Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Līgums starp Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes un krimināllietās. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 30.11.1999., Nr. 394/396 (1854/1856) https://vestnesis.lv/ta/id/16035

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Sestdiena, 05.05.2001.

Laidiena Nr. 69 (2456), OP 2001/69

Vēl šajā numurā

30.11.1999., Nr. 394/396 (1854/1856)

PAR DOKUMENTU

Veids: starptautisks dokuments

Pieņemts: 03.02.1993.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Līgums starp Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes un krimināllietās

Latvijas Republika un Krievijas Federācija, piešķirot lielu nozīmi sadarbības attīstībai tiesiskās palīdzības sniegšanas jomā civilajās, ģimenes un krimināllietās, vienojās par sekojošo:

Pirmā daļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Tiesiskā aizsardzība

1. Vienas Līgumslēdzējas Puses pilsoņiem otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā ir tāda pati viņu personisko un mantisko tiesību tiesiskā aizsardzība kā otras Līgumslēdzējas Puses pilsoņiem. Tas attiecas arī uz juridiskajām personām, kas izveidotas saskaņā ar vienas Līgumslēdzējas Puses likumdošanu.

2. Vienas Līgumslēdzējas Puses pilsoņiem ir tiesības brīvi un netraucēti griezties otras Līgumslēdzējas Puses tiesās, prokuratūrā, notariāta kantoros (turpmāk tekstā - "tiesību aizsardzības iestādes") un citās iestādēs, kuru kompetencē ir civilās, ģimenes un krimināllietas, tie var uzstāties tajās, pieteikt lūgumus, celt prasības un veikt citas procesuālās darbības ar tādiem pašiem noteikumiem kā pašu pilsoņi.

2.pants. Tiesiskā palīdzība

1. Līgumslēdzēju Pušu tiesību aizsardzības iestādes sniedz savstarpēju tiesisko palīdzību civilās, ģimenes un krimināllietās saskaņā ar šī Līguma noteikumiem.

2. Tiesību aizsardzības iestādes sniedz tiesisko palīdzību arī citām iestādēm, kuru kompetencē ir šī panta 1.punktā minētās lietas.

3. Tās iestādes, kuru kompetencē ietilpst šī panta 1.punktā minētās lietas, nosūta lūgumus par tiesisko palīdzību ar tiesību aizsardzības iestāžu starpniecību.

3.pants. Tiesiskās palīdzības apjoms

Tiesiskā palīdzība ietver procesuālo darbību izpildi, kuras paredzētas Līgumslēdzējas Puses, kurai adresēts pieprasījums, likumdošanā, tai skaitā pušu, cietušo, apsūdzēto, tiesājamo, liecinieku, ekspertu nopratināšanu, ekspertīžu izdarīšanu, apskati, lietisko pierādījumu nodošanu, kriminālvajāšanas ierosināšanu un to personu, kas izdarījušas noziegumu, izdošanu, tiesas spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās, dokumentu izsniegšanu un pārsūtīšanu, ziņu sniegšanu pēc otras Līgumslēdzējas Puses pieprasījuma par personu sodāmību.

4.pants. Sazināšanās kārtība

Sniedzot tiesisko palīdzību, Līgumslēdzēju Pušu iestādes savstarpēji sazinās caur Krievijas Federācijas Tieslietu ministriju un Ģenerālprokuratūru un Latvijas Republikas Tieslietu ministriju un Latvijas Republikas Prokuratūru.

5.pants. Lietojamā valoda

Lūgumi un uzdevumi par tiesiskās palīdzības sniegšanu sastādāmi tās Līgumslēdzējas Puses valodā, kura tos nosūta, ja šis Līgums neparedz ko citu.

6.pants. Dokumentu noformēšana

Dokumentiem, kurus nosūta tiesību aizsardzības iestādes vai citas iestādes tiesiskās palīdzības sniegšanas kārtībā, jābūt ar kompetentas personas parakstu un apstiprinātiem ar ģerboņa zīmogu.

7.pants. Uzdevuma par tiesiskās palīdzības sniegšanu forma

Uzdevumā par tiesiskās palīdzības sniegšanu jānorāda:

1) uzdevuma sūtītājas iestādes nosaukums;

2) iestādes, kurai adresēts uzdevums, nosaukums;

3) lietas, kurā tiek lūgta tiesiskā palīdzība, nosaukums;

4) pušu un citu personu, par kurām tiek nosūtīts lūgums vai uzdevums, vārdi un uzvārdi, pilsonība, nodarbošanās un pastāvīgā dzīvesvieta vai uzturēšanās vieta, bet juridiskajām personām - nosaukums un atrašanās vieta;

5) pilnvaroto personu uzvārdi un adreses;

6) uzdevuma saturs, bet krimināllietās - arī izdarītā nozieguma faktisko apstākļu apraksts un tā juridiskā kvalifikācija.

8.pants. Izpildes kārtība

1. Izpildot uzdevumu par tiesiskās palīdzības sniegšanu, tiesību aizsardzības iestāde, kurai adresēts uzdevums, piemēro savas valsts likumdošanu. Tomēr, pēc uzdevuma devējas iestādes lūguma, tā var piemērot uzdevumu devušās Līgumslēdzējas Puses procesuālās normas, ciktāl tās nav pretrunā ar savas valsts likumdošanu.

2. Ja tiesību aizsardzības iestāde, kurai adresēts uzdevums, nav kompetenta to izpildīt, tā pārsūta uzdevumu kompetentai iestādei un informē par to iestādi, kura devusi uzdevumu.

3. Saņemot attiecīgu lūgumu, tiesību aizsardzības iestāde, kurai pārsūtīts uzdevums, informē uzdevuma devēju iestādi par tā izpildes laiku un vietu.

4. Tiesību aizsardzības iestāde, kurai adresēts uzdevums, pēc tā izpildes nosūta dokumentus iestādei, no kuras saņemts uzdevums; gadījumā, ja tiesiskā palīdzība nevar tikt sniegta, tā uzdevumu nosūta atpakaļ un informē par apstākļiem, kas traucē tā izpildi.

9.pants. Dokumentu izsniegšanas kārtība

1. Iestāde, kurai adresēts lūgums, dokumentus izsniedz saskaņā ar tās valstī spēkā esošiem noteikumiem, ja dokumenti ir noformēti šīs valsts valodā vai nodrošināti ar apliecinātu tulkojumu. Ja dokumenti nav noformēti Līgumslēdzējas Puses, kurai adresēts lūgums, valodā, vai nav nodrošināti ar tulkojumu, tos izsniedz saņēmējam tad, ja viņš labprātīgi piekrīt tos saņemt.

2. Lūgumā par dokumentu izsniegšanu jānorāda precīza saņēmēja adrese un izsniedzamā dokumenta nosaukums. Ja lūgumā norādītā adrese izrādījusies nepilnīga vai neprecīza, tad iestāde, kurai lūgums adresēts, saskaņā ar savas valsts likumdošanu veic pasākumus precīzas adreses noskaidrošanai.

10.pants. Apstiprinājums par dokumentu izsniegšanu

Apstiprinājumu par dokumentu izsniegšanu noformē, ievērojot noteikumus, kas ir spēkā tās Līgumslēdzējas Puses teritorijā, kurai lūgums adresēts. Apstiprinājumā jānorāda izsniegšanas laiks, vieta un persona, kurai dokuments izsniegts.

11.pants. Dokumentu izsniegšana un pilsoņu nopratināšana,

ko veic diplomātiskās pārstāvniecības vai konsulārās iestādes

Līgumslēdzējām Pusēm ir tiesības izsniegt dokumentus un nopratināt savus pilsoņus ar savu diplomātisko pārstāvniecību vai konsulāro iestāžu palīdzību. Šajos gadījumos nevar lietot piespiedu rakstura līdzekļus.

12.pants. Liecinieka vai eksperta izsaukšana uz ārzemēm

1. Liecinieks vai eksperts, kurš, neatkarīgi no viņa pilsonības, labprātīgi ieradies pēc izsaukuma otras Līgumslēdzējas Puses tiesību aizsardzības iestādē, šīs Puses teritorijā nevar tikt saukts pie kriminālās vai administratīvās atbildības, apcietināts vai sodīts par kādu darbību, kuru tas izdarījis līdz valsts robežas šķērsošanai. Šīs personas tāpat nevar tikt sauktas pie kriminālās vai administratīvās atbildības, apcietinātas vai sodītas par viņu sniegtajām liecībām vai atzinumiem, ko viņas devušas kā eksperti, vai nodarījuma dēļ, kurš ir izskatīšanas priekšmets.

2. Lieciniekam vai ekspertam nav šādu privilēģiju, ja viņš 15 dienu laikā no paziņošanas brīža par to, ka viņa klātbūtne turpmāk nav nepieciešama, neatstāj Līgumslēdzējas Puses teritoriju. Šajā termiņā netiek ieskaitīts laiks, kurā liecinieks vai eksperts nevarēja atstāt izsaucējas Līgumslēdzējas Puses teritoriju no viņa neatkarīgu apstākļu dēļ.

3. Lieciniekiem un ekspertiem, kas pēc izsaukuma ieradušies otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, ir tiesības no izsaukušās iestādes saņemt atlīdzību par izdevumiem, kas saistīti ar braucienu un uzturēšanos ārzemēs, un par nokavētajām darba dienām, bet ekspertiem bez tam ir tiesības saņemt atalgojumu par izdarīto ekspertīzi. Izsaukumā jānorāda, kāda veida izmaksas izsauktajām personām ir tiesības saņemt; pēc viņu lūguma Līgumslēdzēja Puse, kas nosūtījusi izsaukumu, izmaksā avansu šo izdevumu segšanai.

13.pants. Dokumentu derīgums

1. Dokumenti, kurus vienas Līgumslēdzējas Puses teritorijā noformējusi vai apliecinājusi tiesa vai oficiāla persona (pastāvīgs tulks, eksperts un tml.) savas kompetences robežās un ievērojot noteikto formu un kas apzīmogoti ar ģerboņa zīmogu, tiek pieņemti otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā bez jebkāda cita apstiprinājuma.

2. Dokumentiem, kuri vienas Līgumslēdzējas Puses teritorijā tiek uzskatīti par oficiāliem, arī otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā ir oficiālu dokumentu pierādījuma spēks.

14.pants. Ar tiesiskās palīdzības sniegšanu saistītie izdevumi

1. Līgumslēdzēja Puse, kurai adresēts uzdevums, neprasīs izdevumu atlīdzību par tiesiskās palīdzības sniegšanu. Līgumslēdzējas Puses pašas sedz visus izdevumus, kas radušies, sniedzot tiesisko palīdzību savā teritorijā, izņemot izdevumus, kas saistīti ar ekspertīžu izdarīšanu.

2. Tiesību aizsardzības iestādes, kurām adresēts uzdevums, informē iestādi, kura devusi uzdevumu, par izdevumu summu. Ja iestāde, kura devusi uzdevumu, piedzen šos izdevumus no personas, kurai ir pienākums tos atlīdzināt, tad piedzītās summas patur Līgumslēdzēja Puse, kura tās piedzinusi.

15.pants. Informācijas sniegšana

Līgumslēdzēju Pušu Tieslietu ministrijas pēc pieprasījuma sniedz cita citai informāciju par spēkā esošo vai bijušo savas valsts likumdošanu un tās piemērošanu, kuru veic tiesību aizsardzības iestādes.

16.pants. Bezmaksas tiesiskā aizstāvība

Vienas Līgumslēdzējas Puses pilsoņiem otras Līgumslēdzējas Puses tiesās un citās iestādēs tiek sniegta bezmaksas juridiskā palīdzība un nodrošināta bezmaksas tiesvedība ar tiem pašiem noteikumiem un tām pašām priekšrocībām kā pašu pilsoņiem.

17.pants. Dokumentu pārsūtīšana

Līgumslēdzējas Puses apņemas pēc pieprasījuma diplomātiskā ceļā bez tulkojumiem un bez maksas cita citai pārsūtīt civilstāvokļa aktu reģistrācijas apliecības un citus dokumentus (par izglītību, par darbu un tml.), kuri skar otras Līgumslēdzējas Puses pilsoņu personiskās tiesības un mantiskās intereses.

18.pants. Atteikums sniegt tiesisko palīdzību

Tiesiskā palīdzība netiek sniegta, ja tās sniegšana var nodarīt kaitējumu Līgumslēdzējas Puses, kurai nosūtīts pieprasījums, suverenitātei un drošībai vai ir pretrunā ar šīs Līgumslēdzējas Puses likumdošanas galvenajiem principiem.

 

Otrā daļa

Speciālie noteikumi

1.nodaļa

Tiesiskā palīdzība un tiesiskās attiecības civilajās un ģimenes lietās

19.pants. Atbrīvošana no tiesu izdevumiem

Vienas Līgumslēdzējas Puses pilsoņi otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā tiek atbrīvoti no tiesas izdevumu samaksas ar tādiem pašiem noteikumiem un tādā pašā apjomā kā attiecīgās valsts pilsoņi.

20.pants. Dokumentu izsniegšana par personisko, ģimenes un mantas stāvokli

1. Dokumentu par personisko, ģimenes un mantas stāvokli, kas nepieciešams jautājuma izlemšanai par atbrīvošanu no tiesas izdevumiem, izdod tā Līgumslēdzējas Puses kompetentā iestāde, kuras teritorijā pieteicējs pastāvīgi dzīvo vai uzturas.

2. Ja iesniedzējam nav pastāvīgas dzīves vai uzturēšanās vietas Līgumslēdzēju Pušu teritorijā, tad pietiek ar dokumentu, ko izdevusi vai apliecinājusi viņa valsts diplomātiskā pārstāvniecība vai konsulārā iestāde.

3. Tiesa, kura saskaņā ar lūgumu lemj par atbrīvošanu no tiesas izdevumu samaksas, var pieprasīt iestādei, kas izdevusi dokumentu, papildu paskaidrojumus.

21.pants. Tiesu kompetence

1. Ja šis Līgums nenosaka citu kārtību, katras Līgumslēdzējas Puses tiesas ir kompetentas izskatīt civilās un ģimenes lietas, ja atbildētāja dzīvesvieta ir tās teritorijā. Prasībās pret juridiskām personām tiesas ir kompetentas, ja attiecīgās Līgumslēdzējas Puses teritorijā atrodas juridiskās personas pārvaldes institūcija, pārstāvniecība vai filiāle.

2. Kompetentas izskatīt prasības par īpašuma tiesībām un citām lietu tiesībām, kas skar nekustamo īpašumu, ir tās Līgumslēdzējas Puses tiesas, kuras teritorijā īpašums atrodas.

3. Līgumslēdzēju Pušu tiesas izskata lietas arī citos gadījumos, ja par to ir rakstiska pušu vienošanās. Tādas vienošanās gadījumā tiesa izbeidz tiesvedību pēc atbildētāja iesnieguma, ja tas iesniegts ātrāk nekā iebildumi pēc prasības būtības. Pušu vienošanās nevar izmainīt tiesu ekskluzīvo kompetenci.

4. Ja civillieta tiek ierosināta starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tāda paša pamata abu Līgumslēdzēju Pušu tiesās, kuras kompetentas tās izskatīt saskaņā ar šo Līgumu, tiesa, kura ierosinājusi lietu vēlāk, izbeidz tiesvedību.

22.pants. Tiesībspēja un rīcībspēja

1. Fiziskas personas rīcībspēju nosaka tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras pilsonis ir šī persona.

2. Juridiskas personas tiesībspēju nosaka pēc tās Līgumslēdzējas Puses likuma, kuras teritorijā tā nodibināta.

23.pants. Rīcībspējas ierobežošana un atzīšana par rīcībnespējīgu

1. Ja kāda persona jāatzīst par rīcībspējā ierobežotu vai rīcībnespējīgu, tad kompetentas un tiesīgas piemērot savu likumdošanu ir tās Līgumslēdzējas Puses iestādes, kuras pilsonis šī persona ir.

2. Ja kāda no Līgumslēdzēju Pušu iestādēm noteiks, ka ir pamats otras Līgumslēdzējas Puses pilsoni, kura pastāvīgā dzīvesvieta vai uzturēšanās vieta atrodas šīs Līgumslēdzējas Puses teritorijā, atzīt par rīcībspējā ierobežotu vai rīcībnespējīgu, tad tā informē par to attiecīgu otras Līgumslēdzējas Puses iestādi. Ja iestāde, kas šādā veidā informēta, paziņo, ka tā piešķir tiesības veikt turpmākās darbības iestādei tās pilsoņa pastāvīgajā dzīvesvietā vai uzturēšanās vietā vai nedod atbildi trīs mēnešu laikā, tad šīs personas dzīvesvietas vai uzturēšanās vietas iestāde var izskatīt lietu par šīs personas rīcībspējas ierobežošanu vai atzīšanu par rīcībnespējīgu saskaņā ar savas valsts likumdošanu, ja tādu pamatu paredz arī tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras pilsonis ir šī persona. Lēmums par rīcībspējas ierobežošanu vai atzīšanu par rīcībnespējīgu jānosūta attiecīgajai otras Līgumslēdzējas Puses iestādei.

3. Šī panta 1. un 2.punkta noteikumi arī piemērojami, atceļot rīcībspējas ierobežojumus vai atzīstot personu par rīcībspējīgu.

24.pants.

Gadījumos, kad nav pieļaujama kavēšanās, otras Līgumslēdzējas Puses iestāde pati var veikt pasākumus personas, kas dzīvo vai uzturas tās teritorijā, atzīšanai par ierobežoti rīcībspējīgu vai rīcībnespējīgu, ja tas nepieciešams šīs personas vai viņas īpašuma aizsardzībai. Rīkojumi par šiem pasākumiem jānosūta attiecīgajai tās Līgumslēdzējas Puses iestādei, kuras pilsonis ir minētā persona; šie rīkojumi ir atceļami, ja šīs Līgumslēdzējas Puses iestādes nolemj ko citu.

25.pants. Atzīšana par bezvēsts promesošu, izsludināšana par mirušu un nāves fakta konstatēšana

1. Lietās, kurās persona jāatzīst par bezvēsts promesošu un jāizsludina par mirušu vai jākonstatē nāves fakts, kompetentas ir Līgumslēdzējas Puses iestādes, kuras pilsonis persona bijusi tai laikā, kad par viņu saņemtas pēdējās ziņas.

2. Vienas Līgumslēdzējas Puses iestādes var atzīt otras Līgumslēdzējas Puses pilsoni par bezvēsts promesošu vai mirušu, vai konstatēt viņa nāves faktu pēc personu iesnieguma, kuras dzīvo to teritorijā, ja viņu tiesības un intereses pamatotas uz šīs Līgumslēdzējas Puses likumdošanu.

3. Šī panta 1. un 2.punktā minētajos gadījumos Līgumslēdzējas Puses iestādes piemēro savas valsts likumdošanu.

26.pants. Laulības slēgšana

1. Laulības noslēgšanas noteikumus katrai personai, kas stājas laulībā, nosaka tās Līgumslēdzējas Puses valsts likumdošana, kuras pilsonis viņš ir. Ja laulības noslēgšanai ir šķēršļi, tad jāievēro tās Līgumslēdzējas Puses valsts likumdošana, kuras teritorijā tiek noslēgta laulība.

2. Laulības noslēgšanas formu nosaka tās Līgumslēdzējas Puses valsts likumdošana, kuras teritorijā laulība tiek noslēgta.

27.pants. Laulāto personiskās un mantiskās tiesības

1. Laulāto personiskās un mantiskās tiesības nosaka tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kurā ir laulāto kopējā dzīvesvieta.

2. Ja viens no laulātajiem dzīvo vienā Līgumslēdzējas Puses teritorijā, bet otrs - otrā Līgumslēdzējas Puses teritorijā, un abiem laulātajiem ir viena un tā pati pilsonība, tad laulāto personiskās un mantiskās tiesības nosaka tās Līgumslēdzējas Puses valsts likumdošana, kuras pilsoņi viņi ir.

3. Ja viens no laulātajiem ir vienas Līgumslēdzējas Puses pilsonis, bet otrs - otras Līgumslēdzējas Puses pilsonis, un viens no viņiem dzīvo vienā Līgumslēdzējas Puses teritorijā, bet otrs - otrā Līgumslēdzējas Puses teritorijā, tad viņu personiskās un mantiskās tiesības nosaka tās Līgumslēdzējas Puses valsts likumdošana, kuras teritorijā laulātajiem bija pēdējā kopējā dzīvesvieta.

4. Ja personām, kas norādītas šī panta 3.punktā, nav bijusi kopēja dzīvesvieta Līgumslēdzēju Pušu teritorijā, tad piemēro tās Līgumslēdzējas Puses valsts likumdošanu, kuras iestāde izskata lietu.

5. Laulāto mantiskajām attiecībām, kas saistītas ar nekustamo īpašumu, tiek piemērota tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kurā atrodas šis nekustamais īpašums.

28.pants. Laulības šķiršana un laulības atzīšana par spēkā neesošu

1. Laulības šķiršanas lietās kompetentas ir tās Līgumslēdzējas Puses valsts iestādes, kuras pilsoņi laulātie bija pieteikuma iesniegšanas brīdī, un tāpēc laulātajiem piemēro šīs Līgumslēdzējas Puses likumdošanu. Ja laulātajiem ir kopēja dzīvesvieta otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, tad kompetentas ir arī otras Līgumslēdzējas Puses attiecīgās iestādes.

2. Ja laulības šķiršanas pieteikuma iesniegšanas brīdī viens no laulātajiem ir vienas Līgumslēdzējas Puses pilsonis, bet otrs - otras Līgumslēdzējas Puses pilsonis, un viens no viņiem dzīvo vienas, bet otrs - otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, tad ir kompetentas abu Līgumslēdzēju Pušu iestādes, pie tam tās piemēro savas valsts likumdošanu.

3. Lietās par laulības atzīšanu par spēkā neesošu piemēro to Līgumslēdzēju Pušu likumdošanu, kura saskaņā ar 26.pantu jāpiemēro laulības noslēgšanā. Pie tam tiesu kompetence tiek noteikta, pamatojoties uz šī panta 1. un 2.punktu.

29.pants. Vecāku un bērnu tiesības un pienākumi

Lietas par paternitātes noteikšanu un tās apstrīdēšanu un bērna izcelšanās noteikšanu konkrētajā laulībā izlemj saskaņā ar tās Līgumslēdzējas Puses likumdošanu, kuras valsts pilsonis bērns ir no dzimšanas.

30.pants

1. Vecāku un bērnu pienākumus un tiesības nosaka tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras teritorijā viņiem ir kopēja dzīvesvieta.

2. Ja kādam no vecākiem vai bērniem dzīvesvieta atrodas citas Līgumslēdzējas Puses teritorijā, tad tiesiskās attiecības starp viņiem nosaka tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras pilsonis ir bērns.

31.pants

Ārlaulības bērna un viņa mātes un tēva tiesības un pienākumus nosaka tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras pilsonis ir bērns.

32.pants

Taisīt spriedumu par 29. - 31.pantā minētajām tiesībām un pienākumiem kompetentas ir tās Līgumslēdzējas Puses tiesas, kuras likumi jāpiemēro konkrētajā gadījumā. Ja prasītājs un atbildētājs dzīvo vienas Līgumslēdzējas Puses teritorijā, kompetentas ir arī šīs Līgumslēdzējas Puses tiesas, ievērojot 29. un 31.panta noteikumus.

Adopcija

33.pants

1. Adoptējot piemēro tās Līgumslēdzējas Puses likumdošanu, kuras teritorijā adoptētājam ir pastāvīga dzīvesvieta vai kuras pilsonis viņš ir.

2. Ja bērnu adoptē laulātie, no kuriem viens ir vienas, bet otrs - otras Līgumslēdzējas Puses pilsonis, tad adopcijai ir jāatbilst likumdošanai, kas ir spēkā abās Līgumslēdzējās Pusēs.

3. Ja bērns ir vienas, bet adoptētājs - otras Līgumslēdzējas Puses pilsonis, tad, adoptējot vai adopciju atceļot, nepieciešama bērna piekrišana, ja to paredz Līgumslēdzējas Puses likums, kuras pilsonis ir bērns, un bērna likumīgā pārstāvja un Līgumslēdzējas Puses kompetentās iestādes piekrišana.

34.pants

1. Kompetenta pieņemt lēmumu par adopciju ir tās Līgumslēdzējas Puses iestāde, kuras valsts teritorijā adoptētājam ir pastāvīga dzīvesvieta vai kuras pilsonis viņš ir.

2. Gadījumā, kas noteikts 33.panta 2.punktā, kompetenta ir tās Līgumslēdzējas Puses iestāde, kuras teritorijā laulātajiem ir vai bija pēdējā kopējā dzīvesvieta vai uzturēšanās vieta.

Aizbildnība un aizgādnība

35.pants

1. Tā kā Līgumā nav noteikts citādi, tad abu Līgumslēdzēju Pušu pilsoņu aizbildnības un aizgādnības lietās kompetenta ir tās Līgumslēdzējas Puses aizbildnības un aizgādnības iestāde, kuras pilsonis ir aizbilstamais vai aizgādnībā ņemamā persona. Šādā gadījumā piemēro attiecīgās Līgumslēdzējas Puses likumdošanu.

2. Tiesiskās attiecības starp aizbildni vai aizgādni un personu, kas atrodas aizbildnībā vai aizgādnībā, nosaka tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras iestāde iecēlusi aizbildni vai aizgādni.

36.pants

1. Ja jānodibina aizbildnība vai aizgādnība vienas Līgumslēdzējas Puses pilsoņa interesēs, kura dzīvesvieta vai uzturēšanās vieta, vai īpašums atrodas otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, tad šīs Līgumslēdzējas Puses aizbildnības un aizgādnības iestādei nekavējoties jāinformē kompetentā otras Līgumslēdzējas Puses aizbildnības un aizgādnības iestāde atbilstoši 35.panta 1.punkta noteikumiem.

2. Neatliekamos gadījumos otras Līgumslēdzējas Puses aizbildniecības un aizgādnības iestādes var patstāvīgi veikt nepieciešamos pasākumus, informējot par tiem aizbildnības un aizgādnības iestādes saskaņā ar 35.panta 1.punkta noteikumiem. Veiktie pasākumi ir spēkā līdz tam laikam, kad norādītā iestāde pieņem citu lēmumu.

37.pants

1. Kompetentā aizbildnības un aizgādnības iestāde saskaņā ar 35.panta 1.punktu var nodot aizbildnību un aizgādnību otras Līgumslēdzējas Puses attiecīgajām iestādēm, ja aizbilstamās vai aizgādnībā esošās personas dzīvesvieta vai uzturēšanās vieta, vai īpašums atrodas šajā valstī. Nodošana ir spēkā tikai tajā gadījumā, ja pārņēmēja iestāde ir devusi piekrišanu aizbildnības vai aizgādnības pārņemšanai un par to informējusi otras Līgumslēdzējas Puses attiecīgo iestādi.

2. Iestāde, kas saskaņā ar šī panta 1.punktu ir pārņēmusi aizbildnību vai aizgādnību, veic to saskaņā ar savas valsts likumdošanu. Tai tomēr nav tiesību lemt par jautājumiem, kas attiecas uz aizbilstamās vai aizgādnībā esošās personas statusu, bet tā var dot atļauju laulības slēgšanai, kas nepieciešama saskaņā ar tās Līgumslēdzējas Puses likumdošanu, kuras pilsonis ir šī persona.

Mantiskās attiecības

38.pants. Īpašuma tiesības

1. Nekustamā īpašuma tiesības nosaka pēc tās Līgumslēdzējas Puses likumdošanas, kuras teritorijā atrodas nekustamais īpašums.

2. Īpašuma tiesības uz transporta līdzekļiem, kurus reģistrē valsts reģistros, nosaka tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras teritorijā atrodas iestāde, kas reģistrējusi transporta līdzekli.

3. Īpašuma tiesību vai citu mantisko tiesību rašanos un izbeigšanos nosaka tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras teritorijā manta atradās laikā, kad pastāvēja darbība vai cits apstāklis, kas bija šādu tiesību rašanās vai izbeigšanās pamatā. Īpašuma tiesību vai citu mantisko tiesību, kura bijusi darījuma priekšmets, rašanos vai izbeigšanos nosaka pēc darījuma veikšanas vietas likumdošanas, ja Līgumslēdzēju Pušu vienošanās neparedz citādu kārtību.

39.pants. Darījuma forma

1. Darījuma formu nosaka tā slēgšanas vietas likumdošana.

2. Darījuma, kas saistīts ar nekustamo īpašumu un tiesībām uz to, formu nosaka tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras teritorijā šāds īpašums atrodas.

40.pants. Kaitējuma atlīdzība

1. Saistības atlīdzināt kaitējumu, izņemot saistības, kuras izriet no līguma vai citas tiesiskas darbības, nosaka tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras teritorijā notikusi darbība vai pastāvējis cits apstāklis, kura dēļ izvirzīta prasība par kaitējuma atlīdzību.

2. Ja kaitējuma nodarītājs un cietušais ir vienas Līgumslēdzējas Puses pilsoņi, tiek piemērota tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras tiesā iesniegta prasība.

3. Lietās, kas minētas šī panta 1. un 2.punktā, kompetenta ir tās Līgumslēdzējas Puses tiesa, kuras teritorijā notikusi darbība vai pastāvējis cits apstāklis, kura dēļ izvirzīta prasība par kaitējuma atlīdzību. Cietušais turklāt var iesniegt prasības pieteikumu tās Līgumslēdzējas Puses tiesā, kuras teritorijā atrodas atbildētāja dzīvesvieta.

Mantošana

41.pants. Vienlīdzības princips

Vienas Līgumslēdzējas Puses pilsoņi tiek pielīdzināti otras Līgumslēdzējas Puses pilsoņiem, kas dzīvo tās teritorijā, tiesībās sastādīt vai atcelt testamentus par īpašumu, kas atrodas otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, tiesībās, kuras tur ir jārealizē, un tiesībās iegūt mantojumā mantu vai tiesības. Mantu vai tiesības iegūst ar tādiem pašiem noteikumiem, kādi paredzēti katras Līgumslēdzējas Puses pilsoņiem, kas dzīvo tās teritorijā.

42.pants. Mantošanas tiesības

1. Kustamās mantas mantošanas tiesības nosaka tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras teritorijā mantojuma atstājējam ir bijusi pēdējā pastāvīgā dzīvesvieta.

2. Nekustamās mantas mantošanas tiesības nosaka tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras teritorijā manta atrodas.

43.pants. Mantojuma pāreja valstij

Ja saskaņā ar Līgumslēdzējas Puses likumdošanu mantojamā manta pāriet valsts īpašumā, tad kustamā manta pāriet tai valstij, kuras pilsonis nāves brīdī ir bijis mantojuma atstājējs, bet nekustamā manta pāriet tās valsts īpašumā, kuras teritorijā tā atrodas.

44.pants. Testamenta forma

Testamenta formu nosaka tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras pilsonis testamenta sastādīšanas brīdī ir bijis mantojuma atstājējs. Tomēr ir pietiekami, ja ievērota tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras teritorijā sastādīts testaments. Šie noteikumi tiek piemēroti arī testamenta atcelšanas gadījumā.

45.pants. Kompetence mantojuma lietās

1. Lietvedību kustamās mantas mantojuma lietās, izņemot šī panta 2.punktā paredzētajos gadījumos, veic tās Līgumslēdzējas Puses iestādes, kuras teritorijā mantojuma atstājējam ir bijusi pēdējā pastāvīgā dzīvesvieta.

2. Ja visa kustamā mantojamā manta atrodas tās Līgumslēdzējas Puses teritorijā, kur mantojuma atstājējam bija pēdējā dzīvesvieta, tad pēc mantinieka vai legatāra lūguma, ja tam piekrīt visi mantinieki, mantojuma lietu kārto šīs Līgumslēdzējas Puses iestādes.

3. Nekustamas mantas mantošanas lietas kārto tās Līgumslēdzējas Puses iestādes, kuras teritorijā šī manta atrodas.

4. Šī panta noteikumi atbilstoši tiek piemēroti arī mantojuma lietu strīdus gadījumos.

46.pants. Mantojuma apsardzības pasākumi

1. Vienas Līgumslēdzējas Puses iestādes atbilstoši savai likumdošanai veic nepieciešamos pasākumus, lai apsargātu mantojamo mantu, kas atrodas tās teritorijā un ko atstājis mantojumā otras Līgumslēdzējas Puses pilsonis.

2. Iestādēm, kuras ir atbildīgas par mantojuma apsardzību, pēc otras Līgumslēdzējas Puses pilsoņa nāves, ir pienākums nekavējoties informēt šīs Līgumslēdzējas Puses konsulārās iestādes par mantojuma atstājēja nāvi un par personām, kuras pieteikušas savas mantojuma tiesības uz mantojumu, par zināmiem apstākļiem, kas attiecas uz šīm personām, kurām ir tiesības uz mantojumu, par to uzturēšanās vietu, par testamenta esamību, par mantojuma apmēru un vērtību, un par pasākumiem, kādi veikti mantojuma apsardzībai.

3. Pēc diplomātiskās pārstāvniecības vai konsulārās iestādes lūguma tai tiek nodoti mirušā dokumenti un mantojamā kustamā manta.

47.pants

Vienas Līgumslēdzējas Puses diplomātiskajai pārstāvniecībai vai konsulārajai iestādei ir tiesības pārstāvēt šīs Līgumslēdzējas Puses intereses mantojuma lietās otras Līgumslēdzējas Puses iestādēs bez īpaša pilnvarojuma, ja mantinieki prombūtnes vai citu attaisnojošu iemeslu dēļ nevar savlaicīgi aizstāvēt savas tiesības un intereses un nav iecēluši pilnvarnieku.

48.pants

Ja vienas Līgumslēdzējas Puses pilsonis miris otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, kur viņam nebija pastāvīgas dzīvesvietas, tad pie viņa atrodošās mantas tiek nodotas tās Līgumslēdzējas Puses diplomātiskajai pārstāvniecībai vai konsulārajai iestādei, kuras pilsonis bijis mirušais.

49.pants. Mantojuma izsniegšana

1. Ja mantojamā kustamā manta vai naudas summa, kas saņemta kustamās vai nekustamās mantojamās mantas pārdošanas rezultātā, pēc mantojuma lietas pabeigšanas jānodod mantiniekiem, kuru dzīvesvieta vai uzturēšanās vieta atrodas citas Līgumslēdzējas Puses teritorijā, tad mantojamā manta vai saņemtā naudas summa nododama šīs Līgumslēdzējas Puses diplomātiskajai pārstāvniecībai vai konsulārajai iestādei.

2. Iestāde, kas ir kompetenta mantošanas lietās, dod rīkojumu mantojamo mantu izsniegt diplomātiskajai pārstāvniecībai vai konsulārajai iestādei.

3. Šī manta var tikt nodota mantiniekam, ja:

1) visas mantojuma atstājēja kreditoru prasības, kas pieteiktas tās Līgumslēdzējas Puses, kurā atrodas mantojamā manta, likumdošanā noteiktajos termiņos ir samaksātas vai nodrošinātas;

2) samaksātas vai nodrošinātas visas ar mantošanu saistītas nodevas;

3) kompetentas iestādes devušas, ja tas nepieciešams, atļauju mantojamās mantas izvešanai.

