Kipras Republikā

1. oktobrī — Neatkarības diena

Kipras Republikas pagaidu pilnvarotais lietvedis Pavloss Anastasiadis ( Pavlos Anastasiades) — "Latvijas Vēstnesim"

— Kāda ir šīs dienas nozīme Kipras vēsturē?

— Kipra neatkarību ieguva no Lielbritānijas 1960. gadā, ieņemot savu likumīgo vietu starp citām suverēnām valstīm un kļūstot par pilntiesīgu Apvienoto Nāciju Organizācijas, Eiropas Padomes un daudzu citu reģionālo un starptautisko organizāciju locekli.

Mums, kipriešiem, kas ilgus gadus bijām ilgojušies pēc neatkarības, šī diena nozīmē ļoti daudz. Brīvību bija atguvusi zeme un tauta ar deviņtūkstoš gadu ilgu vēsturi un civilizāciju. Mēs esam lepni par to, bet izjūtam arī dziļu atbildību, jo aizvien vēl turpinām cīņu, aizstāvot un aizsargājot savu zemi pret ilgstošo nelikumīgo okupāciju un mūsu zemes varmācīgo sašķelšanu, ko vienas ārvalsts — Turcijas — vara īstenoja pretēji starptautisko tiesību normām, šīs zemes tautas vēlmēm un starptautiskās sabiedrības prasībām.

Par spīti smagajiem pārbaudījumiem, ko jaunajai republikai vajadzēja izciest, Kipra 39 neatkarības gados no koloniālas pavārtes ar zemu nacionālo ienākumu un augstu emigrācijas līmeni ir pārveidota par modernu valsti ar labi izglītotu tautu, plaukstošu, elastīgu tirgus ekonomiku un augstu dzīves standartu (tas ir trešais augstākais Vidusjūras reģionā — aiz Francijas un Itālijas). Tā ir valsts, kas gatava Māstrihtas kritēriju izpildei un līdzdalībai monetārajā savienībā, valsts ar pilnībā darbojošos demokrātisku vadības sistēmu, kas droši virzās uz Eiropas Savienību.

— Kāda ir Kipras pašreizējā ārpolitiskā situācija ?

— Kipras politisko situāciju pēdējos 25 gadus noteikusi ilgstošā okupācija , valsts un tautas sašķeltība un atkalapvienošanās nepieciešamība atbilstoši daudzajām ANO rezolūcijām. Tā ir mūsu ārpolitikas ilgstoša prioritāte. ANO ģenerālsekretārs un starptautiskā sabiedrība aktīvi iesaistījušies centienos rast risinājumu miermīlīgu sarunu ceļā. Taču šos centienus pastāvīgi traucējusi Turcijas puses neatsaucība un politiskās gribas trūkums. Neraugoties uz to, Kipras valdība turpina meklēt miermīlīgu, taisnīgu un ilgstošu Kipras problēmas atrisinājumu, kas atbilstu ANO rezolūciju nosacījumiem. Mēs esam pārliecināti, ka Kipras problēmas atrisinājums kalpos visām konfliktā iesaistītajām pusēm un nostiprinās mieru un stabilitāti tik jūtīgajā Vidusjūras austrumu reģionā. Tagad jācer, ka auglīgi izrādīsies jaunākie ANO ģenerālsekretāra centieni pēc astoņu attīstītāko valstu vadītāju aicinājuma.

— Taču Kipras atkalapvienošana nav vienīgā jūsu valsts ārpolitiskā prioritāte.

— Protams, pēdējos gados ļoti nozīmīga bijusi Kipras sekmīgā virzība uz Eiropas Savienību — atbilstoši pozitīvajam vērtējumam, kas atzīst Kipras pilnībā funkcionējošo demokrātisko sistēmu, tās elastīgo tirgus ekonomiku un Kipras eiropeisko aicinājumu. Pildot Luksemburgas sanāksmes lēmumu, Kipra 1998. gada martā formāli sāka iestāšanās sarunas ar ES un 1998. gada novembrī arī patstāvīgas sarunas. Mūsu sarunas ar ES attīstījušās ļoti sekmīgi. Izskatītas jau 10 nodaļas, kas ir vairāk nekā jebkurai citai kandidātvalstij. Kipra cer drīzumā iestāties Eiropas Savienībā un ir pārliecināta, ka iestāšanās mums nodrošinās pieaugošu drošību, kā arī vienlīdzīgu stabilitāti un uzplaukumu visiem valsts iedzīvotājiem — gan Kipras grieķiem, gan Kipras turkiem, dodot viņiem uzplaukuma iespējas gan mājās, gan ārzemēs. Mēs esam pārliecināti, ka Kipras iestāšanās ES piedevām dos arī pozitīvu katalīzes efektu centienos rast salas pastāvīgās politiskās problēmas atrisinājumu.

Mēs priecājamies, ka arī Latvija ir Eiropas Savienības paplašināšanas procesa daļa, un ļoti apsveiktu Eiropas Savienības pozitīvu lēmumu Helsinku galotņu apspriedē — sākt iestāšanās sarunas arī ar Latviju. Kipra atbalsta kopīgu sarunu sākšanu ar visām kandidātvalstīm un cer, ka abas mūsu valstis jau drīzā nākotnē iegūs savu likumīgo vietu kopīgajā Eiropas mājā.

— Kā jūs vērtējat mūsu valstu divpusējās attiecības?

— Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas attiecības starp abām valstīm ļoti labi attīstījušās gan divpusējā, gan arī daudzpusējo attiecību jomā. Politiskā līmenī mūsu divpusējās attiecības ir draudzīgas. Spēcīgu stimulu tām deva Kipras ārlietu ministra Iona Kasolida sekmīgā vizīte Latvijā. Ekonomikas jomā mēs esam parakstījuši vairākus divpusējos līgumus, kas veido labu pamatu mūsu attiecību turpmākai attīstībai. Piemēram, šogad stājās spēkā divi jauni līgumi: 10. martā līgums par ilgtermiņa ekonomisko, zinātnes, tehnisko un rūpniecisko sadarbību, bet 24. septembrī — līgums par sadarbību aviopārvadājumos. 26. martā Rīgā tika parafēti vēl divi jauni līgumi: par preču pārvadājumiem ar tirdzniecības kuģiem un par starptautiskajiem autopārvadājumiem. Notikusi vizīšu apmaiņa starp abu valstu tirdzniecības misijām. Latvijas un Kipras biznesmeņi izveidojuši vairākus kopuzņēmumus. Taču joprojām ir daudz iespēju komerciālo aktivitāšu izvēršanai, un mēs šādu attīstību ļoti atbalstām. Tirdzniecības kopapjoms starp mūsu valstīm pērn sasniedza 11 miljonus latu, lielāko šī apjoma daļu veidoja Latvijas eksports uz Kipru. Kipru apmeklējuši daudzi latvieši. Daudzi arī mācījušies dažādos kursos Kiprā, īpaši apgūstot ekonomikas vadības, kā arī citus īstermiņa kursus pēc Kipras valdības tehniskās palīdzības programmas ārvalstīm. Ļoti tuvu esam arī vīzu atcelšanas līguma parakstīšanai, kas līdz ar aviopārvadājumu līgumu būtiski atvieglos ceļojumus starp abām valstīm. Nākamā gada janvārī Nikozijā paredzēts sākt sarunas par ļoti nozīmīgo dubultās nodokļu aplikšanas atcelšanas līgumu. Šī līguma noslēgšana būtu ļoti nozīmīga mūsu valstu ekonomisko attiecību tālākai paplašināšanai un padziļināšanai.

Mēs daudz domājam par sadarbības tālāku nostiprināšanu visās jomās, un esam pārliecināti, ka kopējais Eiropas kurss radīs labu augsni šī mērķa sasniegšanai.

Es arī gribu izmantot iespēju, lai nodotu jūsu lasītājiem , kā arī visai Latvijas tautai vissirsnīgākos sveicienus, vēlot mieru un uzplaukumu. Gribu apliecināt mūsu apņēmību arī turpmāk aktīvi strādāt, sekmējot kontaktus starp mūsu draudzīgajām nācijām par svētību abām mūsu zemēm.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors