Valsts sekretāru 2007.gada 12.jūlija sanāksmē

EM: Par dzīvojamo telpu atbrīvošanas pabalsta finansiālo nodrošinājumu

12.jūlijā Ekonomikas ministrija starpinstitūciju saskaņošanai iesniedza Ministru kabineta noteikumu projektu par “Kārtību, kādā valsts piedalās dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta finansiālajā nodrošināšanā”. Noteikumi nosaka kārtību, kādā valsts piedalās vienreizēja dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta finansiālajā nodrošināšanā.

Pašvaldībai, kura nākamajā budžeta gadā plāno izmaksāt atbrīvošanas pabalstus, saskaņā ar šo noteikumu pielikumu līdz kārtējā gada 1.martam jāiesniedz Ekonomikas ministrijā informācija par to personu skaitu, kas reģistrētas atbrīvošanas pabalsta piešķiršanas reģistrā, kā arī jāiesniedz plānoto pašvaldības budžeta finansējumu, kas nepieciešams atbrīvošanas pabalsta izmaksai.

Valsts budžeta līdzfinansējumu var saņemt pašvaldība, ja tā paredzējusi finansējumu atbrīvošanas pabalsta nodrošināšanai likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā” 26.panta pirmajā daļā noteiktajām personām.

Kad likumā par valsts budžetu kārtējam gadam apstiprināts valsts līdzfinansējuma apmērs atbrīvošanas pabalsta nodrošināšanai, ministrija aprēķina valsts līdzfinansējuma apmēru katrai pašvaldībai.

Salīdzinājumā ar spēku zaudējušajiem Ministru kabineta 2005.gada 9.augusta noteikumiem Nr.594 “Kārtība, kādā valsts piedalās dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta finansiālajā nodrošināšanā”, noteikumu projekts paredz, ka valsts budžeta līdzfinansējumu var saņemt arī, ja pašvaldība ir pieņēmusi saistošos noteikumus par atbrīvošanas pabalsta piešķiršanu personām, kuras atbrīvo dzīvokli, kura īpašnieka maiņa notikusi līdz likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” spēkā stāšanās brīdim. Grozīts arī termiņš, kādā pašvaldībām jāiesniedz Ekonomikas ministrijā noteikumu projektā minētā informācija.

EM: Par privatizācijas atteikumu kāpu zonā esošiem nekustamajiem īpašumiem

12.jūlijā Ekonomikas ministrija valsts institūcijām saskaņošanai nodeva rīkojumu projektus par privatizācijas atteikumu kāpu zonā esošiem nekustamajiem īpašumiem.

Privatizācijas aģentūrā ir saņemti un reģistrēti privatizācijas ierosinājumi par nekustamajiem īpašumiem, kas atrodas kāpu zonā Jūrmalā un Ventspilī. Saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību Privatizācijas aģentūra ir sagatavojusi rīkojumu projektus par attiecīgo nekustamo īpašumu nodošanu privatizācijai un iesniegusi tos Ekonomikas ministrijā.

Savukārt Ekonomikas ministrija, ņemot vērā likumā noteiktos ierobežojumus, ir sagatavojusi privatizācijas atteikuma projektus.

Zeme Rīgas jūras līča jūras aizsargjoslā jāsaglabā valsts īpašumā tās īpaši aizsargājamā statusa dēļ. Saskaņā ar Aizsargjoslu likumu krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē aizliegts atsavināt valsts vai pašvaldības īpašumā esošo zemi, izņemot likumos noteiktos gadījumus, kad personai ir tiesības iegūt īpašumā zemi zem ēkas (būves), ievērojot nosacījumu, ka īpašuma tiesības uz ēku (būvi) attiecīgajai personai ir nostiprinātas zemesgrāmatā.

Abi rīkojumu projekti tiks iesniegti valdībai, un Ministru kabineta kompetencē būs lemt par attiecīga valsts īpašuma nodošanu vai nenodošanu privatizācijai.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

IZM: Par tirgus orientēto pētījumu projektu finansējuma sadali

12.jūlijā Valsts sekretāru sanāksmē izsludināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pieteikto Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Tirgus orientēto pētījumu projektu finansējuma sadales kārtība”.

Noteikumi nosaka kārtību, kādā Izglītības un zinātnes ministrija, pamatojoties uz zinātnisko un tautsaimniecisko ekspertīzi, sadala finansējumu Tirgus orientēto pētījumu projektiem.

