Šonedēļ žurnālā “Komersanta Vēstnesis”

• Humanitārās un sociālās zinātnes ir tās, kurās arī šovasar piesakās visvairāk studētgribētāju. Taču darba devēji intensīvi meklē speciālistus smagākās nozarēs – būvniecībā, metālapstrādē, transportā. Prognozes Eiropas Savienībā, un tostarp Latvijā, liecina: kvalitatīva darbaspēka deficīts ar katru gadu milzīs. Labklājības ministrija izraudzījusies darbaspēka prognozēšanas modeli, pamatojoties uz pētījumu, kurā analizēts pieprasījums pa nozarēm un profesiju grupām. Ministrija sola rosināt atbilstīgi pārskatīt budžeta vietu sadalījumu vidējo profesionālo un augstskolu līmenī. Tas varētu ieinteresēt tos, kuri nevar vai nevēlas maksāt par izglītību lielo naudu. Lai uzzinātu vairāk par to, kas notiek darba tirgū, var caurlūkot arī Eiropas Sociālā fonda finansētos desmitiem pētījumu.

• “Kad lēmums pieņemts, iespējas pašas tuvojas,” uzņēmējas Agritas Krieviņas pieredzē gūtā atziņa var noderēt tiem cilvēkiem, kuriem ideju pilna galva, bet pietrūkst dūšas pamēģināt savus spēkus komercdarbībā. Rubrikā “Biznesa kāpnes” Agrita stāsta par savu uzņēmumu “Sviestmaize un saldējums”, savu komandu un visurklātesošo zaķi. Agrita arī prāto par latviešu sakāmvārdiem, cik tajos daudz pieticības un rāmju, ko paši sev uzliekam. Viņas uzņēmējdarbības mācība – nebaidīties piedāvāt savu darbu.

• Dzīvībai un veselībai riskantāko nozaru sarakstā vērojamas jaunas tendences – strauji samazinājies letālo nelaimes gadījumu skaits kokapstrādē un mežizstrādē, bet pieaudzis būvniecībā un transporta nozarē. Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, situācija ar nelaimes gadījumiem darbā neizskatās dramatiska. Taču tas varētu būt “statistikas” nopelns. Eksperti uzskata, ka visi nelaimes gadījumi Latvijā netiek reģistrēti. Kā aizbildinājums tam ir izmeklēšanas garā procedūra, sarežģītā dokumentu kārtošana. Pētījumā par darba apstākļiem un riskiem Latvijā minēta citu valstu labā pieredze. Piemēram, Dānijā nelaimes gadījumu izmeklēšanas dokuments ietilpst A4 lapā, savukārt Vācijā par nelaimes gadījumiem visvairāk ziņo ārsti: ja tā nerīkojas, – nesaņem atlīdzību par sniegto palīdzību.

• Kā rīkoties, ja nelaime darbā tomēr piemeklējusi? – “Komersanta Vēstnesim” skaidro Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciāliste Daina Grabe. Rakstā “Profesionālā rehabilitācija – iespēja atgriezties darbā” lasāma informācija, kādos gadījumos pienākas atlīdzība pēc negadījuma darbā vai arodslimības. Svarīgi zināt, ka uz palīdzību var cerēt tad, ja cilvēks ir bijis legālās darba attiecībās.

• Etiķete ir viena no prasmēm, kura jāpārzina katram, kas vēlas gūt panākumus. Domājot par karjeru, jāatceras – etiķetes “lauciņā” pieļautās kļūdas parasti nav iespējas labot – nav iespējas radīt otru pirmo iespaidu vai atkārtot situāciju, lai uzvestos atbilstošāk, atgādina ekspertes Ilze Blumfelde un Lolita Pavāre.

• Pilsētās interneta pieslēgumu piedāvā ar vilinošiem nosacījumiem. Tomēr daudzus pēc tam internets kaitina ar gausumu. Sadzīvē lietotājam nav jāielāgo visi specifiskie dati, taču jāatceras, kas ir šī pakalpojuma sniedzējs. Izrādās, ka piektā daļa interneta lietotāju to nezina. Uzņēmuma “Lattelecom” speciālisti intervijā uzsver: elektronisko sakaru komersantiem kopš šā gada ir jāsniedz interneta piekļuves pakalpojumu kvalitātes deklarācijas. “Lattelecom” par visiem saviem platjoslas pieslēgumiem varot zināt, vai tajos ir problēmas, ir vai nav kāds bojājums.

“Komersanta Vēstneša” redakcija