Latvijas Bankas noteikumi Nr.6

Rīgā 2007.gada 12.jūlijā

“Vērtspapīru īpašnieku mēneša pārskata” sagatavošanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar likuma “Par Latvijas Banku” 39. pantu

I. VISPĀRĪGIE JAUTĀJUMI

1. “Vērtspapīru īpašnieku mēneša pārskats” (tālāk tekstā – pārskats) izveidots, lai saņemtu valsts maksājumu bilances un starptautisko investīciju bilances statistikas, finanšu kontu statistikas, vērtspapīru emisijas statistikas un citu finanšu starpnieku statistikas sagatavošanai un publicēšanai atbilstoši starptautiskajiem standartiem un Eiropas Centrālās bankas (tālāk tekstā – ECB) normatīvajiem aktiem nepieciešamo informāciju.

2. Noteikumi ir saistoši:

2.1. kredītiestādēm, kuras iekļautas “Latvijas Republikas monetāro finanšu iestāžu sarakstā”, izņemot elektroniskās naudas institūcijas;

2.2. ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras reģistrētas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra komercreģistrā, saņēmušas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licenci ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai un kurām ir tiesības veikt finanšu instrumentu turēšanu.

II. LIETOTIE TERMINI

3. Emitents – persona, kas savā vārdā emitē vērtspapīrus.

4. Emisija – emitenta vai tā pilnvarotas personas izlaists vērtspapīru kopums, kurā visiem vērtspapīriem ir vienādas nostiprinātās tiesības.

5. Rezidenti – visas institūcijas, t.sk. ārvalstu, kas reģistrētas un darbojas Latvijas Republikā, un privātpersonas, kuru mājsaimniecības atrodas Latvijā un kuras neizbrauc ārpus Latvijas uz laiku, kas pārsniedz 1 gadu (izņēmums – studenti). Par rezidentiem uzskatāmas arī Latvijas valsts diplomātiskās, konsulārās un citas pārstāvniecības ārvalstīs.

6. Nerezidenti – visas institūcijas, kas reģistrētas ārvalstīs, un privātpersonas, kuru mājsaimniecības atrodas ārpus Latvijas vai kuras ieradušās Latvijā uz laiku, kas īsāks par 1 gadu (izņēmums – studenti). Par nerezidentiem uzskatāmas arī ārvalstu diplomātiskās, konsulārās, starptautisko institūciju un citas pārstāvniecības Latvijā.

7. Nefinanšu sabiedrības – saimnieciskas vienības, kas veic preču ražošanu vai sniedz nefinanšu pakalpojumus nolūkā gūt peļņu vai citus augļus. Latvijā par nefinanšu sabiedrībām uzskatāmi arī individuālie komersanti, ja viņi reģistrējuši savu darbību Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra komercreģistrā.

8. Monetārās finanšu iestādes (tālāk tekstā – MFI) – kredītiestādes un finanšu sabiedrības, kas pieņem no ne-MFI noguldījumus vai tuvus noguldījumu aizstājējus, uz sava rēķina piešķir kredītus un veic ieguldījumus vērtspapīros, kā arī valstu centrālās bankas. Latvijas Banka izveido un regulāri atjaunina “Latvijas Republikas monetāro finanšu iestāžu sarakstu” (sk. Latvijas Bankas interneta lapas (www.bank.lv) izvēlni “Normatīvie akti”). ECB savā interneta lapā regulāri publicē Eiropas Savienības (tālāk tekstā – ES) valstu MFI sarakstu (sk. Latvijas Bankas interneta lapas (www.bank.lv) izvēlni “Saites”). Tās centrālās bankas, kredītiestādes un finanšu sabiedrības, kuras atrodas ārpus ES, šo noteikumu kontekstā uzskata par MFI, ja to darbība atbilst minētajiem nosacījumiem.

9. Centrālās bankas – iestādes, kuru pamatdarbība ir nacionālās valūtas izlaišana, nacionālās valūtas iekšējās un ārējās vērtības saglabāšana un valsts ārējo rezervju vai to daļas pārvaldīšana. Latvijas Republikas centrālā banka ir Latvijas Banka.

