Par Vācijas federālā ārlietu ministra oficiālo vizīti 12.–13.jūlijā

Pie Valsts prezidenta 12.jūlijā

Valsts prezidents Valdis Zatlers 12.jūlijā Rīgas pilī tikās ar Vācijas ārlietu ministru Franku Valteru Šteinmeijeru. Sarunas gaitā tika pārrunāta virkne divpusējo attiecību jautājumu, to skaitā ekonomiskie, investīciju un kultūras jautājumi, kā arī vairākas Eiropas Savienībai aktuālas tēmas.

V.Zatlers uzsvēra, ka Vācija arī turpmāk būs ļoti nozīmīgs Latvijas partneris Eiropā un starptautiskajā politikā. Sarunas gaitā tika izvērtēta Latvijas un Krievijas robežlīguma ratifikācija, tāpat Vācijas ārlietu ministrs izteica atzinību Latvijas nepārprotamajam atbalstam Vācijas prezidentūras ES laikā.

Tikšanās laikā tika pārrunāta pašreizējā situācija Kosovā, kā arī uzsvērta vienotas ES nostājas nepieciešamība.

Valsts prezidenta preses dienests

Pie ārlietu ministra 12.jūlijā

Ārlietu ministrs Artis Pabriks 12.jūlijā tikās ar Vācijas Federatīvās Republikas ārlietu ministru Franku Valteru Šteinmeijeru un vienojās, ka nākamā gada pavasarī Rīgā varētu notikt Baltijas valstu un Vācijas ārlietu ministru konsultācijas. A.Pabriks arī izteica uzaicinājumu Vācijas federālajam prezidentam Horstam Kēleram apmeklēt Latviju.

Artis Pabriks pateicās Vācijai par sadarbību konsulāro jautājumu risināšanā un atsaucību, piekrītot izsniegt vīzas ieceļošanai Latvijā 14 valstīs, kurās Latvijai nav savu pārstāvniecību. Latvijas ārlietu ministrs pauda prieku par Vācijas Ārlietu ministrijas atbalstu, organizējot kultūras pasākumus Baltijas valstu un Vācijas kultūras gada Essentia Baltica ietvaros 2008.gadā.

Tāpat viņš atzinīgi novērtēja Vācijas prezidentūras laikā paveikto, īpaši par progresu ES Konstitucionālā jeb Reformu līguma jomā. Savukārt F.V.Šteinmeijers pateicās Latvijai par atbalstu prezidentūras laikā ES un atzina, ka šajā pusgadā Vācijai bija jāvada ES svarīgu jautājumu risināšana, piemēram, par Kosovas statusu, energopiegādēm, klimata aizsardzību.

A.Pabriks uzsvēra, ka ES balstās uz kopīgām vērtībām un šādās tikšanās reizēs labi redzams, cik Latvijai un Vācijai ir daudz kopīga gan pagātnē, gan tagadnē, gan nākotnē. “Mūsu valstis pieder pie vienas ģimenes gan ekonomikas, gan politikas, gan kultūras jomā,” teica ministrs.

Tikšanās laikā A.Pabriks informēja, ka Latvija atbalstīs Vācijas kandidatūru ANO Drošības padomes nepastāvīgās locekles vēlēšanās 2010.gadā.

A.Pabriks informēja kolēģi par Latvijas un Krievijas attiecību attīstību un 20.jūlijā Rīgā paredzēto Latvijas–Krievijas starpvaldību komisijas sēdi. F.V.Šteinmeijers atzinīgi novērtēja Latvijas konstruktīvo un uz sadarbību vērsto nostāju attiecībās ar kaimiņvalsti. Vācijas ārlietu ministrs pauda cerību, ka Krievija nekavēsies ar robežlīguma ratifikāciju. A.Pabriks uzsvēra, ka ar starpvaldību komisijas darba sākšanu Latvija vēlas sasniegt praktiskus rezultātus abu valstu sadarbībā, tostarp nozīmīgu starpvalstu līgumu noslēgšanu.

Ministri apsprieda Kosovas statusa problēmu. A.Pabriks un F.V.Šteinmeijers bija vienisprātis par nepieciešamību panākt šā jautājuma drīzu noregulējumu un pauda atbalstu tikko ANO Drošības padomē iesniegtajam šīs problēmas risinājuma projektam.

Vācijas ārlietu ministrs uzteica vispusīgo sadarbību Baltijas valstu starpā. Tā ir apliecinājusi savu nozīmi ne vien attiecīgo valstu savstarpējās attiecībās, bet arī ES mērogā.  

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments

Preses konferencē 12.jūlijā

Ievadā Latvijas ārlietu ministrs Artis Pabriks teica:

“Man ļoti liels prieks būt kopā ar Vācijas ārlietu ministru, kurš ir ne tikai mans kolēģis, bet arī viens no maniem tuvākajiem draugiem starp ES valstu ārlietu ministriem. Nupat beigušās mūsu oficiālās sarunas, pirms tam bija kopīgas pusdienas ar vācu uzņēmējiem visās Baltijas valstīs, un mēs arī kopīgi godinājām Brīvības pieminekli, noliekot ziedus. Man pirmkārt liels prieks par pašu šo notikumu, jo šī ir pirmā oficiālā Vācijas ārlietu ministra vizīte Latvijā pēdējos septiņpadsmit gados. Bet mēs jau esam vienojušies, ka tuvākajā laikā tiksimies atkal Rīgā. Viena šāda tikšanās varētu būt tradicionālajā Baltijas valstu un Vācijas tikšanos formātā 3+1. Tāpat turpināsim sadarbību starptautiskajās organizācijās, kur mēs arī vienojamies par balsu apmaiņu un par Vācijas atbalstu Latvijas ievēlēšanai ECOSOC. Mums izveidojusies ļoti laba sadarbība arī konsulāro un vīzu jautājumu jomā, un mēs esam lūguši Vācijas pusi atbalstīt mūs un izdot Šengenas vīzas tajās valstīs, kur mums nav savas vēstniecības. Uz šo lūgumu ir saņemta pozitīva atbilde. Latvija vienmēr ir iestājusies par ANO reformu, un allaž esam atbalstījuši Vāciju kā vienu no iespējamām ANO Drošības padomes dalībvalstīm. Un arī tuvākajā laikā mēs atbalstīsim Vācijas centienus kļūt vismaz par ANO Drošības padomes nepastāvīgo locekli. Ir vēl arī daudz citu aspektu, kas saistīti ne vien ar Vācijas un Latvijas un Vācijas un Baltijas valstu jautājumiem, bet arī ES, kā arī globāli jautājumi. Un, pirms es dodu vārdu Vācijas ārlietu ministram, es viņam gribu no sirds pateikties par sadarbību, kāda mums izveidojusies. Sevišķi Vācijas prezidentūras laikā ES, kurā Šteinmeijera kungam bija darāms ļoti liels darbs un ko Vācija veica ar godu un veiksmīgi. Kaut vai atceroties mūsu pēdējo diskusiju par Eiropas Konstitūciju, kas Jāņu naktī ilga līdz pussešiem rītā.”

Savukārt Vācijas federālais ministrs Franks Valters Šteinmeijers teica:  

“Beidzot man ir izdevies nokļūt jūsu skaistajā zemē. Es saku “beidzot”, jo mēs jau divreiz bijām vienojušies par manu vizīti Latvijā. Pirmā reize bija domāta pērnvasar, taču tad nāca Libānas notikumi, un otrreiz mēs sev izvirzījām godkārīgu mērķi tikties šī gada janvāra beigās, Vācijas ES prezidentūras laikā Latvijā. Bet diemžēl arī šī tikšanās neizdevās, tādēļ es esmu gandarīts beidzot būt Latvijā. Tagad man ir iespēja pateikties Latvijai par atbalstu, ko jūsu valsts sniedza Vācijai mūsu ES prezidentūras laikā, īpaši tādēļ, ka mūsu prezidentūras laikā bija virkne sarežģītu jautājumu, kad mums Latvijas atbalsts ļoti noderēja. Es atceros, ka šajā laikā mums nācās kopīgi stūrēt Eiropas kuģi cauri vētrainiem politiskajiem ūdeņiem. Pirmkārt, jau nodarbojoties ar Kosovas problēmu. Otrkārt, es pateicos Latvijai par atbalstu Vācijai ES prezidentūras laikā, kas bija jo nozīmīgāks tāpēc, ka mums bija jāsastopas ar virkni sarežģītu problēmu.

Treškārt es pateicos Latvijai par atbalstu jautājumos, kas skāra energopolitiku un klimata aizsardzību, gan gatavojoties, gan arī pieņemot šajos jautājumos lēmumus. Un, visbeidzot, jau mūsu ES prezidentūras noslēgumā, Vācijai ļoti būtisks bija Latvijas atbalsts, pastiprināti strādājot pie Eiropas reformu procesa un panākot, ka Konstitucionālā līguma būtiskos elementus izdevās pārnest uz reformēto līgumu. Latvija nebija to valstu vidū, kuras sarežģītās sarunās nācās atkal un atkal pārliecināt par šī līguma nepieciešamību. Gluži otrādi – Latvija bija starp valstīm, kas jau no paša sākuma cīnījās par ES veiksmīgu nākotni. Tāpēc esmu gandarīts, ka šajā darbā mums izdevās sasniegt tik labus rezultātus. Esmu gandarīts par mūsu veiksmīgo sadarbību un arī par to, ka arī šodien mums izdevās vienoties par atsevišķiem detaļu aspektiem. Šī sadarbība norit gan ES institūciju ietvaros, gan arī bilaterālās sadarbības ietvaros, gan arī sadarbībā starp Vāciju un trim Baltijas valstīm, un es jau tagad priecājos par nākamā gada pavasari, kad mēs Rīgā tiksimies formātā 3+1. Pagājušas tikai trīs nedēļas, kopš mēs tikāmies Baltijas jūras valstu padomē, un es apsveicu Latviju ar prezidentūras pārņemšanu šajā organizācijā. Domāju, nākamgad mēs tiksimies arī šajā ietvarā.”

“Latvijas Vēstneša” jautājums abiem ministriem: Ko jūs uzskatāt par Latvijas un Vācijas divpusējo attiecību šābrīža prioritāti? Mūsu attiecības ir tik labi sakārtotas, ka diez vai tajās pastāv jel kāda problēma.

F.V.Šteinmeijers: “Jā, divpusējās attiecībās mums patiešām nav nekādu neatliekamu, steidzami risināmu problēmu. Bet, protams, allaž ir iespējas strādāt, pilnveidojot un uzlabojot pastāvošo sadarbību. Šodien mēs pusdienās tikāmies ar Vācijas un Latvijas uzņēmējiem, un esmu gandarīts, ka daudzi vācu uzņēmēji atraduši ceļu uz Latviju un jūtas šeit labi. Bet tas mūs netraucē mudināt arī citus Vācijas uzņēmējus izmantot investēšanas iespējas Latvijā. To pašu varu teikt arī par kultūras jomu. Tā nav nejaušība, ka Vācijas delegācijā ir arī kultūras aprindu pārstāvji, kas tiekas ar latviešu kolēģiem, domājot par sadarbības pilnveidošanu.”

A.Pabriks: “Eiropas Savienībā bieži tiek runāts, ka ES balstīta uz kopīgajām vērtībām. Es domāju, tieši šādās tikšanās reizēs vislabāk redzam, cik daudz mums ir kopīga – gan pagātnē, gan šodienā, gan arī nākotnē. Es nebaidīšos teikt, ka ES ietvaros mēs esam dabiski partneri, kas pieder vienai ģimenei gan ekonomiski, gan kulturāli un politiski. Mēs šodien runājām arī par to, ka, iespējams, mēs varētu tikties arī Berlīnē 15. martā, kad tur notiks Latvijas kultūras dienas. Ir pietiekami daudz ekonomisku, kultūras un politisku detaļu, pie kurām varam strādāt. Vispārējos vilcienos – mēs esam vienas no vistuvākajām nācijām Eiropā. Bet par ekonomisko sadarbību runājot, es varu vienīgi novēlēt, lai mēs starp Baltijas valstīm nebūtu tikai tā valsts, kurā ir vācu vislielākās investīcijas, rēķinot uz katru iedzīvotāju, bet lai vislielākās vācu investīcijas Latvijā būtu arī, rēķinot absolūtos skaitļos.”

Jānis Ūdris,

pēc ieraksta “LV” diktofonā