1993.gada 3.februāra sēdes stenogramma

Vakara sēdē

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Birkavs.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, turpināsim darbu! Pirmais pēc pārtraukuma runā Preinberga kungs, pēc tam Felsa kungs, tad Lucāna kungs, pēc tam Kinnas kungs un pašās beigās – Karlsona kungs.

Lūdzu, Preinberga kungs!

G.Preinbergs: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Man ļoti gribētos teikt tā – mēs runājam par tādām lietām, kas ir absolūti skaidras, ir skaidrs arī tas, ka ir īpaša mūsu pašu Ministru padomes radīta institūcija, kurai vajadzētu nodarboties ar šīm problēmām. Es gribu atgādināt, ka pērnā gada jūlijā mēs šeit, Augstākajā padomē, pieņēmām lēmumu par pilnvaru piešķiršanu Ministru padomei, lai uzlabotu iedzīvotāju apgādi ar pārtikas produktiem. Tas mehānisms ir iestrādāts. Ir! Turklāt šīs pilnvaras mēs pagarinājām septembrī un vēlreiz novembrī. Kad šeit ārējās tirdzniecības ministra vietnieks Ūdra kungs sniedza pārskatu par savu darbu un es viņam uzdevu jautājumu tieši par šīm problēmām, viņš centās mums visiem iestāstīt, ka viss esot kārtībā, un, ja ne gluži kārtībā, tad uz labo pusi ejot jau nu noteikti. Bet jūs redzat, kāda ir situācija.

Es negribētu iedziļināties sīkumos, esiet tik laipni, pašķirstiet šodienas “Dienu”! Tur ir mans raksts par situāciju Latvijā, īpaši Rīgā un citās pilsētās, ar pārtikas preču tirdzniecību. Tas, kas šobrīd notiek, tā vairs nav tikai nekārtība, tā ir nejēdzība. Iepriekš runājušie kolēģi faktiski runāja par divām lietām. Prece un nauda. Nauda un prece. Bet viņi aizmirsa pašu galveno, trešo subjektu – tas ir pircējs, tas ir patērētājs. Par to mēs neviena vārda neesam teikuši. Turklāt es vēl gribētu sacīt, ka visa mūsu saruna diezin kāpēc tiek reducēta tikai uz Centrāltirgu. Mīļie cilvēki, mums ir oficiāli tirgi un vēl lielāks vairums neoficiālo tirgu, kas ir stihiski radušies, bet šobrīd jau nostiprinājušies.

Kas tad būtībā ir tirgus? Ja mēs neapspriežam pašu definīciju, par ko jau Punovska kungs runāja, es negribētu atkārtoties, bet katrā ziņā gribētu teikt, ka tirgus ir tautas bagātības apliecinātājs – vai tāds vispār ir, cik liels tas ir, cik liela apgrozība tur ir un cik daudz cilvēku tur nāk, pērk un pārdod. Turklāt tirgum ir jāgarantē arī tautas veselība, tam ir jābūt atbildīgam par savu tirdzniecību. Ja mēs runājam par šīm problēmām, tad kļūst redzami divi virzieni.

Pirmais. Par preču kvantitāti, par to, cik tad šo preču ir. Šeit mēs varētu runāt arī par to, no kurienes tās nāk un kas tās tirgo. Otrs jautājums – tā ir kvalitāte. Un abi šie jautājumi ir cieši saistīti. Par kvalitāti runājot, protams, svarīga ir speciālistu ekspertīze. Un, treškārt, jautājums ir par kārtību tirgū.

Kā es saprotu, Kiršteina kunga ieteiktais lēmums faktiski virzīts uz vienu, tas ir, uz to, lai aizsargātu vietējo tirgu un Latvijas zemnieku intereses, dotu Čepāņa kunga pieminētās garantijas, ka viņi varēs pārdot savas preces. Tas ir loģiski, tas ir saprotams, un tas ir atbalstāms. Bet es vēl gribētu pateikt, ka pats pirmais uzdevums tomēr ir aizsargāt iedzīvotāju veselību. Tas ir pats pirmais jautājums. Otrais, kuru es te pieminēju kā pirmo, katrā ziņā ir pakārtots jautājums.

Lūk, šajā sakarībā, manuprāt, Kiršteina kunga ieteiktais lēmums ir atbalstāms pat ar visiem tā trūkumiem. Mums jāsaprot, ka ir nepieciešams vesels komplekss lēmumu vai likumu. Kā to izveidot, es nezinu, bet jābūt nevis tikai vienam vien likumam, vajadzīga varbūt pat likumu pakete. Bet šobrīd šis lēmums būtībā ir ugunsdzēsības pasākums. Tāds stāvoklis nedrīkst turpināties, mums visiem, cienījamie kolēģi, ir jāsaprot, ka mēs esam uz masveida elementāras toksikozes, tas ir, saindēšanās ar barības produktiem, uz epidēmijas vai uz epizootijas sliekšņa. Tas, ko es saku, nav blēņas, tie ir fakti, kurus noliegt, es šaubos, vai kāds no jums varēs. Jo tas, kas notiek šajos tirgos, it īpaši neoficiālajos, ir vairāk nekā briesmīgi. Es varētu minēt piemērus. Cilvēks izņem gaļas gabalu no portfeļa un pārdod. Es varētu pateikt arī to, ka uz galda ir liemenis, un jūs nevarat pateikt, vai tas trusis vai zaķis. Es varētu pateikt, ka ir apšaubāma gaļas kvalitāte, jo to tirgo bez dokumentiem, bez zīmogiem, bez nekā un jūs nezināt, vai pērkat vesela dzīvnieka gaļu vai piespiedu kārtā kauta dzīvnieka gaļu, vai, Dievs pasarg, jūs pērkat dzīvnieka līķa gaļu. To mēs nezinām.

Lūk, šā iemesla dēļ mēs nākam klajā ar priekšlikumu papildināt un nedaudz grozīt šo lēmumu, varbūt tad par tā pieņemšanu varētu būt runa. Proti, šeit ir faktiski tikai viens teikums: nodarboties ar tirdzniecību Latvijas tirgos var atļaut tikai Baltijas valstu pilsoņiem un iedzīvotājiem šim nolūkam paredzētās un atbilstoši iekārtotās vietās, ja ir dokumenti, kas apliecina preču kvalitātes atbilstību pastāvošajai kārtībai.

Es vēl gribētu runāt par šiem jau minētajiem kaukāziešu mandarīniem, apelsīniem un tā tālāk. Manuprāt, par to vispār nebūtu jālauž šķēpi. Augļi ir vajadzīgi. Lai šie cilvēki brauc šurp un tirgojas! Bet sakiet, lūdzu, kāpēc gan tai pašā tirgū nevarētu būt, teiksim, gruzīnu veikals, uzbeku veikals vai kāds cits? Ievediet, izejiet visas ekspertīzes, nododiet šajā veikalā, lai tas tirgo! Lai arī dienvidniekiem ir sava tirdzniecības vieta, bet lai tā ir oficiāla, pārbaudīta un tiktu tirgoti cilvēkiem nekaitīgi produkti. Lūk, tādā veidā mēs arī saglabātu šo cenu, varbūt pat panāktu cenas krišanos un, galvenais, aizsargātu savu zemnieku tirgū. Paldies.

Priekšsēdētājs: Nākamais runā Felsa kungs. Pēc tam – Lucāna kungs.

A.Felss: Godātie kolēģi! Tas, ko teica iepriekšējais runātājs, visādā ziņā ir balstīts uz daudziem un dažādiem faktiem, protams, jāizdara secinājumi par to, kāpēc vienam otram cilvēkam ir jātirgojas no čemodāna un galu galā – kas ir par iemeslu tam, ka šāda situācija vēl joprojām pastāv mūsu tirgos un vispār tirdzniecībā, bet tas nu tā. Konkrētā lēmuma sakarā es gribētu teikt sekojošo. Tā kā ļoti daudzi runātāji jau izteica savus priekšlikumus un arī mūsu komisijai un Lauku frakcijai ir vairāki ierosinājumi, es domāju, ka pie tāda ļoti loģiska kopsaucēja mēs šodien diez vai te nonāksim. Šie iesniegumi un priekšlikumi ir jāizskata un jāmēģina, pamatojoties uz tiem, radīt vai nu viena dokumenta, vai arī vairāku lēmumu projektus. Es ierosinātu to izdarīt līdz nākamajai otrdienai. Tātad visus tos, kuri ir ieinteresēti šā dokumenta izstrādē, arī Ābiķa kungu un citus, aicinu sanākt kopā, lai līdz otrdienai izstrādātu vienotu projektu vai arī vienotu koncepciju par šo jautājumu. Arī man personiski ir daži priekšlikumi šā jautājuma sakarā, bet es ceru, ka tie tiks izskatīti tāpat kā pārējie un plenārsēdei tiks iesniegts viens konkrēts dokuments. Es gribētu aicināt jūs atbalstīt šādu nostādni, jo diez vai mēs šodien varētu pieņemt kādu lēmumu šajā jautājumā, pat ja ļoti gribētu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Runā Lucāna kungs, pēc tam – Kinnas kungs.

J.Lucāns: Godātie kolēģi! Kaut arī zālē ir maz cilvēku, tomēr zemniekam šis jautājums, manuprāt, ir pat ļoti svarīgs. Mani, protams, ļoti ieinteresēja Kiršteina kunga brīnišķīgie izteikumi par pagasta tirgiem, tādēļ es gribētu ieteikt Kiršteina kungam varbūt kādreiz aizbraukt uz laukiem un ieskatīties šajos pagasta tirgos, lai būtu reāls priekšstats par to, kas dzīvē notiek. Bet, ja mēs runājam nopietni par zemnieku interesēm, tad man gribētos, lai mēs mazliet paanalizētu, kas tad īsti pašreiz zemniekam sāp. Breša kungs jau nedaudz par to runāja, arī Čepāņa kungs runāja.

Mēģināsim iedomāties zemnieka situāciju. Kur zemniekam likt saražoto produkciju? Valsts uzņēmumam nodot nav nekādas jēgas, jo tur neviens nemaksā naudu. Tas būtu ērti, bet tam nav jēgas, jo nemaksā naudu. Tātad atliek vienīgi otrais ceļš – tirgoties, bet izrādās, ka šī tirgošanās ir pārvērsta par veselu mocību sistēmu. Šis mocību ceļš sākas ar to, ka vispirms no mafijas jānopērk vieta tirgū. Nākamie draudi ir tādi: ja tu gribi ātrāk tikt no savas preces vaļā un palaid cenu zemāk, par to atkal ir visādas sankcijas. Diemžēl tā tas notiek. Es esmu runājis ar cilvēkiem, viņi ir stāstījuši man par visu šo postu, kas valda tirgū. Un visbeidzot – katrs, kuram tā vai citādi laimējies nokļūt tirgū, ir spiests maksāt nodevas tam vai citam ādas jakā tērptam jaunam cilvēkam. Redziet, tās ir vislielākās nelaimes, kas pašreiz nomāc zemnieku, kurš ir nostādīts gandrīz vai bezizejas stāvoklī. Nodot savu produkciju valsts uzņēmumiem arī turpmāk zemniekam nebūs izdevīgi, jo valsts uzņēmumi sašaurinās un produkcijas daudzums, ko tie pārstrādā, attiecīgi samazinās, tātad, protams, atskaitījumi būs arvien lielāki, jo uzņēmums gribēs gūt peļņu, bet savukārt zemniekam tas būs neizdevīgi.

