Par jaunu metodiku darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma prognozēšanai

Lai noteiktu, kādas profesijas būs pieprasītas nākamajos gadu desmitos, pēc Labklājības ministrijas (LM) pasūtījuma izstrādāts jauns darbaspēka prognozēšanas modelis.

Izmantojot šīs prognozes, valsts struktūras varēs laikus reaģēt uz darba tirgus pārmaiņām un mainīt izglītības piedāvājumu. Prognozes būs noderīgas arī skolēniem un viņu vecākiem, domājot par nākotnes profesijas izvēli, kā arī strādājošajiem un bezdarbniekiem, mainīgajā darba tirgū domājot par profesijas maiņu vai kvalifikācijas paaugstināšanu.

Darba tirgus prognozēšana vidējā un ilgtermiņā turpmāk būs vienas institūcijas – Ekonomijas ministrijas – kompetencē. Tas ļaus ātrāk, precīzāk un efektīvāk reaģēt uz darba tirgus izmaiņām, uzskata LM speciālisti. Līdz šim trūka vienotas un koordinētas sistēmas, un atbildīgo dienestu reakcijas laiks uz tautsaimniecības izmaiņām ir bijis pārāk ilgs.

Prognozēšanas modeli pēc Labklājības ministrijas pasūtījuma izstrādāja Latvijas Universitāte, sniedzot arīdzan vīziju par situāciju darba tirgū līdz 2030.gadam (darbaspēka pieprasījuma apmierinātības pakāpe pa nozarēm un profesiju grupām īstermiņā līdz 2009.gadam, vidējā termiņā līdz 2014.gadam, ilgtermiņā līdz 2021.gadam, kā arī stratēģiskais novērtējums līdz 2030.gadam).

Tas liecina, ka jau no 2008.gada kopējais darbaspēka pieprasījums Latvijā sāks pārsniegt kopējo darbaspēka piedāvājumu. Turklāt līdz 2030.gadam šī situācija ar katru gadu vēl vairāk varētu saasināties. Tas saistīts gan ar nelabvēlīgo demogrāfisko situāciju, gan ar neatbilstībām darba tirgū saistībā ar straujām izmaiņām tautsaimniecības struktūrā, tehnoloģisko progresu, darbaspēka migrāciju un aizkavēšanos ar izglītības sistēmas pielāgošanu.

Savukārt īstermiņā, izņemot dažas nozares, darba tirgus situācija ir tuvu līdzsvaram, turklāt gan pieprasījumam, gan arī piedāvājumam ir tendence palielināties, taču nevienmērīgi. Līdz ar to daudzās sfērās, nemainot līdzšinējo politiku, jau vidējā termiņā nesabalansētība darba tirgū kļūs vēl izteiktāka.

Lai uzlabotu situāciju, jāpārskata budžeta vietu sadalījums gan vidējo profesionālo, gan arī augstskolu līmenī, kā arī jāpiešķir papildu līdzekļi strādājošo un bezdarbnieku kvalifikācijas uzlabošanai.

Ja būtiski neuzlabosies darba ražīgums, kas varētu kvantitatīvi samazināt pieprasījumu pēc darbaspēka, nākotnē Latvija saskarsies ar akūtu nepieciešamību piesaistīt strādājošos no citām valstīm.

Lai arī kopējais tautsaimniecības darbaspēka pieprasījums netiek pilnībā apmierināts, tajā pašā laikā atsevišķās profesiju grupās (galvenokārt sociālajās un humanitārajās) vērojams darbaspēka pārpalikums.

Prognozēšanas modelis izstrādāts pētījuma “Darba tirgus pieprasījuma ilgtermiņa prognozēšanas sistēmas izpēte un pilnveidošanas iespēju analīze” ietvaros. Pētījumu ar Eiropas Sociālā fonda finansiālu atbalstu pēc Labklājības ministrijas pasūtījuma veica Latvijas Universitāte Dr.habil.oec. Ludmilas Frolovas vadībā.

Pētījuma pilnā versija lejuplādējama internetā www.lm.gov.lv/sf ESF sadaļā “ESF pētījumi”.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments