Ministru kabineta 2007.gada 24.jūlija sēdē

 

EM: Par grozījumiem Būvniecības likumā

24.jūlijā Ministru kabinets akceptēja Ekonomikas ministrijas izstrādātos grozījumus Būvniecības likumā. Veicot izmaiņas Būvniecības likumā, ministrija precizē būvētāja jēdzienu, kā arī būves, kuras šīs personas var būvēt bez būvprakses vai arhitekta prakses sertifikāta. Būvprakses vai arhitekta prakses sertifikāts nebūs nepieciešams būvētājiem, kuri saskaņā ar akceptētu būvprojektu un būvatļauju būvē viena dzīvokļa mājas, dzīvojamo māju palīgēkas un lauku saimniecību nedzīvojamās ēkas Vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā kārtībā un apjomā.

Papildus tiek precizēts arī pasūtītāja jēdziens, lai pašvaldība varētu izpildīt pieņemtos lēmumus par sagruvušo būvju un kultūras pieminekļu sarakstā esošo būvju savešanu kārtībā vai nojaukšanu un patvaļīgās būvniecības objektu nojaukšanu.

Vienlaikus tiek dots pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt valsts nodevas par būvprojektēšanai nepieciešamo tehnisko un īpašo noteikumu saņemšanu valsts un pašvaldību institūcijās apmēru, maksāšanas kārtību un atvieglojumus, kā arī noteikt īpašu būvniecības procesa kārtību būvēm Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā.

Likumprojekts novērsīs pretrunas saistībā ar atkāpēm par būvprojekta saskaņošanu, nosakot konkrētus gadījumus, kad šīs atkāpes ir iespējamas, kā arī noteiks, ka arī būves daļu vai telpu grupu drīkst izmantot tikai atbilstoši projektētajai funkcijai un vienīgi pēc pieņemšanas ekspluatācijā.

Ar attiecīgo tiesību aktu projektu var iepazīties Ministru kabineta mājaslapā.

Grozījumi Būvniecības likumā vēl jāpieņem Saeimai.

 

 

EM: Par prasībām biodegvielas kvalitātei, atbilstības novērtēšanu, tirgus uzraudzību un patērētāju informēšanas kārtību

24.jūlijā Ministru kabineta sēdē akceptēti Ekonomikas ministrijas izstrādātie grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 18.oktobra noteikumos Nr.772 “Noteikumi par biodegvielas kvalitātes prasībām, atbilstības novērtēšanu, tirgus uzraudzību un patērētāju informēšanas kārtību”.

Normatīvā akta izdošanas mērķis ir veicināt biodegvielas ražošanu un izmantošanu transportā. Noteikumu projekts paredz izpildīt Biodegvielas likumā ietvertās prasības. Noteikumu projektā iestrādātas kvalitātes prasības biodegvielai, biodegvielas maisījumiem ar fosilo degvielu, kā arī noteikta kārtība, kādā notiek minēto produktu atbilstības novērtēšana, kontrolējama biodegvielas ražošana un jaukšana ar fosilo degvielu, patērētāju informēšana un tirgus uzraudzība.

Grozījumos ir izstrādātas arī kvalitātes prasības, atbilstības novērtēšana, tirgus uzraudzība un patērētāju informēšanas kārtība attiecībā uz rapšu sēklu eļļu, kas ir nerafinēta vai rafinēta un kā degviela ir piemērota izmantošanai noteiktu veidu iekšdedzes, svinu nesaturošam benzīnam, kuram pievienots dehidratēts bioetanols un biogāzei.

Noteikumu projektam ir tieša ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu un sakārtošanu. Precizētas un vienkāršotas administratīvās procedūras, noteikti konkrēti biodegvielas kvalitātes rādītāji, lai nodrošinātu kvalitatīvu produktu patērētājiem. Papildu izmaksas degvielas tirgotājiem netiek paredzētas.

Ar attiecīgajiem grozījumiem MK noteikumos var iepazīties Ministru kabineta mājaslapā.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

FM: Par iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanas papildinātu kārtību

Valdība 24.jūlijā apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotus grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos par likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN)” normu piemērošanas kārtību.

