• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Frakciju viedokļi. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 30.11.1999., Nr. 394/396 https://www.vestnesis.lv/ta/id/16023

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Informācija

Vēl šajā numurā

30.11.1999., Nr. 394/396

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Frakciju viedokļi

Pēc 1999. gada 25. novembra sēdes

Valsts radio tiešajā raidījumā

I.Kalniņš (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija):

Šīsdienas plenārsēdes darba kārtības galvenais jautājums bija un vēl joprojām ir nākamā gada budžeta paketes apspriešana. Grūti trijās minūtēs izteikt manas frakcijas viedokli par katru no šiem likumprojektiem atsevišķi, tāpēc palikšu pie vispārīgāka rakstura vērtējuma.

Šībrīža galvenais uzdevums ir maksimāli īsā laikā pieņemt šo budžeta pavadošo likumprojektu paketi un arī pašu budžetu. Tā fons ir ekonomiskā situācija, kādā pašlaik atrodas Latvijas valsts. Galvenie principi ir: iespējami īsā laikā panākt ekonomikas stabilizāciju un budžeta politiku veidot tā, lai pēc gada vai diviem izkļūtu no draudošās situācijas, kādā mēs atrodamies, proti, budžeta deficīta apstākļos.

Gribu arī pateikt, ka Budžeta komisijā, apskatot šos likumprojektus, darbs tika veikts koleģiāli — strādājot gan pozīcijai, gan opozīcijai, un rezultāti, manuprāt, tik tiešām ir pozitīvi. Šīsdienas plenārsēde sagādāja man vilšanos, jo sociāldemokrātu frakcijas uzstāšanās bija klaji populistiskas un deputāti, kas kāpa tribīnē un runāja par saviem priekšlikumiem, radīja iespaidu, ka viņi nevis aizstāv savus priekšlikumus, bet gan tīksminās paši par savām runas dāvanām. Vienīgais, ko es gribētu šeit uzsvērt, ir Jaunās partijas deputātu, galvenokārt Ingrīdas Ūdres un Silvijas Dreimanes, priekšlikumi, kuri tiešām bija pēc būtības. Atkārtoju — tikai mūsu atrašanās laika trūkumā un nepieciešamība ātrāk pieņemt šo budžetu liedza mums izvērst plašākas diskusijas par Jaunās partijas ierosinājumiem. Šis bija piemērs, kā jāstrādā opozīcijai. Es ceru, ka līdz dienas beigām mums izdosies šo paketi pieņemt un nākamnedēļ nobalsot arī par 2000.gada budžetu.

M.Mitrofanovs (politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija):

Diemžēl mēs nevaram šodien jūs iepriecināt ar vairākām labvēlīgām ziņām. Gatavojoties raidījumam, es domāju, ka varēšu jums pateikt, ka opozīcijai izdevās saglabāt ar akcīzes nodokli neapliekamo dīzeļdegvielas apjomu, kas izmantots lauksaimniecības produkcijas ražošanai. Bet pēdējā brīdī pozīcijas deputāti nobalsoja par to, lai šo jautājumu izskatītu vēlreiz.

Tomēr, mums, opozīcijas deputātiem, izdevās saglabāt Saeimas finansiālo neatkarību no izpildvaras. Šī neatkarība ir viens no mūsu valsts demokrātijas pamatiem. No otras puses, opozīcijai neizdevās pasargāt baznīcu no nekustamā īpašuma nodokļa, valdošās koalīcijas deputāti nolēmuši aplikt reliģiskās organizācijas ar nekustamā īpašuma nodokli, sākot ar 2002.gadu. Tādējādi baznīcas būs atkarīgas no valdības, un valdība savu nostāju gada laikā var vairākkārt mainīt. Mēs uzskatām, ka tas ir netaisnīgi un nepareizi, un mūsu frakcija "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" balsoja pret tādu likuma grozījumu.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija):

Šodiena sākās ar piketu pie parlamenta, kurā skolotāji mēģināja pievērst Saeimas deputātu uzmanību savām vajadzībām, kurām, kā jau prese atzīmēja, pārāk liela uzmanība pievērsta netika.

Par skolotājiem šodien daudz runāja cienījamais Gundars Bērziņa kungs. Acīmredzot — kā nākamais izglītības ministrs.

Runājot par alus akcīzes nodokļa paaugstināšanu, skolotāji var cerēt, ka visa valsts tagad dzers alu un no šīs akcīzes viņi saņems algu. Opozīcija gan apšaubīja šo iespēju, jo kā jau runāja I.Kalniņa kungs, šodien tika izskatīta vesela pakete bužetu pavadošo likumu. Jā, darbs gāja ļoti raiti, spēcīgi un ātri, bet jau parādījās liela kristalizācija starp politiskajām partijām. Ļoti skaidri bija redzams, ka valdošā koalīcija mēģina risināt visas budžeta grūtības uz sociāli mazaizsargāto slāņu rēķina. Viens no opozīcijas priekšlikumiem mūsu skatījumā bija ļoti progresīvs un konstruktīvs — daudzās attīstītās un demokrātiskās valstīs tiek izmantots progresīvais iedzīvotāju ieņēmuma nodoklis. Bet nezin kāpēc šo ideju atbalstīja tikai un vienīgi opozīcija. Pozīcija strikti uzskatīja — tas nav pareizi, ka tiem, kam ir lieli ieņēmumi, jābūt saviem atvieglojumiem, lai viņiem nebūtu nepieciešamības krāpties, slēpjot savus ieņēmumus, un lai viņi varētu godīgi daudz pelnīt. Nu un būtībā — varbūt arī tauta atbalsta šo priekšlikumu.

Tajā pašā laikā, kā jau Mitrofanova kungs teica, zemnieki var priecāties par to, ko opozīcijai izdevās panākt — atvieglojumus viņiem. Pozīcija nolēma, ka nē, šie atvieglojumi nedrīkst būt, un tie tiks likvidēti.

Gribētu atzīmēt baznīcas iespējamo atkarību no valdības — arī to jau pieminēja M.Mitrofanova kungs. Un vēl — grozījumus likumā "Par budžetu un finansu vadību", kuru diskusijas laikā man ļoti negaidīti G.Bērziņa kungs atzīmēja savu un tātad arī savas partijas nespēju vadīt šos procesus, ja jau ar likumu jāparedz, ka visu vada viens pats finansu ministrs. Acīmredzot tas būtu bijis vieglāk diktēšanai, bet vai tas attīstītu demokrātiju, vai tas dotu iespēju vieglākam darbam? Opozīcija šo jautājumu apšauba, bet tas, ka jau pozīcijas vadošā partija savu pārstāvju mutē pati atzina savu nespēju veikt vajadzīgās izmaiņas, demokrātiski vadīt procesus valstī, argumentēt un pierādīt savu viedokli, tas būtu jāatzīmē kā paškritika savā virzienā.

I.Ūdre (Jaunās partijas frakcija):

Es arī gribētu atzīmēt to, ka šodien daļa deputātu sāka ar to, ka pārrunāja izglītības problēmas, jo satikās ar skolotājiem, kas piketēja pie Saeimas. Domāju, ka pikets ir ļoti svarīgs demokrātijas ierocis, jo tas ir veids, kā paust savu neapmierinātību un nostāju jautājumā, kas ir svarīgi skolotājiem. Šajā gadījumā tas būtu gan skolotāju algas, gan arī izglītības problēmas kopumā. Gribu pateikt skolotājiem, ka nauda valstij ir. Es nedomāju, ka tā tiek izlietota pareizi, profesionāli un saimnieciski. Ja mēs paskatāmies kaut vai tikai dažus labojumus, kas attiecas uz 1999.gada budžetu, un viens no tiem ir 130 tūkstoši, ko valdība un valdošā koalīcija bija ar mieru samaksāt par kultūras ministra parakstīto garantiju autobusa iegādei, ko Kultūras ministrija nekad nav lietojusi.

Arī pašreiz piedāvātā 2 miljonu latu garantija šaubīgam darījumam attiecībā uz vienu no valsts akciju sabiedrībām. Nedomāju, ka tas būtu pareizākais veids, kā izlietot valsts naudu. Galvenais jautājums, ko pašreiz izskata arī Saeima, ir tie likuma grozījumi, kas saistīti ar 2000.gada budžeta pieņemšanu. Galvenokārt šīs izmaiņas domātas lielo uzņēmēju atbalstam un problēmu risināšanai uz maznodrošināto pensionāru un vidējo uzņēmēju rēķina. To pierāda pieņemtais likums par nekustamā īpašuma nodokli, kas samazina nodokļu likmi lielajiem nekustamā īpašuma īpašniekiem, bet palielina nodokļu maksājumus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

To pašu mēs varam teikt par pieņemto likumu "Par akcīzes nodokli alum", jo, ja paanalizējam, cik lielā mērā palielinās nodokļa summa vienam grādam alkohola, tad iznāk, ka alkoholam katrs grāds par 0,5 santīmiem, alum — par 2 latiem. Tātad, gandrīz vai jādomā, ka valdības politika atbalsta stipro alkoholisko dzērienu lietošanu, un zināmā mērā tā tendēta uz to, lai iedzīvotāji vairāk lietotu stipro alkoholu nevis alu.

Otra raksturīga iezīme likumiem, kas piedāvāti Saeimai, ir varas centralizācija un iespēja Ministru kabinetam nekontrolēti lietot privatizācijas līdzekļus, kas pat nav iekļauti budžeta projektā, un to nosaka grozījumi likumā "Par budžetu un finansu vadību" un "Par valsts un pašvaldību īpašumu privatizācijas fondiem".

Gribētu arī pievienoties I.Burvja kungam par to, ka diezgan nedalīti vara tiek deleģēta finansu ministram. Un te ir jautājums — vai tad, ja valdība mainīsies un tajā skaitā arī finansu ministrs, šī vara tikpat brīvi būs nodota arī no valdošās koalīcijas puses. Taču galvenais princips un problēma, kas attiecas ne tikai uz šodienas sēdi, ir pieņemt budžetu ar nelielu deficītu. Diemžēl neviens nerunā par to, kā šis budžets ietekmēs cilvēkus un kā tas spēs celt iedzīvotāju labklājību.

Saeimas preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!