nodokļu parādi

Iepriekšminētie faktori, no kuriem būtiskākais ir nepietiekamais valsts finansējums kopš 1995. gada, ir iemesls nenovēršamajam Operas parādu pieaugumam, kurš uz 06.09.99. ir Ls 1 944 984.

4. Operas ēkas īpašuma tiesību jautājums

Rīgas dome, atsaucoties uz savām īpašuma tiesībām uz Operas ēku un zemi, 1998. gadā tās atjaunoja un nostiprināja zemesgrāmatā. No 1999. gada 3. februāra Kultūras ministrija apstiprināja nomas līgumu, kura notieikumi paredz Ls 0,10 lielu nomas maksu par vienu kvadrātmetru. Nomas maksa par 12 272 kvadrātmetriem gadā veido Ls 14 726. Rīgas dome neprasa šos ieņēmumus pārskaitīt tās kontā, bet gan ieguldīt ēkas uzturēšanā, veicot ikgadēju telpu remontu. Papildu izdevumus veido ēkas apdrošināšana (0,4% no ēkas bilances vērtības) - Ls 72 000, kas ir obligāts nomas līguma nosacījums.

Optimāli Operas darbības nosacījumi

1. Mākslinieciskā darbība

Operas mākslinieciskā darbība pašreizējos finansiālajos apstākļos raksturojama kā sekmīga, jo 80% piepildītā skatītāju zāle liecina par publikas interesi. Tomēr jāpanāk LNO sekmīgas darbības galvenie nosacījumi: ievērojot skatītāju salīdzinoši nelielo skaitu, zemo maksātspēju ir nepieciešami vismaz 6-7 jauniestudējumi gadā, kas rada periodisku skatītāju apriti un nodrošina zināmu daļu pašu ieņēmumus. Jauniestudējumu un izrāžu skaits ir proporcionāli atkarīgs no valsts piešķirto līdzekļu apjoma. 1999. gada līdzekļi atļauj veidot tikai 4 jauniestudējumus, līdz ar to arī šogad nebūs iespējas izmantot visas radošā kolektīva iespējas, kā arī Opera iegūs mazākus ieņēmumus, nekā ir iespējams sasniegt. Šo problēmu iemesls ir nepietiekamais valsts finansējums Operas darbības nodrošināšanai.

2. Finansējums

Operas darbības nodrošināšanai nepieciešamais finansējums 2000. gadā ir 1,6 miljoni latu. 1999. gadā valsts palielināja Operas dotāciju par 400 tūkstošiem latu, lai segtu sociālās apdrošināšanas iemaksas, kā arī iedzīvotāju ienākumu nodokli, sasniedzot Ls 1 188 293 lielu finansējumu. LNO finansēšanas avotus raksturo šāda tabula:

LNO valsts budžeta dotācijas un pašu ieņēmumu attiecības

135 418
Ieņēmumi Valsts dotācija Valsts dotācija, Pašu ieņēmumi Pārējie ieņēmumi Kopējie pašu Izdevumi kopā
kopā (Ls) (Ls) % no biļetēm (Ls) ieņēmumi, % (Ls)
1996. g. 1 376 888 618 687 44 328 350 429 851 56 1 746 023
1997. g. 1 827 200 718 687 40 522 511 586 002 60 1 815 118
1998. g. 1 949 014 952 594 48 607 410 389 010 52 1 944 061

Ņemot vērā 1999. gada valsts dotāciju Operai Ls 1 188 292 apmērā, kas ir 57% no kopējiem ieņēmumiem, ir jārespektē Eiropas valstu operteātru pieredze, kas norāda, ka LNO normālas darbības nodrošināšanai valsts budžeta dotācijai kopējos izdevumos jābūt vismaz 64%. Salīdzinājumam: Somijas operteātrī valsts budžeta dotācija ir 75%, Lietuvas operteātrī - 75%, Igaunijas operteātrī - 78%, Zviedrijas operā - 84,4%.

Problēmas izklāsts

1. Pašreizējā situācijā Opera saviem spēkiem nevar atrisināt nodokļu parādu jautājumu. Parādi uzkrājušies kopš 1995. gada. 06.09.99. LNO parādi ir Ls 1 944 984.

2. Nav nodrošināts valsts finansējums optimālai Operas darbībai, paredzot 6 jauniestudējumus gadā, kā arī to realizēšanai nepieciešamajam darbinieku skaitam un tehniskajam aprīkojumam.

3. Nepieciešamas investīcijas Operas kompleksa pabeigšanai atbilstoši izstrādātajam un publiski apspriestajam projektam - 7,5 miljonu latu apmērā, kurā Rīgas pilsēta ieguldīs 2,56 miljonus latu. Valsts investīcijas 5 miljonu latu apmērā ir atliktas uz 2001.-2002. gadu. Neskaidrs ir piebūves īpašuma jautājums, jo tā atrodas uz Rīgas pilsētai piederošas zemes, bet valstij piederošos pamatlīdzekļus Ls 360 000 vērtībā Kultūras ministrija 1999. gadā nodevusi valdījumā Rīgas domei tikai uz celtniecības laiku. LNO ēkas kompleksa būvniecības finansēšanas jautājums skatāms atsevišķi.

4. Nav precīzi formulēta valsts, Operas un pašvaldības juridiskā un saimnieciskā atbildība. Rīgas pilsēta Operas darbības finansēšanā līdz šim nepiedalās.

5. Operas saimnieciskā darbība raksturojama kā uzņēmējdarbība, kas ir pretrunā ar tās pašreizējo juridisko statusu - valsts budžeta iestāde.

Prognoze par sekām, kas radīsies, ja netiks risinātas attiecīgās problēmas

1. Nepietiekamais finansējums LNO apdraud šīs nozīmīgās valsts kultūras iestādes pastāvēšanu.

2. Neapturot Operas parādu pieaugumu, ir apdraudēta Operas pastāvēšana.

3. Nesakārtoti īpašuma jautājumi apgrūtina tā apsaimniekotājus - LNO.

4. Operas parādi un pašreizējais Operas juridiskais statuss kavē Rīgas pilsētas finansējuma piesaisti Operas darbības nodrošināšanai.

5. Turpinoties finansējuma un saimnieciskā rakstura grūtībām, tiks kavēta augstvērtīga muzikālā un mākslinieciskā līmeņa sasniegšana un uzturēšana, līdz ar to padarot neefektīvu esošo finansējuma ieguldījumu.

Problēmas risinājums

Iezīmējot problēmas risinājuma pasākumus, ir vērts ņemt vērā tādu Eiropas valstu kā Vācijas, Somijas, Norvēģijas, Dānijas un Zviedrijas pieredzi. Visās minētajās valstīs operas darbojas bezpeļņas uzņēmējsabiedrības statusā. To budžetu lielāko daļu (70-90%) veido valsts dotācija. Nevienā no aplūkotajām valstīm nav zināmi piemēri, ka subsīdijām esot mazākām par iepriekšminēto līmeni, Opera spētu sekmīgi kompensēt līdzekļu trūkumu. Bez tam vērtīgākā ārvalstu pieredze, ko varētu ņemt vērā Latvijā, ir tā, ka mūzikas institūciju finansējumu ārvalstīs veido valsts, reģionālo pašvaldību un municipalitāšu subsīdijas, kā arī dažādu fondu, banku un privātpersonu atbalsts atsevišķiem projektiem.

Lai sakārtotu LNO saimniecisko un finansiālo darbību, kā arī nodrošinātu teātra attīstību, koncepcijas darba grupa piedāvā dažādus risinājuma variantus:

Juridiskais statuss

LR Saeimas 1998. gada 14. oktobrī pieņemtais Kultūras institūciju likums nosaka Latvijas kultūras institūciju veidus, šo institūciju finansēšanas avotus un saimniecisko darbību, valsts garantijas kultūras institūciju darbībai.

Saskaņā ar šo likumu ir iespējami šādi LNO juridiskā statusa veidi:

1) valsts budžeta iestāde;

2) valsts kultūras uzņēmums (uzņēmējsabiedrība).

Piemērojot likumā "Par uzņēmējdarbību" noteiktās uzņēmējdarbības formas Latvijas Nacionālajai operai, iespējami šādi varianti:

2.1. LNO kā valsts bezpeļņas sabiedrība ar ierobežotu atbildību;

2.2. LNO kā valsts bezpeļņas akciju sabiedrība;

3) publiska akciju sabiedrība, kurā akciju turētāji ir 50% valsts, 49% pašvaldība un 1% LNO darbinieki vai kāds fonds. (Šajā gadījumā ir nepieciešams likums par Latvijas Nacionālo operu, kurā iestrādātas normas, ka valsts un pašvaldības daļas nav privatizējamas).

Pārvalde

1) Latvijas Nacionālās operas nolikumā ir noteikts, ka finansiālo atbildību par budžeta iestādi uzņemas iestādes direktors, kas, vērtējot pašreizējo Operas darbību, ir grūti kontrolējama. Iestādi vada viens direktors, kas tādai lielai un svarīgai institūcijai ir par maz.

2) Otrajā un trešajā variantā tiek paplašināts pārvaldes un kontroles mehānisms.

• Akcionāru (dalībnieku) pilnsapulce - augstākā LNO pārvaldes institūcija, kurā piedalās akcionāri (dalībnieki) vai to pilnvarotie pārstāvji;

• Operas padome - kuras sastāvā ir valsts un pašvaldības atbildīgās amatpersonas, kuru kompetencē, apzinoties Operas finansu ietilpību, būtu LNO finansu un saimnieciskās darbības stratēģija, kontrolē valdes darbību;

• Valde - kuru konkursa kārtībā ieceļ Padome vai akcionāri (dalībnieki) vai to pilnvarotie pārstāvji. Valdes kompetencē ir noteikt LNO vadības struktūru, iecelt amatā un atsaukt no amata direktoru, izstrādāt budžetu un tā līdzekļu izmantošanu;

• Mākslinieciskā padome - māksliniecisko un finansiālo jautājumu saskaņošanu nosaka likums vai statūti.

Finansējums

1) Valsts budžeta iestādes statusā LNO budžeta ieņēmumu daļu veido divi avoti:

- dotācija no vispārējiem ieņēmumiem;

- ienākumi no maksas pakalpojumiem un citi Operas pašas ieņēmumi.

Izdevumu daļa tiek sadalīta saskaņā ar Kultūras institūciju likumu un MK 1995. gada 24. janvāra noteikumiem Nr. 23 "Noteikumi par valsts budžeta ieņēmumu un izdevumu klasifikāciju".

Tiek ieviesta darbinieku darba samaksa atbilstoši LR MK 1996. gada 10. septembra noteikumiem "Noteikumi par darba samaksas sistēmu atsevišķu no budžeta finansējamo iestāžu darbiniekiem".

2) Valsts uzņēmējsabiedrības statusā LNO finansējumu veido:

- valsts budžeta dotācija Operas darbībai;

- valsts un pašvaldību pasūtījumi;

- ienākumi no uzņēmējdarbības un saimnieciskās darbības.

3) Publiskas akciju sabiedrības statusā LNO finansējumu veido:

- valsts budžeta dotācija;

- attiecīgs Rīgas domes finansējums;

- ienākumi no uzņēmējdarbības un saimnieciskās darbības.

Problēmas

Atalgojuma jautājums

1) Valsts budžeta iestādēm pieņemtie MK noteikumi nosaka zemas darba algas (galv. speciālistam Ls 73-100 mēnesī, speciālistam Ls 58-100 mēnesī).

Maksājot šādas algas Operas mūziķiem, baleta māksliniekiem, kora māksliniekiem un solistiem, Opera nevar pastāvēt.

Risinājums - īpaši MK noteikumi, bet arī tad tie nenodrošinās valsts budžeta iestādes statusā attīstības dinamiku.

