Ministru kabineta rīkojums Nr.444

Rīgā 2007.gada 18.jūlijā (prot. Nr.40 40.§)

Par atteikumu nodot privatizācijai valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris”

1. Ministru kabinets (Rīgā, Brīvības bulvārī 36, LV-1050) ir izskatījis sabiedrības ar ierobežotu atbildību “JS Riska vadības grupa” (vienotais reģistrācijas Nr.40003732998, juridiskā adrese – Rīga, Ausekļa iela 8–25,
LV-1010) 2006.gada 31.augustā iesniegto privatizācijas ierosinājumu (reģistrēts Privatizācijas aģentūras privatizācijas ierosinājumu reģistrā 2006.gada 31.augustā ar Nr.3.34).

2. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “JS Riska vadības grupa” ierosina privatizēt valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Rīgas Akadēmiskais krievu drāmas teātris” (2006.gada 9.oktobrī mainīta firma uz valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris”).

3. Pēc privatizācijas ierosinājuma izskatīšanas Ministru kabinets konstatē:

3.1. valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris” (turpmāk – kapitālsabiedrība “Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris”) 2006.gada 2.janvārī ir reģistrēta komercreģistrā ar vienoto reģistrācijas Nr.40003793653 (juridiskā adrese – Rīga, Kaļķu iela 16). Kapitālsabiedrības “Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris” pamatkapitāls ir 2000 latu, un vienas kapitāla daļas nomināla vērtība ir viens lats. Kapitālsabiedrības “Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris” valsts kapitāla daļu turētāja ir Kultūras ministrija;

3.2. saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās daļas 1. un 6.punktu un otro daļu publiska persona komercdarbību var veikt, ja tirgus nav spējīgs nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu attiecīgajā jomā, kā arī nozarē, kurā atbilstoši sabiedrības interesēm nepieciešams nodrošināt augstāku kvalitātes standartu. Šo darbību veikšanai publiska persona saskaņā ar likumu dibina komercsabiedrību;

3.3. saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 41.pantu publiska persona var deleģēt pārvaldes uzdevumus privātpersonai;

3.4. saskaņā ar Kultūras institūciju likuma 7.panta 2.punktu un 23.panta otro daļu valsts kapitālsabiedrības, kuras veic likumā noteiktās funkcijas kultūras jomā, var finansēt no valsts budžeta līdzekļiem, piešķirot dotācijas konkrētu valsts deleģētu kultūras funkciju veikšanai;

3.5. saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” 19.panta trešo daļu kapitāla daļu turētājam vai tā pārstāvim valsts vai pašvaldības kontrolētajā kapitālsabiedrībā jāveicina likumos, Ministru kabineta noteikumos un apstiprinātajās nozares attīstības koncepcijās, stratēģijās un citos nozares attīstību reglamentējošos dokumentos noteikto mērķu un uzdevumu īstenošana;

3.6. kapitālsabiedrība “Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris” saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās daļas 1. un 6.punktu un Kultūras institūciju likuma 7.pantu īsteno sabiedrības intereses kultūras pakalpojumu sniegšanas jomā;

3.7. “Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris” ir dibināts 1883.gada 2.oktobrī un ir vecākais krievu dramatiskais teātris ārpus Krievijas. Saskaņā ar likuma “Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm” 4.panta ceturto daļu kapitālsabiedrībai “Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris” noteikts valsts nozīmes kultūras objekta statuss. Kapitālsabiedrība “Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris” ir vienīgais repertuārteātris Rīgā, kurā pastāvīgi tiek veidotas izrādes krievu valodā, tā repertuārā ir gan krievu, gan pasaules klasika, kā arī jauno dramaturgu darbi. Lielajā un mazajā zālē tiek spēlētas visu žanru izrādes, ieskaitot bērnu un muzikālos uzvedumus. Kapitālsabiedrībai “Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris” ir svarīga sabiedrības integrācijas funkcija. Repertuārā pastāvīgi ir latviešu dramaturgu darbi. Iestudējumu radošajās komandās tiek pieaicināti latviešu mākslinieki – režisori, scenogrāfi un aktieri. Teātris izstrādājis integrācijas programmu, kuras ietvaros tiek īstenoti atsevišķi projekti integrācijas veicināšanai, piemēram, bilingvālās izrādes;

3.8. 2006.gada 27.februārī starp Kultūras ministriju un kapitālsabiedrību “Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris” noslēgts līgums Nr.2.4.4-15/160 par valsts deleģētu kultūras funkciju veikšanu. Minētais līgums noslēgts, pamatojoties uz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 41.pantu un Kultūras institūciju likuma 23.panta otro daļu. Saskaņā ar politikas pamatnostādnēs “Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.–2015.gadam. Nacionāla valsts” (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2006.gada 18.aprīļa rīkojumu Nr.264 “Par ilgtermiņa politikas pamatno­stādnēm “Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.–2015.gadam. Nacionāla valsts””) un Kultūras ministrijas vidēja termiņa plānošanas dokumentā “Kultūras ministrijas darbības stratēģija 2006.–2009.gadam” (apstiprināta ar Ministru kabineta 2006.gada 1.novembra rīkojumu Nr.856 “Par Kultūras ministrijas darbības stratēģiju 2007.–2009.gadam”) noteiktajiem mērķiem un darbības virzieniem kapitālsabiedrība “Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris”:

