Ministru kabineta 2007.gada 31.jūlija sēdē

 

AM: Par nesprāgušās munīcijas piesārņoto teritoriju izpētes un sanācijas kārtību

31.jūlijā Ministru kabinetā (MK) apstiprināti Aizsardzības ministrijas (AM) izstrādātie grozījumi likumā “Par piesārņojumu”.

Izstrādātie grozījumi MK deleģē tiesības noteikt kārtību, kādā veicama ar nesprāgušu munīciju potenciāli piesārņotu teritoriju izpēte un sanācija, licencēti komersanti un sertificēti speciālisti, kas veic ar nesprāgušu munīciju piesārņotu teritoriju izpēti un meklēšanu, identificēšanu, izcelšanu, savākšanu un uzglabāšanu.

Līdz šim nebija izstrādāti normatīvie akti, kas detalizēti noteiktu teritoriju, kas piesārņotas ar nesprāgušo munīciju, sanācijas kārtību, veicamos uzdevumus, informācijas plūsmu, šo procesu pārraudzību un atbildības sadalījumu starp valsts, pašvaldību un privātajām institūcijām.

Abu pasaules karu, kā arī bijušās PSRS armijas darbības rezultātā ar nesprāgušu munīciju piesārņotās zonas aizņem aptuveni septīto daļu Latvijas teritorijas. Aprēķināts, ka Baltijas jūras akvatorijā abu karu laikā tika ielikts vairāk nekā 80 000 mīnu un citu sprādzienbīstamu priekšmetu.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

 

ĀM: Par MK pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās darba pārskatu par 2006.gadu

31.jūlijā valdība izskatīja MK pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās darba pārskatu par 2006.gadu. Darba pārskatā ir iekļauta informācija par Latvijas valdības interešu pārstāvēšanu Eiropas Cilvēktiesību tiesā un ANO specializēto procedūru ietvaros, kā arī par veiktajiem pasākumiem, nodrošinot nacionālo ziņojumu par Latvijai saistošo starptautisko daudzpusējo līgumu izpildi sagatavošanu, iesniegšanu un aizstāvēšanu starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās.

2006.gadā Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir pieņēmusi 10 spriedumus pret Latviju, 10 lietas pieņēmusi izskatīšanai pēc būtības, 4 lietas noraidījusi pēc Latvijas valdības komentāru saņemšanas, kā arī 3 lietas svītrojusi no izskatāmo lietu saraksta. Valdībai komentēšanai nosūtītas 22 jaunas lietas, no kurām visvairāk sūdzības bija par tiesību uz taisnīgu tiesu, tiesību uz efektīvu aizskarto tiesību aizsardzību un necilvēciskas apiešanās/spīdzināšanas aizlieguma iespējamiem pārkāpumiem. Salīdzinoši – 2005.gadā tika pasludināts viens spriedums un valdībai komentēšanai tika nosūtītas deviņas jaunas lietas, savukārt no 2007.gada 1.janvāra līdz 31.jūlijam tiesa ir pasludinājusi 9 spriedumus, septiņos no tiem konstatējot Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas un tās protokolu pārkāpumus (kompensācija par taisnīgu atlīdzību piespriesta 4 spriedumos). Valdības komentāriem no 2007.gada 1.janvāra līdz 31.jūlijam saņemtas 30 jaunas lietas (no tām divās lietās ir apvienoti attiecīgi 4 un 7 personu iesniegumi).

Pērn deviņās lietās, kurās tiesa pasludinājusi spriedumu, konstatējot pārkāpumus un piespriežot taisnīgu atlīdzību par konstatētajiem pārkāpumiem un kurās spriedums ir stājies spēkā, Latvija kopā ir samaksājusi 15 461,60 latus, iesniedzēju sākotnēji prasīto 164 744,92 latu vietā. Kopš 2000.gada Latvijas valsts tiesas piespriestajās kompensācijās kopā izmaksājusi 53 369,60 latus iesniedzēju prasīto 623 444,12 latu vietā.

Pagājušajā gadā ANO tika aizstāvēts otrais kārtējais ziņojums par ANO Bērna tiesību konvencijas izpildi Latvijā, kā arī tika sākta informācijas apkopošana, atbildot uz ANO Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību komitejas jautājumiem par 1966.gada Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām izpildi Latvijas Republikā.

MK pārstāves starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās darba pārskata par 2006.gadu pilns teksts atrodams internetā: www.mkparstavis.am.gov.lv un www.mk.gov.lv.

 

ĀM: Par Latvijas politisko padomnieku NATO vadītajā misijā Afganistānā

31.jūlijā Ministru kabineta sēdē tika pieņemts lēmums par politiskā padomnieka, Ārlietu ministrijas Drošības politikas departamenta NATO un Eiropas drošības nodaļas 3.sekretāra Pētera Veita dalību NATO vadītajā misijā Afganistānā. Politiskais padomnieks dosies strādāt uz Farjabas provinci un uzturēsies tur no 15.augusta līdz nākamā gada 31.maijam.

Viens no galvenajiem politiskā padomnieka uzdevumiem būs koordinēt nevalstisko organizāciju un valsts institūciju darbu, lai palielinātu afgāņu spēju īstenot attīstības sadarbības projektus un lai dotu ieguldījumu provinces sociālekonomiskās situācijas uzlabošanā. Šā gada maijā Ārlietu ministrijas amatpersona piedalījās izpētes misijā Afganistānā. Vizītes mērķis bija iepazīties ar situāciju konkrētajā reģionā un sagatavoties attīstības sadarbības aktivitāšu koordinēšanai un īstenošanai.

Viens no svarīgākajiem Latvijas ārpolitikas uzdevumiem, dodot ieguldījumu Afganistānas atjaunošanā, ir sniegt palīdzību Afganistānas valdībai narkotiku tirdzniecības ierobežošanā, kā arī palīdzēt cīnīties pret terorismu Afganistānas teritorijā. Atsaucoties uz NATO Rīgas samita deklarāciju, NATO operācija Afganistānā tika izvirzīta par alianses galveno prioritāti. Latvijas amatpersonas apņēmās ne tikai nodrošināt lielāku militāro ieguldījumu Afganistānā, bet arī iesaisti civilajā jomā. Politiskā padomnieka dalība NATO vadītajā misijā Afganistānā ir viens no pasākumiem, ko Latvija īstenos, lai ieviestu NATO Rīgas samita deklarāciju.

Lai veiksmīgi cīnītos ar draudiem starptautiskajai drošībai, ir būtiski risināt konfliktus ne tikai ar militāriem līdzekļiem, bet arī dot ieguldījumu valsts atjaunošanā. Līdz ar politiskā padomnieka nosūtīšanu uz Afganistānu tiek īstenota jauna – integrētā – pieeja starptautiskajām operācijām. Tā paredz ne tikai iesaistīšanos operācijā, bet arī piedalīšanos pēcoperācijas stabilizācijas un rekonstrukcijas posmā, palīdzot ieviest likuma varu un uzlabojot sociālekonomisko situāciju. Šī ir pirmā starptautiskā misija, kurā Latvija piedalās ar politisko padomnieku, kā arī militārpersonām un policistiem.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments

 

EM: Par progresu Tautsaimniecības vienotās stratēģijas īstenošanā

“Ja Latvijai arī turpmākajos gados izdosies saglabāt līdzšinējos augstos izaugsmes tempus, IKP līmenis uz vienu iedzīvotāju 2010.gadā var būt ļoti tuvs tam, kāds noteikts Tautsaimniecības vienotajā stratēģijā, tas ir, 62% no Eiropas Savienības vidējā līmeņa. Bet, lai saglabātu šos augstos izaugsmes tempus, nepieciešama aktīva valdības rīcība, lai mazinātu inflāciju un ārējā sektora nesabalansētību.”

Tas ir viens no Ekonomikas ministrijas speciālistu secinājumiem, analizējot tautsaimniecības attīstību Latvijā šobrīd un sniedzot valdībai Ziņojumu par progresu Tautsaimniecības vienotās stratēģijas īstenošanā.