Ja mēs kaut cik izprotam šo attīstības gaitu, mums jāsaprot viens: turpmāk tirgus būs tā vieta, kur zemnieks lielā daudzumā realizēs savu produkciju. Ja mēs šajā tirgus sistēmā neievedam elementāru kārtību, tad tas vienkārši liecina par to (un to jau mēs tagad redzam), ka mūsu valsts funkciju pildītāji nav spējīgi veikt savas funkcijas. Sakiet, kas mums liedz panākt elementāru kārtību tirgū, kāpēc cilvēks, kas ir atbraucis uz tirgu, nevarētu, samaksājot normālu samaksu tirgus administrācijai, dabūt tirgošanās vietu, svarus un visu pārējo, kas ir nepieciešams, lai tirgotos? Bet diemžēl tā nav. Tas viss notiek mūsu acu priekšā, un mēs neko neesam spējīgi izdarīt, lai šis nenormālais stāvoklis galu galā izbeigtos. Tas vienkārši pārsteidz! Ja mēs gribam par šo lietu runāt nopietni, tad šī problēma, pēc manām domām, ir viena no pirmajām, kas jāatrisina. Turklāt runa jau nav tikai par Centrāltirgu, tā tas ir praktiski visos Rīgas tirgos, jebkurā mazajā tirdziņā ir šie cilvēki, kas iekasē naudu no zemnieka, bet mēs visu laiku izliekamies, ka to neredzam.

Es domāju, ka šodien mēs nevaram runāt par Kiršteina kunga projekta pieņemšanu, drīzāk varētu runāt par Ābiķa kunga projekta apspriešanu, jo tas ir tuvāk patiesībai, tomēr, manuprāt, visloģiskākais un sakarīgākais bija Čepāņa kunga ierosinājums, ka Tirdzniecības komisija vistuvākajā laikā dos pavisam reālus uz nopietnākas izpētes rezultātiem dibinātus priekšlikumus par to, kā šīs lietas Latvijas tirgos nokārtot. Šis jautājums nav tik vienkāršs, un es domāju, ka mēs to nedrīkstam izlaist no mūsu uzmanības loka.

Man šķiet nepieņemams arī priekšlikums par to, ka uteni, tas ir, krāmu tirgu, vajadzētu aizliegt, lai tirgus paliek tikai zemniekiem. Varbūt tā arī būtu labāk un tirgus platība kļūtu lielāka, jo tā tiešām ir pārāk maza. Bet tādā gadījumā jādomā, kur šis krāmu tirgu pārcelsies, jo, ja nebūs šā krāmu tirgus, tad mēs atkal daudziem cilvēkiem, kuri pašreiz varbūt pārdod pēdējo, lai kaut kā izdzīvotu, atņemsim jebkādas iespējas. Tas krāmu tirgus jau nav radies no labas dzīves. Visas šīs lietas ir jāņem vērā. Ja reiz šī valsts sistēma, kas pakāpeniski mirst, kļūst pārāk dārga un neracionāla un mēs nespējam tajā neko sakārtot, tad jārēķinās ar to, ka tirgus būs tā vieta, kur notiks galvenā tirgošanās, tāpēc tirgum jābūt lielākam, plašākam un arī labākā kārtībā. Te nepieciešami daudz nopietnāki lēmumi un nopietnāka izpēte pirms šo lēmumu pieņemšanas. Paldies.

Priekšsēdētājs: Kinnas kungs, pēc tam – Karlsona kungs.

J.Kinna: Cienītie kolēģi! Mēs šodien ļoti ilgi apspriežam dokumentu, kuru iesniedza Aleksandrs Kiršteins un kurā risināts jautājums par to, kas drīkst un kas nedrīkst tirgoties – vai tie ir Baltijas valstu pilsoņi, vai tie ir Latvijas iedzīvotāji, vai arī tas ir brīvais tirgus. Un tomēr es domāju, ka, kaut gan mēs varam pieņemt bezgala daudz dažādu ierobežojumu, ja tirgus īpašnieks vai apsaimniekotājs nevēlēsies īstenot tos vai citus ierobežojumus, tad viņš tos nekad arī neīstenos.

Un tāpēc, atbalstot Kiršteina kunga ierosinājumus, es tomēr ieteiktu padomāt par to, kas ir šīs problēmas pamatā. Varētu teikt, ka pamatā ir īpašuma jautājums. Labi, šobrīd mēs nespējam atrisināt jautājumu par tirgus īpašumu, bet tad runāsim par valdījumu! No elementārās teorijas viedokļa – kam tad ir vajadzīgi tirgi? Pirmkārt, tirgi ir vajadzīgi pašvaldībām, lai nodrošinātu attiecīgajā teritorijā dzīvojošo cilvēku apgādi ar pārtiku, nodrošinātu iespēju nopirkt. Un, otrkārt, tirgi ir vajadzīgi ražotājam. Šajā apstāklī arī ir mūsu priekšlikuma sāls. Ja mēs gribam, lai šie tirgi normāli funkcionētu, tad tie nevar piederēt starpnieku organizācijai vai atrasties starpnieku organizācijas valdījumā. Starpnieku organizācija šajā gadījumā ir patērētāju biedrība. Tirgu vajadzētu pārvaldīt pašvaldībām un ražotājiem. Es ierosinu šodien šo jautājumu apspriest un varbūt pat pa punktiem nobalsot, lai līdz otrdienai varētu izstrādāt galīgo redakciju un nobalsot par to.

Bija arī tāds priekšlikums, ka Čepāņa kunga vadītā komisija varētu visus šos jautājumus nostādīt uz zinātniskiem pamatiem, savākt visu nepieciešamo informāciju un izstrādāt ļoti skaistu un labu lēmuma projektu. Es godīgi saku, Čepāņa kungs, es neticu tam, ka jūsu komisija šo darbu var izdarīt. Jūsu komisija un arī jūs pats personiski esat pārāk cieši saistīts ar Patērētāju biedrību savienību un vienmēr aizstāvēsit tās intereses. Tāpēc es domāju, ka lēmuma projekts ir jāizstrādā citai komisijai. Tirdzniecības komisija, protams, varētu piedalīties. Bet vēlreiz atkārtoju, es neticu, ka Tirdzniecības komisija viena pati šo darbu varētu paveikt. Paldies.

Priekšsēdētājs: Karlsona kungs – lūdzu!

J.Karlsons: Godātais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Čepāņa kungs jau jūs informēja par Tirdzniecības un pakalpojumu komisijas darbu, par visu ar tirgus reorganizāciju saistīto priekšlikumu un informācijas apkopošanu. Es pilnīgi atbalstu viedokli, ka tirgus darbības sakārtošanai nepieciešams komplekss risinājums, un pretēji Kinnas kungam domāju, ka Tirdzniecības komisija noteikti tiks galā ar šo jautājumu, ceru, visdrīzākajā laikā.

Gribu jūs iepazīstināt ar izrakstu no izziņas par policijas darbu Rīgas tirgos. Rīgas pilsētas teritorijā ir šādi tirgi: Centrālais tirgus, Vidzemes tirgus, Čiekurkalna tirgus, Āgenskalna tirgus, Vecmīlgrāvja tirgus, Komerctirgus, Rumbula, Latgales tirgus. Tālāk seko apraksts par to, kas tiek darīts, un tā tālāk. Un šeit ir pats galvenais, turklāt tas attiecas uz visiem Rīgas pilsētas tirgiem, bet uz Centrāltirgu jo īpaši, tur tirgojas daudz tādu personu, kas atbraukušas no citām bijušās PSRS republikām. Šīs personas, sevišķi dienvidnieki, ilgstoši dzīvo Latvijas Republikā, nodarbojas ar tirdzniecību, bet bieži vien izdara kriminālnoziegumus. Tāpēc ir ierosinājums – šīm personām, kad tās iebrauc republikā, robežapsardzes dienests varētu izsniegt ieliktni pasē, kurā būtu atzīme par atrašanos republikā tikai uz noteiktu laiku. Ja persona pazaudētu ieliktni, pret to varētu piemērot administratīvu sodu, varētu to pat izraidīt no Latvijas.

Rīgas pilsētas kriminālpolicijas darbinieki šā gada augustā un septembrī veica pārbaudes viesnīcā “Viktorija” un “Tūrists”. Tur līdz ar vieglas uzvedības sievietēm tika aizturēti daudzi kaukāzieši. 12 cilvēkus nosūtīja pārbaudei uz speciālā režīma venerisko slimnīcu un pusei no viņiem tika atklātas dažāda veida slimības. Tajā pašā laikā Rīgas pilsētas prokuratūra sakarā ar minētajiem faktiem veic dienesta izmeklēšanu, jo uzskata, ka šo personu ievietošana slimnīcā ir nelikumīga. Tālāk seko dažādi ieteikumi – gan Tirdzniecības komisijai, gan Augstākajai padomei – par to, ko varētu darīt, lai novērstu šos trūkumus. Viens no tiem: noteikt iebraukšanas un dzīvošanas kārtību no ārzemēm iebraukušajām personām.

Es vairs nekavēšu jūsu uzmanību pie šā dokumenta, bet šajā sakarībā gribu vēlreiz apstiprināt to, ko teicu vakar pie mikrofona, kad tika spriests par LNNK deputātu grupas iesniegtā lēmuma projekta iekļaušanu darba kārtībā. Tirdzniecības komisijā, izskatot šo dokumentu, netika izteikti nekādi noraidoši aizrādījumi. Un mans personiskais viedoklis ir tāds, ka šā projekta virzīšana un pieņemšana nekādā gadījumā nevar traucēt tirgus darbības uzlabošanu, bet gan var tikai veicināt to. Uzskatu, ka šajā sakarībā man piedēvēt atmiņas vai, vēl vairāk, sirdsapziņas trūkumu ir vismaz nekorekti vai nevietā.

Esmu runājis arī ar tirgus administrāciju. Arī tā apstiprināja, ka šāda veida pasākumi noteikti dotu tai iespējas radīt normālākus apstākļus Rīgas Centrāltirgū. Tāpēc es griežos pie jums un vēlreiz aicinu tomēr pieņemt šo projektu, lai beidzot sāktos normāla tirgus, galvenokārt Rīgas Centrāltirgus, darbība. Paldies.

Priekšsēdētājs: Galavārds Kiršteina kungam.

A.Kiršteins: Godājamie deputāti! Es esmu jums ļoti pateicīgs par šeit izteiktajiem priekšlikumiem. Un, kā teica Lucāna kungs, vienas likumdošanas jautājumu grupas ietvaros mēs faktiski apskatījām četrus pilnīgi atšķirīgus, dažādu komisiju izstrādātus projektus.

Tātad šeit pirmā problēma ir starpvalstu attiecības, par ko atbild Ārlietu komisija. Un es jums piedāvāju tikai vienu lēmumu no visas šīs paketes.

Otrais jautājums – tirdzniecības problēmas. Ar to nodarbojas Tirdzniecības komisija. Un šeit ir vairāki lēmumi un lēmumu grupas.

Trešais jautājums – noziedzība un korupcija. Ar šīm problēmām nodarbojas Iekšlietu un aizsardzības komisija un attiecīgie dienesti. Tā ir pavisam atšķirīgu jautājumu grupa.

