Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Valsts sekretāru 2007.gada 19.jūlija sanāksmē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 24.07.2007., Nr. 118 (3694) https://vestnesis.lv/ta/id/160777

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Krievijas transporta ministra un delegācijas vizīti Latvijā

Vēl šajā numurā

24.07.2007., Nr. 118 (3694)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Valsts sekretāru 2007.gada 19.jūlija sanāksmē

EM: Par sašķidrinātās gāzes nozares izslēgšanu no regulējamo sabiedrisko pakalpojumu veidiem

Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi un 19.jūlijā starpinstitūciju saskaņošanai nodeva grozījumu projektu Ministru kabineta 2001.gada 3.jūlija noteikumos Nr.297 “Noteikumi par regulējamiem sabiedrisko pakalpojumu veidiem”, kuru mērķis ir precizēt sabiedrisko pakalpojumu veidus, kas tiek regulēti valsts līmenī. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu valsts regulējamās nozarēs veic Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.

Izstrādātie grozījumi paredz samazināt administratīvos šķēršļus komercdarbībā, vienkāršojot jaunu tirgus dalībnieku ienākšanu Latvijas sašķidrinātās gāzes tirgū un veicinot konkurenci, jo no regulējamo sabiedrisko pakalpojumu veidiem tiek izslēgta sašķidrinātās gāzes nozare.

Šāds lēmums pieņemts, jo sašķidrinātā gāze kā kurināmais konkurē ar citiem enerģijas veidiem un sašķidrinātās gāzes tirgū ir izveidojusies pietiekama konkurence starp nozares komersantiem, līdz ar to vairs nav nepieciešama šīs nozares papildu ekonomiskā regulēšana. Arī citās Eiropas Savienības valstīs sašķidrinātās gāzes nozares ekonomiskā regulēšana netiek veikta.

Latvijā sašķidrinātās naftas gāzes uzglabāšanu, fasēšanu (iepildīšanu) un apriti reglamentē Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumi Nr.662 “Akcīzes preču aprites kārtība”, kuri nosaka minēto darbību licencēšanu un uzraudzību, ko veic Valsts ieņēmumu dienesta Akcīzes preču pārvalde. Sašķidrinātās gāzes apritei izvirzītās drošības prasības un prasības sašķidrinātās gāzes kvalitātei ir reglamentētas vairākos tiesību aktos, kuru ievērošanu un uzraudzību, atbilstoši deleģējumam, īsteno Valsts darba inspekcija, Valsts energoinspekcija un Valsts vides dienests.

Vienlaikus līdz ar grozījumiem tiek papildināti elektronisko sakaru nozarē regulējamo sabiedrisko pakalpojumu veidi, ietverot arī starptautiskās viesabonēšanas pakalpojumus. Tas nozīmē, ka turpmāk starptautiskā viesabonēšana būs regulējams pakalpojums elektronisko sakaru nozarē.

Tādējādi tiks nodrošināta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 717/2007 par viesabonēšanu publiskajos mobilo sakaru tīklos Kopienā un grozījumiem Direktīvā 2002/21/EK ieviešana, kas paredz, ka dalībvalsts regulējošā iestāde pārrauga atbilstību šīs regulas prasībām to teritorijā.

Attiecīgās regulas mērķis ir nodrošināt, ka publisko mobilo telefonsakaru tīklu lietotājiem, ceļojot Kopienas teritorijā, nebūtu jāmaksā pārmērīgas cenas par Kopienas mēroga viesabonēšanas balss pakalpojumiem, veicot zvanus, un nebūtu jāmaksā par balss zvanu saņemšanu. Regula nosaka vienotus noteikumus par maksām, kādas mobilo sakaru operatori par starptautiskās viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanu drīkst piemērot balss zvaniem ar savienojuma uzsākšanu un savienojuma pabeigšanu Kopienā. Šie vienotie noteikumi attiecas gan uz maksām, ko piemēro starp tīklu operatoriem vairumtirdzniecības līmenī, gan uz maksām, ko vietējie mobilo sakaru operatori piemēro mazumtirdzniecības līmenī.

