Ministru kabineta 2007.gada 9.jūlija ārkārtas sēdē

FM: Par Latvijas pozīciju Eiropas Savienības Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes sanāksmē

10.jūlijā Briselē (Beļģija) notika Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) kārtējā sanāksme, kurā Latviju pārstāvēja mūsu valsts delegācija finanšu ministra Oskara Spurdziņa vadībā. Ministru kabinets Latvijas pozīciju sanāksmē izskatāmajos jautājumos apstiprināja 9.jūlija ārkārtas sēdē.

Par Portugāles prezidentūras darba programmu – prezentācija

Savas prezidentūras laikā Portugāle galveno uzmanību pievērsīs jautājumiem, par kuriem tā bija vienojusies ar Vāciju un Slovēniju trīs prezidentūru programmas ietvaros.

• Efektīvu fiskālās un ekonomikas politikas koordinācijas procedūru nodrošināšana.

Portugāles prezidentūra apņemas veikt visas nepieciešamās procedūras, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis, kas izpilda nepieciešamos nosacījumus, var pievienoties Eiropas Monetārajai savienībai.

• ES dalībvalstu valsts finanšu kvalitātes uzlabošana.

Plānots turpināt atbalstīt 2005.gadā pārskatītā Stabilitātes un izaugsmes pakta ekonomiski pamatotu piemērošanu gan tā preventīvajā, gan korektīvajā daļā ES dalībvalstu valsts finanšu kvalitātes uzlabošanai. Portugāles prezidentūras laikā atbilstoši Lisabonas stratēģijas mērķiem pastiprināta uzmanība tiks veltīta tam, lai uzlabotu valsts funkciju efektivitāti, konkurētspēju un izaugsmi.

• Lisabonas stratēģijas ietvaros paredzēts koncentrēties uz paveikto izpētes un inovāciju veicināšanā: lai uzlabotu mazo un vidējo uzņēmumu un uzņēmējdarbības vidi, veicinātu investīcijas cilvēkkapitālā un darba tirgus modernizēšanā, kā arī lai uzlabotu enerģijas efektivitāti un stiprinātu iekšējo tirgu.

• Īpaša uzmanība tiks pievērsta finanšu pakalpojumu un nodokļu jautājumiem.

Portugāle centīsies stimulēt ekonomiskai aktivitātei labvēlīgu tiesisko un regulējošo vidi, samazinot administratīvo slogu, īpaši mazajiem uzņēmumiem. Balstoties uz Komisijas ziņojumu par Iekšējā tirgus stratēģijas pārskatīšanu, plānots, ka arī ECOFIN padome dos savu ieguldījumu Eiropas konkurētspējas nodrošināšanai pasaules mērogā.

• Galveno uzsvaru nodokļu jomā Portugāles prezidentūra liks uz vienotas vispārējas ES stratēģijas izstrādi, lai uzlabotu cīņu ar krāpšanos un izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Plānots stimulēt debates par iniciatīvām, kas varētu dot ieguldījumu cīņā ar klimata izmaiņām.

Tiks turpināts darbs pie pievienotās vērtības nodokļa (PVN) priekšlikumu kompleksa, kā arī citu jaunu tiesību aktu virzību saistībā ar PVN un akcīzes nodokli. Plānots, ka Komisija iesniegs visaptverošu ziņojumu par PVN samazināto likmju piemērošanas ietekmi.

• Ikgadējās ES budžeta procedūras ietvaros Portugāles prezidentūras prioritāte ir nodrošināt vienošanos ar Eiropas Parlamentu (EP) par 2008.gada budžetu ES politiku un prioritāšu finansēšanai, ievērojot starpinstitūciju vienošanos par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu vadību.

Latvijas pozīcija

Pieņemt zināšanai Portugāles prezidentūras iecerēto darba programmu un prioritātes 2007.gada otrajam pusgadam ECOFIN padomes kompetences jomā.

Par Stabilitātes un izaugsmes pakta ieviešanu

Sanāksmes laikā plānots apstiprināt Padomes viedokli par Austrijas 2007.gada atjaunoto Stabilitātes programmu un Čehijas 2007.gada atjaunoto Konverģences programmu.

Austrijai padome iesaka izmantot pašreizējos labos ekonomiskos apstākļus, lai stiprinātu 2008.gada budžeta korekcijas un turpinātu fiskālo konsolidāciju vidēja termiņa mērķu sasniegšanai, īpaši pievēršot uzmanību izdevumu ierobežošanai un izmantojot jebkādus neparedzētus nodokļu ieņēmumus, kas var sekmēt budžeta konsolidāciju.

Savukārt Čehijas valdību Padome aicina koriģēt budžeta izdevumu struktūru, lai samazinātu obligāto izdevumu daļu, uzlabot valsts finanšu ilgtspēju, ieviešot nepieciešamās pensiju un veselības aprūpes reformas.

Latvijas pozīcija

Latvija atbalsta Padomes viedokļa apstiprināšanu.

Par Stabilitātes un izaugsmes paktu – pārmērīga budžeta deficīta procedūra

ECOFIN padome izskatīs:

1) Eiropas Komisijas (EK) ziņojumu Padomei par Ungārijas veiktajiem pasākumiem, reaģējot uz rekomendācijām pārmērīga budžeta deficīta novēršanai. Komisija uzskata, ka pašlaik Ungārijai turpmāki soļi pārmērīga budžeta deficīta situācijas ietvaros nav nepieciešami, kaut arī joprojām pastāv risks attiecībā uz plānotā budžeta deficīta līmeņa nodrošināšanu līdz 2009.gadam. EK turpinās cieši pārraudzīt budžeta attīstību.

