Par pasta pakalpojumu liberalizāciju Eiropas Savienībā

Eiropas Parlaments iesaka Eiropas pasta nozari liberalizēt līdz 2010.gada 31.decembrim – par diviem gadiem vēlāk, nekā ierosinājusi Eiropas Komisija. Pilnīga liberalizācija nozīmē, ka jābeidz darboties valstu monopoliem, kas nodrošina sūtījumus svarā līdz 50 g. Tā ir pēdējā pasta pakalpojumu joma, kas ES nav pakļauta konkurencei. Liberalizācija tomēr būs jāpakļauj stingriem nosacījumiem.

Jaunās dalībvalstīs un valstīs, kur to prasa ģeogrāfiskie apstākļi (grūti pieejami apvidi, salas), kā arī mazās dalībvalstīs un valstīs ar nelielu iedzīvotāju skaitu liberalizāciju varēs atlikt uz diviem gadiem – līdz 2012.gada 31.decembrim.

Šādu viedokli Eiropas Parlaments 11.jūlijā pauda, Eiropas Komisijas iesniegto direktīvas projektu izskatot pirmajā lasījumā. Ziņojumu Parlaments pieņēma ar 512 balsīm par, 155 pret, 13 atturoties. Grozītais teksts tagad nosūtīts izskatīšanai dalībvalstīm ES Padomē.  

“Mums ir bijuši monopoli ilgāk nekā 200 gadus,” atbalstot liberalizācijas projektu, teica Markuss Ferbers (Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupa), kam uzticēta Eiropas Parlamenta nostājas sagatavošana. “Monopoli nespēj atrisināt pasta pakalpojumu problēmas, ar kurām mums jāsaskaras šodien. Šīs problēmas var atrisināt tikai tad, ja ir godīga konkurence, kurā ņemtas vērā darbinieku intereses un darba apstākļi.”

Roberts Zīle Nāciju Eiropas grupas vārdā izteica gandarījumu par to, ka Parlamentam izdevies ņemt vērā jauno dalībvalstu specifiku, pagarinot termiņu, kurā regulai jāstājas spēkā. Atzinīgi, pēc deputāta domām, vērtējama personu datu aizsardzības nosacījumu iekļaušana, ņemot vērā, ka dati turpmāk būs jānodod citiem tirgus dalībniekiem.  

Papildu laiks dalībvalstīm un operatoriem

Prasība par pakāpeniskāku liberalizāciju pamatota ar to, ka daudzviet ES nepieciešams papildu laiks, lai garantētu vispārējos (universālos) pakalpojumus, proti, vēstuļu piegādi par pieejamu cenu jebkuram, pat visattālākajam adresātam. Šādas izmaiņas prasa gan atbilstīgu tiesību aktu ieviešanu dalībvalstīs, gan operatoru pielāgošanos jaunajiem apstākļiem. 

Vispārējo pakalpojumu finansējums

Vispārējo pakalpojumu finansējums gan dalībvalstu sarunās, gan Eiropas Parlamentā bija viens no strīdīgākajiem jautājumiem.

Regulas prasība nodrošināt vispārējos pakalpojumus cita starpā nozīmē, ka vēstules būs jāsavāc un jāpiegādā vismaz reizi dienā un ne retāk kā piecreiz nedēļā jebkurā, pat visnomaļākajā ciemā. Parlaments vienojās par šādu risinājumu: ja tirgus dalībniekiem šādu pakalpojumu sniegt nebūs rentabli, dalībvalstis varēs izveidot kompensācijas fondus, kas segtu zaudējumus. Fondus finansētu pakalpojumu sniedzēji vai lietotāji. Atmaksu par vispārējo pakalpojumu nodrošinājumu varētu veikt arī valsts – jebkurā gadījumā finansēšanas veida izvēle būtu valsts pārziņā.

Ieteikts arī precizēt, ka direktīva neskars darba un sociālās tiesības, kā arī kolektīvo līgumu noteikumus. 

Dažās valstīs – Somijā, Zviedrijā un Lielbritānijā – pasta pakalpojumu tirgus jau ir liberalizēts. To pašu pavisam drīz gatavojas darīt Nīderlande un Vācija. Lai novērstu konkurences kropļojumus, deputāti iesaka regulā ieviest savstarpējās atbilstības klauzulu. Tā nozīmētu, ka dalībvalstīm, kas savus tirgus jau liberalizējušas, ļauts atteikt citas valsts operatora ienākšanu tirgū, ja operatora valstī vēl darbojas monopols.

Gaidāms, ka likumdošanas procedūra vēl turpināsies otrajā lasījumā, jo nav panākta vienošanās ar ES Padomi. Parlamenta grozījumi tagad tiks nosūtīti Padomei, kam jāpieņem sava pirmā lasījuma nostāja.