Izstrādātie grozījumi vēl jāsaskaņo ar citām ministrijām un jāakceptē Ministru kabinetā. 

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

FM: Par budžeta apropriācijas pārdales kārtību

19.jūlijā Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Finanšu ministrijas (FM) sagatavots Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts par kārtību, kādā ministrijas un citas centrālās valsts iestādes izstrādā pieprasījumus par budžeta apropriācijas pārdali. Ar noteikumiem arīdzan paredzēts reglamentēt kārtību, kādā FM izvērtē izstrādātos pieprasījumus.

Noteikumi sagatavoti, lai sakārtotu normatīvo bāzi un nodrošinātu iespēju ministrijām atbilstoši kārtējā gada valsts budžeta likumā noteiktajiem gadījumiem izstrādāt pieprasījumu. Pārdale veicama starp programmām un izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kodiem, ievērojot gadam noteikto kopējo apropriācijas pārdales apjomu.

Saskaņā ar noteikumiem ministrijas pieprasījumu apropriācijas pārdalei var iesniegt FM trīs reizes gadā – līdz 1.aprīlim, 1.jūlijam un 1.oktobrim. Sagatavojot pieteikumu, ministrijām būs jāaizpilda trīs veidlapas, kuru paraugi iestrādāti noteikumu pielikumā:

• valsts budžeta likuma kārtējam gadam valsts pamatbudžeta ieņēmumu un izdevumu atšifrējums sadalījumā pa programmām un apakšprogrammām;

• valsts budžeta likuma kārtējam gadam speciālā budžeta ieņēmumu un izdevumu atšifrējums sadalījumā pa programmām un apakšprogrammām;

• paskaidrojums pieprasījumam par apropriācijas pārdali.

Pieprasījums apropriācijas pārdalei FM jāizskata trīs nedēļu laikā. Izvērtējot pieprasījumu, FM salīdzina pieprasījumā uzrādīto informāciju ar rīcībā esošo informāciju, kā arī izvērtē kopējā ministrijas apropriācijas pārdales apjoma atbilstību likumā par valsts budžetu kārtējam gadam noteiktajam apjomam.

Saskaņā ar noteikumiem FM būs tiesības pieprasīt papildu informāciju un detalizētus aprēķinus par nepieciešamajām apropriācijas izmaiņām. Ja ministrijas pieprasījums nebūs atbilstošs šo noteikumu prasībām, FM par to sagatavos atzinumu un nosūtīs to ministrijai. Piecu darba dienu laikā pēc atzinuma saņemšanas ministrija varēs iesniegt precizētu apropriācijas pārdales pieprasījumu FM. Ja pieprasījums būs atbilstošs noteikumiem, FM izstrādās MK rīkojuma projektu par apropriācijas pārdali un virzīs to izskatīšanai kā MK lietu.

Paredzams, ka noteikumi stāsies spēkā ar 2008.gada 1.janvāri.

 

FM: Par veidlapām pašvaldību mēneša pārskatu iesniegšanai

19.jūlijā Valsts sekretāru sanāksmē saskaņošanai ministrijās izsludināti Finanšu ministrijas sagatavoti grozījumi Ministru kabineta noteikumos par pašvaldību mēneša pārskatu saturu, sagatavošanas un iesniegšanas kārtību. Ar izmaiņām tiks noteikta vienotas veidlapas struktūra par pašvaldības pamatbudžeta, speciālā budžeta un ziedojumu un dāvinājumu izpildi, kā arī precizēts sniedzamās informācijas apjoms.

Šobrīd pašvaldībām noteiktos termiņos ir jāsagatavo un Valsts kasē  jāiesniedz mēneša pārskati par pašvaldības pamatbudžeta un speciālā budžeta izpildi, pārskats par pašvaldības aizņēmumiem, kā arī pašvaldības galvojumu pārskats un pārskats par pašvaldības saistību apmēru.

Pašvaldību mēneša pārskatos ir jāiekļauj informācija, kuras klasifikāciju nosaka citi normatīvie akti, kuros regulāri tiek veikti grozījumi. Līdz ar to pārskatu sniegšanai ir nepieciešams noteikt tādu veidlapu formu, kas ļautu sagatavot mēneša pārskatu, nemainot veidlapu saturu, un kurās varētu ietvert informāciju atbilstoši citos normatīvajos aktos iekļautajām normām.

Savukārt, lai nodrošinātu plašākas pašvaldību finanšu analīzes iespējas, pārskatā par pašvaldību aizņēmumiem paredzēta aizņēmumu grupēšanas iespēja.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

FM: Par Valsts kases pakalpojumiem biedrībām un nodibinājumiem

Finanšu ministrija ir sagatavojusi grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos par Valsts kases (VK) sniegto maksas pakalpojumu cenrādi. Ceturtdien, 19.jūlijā, noteikumu projekts tika izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Grozījumi paredz, ka VK no nākamā gada maksas pakalpojumus sniegs arī biedrībām un nodibinājumiem.

Šā gada 19. jūnijā Ministru kabinets pieņēma noteikumus par valsts budžeta aizdevumu izsniegšanas un apkalpošanas kārtību, kas paredz budžeta aizdevumus izsniegt ne tikai pašvaldībām, valsts budžeta izpildītājiem un kapitālsabiedrībām, bet arī biedrībām, nodibinājumiem un budžeta finansētām iestādēm. Tādēļ Finanšu ministrija ir izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta 2006.gada 12.septembra noteikumos “Noteikumi par Valsts kases sniegto maksas pakalpojumu cenrādi”, lai tajos iestrādātu samaksas pakalpojuma cenrādi par budžeta aizdevumu izsniegšanu šīm institūcijām. Savukārt valsts budžeta izpildītājiem attiecībā uz speciālo budžetu maksa par šo pakalpojumu turpmāk netiks piemērota.

Grozījumi arīdzan paredz samazināt apkalpošanas maksu aizdevumiem, kuri izsniegti pašvaldībām – no 0,5% gadā no izsniegto aizdevumu atlikuma uz 0,25% gadā no izsniegto aizdevumu atlikuma. Pārējiem valsts budžeta aizdevumu saņēmējiem piemērojamās apkalpošanas maksas apmēru mainīt neplāno.

Tā kā par biedrību un nodibinājumu saistībām valsts vārdā tiek sniegti galvojumi, noteikumi paredzēs, ka turpmāk maksa par valsts galvoto aizdevumu apkalpošanu tiks piemērota arī biedrībām un nodibinājumiem, par kuru saistībām ir galvojusi Latvijas Republika.

Paredzams, ka grozījumi noteikumos stāsies spēkā ar 2008.gada 1.janvāri.

Valsts kase maksas pakalpojumus sniedz saskaņā ar MK apstiprinātu cenrādi. Iekasētā maksa par izsniegto valsts budžeta aizdevumu un valsts sniegto galvojumu apkalpošanu tiek izmantota VK pastāvīgo funkciju nodrošināšanai.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

LM: Par darba aizsardzības pamatnostādnēm 2007.–2013.gadam

Lai uzlabotu situāciju darba aizsardzības jomā, Labklājības ministrija (LM) ir izstrādājusi Darba aizsardzības jomas attīstības pamatnostādnes 2007.–2013.gadam. Tās 19.jūlijā izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē.

“Lai gan ir pagājuši jau pieci gadi kopš Latvijas darba aizsardzības likumdošanā pārņemtas Eiropas Savienības prasības, spēkā stājies Darba aizsardzības likums, kā arī tam pakārtotie darba aizsardzību regulējošie normatīvie akti, lielākā daļa uzņēmumu vēl arvien šīs prasības neievēro. Lai netiktu apdraudēta strādājošo cilvēku veselība un dzīvība, mums ir jādomā par to, kā nodrošināt labāku likumdošanas ieviešanu un kā veicināt darba devēju izpratni par darba vides riskiem un tiem atbilstošiem darba aizsardzības pasākumiem,” uzsver LM speciālisti.

LM norāda, ka galvenās darba aizsardzības jomā pastāvošās problēmas ir informācijas un kapacitātes trūkums darba aizsardzības politikas attīstībai, zemais normatīvo aktu ievērošanas līmenis uzņēmumos un sabiedrības neinformētība par darba aizsardzību.

Lai novērstu šīs problēmas, izstrādātās pamatnostādnes paredz četrus galvenos darbības virzienus:

• darba aizsardzības politikas pilnveidošanu,

• valsts uzraudzības un kontroles mehānisma stiprināšanu un efektivitātes celšanu,

• sabiedrības izglītošanu un informēšanu par darba aizsardzību un

• darba apstākļu uzlabošanu ar likumdošanas un citām iniciatīvām.

Pamatnostādnēs paredzēti vairāki pasākumi uzņēmumu atbalstam likumdošanas ieviešanai, piemēram, bez maksas apmācot uzņēmuma darbiniekus par darba drošības jautājumiem, veicot darba vides riska novērtēšanu, kā arī izstrādājot darba aizsardzības pasākumu plānus uzņēmumiem, kas darbojas bīstamākajās nozarēs.

Uzraudzības un kontroles stiprināšanai paredzēts paaugstināt Valsts darba inspekcijas (VDI) kapacitāti (materiāli tehniskie un cilvēkresursi) un ievērojami pilnveidot VDI rīcībā esošo datubāzi, lai tajā būtu pieejami vispusīgi un reprezentatīvi dati, uz kā pamata darba aizsardzības politiku varēs veidot LM, bet VDI plānot savas uzraudzības un kontroles aktivitātes.

Tāpat nākotnē plānots sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitātes aģentūru Darba drošības un vides veselības institūts veidot vienotu informācijas centru, lai veicinātu sabiedrības, bet jo īpaši darba devēju un darbinieku, informētību par darba aizsardzības jautājumiem.

Jau šobrīd ir uzsākts arī darbs pie likumdošanas vienkāršošanas un administratīvā sloga mazināšanas uzņēmumiem. Tāpat jau nākamgad paredzēts uzsākt prakses standartu izstrādi dažādu nozaru uzņēmumiem, kas kalpotu reizē kā palīgmateriāls darba vides sakārtošanai, gan arī standarta ievērošanas gadījumā darba devējs varētu būt drošs, ka ir izpildījis visas likumdošanā noteiktās normas. Nākotnē plānots domāt par ekonomisko stimulu ieviešanu par sakārtotu darba vidi, kā arī par adekvātākas sodu sistēmas izveidošanu, konkretizējot pārkāpumus darba aizsardzības jomā, precizējot administratīvo naudas sodu apmērus, kā arī paaugstinot šo sodu limitus.

Ministrijas speciālisti uzsver, ka vienlīdz aktīviem jābūt arī   sociālajiem partneriem – darba devējiem un arodbiedrībām, jo valsts viena nevar nodrošināt tiesību normu praktisku ieviešanu uzņēmumos.

Pamatnostādņu īstenošanai nākamajos piecos gados ir nepieciešami aptuveni 15 miljoni latu. Paredzēts, ka viens no galvenajiem pamatnostādnēs plānoto aktivitāšu finansējuma avotiem būs Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi.

Pamatnostādņu izstrādāšanā piedalījās arī LM sociālie partneri – Latvijas darba devēju konfederācija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un Rīgas Stradiņu universitātes Darba un vides veselības institūts.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

SM: Par Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja kompetenci

No nākamā gada Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja kompetence varētu tikt paplašināta, tā pienākumos iekļaujot arī jūras negadījumu izmeklēšanu.

