Valsts prezidents, tiekoties ar Latvijas tiesībsargājošo institūciju vadītājiem

Lai pārrunātu Latvijas tiesībsargājošo institūciju darbu, galvenās darba prioritātes un mērķus, Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers uz tikšanos vakar, 23.jūlijā, Rīgas pilī bija aicinājis Satversmes tiesas priekšsēdētāju Gunāru Kūtri, Augstākās tiesas priekšsēdētāju Andri Guļānu…
	…tiesībsargu Romānu Apsīti un tiesībsarga padomnieci Anitu Kovaļevsku, bet piektdien, 20.jūlijā, ģenerālprokuroru Jāni Maizīti Foto: Ansis Starks, A.F.I.

Tiekoties ar Satversmes tiesas priekšsēdētāju

23.jūlijā Valsts prezidents Valdis Zatlers tikās ar Satversmes tiesas priekšsēdētāju Gunāru Kūtri. 

“Esmu pārliecināts, ka Augstākā tiesa, Satversmes tiesa un tiesībsargs spēlē būtisku lomu valsts dzīvē. Turklāt šodienas tikšanās mani pārliecināja, ka šīs, katram cilvēkam tik svarīgās institūcijas, strādā labi,” pēc tikšanās uzsvēra V.Zatlers.

Ar augstākajām justīcijas amatpersonām un tiesībsargu Valsts prezidents pārrunāja šī brīža aktualitātes, institūciju darba problēmas, mērķus un to, kā šīs institūcijas var palīdzēt katram Latvijas iedzīvotājam.

Tiekoties ar G.Kūtri, tika apspriesta arī saistībā ar Latvijas – Krievijas robežlīgumu ierosināto lietu virzība un iespējamie termiņi. G.Kūtris informēja V.Zatleru, ka abas lietas apvienotas vienā un, visticamāk, to varētu pabeigt pirms Ziemassvētkiem, jo lietā izskatāms ļoti liels dokumentu un citu materiālu apjoms. V.Zatlers atzinīgi novērtēja Satversmes tiesas darbu un uzsvēra, ka pirms secinājumu izdarīšanas svarīgi sagaidīt tiesas spriedumu un to respektēt. “Kad zināsim, kāds ir Satversmes tiesas spriedums, tad arī lemsim, kā tālāk rīkoties,” uz žurnālistu jautājumu par robežlīguma ratifikāciju atbildēja V.Zatlers, piebilstot, ka “Krievija vēl nav ratificējusi robežlīgumu, un ir grūti prognozēt, kad tas notiks. Tāpēc būsim pacietīgi, sagaidīsim gan vienu, gan otru”.

Pēc tikšanās ar augstajām amatpersonām V.Zatlers norādīja uz kādu būtisku problēmu, ar kuru saskaras gan Augstākā tiesa, gan Satversmes tiesa, – proti, telpu jautājumu. “Tas tiek risināts dažādi, bet labākais risinājums droši vien vēl nav atrasts, jo abas amatpersonas (gan A.Guļāns, gan R.Apsītis) uzsvēra tieši šo problēmu,” sacīja V.Zatlers.

Tiekoties ar Augstākās tiesas priekšsēdētāju 

23.jūlijā Valsts prezidents Valdis Zatlers tikās ar Augstākās tiesas priekšsēdētāju Andri Guļānu.

Tikšanās laikā abas puses pārrunāja tiesu darba organizācijas jautājumus. Valsts prezidents uzklausīja A.Guļāna viedokli par vairākiem tiesai aktuāliem jautājumiem – tieslietu padomes izveidi un tās kompetences robežām, kā arī tiesu tiesnešu pārslogotību un garās rindas, gaidot uz lietu izskatīšanu. Augstākās tiesas priekšsēdētājs informēja, ka situāciju varēs atrisināt tikai tad, kad Ārlietu ministrija atbrīvos vēsturiskajā Tiesu pilī esošās telpas un tiks nodrošinātas papildu platības darbam.

Abas augstās amatpersonas pārrunāja arī aktuālos grozījumus kriminālprocesa likumā – iespēju, ka no soda atbrīvo personu, kura izdarījusi vienlīdz smagu noziegumu, taču par to vaļsirdīgi izstāstījusi izmeklēšanas iestādēm.

A.Guļāns informēja, ka principā šādu normu, kā arī nopietnu profesionālu diskusiju par likuma grozījumiem, uzskata par nepieciešamu. Arī V.Zatlers uzskata, ka diskusija par šādiem likuma grozījumiem ir vajadzīga.

Noslēgumā abas amatpersonas vienojās, ka arī turpmāk tiksies un pārrunās Augstākās tiesas darba aktualitātes. V.Zatlers uzskata, ka prezidenta pienākums ir sadarboties ar Augstāko tiesu tieši tiesu prestiža un sabiedrības uzticības jautājumos.

Tiekoties ar tiesībsargu

Valsts prezidents Valdis Zatlers 23.jūlijā Rīgas pilī tikās ar tiesībsargu Romānu Apsīti, lai pārrunātu Tiesībsarga biroja darba aktualitātes, problēmas un nākotnes plānus.

V.Zatlers atzinīgi novērtēja tiesībsarga veikumu, aizstāvot un izvērtējot iedzīvotāju sūdzības un lūgumus pēc palīdzības, kā arī uzsvēra turpmākas Valsts prezidenta un Tiesībsarga biroja sadarbības nepieciešamību, jo arī Valsts prezidents ik dienas saņem daudzus iedzīvotāju lūgumus pēc palīdzības. Valsts prezidents uzsvēra, ka būtiski ir uzklausīt katru iedzīvotāju, tomēr nepieciešams arī apkopot izplatītākās sūdzības un meklēt kompleksus problēmu risinājumus. R.Apsītis atzina, ka šobrīd tiesībsargs galvenokārt nodarbojas ar individuālu sūdzību izskatīšanu un atbilžu sniegšanu, taču arī viņš uzskata, ka jācenšas pietiekami bieži izteikt savu viedokli par jautājumiem, kuri attiecas uz daudziem cilvēkiem. Kā piemēru R.Apsītis minēja tiesībsarga pausto viedokli gan par priekšvēlēšanu tēriņu griestu atcelšanu, gan problēmām, kuras parakstu vākšanas laikā radās cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

R.Apsītis informēja Valsts prezidentu par biroja darba rezultātiem, minot gan konkrētu saņemto sūdzību skaitu un to izskatīšanas ātrumu, gan arī saturisko sadalījumu. Visvairāk sūdzību tiesībsargs saņēmis tieši par tiesību uz mājokli neievērošanu.

Tikšanās laikā pārrunāts arī Tiesībsarga biroja telpu jautājums un kaimiņvalstu pieredze Tiesībsarga jeb ombuda biroja darbā.

Abas puses vienojās, ka turpmāk šādas Valsts prezidenta un tiesībsarga tikšanās būs regulāras.

Tiekoties ar ģenerālprokuroru 

20.jūlijā Valsts prezidents Valdis Zatlers tikās ar ģenerālprokuroru Jāni Maizīti. Stundu garo sarunu abas amatpersonas novērtēja kā konstruktīvu un ražīgu.  

“Šī bija iepazīšanās tikšanās ar ģenerālprokuroru Maizīša kungu, un mums bija pietiekami daudz laika, lai Maizīša kungs informētu mani, kā pašlaik strādā prokuratūra un kādas ir tās aktualitātes.”

V.Zatlers un J.Maizītis vienojušies, ka turpmāk visu sabiedrību interesējošo informāciju par plašu uzmanību piesaistījušu lietu izmeklēšanas gaitu vai jaunumiem izmeklēšanā, kurus, nekaitējot izmeklēšanas interesēm, iespējams darīt zināmus, sniegs pati ģenerālprokuratūra. “Tieši Ģenerālprokuratūra būs tā, kas noteiks sabiedrībai sniedzamās informācijas apjomu un nekādas ietekmes vai divdomīgi tulkojami izteikumi par prokuratūras darbu no manas puses nebūs,” uzsvēra V.Zatlers. Viņš atgādināja Latvijas zaudējumu Eiropas Cilvēktiesību tiesā lietā Lavents pret Latviju, norādot, ka viens no svarīgākajiem valsts zaudējuma iemesliem bija amatpersonu izteikumi, kurus varēja tulkot kā spiediena izdarīšanu uz tiesu, un tiesneses privāta intervija.

J.Maizītis Valsts prezidentu šodien informējis arī par virkni sabiedrībā aktuālu lietu. Taču, kā uzsvēra V.Zatlers, tikai tādā apjomā, kādā to šobrīd ļauj izmeklēšana. “Šī ir prezidenta rīcībā esošā informācija, kuru man nav tiesību izpaust bez prokurora sankcijas. Un gan šoreiz, gan arī turpmāk šāda informācija vienmēr paliks tikai manai – Valsts prezidenta – zināšanai,” piebilda V.Zatlers.

Turpmāk šādas Valsts prezidenta un ģenerālprokurora tikšanās notiks regulāri un, kā uzsvēra gan V.Zatlers, gan J.Maizītis, sabiedrībai taps darīts zināms gan tikšanās norises laiks, gan pārrunātie aktuālie temati. Plānots, ka nākamā abu augsto amatpersonu tikšanās notiks septembrī.

Valsts prezidenta preses dienests