Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par pasaules ieguldījumu Latvijas ekonomikā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 1.10.1999., Nr. 322/324 (1782/1784) https://vestnesis.lv/ta/id/16074

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par pasaules ieguldījumu Latvijas ekonomikā

Vēl šajā numurā

01.10.1999., Nr. 322/324 (1782/1784)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par pasaules ieguldījumu Latvijas ekonomikā

Pasaules ekonomiskajos procesos un katras atsevišķas valsts attīstībā arvien svarīgāka loma tiek ārējām investīcijām. Valsts spēja piesaistīt investīcijas ir kļuvusi par vienu no priekšnoteikumiem tās sekmīgai ekonomiskajai augšupejai. Taču tiešos ārvalstu ieguldījumus nevar vērtēt tikai nepārprotami pozitīvi, ir rūpīgi jāapsver visi investora un valsts nacionālo interešu krustpunkti. To, kādas ir investīciju politikas tendences pasaulē, kā Latvija iekļaujas šajos procesos, otrdien, 28.septembrī, ANO konferences tirdzniecības un attīstības jautājumos (UNCTAD) 1999.gada ziņojuma "Pasaules investīciju pārskats" prezentācijā skaidroja ANO pastāvīgais koordinators Latvijā Jans Sands Sorensens, Latvijas Attīstības aģentūras Mārketinga departamenta direktors Valdis Avotiņš, "Pārskata par tautas attīstību" galvenais redaktors Tālis Tisenkopfs un bijušais Francijas misijas ANO Ženēvā speciālists UNCTAD jautājumos M.P.Merlins.

"Tiešajām ārējām investīcijām īpaša nozīme ir to Viduseiropas un Austrumeiropas valstu attīstībā, kas atrodas pārejas ekonomikas posmā, jo investīcijas nodrošina jaunu tehnoloģiju, zināšanu ieplūšanu šajās valstīs un, protams, jaunu darbavietu rašanos," savus uzskatus pauda J.S.Sorensens. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka tiešās ārējās investīcijas var būt arī bīstamas un radīt negatīvas sekas: ja transnacionālās sabiedrības investē līdzekļus, ņemot vērā tikai savas intereses un nelīdzsvaro tās ar valsts nacionālajām interesēm.

M.P.Merlins akcentēja investīciju arvien pieaugošo lomu globālajos ekonomiskajos procesos un to pozitīvo devumu atsevišķas valsts izaugsmē. Kā vienus no svarīgākajiem aspektiem viņš minēja tiešo ārējo investīciju stimulēto valsts konkurētspēju un ekonomikas funkcionēšanu kopumā. Šie ieguvumi mudina valsti veidot investīcijām pievilcīgu vidi, ko raksturo tādi rādītāji kā inflācijas līmenis, budžeta deficīta apjomi, valūtas apmaiņas politika, arī infrastruktūras sakārtotība, banku sistēmas stabilitāte, darbaspēka kvalifikācija, gan arī korumpētības līmenis un valsts ārējā drošība. Visu šo jomu nemitīga attīstība un pilnveidošana, nevēlamo parādību izskaušana rada ne tikai investīcijām auglīgu augsni, bet nodrošina arī to ilglaicīgumu un stabilitāti konkrētas valsts ekonomikas kontekstā. Ļoti svarīgs kritērijs, kā atgādināja M.P.Merlins, ir valsts nodokļu politika un valsts subsīdijas. Kopumā secinājumi ir tādi, ka, no vienas puses, katrai valstij ir jārūpējas par investīcijām pievilcīgu vidi, bet, no otras puses, jānodrošina ne tikai to ieplūšana, bet arī ilgtermiņa palikšana valstī

Turpinājums — 8.lpp.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!