To paredz Satiksmes ministrijas sagatavotie grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 9.janvāra noteikumos “Jūras negadījumu izmeklēšanas kārtība”, kas 19.jūlijā tika izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē.

Šobrīd jūras negadījumu izmeklēšanas funkcijas veic Latvijas Jūras administrācijas Avāriju izmeklēšanas nodaļa. Šāda funkciju pārdale ir nepieciešama, lai tiktu nodrošināta jūras negadījumu izmeklēšanas neatkarība – institūcija, kas to veic, nenodarbotos ar cita veida pienākumiem, kas saistīti ar kuģošanas drošību.

Nododot jūras negadījumu izmeklēšanas funkciju Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojam, ir nepieciešami papildu līdzekļi – turpmākos trīs gadus šim mērķim būs vajadzīgi 106,4 tūkstoši latu ik gadu.

Grozījumu projekts sagatavots saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumu. Lai grozījumi stātos spēkā, tie vēl ir jāizskata Ministru kabineta komitejā un jāapstiprina valdībā.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

TM: Par Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības un nodrošināšanas pamatnostādnēm 2007.–2012. gadam

19.jūlijā Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludinātas Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības un nodrošināšanas pamatnostādnes 2007.–2012.gadam. Pamatnostādnes ir politikas plānošanas dokuments, kas nosaka Latvijas valdības intelektuālā īpašuma tiesību politikas pamatprincipus, mērķus un rīcības virzienus turpmākajiem sešiem gadiem. Tās sagatavojuši Tieslietu ministrijas un Patentu valdes speciālisti.

Pamatnostādņu mērķis ir paaugstināt novitāšu aizsardzības līmeni, samazināt intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumus un veikt sabiedrības izglītošanu.

Pamatnostādņu kopsavilkumā norādītas galvenās intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības un nodrošināšanas problēmas – nepilnības izglītības jomā un izgudrotāju darbības veicināšanas jomā, nepilnīga informācijas apmaiņa starp tiesību aizsardzības iestādēm, pētījumu par intelektuālā īpašuma jautājumiem trūkums, neprecizitātes normatīvajos aktos attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību, kā arī trūkumi cīņā ar pirātismu internetā.

Lai risinātu problēmas, ir paredzēti dažādi rīcības pamatvirzieni – bērnu un skolēnu iepazīstināšana ar intelektuālā īpašuma tiesībām, savukārt pieaugušie tiks informēti ar plašsaziņas informācijas līdzekļu un reklāmas palīdzību.

Lai uzlabotu informācijas apmaiņu starp tiesību aizsardzības iestādēm, katrai institūcijai būtu jānodrošina savas informācijas bāzes piekļuve arī citām iesaistītajām institūcijām, tādējādi būtiski atvieglojot tiesībsargājošo institūciju sadarbību un cīņu pret intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem. Plānota arī intelektuālā īpašuma tiesību normatīvās bāzes sakārtošana un pilnveidošana, lai tā atbilstu pastāvošajai praksei un starptautiskajām prasībām.

Pamatnostādnēs noteikto intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības un nodrošināšanas īstenošanai laikposmā no 2007. līdz 2012.gadam nepieciešams aptuvenais kopējais finansējums Ls 603 550 apjomā.

Pamatnostādņu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Izglītības un kultūras, Kultūras, Satiksmes, Vides un Zemkopības ministrijām, Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātam, Nacionālajai trīspusējās sadarbības padomei, Ģenerālprokuratūrai un Valsts kancelejai.

 

TM: Par tiesu ekspertīžu iestāžu noteikšanu

19.jūlijā Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts projekts grozījumiem Tiesu administrācijas (turpmāk ­– TA) nolikumā un projekts noteikumiem par tiesu ekspertīžu iestāžu sarakstu. Tie izstrādāti saistībā ar pagājušā gadā spēkā stājušos Tiesu ekspertu likumu.

