— Valsts meža dienests ir izdevis rīkojumu "Par koncepcijas "Latvijas meža nozares valsts pārvaldes institucionālās uzbūves optimizācija" īstenošanu" (Nr.160, 1999.g. 30.augustā), rīkojumu "Par Valsts meža dienesta reorganizāciju" (Nr.169, 1999.g. 22.septembrī) un rīkojumu "Par virsmežniecību teritoriālo struktūrvienību koncepcijas izstrādāšanu" (Nr.170, 1999.g. 22.septembrī). Šie rīkojumi izdoti, pamatojoties uz zemkopības ministra Aigara Kalvīša rīkojumu Nr.219 "Par koncepcijas "Latvijas meža nozares valsts pārvaldes institucionālās uzbūves optimizācijas" īstenošanu", kas izdots 1999.gada 24.augustā.

Runājot par koncepcijas "Latvijas meža nozares valsts pārvaldes institucionālās uzbūves optimizācija" īstenošanu, mēs cenšamies nekļūdīties, jo Valsts meža dienesta (VMD) rīkojums Nr. 169 "Par Valsts meža dienesta reorganizāciju" ir izdots, balstoties uz pašlaik spēkā esošā Valsts meža dienesta (VMD) nolikuma pamata. Tādējādi mēs jau varam sākt plānot jauno teritoriālo iedalījumu. Bet — mēs nevaram sākt nodalīt funkcijas, kurām jāsāk darboties ar 2000. gada 1. janvāri, jo vēl nav jaunā likuma par Valsts meža dienestu — tas pašlaik atrodas Saeimā. Un pašlaik arī valsts akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" ir veidošanās sākumā, tātad reāli nav kam saistības nodot. Funkciju deleģēšana ir ļoti nopietna lieta, kas prasa pamatīgu izpēti.

Esam izveidojuši darba grupu (VMD rīkojums Nr. 160), tā ir sagatavojusi jauno teritoriālo struktūrvienību sarakstu un izstrādājusi priekšlikumus par mežniecību un mežsargu iecirkņu skaitu un izvietojumu. Nu mēs gaidām ierosinājumus no virsmežniecībām un mežniecībām, tā sakot, atgriezenisko saiti, lai precīzāk varētu plānot mežsargu apgaitas un citas lietas, ko "no augšas" plānot nav lietderīgi.

Situācija ir diezgan komplicēta, jo pašlaik esošās 35 virsmežniecības darbosies līdz 1999. gada 31. decembrim, kad beidzas finansu gads. No 2000. gada 1. janvāra, sākoties jaunajam finansu gadam, būs 26 virsmežniecības. Tātad jau 1. janvārī mums jābūt skaidrībā par funkcijām un saistībām, bet šajā lietā mums kā partnere nepieciešama veidojamā valsts akciju sabiedrība. Pilnvarnieku kandidāti akciju sabiedrībai jau ir izraudzīti — Jānis Batarags (LC), Ēvalds Požņakovs (TP) un Valdis Kaprālis (TB/LNNK).

— Vai šai virsmežniecību pārdalīšanai un to teritorijām ir saistība ar valstī norisošo teritoriāli administratīvo reformu?

— Mēs šobrīd izvietojam virsmežniecības pa tām administratīvi teritoriālajām rajonu robežām, kādas ir pašlaik, tātad kopskaitā 26. Samazināsies arī mežniecību skaits no 260 uz 200. Tā kā pašlaik tiek skatītas administratīvi teritoriālās reformas koncepcijas un vēl norisinās dažādas izmaiņas, mums nav iespēju gaidīt reformas rezultātus. Taču mēs patlaban arī neesam spējīgi iet tālāk — no 35 uz 26 virsmežniecībām ir solis, ko pašlaik varam spert. Bet censties samazināt virsmežniecību skaitu uzreiz, piemēram, uz piecām — tas nebūtu īpaši nopietni, mēs tam neesam gatavi, un šāds plānojums nefunkcionēs. Tāpēc Ministru kabinets ir akceptējis mūsu izstrādāto koncepciju un uz tās pamata mēs bāzējam tālāko meža nozares optimizācijas gaitu. Virsmežniecību teritorija tiek plānota pašlaik esošo rajonu administratīvajās robežās. Problēmas varētu rasties, ja gadījumā kāds rajons tiktu sašķelts, kas ir maz ticams. Kā viss veidosies tālākā nākotnē, jau pēc teritoriāli administratīvās reformas beigām, mēs vērosim un, ja būs nepieciešams, pielāgosimies. Galvenais, lai informācijas sistēma funkcionētu pēc iespējas labāk.

.