Ministru kabineta noteikumi Nr.502

Rīgā 2007.gada 17.jūlijā (prot. Nr.41 25.§)

Dārzeņu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi

Izdoti saskaņā ar Sēklu aprites likuma 2.panta 1.punkta “a” apakšpunktu

 

I. Vispārīgais jautājums

1. Noteikumi nosaka dārzeņu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības kārtību šo noteikumu 1.pielikumā minētajām dārzeņu sugām, kuras paredzētas lauksaimniecības produkcijas ražošanai.

II. Sēklu kategorijas

2. Sēklas iedala šādās kategorijās:

2.1. izlases sēklas (IS);

2.2. pirmsbāzes sēklas (PB);

2.3. bāzes sēklas (B);

2.4. sertificētas sēklas (C);

2.5. standartsēklas (ST).

3. Izlases sēklas (IS) ir neliels sēklu daudzums, kas nodrošina šķirnes īpašību saglabāšanu vairākās paaudzēs. Selekcionārs vai šķirnes uzturētājs šīs sēklas iegūst, ievērojot šķirnes uzturēšanas shēmu. Pēc selekcionāra vai šķirnes uzturētāja iniciatīvas var veikt izlases sēklu sertifikāciju, lai noteiktu to faktisko kvalitāti.

4. Pirmsbāzes sēklas (PB) ir sēklas, kas:

4.1. izaudzētas no izlases sēklām selekcionāra vai šķirnes uzturētāja uzraudzībā, ievērojot vispārpieņemto praksi šķirnes uzturēšanai;

4.2. paredzētas bāzes sēklu (B) un sertificētu sēklu (C) kategorijas sēklu ražošanai;

4.3. atbilst šajos noteikumos bāzes sēklām vai saskaņā ar speciālu norādi arī pirmsbāzes sēklām noteiktajām prasībām;

4.4. visā sēklu audzēšanas un sagatavošanas periodā ir Valsts augu aizsardzības dienesta kontrolē.

5. Bāzes sēklas (B) ir sēklas, kas:

5.1. iegūtas no pirmsbāzes sēklām vai tieši no izlases sēklām;

5.2. audzētas selekcionāra vai šķirnes uzturētāja uzraudzībā, ievērojot vispārpieņemto praksi šķirnes uzturēšanai;

5.3. paredzētas sertificētu sēklu (C) kategorijas sēklu ražošanai;

5.4. atbilst šajos noteikumos bāzes sēklām noteiktajām prasībām;

5.5. visā sēklu audzēšanas un sagatavošanas periodā ir Valsts augu aizsardzības dienesta kontrolē.

6. Sertificētas sēklas (C) ir sēklas, kas:

6.1. iegūtas tieši no bāzes sēklām (pēc selekcionāra vai šķirnes pārstāvja vēlmes, bet, ja nav selekcionāra, pēc šķirnes uzturētāja vēlmes, – arī no augstākas kategorijas sēklām);

6.2. paredzētas galvenokārt dārzeņu ražošanai;

6.3. atbilst šajos noteikumos sertificētām sēklām noteiktajām prasībām;

6.4. visā sēklu audzēšanas periodā ir Valsts augu aizsardzības dienesta kontrolē.

7. Standartsēklas (ST) ir sēklas, kas:

7.1. atbilst šajos noteikumos sertificētām sēklām noteiktajām šķirnes tīrības prasībām;

7.2. atbilst šajos noteikumos standartsēklām noteiktajām prasībām;

7.3. paredzētas galvenokārt dārzeņu ražošanai;

7.4. pakļautas Valsts augu aizsardzības dienesta pēcpārbaudei.

III. Sēklaudzēšanai noteiktās prasības

8. Katrs sēklaudzētājs var audzēt vienas vai vairāku sugu grupu, šķirņu un kategoriju sēklas, ja sēklaudzētājam ir atbilstoša materiāltehniskā bāze un iespējas nodrošināt, lai dažādu šķirņu vai kategoriju sēklas nesajauktos.

9. Šķirņu sēklaudzēšanas laukus izvieto tikai pēc piemērotiem vismaz divus gadus audzētiem priekšaugiem, nepieļaujot šķirnes tīrības pazemināšanos, slimību un kaitēkļu izplatīšanos. Siltumnīcā pieļaujama sēklaudzēšana vairākus gadus pēc kārtas, ja tiek veikta dezinfekcija un substrāta maiņa. Augu maiņu sēklaudzēšanas laukos pa gadiem un siltumnīcā veiktos pasākumus ieraksta lauku vēstures grāmatā.

10. Atklātā laukā minimālie attālumi starp atsevišķiem sēklaudzēšanas sējumiem un stādījumiem (turpmāk – sējumi), radniecīgiem kultūraugiem un savvaļas augiem ir noteikti šo noteikumu 2.pielikumā. Starp pašapputes sugu sējumiem un vienas pašapputes sugas dažādu šķirņu un kategoriju sējumiem minimālie attālumi nav mazāki par 0,5 m.

11. Minimālie attālumi neattiecas uz sējumiem, kuriem ir nodrošināta pilnīga aizsardzība pret jebkādu nevēlamu svešapputi, vai sējumiem, kuri ir atdalīti ar fizisku barjeru, kas nodrošina sēklu nesajaukšanos un aiztur slimību, īpaši vīrusu un kaitēkļu, izplatīšanos.

12. Sēklaudzēšanas laukos pieļaujamais inficēto un kaitēkļu invadēto augu skaits ir noteikts šo noteikumu 3.pielikumā. Sēklaudzēšanas laukos nav pieļaujama vējauzu (Avena fatua, Avena sterilis), Ludovika auzu (Avena ludoviciana) un augu karantīnas organismu klātbūtne.

13. Ja biešu (Beta vulgaris L.) sēklas paredzētas izplatīšanai atbilstošā aizsargājamā zonā, ievēro normatīvajos aktos augu karantīnas jomā noteiktās prasības.

14. Bioloģiskajos sēklaudzēšanas laukos inficētos un kaitēkļu invadētos augus novērtē atbilstoši pieļaujamajam augu skaitam, kas ir noteikts šo noteikumu 3.pielikumā, un ņemot vērā 4.pielikumā norādīto bioloģiskajos sēklaudzēšanas laukos pieļaujamo inficēto un kaitēkļu invadēto augu īpatsvaru.

15. Ja sēklaudzētājam pieder gan bioloģiskās lauksaimniecības saimnie­cība (vai tās daļa), gan saimniecība (vai tās daļa), kurā ražo konvencionālās dārzeņu sugu sēklas, bioloģiskās lauksaimniecības saim­niecībā iegūst tās pašas šķirnes sēklas, kādas iegūst konvencionālās lauksaimniecības saimniecībā (vai tās daļā), ja:

15.1. ir izpildītas Padomes 1991.gada 24.jūnija Regulas (EEK) Nr.2092/91 par lauksaimniecības produktu bioloģisku ražošanu un norādēm par to uz lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem (turpmāk – Padomes regula Nr.2092/91) prasības;

15.2. sēklaudzētājs kārtējā gadā ir iesniedzis normatīvajos aktos par bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības un kontroles kārtību noteiktajā kontroles institūcijā deklarāciju, kura ir minēta Padomes regulas Nr.2092/91 III pielikuma vispārīgo noteikumu 1. un 3.punktā.

16. Sēklaudzēšanas lauki atdalāmi no citiem sējumiem.

17. Sēklaudzētājs kārto lauku vēstures grāmatu, norādot lauku izvietojuma shēmu un informāciju par konkrētajā laukā lietoto sēklu, mēslojumu un augu aizsardzības līdzekļiem.

IV. Sēklaudzēšanas lauku apskate

18. Lai novērtētu sēklaudzēšanas lauku vispārīgo stāvokli, to atbilstību šo noteikumu III nodaļā noteiktajām prasībām un noteiktu šķirnes tīrību saskaņā ar šo noteikumu 5.pielikumu, veic lauku apskati.

19. Lauku apskati veic Valsts augu aizsardzības dienesta inspektori (turpmāk – inspektori).

20. Sēklaudzētājs katru gadu pirms sēklu audzēšanas uzsākšanas (viengadīgām kultūrām – ne vēlāk kā līdz 15.aprīlim, divgadīgām un daudzgadīgām kultūrām – ne vēlāk kā līdz 15.jūlijam) iesniedz Valsts augu aizsardzības dienestā sēklaudzēšanas lauku apskates iesniegumu (turpmāk – lauku apskates iesniegums) saskaņā ar šo noteikumu 6.pielikumu. Ja lauku apskates iesniegums tiek iesniegts pēc norādītā termiņa, tam pievieno rakstisku informāciju par termiņa neievērošanas iemesliem.

21. Inspektors, pieņemot lauku apskates iesniegumu:

21.1. pārbauda, vai lauku apskates iesniegumā ir norādīta visa šo noteikumu 6.pielikumā noteiktā informācija;

21.2. novērtē, vai pieteiktajai šķirnei drīkst veikt lauku apskati;

21.3. pārbauda, vai sēklaudzētājam ir reģistrēta licence par attiecīgas aizsargātās šķirnes izmantošanas tiesībām.

22. Pirms lauka apskates inspektors iepazīstas ar sēklu kvalitāti apliecinošiem dokumentiem un ierakstiem lauku vēstures grāmatā.

23. Ja lauku apskates iesniegumā nav norādīta visa šo noteikumu 6.pielikumā minētā informācija vai nav uzrādīti šo noteikumu 21.punktā minētie dokumenti, vai nav reģistrēta licence par attiecīgas aizsargātās šķirnes izmantošanas tiesībām, inspektors triju darbdienu laikā par to rakstiski informē sēklaudzētāju, norādot nepilnības un termiņu trūkumu novēršanai.

24. Izsētās sēklas kvalitāti apliecina:

24.1. Latvijā sertificētajai sēklai – sēklas materiāla iesaiņojuma etiķete ar norādi “Eiropas Savienības tiesību akti” (ja sēkla paredzēta tirdzniecībai) un sēklas sertifikāts;

24.2. izsētajai izlases sēklai, ko šķirnes uzturētājs izsējis turpmākai pavairošanai, – selekcionāra pilnvarojums un šķirnes uzturēšanas shēmas;

24.3. citā Eiropas Savienības dalībvalstī sertificētajai sēklai – sēklas materiāla iesaiņojuma etiķete ar norādi “Eiropas Savienības tiesību akti” un dokuments, kas apliecina iepirkto sēklu daudzumu.

25. Inspektors pieņem lēmumu atteikt lauku apskati un sējumu vai stādījumu atzīst par sēklaudzēšanai neizmantojamu jau pirms lauku apskates, par to triju darbdienu laikā rakstiski informējot sēklaudzētāju, ja:

25.1. norādītajā termiņā netiek novērsti šo noteikumu 23.punktā minētie trūkumi;

25.2. nav izsētās sēklas kvalitāti apliecinošo dokumentu vai tie neatbilst šo noteikumu 23.punkta nosacījumiem;

25.3. pārbaudot ierakstus lauku vēstures grāmatā, ir konstatēti šo noteikumu 9.punkta pārkāpumi vai neatbilstība lauku apskates iesniegumā norādītajai informācijai;

25.4. nav lauku vēstures grāmatas;

25.5. lauku apskates iesniegums iesniegts pēc šo noteikumu 20.punktā norādītā termiņa un augi sasnieguši tādas fenoloģiskās attīstības fāzes, kad vairs nav iespējams konstatēt šķirņu atšķirīgās morfoloģiskās pazīmes.

26. Lauka apskati veic vismaz reizi veģetācijas periodā tādā kultūraugu attīstības fāzē, kad vizuāli vislabāk saskatāmas šķirnes morfoloģiskās īpatnības un visprecīzāk iespējams noteikt šķirnes tīrību, kā arī konstatēt inficētos augus. Lauku apskates laiku un skaitu katrā konkrētā gadījumā nosaka inspektors. Inficēto vai invadēto augu īpatsvaru var vērtēt atsevišķā lauku apskates reizē.

27. Morfoloģisko atbilstību šķirnei nosaka:

27.1. gurķiem, kabačiem, cukini, patisoniem – kad 25 % augu izveidojušies pirmie sēklas augļi;

27.2. bietēm, burkāniem, kāļiem, pastinakiem, sakņu pētersīļiem un selerijām, sakņu cigoriņiem, rutkiem, rāceņiem, turnepšiem – sakņu saimnieciskajā gatavībā;

27.3. melnsaknēm – pirms sakne ir sasniegusi saimniecisko gatavību, bet jau redzamas šķirnei raksturīgās pazīmes;

27.4. galviņkāpostiem un virziņkāpostiem – kad galviņas sasniegušas šķirnei raksturīgu lielumu un blīvumu;

27.5. rožkāpostiem – kad augam saimniecisko gatavību ir sasniegušas ne mazāk kā 50 % galviņu;

27.6. lapu kāpostiem – pilnas lapu rozetes fāzē, pirms sāk dzeltēt apakšējās lapas;

27.7. kolrābjiem – kad stublāja bumbuļa diametrs sasniedzis šķirnei raksturīgo lielumu;

27.8. ķirbjiem, arbūziem, melonēm – bioloģiskajā gatavībā, kad parādās šķirnei raksturīgā krāsa un piebriedušas sēklas;

27.9. ziedkāpostiem un brokoļiem – kad ziedgalviņa pilnībā izveidojusies, bet vēl nav sākusi izirt, lauka apskati atkārtoti veic sēklinieku ziedēšanas sākumā;

27.10. zirņiem, pupiņām, pupām – ziedēšanas laikā un kad pirmās pākstis vai sēklas sasniegušas saimniecisko gatavību;

27.11. lapu pētersīļiem un selerijām, endīvijām, lapu salātiem, spinātiem, skābenēm – kad pilnīgi attīstījusies lapu rozete un atsevišķiem augiem sāk veidoties ziednesis;

27.12. dārza sīpoliem – sīpola pilnīgas izveidošanās fāzē (ārējo zvīņu un sakņu kakliņa iežūšanas sākumā);

27.13. rabarberiem, kātu selerijām, mangoldiem – kātu saimnieciskās gatavības fāzē;

27.14. tomātiem, paprikai, baklažāniem – kad vismaz 20 % augu ir gatavi pirmie augļi;

27.15. fenheļiem – saimnieciskajā gatavībā un pirms ziedēšanas;

27.16. Ķīnas (Pekinas) kāpostiem:

27.16.1. lapu šķirnēm – kad izveidojušās pilnas lapu rozetes;

27.16.2. galviņu šķirnēm – masveida galviņu izveidošanās fāzē un ziedēšanas laikā;

27.17. dillēm – saimnieciskā gatavībā un atkārtoti – centrālā čemura sēklu nobrūnēšanas stadijā;

27.18. redīsiem – masveida sakņu paresninājuma izveidošanās fāzē un ziedēšanas laikā.

28. Divgadīgajiem dārzeņiem lauka apskati veic divas reizes:

28.1. pirmo reizi – pirmajā veģetācijas gadā, kad augiem iespējams noteikt morfoloģisko atbilstību šķirnei;

28.2. otro reizi – otrajā veģetācijas gadā pirms ziedēšanas vai ziedēšanas fāzes pašā sākumā, kad nosaka telpiskās izolācijas ievērošanu un augu viendabību pēc morfoloģiskajām pazīmēm un novērtē faktisko sēklinieku stāvokli;

28.3. ja divgadīgo dārzeņu sēklas tiek iegūtas vienā gadā, šo noteikumu 28.1. un 28.2.apakšpunktā minētās lauka apskates veic vienā gadā.

29. Sākot lauka apskati, inspektors:

29.1. apejot laukam pa perimetru, ziedēšanas gadā pārbauda minimālos attālumus starp atsevišķu šķirņu sējumiem vai savvaļas augiem, ar kuriem var notikt svešappute (2.pielikums), un, ja nav ievērota telpiskās izolācijas josla, platības atzīst par sēklaudzēšanai neizmantojamām;

29.2. par šo noteikumu 29.1.apakšpunktā minētajām darbībām izdara attiecīgu ierakstu dārzeņu sēklaudzēšanas lauka apskates primāro datu tabulā un dārzeņu sēklaudzēšanas lauka apskates protokolā;

29.3. pārliecinās par šķirnes identitāti (atbilstību oficiālajam šķirnes morfoloģisko pazīmju aprakstam).

30. Lauku apskates laikā inspektors vispirms pārliecinās par sējumā esošas šķirnes identitāti (atbilstību oficiālajam šķirnes aprakstam). Ja šķirnes identitāte neatbilst pieteiktajam šķirnes nosaukumam, inspektors sējumu atzīst par sēklaudzēšanai neizmantojamu.

31. Analizējamais augu skaits sēklaudzēšanas sējumos vai stādījumos un augu skaits paraugā norādīts šo noteikumu 7.pielikumā.

32. Paraugu vietas nosaka vienmērīgos attālumos vienu no otra, ejot laukam pa diagonāli.

33. Ja, veicot lauka apskati vai izsēto sēklu dokumentu pārbaudi, konstatē šo noteikumu pārkāpumus vai sējuma neatbilstību vērtējamajai sēklu kategorijai, inspektors sēklu kategoriju samazina līdz atbilstošai kategorijai. Ja trūkumus iespējams novērst, pēc inspektora norādījumu izpildes lauka apskati veic atkārtoti, bet ne vēlāk kā piecas dienas pēc iepriekšējās lauka apskates.

34. Ja sējums neatbilst šo noteikumu 5.pielikumā noteiktajai šķirnes tīrībai un III nodaļā noteiktajām prasībām, inspektors sējumu atzīst par sēklaudzēšanai neizmantojamu.

35. Ja lauku apskatē konstatēts, ka sējums atbilst šo noteikumu prasībām, inspektors pieņem lēmumu par tā atbilstību attiecīgās kategorijas sēklu ieguvei.

36. Pēc pēdējās lauku apskates, pamatojoties uz lauku apskates rezultātiem, inspektors triju darbdienu laikā pieņem lēmumu par šķirnes sējumu atbilstību sēklu iegūšanai un sagatavo lauku apskates protokolu divos eksemplāros saskaņā ar šo noteikumu 8.pielikumu. Pirmo eksemplāru izsniedz sēklaudzētājam, otrais eksemplārs paliek Valsts augu aizsardzības dienestā.

37. Sēklaudzētājs inspektora lēmumu par lauku apskates rezultātiem saskaņā ar Sēklu aprites likuma 8.pantu var apstrīdēt triju darbdienu laikā administratīvo procesu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

V. Sēklu kvalitātes novērtēšana

38. Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā reģistrēta persona iesniedz Valsts augu aizsardzības dienestā vidējā sēklu parauga noņemšanas, analīžu veikšanas un etiķešu izgatavošanas iesniegumu saskaņā ar šo noteikumu 9.pielikumu.

39. Sēklu paraugus sertificēšanai un pēcpārbaudei noņem inspektors, kurš ir ieguvis Valsts augu aizsardzības dienesta sēklu paraugu noņēmēja kvalifikāciju vai Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) sēklu paraugu noņēmēja kvalifikāciju.

40. Inspektors sēklu kvalitātes novērtēšanai noņem paraugu no katras sagatavotās viendabīgas sēklu partijas.

41. Par partijas neviendabīgumu liecina:

41.1. dažādi sēklu partijas saiņojumi;

41.2. dažādi saiņojumu lielumi sēklu partijā;

41.3. dažādi marķējumi un etiķetes vai dažāda informācija etiķetēs;

41.4. dažādi zīmogojuma veidi;

41.5. dažādi sēklu apstrādes veidi;

41.6. sēklu vizuālās atšķirības;

41.7. dažādi piemaisījumu veidi.

42. Ja tiek konstatēta kāda no šo noteikumu 41.punktā minētajām partijas neviendabīguma pazīmēm, inspektors veic sēklu partijas neviendabīguma analīzi atbilstoši Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (turpmāk – ISTA) metodēm, lai noteiktu sēklu tīrību, dīgtspēju un citu augu sēklu saturu. Sēklu paraugus noņem tikai pēc neviendabīguma analīzes rezultātu saņemšanas.

43. Ja, veicot šo noteikumu 42.punktā minēto analīzi, tiek konstatēts, ka sēklu partija nav pietiekami viendabīga un neatbilst ISTA prasībām, sēklu partijas novērtēšanu atsaka.

44. No sēklu partijas, kuras masa nepārsniedz šo noteikumu 10.pielikuma 1.punktā norādīto daudzumu, noņem vidējo parau­gu, kas sastāv no trim daļām:

44.1. no parauga sēklu kvalitatīvo īpašību noteikšanai (minimālā masa norādīta šo noteikumu 10.pielikuma 1.punktā);

44.2. no parauga sēklu pēcpārbaudei (minimālā masa norādīta šo noteikumu 10.pielikuma 1.punktā);

44.3. no parauga sēklu mitruma un kaitēkļu invāzijas noteikšanai (minimālā masa norādīta šo noteikumu 10.pielikuma 2.punktā). Šo paraugu ievieto hermētiski noslēgtā iesaiņojumā.

45. Sēklu paraugus pēc kvalitātes rādītāju noteikšanas Valsts augu aizsardzības dienesta Nacionālajā sēklu kontroles laboratorijā (turpmāk – laboratorija) uzglabā vismaz gadu. Sēklu pēcpārbaudes parauga atlikušo daļu uzglabā, līdz pabeigta parauga novērtēšana.

46. Sēklu kvalitatīvie rādītāji noteikti šo noteikumu 11.pielikumā.

47. Ja pirmsbāzes kategorijas (PB) vai bāzes kategorijas (B) sēklu partijas sēklām analīzē noteiktā dīgtspēja neatbilst šo noteikumu 11.pielikumā noteiktajai minimālajai sēklu dīgtspējai, persona var iesniegt Valsts augu aizsardzības dienestā iesniegumu atļaujas saņemšanai uz laiku tirgot sēklas, kuras neatbilst minimālās dīgtspējas prasībām (turpmāk – iesniegums) (12.pielikums), pievienojot sēklu kvalitāti apliecinošā dokumenta kopiju.

48. Valsts augu aizsardzības dienests līdz 5.janvārim apkopo iesniegtos iesniegumus un informē Nacionālo augu šķirņu padomi, norādot pa sugām un šķirnēm kopējo iesniegumu skaitu, partiju skaitu, kopējo sēklu apjomu un konstatēto minimālo dīgtspēju.

49. Nacionālā augu šķirņu padome piecu darbdienu laikā pēc Valsts augu aizsardzības dienesta informācijas saņemšanas, izvērtējot attiecīgās šķirnes sēklas nodrošinājumu Latvijas tirgū, sniedz priekšlikumus par zemāko iespējamo dīgtspēju, ar kuru var atļaut uz laiku tirgot sēklas, kuras neatbilst minimālās dīgtspējas prasībām.

50. Valsts augu aizsardzības dienests, pamatojoties uz personas iesniegumu un Nacionālās augu šķirņu padomes sniegtajiem priekšlikumiem, pieņem lēmumu par atļaujas izsniegšanu vai atteikumu tirgot sēklas, kuras neatbilst minimālās dīgtspējas prasībām. Par pieņemto lēmumu triju darbdienu laikā paziņo personai.

51. Persona lēmumu par atteikumu izsniegt atļauju tirgot sēklas, kuras neatbilst minimālās dīgtspējas prasībām, var apstrīdēt vai pārsūdzēt administratīvo procesu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

52. Ja Valsts augu aizsardzības dienests ir pieņēmis lēmumu atļaut uz laiku tirgot sēklas, kuras neatbilst minimālās dīgtspējas prasībām, sēklu iesaiņojumus etiķetē ar speciālām etiķetēm, kurās norāda sēklu dīgtspēju, sēklu partijas numuru, kā arī tirgotāja vārdu, uzvārdu (juridiskai personai – nosaukumu) un adresi.

VI. Sēklu iesaiņošana

53. Sēklu saiņotājs iesaiņojuma materiālu izvēlas tā, lai tiktu saglabāta sēklu kvalitāte un masa un sēklas nesajauktos.

54. Dārzeņu sēklu partijas ir viendabīgas.

55. Sēklu partijas masa ir noteikta šo noteikumu 10.pielikumā. Noteikto maksimālo sēklu partijas masas lielumu nedrīkst pārsniegt vairāk kā par pieciem procentiem.

56. Ja sēklu partijas masa pārsniedz šo noteikumu 10.pielikumā noteikto lielumu vairāk nekā par pieciem procentiem, to sadala vairākās sēklu partijās atbilstoši sugai.

57. Sēklas var saiņot nelielos iesaiņojumos. Par nelieliem Eiropas Savienības iesaiņojumiem uzskata sēklu iesaiņojumus, kuros saiņo sertificētas sēklas, kuru masa nepārsniedz šo noteikumu 58.punktā norādīto.

58. Nelielos Eiropas Savienības iesai­ņojumos sēklu masa nepārsniedz:

58.1. pākšaugiem – 5 kg;

58.2. sīpoliem, lapu bietēm, galda bietēm, rāceņiem, turnepšiem, lielaugļu ķirbjiem, kabačiem, cukini, patisoniem, burkāniem, redīsiem, melnsaknēm, spinātiem, lapu kārvelēm, sparģeļiem, arbūziem un lauka salātiem – 500 g;

58.3. pārējiem dārzeņiem – 100 g.

59. Saiņotājs Valsts augu aizsardzības dienesta uzraudzībā veic šādas saiņošanas darbības:

59.1. sēklu iesaiņojumu (noslēgšanu) etiķetēšanu (izņemot nelielos Eiropas Savienības iesaiņojumus un standartsēklu iesaiņojumus);

59.2. atkārtotu etiķetēšanu vai atkārtotu pārsaiņošanu (izņemot standart­sēklu iesaiņojumus).

60. Sēklaudzētājs, sēklu sagatavotājs, saiņotājs, tirgotājs vai ievedējs sēklu partiju noliktavā novieto tā, lai jebkurai iesaiņojuma vienībai varētu brīvi piekļūt un noņemt paraugu.

VII. Sēklu iesaiņojuma etiķetēšana ar oficiālajām etiķetēm

61. Sēklu iesaiņojuma oficiālās etiķetes (turpmāk – oficiālās etiķetes) ir Valsts augu aizsardzības dienesta uzskaitē. Oficiālās etiķetes minimālais izmērs ir 110 x 67 milimetri. Tās krāsa noteikta šo noteikumu 13.pielikumā. Oficiālā etiķete var būt ar auklas caurumu, uzlīmējama vai piešujama.

62. Oficiālās etiķetes, ietverot šo noteikumu 14.pielikumā minēto informāciju, lieto šādiem sēklas materiālu iesaiņojumiem:

62.1. pirmsbāzes sēklām;

62.2. bāzes sēklām;

62.3. sertificētām sēklām (izņemot nelielus Eiropas Savienības iesaiņo­jumus);

62.4. sēklām, kas nav līdz galam sertificētas (saskaņā ar šo noteikumu 75.punktu).

63. Ja sēklas atbilst normatīvajos aktos augu karantīnas jomā noteiktajām īpašajām prasībām, augu pasi drīkst aizstāt ar etiķeti, ja tajā norādīts:

63.1. nosaukums “EK – Augu pase”;

63.2. apzīmējums “ZP”, ja sēklas paredzētas izplatīšanai aizsargājamā zonā.

64. Pēc sēklu saiņotāja pieprasījuma Valsts augu aizsardzības dienests nelieliem Eiropas Savienības sēklu iesaiņojumiem var izsniegt oficiālās etiķetes, piemērojot šo noteikumu VII nodaļas prasības.

65. Noslēdzot šo noteikumu 62.punktā minētos sēklu iesaiņojumus, tiem ārpusē piestiprina nelietotu oficiālo etiķeti, kurā norādītā informācija atbilst šo noteikumu 14.pielikumā noteiktajam saturam.

66. Ja netiek lietotas uzlīmējamas vai nenoplēšamas oficiālās etiķetes vai zīmogojums, iesaiņojumā ievieto dokumentu (14.pielikuma B daļa) oficiālās etiķetes krāsā. Dokumenta tipogrāfiskais noformējums atšķiras no oficiālās etiķetes, lai tos nevarētu sajaukt.

67. Ja lieto oficiālo etiķeti ar auklas caurumu, etiķetes piestiprinājumu aizzīmogo.

68. Sēklu iesaiņojumam oficiālo etiķeti piestiprina (pirmoreiz vai atkārtoti) tikai Valsts augu aizsardzības dienesta uzraudzībā.

69. Ja sēklas ir apstrādātas ar biopreparātiem, augu aizsardzības līdzekļiem vai ķimikālijām, to norāda oficiālajā etiķetē.

70. Ja dārzeņu šķirne ir ģenētiski modificēta, to norāda oficiālajā etiķetē, kā arī jebkurā citā sēklu kvalitāti apliecinošā dokumentā.

71. Ja sertifikācijas procesā noteiktā sēklu partijas kvalitāte neatbilst šo noteikumu prasībām un to nevar apliecināt ar sēklu sertifikātu, attiecīgās sēklu partijas oficiālās etiķetes likvidē Valsts augu aizsardzības dienesta uzraudzībā.

72. Ja oficiālās etiķetes pasūtītas un sēklu saiņotājam piegādātas pirms sēklu saiņošanas un sēklu parauga noņemšanas, inspektors pārliecinās par oficiālo etiķešu izlietojumu, pārbaudot saiņojumu lielumu un saiņojumu skaitu. Ja inspektors konstatē, ka:

72.1. sēklu partijas glabāšanas vietā ir mazāk iesaiņojuma vienību, nekā pasūtīts oficiālo etiķešu, inspektors nodrošina neizlietoto etiķešu iznīcināšanu un sastāda par to aktu;

72.2. vietā, kur glabājas etiķetētā sēklu partija, ir vairāk iesaiņojuma vienību, nekā pasūtīts oficiālo etiķešu, inspektors sēklu paraugu nenoņem, kamēr nav nodalītas liekās saiņojuma vienības.

73. Ja sēklu partija ir etiķetēta ar sēklu iesaiņojuma etiķetēm, bet, veicot atkārtotu sertifikācijas parauga kvalitātes noteikšanu pēc sertifikāta derīguma termiņa beigām vai pagarinot sertifikāta derīguma termiņu, tiek konstatēts, ka sēklu partijas kvalitāte neatbilst šo noteikumu prasībām, inspektors:

73.1. nekavējoties par to paziņo sēklu partijas īpašniekam un pārbauda sēklu partijas apriti;

73.2. nodrošina izlietoto etiķešu iznīcināšanu un sastāda par to aktu.

74. Ja etiķetēto sēklu partiju pārsaiņo cita lieluma iesaiņojuma vienībās vai veic sēklu partijas ķīmisko apstrādi, inspektors nodrošina etiķetētās partijas etiķešu iznīcināšanu un sastāda par to aktu.

75. Sēklas, kas nav līdz galam sertificētas, bet kas novāktas:

75.1. citā valstī un atbilst Sēklu aprites likuma prasībām, var līdz galam sertificēt Latvijā. Sēklas iesaiņo un etiķetē saskaņā ar Sēklu aprites likuma un šo noteikumu VI nodaļas un šīs nodaļas prasībām. Sēklu iesaiņojumiem piestiprina etiķeti un pievieno pavaddokumentu (15.pielikums);

75.2. Latvijā un ir paredzētas sertificēšanai citā valstī, iesaiņo Valsts augu aizsardzības dienesta uzraudzībā. Sēklas iesaiņo un etiķetē saskaņā ar Sēklu aprites likuma un šo noteikumu VI nodaļas un šīs nodaļas prasībām. Sēklu iesaiņojumiem piestiprina etiķeti un pievieno pavaddokumentu (15.pielikums);

75.3. Latvijā vienā lauksaimniecības uzņēmumā un paredzētas sertificē­šanai citā lauksaimniecības uzņēmumā Latvijā, ie­saiņo Valsts augu aizsardzības dienesta uzraudzībā. Sēklas iesaiņo un etiķetē saskaņā ar Sēklu aprites likuma un šo noteikumu VI un VII nodaļas prasībām. Sēklas iesaiņojumiem piestiprina etiķeti, kura paredzēta sēklām, kas nav līdz galam sertificētas.

76. Šo noteikumu 75.punktā noteiktās prasības par iesaiņošanu un etiķetēšanu neattiecas uz gadījumiem, par kuriem Valsts augu aizsardzības dienests vienojies ar citas valsts pilnvaroto iestādi.

VIII. Sēklu iesaiņojuma etiķetēšana ar saiņotāja etiķetēm

77. Saiņotāja (piegādātāja) etiķetes (turpmāk – saiņotāja etiķetes) lieto šādiem sēklas materiālu iesaiņojumiem:

77.1. nelieliem Eiropas Savienības ie­sai­ņojumiem;

77.2. standartsēklu (ST) iesaiņojumiem.

78. Neliela Eiropas Savienības iesaiņojuma etiķetē saiņotājs norāda šo noteikumu 14.pielikumā minēto informāciju.

79. Personas, kuras atbild par saiņotāja etiķešu piestiprināšanu standarta sēklām, kas paredzētas tirdzniecībai:

79.1. informē Valsts augu aizsardzības dienestu par savu darbību sākumu un beigām;

79.2. kārto uzskaiti par visām standarta sēklu partijām un glabā to vismaz trīs gadus;

79.3. ražotāji vismaz divus gadus glabā to šķirņu sēklu kontrolparaugus, kam uzturēšana nav vajadzīga;

79.4. ņem paraugus no katras tirdzniecībai paredzētas partijas un glabā tos vismaz divus gadus.

80. Šo noteikumu 79.2. un 79.4.apakš­punktā minēto darbību oficiālo uzraudzību izlases veidā veic Valsts augu aizsardzības dienests.

81. Saiņotājs, noslēdzot nelielus Eiropas Savienības sēklu iesaiņojumus, nodrošina, lai tos nevarētu atvērt, nebojājot plombējumu vai neatstājot redzamus bojājumus uz saiņotāja etiķetes vai iesaiņojuma.

82. Ja neliels Eiropas Savienības iesai­ņojums ir caurspīdīgs, attiecīgo saiņotāja etiķeti drīkst likt iesaiņojuma iekšpusē, ja to caur iesaiņojumu var izlasīt.

83. Nelielu Eiropas Savienības sēklu iesaiņojumu atkārtota etiķetēšana atļauta tikai Valsts augu aizsardzības dienesta uzraudzībā.

84. Saiņotājs sēklu uzskaites žurnālā norāda visu informāciju par nelielos Eiropas Savienības iesaiņojumos iekļautajām sēklu partijām, nodrošinot sēklu partiju izsekojamību un iespēju pārbaudīt sēklas materiāla identitāti.

85. Saiņotājs, lietojot savas etiķetes, ievēro šo noteikumu 81. un 82.punktā noteiktās prasības.

IX. Sēklu tirdzniecība

86. Sēklu tirdzniecība atļauta pēc tam, kad tās atzītas par pirmsbāzes (PB), bāzes (B) vai sertificētām (C) sēklām. Standartsēklas (ST) atļauts tirgot bez oficiālas atzīšanas.

87. Tirgo tikai saiņotas un viendabīgas sēklu partijas.

88. Sakņu cigoriņa sēklas tirgo tikai tad, ja tās atbilst pirmsbāzes (PB), bāzes (B) vai sertificētu (C) sēklu kategorijas prasībām.

89. Sēklu saiņotājs garantē sēklu kvalitāti. Ja pircējs sēklu iesaiņojumu maina, bojā vai iegādājas sēklas bez šiem noteikumiem atbilstoša sēklu sertifikāta un etiķetes, viņš zaudē tiesības izteikt pretenzijas pret sēklu tirgotāju.

90. Sertificētu sēklu (C) un standartsēklu (ST) kategorijas sēklas ar pazeminātu dīgtspēju tirgo atsevišķā stendā ar norādi “Sēklas ar pazeminātu dīgtspēju”. Šādos gadījumos uz katra iesaiņojuma vienības (arī sīkpaciņas) norāda sēklu faktisko dīgtspēju.

91. Ja nepietiekama sēklu daudzuma dēļ nav iespējams noņemt šo noteikumu 10.pielikumā noteikto sēklu paraugu sēklu dīgtspējas noteikšanai, sēklas novieto atsevišķā stendā vai vietā ar norādi “Sēklas ar iespējamu pazeminātu dīgtspēju”. Ar šādu norādi tiek apzīmēta katra attiecīgās partijas sēklu sīkpaciņa.

92. Ja saskaņā ar Sēklu aprites likuma 17.pantu vairāk nekā divus kilogramus sēklu ieved no valsts, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, etiķetē norāda sugu, šķirni, kategoriju, ražotājvalsti, sertificētājinstitūcijas nosaukumu, nosūtīšanas valsti, tirgotāju un daudzumu.

93. Uz tirdzniecībā esošajiem nelielajiem sēklu iesaiņojumiem sugas nosaukumu norāda latviešu valodā.

94. Valsts augu aizsardzības dienests kontrolē Latvijas tirgū ievestās sēklas saskaņā ar sēklu apriti regulējošo normatīvo aktu prasībām.

95. Pārtikas un veterinārā dienesta Sanitārā robežinspekcija kontrolē sēklu ievešanu Latvijā.

X. Sēklaudzētāju, sēklu sagatavotāju, saiņotāju un vairumtirgotāju reģistrācija

96. Valsts augu aizsardzības dienests reģistrē sēklaudzētājus, sēklu sagatavotājus, saiņotājus, ievedējus un tirgotājus, kā arī izsniedz sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrācijas apliecības.

97. Lai reģistrētos Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā (turpmāk – reģistrs), persona Valsts augu aizsardzības dienestā iesniedz iesniegumu personas iekļaušanai Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā (turpmāk – reģistrācijas iesniegums) saskaņā ar šo noteikumu 16.pielikumu un atkarībā no darbības veida pievieno šādus dokumentus:

97.1. sēklaudzētājs:

97.1.1. sēklaudzēšanai paredzētos lauku plānus, norādot platību (ha);

97.1.2. informāciju par lauku vēstures kārtošanu;

97.2. sēklu sagatavotājs un saiņotājs – materiāltehniskās bāzes aprakstu, norādot tās piederību. Sēklu maisījumu sagatavotājs pievieno arī informāciju par sēklu maisījumu sagatavošanas iekārtām, kuras nodrošina gatavā sēklu maisījuma viendabīgumu;

97.3. sēklu tirgotājs un ievedējs – informāciju par tirdzniecībai paredzēto sēklu izcelsmi, norādot sadarbības partnerus.

98. Ja persona visus šo noteikumu 97.punktā minētos dokumentus neiesniedz vai iesniegtā informācija ir nepilnīga, inspektors nosaka termiņu trūkumu novēršanai.

99. Valsts augu aizsardzības dienests:

99.1.  10 darbdienu laikā izvērtē reģistrācijas iesniegumu un tam pievienotos dokumentus un pieņem lēmumu par personas reģistrāciju reģistrā;

99.2. pēc lēmuma pieņemšanas piecu darbdienu laikā informē personu par pieņemto lēmumu un izsniedz Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistra reģistrācijas apliecību saskaņā ar šo noteikumu 17.pielikumu, ja lēmums ir pozitīvs;

99.3. katrai personai piešķir reģistrācijas kodu. Tā pirmās divas zīmes norāda personas adresi (rajona pasta indeksa pirmie divi cipari), pārējās zīmes – kārtas numuru;

99.4. pieņem lēmumu par reģistrācijas anulēšanu divu nedēļu laikā pēc personas rakstiska iesnieguma saņemšanas vai atkārtoti konstatējot šo noteikumu VII, VIII, X vai XI nodaļā noteikto prasību neievērošanu, ja par to ir sastādīts akts;

99.5. piecu darbdienu laikā paziņo personai lēmumu par reģistrācijas anulēšanu.

100. Persona lēmumu par reģistrāciju un reģistrācijas anulēšanu var apstrīdēt vai pārsūdzēt administratīvo procesu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

XI. Sēklu dokumentācija

101. Sēklu kvalitāti apliecinoši dokumenti ir:

101.1. Latvijā sertificētajai sēklai – sēklas materiāla iesaiņojuma etiķete ar norādi “Eiropas Savienības tiesību akti” (ja sēkla paredzēta tirdzniecībai) un sēklas sertifikāts;

101.2. citā Eiropas Savienības dalībvalstī sertificētajai sēklai – sēklas materiāla iesaiņojuma etiķete ar norādi “Eiropas Savienības tiesību akti” vai atbilstošs marķējums nelieliem un standartsēklu iesaiņojumiem.

102. Sēklu sertifikātu (18.pielikums), pamatojoties uz lauka apskates un sēklu parauga novērtēšanas rezultātiem, Valsts augu aizsardzības dienests izsniedz reģistrā reģistrētajām personām, ja visi sēklu partijas vidējā parauga novērtēšanas rezultāti atbilst attiecīgās sugas sēklu attiecīgajai kategorijai noteiktajām prasībām.

103. Pārskatu “Sēklu novērtēšanas rezultāti” (19.pielikums) izsniedz, ja sēklu kvalitāte neatbilst šo noteikumu prasībām (ja attiecīgajai sēklu kategorijai noteiktajām prasībām neatbilst kāds no sēklu partijas pilnajā novērtēšanā iegūtajiem rezultātiem), kā arī tad, ja novērtēti tikai atsevišķi rādītāji.

104. Sēklu sertifikātu vai pārskatu “Sēklu novērtēšanas rezultāti” izsniedz triju darbdienu laikā pēc tam, kad pabeigta sēklu parauga novērtēšana.

105. Valsts augu aizsardzības dienests pēc sēklaudzētāja, sēklu sagatavotāja vai saiņotāja rakstiska pieprasījuma izsniedz ISTA sertifikātu.

106. Sēklu sertifikāta derīguma termiņš no sēklu dīgtspējas analīzes pabeigšanas dienas ir šāds:

106.1. ķirbjaugiem – trīs gadi;

106.2. burkāniem, kāpostaugiem, pākš­augiem, redīsiem, rutkiem, salātiem un tomātiem – divi gadi;

106.3. pārējām dārzeņu sugām, kā arī sēklām, kuru sertifikāta derīguma termiņš tiek pagarināts, – viens gads;

106.4. sēklām, kas invadētas ar ērcēm vai citiem dzīviem kaitēkļiem, kuri bojā sēklas to uzglabāšanas laikā, – trīs mēneši.

107. Sēklu sertifikāta derīguma termiņš beidzas, ja sēklas pārsaiņo dažādu veidu saiņojumos vai sēklu partijas ķīmiski apstrādā, izņemot gadījumu, kad sēklu ķīmiska apstrāde ir nepārtraukta procesa sastāvdaļa.

108. Ja sēklu sertifikāta derīguma termiņu vēlas pagarināt, pirms sēklu sertifikāta derīguma termiņa beigām veic atkārtotu sēklu pārbaudi dīgtspējas un kaitēkļu invāzijas noteikšanai.

109. Ja līdz sēklu sertifikāta derīguma termiņa beigām atkārtotā analīzē noteiktais sēklu dīgtspējas rādītājs atbilst iepriekš noteiktās sēklu kategorijas prasībām, Valsts augu aizsardzības dienests sēklu sertifikāta derīguma termiņu pagarina līdz attiecīgajam šo noteikumu 106.punktā minētajam termiņam un izsniedz sēklu sertifikāta pielikumu (20.pielikums).

110. Reģistrā reģistrētā persona kārto sēklu uzskaites žurnālu. Žurnālā reģistrē visas attiecīgās sugas, šķirnes sēklu sagatavošanas operācijas un izmantošanas veidus, norādot katrā darbībā izmantoto sēklu daudzumu (kilogramos). Ierakstu pareizību ar parakstu apliecina sēklu īpašnieks vai tā pilnvarota persona. Komerciālos darījumos nepieciešama arī norāde par pircēju.

111. Sēklu tirgotājs, kurš tirgo Latvijā ražotu sēklu, sēklu kvalitāti apliecina ar sēklu sertifikāta kopiju, kurā ieraksta konkrētajam pircējam pārdotās sēklas daudzumu. Informāciju par izsniegtajām sertifikāta kopijām sēklu tirgotājs divas reizes gadā (pēc stāvokļa uz 1.jūniju un 1.novembri) iesniedz Valsts augu aizsardzības dienestā.

112. Sēklu tirgotājs, kas tirgo citās valstīs sertificēto sēklu, reizi gadā (pēc stāvokļa uz 1.jūliju) iesniedz Valsts augu aizsardzības dienestā informāciju par Latvijā ievestajām sēklu sugām un daudzumiem.

113. Ja pircējs ir iegādājies sēklas bez sēklu sertifikāta vai etiķetes vai arī nav ievērojis šajos noteikumos noteiktās sēklu uzglabāšanas vai saiņošanas prasības, pircējs zaudē tiesības izteikt pretenzijas sēklu tirgotājam.

114. Sēklu kvalitāti apliecinošo dokumentu kopijas katrā tirdzniecības vietā var aizstāt ar sarakstu, kuru izsniedz sēklu vairumtirgotājs. Minētajā sarakstā par katru konkrētajā tirdzniecības vietā esošo sēklu partiju iekļauj:

114.1. partijas numuru;

114.2. sugu, šķirni;

114.3. atbildīgās personas parakstu, kas apliecina, ka norādītā informācija ir patiesa.

XII. Sēklu pēcpārbaude

115. Lai pārliecinātos, vai sēklu pavairošanas procesā ir nodrošināta un saglabājusies šķirnes identitāte un tīrība, Valsts augu aizsardzības dienests organizē sēklu pēcpārbaudi.

116. Pēcpārbaudi veic Latvijā izaudzētām šādu kategoriju sēklām:

116.1. pirmsbāzes sēklām (PB) un bāzes sēklām (B);

116.2. izlases veidā – sertificētām sēklām (C) un standartsēklām (ST).

117. Ja pēcpārbaudē konstatēts, ka kāda no sēklu partijām neatbilst šķirnes identitātes vai šķirnes tīrības prasībām, Valsts augu aizsardzības dienests pieņem lēmumu par sēklu partijas turpmākas pavairošanas iespējām. Par pieņemto lēmumu Valsts augu aizsardzības dienests sēklaudzētājam, sēklu sagatavotājam, saiņotājam vai tirgotājam paziņo septiņu darbdienu laikā.

118. Persona lēmumu par sēklu partijas turpmākas pavairošanas iespējām var apstrīdēt vai pārsūdzēt administratīvo procesu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

119. Sēklu partiju pēcpārbaudes rezultāti ir pieejami elektroniski Valsts augu aizsardzības dienesta mājas lapā internetā.

XIII. Noslēguma jautājums

120. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2003.gada 14.oktobra noteikumus Nr.575 “Dārzeņu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi” (Latvijas Vēstnesis, 2003, 147.nr.).

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām:

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 2002.gada 13.jūnija Direktīvas 2002/55/EK par dārzeņu sēklu tirdzniecību;

2) Komisijas 2006.gada 5.decembra Direktīvas 2006/124/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 92/33/EEK par tirdzniecību ar dārzeņu pavairošanas un stādāmo materiālu, kas nav sēklas, un Padomes Direktīvu 2002/55/EK par dārzeņu sēklu tirdzniecību.

Ministru prezidenta vietā – aizsardzības ministrs A.Slakteris

Zemkopības ministra vietā – izglītības un zinātnes ministre B.Rivža

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2007.gada 28.jūliju.

 

1.pielikums

Ministru kabineta

2007.gada 17.jūlija noteikumiem Nr.502

Dārzeņu sugas

1. Allium cepa L. – Sīpoli.

2. Allium cepa Agregatum – Šalotes.

3. Allium fistulosum L. – Lielloku sīpoli.

4. Allium porrum L. – Puravi.

5. Allium sativum L. – Ķiploki.

6. Allium schoenoprasum L. – Maurloki.

7. Anthriscus cerefolium (L.) Hoffm. – Kārveles.

8. Apium graveolens L. – Selerijas.

9. Asparagus officinalis L. – Sparģeļi.

10. Beta vulgaris L. – Bietes.

11. Beta vulgaris L. – Lapu bietes (mangoldi).

12. Brassica oleracea L. – Kolrābji.

13. Brassica oleracea L. – Lapu kāposti.

14. Brassica oleracea L. convar. botrytis (L.) Alef. var. botrytis L. – Ziedkāposti.

15. Brassica oleracea L. – Brokoļi (sparģeļkāposti).

16. Brassica oleracea L. – Baltie galviņkāposti.

17. Brassica oleracea L. – Sarkanie galviņkāposti.

18. Brassica oleracea L. – Savojas kāposti (virziņkāposti).

19. Brassica oleracea L. – Briseles kāposti (rožkāposti).

20. Brassica rapa L. – Ķīnas kāposti (Pekinas kāposti).

21. Brassica rapa L. – Rāceņi.

22. Brassica napus L. var. rapifera – Galda kāļi.

23. Capsicum annuum L. – Paprika.

24. Cichorium endivia L. – Endīvijas.

25. Cichorium intybus L. – Vitlufa cigoriņi.

26. Cichorium intybus L. – Sakņu cigoriņi.

27. Cichorium intybus L. – Lapu cigoriņi.

28. Citrullus lanatus (Thunb.) Matsum. et Nakai – Arbūzi.

29. Cucumis melo L. – Melones.

30. Cucumis sativus L. – Gurķi.

31. Cucurbita maxima Duch. – Lielaugļu ķirbji.

32. Cucurbita pepo L. – Kabači, cukini, patisoni.

33. Cynara cardunculus L. – Lapu artišoki.

34. Daucus carota L. – Burkāni.

35. Foeniculum vulgare Mill. – Fenheļi.

36. Lactuca sativa L. – Dārza salāti.

37. Lycopersicon esculentum Mill. – Tomāti.

38. Petroselinum sp (Mill.) Nyman ex A. W. Hill – Pētersīļi.

39. Phaseolus coccineus L. – Daudzziedu pupiņas.

40. Phaseolus vulgaris L. – Pupiņas.

41. Pisum sativum L. (partim) – Zirņi, izņemot sējas zirņus.

42. Raphanus sativus L. – Redīsi.

43. Raphanus sativus L. – Rutki.

44. Rheum rhabarbarum L. – Rabarberi.

45. Scorzonera hispanica L. – Melnsaknes (skorcionēra).

46. Solanum melongena L. – Baklažāni.

47. Spinacia oleracea L. – Dārza spināti.

48. Valerianella locusta L. Laterr. – Lauka salāti, salātu baldriņi.

49. Vicia faba L. (partim) – Dārza pupas (cūku pupas).

50. Zea mays L. (partim) – Cukurkukurūza, uzplīstošā kukurūza.

Zemkopības ministra vietā – izglītības un zinātnes ministre B.Rivža

 

2.pielikums

Ministru kabineta

2007.gada 17.jūlija noteikumiem Nr.502

Minimālais attālums (metros) starp atsevišķiem sēklaudzēšanas sējumiem radniecīgiem kultūraugiem un savvaļas augiem

Nr. p.k.	Sējumi	Minimālais attālums (m)
		bāzes sēklām	sertificētām sēklām
1.	Galda biešu šķirņu sējumiem:
1.1.	no citiem Beta ģints putekšņu avotiem	1000	1000
1.2.	no citām tās pašas apakšsugas šķirņu grupām	1000	600
1.3.	no citām tās pašas apakšsugas šķirņu grupas šķirnēm	600	300
2.	Sakņu cigoriņu sējumiem:
2.1.	no citas tās pašas ģints vai sugas apakšsugas	1000	1000
2.2.	no citām sakņu cigoriņu šķirnēm	600	300
3.	Kāpostaugu (Brassica) sugu šķirņu sējumiem:
3.1.	no citām kāpostaugu sugām un citām tās pašas sugas šķirnēm	1000	600
3.2.	no citiem svešapputes augiem, kas viegli saziedas ar kāpostaugu sugas augiem*	500	300
4.	Pārējiem svešapputes dārzeņu sugu šķirņu sējumiem no citiem svešapputes augiem, kas izraisa šķirnes izviršanu un savstarpēju saziedēšanos vienas sugu grupas* robežās	500	300
5.	Pārējiem svešapputes dārzeņu sugu šķirņu sējumiem no citiem svešapputes augiem, kas viegli saziedas ar citu sugu šķirnēm	300	100

* Piezīmes.

1. Pie vienas sugu grupas pieder:

1.1. galda kāļi un lopbarības kāļi;

1.2. galda bietes, mangolds, lopbarības bietes un cukurbietes;

1.3. kāpostaugi – galviņkāposti (baltie un sarkanie), kolrābji, lapu kāposti, ziedkāposti, brokoļi, rožkāposti un virziņkāposti;

1.4. rapši, rāceņi, redīsi, turnepši, rutki.

2. Pie viegli saziedošos sugu grupām pieder:

2.1. galda bietes, mangolds, lopbarības bietes un cukurbietes;

2.2. galviņkāposti (baltie un sarkanie), kolrābji, lapu kāposti, ziedkāposti, brokoļi, rožkāposti un virziņkāposti;

2.3. Pekinas kāposti, Ķīnas kāposti, kāļi – galda un lopbarības, rapši, rāceņi, turnepši, ripši, zvērenes;

2.4. redīsi, rutki, pērkones;

2.5. kabači, ķirbji, patisoni;

2.6. burkāni – galda, lopbarības un savvaļas;

2.7. skābenes – dārza un savvaļas.

3. Galda biešu šķirņu grupu raksturojums

Nr. p.k.	Saknes garengriezums	Saknes mīkstuma krāsa
3.1.	šauri eliptisks vai eliptisks	sarkana vai purpura
3.2.	apaļš vai plati eliptisks	balta
3.3.	apaļš vai plati eliptisks	dzeltena
3.4.	apaļš vai plati eliptisks	sarkana vai purpura
3.5.	šauri iegarens	sarkana vai purpura
3.6.	šauri trīsstūrains	sarkana vai purpura

4. Lapu biešu šķirņu grupu raksturojums:

4.1. balts lapas kāts un gaiši zaļa lapas plātne bez antociāna krāsojuma;

4.2. balts lapas kāts un zaļa vai tumši zaļa lapas plātne bez antociāna krāsojuma;

4.3. zaļš lapas kāts un zaļa vai tumši zaļa lapas plātne bez antociāna krāsojuma;

4.4. sārts lapas kāts un zaļa vai tumši zaļa lapas plātne;

4.5. sarkans lapas kāts un lapas plātne ar antociāna krāsojumu.

5. Ja biešu šķirne ģenētiski ir viensēklas, daudzsēklu šķirnes attiecina uz citu šķirņu grupu.

Zemkopības ministra vietā – izglītības un zinātnes ministre B.Rivža

 

3.pielikums

Ministru kabineta

2007.gada 17.jūlija noteikumiem Nr.502

Sēklaudzēšanas laukos pieļaujamais inficēto un kaitēkļu invadēto augu skaits

Nr. p.k.	Kultūraugs	Slimo augu skaits ne vairāk kā (%)
		bāzes sēklas	sertificētas sēklas
1.	Kāpostaugi (galviņkāposti, lapu kāposti, Pekinas kāposti, rožkāposti, brokoļi, virziņkāposti, ziedkāposti, kolrābji):
1.1.	vadaudu bakterioze (ier. Xanthomonas campestris)	0	5
1.2.	sausā puve (ier. Phoma lingam)	5	10
2.	Ķirbjaugi (gurķi, lielaugļu ķirbji, kabači):
2.1.	brūnā lapu plankumainība (kraupis) (ier. Cladosporium cucumerinum)	0	5
2.2.	baltā puve (ier. Sclerotinia sclerotiorum)	0	5
2.3.	bakteriālā vīte (ier. Erwinia tracheiphila)	0	0
2.4.	ķirbjaugu vīte (ier. Fusarium oxysporum)	0	0
2.5.	gurķu bakteriālā plankumainība (ier. Pseudomonas syringae)	5	10
3.	Galda bietes, lapu bietes:
3.1.	sakņu bakteriālie augoņi (ier. Xanthomonas beticola)	5	10
3.2.	sausā puve (ier. Phoma betae)	5	10
4.	Dārza pupas, daudzziedu pupiņas, dārza pupiņas, zirņi – zirņu un pupu iedegas (ier. Ascohyta pisi, Ascohyta fabae)	15	25
4.1.	zirņu sēklgrauzis (Bruchus pisorum L.)	5	10
5.	Daudzziedu pupiņas, dārza pupiņas – pupiņu iedegas (ier. Colletotrichum lindemuthianum)	10	20
5.1.	pupiņu bakteriālās iedegas (ier. Xanthomonas campestris pv. phaseoli)	0	0
6.	Tomāti:
6.1.	tomātu bakteriālais vēzis (ier. Clavibacter michiganensis ssp. Michiganensis, sin. Corynebacterium michiganense)	0	0
6.2.	bakteriālā plankumainība (ier. Xanthomonas vesicatoria, sin. Xanthomonas campestris pv. vesicatoria)	0	0
6.3.	tomātu melnplankumainība (ier. Didymella lycopersici)	0	0
6.4.	virālā pepino mozaīka – Pepino Mosaic Virus (PepMV)	0	0

Zemkopības ministra vietā – izglītības un zinātnes ministre B.Rivža

 

4.pielikums

Ministru kabineta

2007.gada 17.jūlija noteikumiem Nr.502

Bioloģiskajos sēklaudzēšanas laukos pieļaujamais inficēto un kaitēkļu invadēto augu īpatsvars

Nr. p.k.	Slimības un to ierosinātāji	Pieļaujamais slimību bojāto augu īpatsvars (%)
1.	Kāpostaugi:
1.1.	sausplankumainība Alternaria brassicae	20
1.2.	neīstā miltrasa Peronospora brassicae	15
2.	Tomāti – visas vīrusslimības	0
3.	Ķirbjaugi – ķirbjaugu iedegas Colletotrichum lagenarium:
3.1.	laistāmās platībās	10
3.2.	nelaistāmās platībās	20
4.	Burkāni:
4.1.	sausā puve Phoma rostrupii	10
4.2.	čemurziežu melnā puve Alternaria radicina	10
4.3.	bakteriālā puve Xanthomonas campestris spp. carotae	15
5.	Bietes, mangolds – neīstā miltrasa Peronospora schachtii	15
6.	Pākšaugi:
6.1.	zirņu un pupu iedegas (ier. Ascohyta pisi, Ascohyta fabae)	25
6.2.	pupiņu iedegas (ier. Colletotrichum lindemuthianum)	25
6.3.	sēklgrauzis (Bruchus sp.)	15

Zemkopības ministra vietā – izglītības un zinātnes ministre B.Rivža

 

5.pielikums

Ministru kabineta

2007.gada 17.jūlija noteikumiem Nr.502

Prasības šķirnes tīrībai

Nr. p.k.	Kultūraugs	Minimālā šķirnes tīrība (%)
		bāzes sēklas	sertificētas sēklas
1.	Galda bietes, lapu bietes	99	98
2.	Galviņkāposti (baltie un sarkanie), rožkāposti, lapu kāposti, Pekinas kāposti, ziedkāposti, brokoļi, virziņkāposti, kāļi, kolrābji, redīsi, burkāni, sakņu un lapu cigoriņi, puravi, sīpoli, tomāti, paprika	99,5	98
3.	Gurķi, dārza pupas, daudzziedu pupiņas, dārza pupiņas, zirņi, dārza salāti, endīvijas, melnsaknes, rāceņi	99,5	99
4.	Lielaugļu ķirbji, kabači, cukini, patisoni	99,5	95
5.	Dārza pētersīļi, selerijas	99,5	97
6.	Spināti, rutki, turnepši	99	97

Zemkopības ministra vietā – izglītības un zinātnes ministre B.Rivža

 

6.pielikums

Ministru kabineta

2007.gada 17.jūlija noteikumiem Nr.502

Sēklaudzēšanas lauku apskates iesnieguma saturs

1. Atbildīgā institūcija.

2. Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā reģistrētās personas nosaukums, adrese, tālruņa numurs un reģistrācijas kods.

3. Informācija par izsēto sēklas materiālu:

3.1. suga;

3.2. šķirne;

3.3. izsētās sēklas kategorija;

3.4. aizsargātai šķirnei – licences līguma numurs un derīguma termiņš;

3.5. izsētās sēklas daudzums (kg).

4. Informācija par sēklaudzēšanas lauku:

4.1. lauka nosaukums vai numurs;

4.2. lauka platība.

5. Sēklu izcelsmi apliecinošs dokuments (dokumenta nosaukums, numurs, izsniegšanas datums, sēklu partijas numurs).

6. Sēšanas vai stādīšanas datums un gads.

7. Informācija par priekšaugiem vai substrāta maiņu.

8. Iesniegšanas datums, iesniedzēja paraksts.

Zemkopības ministra vietā – izglītības un zinātnes ministre B.Rivža

 

7.pielikums

Ministru kabineta

2007.gada 17.jūlija noteikumiem Nr.502

Analizējamais augu skaits sēklaudzēšanas sējumos un augu skaits paraugā

Apskatāmā platība, ha	Paraugu skaits			Augu skaits paraugā (gab.)
	pākšaugi	ķirbjaugi	citi dārzeņi
līdz 0,1	10	10	10	20
līdz 0,5	8	8	10	25
0,51 – 1	8	8	10	25
1,01 – 5	6	4	10	50
5,01 – 10	8	4	14	50
10,01 – 20	10	4	20	50
> 20	uz katriem nākamajiem 10 ha papildus noņem 10 paraugus			50

Zemkopības ministra vietā – izglītības un zinātnes ministre B.Rivža

 

8.pielikums

Ministru kabineta

2007.gada 17.jūlija noteikumiem Nr.502

Dārzeņu sēklaudzēšanas lauku apskates protokola saturs

1. Atbildīgā institūcija.

2. Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā reģistrētās personas nosaukums, adrese, reģistrācijas kods.

3. Informācija par izsēto sēklas materiālu:

3.1. suga;

3.2. šķirne;

3.3. izsētās sēklas kategorija;

3.4. partijas numurs.

4. Izsētās sēklas dokumenti (numurs, datums, izdevējiestāde).

5. Informācija par sēklaudzēšanas lauku:

5.1. nosaukums vai numurs;

5.2. platība (ha vai m²);

5.3. priekšaugi vai substrāta maiņa.

6. Informācija par citām šīs sugas šķirnēm saimniecībā (ir vai nav; ja ir, norādīt, kādas).

7. Informācija par lauku apskates rezultātiem:

7.1. minimālie attālumi starp sējumiem vai stādījumiem (ievēroti vai nav ievēroti);

7.2. šķirnes identitāte (atbilst vai neatbilst);

7.3. sējuma vai stādījuma vispārējais stāvoklis;

7.4. nezāļainība (liela, vidēja vai maza), nezāles;

7.5. kaitēkļi;

7.6. šķirnei neatbilstošo augu skaits;

7.7. slimības;

7.8. sējuma vai stādījuma atbilstība prasībām.

8. Lēmums par lauku apskates rezultātiem.

9. Protokola izsniegšanas datums, dienesta inspektora paraksts un numurs.

Zemkopības ministra vietā – izglītības un zinātnes ministre B.Rivža

 

9.pielikums

Ministru kabineta

2007.gada 17.jūlija noteikumiem Nr.502

Vidējā sēklu parauga noņemšanas, analīžu veikšanas un etiķešu izgatavošanas iesnieguma saturs

1. Atbildīgā institūcija.

2. Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā reģistrētās personas nosau­kums, adrese, tālruņa numurs un reģistrācijas kods.

3. Informācija par sēklas materiālu:

3.1. suga;

3.2. šķirne;

3.3. kategorija;

3.4. ražas gads;

3.5. sēklu masa (kg).

4. Informācija par iesaiņošanas un uzglabāšanas apstākļiem:

4.1. iesaiņojuma veids;

4.2. iesaiņojuma lielums;

4.3. iesaiņojuma vienību skaits sēklu partijā;

4.4. glabāšanas vieta;

4.5. glabāšanas veids.

5. Sēklu izcelsmi apliecinošs dokuments (nosaukums, numurs, izdevēj­iestāde, izdošanas datums).

6. Informācija par ķīmisko apstrādi.

7. Parauga ņemšanas mērķis.

8. Nepieciešamās sēklu kvalitātes analīzes.

9. Nepieciešamo oficiālo etiķešu skaits un veids.

10. Personas paraksts, iesniegšanas datums.

Zemkopības ministra vietā – izglītības un zinātnes ministre B.Rivža

 

10.pielikums

Ministru kabineta

2007.gada 17.jūlija noteikumiem Nr.502

Sēklu partijas un parauga masas lielums

1. Sēklu partijas maksimālais masas lielums un sēklu parauga minimālais masas lielums ir šāds:

1	2	3	4	5
Nr. p.k.	Kultūraugs		Sēklu partijas maksimālais lielums (t)	Sēklu parauga minimālais lielums (g)
	latviskais nosaukums	latīniskais nosaukums
1	2	3	4	5
1.	Sīpoli	Allium cepa L.	10	25
2.	Šalotes-Agregatum grupa	Allium cepa Agregatum	10	15
3.	Lielloku sīpoli	Allium fistulosum	10	15
4.	Puravi	Allium porrum L.	10	20
5.	Ķiploki	Allium sativum	10	20
6.	Maurloki	Allium schoenoprasum L.	10	15
7.	Kārveles	Anthriscus cerefolium (L.) Hoffm.	10	20
8.	Selerijas	Apium graveolens L.	10	5
9.	Sparģeļi	Asparagus officinalis L.	10	100
10.	Bietes	Beta vulgaris L.	20	100
11.	Lapu bietes (mangoldi)	Beta vulgaris L.	20	100
12.	Kolrābji	Brassica oleracea L.	10	25
13.	Lapu kāposti	Brassica oleracea L.	10	25
14.	Ziedkāposti	Brassica oleracea L. convar. botrytis (L.) Alef. var. botrytis L.	10	25
15.	Brokoļi	Brassica oleracea L.	10	25
16.	Baltie galviņkāposti	Brassica oleracea L.	10	25
17.	Sarkanie galviņkāposti	Brassica oleracea L.	10	25
18.	Virziņkāposti	Brassica oleracea L.	10	25
19.	Rožkāposti	Brassica oleracea L.	10	25
20.	Ķīnas kāposti (Pekinas kāposti)	Brassica rapa L.	10	20
21.	Rāceņi	Brassica rapa	10	20
22.	Galda kāļi	Brassica napus L. var. rapifera	10	100
23.	Paprika	Capsicum annuum L.	10	40
24.	Endīvijas	Cichorium endivia L.	10	15
25.	Vitlufa cigoriņi	Cichorium intybus L.	10	50
26.	Sakņu cigoriņi	Cichorium intybus L.	10	50
27.	Lapu cigoriņi	Cichorium intybus L.	10	15
28.	Arbūzi	Citrullus lanatus (Thunb.) Matsum.et Nakai	20	250
29.	Melones	Cucumis melo L.	10	100
30.	Gurķi	Cucumis sativus L.	20	25
31.	Lielaugļu ķirbji	Cucurbita maxima Duchesne.	20	250
32.	Kabači, cukini, patisoni	Cucurbita pepo L.	20	150
33.	Lapu artišoki	Cynara cardunculus L.	10	50
34.	Burkāni	Daucus carota L.	10	10
35.	Fenheļi	Foeniculum vulgare Mill.	10	25
36.	Dārza salāti	Lactuca sativa L.	10	10
37.	Tomāti	Lycopersicon esculentum Mill.	10	20
38.	Pētersīļi	Petroselinum crispum (Mill.) Nyman ex A. W. Hill	10	10
39.	Daudzziedu pupiņas	Phaseolus coccineus L.	25	1000
40.	Pupiņas	Phaseolus vulgaris L.	25	700
41.	Zirņi	Pisum sativum L. (partim)	25	500
42.	Redīsi	Raphanus sativus L.	10	50
43.	Rutki	Raphanus sativus L.	10	50
44.	Rabarberi	Rheum rhabarbarum L	10	135
45.	Melnsaknes	Scorzonera hispanica L.	10	30
46.	Baklažāni	Solanum melongena L.	10	20
47.	Dārza spināti	Spinacia oleracea L.	10	75
48.	Lauka salāti, salātu baldriņi	Valerianella locusta (L.) Laterr.	10	10
49.	Dārza pupas	Vicia faba L. (partim)	25	1000
50.	Cukurkukurūza, uzplīstošā kukurūza	Zea mays L (partim)	20	1000

2. Sēklu mitruma noteikšanai parauga masa:

2.1. nav mazāka par 100 g – dārza pupām, daudzziedu pupiņām, pupiņām un zirņiem;

2.2. nav mazāka par 50 g – pārējiem dārzeņiem.

3. Noteikto maksimālo sēklu partijas masas lielumu nedrīkst pārsniegt vairāk kā par 5 %.

4. Pirmās paaudzes hibrīdiem noteikto minimālo parauga masas lielumu var samazināt par trim ceturtdaļām, bet tam jābūt ne mazākam par 5 g vai jāsatur ne mazāk kā 400 sēklu.

Zemkopības ministra vietā – izglītības un zinātnes ministre B.Rivža

 

11.pielikums

Ministru kabineta

2007.gada 17.jūlija noteikumiem Nr.502

Sēklu kvalitatīvie rādītāji

1. Sēklu kvalitatīvie rādītāji ir šādi:

1	2	3	4	5	6	7
Nr. p.k.	Kultūraugs		Minimālā dīgtspēja (%)	Minimālā tīrība (%)	Citu augu sugu sēklu maksimālais piejaukums (% no masas)	Mitrums, ne vairāk kā (%)
	latviskais nosaukums	latīniskais nosaukums
1	2	3	4	5	6	7
1.1.	sīpoli	Allium cepa L.	70	97	0,5	11,0
1.2.	šalotes –Agregatum grupa	Allium cepa Agregatum	65	97	0,5	11,0
1.3.	lielloku sīpoli	Allium fistulosum	65	97	0,5	11,0
1.4.	puravi	Allium porrum L.	65	97	0,5	11,0
1.5.	ķiploki	Allium sativum	65	97	0,5	11,0
1.6.	maurloki	Allium schoenoprasum	65	97	0,5	11,0
1.7.	kārveles	Anthriscus cerefolium (L.) Hoffm.	70	96	1,0	10,0
1.8.	selerijas	Apium graveolens L.	70	97	1,0	10,0
1.9.	sparģeļi	Asparagus officinalis L.	70	96	0,2	11,0
1.10.	bietes	Beta vulgaris L.	70	97	0,5	14,0
1.11.	lapu bietes (mangoldi)	Beta vulgaris L.	70	97	0,5	13,0
1.12.	kolrābji	Brassica oleracea L.	75	97	1,0	9,0
1.13.	lapu kāposti	Brassica oleracea L.	75	97	1,0	9,0
1.14.	ziedkāposti	Brassica oleracea L. convar. botrytis (L.) Alef. var. botrytis L.	70	97	1,0	9,0
1.15.	brokoļi	Brassica oleracea L.	75	97	1,0	9,0
1.16.	baltie galviņkāposti	Brassica oleracea L.	75	97	1,0	9,0
1.17.	sarkanie galviņkāposti	Brassica oleracea L.	75	97	1,0	9,0
1.18.	virziņkāposti	Brassica oleracea L.	75	97	1,0	9,0
1.19.	rožkāposti	Brassica oleracea L.	75	97	1,0	9,0
1.20.	Ķīnas kāposti (Pekinas kāposti)	Brassica rapa L.	75	97	1,0	9,0
1.21.	rāceņi	Brassica rapa L.	80	97	1,0	9,0
1.22.	galda kāļi	Brassica napus L. var.rapifera	80	97	1,0%	9,0
1.23.	paprika	Capsicum annuum L.	65	97	0,5	11,0
1.24.	endīvijas	Cichorium endivia L.	65	95	1,0	12,0
1.25.	Vitlufa cigoriņi	Cichorium intybus L.	80	97	1,0	12,0
1.26.	sakņu cigoriņi	Cichorium intybus L.	80	97	1,0	12,0
1.27.	lapu cigoriņi	Cichorium intybus L.	65	95	1,5	12,0
1.28.	arbūzi	Citrullus lanatus (Thunb.) Matsum. et Nakai	75	98	0,1	10,0
1.29.	melones	Cucumis melo L.	75	98	0,1	9,0
1.30.	gurķi	Cucumis sativus L.	80	98	0,1	10,0
1.31.	lielaugļu ķirbji	Cucurbita maxima Duchesne	80	98	0,1	10,0
1.32.	kabači, cukini, patisoni	Cucurbita pepo L.	75	98	0,1	10,0
1.33.	lapu artišoki	Cynara cardunculus L.	65	96	0,4	10,0
1.34.	burkāni	Daucus carota L.	65	95	1,0	10,0
1.35.	fenheļi	Foeniculum vulgare Mill.	70	96	1,0	12,0
1.36.	dārza salāti	Lactuca sativa L.	75	95	0,5	9,0
1.37.	tomāti	Lycopersicon esculentum Mill.	75	97	0,5	11,0
1.38.	pētersīļi	Petroselinum crispum (Mill.) Nyman ex A. W. Hill	65	97	1,0	10,0
1.39.	daudzziedu pupiņas	Phaseolus coccineus L.	80	98	0,1	15,0
1.40.	pupiņas	Phaseolus vulgaris L.	75	98	0,1	14,0
1.41.	zirņi	Pisum sativum L. (partim)	80	98	0,1	14,0
1.42.	redīsi	Raphanus sativus L.	70	97	1,0	9,0
1.43.	rutki	Raphanus sativus L.	70	97	1,0	9,0
1.44.	rabarberi	Rheum rhabarbarum L.	70	97	0,5	12,00
1.45.	melnsaknes	Scorzonera hispanica L.	70	95	1,0	11,0
1.46.	baklažāni	Solanum melongena L.	65	96	0,5	11,0
1.47.	dārza spināti	Spinacia oleracea L.	75	97	1,0	13,0
1.48.	lauka salāti, salātu baldriņi	Valerianella locusta L. Laterr.	75	95	0,5	9,0
1.49.	dārza pupas	Vicia faba L. (partim)	80	98	0,1	15,0
1.50.	cukur­kukurūza, uzplīstošā kukurūza	Zea mays L. (partim)	85	98	0,1	15,00

2. Sēklās nedrīkst būt:

2.1. karantīnas nezāles (sēklas, augļi) un kaitēkļi;

2.2. vējauzas (Avena fatua) sēklas;

2.3. dzīvas ērces (Acarina).

3. Pākšaugu sēklās nedrīkst būt arī šādi dzīvi kaitēkļi:

3.1. pupiņu sēklgrauzis (Acanthoscelides obtectus Say);

3.2. dedestiņu sēklgrauzis (Bruchus affinis Froel.);

3.3. vīķu sēklgrauzis (Bruchus atomarius L.);

3.4. zirņu sēklgrauzis (Bruchus pisorum L.);

3.5. pupu sēklgrauzis (Bruchus rufimanus Boh.).

4. Viensēklas galda bietēm viendīgstība tiek noteikta ne zemāka par 90 %, skaldītām sēklām – 70 %, sēklu kamoliņu daudzums ar diviem vai trim dīgstiem nepārsniedz 5 % no uzdīgušajiem kamoliņiem.

5. Lopbarības zirņu piemaisījums dārza zirņu sēklās nav pieļaujams. Lobāmo zirņu gludo sēklu piemaisījums šķautņaino zirņu bāzes sēklās (un otrādi) nepārsniedz 0,3 %, sertificētās sēklās – 0,8 %.

Zemkopības ministra vietā – izglītības un zinātnes ministre B.Rivža

 

12.pielikums

Ministru kabineta

2007.gada 17.jūlija noteikumiem Nr.502

Iesnieguma saturs atļaujas saņemšanai uz laiku tirgot sēklas, kuras neatbilst minimālās dīgtspējas prasībām

1. Atbildīgā institūcija.

2. Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā reģistrētās personas nosau­kums, sēklaudzētāja kods.

3. Suga.

4. Šķirne.

5. Sēklu partijas numurs.

6. Sēklu partijas lielums.

7. Sēklu dīgtspēja.

8. Iesniedzēja paraksts, iesniegšanas datums.

Zemkopības ministra vietā – izglītības un zinātnes ministre B.Rivža

 

13.pielikums

Ministru kabineta

2007.gada 17.jūlija noteikumiem Nr.502

Sēklu iesaiņojuma etiķetes krāsa un izmērs

1. Etiķetes ir šādā krāsā:

Nr. p.k.	Sēklu kategorija	Etiķetes krāsa
1.	Izlases sēklas (IS)	Violeta
2.	Pirmsbāzes sēklas (PB)	Balta ar diagonālu violetu svītru
3.	Bāzes sēklas (B)	Balta
4.	Sertificētas sēklas (C)	Zila
5.	Standartsēklas (ST)	Tumši dzeltena
6.	Sēklas ar pazeminātām prasībām vai kvalitātes rādītājiem	Brūna
7.	Sēklas ar nepilnīgi veiktu sertifikāciju	Pelēka

2. Etiķetes minimālie izmēri ir 110 x 67 mm.

Zemkopības ministra vietā – izglītības un zinātnes ministre B.Rivža

 

14.pielikums

Ministru kabineta

2007.gada 17.jūlija noteikumiem Nr.502

Etiķetes, zīmogojuma un dokumenta saturs

A. Etiķetes un zīmogojuma saturs

1. Eiropas Savienības tiesību akti.

2. Sertificētājinstitūcijas un valsts nosaukums.

3. Ražotājvalsts nosaukums.

4. Sēklu partijas numurs.

5. Deklarētā sēklu neto vai bruto masa vai sēklu skaits iesaiņojumā.

6. Suga (norāda vismaz botānisko nosaukumu (var saīsinātā formā) latīņu burtiem).

7. Šķirne (norāda latīņu burtiem).

8. Kategorija.

9. Saiņošanas mēnesis un gads vai pēdējā parauga ņemšanas mēnesis un gads. Ja iesaiņojums noslēgts atkārtoti, norāda noslēgšanas datumu, kā arī atbildīgās iestādes nosaukumu.

10. Ja ir norādīta masa un ir lietoti granulēti augu aizsardzības līdzekļi, dražējamie materiāli vai citas cietās piedevas, norāda piedevu nosaukumu, kā arī aptuvenās proporcijas starp sēklu masu un kopējo masu.

11. Ja šķirne ir hibrīds vai inbrīdinga līnija:

11.1. bāzes sēklai:

11.1.1. ja hibrīds vai inbrīdinga līnija, pie kuras sēkla pieder, ir akceptēta saskaņā ar Latvijas augu šķirņu kataloga nolikumu, norāda šī komponenta nosaukumu kopā ar atsauci uz gala šķirni vai tikai komponenta nosaukumu;

11.1.2. ja hibrīds vai inbrīdinga līnija ir paredzēta par komponentu vienīgi gala šķirnei, norāda vārdu “Komponents”;

11.1.3. citos gadījumos komponentu, pie kura bāzes sēkla pieder, var norādīt koda formā kopā ar atsauci uz gala šķirni un ar atsauci uz tās funkciju (vīrišķais vai sievišķais) vai bez atsauces uz funkciju, kā arī norāda vārdu “Komponents”;

11.2. sertificētai sēklai norāda tās šķirnes nosaukumu, pie kuras sēkla pieder, un vārdu “Hibrīds”.

12. Ja sēklas dīgtspēja ir novērtēta atkārtoti, norāda iestādi, kura to novērtējusi, kā arī norādi “Atkārtoti novērtēts (mēnesis un gads)”. Šo informāciju var norādīt uz oficiālas uzlīmes, kuru pielīmē etiķetei.

B. Dokumenta saturs

1. Sēklu partijas numurs.

2. Suga (norāda vismaz botānisko nosaukumu (var saīsinātā formā) latīņu burtiem).

3. Šķirne (norāda latīņu burtiem).

Zemkopības ministra vietā – izglītības un zinātnes ministre B.Rivža

 

15.pielikums

Ministru kabineta

2007.gada 17.jūlija noteikumiem Nr.502

Etiķetes un pavaddokumenta saturs sēklai, kas nav līdz galam sertificēta

1. Etiķetes saturs:

1.1. par lauka apskati atbildīgā iestāde un valsts;

1.2. suga (norāda vismaz botānisko nosaukumu (var saīsinātā formā) latīņu burtiem);

1.3. šķirne (norāda latīņu burtiem);

1.4. kategorija;

1.5. lauka vai sēklu partijas numurs;

1.6. deklarētā neto vai bruto masa;

1.7. atzīme “Sēklas nav līdz galam sertificētas”.

2. Pavaddokumenta saturs:

2.1. iestāde, kas izdevusi dokumentu;

2.2. suga (norāda vismaz botānisko nosaukumu (var saīsinātā formā) latīņu burtiem);

2.3. šķirne (norāda latīņu burtiem);

2.4. kategorija;

2.5. tās sēklu partijas numurs, ar kurām apsēts lauks, un valsts, kurā sertificēta šī sēkla;

2.6. lauka vai sēklu partijas numurs;

2.7. platība sēklu partijas saražošanai;

2.8. novāktais sēklu daudzums un sai­ņojumu skaits;

2.9. tā dokumenta numurs un nosaukums, kas apstiprina sēklaudzēšanas prasību izpildi;

2.10. citas ziņas (piemēram, sēklas pagaidu analīžu rezultāti).

Zemkopības ministra vietā – izglītības un zinātnes ministre B.Rivža

 

16.pielikums

Ministru kabineta

2007.gada 17.jūlija noteikumiem Nr.502

Iesnieguma saturs personas iekļaušanai Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā

1. Sēklaudzētāja, sēklu sagatavotāja, sai­ņotāja vai sēklu tirgotāja nosaukums, adrese, tālruņa numurs, reģistrācijas numurs komercreģistrā vai uzņēmumu reģistrā.

2. Darbības veids, ar kuru paredzēts nodarboties.

3. Ražotņu, noliktavu, veikalu un citu tirdz­niecības vietu atrašanās vieta (adrese).

Zemkopības ministra vietā – izglītības un zinātnes ministre B.Rivža

 

17.pielikums

Ministru kabineta

2007.gada 17.jūlija noteikumiem Nr.502

Reģistrācijas apliecības saturs

1. Institūcija, kas izsniegusi reģistrācijas apliecību.

2. Reģistrācijas apliecības numurs.

3. Sēklaudzētāja, sēklu sagatavotāja, saiņotāja vai sēklu tirgotāja nosaukums, adrese, reģistrācijas numurs komercreģistrā vai uzņēmumu reģistrā.

4. Reģistrētais darbības veids.

5. Reģistrācijas kods.

6. Apliecības izsniegšanas datums, izsniedzēja paraksts un zīmogs.

Zemkopības ministra vietā – izglītības un zinātnes ministre B.Rivža

 

18.pielikums

Ministru kabineta

2007.gada 17.jūlija noteikumiem Nr.502

Sēklu sertifikāta saturs

A. Aizpilda sertificētājinstitūcija

1. Sertificētājinstitūcija.

2. Sēklu sertifikāta numurs.

3. Sēklaudzētāja, sēklu sagatavotāja, saiņotāja vai tirgotāja kods, nosaukums, adrese.

4. Suga, šķirne, kategorija.

5. Partijas numurs, masa (kg), saiņojuma vienību skaits.

6. Lauka apskates protokola numurs, datums.

7. Sēklu parauga noņēmēja vārds, uzvārds, datums, kad ņemts vidējais paraugs, akta numurs, datums, kad paraugs saņemts laboratorijā.

8. Laboratorija, kura veikusi pārbaudi.

9. Tīrība (%), dīgtspēja (%), mitruma saturs (%).

10. Inerto piemaisījumu veids.

11. Dīgtspējas noteikšanas apstākļi.

12. Citu augu sugu sēklu klātbūtne.

13. Vējauzu klātbūtne.

14. Kaitēkļu invāzija.

15. Sklerociji, melnplaukas (%).

16. 1000 sēklu masa (g).

17. Lēmums par sēklas kvalitatīvo rādītāju atbilstību šo noteikumu prasībām.

18. Sēklu sertifikāta derīguma termiņš.

19. Sertifikāta izsniegšanas datums, izsniedzēja amats, paraksts, vārds, uzvārds, zīmogs.

B. Aizpilda pārdevējs (ja sēkla tiek pārdota)

1. Sēklas pircēja saimniecības nosaukums, adrese.

2. Pārdotās sēklas masa (kg), saiņojuma vienību skaits.

3. Pārdevēja vārds, uzvārds, datums, zīmogs.

Zemkopības ministra vietā – izglītības un zinātnes ministre B.Rivža

 

 

19.pielikums

Ministru kabineta

2007.gada 17.jūlija noteikumiem Nr.502

Pārskata “Sēklu novērtēšanas rezultāti” saturs

1. Institūcija, kas izsniedz pārskatu.

2. Sēklu novērtēšanas rezultātu pārskata numurs.

3. Sēklaudzētāja, sēklu sagatavotāja, saiņotāja vai tirgotāja kods, nosaukums, adrese.

4. Suga, šķirne, kategorija.

5. Sēklas partijas numurs, masa (kg), saiņojuma vienību skaits.

6. Lauka apskates protokola numurs, datums.

7. Sēklu parauga noņēmēja vārds, uzvārds, datums, kad ņemts vidējais paraugs, akta numurs, datums, kad paraugs saņemts laboratorijā.

8. Laboratorija, kura veikusi pārbaudi.

9. Tīrība (%), dīgtspēja (%), mitruma saturs (%).

10. Inerto piemaisījumu veids.

11. Dīgtspējas noteikšanas apstākļi.

12. Citu augu sugu sēklu klātbūtne.

13. Vējauzu klātbūtne.

14. Kaitēkļu invāzija.

15. Sklerociji, melnplaukas (%).

16. 1000 sēklu masa (g).

17. Lēmums par neatbilstību šo noteikumu prasībām un priekšlikumi sēklu kvalitātes uzlabošanai.

18. Sēklu novērtēšanas rezultātu izsniegšanas datums, izsniedzēja amats, paraksts, vārds, uzvārds, zīmogs.

Zemkopības ministra vietā – izglītības un zinātnes ministre B.Rivža

 

20.pielikums

Ministru kabineta

2007.gada 17.jūlija noteikumiem Nr.502

Sēklu sertifikāta pielikuma saturs

1. Sertificētājinstitūcija.

2. Pielikuma numurs.

3. Sēklas sertifikāta numurs, datums.

4. Sēklaudzētāja, sēklu sagatavotāja, saiņotāja vai tirgotāja kods, nosaukums, adrese.

5. Suga, šķirne, kategorija.

6. Partijas numurs, masa (kg), saiņojuma vienību skaits.

7. Lauka apskates protokola numurs, datums.

8. Sēklu parauga ņēmēja vārds, uzvārds, datums, kad ņemts vidējais paraugs, akta numurs.

9. Laboratorija, kas veikusi pārbaudi.

10. Datums, kad paraugs saņemts laboratorijā.

11. Dīgtspēja (%).

12. Dīgtspējas noteikšanas apstākļi.

13. Kaitēkļu invāzija.

14. Norāde par sēklas kvalitatīvo rādītāju atbilstību šo noteikumu prasībām.

15. Sertifikāta derīguma termiņš.

16. Pielikuma izsniegšanas datums, izsniedzēja amats paraksts, vārds, uzvārds, zīmogs.

Zemkopības ministra vietā – izglītības un zinātnes ministre B.Rivža