3.8.1. rada un dara pieejamas plašai Latvijas sabiedrībai kvalitatīvas profesionālā teātra izrādes, veicinot daudzveidību un izcilību;

3.8.2. iestudē klasiskus un avangardiskus krievu un pasaules dramaturģijas darbus;

3.8.3. ar teātra mākslas starpniecību sekmē bērnu un jauniešu personības veidošanos;

3.8.4. īsteno izglītojošas un sociālas programmas sabiedrības izglītošanai un integrācijas procesu veicināšanai;

3.8.5. veicina jaunradi, radošus eksperimentus un starpnozaru sadarbību;

3.8.6. popularizē Latvijas teātra mākslas sasniegumus ārvalstīs un apgūst starp­tautisko pieredzi teātra mākslas jomā;

3.8.7. sabiedrības interesēs efektīvi pārvalda teātra nozarē ieguldītos valsts līdzekļus (pretstatā privātajam sektoram, kas nespēj nodrošināt sabiedrībai pieejamu un sabiedrības interesēm atbilstošu izmaksu ziņā konkurētspējīgu teātra mākslu);

3.9. pamatojoties uz Kultūras institūciju likuma 23.panta otro daļu, kā arī saskaņā ar 2006.gada 27.februārī noslēgto Kultūras ministrijas un kapitālsa­biedrības “Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris” līgumu Nr.2.4.4.-15/160 par valsts deleģētu kultūras funkciju veikšanu tiek slēgts atsevišķs līgums par valsts budžeta finansējuma izlietošanu par konkrētajā gadā sasniedzamo kvalitatīvo un kvantitatīvo rezultatīvo rādītāju apjomu un finansējumu. Saskaņā ar 2007.gada 5.janvārī noslēgto Kultūras ministrijas un kapitālsabiedrības “Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris” līgumu Nr.2.1-15-27 par valsts budžeta finansējuma izlietošanu kapitālsabiedrība “Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris” saņem valsts pamatbudžeta dotāciju no valsts budžeta apakšprogrammas 19.07 “Māksla un literatūra”;

3.10. saskaņā ar 2007.gada 5.janvārī noslēgto Kultūras ministrijas un kapitālsabiedrības “Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris” līgumu Nr.2.1-15-27 par valsts budžeta finansējuma izlietošanu kapitālsabiedrība “Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris”, veicot valsts deleģētās kultūras funkcijas, sasniedz šādus rezultatīvos rādītājus:

3.10.1. auditorijas piesaiste un attīstība (apmeklējumu skaits gadā, tajā skaitā repertuāra izrādēs, izbraukuma izrādēs ārpus pastāvīgajām telpām un ārzemēs);

3.10.2. izrāžu skaita stabilitāte (izrāžu skaits gadā un mēnesī);

3.10.3. repertuāra tematiskā aptvēruma plašums un daudzveidība (repertuārā esošo izrāžu nosaukumu skaits, žanriskā un tematiskā daudzveidība, tajā skaitā jauniešu un bērnu auditorijai);

3.10.4. teātra darbības vietējā, reģionālā un starptautiskā nozīmība (izrāžu skaits gadā ārpus teātra pastāvīgās atrašanās vietas);

3.10.5. teātra sociālā un izglītojošā darbība – pasākumi, kas sekmē teātra pakalpojumu pieejamību dažādām sabiedrības mērķgrupām – studentiem, pensionāriem, ģimenēm ar bērniem un citām maznodrošinātajām sociālajām grupām, piemērojot atlaides biļetēm. Sadarbojoties ar mazno­drošināto sociālo grupu organizācijām, teātris izplata biļetes ar atlaidēm 10 procentu apmērā no biļešu cenas. Kopā teātris piedāvā atlaides vairāk nekā 20000 skatītājiem gadā;

3.10.6. menedžmenta (saimniekošanas, efektīvas resursu izmantošanas) kvalitāte;

3.11. šī rīkojuma 3.10.apakšpunktā minētā līguma nosacījumi nodrošina stabilu repertuāra teātra darbību ar konkrētu izrāžu skaitu mēnesī un ar apstiprinātu un mākslinieciski izglītojošu repertuāru, kas paredzēts visām iedzīvotāju interešu grupām. Līgumā ir panākta vienošanās par vidējo biļešu cenu, kas atbilst vispārējam vidējam patēriņa grozam kultūras pakalpojumu tēriņiem. Stabila valsts dotācija ļauj kapitālsabiedrībai “Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris” īstenot biļešu politiku, kas nodrošina, ka teātra izrādes ir pieejamas lielai sabiedrības daļai. Valsts dotācija sedz starpību starp augsto profesionālās mākslas pašizmaksu un skatītāju pirktspēju. Kapitālsabiedrība “Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris” sniedz sabiedrībai augstas kvalitātes teātra pakalpojumus, veicina integrācijas procesu un izkopj pilsonisko toleranci, iesaistās starptautiskajos teātra procesos un šādā veidā veicina informācijas apriti starptautiskajā līmenī, kā arī saglabā Latvijas skatītāju pirktspējai atbilstošu profesionālu teātra mākslas pakalpojumu pieejamību;