4. Naudas summu pārsūtīšana notiek saskaņā ar Līgumslēdzēju Pušu teritorijās spēkā esošo likumdošanu.

Spriedumu atzīšana un izpildīšana

50.pants. Spriedumu atzīšana un izpildīšana civilajās un ģimenes lietās un krimināllietās, kas skar zaudējumu atlīdzību

1. Līgumslēdzējas Puses savstarpēji atzīst un izpilda justīcijas iestāžu likumīgā spēkā stājušos spriedumus civilajās un ģimenes lietās un spriedumus, kas skar nozieguma rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzību.

2. Līgumslēdzēju Pušu teritorijā bez sevišķas lietvedības tiek atzīti aizbildnības un aizgādnības iestāžu, civilstāvokļa aktu reģistrācijas iestāžu un citu iestāžu lēmumi civilajās un ģimenes lietās, ja tie pēc sava rakstura neprasa izpildi.

51.pants. Lūgumu par sprieduma izpildi izskatīšana

1. Lūgumus par sprieduma izpildi izskata tās Līgumslēdzējas Puses tiesas, kuras teritorijā izpilde jāveic.

2. Lūgums par sprieduma izpildi iesniedzams tiesā, kura pirmajā instancē taisījusi spriedumu lietā. Lūgums, kurš iesniegts tiesā, kura taisījusi spriedumu pirmajā instancē, tiek nosūtīts tiesai, kas ir kompetenta šo lūgumu izskatīt.

3. Lūguma rekvizītus nosaka tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras teritorijā jāveic izpilde.

4. Lūgumam jāpievieno apstiprināts tulkojums tās Līgumslēdzējas Puses valodā, kurai lūgums adresēts.

52.pants. Lūgumam par sprieduma izpildi jāpievieno:

1) tiesas apstiprināts sprieduma noraksts, oficiāls dokuments par sprieduma stāšanos spēkā, ja tas neizriet no paša sprieduma teksta, izziņa par tā izpildi;

2) dokuments, kurš apliecina, ka atbildētājam, kurš nav piedalījies procesā, savlaicīgi un pienācīgā formā kaut vienu reizi bija izsniegts paziņojums par ierašanos tiesā;

3) šī panta 1. un 2. punktā minēto dokumentu apliecināts tulkojums.

53.pants

Ja tiesai, spriedumu izpildot, radīsies neskaidrības, tā var pieprasīt personai, kas iesniegusi lūgumu par sprieduma izpildi, paskaidrojumus, kā arī nopratināt parādnieku par lūguma būtību un nepieciešamības gadījumā pieprasīt paskaidrojumus no tiesas, kas taisījusi spriedumu.

54.pants. Sprieduma izpildes kārtība

Sprieduma izpildes kārtību nosaka tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras teritorijā jānotiek izpildei.

55.pants

Tiesas izdevumu segšanai, kas saistīti ar sprieduma izpildi, piemērojama tās Līgumslēdzējas Puses likumdošana, kuras teritorijā spriedums jāizpilda.

56.pants. Atteikšanās atzīt un izpildīt tiesu spriedumus

Tiesas sprieduma atzīšanu vai izpildi var noraidīt:

1) ja persona, kas iesniegusi lūgumu, vai atbildētājs nav piedalījušies procesā tāpēc, ka viņiem vai viņu pilnvarotajiem nav ticis savlaicīgi un pienācīgā kārtā izsniegts uzaicinājums ierasties tiesā,

2) ja tajā pašā strīdā starp tām pašām pusēm tās Līgumslēdzējas Puses teritorijā, kur jānotiek sprieduma atzīšanai un izpildei, jau agrāk ir taisīts likumīgā spēkā stājies spriedums vai ja šīs Līgumslēdzējas Puses iestādes jau agrāk uzsākušas tiesvedību šajā lietā,

3) ja saskaņā ar šī Līguma noteikumiem, bet gadījumos, kas nav paredzēti šajā Līgumā, saskaņā ar Līgumslēdzējas Puses, kuras teritorijā jānotiek sprieduma atzīšanai un izpildei, likumdošanu, lieta ir tās izņēmuma kompetencē,

4) ja nav dokumenta, kas apstiprina pušu vienošanos par strīdu izskatīšanas vietu.

57.pants

Šī Līguma 50. - 55. panta noteikumi par tiesas spriedumiem piemērojami arī mierizlīgumiem, kas apstiprināti tiesā.

58.pants. Mantu izvešana un naudas summu pārsūtīšana

Šī Līguma noteikumi par spriedumu izpildi neskar Līgumslēdzēju Pušu likumdošanu par izpildes rezultātā iegūto naudas summu pārsūtīšanu un priekšmetu izvešanu.

 

II.nodaļa

Tiesiskā palīdzība krimināllietās

Kriminālvajāšanas norise

59.pants. Kriminālvajāšanas ierosināšanas vai pārņemšanas pienākums

1. Katra Līgumslēdzēja Puse pēc otras Līgumslēdzējas Puses pieprasījuma saskaņā ar saviem likumiem ierosina vai pārņem kriminālvajāšanu pret saviem pilsoņiem, kurus tur aizdomās par nozieguma izdarīšanu otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā.

2. Cietušā iesniegumi par kriminālvajāšanu, kas noteiktajā termiņā iesniegti saskaņā ar vienas Līgumslēdzējas Puses likumdošanu tās kompetentajās iestādēs, ir spēkā arī otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā.

60.pants. Lūgumi par kriminālvajāšanas ierosināšanu vai pārņemšanu

1. Lūgumiem par kriminālvajāšanas ierosināšanu vai pārņemšanu jābūt sastādītiem rakstiskā formā un tajā jānorāda:

1) iestādes, kura nosūta lūgumu, nosaukums,

2) nodarījuma apraksts, kura dēļ tiek nosūtīts lūgums par kriminālvajāšanas ierosināšanu vai pārņemšanu,

3) iespējami precīzāks nodarījuma vietas un laika norādījums,

4) Līgumslēdzējas Puses, kura nosūta lūgumu, likuma teksts, uz kuru pamatojoties, nodarījums tiek atzīts par noziegumu,

5) aizdomās turētas personas uzvārds un vārds, ziņas par tās pilsonību, dzīves vai uzturēšanās vietu un citas ziņas par tās personību, kā arī, ja iespējams, šīs personas ārējā izskata apraksts, fotogrāfija un pirkstu nospiedumi,

6) cietušā iesniegums krimināllietā, kas ierosināma uz cietušā iesnieguma pamata, un par materiālo zaudējumu atlīdzināšanu, ja tādi lietā ir,

7) ziņas par nodarīta materiālā zaudējuma apmēru.

Lūgumam jāpievieno Līgumslēdzējas Puses, kas nosūta lūgumu, rīcībā esošie iepriekšējās izmeklēšanas materiāli un pierādījumi. Nododot priekšmetus, kas ir nozieguma izdarīšanas rīki vai nokļuvuši pie noziedznieka nozieguma rezultātā, jāņem vērā šī Līguma 73.panta 3.punkta nosacījumi.

2. Ja persona brīdī, kad lūgums par kriminālvajāšanas ierosināšanu vai pārņemšanu tiek nosūtīts saskaņā ar 59.panta 1.punktu, atrodas apcietinājumā tās Līgumslēdzējas Puses teritorijā, kura nosūta šādu lūgumu, tad tā tiek nogādāta otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā. Personas, kas atrodas apcietinājumā otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, etapēšanu sankcionē amatpersona, kas veic uzraudzību pār lietas izmeklēšanu. Tādas personas nodošana notiek, kā to paredz šī Līguma 71.panta 1.punkts.

Izdošana

61.pants. Noziegumi, par kuriem paredzēta izdošana

1. Līgumslēdzējas Puses apņemas saskaņā ar šī Līguma noteikumiem pēc pieprasījuma izdot viena otrai personas, kas atrodas to teritorijās, lai sauktu tās pie kriminālatbildības vai lai izpildītu spriedumu.

2. Izdošana notiek par nodarījumiem, kuri saskaņā ar abu Līgumslēdzēju Pušu likumdošanu ir uzskatāmi par noziegumiem un par kuru izdarīšanu paredzēts sods brīvības atņemšanas veidā uz laiku ilgāk par vienu gadu, vai kāds cits smagāks sods. Izdošana sprieduma izpildei notiek gadījumā, ja par tādu noziegumu izdarīšanu personas ir notiesātas ar brīvības atņemšanu uz laiku ilgāku par sešiem mēnešiem vai ar kādu citu smagāku sodu.

62.pants. Atteikums izdot

1. Izdošana nenotiek, ja:

1) persona, par kuru nosūtīts izdošanas lūgums, ir Līgumslēdzējas Puses, kurai lūgums nosūtīts, pilsonis vai šai personai tajā valstī piešķirtas patvēruma tiesības,

2) kriminālvajāšana saskaņā ar abu Līgumslēdzēju Pušu likumdošanu ir ierosināma tikai pēc cietušā privātsūdzības,

3) lūguma saņemšanas brīdī kriminālvajāšana saskaņā ar Līgumslēdzējas Puses, kurai lūgums nosūtīts, likumdošanu nevar tikt ierosināta vai spriedums nevar tikt izpildīts termiņa noilguma vai cita likumīga iemesla dēļ,

4) personai, par kuras izdošanu nosūtīts lūgums, šīs Līgumslēdzējas Puses teritorijā par to pašu noziegumu ir spēkā stājies spriedums vai lēmums par lietas izbeigšanu.

2. Var atteikt izdot personu, ja noziegums, kura dēļ nosūtīts lūgums par izdošanu, izdarīts tās Līgumslēdzējas Puses teritorijā, kurai nosūtīts lūgums.

3. Atsakoties izdot, Līgumslēdzēja Puse, kurai nosūtīts lūgums, paziņo otrai Līgumslēdzējai Pusei atteikuma pamatojumu.

63.pants. Izdošanas atlikšana

Ja persona, par kuru nosūtīts izdošanas lūgums, saukta pie kriminālatbildības vai izcieš sodu par citu noziegumu Līgumslēdzējas Puses teritorijā, kurai šis lūgums nosūtīts, izdošana var tikt atlikta līdz kriminālvajāšanas pabeigšanai, soda izciešanas beigām vai atbrīvošanai jebkura cita likumīga pamatojuma dēļ.

64.pants. Izdošana uz laiku

Ja 63.pantā paredzētā izdošanas atlikšana var izraisīt kriminālvajāšanas termiņa noilgumu vai nopietni apgrūtināt nozieguma izmeklēšanu, tādā gadījumā pēc pamatota lūguma var notikt izdošana uz laiku ar nosacījumu, ka izdotā persona tiks nekavējoties nosūtīta atpakaļ pēc to procesuālo darbību veikšanas, kuru izdarīšanai tā tika izdota, pie tam ne vēlāk kā triju mēnešu laikā no izdošanas dienas.

65.pants. Izdošana pēc vairāku valstu pieprasījuma

Ja lūgums par vienas un tās pašas personas izdošanu tiek saņemts no vairākām valstīm, tad jautājumu par to, kurš no lūgumiem apmierināms, izlemj Līgumslēdzēja Puse, kura saņēmusi lūgumus.

66.pants. Izdotās personas kriminālvajāšanas robežas

1. Bez Līgumslēdzējas Puses, kura izdevusi personu, piekrišanas šo personu nevar saukt pie kriminālatbildības vai sodīt par citu noziegumu, kurš nav bijis pamatojums izdošanai.

2. Tāpat izdotā persona nevar tikt izdota tālāk trešajai valstij bez viņu izdevušās Līgumslēdzējas Puses piekrišanas.

3. Izdevušās Līgumslēdzējas Puses piekrišana nav vajadzīga, ja izdotā persona 15 dienu laikā pēc kriminālvajāšanas pabeigšanas, soda izciešanas vai atbrīvošanas jebkāda likumiska pamatojuma dēļ nav atstājusi Līgumslēdzējas Puses, kurai persona tiek izdota, teritoriju vai ja šī persona labprātīgi atgriezusies tur vēlreiz. Šajā termiņā neieskaita laiku, kurā izdotā persona nevarēja atstāt Līgumslēdzējas Puses, kurai persona izdota, teritoriju no viņas neatkarīgu apstākļu dēļ.

67.pants. Izdošanas lūgums

1. Lūgumam par izdošanu ir jābūt noformētam rakstiskā formā un jāsatur:

1) iestādes, kura pieprasa, nosaukums,

2) Līgumslēdzējas Puses, kura pieprasa, likuma teksts, pēc kura konkrētais nodarījums tiek atzīts par noziegumu,

3) izdodamās personas uzvārds un vārds, ziņas par tās pilsonību, dzīves vai uzturēšanās vietu un citas ziņas par tās personību, kā arī, ja iespējams, personas ārējā izskata apraksts, fotogrāfija un pirkstu nospiedumi,

4) ziņas par nodarītā materiālā zaudējuma apmēru.

2. Lūgumam par izdošanu kriminālvajāšanas veikšanai jāpievieno apliecināts lēmuma par apcietināšanu noraksts ar lietas faktisko apstākļu aprakstu.

Lūgumam par izdošanu sprieduma izpildei jāpievieno apliecināts sprieduma noraksts ar izziņu par tā stāšanos likumīgā spēkā un krimināllikuma teksts, uz kura pamata persona notiesāta. Ja notiesātais daļu soda jau izcietis, tad pievieno arī ziņas par to.

68.pants. Izdodamās personas apcietināšana

Pēc izdošanas lūguma saņemšanas Līgumslēdzēja Puse, kurai lūgums nosūtīts, nekavējoties veic pasākumus, lai apcietinātu izdodamo personu, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar šī Līguma noteikumiem izdošana netiek pieļauta.

69.pants. Papildu ziņas

1. Lūgumu saņēmusī Līgumslēdzēja Puse var pieprasīt papildu ziņas, ja šis izdošanas lūgums nesatur visas 67.pantā norādītās nepieciešamās ziņas. Otrai Līgumslēdzējai Pusei ir jāatbild uz šādu lūgumu mēneša laikā; attaisnojošu iemeslu dēļ šo termiņu var pagarināt vēl uz 15 dienām.

2. Ja pieprasījumu iesniegusī Līgumslēdzēja Puse noteiktajā termiņā neiesniedz papildu ziņas, lūgumu saņēmusī Līgumslēdzēja Puse var atbrīvot no apcietinājuma personu, kura apcietināta, pamatojoties uz 68.pantu.

70.pants. Apcietināšana līdz izdošanas lūguma saņemšanai

1. Neatliekamos gadījumos pēc pieprasītājas Līgumslēdzējas Puses lūguma otra Līgumslēdzēja Puse var apcietināt personu arī pirms 67.pantā norādītā izdošanas lūguma saņemšanas. Lūgumā jābūt atsaucei uz lēmumu par apcietinājumu vai uz likumīgā spēkā stājušos spriedumu, kas ir pieņemti attiecībā uz konkrēto personu, kā arī jābūt norādījumam, ka izdošanas lūgums tiks nekavējoties izsūtīts. Lūgums var tikt izsūtīts pa pastu, telegrāfu vai citādā veidā rakstiskā formā.

2. Persona var tikt apcietināta arī bez šī panta 1.punktā minētā lūguma saņemšanas, ja ir pietiekams pamats uzskatīt, ka tā otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā ir izdarījusi noziegumu, par kuru paredzēta izdošana.

3. Par apcietināšanu saskaņā ar 1. vai 2.punktu vai arī par cēloņiem, kas neļauj izpildīt šī panta 1.punktā minēto lūgumu, nekavējoties jāpaziņo otrai Līgumslēdzējai Pusei.

4. Persona, kas apcietināta saskaņā ar šī panta 1. vai 2.punktu, ir jāatbrīvo, ja lūguma saņēmējas Līgumslēdzējas Puses likumos noteiktajā personas apcietinājuma termiņā nav saņemts izdošanas lūgums un lēmums par apcietinājumu.

71.pants. Izdošana

1. Lūgumu saņēmusī Līgumslēdzēja Puse paziņo Līgumslēdzējai Pusei, no kuras lūgums saņemts, savu lēmumu par izdošanu, informējot par izdošanas vietu un laiku.

2. Ja Līgumslēdzēja Puse, no kuras saņemts lūgums, nepieņem izdodamo personu 15 dienu laikā pēc noteiktā izdošanas datuma, tad šī persona jāatbrīvo no apcietinājuma. Pēc Līgumslēdzējas Puses lūguma, no kuras saņemts izdošanas lūgums, šis termiņš var tikt pagarināts, bet ne vairāk kā par 15 dienām.

72.pants. Atkārtota izdošana

Ja izdota persona izvairīsies no kriminālvajāšanas vai soda izciešanas un atgriezīsies tās Līgumslēdzējas Puses teritorijā, kurai adresēts lūgums, viņa pēc pieprasītājas Līgumslēdzējas Puses lūguma var tikt izdota atkārtoti. Šajā gadījumā lūgumam nav nepieciešams pievienot 67.pantā minētos dokumentus.

73.pants. Priekšmetu nodošana

1. Līgumslēdzēja Puse, kurai adresēts izdošanas lūgums, nodod otrai Līgumslēdzējai Pusei to noziegumu, par kuriem 61.pantā paredzēta izdošana, izdarīšanas rīkus, kā arī priekšmetus, uz kuriem ir nozieguma pēdas vai kas iegūti noziedzīgā ceļā. Šie priekšmeti tiek nodoti, saņemot lūgumu, vai gadījumos, kad personas izdošana viņa nāves vai citu apstākļu dēļ nav iespējama.

2. Līgumslēdzēja Puse, kurai iesniegts lūgums, var uz laiku aizturēt šī panta 1.punktā minēto priekšmetu nodošanu, ja tie nepieciešami citā krimināllietā.

3. Trešo personu tiesības uz pieprasītājai Līgumslēdzējai Pusei nodotajiem priekšmetiem paliek spēkā. Pēc lietas izbeigšanas šie priekšmeti jānodod atpakaļ Līgumslēdzējai Pusei, kura tos izsniegusi.

74.pants. Tranzītpārvadāšana

1. Katra no Līgumslēdzējām Pusēm pēc otras Līgumslēdzējas Puses lūguma atļauj pārvadāt caur savu teritoriju personas, ko trešā valsts izdevusi otrai Līgumslēdzējai Pusei. Līgumslēdzējām Pusēm nav pienākuma atļaut tādu personu pārvadāšanu, kuru izdošana pēc šī Līguma noteikumiem nav paredzēta.

2. Lūgums par pārvadājumu tiek noformēts un nosūtīts tādā pašā veidā, kā izdošanas lūgums.

3. Līgumslēdzēju Pušu kompetentas iestādes katrā atsevišķā gadījumā saskaņo tranzītpārvadājuma veidu, maršrutu un citus noteikumus.

4. Izdevumus, kas saistīti ar tranzītpārvadāšanu, sedz Līgumslēdzēja Puse, kas iesniegusi pieprasījumu.

75.pants. Līgumslēdzēju Pušu pārstāvju piedalīšanās tiesiskās palīdzības sniegšanā krimināllietās

Vienas Līgumslēdzējas Puses pārstāvji ar otras Līgumslēdzējas Puses piekrišanu var piedalīties otras Līgumslēdzējas Puses lūguma vai uzdevuma par tiesiskās palīdzības sniegšanu krimināllietās izpildē.

76.pants. Ziņas par sodāmību

Līgumslēdzējas Puses pēc pieprasījuma sniedz cita citai ziņas par personu iepriekšējo sodāmību, ja šīs personas tiek sauktas pie kriminālatbildības pieprasītājas Līgumslēdzējas Puses teritorijā.

77.pants. Ziņas par kriminālvajāšanas rezultātiem

Līgumslēdzējas Puses paziņo cita citai par tās personas, par kuru bija nosūtīts lūgums par kriminālvajāšanas ierosināšanu vai pārņemšanu, kriminālvajāšanas rezultātiem, kā arī par izdotajām personām. Pēc lūguma tiek nosūtīts spēkā stājušās sprieduma vai cita galīga lēmuma noraksts.

78.pants. Paziņojumi par spriedumiem

Līgumslēdzējas Puses ik gadu sniegs cita citai ziņas par spriedumiem, kas stājušies likumīgā spēkā un ko vienas Līgumslēdzējas Puses tiesas taisījušas par otras Līgumslēdzējas Puses pilsoņiem.

 

Trešā daļa

Noslēguma noteikumi

79.pants. Līguma stāšanās spēkā

Šis Līgums ir ratificējams un stājas spēkā 30 dienas pēc ratifikācijas dokumentu apmaiņas, kas notiks Maskavā.

80.pants. Līguma darbības termiņš

Šis līgums ir noslēgts uz nenoteiktu laiku un būs spēkā līdz brīdim, kad beigsies 6 mēnešu termiņš no vienas Līgumslēdzējas Puses rakstiskā paziņojuma sniegšanas dienas otrai Līgumslēdzējai Pusei par savu nodomu pārtraukt šī Līguma darbību.

Līgums noslēgts Rīgā 1993.gada 3.februārī divos eksemplāros, katrs krievu un latviešu valodā, pie kam abiem tekstiem ir vienāds spēks.

Stājies spēkā ar 1995.gada 28.martu

Latvijas Republikas vārdā Krievijas Federācijas vārdā
Viktors Skudra, Nikolajs Fedorovs,
tieslietu ministrs tieslietu ministrs

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!