Ceturtais jautājums ir viss, kas ir saistīts ar grozījumiem likumdošanas aktos. Par to ir atbildīga Likumdošanas jautājumu komisija.

Es esmu ļoti pagodināts, ka mūsu necilais priekšlikums tika izvērsts tik plaši un notika plašas debates par visu Augstākās padomes darbību un Saeimas darbību nākamajos divarpus gados.

Bet es gribētu ļoti īsi, man vairāk par piecām minūtēm nevajadzēs, tikai ļoti īsi to svarīgāko izcelt. Tas, ko Plotnieka kungs teica par ārzemju…, respektīvi, par to, vai tās ir fiziskās vai juridiskās personas, nekādu problēmu nerada, jo atsevišķu SIA un uzņēmumu ārzemju kapitāla ieguldījumu problēmas regulē vesela virkne īpašu likumdošanas aktu un lēmumu. Un atbilde šeit ir ļoti vienkārša. Ja Izraēlas, Armēnijas, ASV SIA tirgosies un tur nebūs neviena Latvijas pilsoņa, tad loģiski, ka šī SIA tur nevarēs tirgoties. Bet, ja tur Latvijas pilsonis nodarbosies ar šo tirdzniecību, tad nebūs nekādu problēmu. Tā ka šeit varbūt pat nevajadzētu neko mainīt.

Mani drusciņ izbrīnīja Ēlerta kunga doma, ka tirgū sēž profesionāli pārpircēji, tirgotāji no dienvidiem. Nu, lai viņi tirgojas! Mūsu uzdevums ir tieši veicināt spēcīgu Latvijas importa firmu nodibināšanu.

Čepāņa kunga izteikumi par to, ka Rīgas dome varētu izlemt, kā tirgoties un tā tālāk, ir ļoti pareizi. Rīgas dome izlems jautājumu par vietām un teritoriju, bet Rīgas dome neizlems starpvalstu attiecību jautājumus, Čepāņa kungs. Rīgas dome nepieņems lēmumu, ka var tirgoties Baltijas valstu pilsoņi. Tas ir jāpieņem Augstākajai padomei.

Vēl es gribētu komentēt Preinberga kunga iesniegto priekšlikumu. Piekrītu, ka var papildināt, ka tirdzniecība ir atļauta Baltijas valstu pilsoņiem un iedzīvotājiem šim nolūkam paredzētās un atbilstoši iekārtotās vietās. Bet, ja ir runa par dokumentiem, kas apliecina preču kvalitātes atbilstību izvirzītajām prasībām, tad tā jau ir šo nākamo regulējošo lēmumu darbības sfēra. Šajā projektā varbūt tieši par šiem dokumentiem nevajadzētu rakstīt – tās ir manas domas.

Godājamie deputāti, es vēlreiz atkārtoju, mēs nonākam pie tā, ka ir četras pilnīgi atšķirīgu jautājumu grupas, kas saistītas ar šo problēmu, – starpvalstu problēmas, tirdzniecības problēmas, noziedzības un korupcijas problēmas un kā pēdējā – likumdošanas aktu grozīšanas problēma. Tas ir mīts, ka vienā lēmumā varētu apvienot četras jautājumu grupas, tas ir ļoti nereāli, jo katrā šajā grupā varētu būt 2, 3, 12 vai 13 lēmumi un likumi.

Šeit tika iesniegts tikai viens – pirmais lēmums, kas regulē starpvalstu attiecības un par ko būs atbildīga Ārlietu komisija. Es aizmirsu pateikt, es atvainojos. Mans priekšlikums ir balsošanu veikt otrdien, kad būs visi cilvēki. Mēs atbalstām arī iesniegumu par Rīgas tirgu darba uzlabošanu, par Centrāltirgu. Te gandrīz viss ir pareizi uzrakstīts, tikai acīmredzot tas būtu jāveido jau kā nākamais atsevišķais lēmums, kā veidot šo tirgu. Šo lēmumu mēs katrā ziņā atbalstīsim.

Bet es tikai gribētu nobeigumā pateikt, kas notiks, ja mēs nespersim šo pirmo soli, godājamie deputāti. Es nerunāju, kas notiks, ja mēs nepieņemsim pārējos lēmumus šajās četrās lēmumu un likumdošanas aktu grupās.

Pirmkārt, ja netiks pieņemts šis lēmums, tad, es domāju, tas katram ir skaidrs, Rīga nebūs vis kā neatkarīgas valsts galvaspilsēta, tā joprojām izskatīsies kā NVS provinces pilsēta ar visām no tā izrietošām sekām.

20.martā, lai gan es atļaujos drusciņ šaubīties par šo termiņu, tiks ieviestas vīzas, un 20.martā burtiski tiks paralizēts Konsulārā departamenta darbs sakarā ar vīzu izsniegšanu, jo visi iesniegs Latvijas vēstniecībās un konsulātos apmēram šādus dokumentus: “Lūdzu izsniegt man iebraukšanas vīzu Latvijā sakarā ar to, ka es gribu uzlabot Latvijas iedzīvotāju apgādi ar pārtikas produktiem.”

Otrkārt, mums acīmredzot būs jāpieņem atsevišķs lēmums, kurā mēs aicināsim Nikaragvas un Kolumbijas zemniekus personiski ierasties Latvijas tirgos, lai pazeminātu banānu cenas. Jo pretējā gadījumā nebūs loģiski, ja mēs ļausim tikai vienas valsts pilsoņiem šeit ierasties un tirgoties personiski.

Treškārt, kā jau es teicu, neradīsies tieši Latvijas importa firmas, kuras nodarbosies ar šo dienvidu republiku produktu importēšanu Latvijā vairumtirdzniecībā. Un nebūs nodokļu maksājumu un visu pārējo maksājumu Latvijas valsts kasē, kā jūs ļoti labi saprotat.

