Par nulles likmi atmatas koeficientam 2007.gada rudenī un 2008.gada pavasarī

Lauksaimniecības un lauku attīstības komisāre Marianna Fišere-Bēla 16.jūlijā paziņoja par nodomu iesniegt Komisijai priekšlikumu noteikt obligāto atmatas koeficienta nulles likmi 2007.gada rudens un 2008.gada pavasara sējai, lai ņemtu vērā arvien saspringtāko situāciju labības tirgū. Ražas ES 27 dalībvalstīs, kas 2006.gadā bija zemākas nekā prognozēts (265,5 miljoni tonnu), 2006./2007.tirdzniecības gada beigās izraisīja spriedzi piegādēs un nepieredzēti augstas cenas. Ievērojami samazinājās intervences krājumi – no 14 miljoniem tonnu 2006./2007.gada sākumā līdz pašreizējiem 2,5 miljoniem tonnu, ko galvenokārt veido Ungārijā uzglabātā kukurūza. Šogad pirmās miežu un kviešu ražas, izņemot Spāniju, ir vidējas, un lielais mitrums turpina kavēt ražas novākšanu ES rietumu dalībvalstīs.

Komentējot priekšlikumu, Marianna Fišere-Bēla teica: “Šis priekšlikums jāuzskata kā reakcija uz saspringto situāciju tirgū attiecībā uz 2007.gada rudens un 2008.gada pavasara sēju. Lauksaimnieki joprojām var brīvprātīgi turpināt atstāt atmatā daļu no aramzemes. Šī iniciatīva nav jāuzskata par mēģinājumu apiet 2008.gada kopējās lauksaimniecības politikas “veselības pārbaudi”.” Šai sakarā pārskatīs labības nozares politiku, tostarp atmatas jautājumu.

Paredzams, ka pasaules tirgū noslēguma krājumi samazināsies līdz zemākajam apjomam 28 gadu laikā – 111 miljoniem tonnu, tostarp tikai 31 miljons tonnu piecās galvenajās eksportētājvalstīs. Iespējams, ka ļoti augstās cenas saglabāsies, jo nozīmīgākajās labības audzēšanas valstīs ir sliktas ražas, kā arī pieaudzis labības pieprasījums, un jo īpaši kukurūzas pieprasījums bioetanola ražošanai. Bioetanola nozares straujā attīstība Amerikas Savienotajās Valstīs jo īpaši izraisa lavīnas efektu attiecībā uz citu graudaugu cenām.

Saskaņā ar Komisijas aplēsēm 0 % atmatas likme varētu mudināt Eiropas Savienības lauksaimniekus 2008.gadā papildus izaudzēt 10 līdz 17 miljonus tonnu, kas varētu veicināt tirgus spriedzes mazināšanu. Priekšlikums attieksies tikai uz 2007.gada rudens un 2008.gada pavasara sēju.

Vispārēja informācija

Atmatas shēmu ieviesa, lai ES ierobežotu graudaugu ražošanu, un tā tika piemērota brīvprātīgi no 1988./1989.gada. Pēc 1992.gada reformas tā kļuva obligāta, t.i., audzētājiem, uz kuriem attiecās vispārējā shēma, noteikts procents deklarētās platības bija jāatstāj atmatā, lai varētu pretendēt uz tiešajiem maksājumiem. Ar 2003.gada reformu viņi ieguva tiesības atstāt zemi atmatā, kas deva tiesības uz maksājumu, ja viens hektārs zemes, par kuru ir tiesības pretendēt uz atbalstu, tika atstāts atmatā.

Sākotnēji ik gadu noteica obligāto atmatas likmi, bet 1999./2000.gadā vienkāršošanas labad noteica pastāvīgu likmi 10 % apmērā. Jaunajās dalībvalstīs, kuras izvēlējās vienoto platībmaksājuma shēmu (Polija, Čehija, Slovākija, Ungārija, Lietuva, Latvija, Igaunija un Kipra), lauksaimnieki ir atbrīvoti no pienākuma atstāt zemi atmatā. Eiropas Savienībā pašreizējā platība, uz kuru attiecas obligātā atmata, sasniedz 3,8 miljonus hektāru.

Tas, ka ir noteikta atmatas nulles likme, neliek lauksaimniekiem apstrādāt savu zemi. Viņi joprojām var to brīvprātīgi atstāt atmatā un pieteikties uz vides shēmām. Savstarpējā atbilstība attiecas uz visu aramzemi.

EK pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa