Ministru kabineta noteikumi Nr.497

Rīgā 2007.gada 17.jūlijā (prot. Nr.41 27.§)

Kārtība, kādā nosaka materiālo zaudējumu apjomu, kurus lauksaimniecībai un mežsaimniecībai nodarījuši medījamie dzīvnieki

Izdoti saskaņā ar Medību likuma 29.panta pirmo daļu

 

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā nosaka materiālo zaudējumu apjomu, kurus lauksaimniecībai un mežsaimniecībai nodarījuši medījamie dzīvnieki (turpmāk – materiālo zaudējumu apmērs).

2. Materiālo zaudējumu apmēru nosaka, ja postījumu vietās ir veikti aizsardzības pasākumi pret postījumiem. Materiālo zaudējumu apmēru nosaka Valsts meža dienesta vai – nacionālo parku un dabas rezervātu teritorijā – attiecīgās administrācijas izveidota komisija, pamatojoties uz zemes īpašnieka (tiesiskā valdītāja) vai ganāmpulka īpašnieka (turētāja) iesniegumu zaudējumu kompensācijai par medījamo dzīvnieku nodarītajiem postījumiem lauksaimniecībai un mežsaimniecībai (turpmāk – iesniegums) (1.pielikums).

3. Valsts meža dienests vai attiecīgā nacionālā parka vai dabas rezervāta administrācija 14 dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas izveido komisiju un veic pārbaudi dabā. Ja postījumi nodarīti lopkopībai, komisiju izveido nekavējoties.

4. Komisija 30 dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas nosaka materiālo zaudējumu apmēru un izsniedz iesnieguma iesniedzējam aprēķinu par materiālajiem zaudējumiem, kurus medījamie dzīvnieki nodarījuši lauksaimniecībai (2.pielikums), vai aprēķinu par materiālajiem zaudējumiem, kurus medījamie dzīvnieki nodarījuši mežsaimniecībai (3.pielikums).

5. Augkopībai un mežsaimniecībai nodarīto materiālo zaudējumu apmēru nosaka platībā, kuru zemes īpašnieks (tiesiskais valdītājs) ir iezīmējis dabā (turpmāk – pārbaudāmā platība).

6. Materiālos zaudējumus par medījamo dzīvnieku nodarītajiem postī­jumiem mežsaimniecībai un lauksaimniecībai atlīdzina, ja ir nodarīti postījumi šādos gadījumos:

6.1. mežaudzēm un lauksaimniecības dzīvniekiem;

6.2. dabīgajām ganībām, pļavām, lauksaimniecības kultūraugu sējumiem vai stādījumiem un attiecīgā lauksaimniecībā izmantojamā zeme atbilst laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmu ietvaros;

6.3. mežu vai lauku infrastruktūras objektiem (autoceļi, grāvji, caurtekas) un līdz postījumu nodarīšanai objekti ir uzturēti atbilstoši prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par meliorācijas sistēmu un autoceļu uzturēšanu un ekspluatāciju.

7. Lai noteiktu materiālo zaudējumu apmēru meža un lauku infrastruk­tūras objektiem, pārbaudāmajā platībā novērtē bojājumus, kas nodarīti:

7.1. meliorācijas grāvjiem, – atbilstoši aizvācamo ūdens plūsmai radīto lokālo šķēršļu apjomam (kubikmetros);

7.2. caurtekām, – atbilstoši attīrāmo caurteku garumam (metros);

7.3. autoceļiem, – atbilstoši materiālu apjomam (kubikmetros), kāds nepieciešams autoceļu iesēdumu un bedru labošanai.

II. Lauksaimniecībai nodarīto materiālo zaudējumu apmēra noteikšana

8. Augkopībai nodarīto materiālo zaudējumu apmēru nosaka augu veģetācijas periodā, ja bojātā platība nav mazāka par 0,1 ha.

9. Augkopībai nodarīto materiālo zaudējumu apmēru aprēķina, izmantojot šādas formulas:

9.1. lauksaimniecības kultūraugu sējumiem vai stādījumiem:

Z = C x A, kur

Z – materiālo zaudējumu apmērs (Ls);

C – attiecīgo kultūraugu sējumu vai stādījumu ierīkošanas un uzturēšanas izmaksas līdz kaitējuma nodarīšanas brīdim (Ls/ha);

A – postījumu platība (ha);

9.2. dabīgajām ganībām un pļavām:

Z = 0,3D_min x P, kur

Z – materiālo zaudējumu apmērs (Ls);

D_min – valstī noteiktā minimālā darba alga mēnesī (Ls);

P – bojātā platība (ha).

