Atvērtās durvis Zemkopības ministrijā

Zemkopju jautājumu krustugunīs ministrs un citi

Piektdien, 26.novembrī, Zemkopības ministrijas durvis bija atvērtas visiem zemniekiem, lauksaimniekiem, uzņēmējiem, konkursa "Sējējs" laureātiem. Šī bija iespēja zemniekiem uzzināt sev nepieciešamo informāciju nevis ar preses vai citu starpniecību, bet gan tieši jautājot un saņemot konkrētas atbildes no lauksaimniecības vadītājiem. Lai gan jautāšanas laiks tika noteikts pēcpusdienā, interesentu netrūka jau no agra rīta. Uz visdažādākajiem jautājumiem atbildes sniedza zemkopības ministrs Aigars Kalvītis, Saeimas Lauksaimniecības un mežsaimniecības apakškomisijas priekšsēdētāja Anna Seile, Saeimas deputāti Atis Slakteris un Aivars Tiesnesis, Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Jānis Lapše, valsts sekretāra vietniece Irina Pilvere, Lauksaimniecības nozaru attīstības departamenta direktore Velta Feodorova, Lauksaimniecības politikas un Eiropas Savienības departamenta direktors Mārtiņš Roze un citi.

A.Seile pēc tikšanās pastāstīja, ka apmeklētāji interesējušies par tādiem netradicionāliem jautājumiem kā ezera privatizācija, kredīta saņemšanas iespējas muižas atjaunošanai, arī par graudu cenām un to kvalitāti. J.Lapše uzklausījis priekšlikumu, ka Zemkopības ministrijā būtu nepieciešams speciālists kūdras ražošanas jautājumos. Tomēr visvairāk jautājumu saņēma zemkopības ministrs Aigars Kalvītis.

— Vairākus zemniekus neapmierina līdzšinējā valsts subsīdiju sadale. Rietumeiropas valstīs subsīdijas tiek piešķirtas citādi. Latvijā tās saņem galvenokārt naudīgie zemnieki.

A.Kalvītis:

— Subsīdijas līdz šim tiek maksātas tā, lai varētu attīstīt lauksaimniecību. Jārēķinās, ka Latvija ir valsts, kurā no subsīdiju līdzekļiem ik gadu jāuztur vairākas sistēmas, gan arī, piemēram, ganāmpulku reģistrs. Pēdējos gados zemniekiem esam palīdzējuši ar investīcijām.

Tiem, kuri iegādājās tehniku, 30 procentus no tās vērtības sedza valsts. Subsīdijas ir plašs un sarežģīts jautājums, Daudzviet citur, arī Eiropas Savienībā (ES), šī problēma ir vienkāršāka. Tur lauksaimniekiem maksā par katru lauksaimniecībā izmantojamo hektāru, par vienu govi kūtī. Diemžēl Latvijā neesam gatavi šādai samaksas kārtībai. Kad iestāsimies ES, tā būs arī te. Pašlaik valstī trūkst precīzu ziņu, cik lauku ir apstrādāts, apsēts un lauksaimniecībā izmantots. Tā ir problēma, tāpēc arī nākamajā gadā šādu maksājumu sistēmu vēl neieviesīsim. Vēl nav pārliecības, ka samaksa, kāda pastāv ES, tiks godīgi sadalīta, un, protams, nav arī tik daudz līdzekļu. Šīs lietas varētu tikt sakārtotas gada vai divu gadu laikā. Tomēr nākamā gada subsīdiju programmā būs kāda būtiska izmaiņa, to pieprasījušas arī zemnieku pašpārvaldes organizācijas. Par katru govi, kas atrodas pārraudzībā un ražo 3500 kilogramu piena, tiks maksāta fiksēta subsīdija — aptuveni 40–45 lati.

— Daudz jautājumu zemkopības ministrs saņēma par ES piešķirtajiem "Sapard" līdzekļiem. Kas darāms, lai saņemtu šo finansējumu?

A.Kalvītis:

— Ir jāizstrādā projekts, biznesa plāns savai saimniecībai. Ja tā, piemēram, būs kūts, tad arī tehniskais projekts būs vajadzīgs Projekts jāiesniedz Lauku atbalsta dienestam, kurš to izvērtēs. Ja tas tiks atbalstīts un iekļauts "Sapard" finansējumā, tad zemniekam izstrādātais projekts būs jārealizē. Brīdī, kad zemnieks būs izpildījis, ko solījis, komisija to akceptēs, tad tiks izmaksāti 50% no iztērētās naudas. Šī summa nāks no ES piešķirtā finansējuma un mūsu valsts līdzfinansējuma.