Grozījumu projekta mērķis ir papildināt TA funkcijas un uzdevumus, nosakot, ka TA veidos un uzturēs Tiesu ekspertu reģistru, kurā būs iekļauta informācija par visiem tiesu ekspertiem, kas darbojas valstī, to darbības vietu, sertifikātu numuru un specialitāti, kurā tiesu eksperts var veikt ekspertīzi. Turpmāk ekspertīžu noteicējiem, kā arī pusēm civilprocesā tiktu atvieglota ekspertu izvēle, kā arī izvēles process būtu objektīvāks un pārskatāmāks. TA turpmāk būs jānodrošina arī Tiesu ekspertu padomes darbs, lai nodrošinātu vienotu ekspertu sertifikācijas kārtību, tiesu ekspertu darbības kontroli un uzraudzību.

Tā kā 2007.gada 1.februārī tika veiktas izmaiņas TA struktūrā un izveidoti divi Tiesu administrācijas direktora vietnieka amati, tad arī to nepieciešams nostiprināt nolikumā.

Saskaņā ar Tiesu ekspertu likumu Tieslietu ministrija izstrādājusi noteikumu projektu, kas nosaka, ka tiesu ekspertīžu iestādes valstī ir:

• Valsts policijas Kriminālistikas pārvalde,

• Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Ekspertīžu dienests,

• Valsts tiesu ekspertīžu birojs,

• Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrs.

Līdz šim normatīvajos aktos nebija noteiktas tiesu ekspertīžu iestādes.

Projekti nodoti saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Vides un Veselības ministrijām, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam un Valsts kancelejai.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

VidM: Par sabiedriskā vides inspektora statusu

19.jūlijā Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais noteikumu projekts “Noteikumi par sabiedriskā vides inspektora statusa piešķiršanu un anulēšanu, tiem izvirzāmajiem kritērijiem un prasībām un apliecības paraugu” (turpmāk – noteikumu projekts).

Noteikumu projekts izstrādāts saskaņā ar Vides aizsardzības likuma 23.panta otro daļu. Tas nosaka sabiedriskā vides inspektora (turpmāk – inspektors) statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtību, inspektoram izvirzāmos kritērijus un prasības, kā arī inspektora apliecības paraugu.

Atbilstoši noteikumu projektam pēc atestācijas inspektora statusu var iegūt valsts valodu pārvaldošs pretendents ar zināšanām par vides aizsardzības normatīvajiem aktiem, administratīvo procesu un administratīvā pārkāpuma lietvedību. Bez atestācijas inspektora statusu piešķir pretendentam, kurš pēdējo gadu pildījis valsts vides inspektora vai policista pienākumus.

Inspektors iesaistās vides kontrolē brīvprātīgi un bez atlīdzības. Inspektora statusu piešķir uz diviem gadiem.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

ZM: Par mājputnu infekcijas slimību kontroles kārtību

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Kārtība, kādā veic salmonelozes un citu ar pārtikas produktiem pārnēsājamu infekcijas slimību kontroli mājputnu un strausu ganāmpulkos, kas paredzēti pārtikas produktu iegūšanai nelielā apjomā un tiešajai piegādei galapatērētājam”, ko 19.jūlijā izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē.

Dokuments nosaka infekcijas slimību – salmonelozes, mikoplazmozes un tuberkulozes – kontroli mājputnu un strausu ganāmpulkos, kas paredzēti pārtikas produktu iegūšanai nelielā apjomā un tiešajai piegādei galapatērētājam.

Noteikumu projekts neattiecas uz mājputnu un strausu ganāmpulkiem, kuros iegūtos pārtikas produktus dzīvnieku īpašnieks izmanto ģimenes vajadzībām vai pašpatēriņam, kā arī, ja turētie un audzētie putni tiek izmantoti izklaides pasākumos vai zinātniskiem mērķiem un no tiem netiek iegūti un izplatīti pārtikas produkti.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!