• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2007.gada 10.jūlija sēdē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 12.07.2007., Nr. 112 https://www.vestnesis.lv/ta/id/160315

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

“Latvijas Vēstneša” informācija

Atrodoties ārpus valsts robežām

Vēl šajā numurā

12.07.2007., Nr. 112

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Ministru kabineta 2007.gada 10.jūlija sēdē

 

MK: Par Ministru kabineta Atzinības rakstu piešķiršanu

Ministru kabinets 10.jūlija sēdē pieņēma rīkojumu “Par Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu”.

Pieņemts Ministru kabineta Apbalvošanas padomes priekšlikums un Ministru kabineta Atzinības raksts piešķirts par operatīvu un profesionālu ieguldījumu Daugavas piesārņojuma seku novēršanā: Valsts vides dienesta ģenerāldirektoram Vilim Avotiņam; Valsts vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes Daugavpils kontroles sektora vadītājam Edvīnam Gasperovičam; SIA “Vent-Eko” operatīvā dienesta vadītājam Jānim Klimovičam; Valsts vides dienesta Daugavpils reģionālās vides pārvaldes Piesārņojuma kontroles daļas vecākajai inspektorei Praskovjai Osipovai; Valsts vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes Daugavpils kontroles sektora vecākajam inspektoram Arvīdam Vigulam.

Ministru kabineta Atzinības raksts piešķirts: Valsts vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes Kontroles un vides aizsardzības daļas vadītājam Jurim Skrubem par operatīvu un profesionālu ieguldījumu Daugavas un Baltijas jūras piesārņojuma seku novēršanā; Valsts vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes Ventspils kontroles sektora vecākajam inspektoram Ērikam Skujam par operatīvu un profesionālu ieguldījumu Baltijas jūras piesārņojuma seku novēršanā.

Ministru kabineta Atzinības raksts piešķirts mākslas zinātniecei vizuālo mākslu žurnāla “Studija” un izdevniecības “Neputns” galvenajai redaktorei Laimai Slavai par profesionāli augstvērtīgu ieguldījumu mākslas zinātnes popularizēšanā.

Noteikts, ka Ministru kabineta Atzinības rakstu Vilim Avotiņam, Edvīnam Gasperovičam, Jānim Klimovičam, Praskovjai Osipovai, Jurim Skrubem, Ērikam Skujam un Arvīdam Vigulam pasniedz vides ministrs Raimonds Vējonis, bet Laimai Slavai – kultūras ministre Helēna Demakova.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

 

FM: Par pamatbudžeta asignējumu pārdali, lai nodrošinātu Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu īstenošanu

10.jūlijā valdībā tika apstiprināts Ministru kabineta (MK) rīkojums par pamatbudžeta asignējumu pārdali, lai nodrošinātu Eiropas Savienības (ES) līdzfinansēto projektu īstenošanu. Korekcijas veiktas starp budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām. Ar rīkojumu asignējumi tiek pārdalīti Labklājības ministrijas un Vides ministrijas pamatbudžetu ietvaros.

Ar Finanšu ministrijas sagatavoto rīkojumu Labklājības ministrijas pamatbudžetā veiktas korekcijas apakšprogrammā “Eiropas Sociālā fonda (ESF) nacionālās programmas nodarbinātības veicināšanai”, kas paredz ESF projekta “Labklājības ministrijas pētījumi” finansējumu 5378 latu apmērā novirzīt no atalgojumu sadaļas uz atlaišanas pabalstiem. Šādas izmaiņas veiktas, jo projektu plānots noslēgt.

Savukārt apakšprogrammas “ESF projektu īstenošana” ietvaros veikta līdzekļu pārdale, samazinot finansējumu kārtējiem izdevumiem par 47 872 latiem. Tas nepieciešams, lai palielinātu finansējumu subsīdijām un dotācijām 32 282 latu apmērā, kā arī 15 000 latu apmērā – mērķdotācijām pašvaldību budžetiem. Tādējādi tiks nodrošināta ESF projektu “Atbalsts aktīvo nodarbinātības pasākumu ieviešana”, “Atbalsts kapacitātes stiprināšanai par darba tirgus un dzimumu līdztiesības politikas ieviešanu atbildīgajās institūcijās, informācijas izplatīšanai un izpratnes paaugstināšanai” īstenošana, kā arī tiks nodrošināta ESF atklāto projektu konkursos apstiprināto projektu realizēšana.

Vides ministrijas pamatbudžeta apakšprogrammas “Eiropas Kopienas Iniciatīvas “INTERREG” programmas finansētie projekti” ieviešanas laikā tika precizētas atsevišķas komponentes. Līdz ar to, lai varētu nodrošināt pamatkapitāla veidošanai nepieciešamo izdevumu uzskaiti atbilstoši saistošajiem tiesību aktiem, projektam “Pārrobežu aizsargājamo teritoriju saskaņotas apsaimniekošanas un monitoringa veicināšana Ziemeļlivonijas teritorijā kā atbalsts vietējai attīstībai” jāveic asignējumu pārdale 39 622 latu apmērā no precēm un pakalpojumiem paredzētā uz finansējuma sadaļu pamatkapitāla veidošanai. MK rīkojums arīdzan paredz veikt izmaiņas projekta finansējumā 9750 latu apmērā, pārnesot tos no sadaļas, kas paredz atmaksas valsts pamatbudžetā par veiktajiem uzturēšanas izdevumiem ESF līdzfinansētajos projektos, uz sadaļu “Atmaksas par veiktajiem kapitālajiem izdevumiem”.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

IeM: Par terorisma draudu līmeņa izsludināšanas kārtību

Ministru kabinets 10.jūlijā apstiprināja Iekšlietu ministrijas sagatavoto Ministru kabineta noteikumu projektu “Terorisma draudu līmeņa izsludināšanas kārtība”.

Noteikumi paredz, ka Drošības policijas priekšnieks, pamatojoties uz terorisma draudu analīzes rezultātiem, telefoniski informē iekšlietu ministru par nepieciešamību izsludināt terorisma draudu iespējamībai atbilstošu terorisma draudu līmeni visā valsts teritorijā, apdraudētajā reģionā, tautsaimniecības sektorā vai objektā. Ne vēlāk kā stundu pēc informācijas nodošanas telefoniski Drošības policija informāciju rakstiski nosūta iekšlietu ministram.

Pamatojoties uz Drošības policijas priekšnieka ieteikumu, iekšlietu ministrs nekavējoties pieņem lēmumu par attiecīgā terorisma draudu līmeņa izsludināšanu. Lēmumu noformē rakstiski stundas laikā pēc rakstiskās informācijas saņemšanas no Drošības policijas. Lēmums par terorisma draudu līmeņa izsludināšanu stājas spēkā ar tā parakstīšanas brīdi, ja lēmumā nav noteikts citādi.

Noteikumi paredz, ka iekšlietu ministrs par izsludināto terorisma draudu līmeni nekavējoties telefoniski informē Ministru prezidentu. Savukārt atbildīgās institūcijas atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts augstāko amatpersonu apziņošanas kārtību apziņo valsts pārvaldes institūciju augstākās amatpersonas, informējot par terorisma draudu līmeņa izsludināšanu.

Pēc terorisma draudu līmeņa izsludināšanas Drošības policija nekavējoties informē pretterorisma darbībās iesaistītās institūcijas un nacionālajai drošībai svarīgu valsts objektu atbildīgās amatpersonas. Savukārt iedzīvotāju apziņošanu veic Iekšlietu ministrija, kas sagatavo un izplata plašsaziņas līdzekļiem preses relīzi par terorisma draudu līmeņa izsludināšanu, kā arī ievieto informāciju par izsludināto terorisma draudu līmeni ministrijas mājaslapā internetā.

Preses relīzē tiek iekļauta informācija par apstākļiem, kas noteikuši lēmumu par attiecīgā terorisma draudu līmeņa izsludināšanu un par pasākumiem, kurus ieteicams veikt iedzīvotājiem, lai novērstu terorisma draudus un mazinātu to iespējamās sekas. Tāpat relīzē būs norādīti kompetento institūciju tālruņa numuri, uz kuriem zvanot iedzīvotāji var saņemt papildu informāciju, vērsties pēc palīdzības un ziņot par aizdomīgām darbībām, kas varētu liecināt par iespējamiem terorisma draudiem.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

 

IZM: Par kārtību, kādā valsts budžetā plāno līdzekļus ES struktūrfondu finansēto projektu īstenošanai un veic maksājumus

10.jūlijā Ministru kabinets (MK) apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pieteikto MK noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 27.jūnija noteikumos Nr.546 “Kārtība, kādā valsts budžetā plāno līdzekļus Eiropas Savienības struktūrfondu finansēto projektu īstenošanai un veic maksājumus””.

Grozījumi paredz mainīt maksājumu veikšanas kārtību Vienotā programmdokumenta 3.3.7.aktivitātes “Jauniešu ar speciālām vajadzībām integrēšana izglītības sistēmā” otrā konkursa un 3.3.6.1.apakšaktivitātes “Pedagoģiskās korekcijas programmu attīstība un ieviešana” otrā konkursa ietvaros apstiprināto atklāta projektu iesniegumu konkursa projektu īstenošanai, ja struktūrfonda finansējuma saņēmējs ir pašvaldība vai cits struktūrfonda finansējuma saņēmējs, kas nav valsts budžeta iestāde.

Grozījumi nepieciešami, jo no šobrīd spēkā esošo noteikumu redakcijas izriet vairākkārtēja struktūrfonda finansējuma saņēmēja (pašvaldības un cita struktūrfonda finansējuma saņēmēja, kas nav valsts budžeta iestāde) iesniegto izmaksu attaisnojošo dokumentu pārbaude. Šāda prakse ir pretrunā efektīvas pārvaldības principam.

 

IZM: Par zobārsta, farmaceita un vecmātes izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem

10.jūlijā Ministru kabinets (MK) apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pieteiktos trīs MK noteikumu projektus “Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 15.februāra noteikumos Nr.125 “Noteikumi par zobārsta izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu””, “Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 15.februāra noteikumos Nr.124 “Noteikumi par farmaceita izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu”” un “Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 1.marta noteikumos Nr.149 “Noteikumi par vecmātes izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu””.

Sakarā ar Rumānijas un Bulgārijas pievienošanos ES 2007.gada 1.janvārī apstiprinātie grozījumi papildina minētos noteikumus ar Rumānijas un Bulgārijas zobārstu, farmaceitu un vecmāšu profesionālajiem nosaukumiem, kurus atzīst Latvijā, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu un dokumentus, ar kuriem šādi nosaukumi ir apliecināti.

Informatīvā atsauce uz ES direktīvām ir precizēta un papildināta ar ES 2006.gada 20.novembra Direktīvu Nr.2006/100/EK.

Precīzi nosakot ārvalstīs arhitektu profesionālos nosaukumus, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, tiks vienkāršotas administratīvās procedūras profesionālo kvalifikāciju atzīšanas jomā.

Bulgārijā un Rumānijā iegūtās zobārsta, farmaceita, vecmātes izglītības un profesionālās kvalifikācijas atzīšana Latvijā var atvieglot personām pieeju Latvijas darba tirgum, jo, izpildot visas prasības, lai saņemtu darba atļauju, personas potenciālajam darba devējam var uzrādīt Latvijā jau atzītu profesionālo kvalifikāciju, kas ir garants sadarbības uzsākšanai.

 

IZM: Par Ventspils Augstskolas Satversmi

10.jūlijā Ministru kabinets (MK) apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pieteikto likumprojektu “Par Ventspils Augstskolas Satversmi”.

Ventspils Augstskolas (VeA) Satversme nosaka augstskolas darbības pamatvirzienus un uzdevumus, juridisko statusu – tiek noteikts, ka tā ir atvasināta publiska persona. Satversme nosaka VeA pašpārvaldes un struktūrvienības, paredzot, ka tās pārstāvības un vadības institūcijas un galvenās lēmējinstitūcijas ir: Satversmes sapulce, Senāts, rektors, Revīzijas komisija un Akadēmiskā šķīrējtiesa, kā arī nosaka to struktūru un kompetenci. Tāpat tiek noteikts arī VeA īpašums, finanses un saimnieciskā darbība, Satversmes pieņemšanas un grozījumu izdarīšanas kārtība, kā arī VeA reorganizācijas vai likvidācijas kārtība.

Likumprojekts bija nepieciešams, jo 2006.gada 6.aprīlī spēkā stājās grozījumi Augstskolu likumā un to pārejas noteikumu 18. un 19.punkts paredz augstskolām nodrošināt savu satversmju atbilstību Augstskolu likumā noteiktajām prasībām, kā arī saskaņā Augstskolu likuma 10.panta trešajā daļā noteikto, ka valsts dibināto augstskolu satversmi un tās grozījumus tajā pieņem attiecīgās augstskolas satversmes sapulce un pēc izglītības un zinātnes ministra ieteikuma ar likumu apstiprina Saeima.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

LM: Par pasākumiem sociālajā aprūpē cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem

Lai pilnveidotu un attīstītu cilvēkiem pieejamos sociālos pakalpojumus, Labklājības ministrija (LM) līdz šā gada beigām paredzējusi pabeigt īstenot virkni pasākumu gan pastāvošo problēmu apzināšanai, gan iespējamo risinājumu izstrādei. Tie aprakstīti LM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem sociālo aprūpi, ko 10.jūlijā izskatīja valdība.

Viens no sociālo pakalpojumu sistēmas galvenajiem mērķiem ir nodrošināt, lai ikviens cilvēks saņemtu savām individuālajām vajadzībām atbilstošākos un nepieciešamākos pakalpojumus. Tādēļ viens no priekšnosacījumiem pilnvērtīgai sociālo pakalpojumu attīstībai ir sociālās aprūpes centros (SAC) dzīvojošo cilvēku individuālo vajadzību atkārtots izvērtējums. Izvērtēšanas process jau ir sākts, un Labklājības ministrija sadarbībā ar Sociālo pakalpojumu pārvaldi (SPP) ir paredzējusi to pabeigt līdz 1.oktobrim.

Izvērtēšana parādīs ne tikai to, cik daudzi no centros dzīvojošajiem cilvēkiem varētu saņemt alternatīvo aprūpi ārpus centra, bet arī kuri pakalpojumi viņiem būtu piemērotākie. Tādējādi varēs izvērtēt, kāda veida alternatīvās aprūpes pakalpojumu attīstīšana ir visnepieciešamākā.

Alternatīvās aprūpes pakalpojumu attīstīšana ir pašvaldību atbildība. Tomēr tās kā vienu no iemesliem, kāpēc šie pakalpojumi pašvaldībās netiek pilnībā nodrošināti, min nepietiekamo pašvaldību finansējumu. Lai iesaistītos šīs problēmas risināšanā, Labklājības ministrija līdz 2008.gada 1.janvārim plāno izstrādāt tiesību aktu projektus, kas precizētu valsts līdzfinansējuma apjomu un vienotus kritērijus tā saņemšanai.

Lai izvērtētu sociālo pakalpojumu attīstību valstī, LM turpina strādāt arī februāra sākumā izveidotā darba grupa, kurā plaši pārstāvētas nevalstiskās organizācijas, kas darbojas sociālo pakalpojumu jomā. Darba grupai līdz 1.oktobrim jāizvērtē situācija sociālo pakalpojumu jomā valstī kopumā un jāizstrādā priekšlikumi politikas plānošanas dokumentam par sociālo pakalpojumu politikas attīstību 2008.–2015.gadam. Tajā tiks iekļauts arī redzējums par sociālās aprūpes pakalpojumu attīstību nākotnē.

Sociālās aprūpes pakalpojumus cilvēkiem ar garīgās veselības attīstības traucējumiem no valsts puses īsteno 32 valsts sociālās aprūpes centri, no kuriem 24 centros uzturas pieaugušie, bet astoņos – bērni. Šobrīd valsts SAC dzīvo 5460 cilvēki, no kuriem 940 ir bērni.

Šogad valsts finansējums sociālajai aprūpei institūcijās ir 20,2 miljoni latu.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

SM: Par darba grupu universālā pakalpojuma finansēšanas modeļa izstrādei

Ministru kabineta sēdē nolemts izveidot darba grupu, kuras uzdevums būs izstrādāt priekšlikumus vienota universālā pakalpojuma finansēšanas modeļa izveidei regulējamās nozarēs, nosakot finansējuma avotus šā pakalpojuma nodrošināšanai, kā arī finansējuma apmēru universālā pakalpojuma sniegšanas rezultātā radīto zaudējumu segšanai.

Satiksmes ministrija premjera rīkojuma projektu par darba grupas izveidi sagatavos un iesniegs Valsts kancelejā līdz nākamās nedēļas beigām.

Darba grupā būs pārstāvji no Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas, Satiksmes, Ekonomikas, Finanšu, Labklājības un Tieslietu ministrijas, kā arī Konkurences padomes, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un Latvijas Darba devēju konfederācijas. Līdz 2008.gada 1.martam darba grupai Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim ir jāiesniedz universālā pakalpojuma finansēšanas modeļa piedāvājums, kurā būtu paredzēta tā finansēšanas administrēšanas kārtība, saistību izpildīšanā radušos tīro izmaksu finansējuma apjoms katrai regulējamai nozarei un finanšu avoti universālā pakalpojuma sniegšanai.

Universālais pakalpojums ir minimālais noteiktas kvalitātes sabiedrisko pakalpojumu apjoms, kas par pieņemamu cenu pieejams visiem esošajiem un potenciālajiem lietotājiem neatkarīgi no to ģeogrāfiskās atrašanās vietas.

Pašlaik Latvijā sevišķi aktuāli ir izveidot siltumapgādes maksājumu daļējas kompensācijas mehānismu, ar kura palīdzību tiktu nodrošināta pakalpojumu sniegšana mazturīgajiem iedzīvotājiem.

Lai nodrošinātu universālā pakalpojuma sniegšanu, valsts pienākums ir rast finansiālu segumu šāda pakalpojuma sniegšanas rezultātā radīto zaudējumu segšanai.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

VidM: Par kompensācijām pašvaldībām par Baltkrievijas dīzeļdegvielas noplūdes nodarījumiem

10.jūlijā Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas sagatavotais rīkojumu projekts “Par kompensāciju izmaksu pašvaldībām, kuras cietušas vai kurām nodarīti zaudējumi sakarā ar Baltkrievijā notikušās dīzeļdegvielas noplūdes rezultātā Latvijas teritoriju sasniegušo piesārņojumu”.

Valdība pieņēma lēmumu kompensēt sakarā ar šā gada 23.martā Baltkrievijā notikušās dīzeļdegvielas noplūdes rezultātā Latvijas teritoriju sasniegušo piesārņojumu radītos 9178 latu zaudējumus četrām pašvaldībām – Daugavpils pilsētas domei, Daugavpils rajona Vecsalienas pagasta padomei, Krāslavas rajona padomei un Aizkraukles rajona padomei. Zaudējumu kompensāciju paredzēts izmaksāt no valsts budžeta apakšprogrammas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, nesagaidot Krievijas kompānijas “Zapad-Transnefteprodukt” zaudējumu kompensācijas atmaksu Latvijas valsts budžetā.

Tā kā daļu no zaudējumu summas avansējuši pašvaldību uzņēmēji, tādējādi ievērojami ietekmējot savas saimnieciskās darbības rezultātus, savlaicīga kompensāciju izmaksa no valsts budžeta līdzekļiem pirms vienošanās ar Krieviju stimulētu pašvaldības un uzņēmējus arī turpmāk aktīvi iesaistīties vides piesārņojuma ierobežošanas pasākumos, ja tādi būtu nepieciešami.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

ZM: Par pasākumiem kartupeļu gaišās gredzenpuves ierobežošanai

Valdība 10.jūlijā izskatīja Zemkopības ministrijas padotības iestādes Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par Kartupeļu gaišās gredzenpuves izplatības ierobežošanas programmas 2006.–2008.gadam izpildi”.

Informatīvā ziņojuma mērķis ir sniegt pārskatu par Kartupeļu gaišās gredzenpuves izplatības ierobežošanas programmas 2006.–2008.gadam izpildi. Šīs programmas mērķis ir uzlabot kartupeļu produkcijas kvalitāti un paaugstināt kartupeļu ražību, ierobežojot augu karantīnas organisma – kartupeļu gaišās gredzenpuves (Clavibacter michiganensis subsp. Sepedonicus) – izplatību.

Saskaņā ar Kartupeļu gaišās gredzenpuves izplatības ierobežošanas programmu 2006.–2008.gadam VAAD pērn ir veicis uzraudzību 1301 fitosanitārajai kontrolei pakļauto augu un augu produktu apritē iesaistīto personu reģistrā iekļautajās kartupeļu audzēšanas saimniecībās. Izvērtējot veiktos fitosanitāros pasākumus, VAAD ieteica Lauku atbalsta dienestam piešķirt subsīdijas 30 kartupeļu audzēšanas saimniecībām, kuru saimniecībā konstatēta kartupeļu gaišā gredzenpuve. Subsīdijās tika izmaksāti 299 996,18 lati.

Lai nodrošinātu Nacionālās fitosanitārās laboratorijas kapacitātes palielināšanu, tika uzsākta jaunas laboratorijas ēkas būvniecība Rīgā. Jauno laboratorijas ēku paredzēts nodot ekspluatācijā 2007.gada rudenī.

VAAD arī ir sācis Ģeogrāfiskās informāciju sistēmas izstrādi, ar kuras palīdzību tiks kartētas ar kartupeļu gaišo gredzenpuvi inficētas platības. Lai to paveiktu, tika iegādāti globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS) uztvērēji un programmatūra un sadarbībā ar Lauku atbalsta dienestu uzsākta datu sistēmas izveide.

Programmā vairāki veicamie uzdevumi, kas saistīti ar sertificēta sēklas materiāla iegādi, tiks saskaņoti ar Eiropas Komisiju. Tāpat arī programmas realizācijas gaitā plānots pārbaudīt dezinficējamos līdzekļus kartupeļu gaišās gredzenpuves baktēriju iznīcināšanai. Paredzēts arī sēklas kartupeļu ražošanu nodalīt no pārtikas kartupeļu ražošanas, kā arī noteikt augstākas prasības sēklas materiālam.

 

ZM: Par valsts nodevas apmēru pārtikas pārvadātājiem

Valdība 10.jūlijā akceptēja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta noteikumus “Noteikumi par valsts nodevu atļaujas saņemšanai un atļaujas izsniegšanas kārtību transportlīdzekļu grupām, kurām nepieciešama atļauja pārtikas pārvadāšanai”.

Noteikumos paredzēts, ka valsts nodeva par atļauju transportlīdzekļiem, kuriem nepieciešams pārvadāt pārtiku, būs 9,5 lati. Šo atļauju Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) izsniegs uz neierobežotu laiku. Noteikumi paredz, ka katru gadu dienests veiks atkārtotu transportlīdzekļa pārbaudi.

Normatīvajā aktā noteikta kārtība, kādā Latvijā reģistrētiem transportlīdzekļiem, kam nepieciešama PVD izsniegta atļauja pārtikas pārvadāšanai, izsniedzama šī atļauja. Tāpat noteikta šīs atļaujas darbības apturēšanas uz laiku un atļaujas anulēšanas kārtība, kā arī valsts nodevas apmērs un maksāšanas kārtība par atļaujas izsniegšanu.

Nepieciešamību obligāti apsekot transportlīdzekli un noteikt tā atbilstību pārtikas pārvadāšanas prasībām nosaka Eiropas Parlamenta regulas par pārtikas produktu higiēnu, kā arī Pārtikas aprites uzraudzības likums.

Līdz šim transportlīdzekļa apsekošana un transportlīdzekļa atļaujas izsniegšana pārtikas pārvadāšanai vai tās pagarināšana tika veikta saskaņā ar Pārtikas un veterinārā dienesta maksas pakalpojumu cenrādi.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!