10. Kredītiestādes – sabiedrības, kas dibinātas, lai pieņemtu noguldījumus un citus atmaksājamus līdzekļus no neierobežota klientu loka un savā vārdā izsniegtu kredītus un sniegtu citus finanšu pakalpojumus, vai elektroniskās naudas institūcijas, kas emitē maksāšanas līdzekļus elektroniskās naudas veidā. Latvijas Republikas kredītiestādes ietvertas “Latvijas Republikas monetāro finanšu iestāžu sarakstā” (sk. Latvijas Bankas interneta lapas (www.bank.lv) izvēlnes “Normatīvie akti” sadaļu “Statistiskie pārskati”). ECB savā interneta lapā regulāri publicē ES valstu MFI sarakstu (sk. Latvijas Bankas interneta lapas (www.bank.lv) izvēlni “Saites”), kur uzrādītas katras ES valsts kredītiestādes.

11. Ieguldījumu fondi – lietu kopības, ko veido pret ieguldījumu apliecībām veiktie ieguldījumi, kā arī darījumos ar ieguldījumu fondu mantu un uz tajā esošo tiesību pamata iegūtās lietas.

12. Naudas tirgus fondi (tālāk tekstā – NTF) – atvērtie ieguldījumu fondi, kuru apliecības likviditātes ziņā ir tuvas noguldījumu aizstājējas (t.i., normālos tirgus apstākļos tās var atpirkt, dzēst vai pārvest) un kuru līdzekļi galvenokārt (t.i., vismaz 85% no ieguldījumu portfeļa) ieguldīti naudas tirgus instrumentos, NTF apliecībās vai akcijās vai citos pārvedamos parāda instrumentos, kam atlikušais termiņš ir līdz 1 gadam (ieskaitot), vai banku noguldījumos. Latvijas Republikas NTF ietverti “Latvijas Republikas monetāro finanšu iestāžu sarakstā” (sk. Latvijas Bankas interneta lapas (www.bank.lv) izvēlnes “Normatīvie akti” sadaļu “Statistiskie pārskati”). ECB savā interneta lapā regulāri publicē ES valstu MFI sarakstu (sk. Latvijas Bankas interneta lapas (www.bank.lv) izvēlni “Saites”), kur uzrādīti katras ES valsts NTF (ja tādi ir).

13. Citi finanšu starpnieki, izņemot apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondus (tālāk tekstā – CFS), – finanšu iestādes, kuras iesaistītas galvenokārt finanšu starpniecībā, uzņemoties tādas saistības, kas nav nauda, ne-MFI noguldījumi un tuvi noguldījumu aizstājēji vai apdrošināšanas tehniskās rezerves. CFS ir kreditēšanā iesaistītās sabiedrības (piemēram, finanšu līzinga sabiedrības, faktūrkreditēšanas sabiedrības, eksporta vai importa finansēšanas sabiedrības), ieguldījumu fondi, ieguldījumu brokeru sabiedrības, finanšu instrumentsabiedrības (financial vehicle corporations), finanšu pārvaldītājsabiedrības, riska kapitāla sabiedrības (venture capital corporations), kā arī citas finanšu iestādes, ja to darbība atbilst minētajiem nosacījumiem.

14. Ieguldījumu brokeru sabiedrības – kapitālsabiedrības, kas regulāri un profesionāli sniedz ieguldījumu pakalpojumus.

15. Finanšu palīgsabiedrības – finanšu iestādes, kas iesaistītas galvenokārt finanšu palīgdarbībās, t.i., darbībās, kuras cieši saistītas ar finanšu starpniecību, bet nav finanšu starpniecība, piemēram, ieguldījumu brokeri, kas neveic finanšu starpniecības pakalpojumus savā vārdā, sabiedrības, kas nodrošina finanšu tirgu infrastruktūru, iestādes, kas uzrauga MFI, finanšu iestādes un finanšu tirgu. Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Rīgas Fondu birža, Latvijas Centrālais depozitārijs, kā arī ieguldījumu pārvaldes sabiedrības uzskatāmas par finanšu palīgsabiedrībām.

16. Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi – finanšu iestādes, kas sniedz finanšu starpniecības pakalpojumus, apvienojot dažādu veidu riskus. Apdrošināšanas sabiedrības pārņem apdrošinājuma ņēmēja vai apdrošinātā iespējamā zaudējuma risku vai nodod iespējamā finansiālā zaudējuma risku pārapdrošinātājam. Apdrošināšanas sabiedrības sniedz dzīvības vai nedzīvības apdrošināšanas pakalpojumus. Privātie pensiju fondi veic sociālā riska apdrošināšanu fonda dalībniekiem, uzkrājot un ieguldot dalībnieku pašu veiktās un viņu labā brīvprātīgi veiktās naudas līdzekļu iemaksas, lai nodrošinātu šiem dalībniekiem vecuma vai darbnespējas papildpensijas kapitālu. Šis sektors ietver apdrošinātājus, pārapdrošinātājus, privātos pensiju fondus un valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļus.

17. Centrālā valdība – valsts institūcijas, kuras ražo netirgojamas preces vai sniedz pakalpojumus, kas paredzēti individuālajam vai kolektīvajam patēriņam, vai valsts institūcijas, kuras iesaistītas nacionālā ienākuma vai nacionālās bagātības pārdalē, ja šo institūciju (t.sk. ministrijas, vēstniecības, pārstāvniecības, aģentūras, padomes, izglītības, veselības aizsardzības, tiesībsargājošās, kultūras un citas valsts iestādes) kompetence attiecas uz visu valsts ekonomisko teritoriju. Centrālā valdība ietver valsts bezpeļņas institūcijas, kuras centrālā valdība kontrolē un finansē.

18. Valdība, izņemot centrālo valdību (tālāk tekstā – VICV) – valsts institūcijas, kuras ražo netirgojamas preces vai sniedz pakalpojumus, kas paredzēti individuālajam vai kolektīvajam patēriņam, vai valsts institūcijas, kuras iesaistītas nacionālā ienākuma vai nacionālās bagātības pārdalē, ja šo institūciju kompetence neattiecas uz visu valsts ekonomisko teritoriju. Šeit ietilpst arī institūcijas, kuras VICV kontrolē un finansē. Šis sektors ietver sociālās nodrošināšanas fondus, kuros dažām iedzīvotāju grupām ir pienākums piedalīties vai arī veikt iemaksas, un valdība ir atbildīga par institūcijas vadību attiecībā uz norēķiniem vai iemaksu un pabalstu apstiprināšanu neatkarīgi no tās lomas kā kontroles institūcijai vai darba devējam.

19. Mājsaimniecības – fiziskās personas vai fizisko personu grupas kā patērētāji un tikai pašu galapatēriņam domātu preču ražotāji un nefinanšu pakalpojumu sniedzēji. Latvijā par mājsaimniecībām uzskatāmi arī individuālā darba veicēji, ja viņi nav reģistrējuši savu darbību Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra komercreģistrā.

20. Mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas institūcijas – institūcijas, kas nodrošina preces un pakalpojumus fiziskajām personām vai fizisko personu grupām un kas resursus gūst galvenokārt no brīvprātīgām iemaksām naudā vai natūrā, piemēram, arodbiedrības, profesionālās vai izglītības apvienības, patērētāju asociācijas, politiskās partijas, baznīcas, reliģiskās kopienas, kā arī kultūras, atpūtas un sporta klubi, žēlsirdības, atbalsta un palīdzības organizācijas.

21. Vērtspapīri – privāttiesību dokumenti, kas apliecina emitenta saistības pret dokumentu īpašnieku, nemainoties tajā nostiprināto tiesību apjomam, vai apliecina īpašnieka līdzdalību.

22. Parāda vērtspapīri – vērtspapīri, kas apliecina emitenta (aizņēmēja) saistības pret šo vērtspapīru īpašnieku (aizdevēju) un tā apņemšanos veikt vienu vai vairākus maksājumus vērtspapīru īpašniekam noteiktā datumā vai datumos (piemēram, obligācijas, parādzīmes, naudas tirgus instrumenti). Šiem vērtspapīriem parasti ir noteikta kupona likme vai arī tie tiek pārdoti ar diskontu pret summu, kas tiks atmaksāta noteiktajā dzēšanas termiņā. Parāda vērtspapīri, kuriem emisijas brīdī noteiktais dzēšanas termiņš ir līdz 1 gadam (ieskaitot), klasificējami kā īstermiņa parāda vērtspapīri. Parāda vērtspapīri, kuriem emisijas brīdī noteiktais dzēšanas termiņš pārsniedz 1 gadu, klasificējami kā ilgtermiņa parāda vērtspapīri.

23. Kapitāla vērtspapīri – akcijas un tām pielīdzināmi vērtspapīri, kas nodrošina līdzdalību kapitālsabiedrības kapitālā. Ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecības un NTF ieguldījumu apliecības uzskatāmas par kapitāla vērtspapīriem.

24. Kotētas akcijas – akcijas, kuras tiek iekļautas regulētos tirgos.

25. Nekotētas akcijas – akcijas, kuras netiek iekļautas regulētos tirgos.

26. Ieguldījumu apliecība – vērtspapīrs, kas apliecina ieguldītāja līdzdalību ieguldījumu fondā un no šīs līdzdalības izrietošās tiesības.

27. Citi kapitāla vērtspapīri – kapitāla vērtspapīri, kas nav akcijas, ieguldījumu fondu un naudas tirgus fondu ieguldījumu apliecības. 

28. Reverse repo darījums – līgums par vērtspapīru pirkšanu par noteiktu cenu ar nosacījumu atpārdot tos pašus vai līdzīgus vērtspapīrus par noteiktu cenu darījuma termiņa beigās.

III. PĀRSKATA SAGATAVOŠANAS UN IESNIEGŠANAS KĀRTĪBA

29. Pārskata sniedzējs reizi mēnesī sagatavo pārskatu saskaņā ar veidlapu UPDK 0620566 (1. pielikums).

30. Pārskata sniedzējs sagatavo pārskatu divos eksemplāros, no kuriem viens glabājas pie pārskata sniedzēja, bet otru iesniedz Latvijas Bankai līdz nākamā mēneša piektajai darbadienai elektroniskā veidā:

30.1. kredītiestādes – saskaņā ar Latvijas Bankas “Kredītiestāžu statistisko pārskatu sagatavošanas elektroniskā veidā rokasgrāmatu”, “Elektroniskā veidā iesniedzamo kredītiestāžu statistisko pārskatu sagatavošanas noteikumiem” un “Kredīt­iestāžu elektroniskā veidā sagatavotu pārskatu nosūtīšanas noteikumiem”;

30.2. ieguldījumu brokeru sabiedrības – saskaņā ar “Elektroniskā veidā iesniedzamo nebanku statistisko dokumentu sagatavošanas un iesniegšanas noteikumiem”.

31. Pārskatā iekļauj informāciju tikai par tiem parāda un kapitāla vērtspapīriem, kuriem Nacionālo numerācijas aģentūru asociācijas (Association of National Numbering Agencies; tālāk tekstā – ANNA) dalībnieks vai pilnvarnieks piešķīris starptautisko vērtspapīru identifikācijas numuru (International Securities Identification Number; tālāk tekstā – ISIN kods) saskaņā ar starptautisko standartu ISO 6166 “ISIN kodi”.

32. Ja kādā no iepriekšējiem pārskatiem bijusi kļūda, pārskatu par attiecīgo pārskata mēnesi iesniedz atkārtoti, iekļaujot tajā visu informāciju.

IV. VĒRTSPAPĪRU ATLIKUMI

33. Pārskata 1.daļā “Vērtspapīru atlikumi” uzrāda informāciju par visiem pārskata sagatavotāja finanšu instrumentu kontos esošajiem vērtspapīriem pārskata mēneša pēdējā datumā.

33.1. Pārskata sagatavotājs pārskatā kā īpašnieku uzrāda sevi, ja vērtspapīru turēšanu veic savā vārdā. Ja pārskata sagatavotājs tur vērtspapīrus klienta uzdevumā, kā īpašnieku uzrāda attiecīgo pārskata sagatavotāja klientu.

33.2. Ja pie pārskata sagatavotāja ir atvērts nominālo finanšu instrumentu konts un nav iespējams uzrādīt personu, kam vērtspapīrs pieder, kā šādu personu uzrāda nominālā finanšu instrumentu konta turētāju.

33.3. Ja pārskata sagatavotājs ieguvis vērtspapīrus reverse repo darījuma rezultātā, kā īpašnieku uzrāda darījuma partneri.

33.4. Ja pārskata sagatavotājs tur vērts­papīrus savā vārdā, vērtspapīru uzskaites vērtība ir vērtība, kādā vērtspapīrs uzrādīts bilancē.

33.5. Ja pārskata sagatavotājs tur vērts­papīrus klienta uzdevumā, vērtspapīru uzskaites vērtību nosaka atbilstoši attiecīgo vērtspapīru vidējai svērtajai cenai regulētajā tirgū pārskata mēneša pēdējā datumā. Ja pārskata mēneša pēdējā datumā nav notikusi attiecīgo vērtspapīru tirdzniecība regulētajā tirgū, vērtspapīrus novērtē pēc to vidējās svērtās cenas regulētajā tirgū attiecīgajā pēdējā tirdzniecības dienā pēdējo triju mēnešu laikā pirms mēneša pēdējā pārskata datuma. Ja attiecīgajā regulētajā tirgū netiek aprēķināta vidējā svērtā cena vai tā pārskata sagatavotājam nav pieejama, vērtspapīrus novērtē pēc pēdējā darījuma cenas vai, nezinot pēdējā darījuma cenu, pēc to iegādes cenas vai izmanto citu konkrētā finanšu instrumenta novērtēšanai piemērotu metodi, ko atsevišķi rakstiski paskaidro.

34. ISIN kods

Uzrāda attiecīgā vērtspapīra 12 zīmju kodu, ko saskaņā ar starptautisko standartu ISO 6166 “ISIN kodi” piešķīris ANNA dalībnieks vai pilnvarnieks.

35. Emitenta valsts kods

Uzrāda tās valsts kodu, kurā reģistrēts vērtspapīra emitents, saskaņā ar starptautisko standartu ISO 3166 “Valstu un to teritoriālā iedalījuma vienību nosaukumu kodi” (sk. Latvijas Bankas interneta lapas (www.bank.lv) izvēlni “Saites”).

36. Emisijas datums (dd.mm.gggg.)

Uzrāda datumu, kurā vērtspapīrs emitēts. Ja emisija papildināta, uzrāda tās sākotnējo datumu.

37. Īpašnieka valsts kods

Uzrāda tās valsts kodu, kuras rezidents ir vērtspapīra īpašnieks, saskaņā ar starp­tautisko standartu ISO 3166 “Valstu un to teritoriālā iedalījuma vienību nosaukumu kodi” (sk. Latvijas Bankas interneta lapas (www.bank.lv) izvēlni “Saites”).

38. Īpašnieka sektora kods

Uzrāda vērtspapīra īpašnieka sektora kodu saskaņā ar 1. tabulu. Ieguldījumu, naudas tirgus un pensiju fonda portfelī ietilpstošajiem vērtspapīriem piederību īpašnieka sektoram nosaka pēc fonda.

1. tabula. Īpašnieka un emitenta sektoru kodi

 39. Identifikācijas kods

Uzrāda īpašnieka vai nominālā finanšu instrumentu kontu turētāja – rezidenta – identifikācijas kodu:

39.1. kredītiestādes – atbilstoši šo kredīt­iestāžu MFI kodam;

39.2. ieguldījumu brokeru sabiedrības – atbilstoši šo ieguldījumu brokeru sabiedrību vienotajam reģistrācijas numuram;

39.3. ieguldījumu un naudas tirgus fondi – atbilstoši šo fondu emitēto ieguldījumu apliecību ISIN kodam.

40. Papildinformācija

40.1. reverse repo darījumā iegūtiem vērtspapīriem norāda kodu “RR”;

40.2. nominālo finanšu instrumentu kontos esošiem vērtspapīriem norāda kodu “N”;

40.3. reverse repo darījumā iegūtiem un nominālo finanšu instrumentu kontos esošiem vērtspapīriem norāda kodu “RRN”.

41. Uzskaites vērtība (latos)

Uzrāda viena vērtspapīra uzskaites vērtību latos ar diviem cipariem aiz komata. Ja uzskaites vērtība ir ārvalstu valūtā, pārrēķinu latos veic pēc Latvijas Bankas noteiktā attiecīgās valūtas kursa pārskata mēneša pēdējā datumā. Šīs ailes kopsummu uzrāda rindā “Kontrolsumma”.

42. Skaits

Uzrāda individuāla vērtspapīru īpašnieka kontā esošo vērtspapīru skaitu. Šīs ailes kopsummu uzrāda rindā “Kontrolsumma”.

V. NEREZIDENTU VĒRTSPAPĪRU RAKSTURLIELUMI

43. Pārskata 2.daļā “Nerezidentu vērtspapīru raksturlielumi” uzrāda to vērtspapīru raksturlielumus, kuriem pārskata 1.daļas ailē “Emitenta valsts kods” uzrādītais kods nav “LV”.

44. ISIN kods

Uzrāda attiecīgā vērtspapīra 12 zīmju kodu, ko saskaņā ar starptautisko standartu ISO 6166 “ISIN kodi” piešķīris ANNA dalībnieks vai pilnvarnieks.

45. Emitenta nosaukums

Uzrāda pilnu vērtspapīra emitenta nosaukumu.

46. Emitenta sektora kods

Uzrāda vērtspapīra emitenta sektora kodu saskaņā ar 1.tabulu. Ieguldījumu, naudas tirgus un pensiju fonda portfelī ietilpstošajiem vērtspapīriem piederību īpašnieka sektoram nosaka pēc fonda.

47. Instrumenta kods

Uzrāda vērtspapīra kodu saskaņā ar 2.tabulu.

2.tabula. Vērtspapīru kodi pēc veida

 48. Nominālvērtība

Uzrāda vērtspapīra nominālvērtību.

49. Valūtas kods

Uzrāda tās valūtas kodu, kurā veikta vērtspapīru emisija, saskaņā ar starptautisko standartu ISO 4217 “Valūtu un resursu kodi” (sk. Latvijas Bankas interneta lapas (www.bank.lv) izvēlni “Saites”).

50. Dzēšanas datums (dd.mm.gggg.)

Uzrāda parāda vērtspapīru dzēšanas datumu.

51. Kupona likme (%)

Uzrāda parāda vērtspapīru kupona likmes apmēru procentos pārskata mēneša pēdējā datumā.

NOSLĒGUMA JAUTĀJUMI

52. Noteikumi stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī.

53. Pārskats par 2007.gada decembri iesniedzams Latvijas Bankas Statistikas pārvaldei līdz 2008.gada 8.janvārim.

INFORMATĪVĀ ATSAUCE UZ EIROPAS SAVIENĪBAS NORMATĪVAJIEM AKTIEM

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) ECB Pamatnostādnes Nr. ECB/2004/15 “Par Eiropas Centrālās bankas prasībām attiecībā uz statistikas pārskatiem maksājumu bilances un starptautisko investīciju bilances statistikas jomā, kā arī starptautisko rezervju matricu”;

2) ECB Pamatnostādnes Nr. ECB/2002/7 “Par Eiropas Centrālās bankas statistikas ziņošanas prasībām ceturkšņa finanšu kontu jomā” ar grozījumiem, kas ietverti ECB Pamatnostādnē Nr. ECB/2005/13.

Latvijas Bankas prezidents I.Rimšēvičs

1.pielikums

Latvijas Bankas 2007.gada 12.jūlija noteikumiem Nr.6

Latvijas Bankas prezidents I.Rimšēvičs