Tā kā mainījušies likumā par IIN ietvertie nosacījumi par maksimālo no IIN atbrīvoto apdrošināšanas prēmiju maksājumu apjomu, ko darba devējs var veikt darba ņēmēja labā, ar grozījumiem tiks iestrādāts regulējums, lai noteiktu, kā attiecīgās summas aprēķina un izslēdz no apliekamā ienākuma.

FM izstrādātie grozījumi definē mācību braucienu kā došanos uz mācību konferencēm, semināriem, kas notiek citā apdzīvotā vietā ārpus izglītības iestādes. Jēdziens precizēts, lai skaidrotu kompensācijas, kas tiek izmaksātas Latvijas augstākās izglītības iestāžu pilna laika studējošajiem, lai atlīdzinātu mācību braucienu izdevumus.

Tāpat MK noteikumos papildināts veidlapas paraugs par personīgā īpašuma pārdošanu, veidlapā ietverot arī augoša meža izciršanu un tajā iegūtu kokmateriālu pārdošanu. Izmaiņas veidlapas paraugā izstrādātas saistībā ar 2006.gadā veiktajiem grozījumiem likumā par IIN. Noteikumos tiks ietverti arī citi tehniski un redakcionāli precizējumi.

 

FM: Par īpašumu pārņemšanu no Kultūras ministrijas

Finanšu ministrija (FM) ir sagatavojusi rīkojumu par vairāku Kultūras ministrijas valdījumā esošu nekustamo īpašumu nodošanu Finanšu ministrijai. 24.jūlijā rīkojums tika apstiprināts Ministru kabinetā (MK).

MK rīkojums izstrādāts, lai septiņus Kultūras ministrijas valdījumā esošos nekustamos īpašumus nodotu FM valdījumā. Saskaņā ar rīkojumu Finanšu ministrijai tiek nodoti šādi nekustamie īpašumi:

• Lielā Kalēju ielā 4, Cēsīs, kura lietotājs ir Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskola;

• Ziemeļu ielā 16, Cēsīs, kura lietotājs ir Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskola;

• Kandavas ielā 2A, Daugavpilī, kura lietotājs ir Daugavpils mūzikas vidusskola;

• Ausekļa ielā 11/15, Liepājā, kura lietotājs ir Emiļa Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskola;

• Bruņinieku ielā 57, Rīgā, kura lietotājs ir Latvijas Kultūras koledža;

• Lāčplēša ielā 55, Rīgā, kura lietotājs ir Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola;

• Ēveles ielā 2, Rīgā, kas tiek izmantots Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas dienesta viesnīcas vajadzībām.

Rīkojums paredz Finanšu ministrijai pārņemt šos nekustamos īpašumus un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tos ierakstīt zemesgrāmatā uz Finanšu ministrijas vārda. Šobrīd visi septiņi nekustamie īpašumi ir ierakstīti zemesgrāmatā uz valsts vārda Kultūras ministrijas vārdā.

 

FM: Par bioproduktu saturošas degvielas aprites kārtību

24.jūlijā Ministru kabinetā (MK) tika apstiprināti Finanšu ministrijas sagatavoti Ministru kabineta noteikumi par bioproduktu saturošas degvielas aprites un attiecīgā akcīzes nodokļa administrēšanas kārtību.

Pērn Saeima pieņēma grozījumus likumā par akcīzes nodokli, kas paredz piemērot samazinātu akcīzes nodokļa likmi naftas produktiem, kam akcīzes preču noliktavā Latvijā ir pievienots etilspirts, no rapšu sēklu eļļas iegūta biodīzeļdegviela vai rapšu sēklu eļļa.

Lai īstenotu šo tiesību normu, Finanšu ministrija ir izstrādājusi jaunus Ministru kabineta noteikumus.

Noteikumi paredzēs aprites un nodokļa administrēšanas kārtību:

• svinu nesaturošam benzīnam, tā aizstājējproduktiem un komponentiem, kuriem akcīzes preču noliktavā Latvijā  ir pievienots etilspirts, kas iegūts no lauksaimniecības izejvielām un ir dehidratēts (ar spirta saturu vismaz 99,5 tilpumprocenti), ar nosacījumu, ka absolūtā spirta saturs veido 5,0 tilpumprocentus no kopējā naftas produktu daudzuma;

• svinu nesaturošam benzīnam, tā aizstājējproduktiem un komponentiem, kuriem akcīzes preču noliktavā Latvijā ir pievienots etilspirts, kas iegūts no lauksaimniecības izejvielām un ir dehidratēts (ar spirta saturu vismaz 99,5 tilpumprocenti), ar nosacījumu, ka absolūtā spirta saturs veido 85,0 tilpumprocentus no kopējā naftas produktu daudzuma;

• dīzeļdegvielai (gāzeļļai), tās aizstājējproduktiem un komponentiem, kuriem akcīzes preču noliktavā Latvijā ir pievienota rapšu sēklu eļļa vai no rapšu sēklu eļļas iegūta biodīzeļdegviela – no 5 līdz 30 (neieskaitot) tilpumprocenti no kopējā naftas produktu daudzuma;

• dīzeļdegvielai (gāzeļļai), tās aizstājējproduktiem un komponentiem, kuriem akcīzes preču noliktavā Latvijā ir pievienota rapšu sēklu eļļa vai no rapšu sēklu eļļas iegūta biodīzeļdegviela – vismaz 30 tilpumprocenti no kopējā naftas produktu daudzuma;

• rapšu sēklu eļļai, kuru realizē vai izmanto par kurināmo vai degvielu, un biodīzeļdegvielai, kas pilnībā iegūta no rapšu sēklu eļļas.

Izstrādājot noteikumus, ir novērsta tiesību normu dublēšanās ar citiem akcīzes preču apriti reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem. MK noteikumi neparedz kvalitātes prasības iepriekš minētajiem produktiem, bet gan nosacījumus, lai varētu piemērot akcīzes nodokļa attiecīgu samazināto likmi minētajiem produktu veidiem. Kvalitātes prasības, atbilstības novērtēšanas un patērētāju informēšanas kārtība un citi aprites jautājumi biodegvielai un tās sajaukumam ar fosilo degvielu ir noteikti atsevišķos MK noteikumos.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

FM: Par iesniedzamo dokumentu skaita samazināšanu

24.jūlijā valdības sēdē apstiprināts Finanšu ministrijas sagatavotais Ministru kabineta instrukcijas projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 10.oktobra instrukcijā Nr.12 “Kārtība, kādā starpniekinstitūcija iesniedz Kohēzijas fonda projekta pārskatus vadošajai iestādei un maksājumu iestādei””.

Grozījumi Instrukcijā veikti pamatojoties uz Valsts kases sniegto atzinumu, ka starpniekinstitūcijas iesniegtie mēneša pārskati par Kohēzijas fonda un valsts budžeta līdzdalības maksājumiem Kohēzijas fonda projektos nav lietderīgi, jo tajos minētā informācija tiek iegūta arī saskaņā ar citos normatīvajos aktos noteikto.

Ministru kabineta noteikumu projekta īstenošanai nav nepieciešami papildu valsts budžeta līdzekļi.

Finanšu ministrijas ES fondu departamenta Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

IZM: Par priekšlikumiem izglītības pieejamības veicināšanai

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) kopā ar sadarbības partneriem, ņemot vērā esošo situāciju un valdībā iepriekš lemto, ir izstrādājusi priekšlikumus izglītības pieejamības veicināšanai. Noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 27.septembra noteikumos Nr.735 “Noteikumi par minimālo un maksimālo izglītojamo skaitu valsts un pašvaldību vispārējās izglītības iestādes klasēs, pirmsskolas izglītības iestādes grupās, speciālās izglītības iestādēs un sociālās un pedagoģiskās korekcijas klasēs”” 24.jūlijā Ministru kabineta sēdē apstiprināja.

Grozījumu izstrādes procesā piedalījās izglītības iestāžu speciālisti, Latvijas pilsētu un rajonu izglītības pārvalžu vadītāji un pirmsskolas darba organizatori, rūpīgi izpētīta esošā situācija. Grozījumu projekts saskaņots ar Latvijas Pašvaldību savienību, Bērnu un ģimenes lietu ministriju, Tieslietu ministriju un Finanšu ministriju.

Grozījumi paredz, ka, pamatojoties uz iepriekšējo gadu demogrāfisko situāciju valstī, skolēnu skaits vecumā no 7 līdz 14 gadiem skolās ir samazinājies, tāpēc minimālais skolēnu skaits vispārējās pamatizglītības programmas apguvei samazināts no 18 uz 15 izglītojamiem klasē republikas pilsētās un rajonu centros. Lai nodrošinātu izglītības kvalitāti, noteikts, ka, veidojot apvienotās klases, nedrīkst apvienot vairāk kā divas klases. Tāpat noteikts, ka, veidojot paralēlklases, izglītojamo skaits klasē nedrīkst būt mazāks par minimāli noteikto.

Grozījumos noteikts, ka gadījumos, kad ir nepieciešams ievērot starpvalstu līgumos noteiktās saistības, pašvaldības dibinātai izglītības iestādei ir tiesības neievērot minētajos noteikumos esošās prasības par minimālo un maksimālo bērnu skaitu klasēs (grupās), par to rakstiski informējot pašvaldības izglītības pārvaldi.

Šobrīd valstī pirmsskolas izglītības iestādēs tiek izglītoti 10 160 bērni vecumā līdz 3 gadiem, 2006.gada 20.septembrī rindā uz vietām pirmsskolas izglītības iestādēs bija 24 887 bērni, tajā skaitā vislielākais pieprasījums – 19 289 vietas – bija vecumā līdz 3 gadiem. 2007.gadā IZM ir apstiprinājusi 5 jaunu pirmsskolas izglītības iestāžu izveidošanu, 3 no tām dibinātas no jauna, 2 reorganizētas. 2006./07.mācību gadā IZM ir saskaņojusi bērnu skaita palielinājumu 22 grupās pirmsskolas izglītības iestādēs Latvijā.

Rūpējoties par pirmsskolas izglītības pieejamību, grozījumos paredzēts mainīt maksimālo bērnu skaitu pirmsskolas izglītības programmas apguvei vienā grupā. Vecumā līdz 2 gadiem no 12 uz 14, palielinot to par 2 bērniem grupā, savukārt vecumā no 2 līdz 3 gadiem no 12 uz 16 bērniem grupā, palielinot to par 4 bērniem. Minētās izmaiņas veiktas, lai aptuveni par 12% samazinātu rindas uz vietām pirmsskolas izglītības iestādēs.

Izglītības un zinātnes ministrija iebilst pret lielāku bērnu skaita palielinājumu pirmsskolas izglītības iestādēs, jo tādējādi pazemināsies izglītības kvalitāte, tāpat IZM akcentē, ka tiek turpināts darbs pie pirmsskolas pedagogu darba slodzes un samaksas sistēmas pilnveidošanas – nākotnē paredzot esošo 36 stundu vietā 30 stundu likmi. IZM uzsver, ka nepieciešams turpināt jaunu pirmsskolas izglītības iestāžu būvniecību, kā arī jāpilnveido esošo iestāžu infrastruktūra.

 

IZM: Par Latvijas Jūras akadēmijas Satversmi

24.jūlijā Ministru kabinets apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas pieteikto likumprojektu “Par Latvijas Jūras akadēmijas Satversmi”.

Latvijas Jūras akadēmijas (LJA) Satversme nosaka LJA darbības pamatvirzienus un uzdevumus, kā arī juridisko statusu – tiek noteikts: LJA tā ir atvasināta publiska persona. Satversme nosaka Latvijas Jūras akadēmijas personāla (akadēmiskā personāla, vispārējā personāla un studējošo) sastāvu un tiesības, pašpārvaldes un struktūrvienības, nosakot, ka tās pārstāvības un vadības institūcijas un galvenās lēmējinstitūcijas ir Satversmes sapulce, Senāts, rektors, Revīzijas komisija un Akadēmiskā šķīrējtiesa, kā arī nosaka to struktūru un kompetenci. Tāpat tiek noteikts arī Latvijas Jūras akadēmijas īpašums, finanses un saimnieciskā darbība, Satversmes pieņemšanas un grozījumu izdarīšanas kārtība, kā arī LJA reorganizācijas vai likvidācijas kārtība.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

IZM: Par Latvijas Universitātes rektoru

24.jūlijā Ministru kabinets apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas pieteikto MK rīkojuma projektu “Par Latvijas Universitātes rektora apstiprināšanu”.

