PREAMBLE

The High Contracting Parties,

Considering that the Charter of the United Nations and the Universal Declaration of Human Rights approved on 10 December 1948 by the General Assembly of the United Nations have affirmed the principle that human beings shall enjoy fundamental rights and freedoms without discrimination,

Considering that the United Nations has, on various occasions, manifested its profound concern for stateless persons and endeavoured to assure stateless persons the widest possible exercise of these fundamental rights and freedoms,

Considering that only those stateless persons who are also refugees are covered by the Convention relating to the Status of Refugees of 28 July 1951, and that there are many stateless persons who are not covered by that Convention,

Considering that it is desirable to regulate and improve the status of stateless persons by an international agreement,

Have agreed as follows:

Chapter I

GENERAL PROVISIONS

Article 1. — Definition of the term "stateless perso"

1. For the purpose of this Convention, the term "stateless person" means a person who is not considered as a national by any State under the operation of its law.

2. This Convention shall not apply:

(i) To persons who are at present receiving from organs or agencies of the United Nations other than the United Nations High Commissioner for Refugees protection or assistance so long as they are receiving such protection or assistance;

(ii) To persons who are recognized by the competent authorities of the country in which they have taken residence as having the rights and obligations which are attached to the possession of the nationality of that country;

(iii) To persons with respect to whom there are serious reasons for considering that:

(a) They have committed a crime against peace, a war crime, or a crime against humanity, as defined in the international instruments drawn up to make provisions in respect of such crimes;

(b) They have committed a serious non-political crime outside the country of their residence prior to their admission to that country;

(c) They have been guilty of acts contrary to the purposes and principles of the United Nations.

Article 2. — General obligations

Every stateless person has duties to the country in which he finds himself, which require in particular that he conform to its laws and regulations as well as to measures taken for the maintenance of public order.

Article 3. — Non-discrimination

The Contracting States shall apply the provisions of this Convention to stateless persons without discrimination as to race, religion or country of origin.

Article 4. — Religion

The Contracting States shall accord to stateless persons within their territories treatment at least as favourable as that accorded to their nationals with respect to freedom to practise their religion and freedom as regards the religious education of their children.

Article 5. — Rights granted apart from this Convention

Nothing in this Convention shall be deemed to impair any rights and benefits granted by a Contracting State to stateless persons apart from this Convention.

Article 6. — The term "in the same circumstances"

For the purpose of this Convention, the term "in the same circumstances" implies that any requirements (including requirements as to length and conditions of sojourn or residence) which the particular individual would have to fulfil for the enjoyment of the right in question, if he were not a stateless person, must be fulfilled by him, with the exception of requirements which by their nature a stateless person is incapable of fulfilling.

Article 7. — Exemption from reciprocity

1. Except where this Convention contains more favourable provisions, a Contracting State shall accord to stateless persons the same treatment as is accorded to aliens generally.

2. After a period of three years' residence, all stateless persons shall enjoy exemption from legislative reciprocity in the territory of the Contracting States.

3. Each Contracting State shall continue to accord to stateless persons the rights and benefits to which they were already entitled, in the absence of reciprocity, at the date of entry into force of this Convention for that State.

4. The Contracting States shall consider favourably the possibility of according to stateless persons, in the absence of reciprocity, rights and benefits beyond those to which they are entitled according to paragraphs 2 and 3, and to extending exemption from reciprocity to stateless persons who do not fulfil the conditions provided for in paragraphs 2 and 3.

5. The provisions of paragraphs 2 and 3 apply both to the rights and benefits referred to in articles 13, 18, 19, 21 and 22 of this Convention and to rights and benefits for which this Convention does not provide.

Article 8. — Exemption from exceptional measures

With regard to exceptional measures which may be taken against the person, property or interests of nationals or former nationals of a foreign State, the Contracting States shall not apply such measures to a stateless person solely on account of his having previously possessed the nationality of the foreign State in question. Contracting States which, under their legislation, are prevented from applying the general principle expressed in this article shall, in appropriate cases, grant exemptions in favour of such stateless persons.

Article 9. — Provisional measures

Nothing in this Convention shall prevent a Contracting State, in time of war or other grave and exceptional circumstances, from taking provisionally measures which it considers to be essential to the national security in the case of a particular person, pending a determination by the Contracting State that that person is in fact a stateless person and that the continuance of such measures is necessary in his case in the interests of national security.

Article 10. — Continuity of residence

1. Where a stateless person has been forcibly displaced during the Second World War and removed to the territory of a Contracting State, and is resident there, the period of such enforced sojourn shall be considered to have been lawful residence within that territory.

2. Where a stateless person has been forcibly displaced during the Second World War from the territory of a Contracting State and has, prior to the date of entry into force of this Convention, returned there for the purpose of taking up residence, the period of residence before and after such enforced displacement shall be regarded as one uninterrupted period for any purposes for which uninterrupted residence is required.

Article 11. — Stateless seamen

In the case of stateless persons regularly serving as crew members on board a ship flying the flag of a Contracting State, that State shall give sympathetic consideration to their establishment on its territory and the issue of travel documents to them or their temporary admission to its territory particularly with a view to facilitating their establishment in another country.

Chapter II

JURIDICAL STATUS

Article 12. — Personal status

1. The personal status of a stateless person shall be governed by the law of the country of his domicile or, if he has no domicile, by the law of the country of his residence.

2. Rights previously acquired by a stateless person and dependent on personal status, more particularly rights attaching to marriage, shall be respected by a Contracting State, subject to compliance, if this be necessary, with the formalities required by the law of that State, provided that the right in question is one which would have been recognized by the law of that State had he not become stateless.

Article 13. — Movable and immovable property

The Contracting States shall accord to a stateless person treatment as favourable as possible and, in any event, not less favourable than that accorded to aliens generally in the same circumstances, as regards the acquisition of movable and immovable property and other rights pertaining thereto, and to leases and other contracts relating to movable and immovable property.

Article 14. — Artistic rights and industrial property

In respect of the protection of industrial property, such as inventions, designs or models, trade marks, trade names, and of rights in literary, artistic and scientific works, a stateless person shall be accorded in the country in which he has his habitual residence the same protection as is accorded to nationals of that country. In the territory of any other Contracting State, he shall be accorded the same protection as is accorded in that territory to nationals of the country in which he has his habitual residence.

Article 15. — Right of association

As regards non-political and non-profit-making associations and trade unions the Contracting States shall accord to stateless persons lawfully staying in their territory treatment as favourable as possible, and in any event, not less favourable than that accorded to aliens generally in the same circumstances.

Article 16. — Access to courts

1. A stateless person shall have free access to the courts of law on the territory of all Contracting States.

2. A stateless person shall enjoy in the Contracting State in which he has his habitual residence the same treatment as a national in matters pertaining to access to the courts, including legal assistance and exemption from cautio judicatum solvi.

3. A stateless person shall be accorded in the matters referred to in paragraph 2 in countries other than that in which he has his habitual residence the treatment granted to a national of the country of his habitual residence.

Chapter III

GAINFUL EMPLOYMENT

Article 17. — Wage-earning employment

1. The Contracting States shall accord to stateless persons lawfully staying in their territory treatment as favourable as possible and, in any event, not less favourable that that accorded to aliens generally in the same circumstances, as regards the right to engage in wage-earning employment.

2. The Contracting States shall give sympathetic consideration to assimilating the rights of all stateless persons with regard to wage-earning employment to those of nationals, and in particular of those stateless persons who have entered their territory pursuant to programmes of labour recruitment or under immigration schemes.

Article 18. — Self-employment

The Contracting States shall accord to a stateless person lawfully in their territory treatment as favourable as possible and, in any event, not less favourable than that accorded to aliens generally in the same circumstances, as regards the right to engage on his own account in agriculture, industry, handicrafts and commerce and to establish commercial and industrial companies.

Article 19. — Liberal professions

Each Contracting State shall accord to stateless persons lawfully staying in their territory who hold diplomas recognized by the competent authorities of that State, and who are desirous of practising a liberal profession, treatment as favourable as possible and, in any event, not less favourable than that accorded to aliens generally in the same circumstances.

Chapter IV

WELFARE

Article 20. — Rationing

Where a rationing system exists, which applies to the population at large and regulates the general distribution of products in short supply, stateless persons shall be accorded the same treatment as nationals.

Article 21. — Housing

As regards housing, the Contracting States, in so far as the matter is regulated by laws or regulations or is subject to the control of public authorities, shall accord to stateless persons lawfully staying in their territory treatment as favourable as possible and, in any event, not less favourable than that accorded to aliens generally in the same circumstances.

Article 22. — Public education

1. The Contracting States shall accord to stateless persons the same treatment as is accorded to nationals with respect to elementary education.

2. The Contracting States shall accord to stateless persons treatment as favourable as possible and, in any event, not less favourable than that accorded to aliens generally in the same circumstances, with respect to education other than elementary education and, in particular, as regards access to studies, the recognition of foreign school certificates, diplomas and degrees, the remission of fees and charges and the award of scholarships.

Article 23. — Public relief

The Contracting States shall accord to stateless persons lawfully staying in their territory the same treatment with respect to public relief and assistance as is accorded to their nationals.

Article 24. — Labour legislation and social security

1. The Contracting States shall accord to stateless persons lawfully staying in their territory the same treatment as is accorded to nationals in respect of the following matters:

(a) In so far as such matters are governed by laws or regulations or are subject to the control of administrative authorities; remuneration, including family allowances where these form part of remuneration, hours of work, overtime arrangements, holidays with pay, restrictions on home work, minimum age of employment, apprenticeship and training, women's work and the work of young persons, and the enjoyment of the benefits of collective bargaining;

(b) Social security (legal provisions in respect of employment injury, occupational diseases, maternity, sickness, disability, old age, death, unemployment, family responsibilities and any other contingency which, according to national laws or regulations, is covered by a social security scheme), subject to the following limitations:

(i) There may be appropriate arrangements for the maintenance of acquired rights and rights in course of acquisition;

(ii) National laws or regulations of the country of residence may prescribe special arrangements concerning benefits or portions of benefits which are payable wholly out of public funds, and concerning allowances paid to persons who do not fulfil the contribution conditions prescribed for the award of a normal pension.

2. The right to compensation for the death of a stateless person resulting from employment injury or from occupational disease shall not be affected by the fact that the residence of the beneficiary is outside the territory of the Contracting State.

3. The Contracting States shall extend to stateless persons the benefits of agreements concluded between them, or which may be concluded between them in the future, concerning the maintenance of acquired rights and rights in the process of acquisition in regard to social security, subject only to the conditions which apply to nationals of the States signatory to the agreements in question.

4. The Contracting States will give sympathetic consideration to extending to stateless persons so far as possible the benefits of similar agreements which may at any time be in force between such Contracting States and non-contracting States.

Chapter V

ADMINISTRATIVE MEASURES

Article 25. — Administrative assistance

1. When the exercise of a right by a stateless person would normally require the assistance of authorities of a foreign country to whom he cannot have recourse, the Contracting State in whose territory he is residing shall arrange that such assistance be afforded to him by their own authorities.

2. The authority or authorities mentioned in paragraph I shall deliver or cause to be delivered under their supervision to stateless persons such documents or certifications as would normally be delivered to aliens by or through their national authorities.

3. Documents or certifications so delivered shall stand in the stead of the official instruments delivered to aliens by or through their national authorities and shall be given credence in the absence of proof to the contrary.

4. Subject to such exceptional treatment as may be granted to indigent persons, fees may be charged for the services mentioned herein, but such fees shall be moderate and commensurate with those charged to nationals for similar services.

5. The provisions of this article shall be without prejudice to articles 27 and 28.

Article 26. — Freedom of movement

Each Contracting State shall accord to stateless persons lawfully in its territory the right to choose their place of residence and to move freely within its territory, subject to any regulations applicable to aliens generally in the same circumstances.

Article 27. — Identity papers

The Contracting States shall issue identity papers to any stateless person in their territory who does not possess a valid travel document.

Article 28. — Travel documents

The Contracting States shall issue to stateless persons lawfully staying in their territory travel documents for the purpose of travel outside their territory, unless compelling reasons of national security or public order otherwise require, and the provisions of the schedule to this Convention shall apply with respect to such documents. The Contracting States may issue such a travel document to any other stateless person in their territory; they shall in particular give sympathetic consideration to the issue of such a travel document to stateless persons in their territory who are unable to obtain a travel document from the country of their lawful residence.

Article 29. — Fiscal charges

1. The Contracting States shall not impose upon stateless persons duties, charges or taxes, of any description whatsoever, other or higher than those which are or may be levied on their nationals in similar situations .

2. Nothing in the above paragraph shall prevent the application to stateless persons of the laws and regulations concerning charges in respect of the issue to aliens of administrative documents including identity papers.

Article 30. — Transfer of assets

1. A Contracting State shall, in conformity with its laws and regulations, permit stateless persons to transfer assets which they have brought into its territory, to another country where they have been admitted for the purposes of resettlement.

2. A Contracting State shall give sympathetic consideration to the application of stateless persons for permission to transfer assets wherever they may be and which are necessary for their resettlement in another country to which they have been admitted.

Article 31. — Expulsion

1. The Contracting States shall not expel a stateless person lawfully in their territory save on grounds of national security or public order.

2. The expulsion of such a stateless person shall be only in pursuance of a decision reached in accordance with due process of law. Except where compelling reasons of national security otherwise require, the stateless person shall be allowed to submit evidence to clear himself, and to appeal to and be represented for the purpose before competent authority or a person or persons specially designated by the competent authority.

3. The Contracting States shall allow such a stateless person a reasonable period within which to seek legal admission into another country. The Contracting States reserve the right to apply during that period such internal measures as they may deem necessary.

Article 32. — Naturalization

The Contracting States shall as far as possible facilitate the assimilation and naturalization of stateless persons. They shall in particular make every effort to expedite naturalization proceedings and to reduce as far as possible the charges and costs of such proceedings.

Chapter VI

FINAL CLAUSES

Article 33. — Information on national legislation

The Contracting States shall communicate to the Secretary-General of the United Nations the laws and regulations which they may adopt to ensure the application of this Convention.

Article 34. — Settlement of disputes

Any dispute between Parties to this Convention relating to its interpretation or application, which cannot be settled by other means, shall be referred to the International Court of Justice at the request of any one of the parties to the dispute.

Article 35. — Signature, ratification and accession

1. This Convention shall be open for signature at the Headquarters of the United Nations until 31 December 1955.

2. It shall be open for signature on behalf of:

(a) Any State Member of the United Nations;

(b) Any other State invited to attend the United Nations Conference on the Status of Stateless Persons; and

(c) Any State to which an invitation to sign or to accede may be addressed by the General Assembly of the United Nations.

3. It shall be ratified and the instruments of ratification shall be deposited with the Secretary-General of the United Nations.

4. It shall be open for accession by the States referred to in paragraph 2 of this article. Accession shall be effected by the deposit of an instrument of accession with the Secretary-General of the United Nations.

Article 36. — Territorial application clause

1. Any State may, at the time of signature, ratification or accession, declare that this Convention shall extend to all or any of the territories for the international relations of which it is responsible. Such a declaration shall take effect when the Convention enters into force for the State concerned.

2. At any time thereafter any such extension shall be made by notification addressed to the Secretary-General of the United Nations and shall take effect as from the ninetieth day after the day of receipt by the Secretary-General of the United Nations of this notification, or as from the date of entry into force of the Convention for the State concerned, whichever is the later.

3. With respect to those territories to which this Convention is not extended at the time of signature, ratification or accession, each State concerned shall consider the possibility of taking the necessary steps in order to extend the application of this Convention to such territories, subject, where necessary for constitutional reasons, to the consent of the Governments of such territories.

Article 37. — Federal clause

In the case of a Federal or non-unitary State, the following provisions shall apply

(a) With respect to those articles of this Convention that come within the legislative jurisdiction of the federal legislative authority, the obligations of the Federal Government shall to this extent be the same as those of Parties which are not Federal States;

(b) With respect to those articles of this Convention that come within the legislative jurisdiction of constituent States, provinces or cantons which are not, under the constitutional system of the Federation, bound to take legislative action, the Federal Government shall bring such articles with a favourable recommendation to the notice of the appropriate authorities of States, provinces or cantons at the earliest possible moment;

(c) A Federal State Party to this Convention shall, at the request of any other Contracting State transmitted through the Secretary-General of the United Nations, supply a statement of the law and practice of the Federation and its constituent units in regard to any particular provision of the Convention showing the extent to which effect has been given to that provision by legislative or other action.

Article 38. — Reservations

1. At the time of signature, ratification or accession, any State may make reservations to articles of the Convention other than to articles 1, 3, 4, 16 (1) and 33 to 42 inclusive.

2. Any State making a reservation in accordance with paragraph I of this article may at any time withdraw the reservation by a communication to that effect addressed to the Secretary-General of the United Nations.

Article 39. — Entry into force

1. This Convention shall come into force on the ninetieth day following the day of deposit of the sixth instrument of ratification or accession.

2. For each State ratifying or acceding to the Convention after the deposit of the sixth instrument of ratification or accession, the Convention shall enter into force on the ninetieth day following the date of deposit by such State of its instrument of ratification or accession.

Article 40. — Denunciation

1. Any Contracting State may denounce this Convention at any time by a notification addressed to the Secretary-General of the United Nations.

2. Such denunciation shall take effect for the Contracting State concerned one year from the date upon which it is received by the Secretary-General of the United Nations.

3. Any State which has made a declaration or notification under article 36 may, at any time thereafter, by a notification to the Secretary- General of the United Nations, declare that the Convention shall cease to extend to such territory one year after the date of receipt of the notification by the Secretary-General.

Article 41. — Revision

1. Any Contracting State may request revision of this Convention at any time by a notification addressed to the Secretary-General of the United Nations.

2. The General Assembly of the United Nations shall recommend the steps, if any, to be taken in respect of such request.

Article 42. — Notifications by the Secretary-General of the United Nations

The Secretary-General of the United Nations shall inform all Members of the United Nations and non-member States referred to in article 35:

(a) Of signatures, ratifications and accessions in accordance with article 35;

(b) Of declarations and notifications in accordance with article 36;

(c) Of reservations and withdrawals in accordance with article 38;

(d) Of the date on which this Convention will come into force in accordance with article 39;

(e) Of denunciations and notifications in accordance with article 40;

(f) Of request for revision in accordance with article 41.

IN FAITH WHEREOF the undersigned, duly authorized, have signed this Convention on behalf of their respective Governments.

DONE at New York, this twenty-eighth day of September, one thousand nine hundred and fifty-four, in a single copy, of which the English, French and Spanish texts are equally authentic and which shall remain deposited in the archives of the United Nations, and certified true copies of which shall be delivered to all Members of the United Nations and to the non-member States referred to in article 35.

Paragraph 1

1. The travel document referred to in article 28 of this Convention shall indicate that the holder is stateless person under the terms of the Convention of 28 September 1954.

2. The document shall be made out in at least two languages, one of which shall be English or French.

3. The Contracting States will consider the desirability of adopting the model travel document attached hereto.

Paragraph 2

Subject to the regulations obtaining in the country of issue, children may be included in the travel document of a parent or, in exceptional circumstances, of another adult.

Paragraph 3

The fees charged for issue of the document shall not exceed the lowest scale of charges for national passports.

Paragraph 4

Save in special or exceptional cases, the document shall be made valid for the largest possible number of countries.

Paragraph 5

The document shall have a validity of not less than three months and not more than two years.

Paragraph 6

1. The renewal or extension of the validity of the document is a matter for the authority which issued it, so long as the holder has not established lawful residence in another territory and resides lawfully in the territory of the said authority. The issue of a new document is, under the same conditions, a matter for the authority which issued the former document.

2. Diplomatic or consular authorities may be authorized to extend, for a period not exceeding six months, the validity of travel documents issued by their Governments.

3. The Contracting States shall give sympathetic consideration to renewing or extending the validity of travel documents or issuing new documents to stateless persons no longer lawfully resident in their territory who are unable to obtain a travel document from the country of their lawful residence.

Paragraph 7

The Contracting States shall recognize the validity of the documents issued in accordance with the provisions of article 28 of this Convention.

Paragraph 8

The competent authorities of the country to which the stateless person desires to proceed shall, if they are prepared to admit him and if a visa is required, affix a visa on the document of which he is the holder.

Paragraph 9

1. The Contracting States undertake to issue transit visas to stateless persons who have obtained visas for a territory of final destination.

2. The issue of such visas may be refused on grounds which would justify refusal of a visa to any alien.

Paragraph 10

The fees for the issue of exit, entry or transit visas shall not exceed the lowest scale of charges for visas on foreign passports.

Paragraph 11

When a stateless person has lawfully taken up residence in the territory of another Contracting State, the responsibility for the issue of a new document, under the terms and conditions of article 28 shall be that of the competent authority of that territory, to which the stateless person shall be entitled to apply.

Paragraph 12

The authority issuing a new document shall withdraw the old document and shall return it to the country of issue, if it is stated in the document that it should be so returned; otherwise it shall withdraw and cancel the document.

Paragraph 13

1. A travel document issued in accordance with article 28 of this Convention shall, unless it contains a statement to the contrary, entitle the holder to re-enter the territory of the issuing State at any time during the period of its validity. In any case the period during which the holder may return to the country issuing the document shall not be less than three months, except when the country to which the stateless person proposes to travel does not insist on the travel document according the right of re-entry.