Valsts budžeta iestādes statuss bremzē finansu līdzekļu mobilu izmantošanu, jo ir cieši saistīts ar likuma "Par valsts budžetu" apstiprināšanu un grozījumiem.

2) Uzņēmējsabiedrības statusā ir mobilāka finansu līdzekļu izmantošanas iespēja un arī mākslinieku atalgojums nav saistīts ar konkrētiem noteikumiem, bet gan ar veiksmīgu Operas saimniecisko darbību un pašu nopelnītiem līdzekļiem. Šis uzņēmējdarbības veids stimulē Operu palielināt pašu ieņēmumus.

3) Nav zināmi pārējie akcionāri. Slēdzams vienošanās protokols ar Rīgas domi par dalību publiskās akciju sabiedrības veidošanā. Meklējams trešais akcionārs - vai tie būs Operas darbinieki vai kāds fonds.

Latvijas Nacionālās operas nodokļu parādu risinājums

LNO parādi ir nepilni divi miljoni latu, kuru risinājums pašreiz spēkā esošās likumdošanas ietvaros ir ļoti ierobežots un ir maz atkarīgs no Operas juridiskā statusa.

Risinājuma varianti:

1. Īpaši nosakāms Operas nodokļu samaksas termiņa pagarinājums uz 3 gadiem, nosakot maksāšanas grafiku, kas faktiski nozīmē papildu līdzekļu piešķiršanu 670 tūkstošu latu apmērā, lai Opera šī perioda laikā katru mēnesi varētu segt attiecīgu parādu daļu. Rīgas dome ir izteikusi iespēju izvērtēt šādu variantu, tā kā lielākā nodokļu daļa ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kas ieskaitāms pašvaldībai.

2. Ja nav iespējams piešķirt papildu valsts budžeta finansējumu parādu nomaksai, tad izstrādājami MK noteikumi, kas iesaldētu nodokļus uz noteiktu laiku un apturētu nokavējuma naudu pieaugumu.

3. Publiskas akciju sabiedrības veidošanas gadījumā iespējama pilnīga vai daļēja nodokļu parāda kapitalizācija.

 

 

Ministrs

E.Krastiņš

Uz jaut.Nr.40 - dok.Nr.1276

Par valsts valodas apmācību

Finansu ministrija ir iepazinusies ar jūsu vēstuli un savas kompetences ietvaros paskaidro tālāk minēto.

Par ārvalstu palīdzības koordinācijas jautājumiem atbild īpašu uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām. Valsts valodas apmācības jautājumus koordinē un vada Izglītībs un zinātnes ministrija.

Saskaņā ar ES PHARE programmu decentralizētās ieviešanas sistēmu Finansu ministrija atbild par atsevišķu ES PHARE programmu ieviešanas finansu un administratīvo vadību, tādējādi sniedzam mūsu rīcībā esošo informāciju par ES PHARE programmu ietvaros plānoto finansējumu.

Eiropas komisija PHARE programmas ietvaros ir paredzējusi atbalstīt divus projektus valsts valodas apmācības jomā. 500 000 eiro (aptuveni Ls 305 000) tiks piešķirti ES PHARE 1998.gada Nacionālās programmas ietvaros. Ls 155 000 no šī finansējuma ir iekļauti 2000.gada valsts budžetā un paredzēti izmantošanai 2000.gadā. Finansu ministrija ir uzsākusi līguma sagatavošanas procesu augstākminētā finansējuma izmantošanai.

Turklāt ES PHARE 1999.gada Nacionālās programmas ietvaros ir piešķirti papildus 500 000 eiro. Pašlaik sadarbībā ar Eiropas komisiju tiek izstrādāti finansu dokumenti šī finansējuma izmantošanai. Par abu iepriekšminēto projektu tehnisko ieviešanu atbild Izglītības un zinātnes ministrija.

Finansu ministrs E.Krastiņš

1999. g. plāns 2 088 293 1 188 292 57 - 910 000 43 -

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!