Saskaņā ar Augstskolu likuma 17.panta otro daļu rektoru ievēlē augstskolas Satversmes sapulce uz pieciem gadiem, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Latvijas Universitātes (LU) Satversmes sapulce 2007.gada 16.maija sēdē par LU rektoru uz četriem gadiem ievēlēja profesoru Mārci Auziņu.

Ņemot vērā LU tradīciju, ka esošais rektors pabeidz akadēmisko gadu, izlaidumos izsniedz diplomus, bet jaunievēlētais rektors sāk savu darbu pirms jaunā akadēmiskā gada sākuma, LU lūdza apstiprināt Mārci Auziņu rektora amatā ar 2007.gada 1.augustu.

Saskaņā ar Augstskolu likuma 17.panta piekto daļu augstskolas ievēlēto rektoru pēc augstskolas dibinātāja ierosinājuma apstiprina Ministru kabinets.

 

IZM: Par Latvijas un Moldovas starpvaldību komisijas izveidi

24.jūlijā Ministru kabinets apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas pieteikto MK rīkojuma projektu “Par Latvijas Republikas pārstāvju grupu Latvijas Republikas un Moldovas Republikas starpvaldību komisijā izglītības, kultūras, jaunatnes un sporta jautājumos”.

2006.gada 7.septembrī Kišiņevā tika parakstīts Latvijas Republikas valdības un Moldovas Republikas valdības līgums par sadarbību izglītības, kultūras, jaunatnes un sporta jomā. Šis līgums ir svarīgākais divpusējo sadarbību regulējošais “jumta” līgums, kas aptver studentu, mācībspēku un zinātnieku apmaiņu, sadarbību Boloņas deklarācijas principu ieviešanas un Eiropas augstākās izglītības telpas veidošanas virzienā, apmaiņu izpildītājmākslas jomā, sadarbību kultūras pasākumu organizēšanā, sadarbību starp nevalstiskajām organizācijām, jauniešu organizācijām, sporta klubiem un nacionālajām sporta federācijām.

Lai nodrošinātu sekmīgu līguma īstenošanu, tā ietvaros tiks izveidota Latvijas un Moldovas starpvaldību komisija. Par komisijas 1.sēdes norises vietu un laiku vēl nav panākta vienošanās.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

LM: Par Sociālās integrācijas centra pakalpojumu klāstu

Labklājības ministrijas (LM) Sociālās integrācijas centrs (SIC) paplašinās sniegto pakalpojumu klāstu, jau šogad uzsākot jaunas akreditētas profesionālās izglītības programmas un sniedzot vairākus jauna veida pakalpojumus sociālajā rehabilitācijā.

SIC cilvēkiem būs pieejamas jauna veida modulārās apmācības, kā arī profesionālās pilnveides un tālākizglītības kursi. Tāpat atsevišķām klientu grupām, kuras saņem sociālo rehabilitāciju, būs iespēja saņemt papildu sociālo aprūpi un jaunus rehabilitācijas pakalpojumus, piemēram, hidroterapiju, termoterapiju un fizikālo terapiju.

Ņemot vērā, ka palielinājušies gan izdevumi, kas nepieciešami pakalpojumu nodrošināšanai, gan izmaksas personāla atalgošanai, komunālajiem un citiem maksājumiem, tiks pārskatītas iepriekš apstiprinātās cenas un noteikti jauni izcenojumi konkrētiem pakalpojumiem.

To paredz 24.jūlijā valdībā apstiprinātais LM izstrādātais MK noteikumu projekts par SIC pakalpojumu cenrādi.

Pašlaik SIC sniegto pakalpojumu cenrādi nosaka 2005.gada MK noteikumi Nr.860 par valsts aģentūras “Sociālās integrācijas centrs” sniegto publisko maksas pakalpojumu cenrādi.

SIC ir LM padotības iestāde, kas cilvēkiem ar invaliditāti piedāvā iegūt profesionālo un 1.līmeņa augstāko izglītību, nodrošina sociālo un profesionālo rehabilitāciju.

Pašlaik SIC piedāvā 15 izglītības un studiju programmas, kuru apguves ilgums, atkarībā no profesijas, ir no diviem līdz pat četriem gadiem. Šīs izglītības programmas var apgūt ne tikai cilvēki ar invaliditāti.

Lai uzlabotu invalīdu pieeju profesionālajai rehabilitācijai, šogad beigsies astoņu SIC reģionālo atbalsta punktu izveide visos Latvijas reģionos.

 

LM: Par Eiropas Kopienas direktīvas pārņemšanu

24.jūlijā valdība apstiprināja Labklājības ministrijas (LM) izstrādātos grozījumus likumā par Eiropas Kopienas komercsabiedrību un Eiropas Kopienas komercsabiedrību grupu darbinieku informēšanu un konsultēšanos ar šiem darbiniekiem.

Izstrādātais likumprojekts pārņem Eiropas Kopienas direktīvu par to, kā izveidot Eiropas Uzņēmumu padomi vai procedūru darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Kopienas mēroga uzņēmumos un Kopienas mēroga uzņēmumu grupās, saistībā ar Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos.

Tas nozīmē palielināt speciālās sarunu grupas locekļu skaitu atbilstoši tam, kā Eiropas Savienības dalībvalstu skaits ir palielinājies un nākotnē, iespējams, vēl tiks palielināts. Tādējādi likumprojekts nodrošinās speciālās sarunu grupas pilnvērtīgu darbību.

Tāpat grozījumi precizē likumā lietoto komercsabiedrību apzīmējumu. Turpmāk Eiropas Kopienas komercsabiedrības un Eiropas Kopienas komercsabiedrību grupas tiks dēvētas par ES mēroga komercsabiedrībām un Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupām.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

SM: Par nostāju par robežas šķērsošanas nodevas ieviešanu

Satiksmes ministrija kategoriski iebilst pret nodevas par robežas šķērsošanu ieviešanu un atbalsta tikai maksu par stāvlaukumu izmantošanu pēc tam, kad pie Latvijas un Krievijas robežas tie tiks izveidoti.  

“Domāju, ka būtu pilnīgi nepareizi likt kravas automašīnu vadītājiem maksāt kādu nodokli par to, ka viņiem četras dienas jāstāv rindā uz ceļa,” 24.jūlijā Ministru kabinetā notikušās diskusijas laikā uzsvēra satiksmes ministrs Ainārs Šlesers.

28.jūnijā Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Satiksmes ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par kravas transportlīdzekļu rindas organizēšanu pirms Terehovas un Grebņevas robežkontroles punktiem”, kurā iekļauta maksa par rindas organizēšanu uz robežas 12,00 Ls apjomā.

Jautājumā par maksas noteikšanu kravu autotransportam par stāvlaukumu izmantošanu ir saņemts arī Eiropas Komisijas atzinums, kurā tā principā neiebilst pret šāda veida maksājuma piemērošanu Latvijā.

24.jūlijā valdība uzklausīja Satiksmes ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par paveikto Latvijas un Krievijas robežšķērsošanas jautājumu risināšanā, kā arī kravu un tranzītpārvadājumu un loģistikas attīstībā.

Ministrija ir izveidojusi sarunu komisiju, kas sākusi sarunas ar iespējamajiem stāvlaukumu īpašniekiem, lai vienotos par pieņemamu kravas automašīnu stāvlaukumu nomas maksu.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

TM: Par valsts drošības iestāžu darbinieku pabalstiem

24.jūlijā Ministru kabinets akceptēja grozījumus Valsts drošības iestāžu likumā. Tos izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti saskaņā ar 2006.gada septembrī valdībā atbalstīto koncepciju “Valsts dienestā (civildienestā, tiesā, prokuratūrā, Valsts kontrolē, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs, Ieslodzījuma vietu pārvaldē) nodarbināto personu sociālo garantiju sistēma”.

Grozījumi izstrādāti, lai piesaistītu personas darba uzsākšanai un saglabāšanai valsts dienestā. Likumprojektā izveidots mehānisms, saskaņā ar kuru bērna piedzimšanas pabalsts nosakāms, ņemot vērā personas nostrādāto gadu skaitu valsts dienestā – civildienestā, tiesā, prokuratūrā, Valsts kontrolē, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs, Ieslodzījuma vietu pārvaldē un valsts drošības iestādēs, kā arī valsts aģentūrās.

Kā teikts likumprojekta anotācijā, valsts dienestā pastāv atšķirības sociālo garantiju apjomos un to saņemšanas kārtībā, tādēļ jānosaka līdzvērtīgas sociālās garantijas. Koncepcijā konstatēts, ka bērna piedzimšanas pabalsta izmaksa nav vienīgā risināmā problēma, jo līdzīga situācija risināma saistībā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi. Pēc grozījumu stāšanās spēkā valsts drošības iestādes amatpersona vai darbinieks varēs saņemt pabalstu mēneša amatalgas apmērā sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi. Tomēr, ja uz pabalstu pretendēs vairāki tādās valsts iestādēs strādājošie ģimenes locekļi, tad pabalstu varēs saņemt tikai viens no viņiem. Savukārt valsts drošības iestādē nodarbinātai personai, kurai noteikts pārbaudes termiņš, nebūs tiesību saņemt bērna piedzimšanas pabalstu pirms pārbaudes termiņa beigām.

Tiks paredzēta jauna kārtība bērna piedzimšanas pabalsta apmēra noteikšanai, proti, persona, kas valsts dienestā nostrādājusi mazāk par trijiem gadiem, saņems bērna piedzimšanas pabalstu triju mēnešalgu apmērā, ja persona būs nostrādājusi no trijiem līdz sešiem gadiem, tad – četru mēnešalgu apmērā, savukārt, ja darba stāžs būs vismaz seši gadi, tad – sešu mēnešalgu apmērā.

 

TM: Par Tiesu namu aģentūras dividendēs izmaksājamo peļņas daļu

24.jūlijā Ministru kabinets izdeva rīkojumu par valstij dividendēs izmaksājamo VAS “Tiesu namu aģentūra” (turpmāk – TNA) peļņas daļu. Rīkojuma projektu izstrādājuši Tieslietu ministrijas (TM) speciālisti.

Ar rīkojumu noteikts, ka TNA valstij dividendēs izmaksās peļņas daļu par 2006.gadu 10% jeb Ls 43 096 apmērā.

Kā teikts TM sagatavotajā paskaidrojuma rakstā, TNA komercdarbību 2006.gadā ir noslēgusi ar Ls 430 964 peļņu. Saskaņā ar kārtību, kādā tiek noteikta un ieskaitīta valsts budžetā iemaksājamā peļņas daļa un citi maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu, minimālā dividendēs izmaksājamā peļņas daļa ir 27% no kapitālsabiedrības tīrās peļņas. Līdz ar to TNA 2007.gadā Valsts kasē būtu jāieskaita Ls 116 360. Vienlaikus noteikumi paredz izņēmumu, ka pēc kapitāla daļu turētāja pamatota priekšlikuma valsts kontrolētajai kapitālsabiedrībai var noteikt atšķirīgu dividendēs izmaksājamo minimālo peļņas daļu, ja nepieciešams novērst draudus komercdarbības attīstībai un konkurētspējas saglabāšanai.

TNA galvenie uzdevumi ir tieslietu nozares prasībām atbilstoša nekustamā īpašuma apsaimniekošana, TM, tās padotībā esošo iestāžu un tiesu nodrošināšana ar to funkciju izpildei nepieciešamajām telpām, tiesu vienotās informācijas sistēmas izstrādes organizēšana un uzturēšana, kā arī tiesu nolēmumu indeksācija, sistematizācija un publiskošana.

2007.gadā TNA plānojusi īstenot vairākus remontu projektus un kapitālieguldījumus pārņemtajās un īpašumā esošajās tiesu ēkās. Ieplānota fasādes renovācija un logu nomaiņa Rīgas apgabaltiesas ēkā, projektēšanas darbi Ieslodzījumu vietu pārvaldes administratīvai ēkai, Madonas rajona tiesas, Gulbenes rajona tiesas un Jēkabpils rajona tiesas ēkām. Līdz 2007.gada 1.septembrim paredzēts pabeigt Administratīvās apgabaltiesas ēkas būvniecību.

Lai novērstu draudus TNA darbības attīstībai un konkurētspējas saglabāšanai un kapitālsabiedrība spētu nodrošināt tikpat strauju valsts politikas pasākumu ieviešanu tieslietu nozarē attiecībā uz tiesu, TM un tās padotībā esošo iestāžu nodrošināšanu ar tām nepieciešamām telpām, kā arī veiksmīgi turpināt esošo ēku remontu un būvniecības projektu attīstību 2007. un 2008.gadā, būtiski nepalielinot valsts iestāžu dotācijas, efektīvi būtu ieguldīt maksimālu peļņas daļu minēto pasākumu attīstības projektu realizācijai.

 

TM: Par “Latvijas Vēstneša” nenodošanu privatizācijai

24.jūlijā Ministru kabinets izdeva rīkojumu par atteikumu nodot privatizācijai valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vēstnesis” (LV). Rīkojuma projektu izstrādājuši Tieslietu ministrijas (TM) speciālisti.

Kā teikts TM sagatavotajā paskaidrojuma rakstā, privatizācijas ierosinājumu bija iesniegusi SIA “JS riska vadības grupa”, un valdībai, lemjot par attiecīgā valsts īpašuma iespējamu nodošanu privatizācijai, bija jāvērtē, vai šis valsts īpašums nepieciešams valsts pārvaldes funkciju vai komercdarbības veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma nosacījumiem.

VSIA “LV” pamatkapitāls ir Ls 500 000, un vienas kapitāla daļas nominālvērtība Ls 1. Savukārt valstij piederošo kapitāla daļu turētājs ir TM.

LV atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam veic komercdarbību nozarē, kurā pastāv dabiskais monopols, tādējādi nodrošinot sabiedrībai attiecīgā pakalpojuma pieejamību un augstāku kvalitātes standartu. LV pamatdarbība ir valsts oficiālā preses izdevuma “Latvijas Vēstnesis” izdošana, nodrošinot likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanu, kā arī citas oficiālās publikācijas. No publikācijas “Latvijas Vēstnesī” atkarīga likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu spēkā stāšanās, kā arī to izsludinātās redakcijas atbilstība attiecīgajā institūcijā pieņemtā akta oriģinālam.

Nododot LV privatizācijai, valsts oficiālā preses izdevuma “Latvijas Vēstnesis” izdošana un ar to saistītās funkcijas tiktu deleģētas privātai kapitālsabiedrībai. Šādā gadījumā valstij būtu jāveido paralēla rezerves publicēšanas sistēma, jo valsts zaudētu līdzšinējo kontroli pār kapitālsabiedrību un tās publicētās informācijas saturu. Jebkura oficiālās publikācijas neatbilstība oriģinālajam akta tekstam, piemēram, Saeimas pieņemtajam likumam, radītu neparedzamas tiesiskās un materiālās sekas.

LR Satversmes noteiktais, ka ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības, uzliek valstij par pienākumu nodrošināt, ka izsludinātie normatīvie akti ir brīvi pieejami katram sabiedrības loceklim. Tātad iespējas gūt ienākumus no valsts oficiālā preses izdevuma “Latvijas Vēstnesis” izdošanas tā tirdzniecības ceļā būtu pakļautas noteiktiem ierobežojumiem, jo tam jābūt pieejamam par samērīgu cenu katram sabiedrības loceklim. Līdz ar to būtu jāveido LV sniegto pakalpojumu cenu noteikšanas un regulēšanas mehānisms.

LV privatizācijas rezultātā tiktu apdraudētas sabiedrības intereses uz drošu pieeju uzticamam oficiālo publikāciju avotam. Vienlaikus būtu pārkāptas sabiedrības tiesības uz ekonomisku un racionālu valsts pārvaldi, jo nepieciešamo oficiālās publikācijas satura kontroles un ar to saistīto pakalpojumu cenu regulēšanas nodrošināšana prasītu valsts budžeta papildu izdevumus.

Ievērojot iepriekš minēto, valdība noraidīja SIA “JS Riska vadības grupa” privatizācijas ierosinājumu un pieņēma lēmumu par atteikumu nodot privatizācijai LV, lai nodrošinātu valsts pārvaldes funkcijas.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa