Par Ukrainas iespēju kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti

Dalība Eiropas Savienībā varētu kļūt par ilgtermiņa perspektīvu reformētai un demokrātiskai Ukrainai. Tādu viedokli pauž Eiropas Parlaments 12.jūlijā pieņemtajā iniciatīvas ziņojumā par sarunām, ko pašlaik ES risina ar Ukrainu par jaunu nolīgumu turpmākajai sadarbībai.

Deputāti atzinīgi vērtē ES Padomes lēmumu uzsākt sarunas par jaunu nolīgumu ar Ukrainu. Eiropas Komisija dalībvalstu (ES Padomes) vārdā tās sāka šā gada 5.martā, jo nākamgad spēku zaudēs 1998.gadā uz desmit gadiem noslēgtais Partnerības un sadarbības nolīgums.

Ar Ukrainu paredzēts noslēgt “pastiprinātu līgumu”. Eiropas Parlaments tomēr uzskata, ka “sarunu mērķim jābūt asociācijas nolīguma noslēgšanai, kas sniegtu efektīvu un ticamu ieguldījumu Ukrainas Eiropas perspektīvā un uzsāktu attiecīgo procesu”. Eiropas Komisijai ieteikts arī “paredzēt konkrētu plānu pakāpeniskai plašas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonas izveidei” starp ES un Ukrainu.

Vienlaikus Eiropas Parlaments pauž bažas par politisko spriedzi valstī, uzsverot: “Pirms tiek noslēgtas sarunas un izveidotas jaunas ciešākas attiecības starp ES un Ukrainu, ir mierīgā ceļā jāatrisina esošais konflikts, jāatjauno kontroles un līdzsvara sistēma un jānodrošina tiesiskums.” Sarunās jāvērš Ukrainas uzmanība uz to, ka “stabilizācijas pamatā ir politiskās varas nošķiršana no ekonomiskās varas, korupcijas izskaušana, padarot pārredzamas valsts pasūtījuma procedūras”, kā arī tiesu iestāžu neatkarība. No Ukrainas jāprasa, lai tās enerģētikas nozare pilnībā atbilstu tirgus ekonomikas principiem; valstij arī jāpaātrina kodolenerģijas drošības novērtēšanas procedūras, jādažādo enerģijas avoti un jāuzlabo energoefektivitāte – Ukrainas enerģētikas nozare ir viena no visneefektīvākajām pasaulē. Eiropas Komisijai arī jāmudina, lai Ukraina pildītu atbilstošos Kioto protokola noteikumus.

Eiropas Parlamenta preses dienests