Par mūsu mežiem mūsu dzīvē

Arnis Melnis, Valsts Meža dienesta valsts galvenais virsmežzinis, — "Latvijas Vēstnesim"

Turpinājums no 1.lpp.

— Vai virsmežniecību un mežniecību skaita samazināšana nav "sāpīga"?

— Gan jā, gan nē. Darba apjoms mežniecībām samazināsies, jo vairs nebūs jāveic valsts meža apsaimniekošanas funkcijas. Taču VMD darbs, kas saistīts ar privātajiem meža īpašniekiem, ir ļoti liela apjoma. Mūsu paaudzei šai ziņā ir darba bez gala. Taču ikviena darbinieku skaita samazināšana un struktūrvienību likvidēšana, protams, morāli ir sāpīga. Taču nebūt ne visas institūcijas tiks samazinātas darbinieku skaita ziņā.

Valsts meža dienesta darbinieku skaits samazināsies no 2970 (neskaitot Gaujas Nacionālā parka darbiniekus) uz 1650. VMD līgumu un sezonas darbinieku skaits samazināsies no 900 uz 700. Meža un medību valsts inspekcijas darbinieki pašlaik ir 14, un šī institūcija tiek likvidēta. ZM Meža departamentā strādā 14, pēc optimizācijas, paredzams, strādās 29 speciālisti. Valsts akciju sabiedrībā paredzētas 500 darbavietas un vēl 600 strādnieki uz līgumu pamata vai sezonas darbiem. Summējot kopā visus skaitļus, pašlaik strādājošo 3900 darbinieku vietā pēc optimizācijas strādās 3470, tātad par 420 darba vietām mazāk, kas ir 0,03 procenti no visām valstī esošajām darba vietām.

— Kaut arī jūs vēl negribat runāt par funkcijām, taču noteikti jau pašlaik varat pateikt, kurai institūcijai būs jānodarbojas ar valsts meža atjaunošanu?

— Valsts meža dienestam būs jāuzrauga, kā meža atjaunošana notiks katrā konkrētā īpašumā, tajā skaitā arī valsts mežā. Bet reālā meža atjaunošana nenoliedzami būs valsts akciju sabiedrības pienākums.

— Un kā dalīsies ugunsuzraudzības un ugunsdrošības lietas?

— Uzraudzība ir viss esošais ugunsnovērošanas torņu tīkls un sistēma, kas ir pats svarīgākais, lai laikus pamanītu draudošo ugunsnelaimi. Nākamais solis — uguns lokalizēšana un dzēšanas organizēšana, kurā reizēm jāpiedalās arī citām organizācijām. Šīs funkcijas paliks VMD pārziņā. Savukārt visi ugunsdrošības profilaktiskie pasākumi valsts mežā būs akciju sabiedrības ziņā. Tāpat kā privātajos mežos — to īpašnieku ziņā.

— Vai būs un kāds būs ekonomiskais efekts no meža nozares optimizācijas?

— Šis jautājums pašlaik ir milzīgi politizēts un balstīts galvenokārt uz dažādiem pieņēmumiem un atšķirīgām interesēm. Mans viedoklis ir, ka nākotnē noteikti optimizācija sevi attaisnos. Tas potenciāls, kas ir Latvijas meža augsnei un ko nodrošina klimatiskie apstākļi, dod iespēju gūt peļņu. Un tā nevar būt maza, jo valstij pieder apmēram puse visa Latvijas meža. Protams, vispirms darbība akciju sabiedrībā jāuzbūvē uz pareiziem principiem. Nenoliedzami, arī valsts akciju sabiedrība ir uzņēmējsabiedrība, kurai no savas darbības jāgūst peļņa. Vai tas notiks uzreiz? Diezin vai — ikkatrai uzņēmējsabiedrībai ir nepieciešams kāds laiks, lai sāktu veidoties peļņa. Bet, ja komanda, kas strādās "Latvijas valsts mežos", būs veiksmīgi izvēlēta un pareizi strādās, tad optimizācija sevi attaisnos. Kaut gan vienmēr var sabojāt jebkuru labu lietu... Ceru, ka šajā gadījumā tā nenotiks.

— Paredzēts sagatavot rīkojumu projektus par vairāku institūciju, tajā skaitā arī Meža un medību valsts inspekcijas un valsts uzņēmuma "Valsts medību saimniecība", likvidāciju. Kurai institūcijai turpmāk tiks deleģētas šīs funkcijas?

— Meža un medību valsts inspekcija iekļausies VMD sastāvā. Pašlaik ar medību inspekciju ir īpatnēja situācija — tā funkcionē kā VMD audita grupa, bet ir tiešā zemkopības ministra pakļautībā. Tādēļ pašlaik saikne nav tāda, kādu mēs to vēlētos, kaut arī VMD vēl ir gan apsaimniekošanas, gan uzraudzības funkciju veicēja. Turpmāk kopā ar medību inspekciju VMD iekļausies arī informācijas centrs, ko pārņemsim no Mežierīcības institūta. Tādēļ arī VMD centrālā aparāta darbinieku skaits objektīvi palielināsies.

Turpretim "Valsts medību saimniecība" iekļausies akciju sabiedrībā, lai vienkopus būtu visa saimnieciskā darbība, kas notiek uz valstij piederošās meža zemes.

— Vai nebūtu bijis prātīgāk meža nozares optimizāciju veikt pēc administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanas?

— Noteikti ne. Administratīvi teritoriālā reforma nav šķērslis pārmaiņām meža nozarē, un tās rezultāts neietekmēs apsaimniekojamo platību lielumu. Kādēļ mums zaudēt laiku?

Rūta Bierande,  "LV" ekonomikas redaktore