2. Subject to the provisions of the preceding sub-paragraph, a Contracting State may require the holder of the document to comply with such formalities as may be prescribed in regard to exit from or return to its territory.

Paragraph 14

Subject only to the terms of paragraph 13, the provisions of this Schedule in no way affect the laws and regulations governing the conditions of admission to, transit through, residence and establishment in, and departure from, the territories of the Contracting States.

Paragraph 15

Neither the issue of the document nor the entries made thereon determine or affect the status of the holder, particularly as regards nationality.

Paragraph 16

The issue of the document does not in any way entitle the holder to the protection of the diplomatic or consular authorities of the country of issue, and does not ipso facto confer on these authorities a right of protection.

PREAMBULA

Augstās Līgumslēdzējas Puses,

Ievērodamas, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūti un Vispārējā cilvēka tiesību deklarācija, kuru pieņēmusi ANO Ģenerālā Asambleja 1948.gada 10.decembrī, nosaka principu, saskaņā ar kuru katram cilvēkam jābauda pamattiesības un brīvības bez jebkādas diskriminācijas,

Ievērodamas, ka ANO daudzkārt ir parādījusi savu dziļo ieinteresētību par bezvalstnieka stāvokli un pūlējusies nodrošināt bezvalstniekiem pēc iespējas plašākas iespējas izmantot minētās pamattiesības un brīvības,

Ievērodamas, ka tikai tie bezvalstnieki, kas vienlaikus ir arī bēgļi, tiek pakļauti 1951.gada 28.jūlija Konvencijas par bēgļu statusu noteikumiem, un ka ir daudz bezvalstnieku, uz kuriem šī Konvencija neattiecas,

Ievērodamas, ka būtu vēlams noregulēt un uzlabot bezvalstnieku stāvokli ar starptautisku vienošanos,

Vienojās par sekojošo:

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants

Termina "bezvalstnieks" definīcija

1. Šīs Konvencijas mērķiem, termins "bezvalstnieks" attiecināms uz personu, kurai nav nevienas valsts piederības saskaņā ar spēkā esošajiem valstu likumiem.

2. Šīs Konvencijas noteikumi neattiecas:

(i) uz personām, kas atrodas ANO aģentūru vai organizāciju aizsardzībā vai izmanto to palīdzību, izņemot ANO Augstāko komisāru bēgļu lietās, kamēr tās atrodas aizsardzībā vai izmanto palīdzību;

(ii) uz personām, kurām kompetenti tās valsts varas orgāni, kurā šīs personas dzīvo, atzīst tiesības un pienākumus, kas saistīti ar rezidences valsts pilsonību;

(iii) uz personām, par kurām ir nopietns pamats uzskatīt, ka tās:

(a) izdarījušas noziegumu, kas kaitējis miera interesēm, kara noziegumus vai noziegumus pret cilvēci tādā izpratnē, kā tie formulēti starptautiskajos aktos, kuri pieņemti, lai vērstos pret šāda veida noziegumiem;

(b) izdarījušas smagu nepolitiska rakstura noziegumu ārpus tās valsts robežām, kas tām devusi patvērumu, līdz atļaujas saņemšanai iebraukt šajā valstī;

(c) vainīgas tādu darbību izdarīšanā, kas ir pretrunā ar ANO principiem un mērķiem.

2.pants

Vispārējās saistības

Katram bezvalstniekam ir pienākums ievērot valsts, kurā viņš atrodas, likumus un noteikumus, kā arī pasākumus, kas noteikti, lai uzturētu sabiedrisko kārtību.

3.pants

Nediskriminēšana

Līgumslēdzējas valstis piemēro bezvalstniekiem šīs Konvencijas noteikumus, nepieļaujot nekādu diskrimināciju rases, reliģijas vai izcelsmes dēļ.

4.pants

Reliģija

Līgumslēdzējas valstis reliģiskās brīvības un bērnu reliģiskās audzināšanas brīvības ziņā rada bezvalstniekiem savā teritorijā vismaz tādus pašus apstākļus kā savas valsts pilsoņiem.

5.pants

Tiesības, kas garantētas neatkarīgi no šīs Konvencijas

Nekas šajā Konvencijā nedrīkst traucēt jebkādu tiesību un priekšrocību izmantošanu, ko Līgumslēdzējas valstis piešķīrušas bezvalstniekiem neatkarīgi no šīs Konvencijas.

6.pants

Jēdziens "tādos pašos apstākļos"

Šīs Konvencijas mērķiem jēdziens "tādos pašos apstākļos" nozīmē, ka būtu jāapmierina katra indivīda visas prasības (ieskaitot prasības par pagaidu vai pastāvīgu dzīvesvietas termiņu un apstākļiem), lai viņš varētu baudīt tās tiesības, kādas viņš baudītu, ja nebūtu bēglis, izņemot prasības, kuras pēc to rakstura bezvalstniekam nevar apmierināt.

7.pants

Savstarpējības izņēmumi

1. Izņemot gadījumus, kad šajā Konvencijā paredzēti labvēlīgāki apstākļi, Līgumslēdzējas valstis nodrošina bezvalstniekiem tādu stāvokli, kāds parasti ir ārvalstniekiem.

2. No likumdošanā noteiktās savstarpējības prasībām atbrīvojami visi tie bezvalstnieki, kas Līgumslēdzējas valsts teritorijā nodzīvojuši trīs gadus.

3. Katra Līgumslēdzēja valsts arī turpmāk piešķirs bezvalstniekiem tās tiesības un priekšrocības, uz kurām tiem neatkarīgi no savstarpējības ir bijušas tiesības dienā, kad Konvencija stājās spēkā attiecīgajā valstī.

4. Līgumslēdzējas valstis ieņems labvēlīgu nostāju attiecībā uz iespējām piešķirt bezvalstniekiem neatkarīgi no savstarpējības tiesības un priekšrocības papildus tām, kuras bezvalstnieki izmanto saskaņā ar šī panta 2. un 3.punktu, kā arī pret iespējām atbrīvot no savstarpējības prasībām bezvalstniekus, kuri neatbilst 2. un 3.punktā minētajiem nosacījumiem.

5. Noteikumi, kas minēti 2. un 3.punktā, tiek piemēroti kā attiecībā uz tiesībām un priekšrocībām, kas noteiktas šīs Konvencijas 13.,18.,21. un 22.panta, tā arī attiecībā uz tiesībām un priekšrocībām, kas nav paredzētas šajā Konvencijā.

8.pants

Atbrīvošana no ārkārtējiem pasākumiem

Ņemot vērā ārkārtējos pasākumus, kas var tikt pielietoti pret citas valsts personu vai īpašumu, vai pilsoņu interesēm, Līgumslēdzējas valstis nedrīkst pielietot šādus pasākumus pret bezvalstniekiem, vadoties tikai no tā apstākļa, ka agrāk viņiem bijusi šīs valsts pilsonība. Līgumslēdzējas valstis, kuras saskaņā ar to likumdošanu nevar pielietot šajā pantā ietverto vispārējo principu, attiecīgajos gadījumos garantēs izņēmumu par labu šādiem bezvalstniekiem.

9.pants

Pagaidu pasākumi

Nekas šajā Konvencijā nekavē Līgumslēdzējas valstis kara laikā vai citos nopietnos un ārkārtējos apstākļos pielietot pagaidu pasākumus, kurus tā uzskata par svarīgiem nacionālajai drošībai kādas atsevišķas personas lietā, kas gaida Līgumslēdzējas valsts lēmumu, ka šī persona faktiski ir bezvalstnieks un ka šādu pasākumu turpināšana tās lietā ir nacionālās drošības interesēs.

10.pants

Dzīvesvietas nepārtrauktība

1. Ja bezvalstnieks ir ar varu pārvietots uz Līgumslēdzējas valsts teritoriju Otrā pasaules kara laikā un tur pastāvīgi dzīvo, šādas piespiedu uzturēšanās laiks jāuzskata par likumīgu pastāvīgo dzīvesvietu šajā teritorijā.

2. Ja bezvalstnieks Otrā pasaules kara laikā ir ar varu pārvietots no Līgumslēdzējas valsts teritorijas un ir atgriezies tajā uz pastāvīgu dzīvi pirms šīs Konvencijas spēkā stāšanās datuma, tad uzturēšanās laiks pirms un pēc šādas piespiedu pārvietošanas jebkuriem mērķiem, kuriem šāda dzīvesvietas nepārtrauktība bijusi nepieciešamība, jāuzskata kā viens nepārtraukts periods.

11.pants

Bezvalstnieki — jūrnieki

Ja bezvalstnieki ir personas, kas normāli kalpo komandas locekļu sastāvā uz kuģa, kas brauc ar Līgumslēdzējas valsts karogu, tad šai valstij labvēlīgi jāizturas pret šādu bezvalstnieka uzturēšanos šīs valsts teritorijā, izsniedzot viņiem pārvietošanās dokumentus un nodrošinot pagaidu uzņemšanu savā teritorijā, īpaši ņemot vērā viņu vēlēšanos iekārtoties citā valstī.

II nodaļa

TIESISKAIS STATUSS

12.pants

Personas statuss

1. Bezvalstnieka personas statusu nosaka viņa pastāvīgās dzīvesvietas valsts likumi, bet, ja viņam nav pastāvīgās dzīvesvietas, tad uzturēšanās valsts likumi.

2. Tiesības, kuras bezvalstnieks ir ieguvis iepriekš un kas ir atkarīgas no personas statusa, īpaši tiesības, kas saistītas ar laulībām, Līgumslēdzējām valstīm jārespektē un jāsaskaņo ar formalitātēm, kuras pieprasītu attiecīgās personas dzīvesvietas valsts likumi, ja šī persona nebūtu kļuvusi par bezvalstnieku.

13.pants

Kustamais un nekustamais īpašums

Jautājumā par kustamā vai nekustamā īpašuma iegūšanu un citām ar to saistītām tiesībām, par nomas un citiem kontraktiem, kas attiecas uz kustamo un nekustamo īpašumu, Līgumslēdzējas valstis apietas ar bezvalstniekiem, cik vien labvēlīgi iespējams, katrā gadījumā ne mazāk labvēlīgi, kā ar ārvalstniekiem vispār tādos pašos apstākļos.

14.pants

Autortiesības un rūpnieciskais īpašums

Attiecībā uz rūpnieciskā īpašuma aizsardzību (izgudrojumi, dizaini vai modeļi. preču zīmes, tirdzniecības nosaukumi) un literāro, māksliniecisko un zinātnisko darbu tiesību aizsardzību bezvalstniekam mītnes zemē jābauda tādas pašas tiesības, kā šīs zemes pilsoņiem. Jebkuras citas Līgumslēdzējas valsts teritorijā viņam jāsaņem tāda pati aizsardzība, kā tās valsts pilsoņiem, kurā bezvalstnieks pastāvīgi uzturas.

15.pants

Asociāciju tiesības

Attiecībā uz piedalīšanos nepolitiskās un bezpeļņas organizācijās un arodbiedrībās Līgumslēdzējām valstīm jānodrošina bezvalstniekiem, kas likumīgi atrodas to teritorijā, vislielākās labvēlības režīms, tāpat kā pret citu zemju pilsoņiem tajos pašos apstākļos.

16.pants

Tiesības griezties tiesā

1. Bezvalstniekam ir tiesības brīvi griezties tiesā visu Līgumslēdzēju valstu teritorijās.

2. Līgumslēdzējvalstī, kurā bezvalstnieks parasti uzturas, viņam jābauda tādas pašas tiesības brīvi griezties tiesā, ieskaitot juridisku palīdzību, un cautio judicatum solvi, kā šīs zemes pilsonim.

3. 2.paragrāfa minētajos noteikumos bezvalstniekam citās valstīs, nekā viņa mītnes valstī, ir tādas pašas tiesības, kā viņa mītnes valsts pilsonim būtu šajās valstīs.

III nodaļa

NODARBOŠANĀS, KAS DOD IENĀKUMUS

17.pants

Algots darbs

1. Līgumslēdzējas valstis piešķir bezvalstniekam, kas likumīgi uzturas tās teritorijā, vislielākās labvēlības režīmu strādāt algotu darbu, tāpat kā ārvalstniekiem šajā valstī tādos pašos apstākļos.

2. Līgumslēdzējas valstis labvēlīgi izturas pret iespēju noteikt visiem bezvalstniekiem algota darba ziņā tādas pašas tiesības kā pilsoņiem, īpaši tiem bezvalstniekiem, kas ieradušies šo valstu teritorijā darbaspēka vervēšanas programmu izpildes rezultātā vai saskaņā ar imigrācijas plāniem.

18.pants

Individuālais darbs

Līgumslēdzējas valstis attiecina uz bezvalstnieku, kas likumīgi uzturas tās teritorijā, vislielākās labvēlības režīmu, kas jebkurā gadījumā nav sliktāks par to, ko šajā valstī tādos pašos apstākļos bauda ārvalstnieki, tiesības individuāli nodarboties ar lauksaimniecību, rūpniecību, amatniecību un tirdzniecību, kā arī veidot komerciālus un rūpniecības uzņēmumus.

19.pants

Brīvās profesijas

1. Katra Līgumslēdzējvalsts attiecina vislielākās labvēlības režīmu uz bezvalstnieku, kas likumīgi uzturas tās teritorijā un kam ir šīs valsts kompetentu varas iestāžu atzīts diploms un vēlēšanās nodarboties ar kādu brīvo profesiju, kas jebkurā gadījumā nebūs sliktāks, kā ārvalstniekiem līdzīgos apstākļos.

IV nodaļa

LABKLĀJĪBA

20.pants

Normēšana

Tur, kur eksistē normēšanas sistēma, kas attiecas uz visiem iedzīvotājiem un kas regulē vispārēju nepietiekamā daudzumā esošo produktu sadali, pret bezvalstniekiem izturas tāpat kā pret saviem pilsoņiem.

21.pants

Mājoklis

Kas attiecas uz mājokli, tad Līgumslēdzējas valstis atbilstoši to likumiem un noteikumiem vai ciktāl to regulē iestādes, attiecina uz bezvalstniekiem, kas likumīgi uzturas to teritorijā, vislielākās labvēlības režīmu, jebkurā gadījumā ne sliktāku, kā pret ārvalstniekiem šajos pašos apstākļos.

22.pants

Izglītība

1. Līgumslēdzējas valstis bezvalstniekiem nodrošina tādu pašu iespēju iegūt pamatizglītību, kā šīs valsts pilsoņiem.

2. Līgumslēdzējas valstis attiecina uz bezvalstniekiem vislielākās labvēlības režīmu, kas katrā gadījumā ir ne sliktākās, kā parasti pret ārvalstniekiem šajā valstī šajos pašos apstākļos, lai šie bezvalstnieki varētu iegūt vēl kādu citu izglītību, neskaitot pamatizglītību, īpaši tas attiecināms uz iespēju studēt, ārvalstu skolu atestātu, diplomu un zinātnisko grādu atzīšanu, mācību maksas samazināšanu un stipendiju piešķiršanu.

23.pants

Sociālā palīdzība

Līgumslēdzējas valstis nodrošina bezvalstniekiem, kas likumīgi uzturas to teritorijā, tādus pašus atvieglojumus un palīdzību, kā saviem pilsoņiem.

24.pants

Darba likumdošana un sociālā apdrošināšana

1. Līgumslēdzējas valstis nodrošina bezvalstniekiem, kas likumīgi uzturas to teritorijā, tādas pašas tiesības, kā saviem pilsoņiem, sekojošos jautājumos:

(a) tiktāl, cik to nosaka likumi vai noteikumi vai ciktāl to kontrolē administratīvās iestādes: kompensācija, ieskaitot ģimenes pabalstus, ja tie veido kompensācijas daļu, darba stundas, virsstundu darba regulēšana, apmaksāti atvaļinājumi, ierobežojumi darbam mājās, minimālais atalgotā darba vecums, mācekļa statuss un apmācība, sieviešu un jauniešu darbs, kolektīvā līguma priekšrocību izmantošana;

(b) sociālā apdrošināšana (tiesiskie noteikumi par nelaimes gadījumiem darbā, arodslimībām, maternitāti, slimību, invaliditāti, vecumu, nāvi, bezdarbu, ģimenes tiesībām un citām iespējām, kas saskaņā ar nacionālo likumdošanu ir ietverti sociālās apdrošināšanas shēmā) ir pakļauta sekojošiem ierobežojumiem:

(i) ir iespējami attiecīgi noteikumi iegūto tiesību saglabāšanai, kā arī noteikumi šo tiesību iegūšanas laikā,

(ii) uzturēšanās valsts likumi vai noteikumi var noteikt īpašu kārtību par pabalstiem vai pabalstu daļu, kas pilnībā izmaksājami no sabiedriskiem fondiem, un par pabalstiem, kurus izmaksā personām, kuras atbilst noteikumiem, lai saņemtu normālu pensiju.

2. Tiesības uz kompensāciju bezvalstnieka nāves gadījumā sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību neietekmē fakts, ka pabalsta saņēmējs dzīvo ārpus Līgumslēdzējas valsts teritorijas.

3. Līgumslēdzējas valstis sniedz bezvalstniekiem priekšrocības, kas tiem pienākas saskaņā ar valstu savstarpēji noslēgtajiem līgumiem vai līgumiem, kas var tikt noslēgti nākotnē attiecībā uz iegūto tiesību saglabāšanu un noteikumiem iegūšanas laikā, kā arī attiecībā uz sociālo apdrošināšanu, ņemot vērā vienīgi tos noteikumus, kādi tiek piemēroti pilsoņiem tajās valstīs, kas parakstījušas minētos līgumus.

4. Līgumslēdzējas valstis labvēlīgi izskata iespēju attiecināt uz bezvalstniekiem, cik vien iespējams, priekšrocības, kas noteiktas līdzīgos līgumos, kuri var būt spēkā starp Līgumslēdzējām valstīm, kuras nepiedalās šajā līgumā.

V nodaļa

ADMINISTRATĪVIE PASĀKUMI

25.pants

Administratīva palīdzība

1. Ja tiesību izmantošanā bezvalstniekam ir vajadzīga ārzemju valsts varas iestāžu palīdzība, kura tam nav pieejama, Līgumslēdzējas valsts, kuras teritorijā bezvalstnieks dzīvo, nodrošina viņam šādu palīdzību savās varas iestādēs.

2. Varas iestāde vai iestādes, kas minētas 1.punktā, izsniegs vai ar savu uzraudzību nodrošinās tādu dokumentu vai apliecību izsniegšanu bezvalstniekiem, kādus parasti izsniedz ārvalstniekiem varas iestādes vai piederības valsts iestādes.

3. Šādā veidā izdotie dokumenti vai izziņas aizvieto oficiālos dokumentus, kurus izsniedz ārvalstniekiem to pilsonības valsts institūcijas vai ar šo institūciju starpniecību tās valsts iestādes, kuru pilsoņi ir ārvalstnieki. Šie dokumenti tiek uzskatīti par ticamiem, trūkstot pierādījumiem par pretējo.

4. Ārpus īpašiem atvieglojumiem, kādus var sniegt trūcīgām personām, valsts institūcijas par šādiem pakalpojumiem var pieprasīt nodevas, taču tām jābūt mērenām un samērīgām ar tām, ko par līdzīgiem pakalpojumiem maksā pilsoņi.

5. Šī panta noteikumi neietekmē 27. un 28.pantu.

26.pants

Pārvietošanās brīvība

Katrai Līgumslēdzējai valstij jādod tiesības bezvalstniekiem, kas likumīgi atrodas to teritorijā, brīvi izvēlēties dzīvesvietu un brīvi pārvietoties tās teritorijā ar nosacījumu, ka tiks ievēroti tādi noteikumi, kādus parasti ievēro ārvalstnieki tādos pašos gadījumos.

27.pants

Personas dokumenti

Līgumslēdzējas valstis jebkuram bezvalstniekam savā teritorijā izsniedz personas dokumentus, ja viņam nav derīga uzturēšanās dokumenta.

28.pants

Ceļošanas dokumenti

Līgumslēdzējas valstis izsniedz bezvalstniekiem, kas likumīgi atrodas to teritorijā, ceļošanas dokumentus, lai tie varētu ceļot ārpus šo valstu teritorijas, ja vien nopietni nacionālās drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumi nepieprasa pretējo; attiecībā uz šiem dokumentiem piemērojami šai Konvencijai pievienotā pielikuma noteikumi. Līgumslēdzējas valstis var izdot ceļošanas dokumentus jebkuram to teritorijā esošam bezvalstniekam; īpaši valstīm ir labvēlīga nostāja jautājumā par tāda veida dokumenta izsniegšanu tiem bezvalstniekiem, kuri atrodas to teritorijā un kuriem nav iespējams saņemt ceļošanas dokumentu valstī, kur tie likumīgi dzīvo.

29.pants

Nodokļi

1. Līgumslēdzējas valstis nenosaka bezvalstniekiem cita veida, ne arī augstākus nodokļus, nodevas vai muitas tarifus, kā ir noteikusi vai var noteikt tās pilsoņiem tādos pašos apstākļos.

2. Nekas no iepriekšējā punktā minētā nekavē attiecināt uz bezvalstniekiem likumus un noteikumus par maksu, kāda noteikta ārvalstniekiem par administratīvu dokumentu, ieskaitot personības dokumentu, izsniegšanu.

