
Uzturoties darba vizītē Briselē un tiekoties ar NATO ģenerālsekretāru
|
Valsts prezidents Valdis Zatlers 17.jūlijā Briselē, tiekoties ar NATO ģenerālsekretāru Jāpu de Hopu Shēferu, apliecināja, cik svarīga Latvijas drošībai bija iestāšanās NATO aliansē, un atgādināja, ka pārliecinoši lielākā Latvijas sabiedrības daļa atbalsta valsts dalību NATO, kā dēļ arī nozīmīga ir NATO gaisa patrulēšanas operācija Baltijas valstīs. J. de Hops Shēfers pauda nešaubīgu NATO atbalstu, garantējot drošas debesis virs Baltijas valstīm. V.Zatlers apstiprināja, ka Latvija aliansi grib redzēt stipru, rīcībspējīgu, vienotu un iekšēji saliedētu, jo NATO ir organizācija, kurā apvienotas Eiropas un Ziemeļamerikas vērtības un spēks.
Valsts prezidents arī atzīmēja, ka svarīga NATO loma ir Afganistānā, kur līdztekus cīņai pret teroristiem NATO valstis veic rekonstrukcijas un infrastruktūras atjaunošanas darbus visā Afganistānas teritorijā. V.Zatlers apliecināja, ka Latvija plāno palielināt iesaisti Afganistānā ne vien ar militāriem, bet arī ar civiliem resursiem un personālu. J. de Hops Shēfers izteica atzinību par Latvijas aizsardzības budžeta līmeni, ar kādu daudzas NATO dalībvalstis varētu lepoties, kā arī augstu novērtēja Latvijas līdzdalību Afganistānas operācijā, jo tā tiek stiprināta arī pati alianse.
Tāpat tika pārrunāti jautājumi par “Līgumu par parastā bruņojuma ierobežošanu Eiropā”. Abas puses bija vienisprātis, ka dialogs ar Krieviju ir jāturpina. V.Zatlers atzīmēja, ka “Krievijas dalības “Līgumā par parastā bruņojuma ierobežošanu Eiropā” apturēšana īstermiņā nepalielina draudu līmeni Baltijā, taču tas ir solis atpakaļ, kas samazina savstarpējās uzticēšanās līmeni starp partneriem, kādi ir NATO un Krievija”.
Valsts prezidenta preses dienests
Draudzīgā, konstruktīvā un atklātā gaisotnē otrdien, 17.jūlijā, Briselē noritēja Valsts prezidenta Valda Zatlera un Eiropas Komisijas prezidenta Žozē Manuela Barrozu darba pusdienas. Pusotru stundu garajās darba sarunās tika apspriesti vairāki Latvijai un Eiropas Savienībai kopumā aktuāli jautājumi.
“Reformu līgumu Latvija vērtē pozitīvi un pieliks visas iespējamās diplomātiskās pūles, lai galīgā vienošanās tiktu panākta vēl Portugāles prezidentūras laikā,” jau pašā tikšanās sākumā akcentēja V.Zatlers. Ž.M.Barrozu šādu Latvijas nostāju vērtēja atzinīgi, uzsverot tieši mazo valstu lomu turpmākā vienotā Eiropas Savienības politikā. Vienota ES nostāja tuvākajā laikā būs īpaši svarīga tādos jautājumos kā Kosovas nākotne un ES enerģētiskā neatkarība no Krievijas, atzina abas amatpersonas.
Tieši enerģētikas jautājumiem V.Zatlera un Ž.M.Barrozu sarunās tika pievērsta lielākā uzmanība. Eiropas Komisijas prezidents pauda atbalstu Baltijas valstu elektropārvades līniju starpsavienojumiem ar pārējo ES. V.Zatlers informēja EK prezidentu par Latvijas plāniem izveidot elektropārvades savienojumu starp Gotlandes salu un Ventspili.
Tāpat tika pārrunātas ES un Krievijas attiecības. Ž.M.Barrozu izteica atzinību Latvijas paveiktajam Latvijas–Krievijas robežlīguma jautājumā, uzsverot: lai arī neliela, tā tomēr ir ES ārējā robeža. V.Zatlers atgādināja par robežšķērsošanas problēmām uz Latvijas–Krievijas robežas, kur, kā atzina Ž.M.Barrozu, EK no savas puses turpinās sekmēt šī jautājuma risināšanu.
Sarunas gaitā tika izvērtēta arī Baltijas valstu vienota nostāja dažādos jautājumos. Proti, Ž.M.Barrozu norādīja, ka turpmāk EK plāno pievērst īpašu uzmanību tieši Baltijas valstīm. Turklāt ne tikai Latvijai, Lietuvai un Igaunijai, bet skatīt visas Baltijas jūras reģiona valstis – gan tās, kuras ir ES, gan tās, kuras nav Savienības sastāvā – kā vienotu un Eiropā stratēģiski svarīgu reģionu. V.Zatlers uzsvēra, ka Baltijas valstu vienotību viņš uzskata par vienu no savas prezidentūras ārpolitikas prioritātēm, ko pierāda arī viņa pirmās ārvalstu vizītes Igaunijā un Lietuvā.
Tāpat tika pārrunāts jautājums par oglekļa emisijas kvotām, kur V.Zatlers atgādināja par Latvijas sabiedrībā valdošo neizpratni par EK lēmumiem šajā jomā. Savukārt Ž.M.Barrozu aicināja Latvijas valdību uz tiešu sadarbību oglekļa emisijas kvotu sadales un tirdzniecības sistēmas darbības izskaidrošanā un tālākā pilnveidošanā.
Tūlīt pēc sarunām ar EK prezidentu V.Zatlers devās uz Latvijas pārstāvniecību NATO, kur tikās ar pārstāvniecības diplomātiem un militārajiem pārstāvjiem. Tiekoties ar pārstāvniecības darbiniekiem, V.Zatlers novēlēja veiksmi, izturību un, galvenais, lieliskas diplomāta spējas, aizstāvot Latvijas intereses transatlantiskajā savienībā. Atsevišķā sarunā ar Latvijas vēstnieku NATO Jāni Eichmani, militāro pārstāvi NATO brigādes ģenerāli Raimondu Graubi un Aizsardzības ministrijas pārstāvi Jāni Sārtu tika pārrunāta šīs nedēļas aktualitāte – Krievijas lēmums izstāties no “Līguma par parastā bruņojuma ierobežošanu Eiropā”.
Valsts prezidenta preses dienests
|
|
Savas darba vizītes laikā Briselē otrdien, 17.jūlijā, dienas pirmajā pusē Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers viesmīlīgā un sirsnīgā gaisotnē tikās ar Eiropas Komisijas prezidentu Žozē Manuelu Barrozu (attēlā), savukārt dienas otrajā pusē Valsts prezidents apsprieda vairākus būtiskus jautājumus ar NATO ģenerālsekretāru Jāpu de Hopu Shēferu (skat 1.lpp.), bet vakarā Valdis Zatlers piedalījās Eiropas Komisijas enerģētikas komisāra Andra Piebalga rīkotajās darba vakariņās Foto: Juris Krūmiņš, Valsts prezidenta preses dienests
|
Eiropas Komisijas
enerģētikas komisārs Andris Piebalgs Briselē 17.jūlijā,
sirsnīgi sveicot jauno Latvijas Republikas Valsts
prezidentu Valdi Zatleru (inaugurācijas ceremonija –
8.jūlijā) pirms darba vakariņām, kuru laikā tika pārrunāti
aktuālākie Eiropas Savienības jautājumi, īpaši pievēršoties
enerģētikas problēmām Eiropas Savienībā un Baltijas
reģionā |