IZM: Par noteikumu projektiem, lai palielinātu pedagogu darba samaksu

12.jūlijā Valsts sekretāru sanāksmē izsludināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pieteikto Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Grozījumi MK 2004.gada 24.augusta noteikumos Nr.746 “Pedagogu darba samaksas noteikumi””.

Pedagogu darba samaksas noteikumos paredzēts svītrot noteikumu 2.punktu, jo tas zaudējis aktualitāti saskaņā ar 2006.gada 19.decembrī izdarītajiem grozījumiem Izglītības likuma 53.panta 2.daļā.

Precizēts noteikumu 8.punkts un 25.2.apakšpunkts par mēneša darba algas noteikšanas kārtību izglītības iestāžu vadītājiem atbilstoši pašreiz spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

Precizēts noteikumu 18.punkts, paredzot vienu mēnesi ilgu promesoša pedagoga aizvietošanu, piemērojot stundu samaksu līdzšinējo divu mēnešu vietā, lai motivētu pedagogus aizvietot promesošus kolēģus.

Papildināts noteikumu 20.punkts, lai pilnveidotu stundu samaksas noteikšanu.

Svītrots noteikumu 23.punkts, jo lielākā daļa pedagogu ir ieguvuši atbilstošu izglītību un lai turpmāk, izvērtējot 23.punktā ietverto normu, tā nebūtu pretrunā ar Satversmes 107.pantu, kurā noteikts, ka ikvienam darbiniekam ir tiesības saņemt veiktajam darbam atbilstošu darba samaksu, kas nav mazāka par valsts noteikto minimumu. Pedagogu izglītības kvalitāti iespējams izvērtēt, vērtējot pedagoga darba kvalitāti un nosakot kvalitātes piemaksu.

5.28.punkts precizēts, svītrojot normu par promesoša pedagoga aizvietošanu, jo šī norma jau noteikta 18.puktā.

Īstenojot 2007.gada 15.maija MK sēdes protokolā Nr.29 (50.§) noteikto, papildināta 40.punkta redakcija, kā arī noteikumi papildināti ar jaunu punktu, kurā noteikta samaksa par individuālo darbu ar skolēniem.

IZM uzskata par nepieciešamu stimulēt tos pedagogus, kuri strādā izglītības iestādēs, kas īsteno speciālās pamatizglītības programmas izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām, kuri integrēti vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestādēs, tādēļ šiem pedagogiem (esošā finansējuma ietvaros) par attiecīgajām mācību priekšmetu stundām nosakāma 10% piemaksa, un noteikumi papildināti ar atbilstošu punktu.

Lai ietvertu noteikumos pedagogu darba samaksas paaugstinājumu, noteikumos mainīta 1.pielikuma redakcija.

Sagatavotais normatīvā akta projekts paredz, ka ar šā gada 1.septembri vispārējās, profesionālās un interešu izglītības pedagogu darba samaksa tiks palielināta par 50 latiem, lai sasniegtu vidēji 284 latus par likmi. Augstskolu mācībspēkiem alga sasniegs vidēji 791 latu par likmi.

Noteikumi papildināti ar 4.pielikumu, kurā noteikts Vispārējās izglītības iestāžu pedagogu (izņemot mācību priekšmetu pedagogus) amata vienību saraksts, lai nodrošinātu vienotu pieeju amata vienību noteikšanā vispārējās izglītības iestādēs. Minētais pielikums līdz Valsts pārvaldes likuma pieņemšanai kā IZM izdots normatīvais akts tika lietots izglītības iestādēs. Tajā pēc Latvijas Skolu bibliotekāru asociācijas ieteikuma nedaudz izmainīta tikai izglītības iestāžu bibliotekāru amata vienību noteikšana, lai dotu iespēju izglītības iestādēm strādāt ar jaunajām tehnoloģijām. Tādējādi vidēji tikai par 10 likmēm uz rajonu tiek palielināts esošo likmju skaits, ko iespējams finansēt esošā budžeta ietvaros.

Vienlaikus Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts arī Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par 2007.gada valsts pamatbudžeta programmas “Pedagogu darba samaksas paaugstināšana” izdevumu sadalījumu pa ministriju (centrālo valsts iestāžu) un pašvaldību programmām un apakšprogrammām”, kas paredz izdevumu sadalījumu pa valsts budžeta programmām un apakšprogrammām, lai varētu nodrošināt pedagogu darba samaksas palielināšanu.

IZM: Par sporta politikas pamatnostādņu 2004.-2009.gadam izpildi 2006.gadā

12.jūlijā Valsts sekretāru sanāksmē izskatīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pieteikto informatīvo ziņojumu “Sporta politikas pamatnostādņu 2004.–2009.gadam izpilde 2006.gadā”, kurā atspoguļoti 2006.gadā veiktie pasākumi pamatnostādnēs ietverto rīcības virzienu izpildei: sports visiem, bērnu un jauniešu sports, augstu sasniegumu sports, invalīdu sports.

IZM ir sporta nozares vadošā institūcija valstī un 2006.gadā nodrošinājusi vienotas valsts sporta politikas izstrādi un sporta jomā iesaistīto valstisko un nevalstisko organizāciju darbības koordināciju, nodrošinot arī mērķtiecīgu sporta nozares tiesiskās bāzes un finansēšanas sistēmas pilnveidošanu.

IZM 2006.gadā ir nodrošinājusi šādas iespējas:

• 31 891 bērna un jaunieša iesaistīšana 73 profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādēs 38 sporta veidos, 64 valsts atzītajās nevalstiskajās sporta organizācijās un aptuveni 1268 sporta klubos;

• aptuveni 1300 talantīgo jauno sportistu treniņi septiņās specializētajās sporta skolās – vingrošanā, airēšanā, kalnu slēpošanā, kamaniņu sportā, peldēšanā, tenisā un hokejā – 73 treneru vadībā;

• 204 jaunajiem augstas klases sportistiem – Murjāņu sporta ģimnāzijas audzēkņiem – līdztekus treniņu darbam iegūt kvalitatīvu vispārējo izglītību 66 pedagogu vadībā;

• Latvijas olimpiskās vienības (LOV) sporta programmās nodarboties 117 sportistiem 23 vasaras un ziemas sporta veidos (LOV atbalstu saņem tie sportisti, kuri izpildījuši LOV apstiprinātos kritērijus);

• Kā arī nodrošināts:

– 73 profesionālās ievirzes sporta izglītības iestāžu darba koordinācija un metodiskā vadība 38 sporta veidos 1173 speciālistu un treneru vadībā,

– specifiska organizatoriskā un metodiskā vadība basketbolā (46 iestādēs) un šķēpa mešanā (23 iestādēs),

– 66 pašvaldību dibinātajās profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādēs strādājošo 1100 treneru darba samaksa un sociālā nodokļa samaksa,

– ilgtermiņa jaunatnes sportu programmu īstenošana 12 sporta veidos, gatavojot sportistus dalībai augstākā līmeņa starptautiskajāM sporta sacensībām nākotnē,

– 396 nacionālo izlašu sportistu treniņu darbs Latvijas Nacionālajā sporta skolā 116 treneru vadībā un valsts aģentūrā “Lietišķo sporta veidu centrs “Kleisti”” 100 treneru vadībā,

– atbalsts 64 valsts atzīto nevalstisko sporta organizāciju darbībai, tādējādi veicinot to attīstību un nostiprinot sporta sistēmu kopumā,

– atbalsts Latvijas olimpiešu sociālā fonda darbībaI, nodrošinot sociālo palīdzību 126 sporta veterāniem, no kuriem 78 saņem ikmēneša pabalstu par mūža ieguldījumu sportā,

– naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā, tādējādi materiāli stimulējot sportistus,

– atbalstīta 13 sporta bāzu darbība, tādējādi veicinot sporta bāzu attīstību un radot kvalitatīvus treniņu un sacensību apstākļus visu līmeņu sportistiem,

– objektīva un pilnvērtīga sporta statistika un informācija par sportu, lai sekmētu sporta popularitātes palielināšanu un sporta vēstures izzināšanu, veselīgu dzīvesveidu, kā arī lietderīgu brīvā laika pavadīšanu.

