Par jaunajiem grozījumiem pensiju likumā

Turpinājums no 1.lpp.

Tad savu komentāru sniedza pārstāvis Romualds Ražuks :

— Ar šiem grozījumiem mēs labojam zināmu politisku kļūdu. Pie šiem grozījumiem mēs nonācām ļoti nopietnas, izsmeļošas un analītiskas diskusijas rezultātā. Šobrīd mūsu sociālā budžeta deficīts pārsniedz 20 miljonus latu. Tātad grozījumi, lai nodrošinātu pensiju izmaksas, ir nepieciešami. Bet jebkuram likumam ir vajadzīgs sabiedrības vairākuma atbalsts, citādi to iedzīvināt ir ļoti grūti. Gūt sabiedrības izpratni un atbalstu bija viens no mērķiem, strādājot pie šiem grozījumiem. Mūsuprāt, taisnīga ir norma, kas ļauj strādājošiem pensionāriem saņemt arī pensiju 60 latu robežās.

Savu viedokli pauda arī Māris Vītols :

— Tautas partija ļoti atzinīgi vērtē šos grozījumos, kurus atbalstīja arī opozīcijas deputāti. Uzskatām, ka šie grozījumi mazinās sociālo spriedzi sabiedrībā, it īpaši tajos strādājošajos pensionāros, kuru pensija tikai nedaudz pārsniedz 60 latu robežu. Tajā pašā laikā grozījumi palīdzēs samazināt sociālā budžeta deficītu un palīdzēs garantēt pensiju izmaksu tiem pensionāriem, kuriem tā ir vienīgais iztikas avots. Šie grozījumi pensiju likumā būs jau devītie kopš 1996. gada. Biežie grozījumi cilvēkos ir radījuši lielu neskaidrību un nestabilitātes sajūtu. Uzskatām, ka tas grauj cilvēku ticību pensiju sistēmas stabilitātei. Gados jauni nodokļu maksātāji var jautāt — kāpēc jāmaksā nodokļi, ja līdz manam pensijas vecumam likums mainīsies reizes 20 un nav skaidrības, pēc kādiem noteikumiem varēs šo pensiju saņemt. Tādēļ ir svarīgi, lai šie būtu pēdējie grozījumi Pensiju likumā.

 

Tad deputāti atbildēja uz žurnālistu jautājumiem:

— Cik ilgā laikā Saeima izskatīs šos grozījumus?

A.Požarnovs:

— Šobrīd mums nav vienošanās par tempu, kad skatīs pirmajā lasījumā, kad otrajā. Šodien grozījumi tiks nodoti komisijai, lai tā varētu sākt strādāt. Faktiski temps būs atkarīgs no pašreiz spēkā esošo grozījumu likteņa. Mēs strādājam pie tā, lai jaunie grozījumi stātos spēkā nākamajā dienā pēc iepriekšējo pieņemšanas.

— Ja augustā pieņemtie grozījumi referendumā tiks noraidīti, vai jums nešķiet, ka arī šie zaudēs jēgu?

A. Požarnovs:

— Tādā gadījumā būs jāpapildina likumprojekts, jāizdara korekcijas, bet mēs uzstāsim, lai pamatnostādnes tiktu pieņemtas šajā mūsu piedāvātajā redakcijā.

— Jā, bet arī šajos grozījumos ir norma par pensijas vecuma paaugstināšanu. Ja referendumā tas tiks noraidīts, vai Saeimai ir morālas tiesības atkārtoti lemt par to, ko tauta noraidījusi?

A. Požarnovs:

— No juridiskā viedokļa tādā gadījumā būs vajadzīga cita kārtība, cita redakcija, lai lemtu par pensijas vecuma paaugstināšanu. Ja notiks referendums, tad tautas nobalsošanas rezultāti būs zināmi decembrī un līdz tam mums būs laiks pārskatīt likumprojektu.

— Požarnova kungs un Vītola kungs, vai jūs piekrītat Ražuka kunga teiktajam, ka augustā izdarītie grozījumi bija kļūda attiecībā pret strādājošiem pensionāriem?

M. Vītols:

— Jā, tam var piekrist. Labi, ka politiķi un cilvēki, kas veikuši aprēķinus, ir spējuši atzīt savas kļūdas. Es kā deputāts vienmēr esmu uzsvēris, ka šie aprēķini par strādājošo pensionāru tiesībām saņemt vienlaikus gan algu, gan pensiju ir balstījušies uz kļūdainiem pieņēmumiem, cik pensionāru varētu turpināt strādāt.

— Kam būtu jāuzņemas atbildība?

A. Požarnovs:

— Es gribētu komentēt jūsu jautājumu. Ir zināmas likumsakarības, un jebkurš no priekšlikumiem prasīs zināmus izdevumus. Valdību veidojošās frakcijas var iet divus ceļus — vai nu pieņemt Saeimā apstiprinātos grozījumus, rēķinoties, ka izdevumi sociālajā budžetā būs mazāki, vai nu diskutēt par atsevišķām normām, rēķinoties, ka tādā gadījumā izdevumi varētu būt lielāki. Diskusiju laikā mums bija gan Finansu, gan Labklājības ministrijas atzinumi. Es negribētu piekrist, ka aprēķini bija kļūdaini, tie bija veikti pēc atbilstošām matemātiskām formulām. Deputātu izšķiršanās bija spriest, cik pensionāru varētu turpināt vai neturpināt strādāt. Tā bija Saeimas politiskā izšķiršanās konkrētā situācijā.

— Runājot par jaunajiem grozījumiem, kāds varētu būt ietaupījums vai neietaupījums sociālajā budžetā?

M. Vītols:

— Sociālā apdrošināšanas budžeta kopējais deficīts nākamajā gadā ir plānots 33, 7 miljoni latu, no kuriem 22,3 miljoni latu attiecas uz pensiju fondu. Tas nozīmē, ka nākamajā gadā sociālais budžets nebūs sabalansēts. Tomēr jaunie grozījumi būtu liels solis šī deficīta samazināšanas virzienā. Tautas partija uzskata, ka divu gadu laikā valdībai ir jāspēj nonākt pie sabalansēta budžeta. Tādēļ arī mēs iestājamies par stabilu pensiju sistēmu, kas ļautu katram strādājošajam un katram pensionāram plānot savu rītdienu.

R. Ražuks:

— Es vēl vēlētos piebilst par Saeimas morālajām tiesībām kaut ko darīt pozitīvā vai, no mūsu viedokļa raugoties, negatīvā referenduma iznākumā. Mums ir morālas un tiesiskas saistības ar tiem cilvēkiem, kas jau saņem pensijas, un tiem, kam ir jāgarantē to izmaksa. Tā ir "Latvijas ceļa" nemainīga nostāja. Aizņemties mēs vairs nevaram. Saeimai ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums risināt šo situāciju.

— Bija domāts izskatīt jaunos grozījumus tikai tajā gadījumā, ja nenotiks referendums. Kas lika mainīt šo viedokli?

R. Ražuks:

— Kas attiecas uz "Latvijas ceļu", tad tā ir mūsu sākotnējā nostāja. Mēs izsakām dziļu nožēlu, ka augustā pieņemto likuma grozījumu izskatīšana nenotika trijos lasījumos. Piekrist šim sasteigtajam lēmumam mūs spieda tas, ka tā bija tikai otrā valdības darba nedēļa. Tā bija valdības stabilitātes pārbaude. Taču mēs jau tad strādājām pie jaunajiem grozījumiem, kurus par taisnīgiem varētu uzskatīt lielākā daļa sabiedrības.

A. Požarnovs:

— Darba grupā bija ļoti demokrātiska gaisotne, mēs uzklausījām visus viedokļus. Galvenā nostādne — mēs nevaram šos grozījumus pieņemt galīgajā redakcijā, kamēr nav zināms, kas būs ar iepriekšējiem grozījumiem. Taču mēs uzskatījām, ka ir mērķtiecīgi uzsākt darbu jau agrāk.

— Kā jūs komentētu opozīcijas viedokli, ka jauno grozījumu mērķis ir novērst uzmanību no referenduma un, ja referendums nenotiks, tad tiks novilcināta šo jauno grozījumu izskatīšana?

M.Vītols:

— Es varu komentēt Tautas partijas viedokli, ka šiem jautājumiem ir jābūt pēc iespējas ātrāk pieņemtiem Saeimā. Šiem pensiju likuma grozījumiem būtu jāstājas spēkā, neraugoties uz parakstu vākšanas rezultātiem.

A. Požarnovs:

— Notika dialogs ar dažādām sabiedriskajām organizācijām, arodbiedrībām, Pensionāru federāciju, un viens no lielākajiem iebildumiem bija pret aizliegumu strādājošiem pensionāriem saņemt gan pensiju, gan algu. Bija novilkta nepamatota robeža starp pensionāru, kas saņem 59 latus, un pensionāru, kas saņem 61 latu. Līdz ar to mēs uzskatījām, ka būtu amorāli pie šī jautājuma nestrādāt.

R.Ražuks:

— Parakstu vākšana beigsies 5. oktobrī, referenduma datums arī ir zināms. Ja tiek izsludināti grozījumi, tad kopā ar mūsu labojumiem, ja netiek izsludināti, tad ir jāmaina likuma spēkā stāšanās kārtība, kā arī jāveic sīkas korekcijas.

M.Vītols:

— Mēs uzskatām,ka mūsu sagatavotajiem grozījumiem būtu jātiek pieņemtiem Saeimā līdz nākamā mēneša beigām, jo šo normu ieviešanai ir nepieciešama vēl papildu sagatavošanās. Ir jāmaina informatīvais sistēmas nodrošinājums, sociālā administrēšana. Es domāju, ka šie grozījumi ir jāskata divos lasījumos.

Rūta Kesnere, "LV" informācijas redaktore