Ceturtkārt, pati galvenā ir politiskā problēma. Godājamie kolēģi, ja mēs radām šādas priekšrocības tirdzniecībai ar Lietuvu un Igauniju, tad Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas valdībām radīsies vēlēšanās drīzāk noslēgt attiecīgus brīvās tirdzniecības līgumus ar Latviju. Importa tarifa likmes pašreiz ir divreiz augstākas Latvijas importētājiem, es runāju par Krievijas precēm, nekā Vācijas vai kādas citas valsts preču ievedējiem, tāpēc ka gluži politisku iemeslu dēļ Krievija ar šīm valstīm ir noslēgusi dažādus līgumus par starptautisko labvēlību, bet politisku iemeslu dēļ šie līgumi netiek slēgti ar Latviju. Tātad tiks sakārtoti likumdošanas akti arī attiecībās ar Krieviju un Ukrainu un politiskie iemesli nedominēs pār ekonomiskajiem. Mums nav ar šīm valstīm nekādu līgumu, un tie arī netiek gatavoti dažādu politisku iemeslu dēļ. Tāpēc sakārtosim attiecības ar Igauniju un Lietuvu.

Nobeidzot es vēlreiz gribētu aicināt pieņemt tikai pirmo lēmumu, lai normāli varētu strādāt mūsu Konsulārais departaments, respektīvi, Konsulārā departamenta cilvēki, un pēc tam secīgi izskatīsim katru nākamo lēmumu, kas uzlabotu šo tirgus darbu. Nekādā gadījumā tas nebūs viens lēmums. Balsošanu es aicinātu izdarīt nākamajā otrdienā pulksten 13.00.

Priekšsēdētājs: Kiršteina kungs, man ir priekšlikums pirmām kārtām sakārtot šo lēmumu un apspriest to otrdien. Man ir četri rakstveida un daži mutvārdu priekšlikumi. Ja jūs piekristu variantam, ka šos rakstveida priekšlikumus, kurus jūs pieņemat, arī Preinberga kunga priekšlikumu par tirdzniecības vietām, iestrādāsit lēmuma projektā, tad šodien mēs vienkārši nobalsosim, ka otrdien izskatām lēmumu un nobalsojam par to. Jums nav pret to iebildumu? Tātad, godātie kolēģi, es lieku uz balsošanu tikai vienu jautājumu, ka mēs ietvaram darba kārtībā lēmumu “Par tirdzniecību ar pārtikas precēm Latvijas tirgos”, bet pašu lēmuma tekstu apspriedīsim otrdien un tad arī balsosim par to galīgajā veidā.

Lūdzu, Zaščerinska kungs!

J.Zaščerinskis: Cienījamie kolēģi! Neviens no pašlaik iesniegtajiem projektiem nedod kompleksu risinājumu. Es gribētu ierosināt – pagaidīsim divas nedēļas. Ja Čepāņa kunga komisija strādā, ja tur jau ir tik liela iestrāde, kas sola kompleksu risinājumu, tad vajag dot laiku, tāpēc es ierosinu atlikt šā jautājuma izskatīšanu uz divām nedēļām un visus pašreizējos iesniegumus saskaņot ar Čepāņa komisijas iestrādi un jautājumu izskatīt pēc divām nedēļām.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kinnas kungs, lūdzu!

J.Kinna: Birkava kungs, man ir jautājums. Vai pēc jūsu sākotnējās formulas jāsaprot, ka šā lēmuma tekstā otrdien varētu būt iekļauts arī mūsu izvirzītais priekšlikums, vai mums ir jānāk ar jaunu likumdošanas iniciatīvu un jāizvirza tas pilnīgi no jauna?

Priekšsēdētājs: Nē. Tieši tas arī ir tas, ko es vēlējos precizēt ar Kiršteina kungu. Jums ir desmit deputātu iesniegums, ko mēs varētu it kā tagad apspriest, vai iekļaut to iekšā vai ne, par to konceptuāli nobalsojot. Bet to var izlemt arī darba grupa, kas sagatavos galīgo variantu.

Lūdzu, Kiršteina kungs!

A.Kiršteins: Mēs sagatavosim galīgo variantu uz otrdienu, bet pamatā ir, kā es vēlreiz atkārtoju, pirmais lēmums no šīs četru lēmumu paketes, bet mēs vēl apspriedīsimies ar Lauksaimniecības komisiju atsevišķi.

Priekšsēdētājs: Šis priekšlikums, protams, nav jāiesniedz atkārtoti, par to tiks balsots, ja jūs to prasīsit, apspriežot lēmuma projektu galīgajā variantā. Tas ir izsniegts.

Kides kungs, lūdzu!

E.Kide: Es tā sapratu no Kiršteina kunga, ka viņš liek priekšā viena vienota lēmuma projekta vietā, kas sastāvētu no vairākiem punktiem, kuri risina atsevišķas problēmas, dot par Rīgas tirgu vairākus lēmumus – Nr.1, Nr.2, Nr.3 un tā tālāk. Līdz šim mums parlamentā tāda prakse nav bijusi, ka katra komisija par vienotu problēmu dotu savu lēmumu. Varbūt tomēr būtu racionālāk visus šos lēmuma punktus, kuri šodien izskanēja, apvienot vienā lēmumā, lai tauta vienlaikus saņemtu kopēju kompleksu lēmumu. Tāpēc es atbalstu Zaščerinska kunga priekšlikumu – pagaidīt divas nedēļas, kamēr Tirdzniecības un pakalpojumu komisija dotu šo komplekso lēmumu, un tad to izskatīt. Kiršteina kungs gan teica, ka nevar uzticēt šai komisijai šāda lēmuma sastādīšanu, kā es saprotu, bet tad ir jājautā, kādēļ šāda komisija vispār ir un ko tad tai var uzticēt?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kiršteina kungs!