Informatīvā ziņojuma tapšanā izmantota informācija, ko snieguši: Sporta pārvalde, biedrība “Latvijas Olimpiskā komiteja”, biedrība “Latvijas Sporta federāciju padome”, biedrība “Latvijas Paralimpiskā komiteja”, SIA “Latvijas Olimpiskā vienība”, Sporta medicīnas valsts aģentūra, valsts aģentūra “Sporta muzejs”, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija, biedrība “Latvijas Bērnu un jauniešu invalīdu sporta federācija”.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

LM: Par Sociālo pakalpojumu pārvaldes funkcijām un uzdevumiem

12.jūlijā Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Labklājības ministrijas (LM) izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts par Sociālo pakalpojumu pārvaldes (SPP) nolikumu.

Izstrādātais SPP nolikums nosaka SPP funkcijas un uzdevumus to izpildei, tajā skaitā SPP veicamos uzdevumus attiecībā pret valsts sociālās aprūpes centriem.

Jaunais nolikums nosaka, ka SPP koordinē noteiktu valsts sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu, organizē administratīvos pasākumus finanšu vadības procesa nodrošināšanai, pārrauga un kontrolē normatīvo aktu ievērošanu, kā arī sociālās palīdzības un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu kvalitātes atbilstību prasībām, administratīvi sodot pakalpojumu sniedzējus par pārkāpumiem. Nolikumā noteikts arī SPP uzdevums analizēt un izvērtēt pakalpojumu attīstību, kā arī sniegt priekšlikumus sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības pilnveidošanai.

Jaunais SPP nolikums izstrādāts, saistībā ar jūnijā Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā. Pieņemtie grozījumi precizē LM un SPP funkcijas sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomā.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

SM: Par 50% atlaidi pārvadātājam, kas atklās jaunus regulāros lidojumus

Satiksmes ministrija (SM) rosina pirmos divus gadus jebkuram pārvadātājam, kas atklās jaunus regulāros lidojumus, piešķirt 50% atlaidi maksai par “Latvijas Gaisa satiksmes” un lidostas “Rīga” pakalpojumiem.

Tiem pārvadātājiem, kas uzsāks jaunus regulāros lidojumus uz un no lidostas “Rīga”, maršrutos, kuros atklāšanas laikā lidojumi netiek veikti, minētā atlaide būtu jāpiešķir maksai par AS “Latvijas Gaisa satiksme” sniegtajiem aeronavigācijas pakalpojumiem un maksai par lidostas “Rīga” sniegtajiem pakalpojumiem – maksai par skrejceļu izmantošanu, peronu stāvvietu lietošanu, drošības pasākumiem un citiem, uzskata SM. 

“Grozījumi sekmēs jaunu aviokompāniju piesaistīšanu lidostai “Rīga”. Tas ir veiksmīgs risinājums, lai jaunās aviokompānijas pirmajos darbības gados spētu nostiprināties un atklāt jaunus maršrutus. Ieguvēji būs gan lidosta, gan Latvijas iedzīvotāji, jo tas radīs plašākas iespējas nokļūt jaunos ceļojumu galamērķos, gan arī valsts, jo attīstīsies tūrisms,” skaidro satiksmes ministrs Ainārs Šlesers.

Maksas atvieglojumu iecerēts piemērot tikai jaunajiem, nevis visiem konkrētā pārvadātāja veiktajiem maršrutiem. Turklāt atlaide attiektos tikai uz tām aviokompānijām, kurām šobrīd atlaide nepārsniedz 50% no minēto pakalpojumu bāzes vērtības.

Atlaižu piešķiršanu paredz Satiksmes ministrijas sagatavotie un 12.jūlijā Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie grozījumi MK 2006.gada 5.decembra noteikumos Nr.991 “Kārtība, kādā nosakāma maksa par aeronavigācijas un valsts akciju sabiedrības “Starptautiskā lidosta “Rīga”” pakalpojumiem, un maksas sadales kārtība”.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

TM: Par Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes joslas ierakstīšanu zemesgrāmatā uz valsts vārda

12.jūlijā Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts projekts koncepcijai par Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes joslas ierakstīšanu zemesgrāmatā uz valsts vārda. Koncepcijas projektu izstrādājuši Tieslietu ministrijas (TM) speciālisti.

2004.gada 25.februārī Ministru kabinets atbalstīja koncepcijas “Par Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes joslas ierakstīšanu zemesgrāmatā uz valsts vārda” kopsavilkumā ietverto risinājumu, kas noteica, ka visa Baltijas jūras un Rīgas Jūras piekrastes josla ierakstāma zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā.

