Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”
• Edgars Pastars. “Prasījuma robežu ievērošana Satversmes tiesā”
Satversmes tiesas procesa loģiskā virzība noteic prasījuma robežas, proti, pieteikumā tiek ietverts prasījums, par to pilnībā vai kādā daļā tiek ierosināta lieta, Saeima sniedz atbildes rakstu tajā apmērā, kādā ierosināta lieta, rīcības sēdē izskatīšanai tiek nodota lieta ar noteiktu prasījumu.
Iztiesāšana tiek sākta tajā prasījuma apmērā, kādā tas norādīts rīcības sēdes lēmumā, ja vien līdz tam kādā daļā nav izbeigta tiesvedība, pievienota cita lieta u. tml.
• Jānis Spilve. “Īres maksas noteikšanas principi”
... jeb turpinot diskusiju par īres tematikas strīdīgajiem jautājumiem. Proti, iepriekš “JV” publicētie materiāli par īres tematiku (it īpaši attiecībā uz denacionalizētajiem namiem) izraisījuši ļoti lielu lasītāju ievērību un arī diskusiju – gan starp juristiem un ekonomistiem, gan arī īrniekiem un namīpašniekiem. Tādēļ šajā “JV” numurā izvērstāk pievēršamies tieši mājokļu īres jautājumiem, publicējot ne vien saistībā ar minēto diskusiju redakcijas rīcībā nonākušos dažādu lietpratēju viedokļus, bet arī šai tematikai atbilstošu tiesu praksi.
• Jānis Počs. “Par īres maksas ekonomisko būtību un juridiskajām problēmām”
Dr.iur. R.Krauze savā rakstā izsaka viedokli, ka lēmumu par īres maksas apmēru varētu pieņemt tiesnesis. Man kā ekonomistam uzreiz rodas jautājums: uz kāda pamata tiesnesim jāpieņem prettiesisks lēmums jeb jānostājas pret, manuprāt, augstāko tiesisko regulu – Satversmes tiesas lēmumu, kas viennozīmīgi pasludina īres griestu atcelšanu?
“Jurista Vārda” redakcija