— Vai būs kādi īpaši norādījumi, kādam jābūt projektam?

A.Kalvītis:

— Pie šī jautājuma pašlaik tiek strādāts. Tie tiks publicēti, tuvāko divu mēnešu laikā šie noteikumi ir jāsagatavo. Reāli "Sapard" naudu varētu izmantot, sākot ar 2000.gada aprīli vai maiju.

— Vai "Sapard" varēs izmantot valsts iestādes, piemēram, Malnavas lauksaimniecības tehnikums, kurš arī izstrādātu nepieciešamo projektu.

A.Kalvītis:

— Diemžēl valsts uzņēmumus ES negrib atbalstīt. Vienīgais veids, kā attīstīties šim un citiem tehnikumiem, ir — izmantot valsts investīciju programmas. Arī Zemkopības ministrijai ir investīciju programma. 2000.gadā paredzēti apmēram 4–5 miljoni latu, tie tiks ieguldīti arī izglītības iestādēs — Lauksaimniecības universitātē, tehnikumos, selekcijas un izmēģinājumu stacijās.

— Par "Sapard" droši vien priecājas Latvijas bankas. Zemnieki aizņemsies naudu, būs lieli kredītprocenti. Zemniekam no "Sapard" naudas netiks ne nieka, jo tā visa aizies bankai.

A.Kalvītis:

— Tuvākajā laikā tikšos ar lielāko banku vadītājiem. Mēs, protams, nevaram atstāt vienai bankai ekskluzīvas tiesības, ka tieši tā apkalpos šos kredītņēmējus. Tad šī banka varēs noteikt tik augstus kredītprocentus, cik vēlas. Domāju, ka kredītus apkalpos vairākas bankas. Mēģināsim slēgt līgumus par kopēju sadarbību. Diezgan grūti ir ierobežot bankas un teikt — jūs nedrīkstat uzlikt vairāk procentus par ... Bet kādus noteiktus principus šajā jautājumā iestrādāsim līgumos. Būtībā Zemkopības ministrijai ar bankām jārunā nevis kā lūdzējai, bet — tieši otrādi — bankām jālūdz mūs atļaut apkalpot šīs kredītlīnijas. Par šo iespēju jau interesējusies Unibanka, Pareksa banka, Hipotēku un zemes banka. Savukārt zemniekiem gribētu ieteikt nepirkt luksusa lietas, bet rēķināt un pirkt to, kas atbilst saimniecības izmaksām. Nereti gadās, ka zemnieks nopērk ļoti dārgu traktoru, bet nav spējīgs to atmaksāt. Jārēķinās arī ar to, ka lauksaimniecības tirgus ir nestabils — brīžiem veicas, brīžiem — ne.

— Nevaram no bankām dabūt kredītus, jo nav ķīlas. Līdz ar to arī nav iespējams attīstīt saimniecību. Vai par to ir domāts?

A.Kalvītis:

— Tas ir svarīgs jautājums, arī kontekstā ar "Sapard" naudas izmantošanu. Daudziem zemniekiem būs problēmas. Uzrakstīt biznesa plānu, sēžot pie galda, varam jebkurš. Tikai tad, kad plāns ir realizēts, varēs saņemt naudu atpakaļ. Visas kredītlietas, attiecības ar bankām ir sarežģītas. No nākamā gada Zemkopības ministrija paredzējusi jaunu subsīdiju programmu, kas atbalstīs tos zemniekus, kuri subjektīvu vai objektīvu apstākļu dēļ nevar saņemt bankās kredītus un tādējādi attīstīties. Šādi tiks atbalstīti apmēram četri pieci zemnieki katrā rajonā. Perspektīvās saimniecībās, kuras varētu attīstīties, tiks ieguldīta nauda. Maksimālā summa — līdz 10 tūkstošiem latu atkarībā no saimniecības lieluma un iespējām, kā arī no sastādītā biznesa plāna. Triju gadu laikā, ja plāns tiks realizēts, summa tiks dzēsta. Šie desmit tūkstoši latu saimniecības pamatkapitālā ļaus piesaistīt bankā papildu naudu, kā arī izmantot "Sapard" līdzekļus. Šādi varētu attīstīties apmēram 200 zemnieku gadā. Vienīgais priekšnoteikums — Ministru kabinetam konceptuāli ir jāatbalsta šī ideja. Tas varētu būt zināms līdz jaunajam gadam.

— Nākamajos sešos gados ir jāsakārto piena pārstrādes uzņēmumi. Vai būtu lietderīga to apvienošanās?

A.Kalvītis:

— Piensaimniecība ir labākā situācijā nekā pārējās lauksaimniecības nozares. Tomēr pēc valsts neatkarības iegūšanas ir izdarīta liela kļūda, privatizējot piena pārstrādes uzņēmumus. Nedrīkstēja atdalīt pienotavas no lielajiem piena kombinātiem. Ja tā nebūtu noticis, mēs jau tagad strādātu daudz mūsdienīgāk. Bet kā bija? Atdalīja visas mazās pienotavas no lielajiem uzņēmumiem, tās kļuva juridiski neatkarīgas, ar savu īpašnieku loku. Tagad ir pilnīgi neiespējami administratīvā kārtā kādu no tām aizslēgt. Tajā pašā laikā piena ražošana Latvijā nepārtraukti samazinās, piena nav daudz. Piena pārstrādes rūpniecībā strādā vairāk nekā pieci tūkstoši cilvēku. Skaidrs, ka to piena daudzumu, ko saražo Latvijā, modernās valstīs pārstrādātu pat vienā uzņēmumā. Zemniekiem būs jāmaksā par pienotavu sakārtošanu, to viņi darīs no savas piena naudas.

Ko nozīmē šodien apvienoties, piemēram, četrām mazām pienotavām? Lai arī tās ražo labu produkciju, ir tirgus noieti, tomēr tās ir mazas ražotnes. Ja apvienotos, tad mazajām pienotavām vajadzētu tuvoties lielākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem. Mazas uzņēmumu apvienības nākotnē nebūs perspektīvas. No Latvijas 20 mazajām pienotavām labi ja paliks viena vai divas. Tās būs specializētas, īpašas, ražos to, ko citas nespēs, pārējās nevarēs eksistēt. Eiropas valstīs nereti tiek slēgti pat tādi piena pārstrādes uzņēmumi kā mūsu Rīgas piena kombināts. Tā notiek, lai samazinātu izmaksas. Ekonomika ir nežēlīga lieta.

— Kad tiks sakārtots gaļas tirgus?

A.Kalvītis:

— Diez vai to spēsim drīzāk par gadu. Nevēlos solīt neizdarāmas lietas. Viena no pamatproblēmām — pašlaik Valsts veterinārais dienests par 70 procentiem ir atkarīgs no naudas, ko saņem no uzņēmumiem. Veterinārajam dienestam būtu jāslēdz daudz kautuvju, taču to nedara, jo dienests dzīvo no to maksājumiem. Neviens vietējais vetārsts nenodarbojas ar uzraudzību. Ja izdosies, tad no 2001.gada Valsts veterinārais dienests tiks finansēts no valsts budžeta. Tad tiks pārtraukta valsts veicinātā korupcija, liekot uzņēmējiem maksāt naudu tiem, kas viņus kontrolē. Tad varbūt šī sistēma tiks sakārtota. Bet, kamēr Veterinārajam dienestam jāiekasē nauda no pārbaudāmajiem uzsņēmumiem, tikmēr tiks tirgotas veterinārās atļaujas un lopi kauti vienalga kur, to darīs vienalga kas. Protams, ir jāpastiprina kontrole, taču tā netiks atrisināta problēma. Jāatzīmē, ka neviena valsts iestāde neatrodas situācijā, ka par 70% tā būtu atkarīga no tiem, kurus pati kontrolē. Šo jautājumu esmu pārrunājis arī ar Ministru prezidentu Andri Šķēli.

— Kā zināms, aizvadītajā vasarā lauksaimniekiem lielus postījumus nodarīja sausums. Vai būs kādas kompensācijas?

A.Kalvītis:

— Sausums sagādāja daudz nepatikšanu lauciniekiem, īpaši lopbarības gatavošanā. Vasaras beigās daudzviet nebija ar ko barot govis, piena izslaukumi kritās, ražas bija zemas, īpaši vasarājiem. Šogad darbojās apdrošināšanas sistēma, kura diemžēl nebija izdomāta līdz galam. Zinot, ka pirms gada bija pārlieku mitrs, visi apdrošināja sējumus pret mitrumu, bet ne pret sausumu. To var saukt nevis par bezatbildību, bet gan par pieredzes trūkumu. Ja ir apdrošināšana, tad vajag apdrošināt sējumus pret visām nelaimēm. Speciālas valsts kompensācijas par sausumā cietušajām teritorijām netika izmaksātas nevienam reģionam. Budžetā šim nolūkam nebija naudas. Vēlreiz jāatceras, ka ir tuvredzīgi apdrošināt laukus tikai pret vienu nelaimi. Aizvadītajā vasarā cietēji bija gan Gulbenē, gan Cēsīs, gan Latgalē.

— Kā tiek vērtēts tas, ka laukos strādā ārzemju firmas? Tas nav slikti, jo, piemēram SIA "Dobele–Agra" nodrošina pastāvīgas darbavietas 30 vietējiem iedzīvotājiem. Ja ārzemnieki pērk mūsu zemi, varbūt viņiem var uzlikt par pienākumu kādu papildu uzdevumu, piemēram, izremontēt pagastmāju?

A.Kalvītis:

— Tas ir, no vienas puses, tīri filozofisks jautājums. No otras puses — vai Latvijai vajag, lai laukos aug usnes. Zeme ir priekš tam, lai to apstrādātu, nevis audzētu krūmus un nezāles. Ja ārzemju cilvēki grib strādāt, lai to arī dara. Tas nav nekas nosodāms. Latviešiem būtu jāmaina stereotipi. Latvija virzās uz ES, tur pēc vairākiem gadu desmitiem starp tautām un nācijām būs maz atšķirību. Tas ir jautājums, kas katram ir jāpārdomā.

— ES valstīs 10 procenti no patērētās dīzeļdegvielas ir bioloģiskā dīzeļdegviela, kuru iegūst no rapša. Vai arī Latvijā iespējama šādas degvielas ražošana?

A.Kalvītis:

— Kāpēc izmanto bioloģisko dīzeļdegvielu? To dara ekonomisku vai ekoloģisku apsvērumu dēļ. Vēl vairāk — cenšas izmantot tos resursus, kas ir atjaunojami. Rapsis ir tā kultūra, no kuras var ražot šādu produktu. ES to tiešām dara, šīs programmas ilgtermiņā tiek attīstītas, valsts nodrošina nodokļu atlaides šim nolūkam. Latvijā rapsi izaudzē tikai apmēram 10 tūkstošus tonnu. To daudzumu varam patērēt, nekas pāri nepaliek. Šiem mērķiem nav ražošanas. Ir kāds cits jaunums. No 2003.gada benzīnam tiks pievienots spirts piecu procentu apjomā. Spirtu ražos no graudiem. Talsu pusē uzcels rūpnīcu, kas ražos speciāli šai degvielai piedevu no graudiem. Jau ir iestrādātas akcīzes nodokļa atlaides, tādējādi dodot signālu iespējamajiem investētājiem. Latvijas valdība politiski atbalsta šo procesu. Šķiet, ka graudus varam saražot vairāk nekā rapsi. Nekas dzīvē nav obligāts. Nevajag iedomāties, ka tas, kas notiek ES, ir obligāts arī Latvijai.

— Kāpēc zemnieki savām vajadzībām nedrīkst ievest reģistrētas ķimikālijas no citām Eiropas valstīm? Tur šī produkcija ir pat četras reizes lētāka nekā Latvijā. Dažām ķimikāliju izplatītājfirmām šeit ir monopolstāvoklis.

A.Kalvītis:

— Pašlaik Augu aizsardzības dienestā notiek reorganizācija, tiks mainīta līdzšinējā sistēma. Man ir informācija, ka tiek lobētas atsevišķu firmu intereses, tādējādi mākslīgi tiek uzturētas augstākas cenas valstī. Nevar ļaut ar ķimikālijām tirgoties jebkuram, kurš to vēlas. Šiem speciālistiem ir jābūt kvalificētiem.

Dagnija Muceniece — "Latvijas Vēstnesim"