Kā teikts koncepcijas kopsavilkumā, Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes josla joprojām nav reģistrēta zemesgrāmatā. Tam pamatā ir problēmas, kas saistītas ar to, ka piekrastes joslas viena mala ir mainīgs lielums, ko ietekmē dažādi faktori, piemēram, paisums, bēgums, vētras, cilvēku darbības sekas, erozija, kā arī tas, ka īpašumu struktūra, kas ietver sevī piekrastes joslu, ir visai sadrumstalota.

Pieņemot koncepciju valdībā, tiktu atbalstīts Tieslietu ministrijas piedāvātais variants, kas paredz Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes joslas ierakstīšanu zemesgrāmatā, piemērojot kamerālo jeb kartogrāfisko metodi, uz valsts vārda Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas personā. Šis variants paredz par piekrastes joslas iekšējo robežu noteikt konkrēta īpašuma robežas un par ārējo robežu – Latvijas Republikas sauszemes un jūras robežas nosacītās līnijas koordinātas. Tiks izstrādāti zemes ierīcības projekti vienas administratīvās teritorijas ietvaros, ņemot vērā kadastra grupas. Lai realizētu šo metodi, izdevumi tiek lēsti 107 725 latu apmērā.

Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes joslas būtu jāieraksta zemesgrāmatā uz valsts vārda Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas personā, jo tā ir vadošā valsts pārvaldes iestāde reģionālās politikas, pašvaldību darbības pārraudzības, attīstības koordinācijas un telpiskās plānošanas politikas jomā. Tai ir iespēja koordinēt piekrastes joslas vienotas apsaimniekošanas īstenošanu reģionālā līmenī, slēdzot atbilstošus līgumus ar pašvaldībām, kā arī iespēju pieprasīt nepieciešamo finansējumu minēto uzdevumu īstenošanai.

Saskaņā ar koncepcijas projektu TM līdz 2008.gada 30.janvārim būs jāizstrādā normatīvais akts, kas noteiktu atsevišķu kārtību Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes joslas ierakstīšanai zemesgrāmatā, izmantojot kamerālo jeb kartogrāfisko metodi.

Normatīvajā aktā būs jānosaka kritēriji, kas jāievēro, izstrādājot zemes ierīcības projektu, kā arī jāparedz atsevišķa kārtība attiecībā uz piekrastes joslas uzmērīšanas prasībām un nosacījumi, ar kādiem iespējams šo nekustamo īpašumu ierakstīt zemesgrāmatā.

Koncepcijas projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Reģionālās attīstības un pašvaldību, Satiksmes Veselības, Vides un Zemkopības ministrijai, Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātam, Latvijas Pašvaldību savienībai un Valsts kancelejai.

TM: Par tiesību aktu informācijas sistēmas koncepcijas projektu

12.jūlijā Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts projekts koncepcijai par tiesību aktu informācijas sistēmu. Koncepcijas projektu izstrādājuši Tieslietu ministrijas (TM) speciālisti.

Kā teikts koncepcijas kopsavilkumā, nepietiekamas likumdošanas procesa dalībnieku savstarpējās koordinācijas dēļ notiek biežas, neparedzamas vai straujas pārmaiņas spēkā esošajā normatīvajā regulējumā. Normatīvā akta projekta izstrāde vairumā gadījumu noris attiecīgās institūcijas iekšienē, un pārējā valsts pārvalde par iniciatīvu tiek informēta tikai, kad pabeigtais projekts tiek izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Normatīvā akta projekta izstrādes fakts, gaita un materiāli netiek atspoguļoti ārpus attiecīgās iestādes pieejamās informācijas sistēmās.

Likumdošanas procesa atbalstu izpildvarā nodrošina informācijas sistēma “e-portfelis”, kurā tiek publicēti izsludinātie projekti un to starpministriju saskaņošanas materiāli. Šajā informācijas sistēmā vienuviet ir pieejami tiesību aktu projekti, kas noteiktā datumā izskatīti Ministru kabineta sēdē, taču sistēmā nav atrodama visa ar konkrēta akta izstrādi un virzību saistītā informācija. Līdz ar to ir grūti izsekot tiesību akta projekta virzībai no sākuma līdz beigām. Tāpat nepastāv efektīvi informācijas ieguves līdzekļi un paņēmieni, lai, piemēram, noskaidrotu, vai kāda ministrija šobrīd neizstrādā grozījumus Civilprocesa likumā un kādus tiesību aktu projektus izstrādā TM. Turklāt informācijas sistēma “e-portfelis” ir pieejama tikai ierobežotam, iepriekš reģistrētam apmeklētāju lokam.

