"Transnacionālās sabiedrības raugās uz šīm pievilcīgajām vietām kā uz zināmu spēļu laukumu un "pārspēlē" investīcijas no vienas uz otru," bija spiests atzīt M.P.Merlins, vienlaikus atzīmējot, ka pasaulē ir ļoti maz starptautisko noteikumu, kas reglamentētu investīciju jomu. Viņš izteica cerību, ka šis jautājums būs nākamās UNCTAD sanāksmes galvenais risināmais uzdevums.

Latvijas Attīstības aģentūras Mārketinga departamenta direktors novērtēja UNCTAD ziņojuma lomu un uzsvēra, ka šo pētījumu un tā secinājumus izmanto speciālisti visā pasaulē, tostarp arī Latvijā. Piekrītot iepriekšējo runātāju teiktajam par sabalansētu skatījumu uz investīciju plusiem un mīnusiem, par kopsaucēja meklēšanu investora un nacionālajām interesēm, lai ieguvējas būtu abas puses, viņš uzsvēra, ka Latvijā tiešo ārējo investīciju pozitīvais efekts noteikti ir pārsvarā. "Latvijā reģistrētais uzņēmums ar ārvalstu kapitāla līdzdalību salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem izceļas ar labāku biznesa organizāciju, ar augstāku produktivitāti, ar modernākām iekārtām un tehnoloģijām, ar mērķtiecīgāku un kvalitatīvāku mārketingu — spēju pārdot savas preces ārējā tirgū, ar lielāku eksporta īpatsvaru, ar labāku darbinieku motivāciju un apmaksas sistēmu. Šobrīd Latvijā no rūpniecībā saražoto preču vērtības apmēram 40 procentus dod uzņēmumi ar ārvalstu kapitāla līdzdalību. Iespējams, viens no tā cēloņiem ir arī šo uzņēmumu iespēja piekļūt lētākiem kredītiem, bet, lai veicinātu mūsu konkurētspēju investīciju tirgū un Latvijas pozitīvos ieguvumus, ir jāizstrādā ārvalstu investīciju piesaistes stratēģija."

Kā apgalvoja V.Avotiņš, Latvijai šāda stratēģija jau ir — pirmkārt, tā ir Latvijas Attīstības aģentūra kā aktīvs valdības instruments ārējo investīciju piesaistei un eksporta veicināšanai, otrkārt, ir izstrādāta valsts ārējo investīciju piesaistes stratēģija ar biznesa plānu trim gadiem. Kā galvenos šī plāna elementus V.Avotiņš minēja precīzu Latvijas salīdzinošo priekšrocību definēšanu, mērķa tirgus noteikšanu, uz ko Latvijai jāorientējas, ņemot vērā tās ierobežotos resursus, skaidra mērķa nozaru un apakšnozaru noteikšanu, kurās jācenšas piesaistīt ārvalstu investorus. Ir izstrādāts arī konkrētu investīciju projektu saraksts un apzināti potenciālie investoru partneri. Ir izstrādāta un tiek īstenota arī efektīva mārketinga programma un veidots Latvijas pārstāvju tīkls ārzemēs. Kā vienu no būtiskākajiem argumentiem, kā pārliecināt investorus, ka tieši Latvija ir labākā vieta ieguldījumiem salīdzinājumā ar konkurentvalstīm, V.Avotiņš minēja sagatavoto fiskālo stimulu paketi.

Taču jebkura stratēģija zaudē savu jēgu, ja netiek sekots līdzi tās izpildei. Runājot par ārējo investīciju piesaistes stratēģijas izpildes gaitu, Latvijas Attīstības aģentūras pārstāvis atskatījās uz tās pirms trim gadiem izvirzīto uzdevumu izpildi. Viens no mērķiem bija divkāršot tiešo ārējo investīciju apjomu Latvijā, kas tobrīd bija 0,5 miljardi ASV dolāru. 1998.gada beigās tiešo ārējo investīciju apjoms bija 1,3 miljardi ASV dolāru, tātad var teikt, ka šis uzdevums ir paveikts. Divkāršots ir arī aktīvo investīciju projektu skaits — 1996.gadā tie bija 26 projekti, 1998. gada beigās — 87, šogad šis skaitlis jau pārsniedz simtu.

Pieaugums panākts, neraugoties uz to, ka daļa projektu "dabiskā ceļā iesaldējas" vai ir ar negatīvu iznākumu, uzsvēra V.Avotiņš. Pamatīgs darbs veikts, arī pētot tiešo ārējo investīciju ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, kura rezultāti pavisam drīz tiks publiskoti. Un neatsverams palīgs visos minētajos darbos un procesos ir "Pasaules investīciju pārskats", ko, pēc V.Avotiņa vārdiem, izmanto gan ekonomikas speciālisti, gan studenti, gan daudzu uzņēmumu darbinieki.

T.Tisenkopfs "Pasaules investīciju pārskatu" komentēja kopsakarā ar pārskatu par tautas attīstību Latvijā, kas ir Latvijas sociālās un ekonomiskās dzīves vērojums un analīze. Viņš uzsvēra, ka ārvalstu investīcijas Latvijā ir skatāmas caur galvenā tautsaimniecības attīstības mērķa — cilvēka labklājības — prizmu. Topošā 1999. gada pārskata galvenā tēma ir globalizācija, turklāt tā nav abstrakta, bet konkrēti aplūkotas tās iespējas un arī draudi, ko pasaules globalizācijas tendences rada tautas attīstībai Latvijā. Pārskata ekonomikas sadaļā būs analizēta tiešo ārējo investīciju ietekme uz tautas attīstību, izsvērts to pieaugums un dinamika pēdējos gados, analizēta to ietekme uz nozarēm, kurās investīcijas ieplūst. Pētījumā tiks analizēts arī tas, vai investīcijas sekmē tādu tautsaimniecības nozaru attīstību Latvijā, kas būtu konkurētspējīgas pasaules kontekstā, tiks izsekots arī tam, kuras valstis ir lielākās investētājas Latvijā. Kā pastāstīja T.Tisenkopfs, pētījuma autori centīsies analizēt arī ārvalstu investīciju lomu Latvijas nodarbinātības tirgū, izvērtēt, vai tās rada jaunas darbavietas, vai uzņēmumos, kuros tiek investēts, ir nodrošināta arī darbinieku kvalifikācijas celšana, kāda ir šajos uzņēmumos strādājošo sociālā aizsardzība un garantijas un kas notiek ar šiem cilvēkiem, ja investīcijas pēkšņi no Latvijas aizplūst.

Nenoliedzot to, ka ārvalstu investīcijas neapšaubāmi ir ekonomikas dzinējspēks, T.Tisenkopfs brīdināja, ka uz tām nevar lūkoties "naivi", jo nav reti gadījumi, kad ārvalstu investīcijas ir tirgus ekspansijas līdzeklis vai arī paņēmiens, kā atsevišķas valstis iztīra savas mājas no netīrajām ražotnēm, izvietojot tās citās zemēs. Var gadīties arī tā, ka investīcijas veicina atkarīgu attīstību tajās valstīs, kurās tās ienāk, proti, tiek importēta tehnoloģija, bet netiek veicināta tehnoloģiskā attīstība, pētniecība un inovācija uz vietas. Un galu galā ir jāskatās, kā tiek līdzsvarotas nacionālo valstu un investoru intereses. Šajā sakarībā "Pasaules investīciju pārskatā" atzīmēts, ka transnacionālo korporāciju (kuras ir lielākās investētājas) intereses atšķiras no nacionālo valstu interesēm — valstis cenšas veicināt nacionālo attīstību, bet transnacionālās korporācijas stiprina vien savu konkurētspēju internacionālā pasaulē.

Piekrītot M.P.Merlina teiktajam par likumu trūkumu investīciju regulēšanā un par kapitāla plūšanu brīvi pāri robežām kā par zināmu spēli, ko spēlē pasaules ekonomikas varenie, T.Tisenkopfs uzsvēra, ka ir svarīgi ne tikai veidot apstākļus, "lai kādam spēlmanim iepatiktos Latvija un viņš šeit gribētu spēlēt ekonomiskajā arēnā", bet šajos apstākļos ietvert arī tautas intereses — lai kopā ar investīcijām Latvijā ieplūstu jaunas tehnoloģijas, tiktu veicināta darbaspēka un produkcijas konkurētspēja un citi apstākļi.

No "Pasaules investīciju pārskatā" ietvertās informācijas izriet, ka Latvijā pēdējā gada laikā ir samazinājies investīciju apjoms salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju. Latvijas Attīstības aģentūras pārstāvis V.Avotiņš to komentēja, paskaidrojot, ka galvenais ārvalstu investīciju piesaistes avots Viduseiropas un Austrumeiropas valstīs, kā tas norādīts arī UNCTAD ziņojumā, ir privatizācija. Straujajam investīciju apjoma samazinājumam Latvijā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ( 470 miljoni ASV dolāru 1997.gadā un 280 miljoni 1998.gadā) V.Avotiņš minēja trīs galvenos iemeslus — "pirmkārt, masu privatizācijas pabeigšana, privatizējami vairs ir tikai daži lielie uzņēmumi, kuru privatizācija politiskā jutīguma dēļ ir palēninājusies, otrkārt, norisinājās vēlēšanas, un veidojās jauna valdība, kuras ekonomiskā politika investoriem bija neskaidra, tie daudzu jautājumu izlemšanu atlika uz nākamo gadu, un, treškārt, finansu krīze Krievijā, kas viesa zināmu nestabilitāti, un daži lēmumi par investīciju projektiem, kas saistīti tieši ar eksportu uz Austrumu tirgu, palika nerealizēti, uz laiku apturēti". Pēc V.Avotiņa domām, satraukumam par šādu investīciju apjoma kritumu nav pamata, jo līdzīga situācija, beidzoties privatizācijas procesam, ir bijusi vērojama gan Igaunijā, gan Ungārijā, līdzīgas tendences vērojamas arī citās pārejas ekonomikas valstīs.

V.Avotiņš uzsvēra vēl kādu interesantu aspektu — pārlapojot "Pasaules investīciju pārskatu" un izpētot tā tabulas, Latvijas vārds atrodams samērā reti. Šis fakts liecina par Latvijas objektīvo atpazīstamības pakāpi un pievilcību investoru skatījumā, par investoru uzticību mūsu valstij. Latvijai vēl ir daudz jāstrādā, lai tā iekarotu savu stabilu vietu uz pasaules investoru kartes — jāiegulda šajā darbā gan lieli cilvēkresursi, gan finansu līdzekļi.

Privatizācija ir pabeigta, ir nopietni jādomā, ko darīt turpmāk, lai nodrošinātu investīciju plūsmu, kā arī jāanalizē ne tikai tās kvantitatīvie, bet arī kvalitatīvie aspekti.

Liena Pilsētniece, "LV" iekšlietu redaktore