A.Kiršteins: Es vēlreiz atkārtoju, ka tas ir lēmums, kas skar Ārlietu komisijas darbu un starpvalstu attiecības. Un arī Ārlietu komisijai tas būs jāaizstāv, tiekoties ar Krievijas Augstākās padomes Ārlietu komisijas dalībniekiem. Tā ka, godājamais Kides kungs, mums nebūs atsevišķu lēmumu par tirdzniecību pirmdienās, otrdienās un trešdienās. Tas ir starpvalstu lēmums, kas regulēs starpvalstu attiecības, un Tirdzniecības komisija nevar iestrādāt vienā lēmumā dažādus punktus – par starpvalstu attiecībām un par tehnisku uzlabošanu, teiksim, būdu noformēšanu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kides kungs!

E.Kide: Es varētu pieņemt Kiršteina kunga priekšlikumu, ja lēmuma projekta nosaukums būtu “Par vīzu jautājuma risināšanu un vīzu izrakstīšanas sarežģītības nokārtošanu” vai kādā citā aspektā, kas ir Ārlietu komisijas kompetencē. Es sapratu, ka mēs visu dienu izskatām Rīgas tirgus kompleksās problēmas, nevis vienu problēmu, kas radusies Ārlietu komisijai.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, es domāju, ka vislabāk mēs varēsim šo jautājumu izšķirt balsojot. Tātad patlaban ir priekšlikums sagatavot jaunu lēmuma projektu un turpināt tā apspriešanu pēc divām nedēļām, uzticot šo darbu Čepāņa kunga komisijai kopā ar autoriem, kas šodien ir iesnieguši savus priekšlikumus.

Otrs variants ir Kiršteina kunga priekšlikums, ka šo priekšlikumu autoriem jāsagatavo lēmums jau līdz otrdienai, un otrdien mēs turpinām pa punktiem apspriest un nobalsojam.

Lūdzu, Ābiķa kungs!

Dz.Ābiķis: Es, starp citu, piekrītu pirmajam variantam. Tas tomēr ir nopietnāks. Es gan saku, ka nepretendēju ne uz kādu absolūto patiesību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad ir divi procedūras jautājumi. Pirmais – Tirdzniecības komisija pēc divām nedēļām iesniedz mums jaunu lēmuma projektu, ņemot vērā visus šodien izteiktos un iesniegtos priekšlikumus, un tad mēs to apspriedīsim. Par to arī balsojam.

Preinberga kungs, lūdzu!

G.Preinbergs: Cienījamie kolēģi! Es neredzu pretrunas starp Kiršteina kunga ieteikto lēmumu un to, ko izstrādā Čepāņa kungs. Tas taču viens otru tikai papildinās. Savā runā es jau minēju, ka Kiršteina kunga lēmums pašreiz ir, kā saka, ugunsdzēsības pasākums.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, mēs varam diskutēt bezgalīgi, bet jautājumu tik un tā izšķirs balsojot.

Kinnas kungs, lūdzu!

J.Kinna: Es atvainojos, Birkava kungs, es nepiekrītu jūsu formulai. Šajā gadījumā, ja es balsoju “pret”, tad iznāk, ka es balsoju pret to, ka Tirdzniecības komisijai jāstrādā. Šai komisijai ir jāstrādā. No tā, kā jūs esat noformulējis, iznāk, ka mēs balsosim pret to, ka komisijai ir jāstrādā.

Priekšsēdētājs: Kinnas kungs, tas nebija mans priekšlikums. Tas bija deputātu priekšlikums, un savas attiecības ar viņiem jūs varat noskaidrot balsojot.

Lūdzu, Čepāņa kungs!

A.Čepānis: Divas piezīmes pirms balsošanas. Pirmkārt, tā kā es neesmu Kinnas kunga brūte, tad es nealkstu pēc viņa uzticības. (Zālē smiekli.)

Otrkārt, vai Tirdzniecības komisijai ir jāstrādā vai nav jāstrādā, – to neizlems Kinnas kungs.

Priekšsēdētājs: Paldies. Balsošanas režīmu! Balsojam par to, ka lēmuma projekts tiek iesniegts pēc divām nedēļām, atbildīgā – Tirdzniecības komisija. Tas ir pirmais balsojums. Nākamais būs jau otrdien. Lūdzu, balsosim. Lūdzu rezultātu. Par – 42, pret – 10, atturas – 13.

Otrs balsojums ir par to, ka lēmuma apspriešana turpināsies otrdien, tad tiks iesniegts arī projekts, ņemot vērā izteiktos priekšlikumus, Kiršteina kungs. Lūdzu, balsosim. Par – 25, pret – 18, atturas – 15. Lēmums pieņemts. Tātad Čepāņa kungs pēc divām nedēļām iesniedz lēmuma projektu ar kompleksu risinājumu.

Nākamais darba kārtības jautājums – Lagzdiņa kunga ierosinātais jautājums, par kuru nobalsojām šodien.

J.Lagzdiņš: Godāto priekšsēdētāja vietniek, kolēģi deputāti! Ar Augstākās padomes lēmumu ir izveidota komisija, kurai jārisina jautājumi, kas saistīti ar korupciju un organizēto noziedzību. Lai sniegtu atzinumu par stāvokli korupcijas un organizētās noziedzības jomā, kā arī veiktu pārējās funkcijas, komisija no dažādiem avotiem, arī no ministrijām un dažādiem dienestiem, no fiziskajām un juridiskajām personām ir savākusi diezgan plašu informatīvo materiālu. Taču, godātie kolēģi, kā jūs paši saprotat, visplašākā informācija, kas saistīta ar korupciju un organizēto noziedzību, neapšaubāmi ir Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas rīcībā. Bet Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijai kā speciālai tiesību aizsardzības institūcijai ir zināmi noteikumi un normatīvie akti, kas reglamentē vienas vai otras informācijas sniegšanas kārtību. Lēmumā, ar kuru tika izveidota komisija, šai komisijai netika dotas nekādas speciālas pilnvaras. Arī Iekšlietu ministrijas vadība ir izteikusi vēlēšanos, lai šai komisijai šādas papildu pilnvaras tiktu piešķirtas un Iekšlietu ministrijai būtu zināma garantija, ka tās sniegtā informācija netiks nelikumīgi un nelietderīgi tiražēta.

Šajā sakarā komisija nāk priekšā ar lēmuma projektu “Par informācijas sniegšanu jautājumos, kas saistīti ar korupciju un organizēto noziedzību”. Šim lēmuma projektam ir trīs punkti, tas ir organizatoriska rakstura lēmums. 1.punkts paredz, ka iekšlietu ministram līdz šā gada 15.februārim ir jāsniedz informācija jautājumos, kas saistīti ar korupciju un organizēto noziedzību, tātad tikai šajos jautājumos un nekādos citos jautājumos. 2.punkts konkretizē, ka jāsniedz ir gan operatīvā informācija, gan arī tā, kas ir atzīta par slepenu vai sevišķi slepenu. Trešais ir tas punkts, kas runā par attiecīgās komisijas deputātu atbildību spēkā esošo likumdošanas aktu ietvaros. Faktiski ar šo 3.punktu ir noteikts, ka šīs komisijas locekļi ir amatpersonas un kā tādas ir atbildīgas saskaņā ar Latvijas Republikas Kriminālkodeksa 162. un 167.pantu. Šajos pantos ir runa par varas un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, gan arī par neizpaužamu ziņu izpaušanu. Tāds būtu īsumā mans komentārs par šo priekšā likto lēmuma projektu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, jautājums! Kamēr deputāti gatavojas, es uzdošu pirmo jautājumu.

Lagzdiņa kungs, sakiet, lūdzu, kā jūs ar lēmumu atcelsit Kriminālkodeksa pantu, kurā ir paredzēta kriminālatbildība par izmeklēšanas noslēpumu izpaušanu?

J.Lagzdiņš: Godāto kolēģi, iekšlietu ministrs nekādā ziņā mums nesniegs šo informāciju, jo tādā gadījumā viņš pats pārkāps šo Krimināllikuma pantu un mēs tiksim saukti pie atbildības, turklāt ne tikvien mēs kā šīs komisijas locekļi, bet arī attiecīgie izmeklēšanas iestāžu darbinieki. Vienkārši šī informācija mums netiks sniegta.

Priekšsēdētājs: Paldies. Simsona kungs, lūdzu!

P.Simsons: Man nav īstas skaidrības, kā mēs spēsim kvalificēt slepenu ziņu izpaušanas faktu, iekams neesam pabeiguši likumu par slepeno informāciju, par valsts noslēpumu. Jo, kā pašreiz šķiet, nav normatīvu dokumentu, kuri reglamentētu, kas ir slepena informācija un kas nav slepena informācija.

J.Lagzdiņš: Simsona kungs, tas, ka Augstākā padome nav pieņēmusi normatīvus aktus, kuri reglamentētu neizpaužamu ziņu izpau­šanas noteikumus, gan arī slepenas vai sevišķi slepenas informācijas izpaušanu un rīcību ar šo informāciju, nenozīmē, ka Iekšlietu ministrijā nav normatīvo aktu, pēc kuriem šīs Iekšlietu ministrijas struktūrvienības vadītos. Šādi normatīvie akti ir, tie ir resora akti, un mūsu iekšlietu iestādes joprojām tos ņem vērā, un tie ir spēkā.

Priekšsēdētājs: Gorbunova kungs.

A.Gorbunovs: Lagzdiņa kungs, mums vēsturiski ir izveidojusies tāda drusciņ paralēla darbība atsevišķās jomās – Iekšlietu ministrijai un tās attiecīgajiem dienestiem un Latvijas Republikas Drošības dienestam. Vai jūs neuzskatītu par vajadzīgu mīļā miera labad, efektivitātes un citu mērķu labad aiz iekšlietu ministra ierakstīt arī Drošības dienesta vadītāju?

J.Lagzdiņš: Paldies par ierosinājumu. Es pilnīgi pievienojos, kaut gan tā informācija, kura ir Drošības dienesta rīcībā, neapšaubāmi apjoma ziņā ir daudz mazāka, bet katrā ziņā šādu papildinājumu vajadzētu pieņemt.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir vēl jautājumi? Nav. Paldies. Vai kāds vēlas runāt debatēs? Paldies.

Lagzdiņa kungs, kādi priekšlikumi būtu par tālāko?

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi, priekšsēdētāja kungs! Man ir priekšlikums pēc debatēm par šo jautājumu nebalsot, bet gan balsot nākamajā otrdienā mūsu balsošanas laikā.

Priekšsēdētājs: Papildinot lēmuma projektu ar ierosinājumiem…

J.Lagzdiņš: Jā, ar deputāta Gorbunova ierosinājumu.

Priekšsēdētājs: Vai kādam no deputātiem ir vēl kādi papildinājumi attiecībā uz lēmuma tekstu? Vai ir priekšlikumi par konceptuāliem balsojumiem? Nav. Tādā gadījumā uzskatīsim šo lēmuma projektu par apspriestu. Balsošana notiks otrdien balsošanas laikā. Citu priekšlikumu nav? Līdz ar to šās nedēļas darba kārtība ir izskatīta, un es plenārsēdi pasludinu par slēgtu.

(Sēdes beigas)