30.pants

Mantas izvešana

1. Līgumslēdzējas valstis saskaņā ar tās likumiem un noteikumiem atļauj bezvalstniekam izvest šīs valsts teritorijā ievesto mantu uz citu valsti, kurā viņš ir uzņemts, lai apmestos uz dzīvi.

2. Līgumslēdzējas valstis labvēlīgi izturas pret bezvalstnieku lūgumiem atļaut izvest savu mantu, lai kur tā arī neatrastos un kura viņiem nepieciešama, lai apmestos citā valstī, kurā viņi ir uzņemti.

31.pants

Izraidīšana

1. Līgumslēdzēja valsts neizraida no savas teritorijas bezvalstniekus, kas tajā atrodas likumīgi, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams, pamatojoties uz valsts drošības un sabiedriskās kārtības apsvērumiem.

2. Šāda bezvalstnieku izraidīšana notiek vienīgi pēc lēmuma, kas pieņemts saskaņā ar likumu. Izņemot gadījumus, kad nopietni valsts drošības apsvērumi pieprasa pretējo, bezvalstniekam tiek dota iespēja iesniegt sevi attaisnojošus pierādījumus un iesniegt pārsūdzību un tikt pārstāvētam kompetentās iestādēs vai pie amatpersonas vai amatpersonām, kuras speciāli iecēlušas kompetentas iestādes.

3. Līgumslēdzējas valstis dod bezvalstniekam pietiekami ilgu laiku, lai viņš varētu nokārtot formalitātes uzņemšanai citā valstī. Līgumslēdzēja valsts ir tiesīga šajā laikā pielietot tādus iekšējos pasākumus, kādus tā uzskata par nepieciešamiem.

32.pants

Naturalizācija

Līgumslēdzējas valstis pēc iespējas veicina bezvalstnieku asimilēšanu un naturalizāciju. Tās dara visu, lai paātrinātu naturalizācijas procesu un, cik vien iespējams, samazinātu šāda procesa nodevas un izmaksas.

VI nodaļa

NOSLĒGUMA NOTEIKUMI

33.pants

Informācija par nacionālo likumdošanu

Līgumslēdzējas valstis ziņo Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram par likumiem un noteikumiem, ko tās var pieņemt, lai nodrošinātu šīs Konvencijas piemērošanu.

34.pants

Strīdu atrisināšana

Jebkurš strīds starp šīs Konvencijas Līgumslēdzējām valstīm, kas attiecas uz tās interpretēšanu vai piemērošanu, ko nevar atrisināt ar citiem līdzekļiem, iesniedzams Starptautiskajā tiesā pēc ikvienas no strīdā iesaistīto pušu lūguma.

35.pants

Parakstīšana, ratificēšana un pievienošanās

1. Šī Konvencija atklāta parakstīšanai Apvienoto Nāciju Organizācijas mītnē līdz 1955.gada 31.decembrim.

2. Šo Konvenciju var parakstīt:

(a) visas Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstis;

(b) jebkura cita valsts, kas tika uzaicināta piedalīties Apvienoto Nāciju Organizācijas konferencē par bezvalstnieku statusu;

(c) jebkura valsts, kuru ir uzaicinājusi parakstīt Konvenciju vai pievienoties tai Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā Asambleja.

3. Šī Konvencija ir ratificējama un ratifikācijas dokumenti tiek iesniegti Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram.

4. Konvencijai var pievienoties šā panta 2.punktā minētās valstis. Pievienošanās tiek īstenota iesniedzot pievienošanās dokumentu Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram.

36.pants

Teritoriālās piemērošanas noteikumi

1. Jebkura valsts var parakstīšanas, ratifikācijas vai pievienošanās laikā deklarēt, ka šī Konvencija attiecas uz visu vai daļu no teritorijas, par kuras starptautiskajām attiecībām šī valsts ir atbildīga. Šāda deklarācija stājas spēkā vienlaicīgi ar Konvencijas stāšanos spēkā šajā valstī.

2. Jebkurā laikā pēc tam šāda attiecināšana tiek veikta nosūtot paziņojumu Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram un stājas spēkā 90.dienā, kad Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretārs ir saņēmis šo ziņojumu, vai tajā dienā, kad attiecīgajā valstī stājas spēkā šī Konvencija.

3. Attiecībā uz tām teritorijā, kurās šīs Konvencija netiek piemērota tās parakstīšanas, ratificēšanas vai pievienošanās laikā, katrai ieinteresētai valstij jāizskata iespēja veikt nepieciešamo, lai piemērotu Konvenciju šajās teritorijās. Ja tam piekrīt šo teritoriju valdības tur, kur tas nepieciešams konstitucionālu iemeslu dēļ.

37.pants

Federālie noteikumi

Uz federālu vai neunitāru valsti attiecas sekojoši noteikumi:

(a) attiecībā uz tiem šīs Konvencijas pantiem, kas ir federālo likumdošanas institūciju kompetencē, federatīvajām valdībām ir tādas pašas saistības, kā Līgumslēdzējām valstīm, kam nav federālas struktūras,

(b) attiecībā uz tiem šīs Konvencijas pantiem, kas ir saliktu valstu, provinču vai kantonu likumdošanas institūcijas kompetencē un kur šos jautājumus nereglamentē federālā konstitūcija, federālajai valdībai pēc iespējas ātrāk ar labvēlīgam rekomendācijām jāziņo šo federāciju veidojošo valstu, provinču un kantonu varas iestādēm par šiem pantiem;

(c) federatīvai valstij, kas ir pievienojusies šai Konvencijai, pēc jebkuras citas Līgumslēdzējas valsts lūguma ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāra starpniecību jānosūta informācija par federācijas un to sastāvdaļu likumiem un to praktisko piemērošanu attiecībā uz jebkuru Konvencijas noteikumu, norādot, cik lielā mērā šie noteikumi tiek īstenoti ar likumdošanas vai kādu citu pasākumu palīdzību.

38.pants

Atrunas

1. Konvencijas parakstīšanas, ratificēšanas vai pievienošanās laikā jebkura valsts var izdarīt attiecībā uz jebkuriem Konvencijas pantiem, izņemot 1., 3., 4., 16.(1) pantus un no 33. līdz 42.pantam ieskaitot.

2. Jebkura valsts, kas ir iesniegusi atrunas saskaņā ar šī panta 1.punktu, var jebkurā laikā atsaukt savas atrunas, paziņojot par to Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram.

39.pants

Spēkā stāšanās

1. Šī konvencija stājas spēkā 90.dienā pēc sestā ratifikācijas vai pievienošanās dokumenta deponēšanas.

2. Katrā valstī, kas ratificē vai pievienojas Konvencijai pēc sestā ratifikācijas vai pievienošanās dokumenta deponēšanas, Konvencija stājas spēkā 90. dienā pēc tam, kad šī valsts deponējusi savu ratifikācijas vai pievienošanās dokumentu.

40.pants

Denonsēšana

1. Jebkura Līgumslēdzēja valsts var jebkurā laikā denonsēt šo Konvenciju, par to rakstiski paziņojot Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram.

2. Šāda denonsēšana attiecīgajā valstī stājas spēkā pēc vienu gada no dienas, kad Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretārs ir saņēmis šādu paziņojumu.

3. Jebkura valsts, kas ir iesniegusi paziņojumu saskaņā ar 36.pantu, var jebkurā laikā pēc tam paziņot, ka Konvencija pēc gada termiņa no dienas, kad Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretārs būs šo saņēmis šādu paziņojumu, neattieksies vairs uz noteikto teritoriju.

41.pants

Konvencijas pārskatīšana

1. Jebkura Līgumslēdzēja valsts var jebkurā laikā lūgt pārskatīt šo Konvenciju, par to rakstiski paziņojot Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram.

2. Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā Asambleja rekomendē pasākumus, ja tādi nepieciešami, saistībā ar šādu lūgumu.

42.pants

Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāra paziņojumi

Ģenerālsekretārs informē visas Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstis un ne-dalībvalstis, kas ir minētas 39.pantā:

(a) par parakstīšanu, ratificēšanu un pievienošanos saskaņā ar 39.pantu,

(b) par deklarācijām un paziņojumiem saskaņā ar 36.pantu,

(c) par atrunām un to atsaukumiem saskaņā ar 38.pantu,

(d) par datumu, kurā konvencija stājas spēkā saskaņā ar 39.pantu,

(e) par denonsēšanām un paziņojumiem saskaņā ar 40.pantu,

(f) par lūgumiem pārskatīt saskaņā ar 41.pantu.

TO APLIECINOT, attiecīgi pilnvarotie, ir parakstījuši šo Konvenciju savu valdību vārdā.

SASTĀDĪTS Ņujorkā, 1954.gada 28.septembrī, vienā eksemplārā, angļu, franču un spāņu valodās, visiem tekstiem esot vienlīdz autentiskiem, kas deponēti Apvienoto Nāciju Organizācijas arhīvā, un apstiprinātās kopijas nosūtītas visām Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstīm un ne-dalībvalstīm, kas ir minētas 39.pantā.

1.punkts

1. Konvencijas 28.pantā minētajā ceļošanas dokumentā tiek norādīts, ka dokumenta īpašnieks ir bezvalstnieks saskaņā ar 1954.gada 28.septembra Konvenciju.

2. Dokuments tiek izgatavots vismaz divās valodās, no kurām viena ir angļu vai franču valoda

3. Līgumslēdzējas valstis izskata iespēju pieņemt klātpievienotā ceļošanas dokumenta paraugu.

2.punkts

Saskaņā ar pastāvošajiem izdevējas valsts noteikumiem bērni var tikt iekļauti vecāku vai, izņēmuma gadījumos, cita pieaugušā ceļošanas dokumentā.

3.punkts

Maksa par dokumentu izdošanu nepārsniedz nacionālo pasu izsniegšanai paredzētās summas zemāko robežu.

4.punkts

Izņemot speciālus vai īpašus gadījumus, dokuments ir derīgs pēc iespējas vairāk valstīs.

5.punkts

Dokumenta derīguma termiņš ir ne īsāks kā trīs mēneši, bet ne ilgāks kā divi gadi.

6.punkts

1. Dokumenta derīguma termiņa atjaunošana vai pagarināšana ir tās iestādes kompetencē, kas to ir izdevusi līdz tam brīdim, kamēr dokumenta turētājs nav nodibinājis likumīgu dzīvesvietu citā teritorijā un uzturas likumīgi iepriekš minētās iestādes teritorijā. Jauna dokumenta izdošana ar tādiem pašiem nosacījumiem ir tās iestādes kompetencē, kas ir izdevusi iepriekšējo dokumentu.

2. Diplomātiskās vai konsulārās iestādes var tikt pilnvarotas pagarināt viņu valdības izdoto ceļošanas dokumentu derīguma termiņu uz laiku, kas nepārsniedz sešus mēnešus. s.

3. Līgumslēdzējas valstis rūpīgi izskata ceļošanas dokumentu derīguma termiņa atjaunošanu vai pagarināšanu vai jaunu dokumentu izsniegšanu bezvalstniekiem, kas vairāk neuzturas viņu teritorijā likumīgi, bet nav spējīgi iegūt ceļošanas dokumentu no savas likumīgās rezidences valsts.

7.punkts

Līgumslēdzējas valstis atzīst saskaņā ar Konvencijas 28.panta noteikumiem izdotos dokumentus.

8.punkts

Tās valsts, uz kuru bezvalstnieks vēlas doties, kompetentas iestādes, ja tās ir gatavas viņu ielaist valstī un ja vīza ir nepieciešama, uz šīs personas dokumenta uzspiež vīzu.

9.punkts

1. Līgumslēdzējas valstis apņemas izsniegt tranzītvīzas bezvalstniekiem, kuri ir ieguvuši galamērķa valsts vīzas.

2. Šādas vīzas izsniegšanu var atteikt, pamatojoties uz iemesliem, kādi attaisno vīzas atteikumu jebkuram ārzemniekam.

10.punkts

Maksa par vīzu izsniegšanu izbraukšanai, iebraukšanai vai tranzītam nepārsniegs zemāko robežu samaksai, kas paredzēta par vīzu ārzemju pasē.

11.punkts

Kad bezvalstnieks ir legāli apmeties uz dzīvi citas Līgumslēdzējas valsts teritorijā, atbildība par jauna dokumenta izdošanu saskaņā ar 28.panta noteikumiem un nosacījumiem ir attiecīgās valsts kompetentas iestādes kompetencē, kurā bezvalstnieks ir tiesīgs griezties.

12.punkts

Iestāde, izsniedzot jaunu dokumentu, atcelt iepriekšējo dokumentu un atgriež to izdevējai valstij, ja dokumentā ir norādīts, ka tas jāatgriež; pretējā gadījumā iestāde atceļ un anulē šo dokumentu.

13.punkts

1. Ceļošanas dokuments, kas izdots saskaņā ar Konvencijas 28.pantu, ja vien nav norādīts pretējais, pilnvaro dokumenta turētāju atgriezties izdevējas valsts teritorijā jebkurā laikā, kamēr šis dokuments ir derīgs. Jebkurā gadījumā laika periods, kurā dokumenta turētājs var atgriezties dokumenta izdevējvalstī, ir ne īsāks par trim mēnešiem, izņemot gadījumus, kad valsts, uz kuru bezvalstnieks plāno ceļot, nepieprasa ceļošanas dokumentu, kas apliecinātu atgriešanās tiesības.

2. Saskaņā ar iepriekšējā apakšpunkta noteikumiem Līgumslēdzēja valsts var pieprasīt dokumenta turētāju izpildīt tādas formalitātes, kādas ir paredzētas attiecībā uz izbraukšanu no vai iebraukšanai tās teritorijā.

14.punkts

Ņemot vērā 13.punkta nosacījumus šī Pielikuma noteikumi nekādā veidā neietekmē likumus un noteikumus, kas regulē kārtību iekļūšanai, tranzītam caur to, uzturēšanos un apmešanos uz dzīvi un izbraukšanu no Līgumslēdzēju valstu teritorijām.

15.punkts

Ne dokumentu izdošana, ne arī turpmāk izdarītie ieraksti nenosaka vai neietekmē turētāja statusu, it īpaši attiecībā uz tautību.

16.punkts

Dokumenta izdošana nekādā ziņā nepiešķir tā turētājam ne diplomātisko, ne arī konsulāro izdevējas valsts iestāžu aizsardzību, un nepiešķir ipso facto šīm iestādēm aizsardzības tiesības. s.