2) Padomes lēmumu, ar ko konstatē, ka Čehija nav efektīvi rīkojusies, reaģējot uz Padomes ieteikumiem pārmērīga budžeta deficīta novēršanai. Saskaņā ar EK 2007.gada pavasara prognozēm nemainīgas fiskālās politikas apstākļos Čehijas budžeta deficīts sasniegs 3,9% no IKP un 3,6% no IKP – 2007. un 2008.gadā. Padome arī secina, ka, turpinot īstenot pašreizējo fiskālo politiku, Čehijas 2007.gada budžeta rezultāts būs sliktāks nekā Padomes iepriekš apstiprinātais mērķis, kā arī 2008.gadā Čehijas vispārējās valdības budžeta deficīts pārsniegs 3% no IKP. Tādēļ tiek secināts, ka Čehijas valdība nav rīkojusies atbilstoši Padomes rekomendācijām noteiktajos termiņos.

Latvijas pozīcija

Latvija atbalsta Komisijas ziņojumu Padomei par Ungārijas veiktajiem pasākumiem pārmērīga budžeta deficīta novēršanai.

Tāpat Latvija atbalsta Padomes lēmuma apstiprināšanu par to, ka Čehija nav veikusi efektīvu rīcību, reaģējot uz Padomes ieteikumiem par pārmērīga budžeta deficīta novēršanu.

Par valsts finansēm EMS 2007 – viedokļu apmaiņa

Sanāksmē izskatīs 2007.gada ziņojumu par valsts finansēm Eiropas monetārajā savienībā (EMS).

EK norāda, ka valsts finanšu situācija eiro zonā un ES 2006.gadā ievērojami uzlabojās. Visā to 13 valstu grupā, kas pieņēmušas eiro valūtu, budžeta deficīts samazinājās no 2,5% no IKP līdz 1,6% no IKP 2005.gadā. EK savā ziņojumā nāk klajā ar vairākiem ierosinājumiem Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvās daļas efektivitātes uzlabošanai. Pirmais ierosinājumu kopums ir vērsts galvenokārt uz Eiropas Savienības fiskālās uzraudzības darbības jomas paplašināšanu. Tāpat EK ierosina palielināt valstu atbildību par stabilitātes un konverģences programmās izvirzītajiem budžeta mērķiem. Trešais ierosinājumu kopums attiecas uz vidēja termiņa budžeta mērķu ticamības un pamatotības palielināšanu. Ceturtā grupa attiecas uz Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvās daļas vispārējo mērķi – vidējā termiņā panākt ilgtspējīgu fiskālo stāvokli.

Latvijas pozīcija

Latvija atzinīgi vērtē EK 2007.gada ziņojumu par valsts finansēm EMS un Komisijas centienus Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvās daļas stiprināšanai.

Latvija aicina EK sadarbībā ar dalībvalstīm detalizēti diskutēt par sagatavotajiem priekšlikumiem un turpināt pētīt veidus, kā stiprināt pakta funkcionēšanu pašreizēja tiesiskā regulējuma ietvaros.

Par Globālās navigācijas pavadoņu sistēmu: finansēšanas aspekti

Ministri tiks aicināti paust viedokli par Globālās navigācijas pavadoņu sistēmas (GALILEO) finansēšanas aspektiem. Šīs programmas īstenošanai no 2007. līdz 2013.gadam ES budžetā paredzēti 1,005 mljrd. eiro, kas veido 1/3 no publiskā sektora ieguldījuma. 2/3 līdzekļu bija jānodrošina privātajam sektoram, taču maijā EK informēja, ka sarunu rezultāts par programmas nodošanu privātā investora izpildei ir negatīvs un ka nepieciešams steidzams finansiāls risinājums tās turpināšanai.

Pašlaik tiek plānots, ka GALILEO programmas realizācija notiks pēc alternatīva scenārija, prasot 2–2,4 mljrd. eiro papildus jau ES budžetā plānotajiem līdzekļiem. Tos EK bija piedāvājusi rast, palielinot ES budžeta izdevumu apkaškategorijas griestu apjomu vai lūdzot papildu dalībvalstu maksājumus. Konkrēts EK priekšlikums par programmas finansēšanas risinājumiem sagaidāms septembrī.

EP savā rezolūcijā paudis viedokli, ka programmas finansēšanai būtu jāpalielina ES daudzgadu budžeta apjoms, kam līdz šim iebildušas piecas dalībvalstis, bet citas paudušas atbalstu līdzekļu pārdalei starp dažādām ES budžeta programmām.

Latvijas pozīcija

Par labāko GALILEO finansēšanas variantu gan no iespējamo precedentu radīšanas, gan ietekmes uz budžetu viedokļa Latvija uzskata dažādu variantu kombināciju – ES budžetā pieejamo rezervju un fleksibilitātes instrumenta, kā arī līdzekļu pārdales izmantošanu. Latvija nepiekrīt daudzgadu budžeta 2007.–2013.gadam griestu paaugstināšanai kā risinājumam, ņemot vērā gan finansiālās, gan iespējamās institucionālās sekas, kā arī to, cik sarežģīti bija panākt vienošanos par daudzgadu budžetu 2007.–2013.gadam.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments