• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Uzruna valdības sēdes atklāšanā Ministru kabinetā 2007.gada 10.jūlijā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 11.07.2007., Nr. 111 https://www.vestnesis.lv/ta/id/160228

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Amatu konkursi

Vēl šajā numurā

11.07.2007., Nr. 111

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Uzruna valdības sēdes atklāšanā Ministru kabinetā 2007.gada 10.jūlijā:

 

MKSEDE.JPG (20603 bytes)
Vakar, 10.jūlijā, Valsts prezidents Valdis Zatlers piedalījās Ministru kabineta sēdē, kurā ministriem apliecināja, ka sekos līdzi drošības likumu jautājumiem, un ieteica skaidrot tautai, kā darbojas inflācijas apkarošanas plāns un tiek veidots valsts budžets. Attēlā: Ministru prezidents Aigars Kalvītis un Valsts prezidents Valdis Zatlers Ministru kabineta sēdes laikā
Foto: Boriss Koļesņikovs, “LV”

Augsti godātais Ministru prezidenta kungs [Aigars Kalvītis],

cienījamās ministres, godātie ministri, dāmas un kungi!

Tautas interešu pārstāvēšana ir prezidenta pienākums, ko apliecina arī prezidenta zvērests, kas uzliek par pienākumu rūpēties par Latvijas labklājību un sekmēt valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Tāpēc es esmu šodien šeit, lai pirmo reizi jūs uzrunātu un runātu par dažām tautai būtiskām lietām.

Šajās dienās mēs apkopojam rezultātus, ko ir devis sestdienas referendums. Runājot par secinājumiem, būšu konkrēts un tiešs. Pirmkārt, šis process ir jānovērtē viss kopumā, jo tas ir vairāk nekā sešus mēnešus garš, pietiekami ilgs, lai secinājumi būtu. Tautai netika paskaidrota drošības likuma grozījumu būtība un nepieciešamība. Otrkārt, politiķi nespēja šo juridiski sarežģīto jautājumu izklāstīt un runāt ar tautu tai saprotamā valodā. Treškārt, likuma grozījumi netika detalizēti apspriesti ne ar ekspertiem mūsu iestādēs un organizācijās, ne arī ar ekspertiem Eiropas Savienībā un NATO. Un, visbeidzot, lielākais ļaunums bija steiga, kādā tas tika darīts. Šādas būtiskas lietas nav pieņemamas 81.panta kārtībā.

Sestdien šo kļūdu pamanīja vairāk nekā 300 000 Latvijas pilsoņu. Viņi skaidri izteica savu viedokli – viņi vēlas, lai šādas kļūdas vairs neatkārtotos. Nākotnē šādi likuma grozījumi jāsagatavo ļoti pārdomāti, skaidrojot tautai katru valdības soli un lēmumu. Cienot un godājot tautas gribu, es kā Valsts prezidents apņemos turpmāk rūpīgi sekot šim drošības likuma jautājumam, un esmu apņēmības pilns izmantot savas pilnvaras, lai nodrošinātu pilnvērtīgu un kompetentu diskusiju.

Likuma pilnveidošana ir nepieciešama. Pie tā mums būs jāatgriežas, tajā skaitā Nacionālajā drošības padomē, kas ir prezidenta pakļautībā. Tāpat es vēlos izteikt cerību, ka valdība ne tikai attiecībā uz jautājumu, kas skar drošības iestāžu darbu, bet uz visu savu darbību kopumā izvēlēsies kompetentu un reizē tautai saprotamu valodu, kā skaidrot savus lēmumus un atspoguļot savu darbu.

Sestdienas referendums mums deva arī vienu citu nopietnu signālu: tautas aktivitāte dažādos Latvijas reģionos ļoti atšķīrās. Ja varam tā teikt, tad Vidzemē ir politiski aktīvi cilvēki, un droši vien no turienes nāks jaunie politiķi, bet Latgalē aktivitāte bija daudz zemāka. Ja ekonomiskā dzīve Daugavpilī patiešām ir gājusi augšup, tad tautas pasivitāte ir palikusi iepriekšējā līmenī. Tāpēc gribu mudināt valdību strādāt vēl aktīvāk, lai Latgales reģions pilnvērtīgi iekļautos valsts dzīvē. Valdība to ir deklarējusi – veidot Latvijā pilsonisku sabiedrību, tā ir deklarējusi arī, ka veltīs īpašu uzmanību Latgalei. Latgalei jābūt tādai pašai kā visai Latvijai, un mums ir jāmazina reģionālās atšķirības mūsu valstī.

Kopš mūsu neatkarības atjaunošanas Latvija ir veiksmīgi attīstījusies, mūsu valsts ir kļuvusi par pilntiesīgu Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti. Tagad mūsu uzdevums ir nodrošināt augstāku Latvijas pilsoņu labklājības līmeni, sociālo vienlīdzību un uzticību savai valstij, saviem ievēlētajiem pārstāvjiem.

Ir vēl viena lieta, par ko es gribētu šodien nopietni runāt. Tas ir tas, ko saprot katrs pilsonis. Mums ir svaigi inflācijas dati – 8,8%, tas joprojām ir augsts rādītājs, ko viegli saprot jebkurš iedzīvotājs, – šodien mēs par savu naudu varam nopirkt krietni mazāk nekā pirms mēneša. Valdības izstrādātais inflācijas samazināšanas plāns ir laba lieta un licis pamatu cenu kāpuma bremzēšanai, bet, ja tauta neredz rezultātu, ir nepieciešams skaidrojums. Tāpēc aicinu valdību stingri sekot līdzi tā īstenošanai un nepieciešamības gadījumā būt gataviem veikt šajā plānā attiecīgas korekcijas un uzlabojumus. Vienlīdz svarīga ir strikta fiskālā politika, lai nodrošinātu budžeta pārpalikumu jau šogad. Es ļoti vēlos, lai tauta notic jūsu labajiem darbiem, un kā vienīgo izeju es redzu regulāru skaidrojumu no jūsu puses par to, kā šis inflācijas apkarošanas plāns strādā, kā tiek veidots budžets. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kad pietika ar to, ka par budžeta lietām runājām tikai gada beigās, šobrīd ir jābūt starpziņojumiem. Ministru prezidentam jānāk ar savu vērtējumu, ar skaidru norādi – kādi un kāpēc būs jūsu darbi, lai tauta jūsu darbiem noticētu. Un būtu jābūt pārliecībai, ka valdība rīkosies tautas labā.

Latvijas ekonomiskās attīstības veiksmes formula, kas mums labi kalpojusi līdz šim, pašlaik, kad valda augsta inflācija, tekošā konta deficīts, kredītu un patēriņa bums, vairs neder. Šobrīd ir ļoti svarīgi iezīmēt pagrieziena punktu ekonomiskās un sociālās situācijas izlīdzināšanai. Kāds būs pagrieziena punkts, tas lielā mērā atkarīgs no jūsu valdības īstenotās politikas, no jūsu spējas mobilizēt spēkus un līdzekļus vajadzīgajā virzienā, no spējas strādāt sadarbībā ar uzņēmējiem, veidot modernu, mūsdienu prasībām atbilstošu ekonomikas politiku.

Tiekoties ar sabiedriskajām organizācijām, es pamanīju vienu lietu – svarīga ir uzņēmējdarbības veicināšana reģionos, kā arī mazo un vidējo uzņēmēju iesaistīšana lēmumu pieņemšanā, lai viņi justos piederīgi un vajadzīgi savai valstij. Esmu pārliecināts, ka mums dotās iespējas ir pietiekamas, lai nodrošinātu pozitīvu Latvijas ekonomiskās situācijas attīstību, bet mēs nedrīkstam zaudēt ne mirkli. Es kā Valsts prezidents apņemos sekot arī jūsu soļiem šajā virzienā.

Nobeigumā vēlos apliecināt savu gatavību turpināt sadarbību starp valdību un Valsts prezidentu un izteikt cerību, ka tā būs veiksmīga arī turpmāk, un, ja sestdien vairāk nekā 300 000 ļaužu lika stūrakmeni tiltam starp varu un tautu, es ticu, ka tā ir viņu vēlme veidot šo tiltu. Šodien esmu sācis likt savus tilta balstus, ierodoties pie jums, un es vēlos, lai nekādas politiskās vētras nevarētu tos sašķobīt. Tāpēc man jāuzteic valdības stingrā apņemšanās pievērsties Nacionālajam attīstības plānam, kura prioritāte ir izglītība un zinātne, jo tikai izglītoti un uzņēmīgi cilvēki spēs būvēt tiltu, pa kuru gribētu iet sabiedrība, lai veidotu savu nākotni. Paldies jums! Es ceru uz labu sadarbību un novēlu jums visiem veiksmi! Mēs tiksimies ar Ministru prezidentu, un tās būs regulāras tikšanās, lai turētu roku uz jūsu darba ritma pulsa. Paldies!

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!