10. Materiālo zaudējumu apmēru lauku infrastruktūras objektiem aprēķina, izmantojot šādas formulas:

10.1. lauku meliorācijas grāvjiem:

Z = K x K_c, kur

Z – materiālo zaudējumu apmērs (Ls);

K – ūdens plūsmai radīto lokālo šķēršļu apjoms (kubikmetros), ko aizvāc, lai atjaunotu grāvju funkcionalitāti;

K_c – nosacītās izmaksas par viena kubikmetra ūdens plūsmai radīto lokālo šķēršļu aizvākšanu – 3,50 Ls;

10.2. caurtekām:

Z = R x R_c, kur

Z – materiālo zaudējumu apmērs (Ls);

R – caurtekas garums (metros), ko attīra, lai atjaunotu caurtekas funkcionalitāti;

R_c – caurtekas attīrīšanas nosacītās izmaksas – 23,00 Ls/m;

10.3. lauku autoceļiem:

Z = A x A_c, kur

Z – materiālo zaudējumu apmērs (Ls);

A – materiālu apjoms (kubikmetros), kas nepieciešams iesēdumu un bedru labošanai, lai atjaunotu lauku autoceļa funkcionalitāti;

A_c – viena kubikmetra materiālu nosacītās izmaksas lauku autoceļu iesēdumu un bedru labošanai – 6,50 Ls. 

11. Lopkopībai nodarītos zaudējumus nosaka, ja medījamo dzīvnieku izdarīto postījumu dēļ lauksaimniecības dzīvnieki ir nogalināti vai ievainoti un tādēļ likvidējami.

12. Komisija pēc notikuma vietā redzamajām pazīmēm (piemēram, uzbrukuma pēdas, kodumu pēdas, upuru atliekas) apstiprina medījamo dzīvnieku nodarīto kaitējumu lopkopībai un nosaka materiālo zaudējumu apmēru saskaņā ar vidējām lauksaimniecības dzīvnieku tirgus cenām pārbaudes dienā.

III. Mežsaimniecībai nodarīto materiālo zaudējumu apmēra noteikšana

13. Mežsaimniecībai nodarīto materiālo zaudējumu apmēru nosaka šādos gadījumos:

13.1. ja medījamo dzīvnieku nodarīto postījumu dēļ pārbaudāmajā platībā augtspējīgo koku šķērslaukums (skaits) ir mazāks par koku ciršanu meža zemēs reglamentējošajos normatīvajos aktos noteikto minimālo šķērslaukumu (skaitu) un ja pārbaudāmā platība ir lielāka nekā 0,1 ha;

13.2. ja meža infrastruktūras objektiem ir nodarīti bojājumi, kuru dēļ zudušas vai ierobežotas attiecīgā objekta funkcionālās spējas.

14. Pārbaudāmajā platībā novērtē koku bojājumus saskaņā ar medījamo dzīvnieku nodarīto postījumu novērtēšanas kritērijiem (4.pielikums). Par augtspējīgiem kokiem uzskata veselos kokus un pusi no vidēji bojātiem kokiem.

15. Ja pārbaudāmajā platībā medījamo dzīvnieku nodarīto postījumu dēļ augtspējīgo koku šķērslaukums (skaits) (G_augt) ir mazāks par koku ciršanu meža zemēs reglamentējošajos normatīvajos aktos noteikto minimālo šķērslaukumu (skaitu), bet nav mazāks par kritisko šķērslaukumu, materiālos zaudējumus aprēķina šādi:

15.1. mežaudzēs, kurās koku vidējais augstums ir mazāks par 12 metriem, materiālo zaudējumu apmērs ir 70 % no kopējām atjaunošanas un jaunaudžu kopšanas izmaksām, kas aprēķinātas saskaņā ar šo noteikumu 17., 18. un 19.punktu. Materiālo zaudējumu apmēru aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Z = S x (C_a + C_k) x 0,7, kur

Z – materiālo zaudējumu apmērs (Ls);

S – pārbaudāmā platība (ha);

C_a – meža atjaunošanas izmaksas (Ls/ha), kas aprēķinātas saskaņā ar šo noteikumu 17. un 18.punktu;

C_k – jaunaudžu kopšanas izmaksas (Ls/ha), kas aprēķinātas saskaņā ar šo noteikumu 19.punktu;

15.2. mežaudzēs, kurās koku vidējais augstums ir 12 metru un vairāk, materiālo zaudējumu apmēru aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Z = M x C_c, kur

Z – materiālo zaudējumu apmērs (Ls);

M – bojāto koku krāja (m³) (par bojātiem kokiem uzskata iznīkušos kokus un pusi no vidēji bojātiem kokiem);

C_c – cirsmas izstrādes nosacītās izmaksas – 15 Ls/m³.

16. Ja pārbaudāmajā platībā medījamo dzīvnieku nodarīto postījumu dēļ augtspējīgo koku šķērslaukums (skaits) ir mazāks par koku ciršanu meža zemēs reglamentējošajos normatīvajos aktos noteikto kritisko šķērslaukumu, materiālo zaudējumu apmēru aprēķina šādi:

16.1. mežaudzēs, kurās koku vidējais augstums ir mazāks par 12 metriem, materiālo zaudējumu apmēru aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Z = S x (C_a + C_k), kur

Z – materiālo zaudējumu apmērs (Ls);

S – pārbaudāmā platība (ha);

C_a – meža atjaunošanas izmaksas (Ls/ha), kas aprēķinātas saskaņā ar šo noteikumu 17. un 18.punktu;

C_k – jaunaudžu kopšanas izmaksas (Ls/ha), kas aprēķinātas saskaņā ar šo noteikumu 19.punktu;

16.2. mežaudzēs, kurās koku vidējais augstums ir 12 metru un vairāk, materiālo zaudējumu apmēru aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Z = M x C_c + C_a, kur

Z – materiālo zaudējumu apmērs (Ls);

M – bojāto koku krāja (m³) (par bojātiem kokiem uzskata iznīkušos kokus un pusi no vidēji bojātiem kokiem);

C_c – cirsmas izstrādes nosacītās izmaksas – 5 Ls/m³;

C_a – meža atjaunošanas izmaksas (Ls), kas aprēķinātas saskaņā ar šo noteikumu 17. un 18.punktu.

17. Meža atjaunošanas izmaksās iekļauj:

17.1. augsnes sagatavošanas, meža reproduktīvā materiāla iegādes, sēšanas, stādīšanas un kopšanas izmaksas līdz mežaudzes atzīšanai par atjaunotu, ja mežs atjaunots stādot vai sējot;

17.2. dabiskās atjaunošanas veicināšanas (augsnes sagatavošanas) un kopšanas izmaksas līdz mežaudzes atzīšanai par atjaunotu, ja mežs atjaunojies dabiski.

18. Meža atjaunošanas izmaksu apmēru pārbaudāmajā platībā aprēķina, izmantojot šādu formulu:

C_a = (a₁ + a₂ + a₃) x D_min , kur

C_a – meža atjaunošanas izmaksas (Ls);

a₁ – koeficients augsnes sagatavošanas izmaksu aprēķināšanai (5.pielikums);

a₂ – koeficients meža reproduktīvā materiāla iegādes un sēšanas vai stādīšanas izmaksu aprēķināšanai (5.pielikums);

a₃ – koeficients kopšanas izmaksu aprēķināšanai pirms mežaudzes atzīšanas par atjaunotu (5.pielikums);

D_min – valstī noteiktā minimālā darba alga mēnesī (Ls).

19. Jaunaudžu kopšanas izmaksu apmēru (ja tāda ir veikta) aprēķina, izmantojot šādu formulu:

C_k = k x D_min, kur

C_k – jaunaudžu kopšanas izmaksas (Ls);

k – koeficients jaunaudžu kopšanas izmaksu aprēķināšanai (5.pielikums);

D_min – valstī noteiktā minimālā darba alga mēnesī (Ls).

20. Materiālo zaudējumu apmēru meža infrastruktūras objektiem aprēķina, izmantojot šādas formulas:

20.1. meža meliorācijas grāvjiem:

Z = K x K_c, kur

Z – materiālo zaudējumu apmērs (Ls);

K – ūdens plūsmai radīto lokālo šķēršļu apjoms (kubikmetros), ko aizvāc, lai atjaunotu grāvju funkcionalitāti;

K_c – nosacītās izmaksas par viena kubikmetra lokālo šķēršļu aizvākšanu – 4,40 Ls/m³;

20.2. caurtekām:

Z = R x R_c, kur

Z – materiālo zaudējumu apmērs (Ls);

R – caurtekas garums (metros), ko attīra, lai atjaunotu caurtekas funkcionalitāti;

R_c – caurtekas attīrīšanas nosacītās izmaksas – 25,00 Ls/m;

20.3. meža autoceļiem:

Z = A x A_c, kur

Z – materiālo zaudējumu apmērs (Ls);

A – materiālu apjoms (kubikmetros), kas nepieciešams iesēdumu un bedru labošanai, lai atjaunotu meža autoceļa funkcionalitāti;

A_c – viena kubikmetra materiālu nosacītās izmaksas meža autoceļu iesēdumu un bedru labošanai – 7,70 Ls/m³.

Ministru prezidenta vietā – aizsardzības ministrs A.Slakteris

Zemkopības ministra vietā – izglītības un zinātnes ministre B.Rivža

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2007.gada 21.jūliju.

 
 

1.pielikums

Ministru kabineta

2007.gada 17.jūlija noteikumiem Nr.497

Iesniegums zaudējumu kompensācijai par medījamo dzīvnieku nodarītajiem postījumiem lauksaimniecībai un mežsaimniecībai

Zemkopības ministra vietā – izglītības un zinātnes ministre B.Rivža

 
 

2.pielikums

Ministru kabineta

2007.gada 17.jūlija noteikumiem Nr.497

Aprēķins par materiālajiem zaudējumiem, kurus medījamie dzīvnieki nodarījuši lauksaimniecībai

Zemkopības ministra vietā – izglītības un zinātnes ministre B.Rivža

 
 

3.pielikums

Ministru kabineta

2007.gada 17.jūlija noteikumiem Nr.497

Aprēķins par materiālajiem zaudējumiem, kurus medījamie dzīvnieki nodarījuši mežsaimniecībai

Zemkopības ministra vietā – izglītības un zinātnes ministre B.Rivža

 

4.pielikums

Ministru kabineta

2007.gada 17.jūlija noteikumiem Nr.497

Medījamo dzīvnieku nodarīto postījumu novērtēšanas kritēriji

Nr. p.k.	Bojājumu veids	Koku bojājumu apraksts pa kategorijām
		vesels	vidēji bojāts	iznīcis
1.	Dzinumu bojājumi	galotne vesela, sānzari apgrauzti līdz 50 % apmēram	sānzari apgrauzti vairāk nekā 50 % apmērā	galotnes dzinums nolauzts vai nokosts
2.	Stumbra bojājumi	mizai ir atsevišķas sīkas skram­bas	miza bojāta ne vairāk kā 1/3 apmērā no stumbra apkārtmēra	stumbrs nolauzts (nolūzis) vai miza bojāta vairāk nekā 1/3 apmērā no stumbra apkārtmēra
3.	Ūdens (bebra darbības dēļ) izraisīti bojājumi kokiem	koku sakņu horizonts gruntsūdens līmeņa paaugstināšanās dēļ nav applūdis, un nav radusies koka pieauguma stagnācija	gruntsūdens līmeņa paaugstināšanās dēļ ir applūdis koku sakņu horizonts, radot koka pieauguma stagnāciju, ko vizuāli raksturo koku morfoloģisko pazīmju izmaiņas (piemēram, skuju dzeltēšana, kaltuši zari vainagā, neparasti daudz čiekuru skuju koku galotnēs)	koki, ko ietekmējusi gruntsūdens līmeņa paaugstināšanās, ir stumbra kaitēkļu invadēti vai kaltuši

Zemkopības ministra vietā – izglītības un zinātnes ministre B.Rivža

 
 

5.pielikums

Ministru kabineta

2007.gada 17.jūlija noteikumiem Nr.497

Meža atjaunošanas un jaunaudžu kopšanas izmaksas

Nr. p.k.	Darbības veids	Pasākums		Koeficients izmaksu noteikšanai
1.	Meža atjaunošana	augsnes sagatavošana		0,8
		meža reproduktīvā materiāla iegāde, sēšana un stādīšana	priede, egle, bērzs	1,5
			ozols, osis	1,8
			citas sugas koki	1,7
		kopšana pirms mežaudzes atzīšanas par atjaunotu		0,8
2.	Jaunaudžu kopšana			0,8

Zemkopības ministra vietā – izglītības un zinātnes ministre B.Rivža