3.12. saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 62.pantu, lai noskaidrotu un izvērtētu privatizācijas ierosinātāja – sabiedrības ar ierobežotu atbildību “JS Riska vadības grupa” – viedokli un argumentus šajā administratīvajā lietā ar lūgumu divu nedēļu laikā sniegt viedokli par izteiktajiem argumentiem un apsvērumiem, 2007.gada 22.maijā privatizācijas ierosinātājam tika nosūtīts Kultūras ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts “Par atteikumu nodot privatizācijai valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris”, Kultūras ministrijas un kapitālsabiedrības “Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris” 2007.gada 5.janvārī noslēgtā līguma Nr.2.1-15-27 par valsts budžeta finansējuma izlietošanu kopija un Kultūras ministrijas un kapitālsabiedrības “Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris” 2006.gada 27.februārī noslēgtā līguma Nr.2.4.4-15/160 par valsts deleģētu kultūras funkciju veikšanu kopija. Viedoklis noteiktajā termiņā nav saņemts.

4. Saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta trešo un piekto daļu Ministru kabinets, lemjot par valsts īpašuma objekta, kā arī apbūvēta un neapbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai, izvērtē, vai attiecīgais objekts vai zemesgabals ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju vai valsts komercdarbības veikšanai.

Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta piektajā daļā noteikts, ka tikai Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu. Ministrijas vai citas institūcijas iebildumi pret konkrētā valsts īpašuma nodošanu privatizācijai nevar būt par pamatu tam, lai šī valsts īpašuma objekta privatizācijas ierosinājumu Ministru kabinets neizskatītu pēc būtības. Lēmumā par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, likuma 5.panta otrās daļas 2.punktā minēto apbūvētu zemesgabalu, kā arī neapbūvētu zemesgabalu norādāms, kuras valsts pārvaldes funkcijas veikšanai vai kādas komercdarbības veikšanai attiecīgais objekts vai zemesgabals nepieciešams.

5. Nododot kapitālsabiedrību “Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris” privatizācijai, netiktu saglabāta kontrole pār valstij un sabiedrībai svarīgiem resursiem kultūras jomā, netiktu nodrošināta valsts kultūrpolitikas nepārtraukta īstenošana, kā arī bez regulāra valsts mērķfinansējuma ir apdraudēta kultūras pasākumu pieejamība visām sabiedrības grupām. Turklāt kapitālsabiedrība “Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris” organizē arī viesizrādes Latvijas pilsētās, tādējādi radot iespēju izrādes apmeklēt plašai sabiedrības daļai reģionos, veicinot sabiedrības integrācijas procesu. Savukārt ar viesizrādēm ārvalstīs tiek popularizēta Latvijas teātra māksla.

6. Atteikumam, kas radītu tiesību ierobežojumu personai, kura ir izteikusi ierosinājumu privatizēt kapitālsabiedrību “Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris”, ir jāatbilst samērīguma principam – ja publiskā vara ierobežo personas tiesības un likumiskās intereses, ir jāievēro saprātīgs līdzsvars starp sabiedrības un atsevišķa indivīda interesēm. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 13.pantam un 66.panta pirmās daļas 4.punktam – labums, ko sabiedrība iegūst, noraidot privatizācijas ierosinājumu, ir tas, ka netiek apdraudēti pasākumi, kurus nodrošina kapitālsabiedrība “Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris”, un to pieejamība plašam sabiedrības lokam.

7. No iepriekš atrunātajiem apsvērumiem secināms, ka saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.pantā pirmās daļas 1. un 6.punktu kapitālsabiedrība “Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris” īsteno komercdarbību, nodrošinot sabiedrībai augstvērtīgu produktu par pieejamu cenu. Kapitāl­sabiedrību “Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris” nepieciešams saglabāt valsts īpašumā, lai nodrošinātu sabiedrības interešu īstenošanu kvalitatīvu teātra mākslas pakalpojumu pieejamībā.

8. Ievērojot minētos apsvērumus un pamatojoties uz Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta trešo daļu, Ministru kabinets nolemj noraidīt sabiedrības ar ierobežotu atbildību “JS Riska vadības grupa” privatizācijas ierosinājumu un atteikt nodot privatizācijai kapitālsabiedrību “Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris”.

9. Šo rīkojumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76.panta otro daļu un 188.panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā (Rīgā, Antonijas ielā 6, LV-1010) mēneša laikā no rīkojuma publicēšanas dienas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. 

Ministru prezidents A.Kalvītis

Kultūras ministre H.Demakova