Savukārt Saeimas likumprojektu reģistrs ir publiski pieejama datu bāze, tomēr tajā pieejamie materiāli parasti tiek publiskoti ar novēlošanos. Tādēļ nedz reģistrā, nedz citās datu bāzēs nav iespējams sekot Saeimas komisijās iesniegto priekšlikumu un citas informācijas apritei. Tā kā citi informācijas apmaiņas mehānismi nepastāv, informācijas aprite starp Saeimas komisijām un nozares ministrijām ir neefektīva.

Latvijā sabiedrībai ir nodrošinātas iespējas līdzdarboties likumdošanas procesā, tomēr noteiktā likumdošanas procesa īstenošanas kārtība, sabiedrībai pieejamie likumdošanas informācijas avoti ir nepilnīgi un neveicina efektīvu līdzdarbību.

Valdība atbalstīja TM piedāvāto priekšlikumu visu minēto problēmu risināšanai izveidot informācijas sistēmu, kas nodrošinātu visas likumdošanas procesa informācijas pieejamību vienuviet, apvienojot un funkcionāli pilnveidojot pašlaik pastāvošās informācijas sistēmas. Izveidotā sistēma apvienotu visas līdzšinējās likumdošanas procesa atbalsta un publiskošanas sistēmas, savukārt valsts uzturētu Latvijas normatīvo aktu informācijas sistēmu, kā arī oficiālā laikraksta elektronisko versiju.

Veidojamā informācijas sistēma ļautu iegūt informāciju par Latvijas normatīvajiem aktiem, par sagatavošanā esošajiem tiesību aktu projektiem un citiem Ministru kabinetā vai Saeimā izskatāmajiem dokumentiem, kā arī informāciju par izsludinātajiem tiesību aktiem – oficiālās publikācijas elektroniskās versijas un meklēšanas funkciju.

Pieņemot šo projektu valdībā, TM līdz 2008.gada 1.martam būs jāizstrādā Tiesību aktu informācijas sistēmas likums, Oficiālās publikācijas likums, grozījumi Saeimas kārtības rullī u.c.

Tiesību aktu informācijas sistēmas izveidei no valsts budžeta līdzekļiem būtu nepieciešams 1 252 400 latu, savukārt uzturēšanai un amortizācijas izdevumiem ik gadu būtu nepieciešams 291 800 latu.

Koncepcijas projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Aizsardzības, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Kultūras, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību, Satiksmes, Veselības, Vides un Zemkopības ministrijai, Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātam, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam, Latvijas Pašvaldību savienībai, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, Nacionālajai trīspusējās sadarbības padomei un Valsts kancelejai.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VidM: Par administratīvā pārkāpuma protokola noformēšanu aizsargājamo dabas teritoriju izbraukātājiem

12.jūlijā Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais noteikumu projekts “Kārtība, kādā noformējams administratīvā pārkāpuma protokols–paziņojums par mehānisko transportlīdzekļu pārvietošanās noteikumu pārkāpšanu ārpus autoceļiem Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē vai īpaši aizsargājamā dabas teritorijā”.

Noteikumu projekts izstrādāts saskaņā ar Vides aizsardzības likuma 21.panta otro daļu. Tas paredz precizēt administratīvā pārkāpuma protokola–paziņojuma noformēšanas kārtību un regulējumu attiecībā uz pašvaldību amatpersonām, kuras realizē kontroli pār mehānisko transportlīdzekļu pārvietošanās noteikumu ievērošanu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā, pludmalē vai īpaši aizsargājamā dabas teritorijā.

Pašlaik administratīvā protokola–paziņojuma noformēšanas kārtību regulē Ministru kabineta 2006.gada 7.marta noteikumi Nr.187 “Kārtība, kādā noformējams administratīvā pārkāpuma protokols–paziņojums par transportlīdzekļu pārvietošanās noteikumu pārkāpšanu ārpus autoceļiem Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā, pludmalē vai īpaši aizsargājamā dabas teritorijā”.

Noteikumu projekts paredz arī uzlabot naudas sodu iekasēšanas un kontroles kārtību. Iekasētās sodanaudas papildinās pašvaldību budžeta ieņēmumus.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa