Šonedēļ žurnālā “Komersanta Vēstnesis”

• Uzņēmēji nesaredz taisnīgumu situācijā, ka viņiem divas nedēļas ir jāapmaksā darbinieku slimības lapas. Latvijas Darba devēju konfederācija ierosina noskatīt pieredzi konkurētspējīgajās kaimiņvalstīs, kurās ir ievērojami mazāks apmaksāto darbnespējas dienu skaits. Turklāt Igaunijā darba devējam valsts vispār neliek apmaksāt slimības naudas, savukārt Lietuvā šis slogs ir daudz mazāks nekā Latvijā. Tiklab lielo, kā arī mazo  uzņēmēju arguments diskusijā ar valdību ir tas, ka viņi ir samaksājuši lielu sociālo nodokli, turklāt darba devējam arī rodas papildu izdevumi, lai algotu saslimušā aizvietotāju. Slimības nauda tātad ir trešā summa. Tas ir par daudz – šovasar atsāktajā diskusijā uzņēmēji ir kategoriski.

• Uzņēmēju skaits uz katriem tūkstoš iedzīvotājiem Latvijā arvien ir mazāks nekā vidēji Eiropā. Atbalsts naudā ir reālākais stimuls cilvēkiem, kuriem ir biznesa ideja, drosme riskēt un uzņemties atbildību. Tautsaimniecības vienotajā stratēģijā maziem un vidējiem uzņēmumiem veltītajās sadaļās vienuviet ir nosauktas izdevīgās kreditēšanas programmās izsniegtās summas desmitos miljonu latu – uzņēmējdarbības sākšanai, biznesam īpaši atbalstāmajos reģionos, sieviešu uzņēmējdarbībai, strauji augošiem uzņēmumiem. Dokumentā, kurš gan atdots Ekonomikas ministrijai pārstrādāšanai, ir svarīga nākotnes ziņa – ja Latvija saglabās līdzšinējo izaugsmes tempu, iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju 2010.gadā sasniegs 62% no Eiropas Savienības vidējā līmeņa, bet 2030.gadā būsim panākuši ES vidējo līmeni.

• Laimīgā ziņa ģimenē, kurā gaidāms mazulis, jāapspriež arī praktiski. Darba likums strādājošiem vecākiem dod tiesības uz papildu brīvdienām. Jaunajām māmiņām derīgi zināt, kādi pabalsti un cik ilgs atvaļinājums viņām pienākas un kad to var izmantot. Un darba devējam šīs vēlmes jārespektē, tā būs ievērotas gan likumu prasības, gan veicināta vēlīga atmosfēra kolektīvā. Uz lasītāju jautājumiem par situācijām, kad darbiniece gaida bērniņu, “Komersanta Vēstnesim” atbild Labklājības ministrijas speciālisti.

• Iestājeksāmenu laikā presē priekšplānā ir daudzie jaunieši, kuri steidz izraudzīties augstskolu. Kāda izglītība nodrošinās pārticīgāku nākotni? Pētījums par iepriekšējo gadu absolventu situētību atklāj, ka augstāko vidējo darba algu saņem arhitektūras un būvniecības (Ls 469) un tiesību speciālisti (Ls 419). Tomēr, ja kāds izvēlas doties sava sirds aicinājuma virzienā, jādomā, viņu tomēr nenobiedēs patlaban vēl skumjie skaitļi, kas raksturo cienījamo profesiju – pedagogu un ārstu – pagaidām daudz zemāko atalgojumu.

• Ne visiem ir iespējas atlicināt laiku un naudu augstskolai. Taču to var darīt pakāpeniski un jebkurā mūža posmā. Arvien vairāk cilvēku izvēlas sākt ar koledžas izglītību, tā iegūstot prasmes studēt un pirmā līmeņa augstāko izglītību. Tad var apņemties spert nākamo soli, turpināt studijas kādas augstskolas trešajā kursā. Grāmatvedības un finanšu koledžas direktors Andris Siliņš stāsta, ka viņu mācību iestādē lielākoties studē strādājošie.

“Komersanta Vēstneša” redakcija