Stratēģijas mērķu rādītāju sistēmas analīze rāda, ka turpmāko gadu izaugsmi var aizkavēt vairāku ekonomiskās politikas jomu attīstības tendences, kuru raksturojošo rādītāju dinamika neatbilst Stratēģijā nospraustajai trajektorijai.

Turpmākās izaugsmes lielākais riska faktors ir makroekonomiskās vides stabilitāte. Ja 2005.gada beigās to nevarēja raksturot kā kritisku, tad 2006.gada beigās un 2007.gada sākumā tā vairs nav viennozīmīgi vērtējama.

Lai ierobežotu pārmērīgo cenu kāpumu, Ekonomikas ministrija norāda, ka konsekventi jāievieš 2007.gada martā valdībā apstiprinātais inflācijas ierobežošanas plāns un jāizvērtē iespēja to papildināt ar jauniem iekšējo patēriņu ierobežojošiem pasākumiem, piemēram, patēriņa kredīta nodokļa ieviešanu un pasākumiem (tai skaitā nodokļu), kas varētu stimulēt uzņēmumus investēt ražošanā un paaugstināt produktivitāti.

“Ziņojumā par progresu Tautsaimniecības vienotās stratēģijas īstenošanā” ir izvērtēts progress galveno stratēģisko mērķu īstenošanā, kā arī dots sociāli ekonomiskās politikas novērtējums atbilstoši ekonomiskās politikas pamatvirzieniem.

Latvijas tekošā konta deficīta pamatā no makroekonomiskā viedokļa ir fundamentāli faktori un to lielā mērā nosaka valsts tautsaimniecības konverģence uz augstāku attīstības līmeni. Tekošā konta nesabalansētība ir saistīta ar diviem galvenajiem iemesliem – pirmkārt, ar iekšējā pieprasījuma straujo pieaugumu, ko nodrošina kredītu ekspansija, t.i., apjomīgu ārvalstu finanšu plūsmu (galvenokārt caur komercbankām) ienākšanu ekonomikā, un, otrkārt, ar ražošanas sektora zemo konkurētspēju šo plūsmu piesaistē.

Gan piesaistītais ārvalstu kapitāls, gan arī iekšzemes uzkrājumi lielā mērā tiek novirzīti investīcijās nekustamā īpašumā, mazākā mērā ietekmējot preču ražošanas nozaru attīstību. Tas nozīmē, ka preču ražošanas sektors kapitāla piesaistes ziņā nevar konkurēt ar citiem sektoriem, it īpaši nekustamā īpašuma sektoru.

Tāpēc līdztekus pasākumiem, kas piebremzētu iekšējo patēriņu, svarīgi ir visi tie pasākumi, kas palielinātu ekonomikas spēju adaptēt finanšu plūsmas. Tie ir pasākumi, kas saistīti ar uzņēmējdarbības un tautsaimniecības konkurētspējas veicināšanu.

Jaundibināmo uzņēmumu skaita, investīciju pamatlīdzekļos, kā arī piesaistīto ārvalstu tiešo investīciju pieaugums liecina par to, ka uzlabojas ekonomikas funkcionēšanas nosacījumi. To apliecina arī Pasaules Bankas pētījumu rezultāti.

Galvenās problēmas, kas joprojām Latvijā kavē uzņēmējdarbības attīstību, jo īpaši MVU, ir apgrūtināta finansējuma saņemšana, dažādi administratīvie šķēršļi, atbilstošas informācijas trūkums, kvalificēta darbaspēka trūkums. Garantiju un investīciju instrumenti šobrīd vēl nav pietiekami attīstīti.

Tikai neliels progress vērojams valsts ceļu tīkla uzlabošanā. Autoceļu nolietojums ir augsts, kā arī atsevišķos posmos nav pietiekama transporta tīkla caurlaides spēja.

Enerģētikas sektorā galvenais izaicinājums ir bāzes jaudas nodrošināšana elektroapgādē. Ņemot vērā EK pārstrādāto Latvijas emisiju piešķiršanas plānu, Latvijā var rasties ievērojamas problēmas jaunu ražošanas, t.sk. elektroenerģijas, jaudu ieviešanā. Emisiju piešķiršanas plāns, kas tika saņemts no EK, praktiski izslēdz jaunu uzņēmumu darbību Latvijā, bez emisiju kvotu pirkšanas.

Nav būtiska progresa efektīvas un konkurētspējīgas nozaru struktūras izveidošanā – augsto tehnoloģiju nozaru īpatsvars tautsaimniecībā palielinās lēnākos tempos, nekā noteikts Stratēģijas mērķa rādītājos, arī eksportā augsto tehnoloģiju produkcijas īpatsvars nepieaug tādos tempos, kā to nosaka Stratēģijas mērķa rādītāja sasniegšanas dinamika.

Viena no būtiskākajām Latvijas problēmām ir izglītības struktūras neatbilstība ilgtermiņa darba tirgus prasībām. Mūžizglītības sistēma ir tikai savā sākotnējā izveides stadijā. Problemātiski būs sasniegt Stratēģijā izvirzīto mērķi – palielināt apmācībā esošo iedzīvotāju skaitu (no 25 līdz 64 gadiem) līdz 10% 2010.gadā un 20% 2030.gadā.

Saglabājas sociāli ekonomiskās disproporcijas un riski. Tomēr ir redzamas arī pozitīvas iezīmes – palielinās ekonomiskā aktivitāte reģionos, pieaug nodarbinātības līmenis un iedzīvotāju ienākumi.

“Tautsaimniecības vienotā stratēģija” (TVS) apstiprināta MK 2004.gada 17.augustā. Tajā ir definēta valsts politika stabilas, sabalansētas un ilgtspējīgas tautsaimniecības izaugsmes nodrošināšanai.

Ar “Ziņojumu par progresu Tautsaimniecības vienotās stratēģijas īstenošanā” detalizētāk var iepazīties Ministru kabinetā mājaslapā.

 

EM: Par inflāciju Latvijā kā joprojām augstāko Eiropas Savienībā

Ekonomikas ministrija 31.jūlijā Ministru kabineta sēdē sniedza informāciju par patēriņa cenu dinamiku Latvijā 2007.gada 1.pusgadā salīdzinājumā ar citām ES valstīm, kā arī savu vērtējumu par inflācijas cēloņiem un prognozēm.

Ekonomikas ministrs Jurijs Strods uzsver, ka “inflācija Latvijā joprojām ir augstākā ne tikai starp Baltijas valstīm, bet starp visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, tāpēc valdībai konsekventi jāievieš inflācijas ierobežošanas plāns un jāizvērtē iespēja to papildināt ar jauniem iekšējo patēriņu ierobežojošiem pasākumiem, piemēram, patēriņa kredīta nodokļa ieviešanu”.

Ekonomikas ministrija prognozē, ka kopumā 2007.gadā cenas pieaugs par aptuveni 8%, ņemot vērā, ka gada otrajā pusē valdības akceptētā inflācijas apkarošanas plāna realizācija mazinās cenu kāpumu.

Kā galvenie inflāciju veicinošie apstākļi 2007.gadā jāatzīmē:

• inflācijas gaidas, kuras ietekmē iepriekšējo divu gadu augstā inflācija;

• augstie kreditēšanas apjomi;

• administratīvi regulējamo cenu palielinājums (elektrībai, gāzei un gada beigās arī siltumam);

• strādājošo algu palielinājums kā sekas 2006.gada augstajai inflācijai.

Straujais kopējais cenu kāpums 2007.gada 1.pusgadā norāda uz to, ka inflācijas otrās kārtas efekts (algu pieaugums, ražošanas cenu kāpums u.c.) un inflācijas gaidas ir ļoti spēcīgi faktori, kas pašlaik ietekmē patēriņa cenu kāpumu.

Inflācijas inerce 2007.gadā izpaužas lielākā mērā nekā iepriekšējā gadā. Par to liecina tas, ka preču cenu pieauguma tempi palielinās gandrīz visās patēriņa grupās; kā arī vērojams straujš pakalpojumu izmaksu palielinājums. Cenas pakalpojumiem aug daudz straujāk nekā preču cenas, kas pārsniedz iepriekšējo gadu līmeni.

2007.gada 1.pusgadā cenas palielinājās par 5,7% – straujāk nekā iepriekšējos gados. 2006.gada janvārī–jūnijā tās pieauga par 3,8%, bet 2005.gadā par 4,5 procentiem. Izteikti straujāk nekā pagājušā gadā cenas pieaugušas pārtikas produktiem, kā arī pieaugušas izmaksas transportam.

2007.gada 1.pusgadā kopējo cenu pieaugumu galvenokārt noteica pārtikas produktu sadārdzināšanās (par 8,4%), transporta izmaksu straujš pieaugums (par 10,4%) un izdevumu palielinājums mājokļu uzturēšanai (par 7,5%). Šajās patēriņa cenu grupās cenas pieauga krietni straujāk nekā iepriekšējā gadā (attiecīgi par 5,5%, 6,1% un 7,2%).

2007.gada janvārī–jūnijā Latvijā bija augstākā patēriņa cenu inflācija Baltijas valstīs, kā arī starp Eiropas Savienības dalībvalstīm. Nedaudz zemāka inflācija bija Ungārijā. Tuvākajās kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā – inflācija bija zemāka: Igaunijā – 4,0%, bet Lietuvā – 2,6% (Latvijā – 6,0%) (pēc saskaņotā patēriņa cenu indeksa).

Cenu kāpums Latvijā bija visstraujākais visās preču un pakalpojumu grupās salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm. Latvijā visstraujāk cenas pieauga pakalpojumiem un pārtikai, Lietuvā – pārtikai, bet Igaunijā – pakalpojumiem. Jāatzīmē, ka Latvijā pārtikas cenas pieauga gandrīz divas reizes straujāk nekā pārējās Baltijas valstīs.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

EM: Par Latvijas eksporta veicināšanas programmu

31.jūlijā Ministru kabineta sēdē tika sniegts informatīvais ziņojums “Par Latvijas eksporta veicināšanas programmas 2006.gada rīcības plāna īstenošanas gaitu”. Eksporta veicināšanas programmas mērķis ir aktīvi veicināt Latvijas uzņēmumu starptautisko konkurētspēju, sekmēt jaunu tirgu apgūšanu, kā arī nostiprināšanos esošajos. Programmas pasākumu īstenošanu pārrauga Ekonomikas ministrija, savukārt realizē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

2006.gadā tika īstenots Programmas ikgadējais rīcības plāns, kura ietvaros tiek realizēti daudzi uz eksportu vērsti pasākumi – eksporta veicināšanas institucionālās bāzes attīstība, Latvijas uzņēmumu starptautiskās konkurētspējas veicināšanas un eksportspējas attīstīšana, atbalsts eksporta mārketingā un jaunu tirgu apgūšana un finanšu instrumenti eksporta veicināšanā.

Viens no būtiskākajiem programmas pasākumiem ir Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību darbības nodrošināšana un tīkla attīstība. 2006.gadā ir nodrošināta 10 ārvalstu pārstāvniecību darbība – Vācijā, Francijā, Lielbritānijā, Kazahstānā, Dānijā, Norvēģijā, Nīderlandē, Zviedrijā, Krievijā un ASV. Kopumā ir uzsākti 74 nozīmīgi eksporta projekti un pieņemts 31 pozitīvs lēmums par eksporta projektiem. Strādāts arī ar 60 nozīmīgiem investīciju projektiem. Programmas ietvaros organizētas 54 potenciālo ārvalstu investoru vizītes Latvijā, 39 tiešās vizītes pie potenciālajiem investoriem, 27 uzņēmēju delegāciju vizītes un 18 tirdzniecības misijas ārvalstīs. Veiktas arī citas aktivitātes, kas veicina Latvijas eksporta attīstību.

Ar informatīvo ziņojumu “Par Latvijas eksporta veicināšanas programmas 2006.gada rīcības plāna īstenošanas gaitu” var iepazīties MK mājaslapā.

Informatīvais ziņojums ir sagatavots saskaņā ar MK 2004.gada 14.oktobra rīkojumu Nr.755, kas paredz Ekonomikas ministrijai, sākot ar 2006.gadu, katru gadu līdz 1.jūlijam sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par Eksporta veicināšanas programmas rīcības plāna īstenošanas gaitu iepriekšējā laikposmā.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

FM: Par precizētu akcīzes nodokļa piemērošanas kārtību naftas produktiem

Ministru kabineta sēdē 31.jūlijā tika apstiprināti Finanšu ministrijas izstrādātie noteikumi “Atsevišķiem naftas produktiem samazinātās akcīzes nodokļa likmes vai atbrīvojuma no akcīzes nodokļa piemērošanas kārtība”.

Saeima pērn pieņēma grozījumus likumā par akcīzes nodokli, tādēļ bija nepieciešams precizēt arī attiecīgos MK noteikumus. Līdz ar to Finanšu ministrija izstrādāja MK noteikumus “Atsevišķiem naftas produktiem samazinātās akcīzes nodokļa likmes vai atbrīvojuma no akcīzes nodokļa piemērošanas kārtība”.

Likums paredz akcīzes nodokļa atbrīvojumu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā naftas produktiem, kurus piegādā un izmanto citiem mērķiem, nevis par degvielu vai kurināmo, vai gaisakuģiem un kuģiem, kuri netiek izmantoti privātai atpūtai un izklaidei. Tāpat no nodokļa atbrīvoti ir naftas produkti elektroenerģijas ražošanai vai kombinētās iekārtās, kas ražo elektroenerģiju un siltumenerģiju, kā arī produkti, kas tiek izmantoti ķīmiskās apstrādes procesā, pievienojot koksam, ko izmanto par kurināmo.

Jaunajos MK noteikumos ir precizētas normas par akcīzes nodokļa atvieglojumiem un atbrīvojumiem produktiem, kurus piegādā un izmanto citiem mērķiem, nevis par degvielu vai kurināmo, kā arī eļļas atkritumiem, kurus realizē vai izmanto par kurināmo. Tāpat MK noteikumos mainītas normas par Valsts ieņēmumu dienesta izsniegto izziņu par akcīzes nodokļa atbrīvojuma vai atvieglojumu saņemšanu, kā arī veikti citi grozījumi.

Finanšu ministrijas sagatavotais tiesību akts aizstās šobrīd spēkā esošos 2005.gada 28.jūnija MK noteikumus Nr.485 “Kārtība, kādā atsevišķiem naftas produktiem piemēro samazinātu akcīzes nodokļa likmi vai atbrīvojumu no akcīzes nodokļa”. Atbilstoši jaunajiem noteikumiem, izziņas, kas izsniegtas saskaņā ar šobrīd spēkā esošajiem noteikumiem, būs spēkā līdz to derīguma termiņa beigām.

 

FM: Par apstiprinātām jaunām akcīzes nodokļa deklarācijas veidlapām

Valdībā ir apstiprinātas jaunas akcīzes nodokļa deklarācijas veidlapas un to aizpildīšanas kārtība. 31.jūlijā Ministru kabineta sēdē tika pieņemti attiecīgie Finanšu ministrijas izstrādātie noteikumi.

Ar šā gada 1.janvāri stājās spēkā grozījumi likumā par akcīzes nodokli, kas reglamentē akcīzes nodokļa likmes dīzeļdegvielai (gāzeļļai), kurai akcīzes preču noliktavā Latvijā ir pievienota rapšu sēklu eļļa vai no rapšu sēklu eļļas iegūta biodīzeļdegviela. Līdz ar to Finanšu ministrija izstrādāja jaunus Ministru kabineta noteikumus par akcīzes nodokļa deklarāciju veidlapām un to aizpildīšanas kārtību atbilstoši grozījumiem likumā.

Akcīzes preces ir naftas produkti, alkoholiskie dzērieni (arī alus), tabakas izstrādājumi, bezalkoholiskie dzērieni un kafija. MK noteikumos ir izstrādāti pieci deklarāciju paraugi – viens katram produkta veidam, kā arī katram deklarācijas paraugam sava aizpildīšanas kārtība.

Akcīzes nodokļa deklarācijas ir jāiesniedz akcīzes nodokļa maksātājiem Valsts ieņēmumu dienestā. Deklarāciju iesniegšanas termiņš ir dažāds atkarībā no akcīzes nodokļa maksātāja statusa. Nodokļa maksātājs – noliktavas turētājs, apstiprināts tirgotājs vai nodokļa maksātāja pārstāvis akcīzes nodokļa deklarāciju par taksācijas periodu – viens kalendāra mēnesis – iesniedz 15 dienu laikā pēc attiecīgā taksācijas perioda. Savukārt citi akcīzes nodokļa maksātāji akcīzes nodokļa deklarāciju iesniedz ne vēlāk kā vienu darbdienu pēc akcīzes nodokļa attiecīgā samaksas termiņa.

Stājoties spēkā jaunajiem noteikumiem, par spēku zaudējušiem tiks atzīti MK 2006.gada 31.janvāra noteikumi Nr.97 “Noteikumi par akcīzes nodokļa deklarāciju veidlapām”.

 

FM: Par muitas kontroles punktu optimizēšanu Ventspilī

Valdība 31.jūlijā apstiprināja grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos par muitas procedūras – izvešana – piemērošanas kārtību lauksaimniecības produktiem, kuri pretendē uz eksporta kompensācijām.

Ar grozījumiem MK noteikumos paredzēts realizēt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) muitas kontroles punktu reorganizāciju, apvienojot divus muitas kontroles punktus Ventspilī. Izmaiņas noteikumos precizēs jaunā apvienotā muitas kontroles nosaukumu – “Ventspils ostas muitas kontroles punkts 0311”.

Muitas punktu apvienošana plānota, lai nodrošinātu muitas kontroles punktu optimizāciju, paaugstinātu muitas kontroles efektivitāti un nodrošinātu Ventspils muitas kontroles kompleksa muitas personālresursu lietderīgu izmantošanu.

Izmaiņas Valsts ieņēmumu dienesta struktūrā ar rīkojuma var apstiprināt VID ģenerāldirektors. Tomēr to nevar izdot, pirms nav veikti grozījumi ārējā normatīvajā aktā, līdz ar to Finanšu ministrijai bija nepieciešams izstrādāt atbilstošus grozījumus MK noteikumos.

 

FM: Par finansējumu Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētku norisei

Valdība 31.jūlijā nolēma piešķirt finansējumu Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētku norises nodrošināšanai Aglonas bazilikā. Dotāciju 10 000 latu apmērā plānots piešķirt Preiļu rajona Aglonas pagasta padomei. Ministru kabinets uzdeva Finanšu ministrijai rezervēt finansējumu 10 000 latu apmērā no pamatbudžeta apakšprogrammas – līdzekļi neparedzētiem izdevumiem, savukārt Reģionālās attīstības ministrijai – iesniegt pieprasījumu Finanšu ministrijai par līdzekļu piešķiršanu Aglonas pagasta padomei svētku nodrošināšanai.

 

FM: Par līdzekļiem valsts finanšu informācijas sistēmu attīstībai

Ministru kabinets (MK) 31.jūlijā atbalstīja informatīvo ziņojumu par Valsts finanšu informācijas sistēmas attīstības koncepcijas realizācijai nepieciešamo finansējumu 2008.–2011.gadam, uzdodot Finanšu ministrijai (FM) nākamā gada valsts budžetā iekļaut ilgtermiņa saistības 2009.gadam 1 077 000 latu apmērā koncepcijas realizācijai. Savukārt 2010.gadam paredzēts iekļaut saistības 438 000 latu apmērā, bet 2011.gadam – 48 000 latu apmērā.

Finansējums paredzēts vienotās valsts budžeta plānošanas sistēmas ieviešanas projekta turpināšanai, kā arī Makroekonomiskās un nodokļu ieņēmumu prognozēšanas informācijas sistēmas ieviešanai. Tāpat līdzekļus plānots izmantot, lai nodrošinātu finanšu uzskaites sistēmas izveidi valsts un pašvaldību iestādēs, kā arī pilnveidotu iepirkumu uzraudzības iespējas.

Pērn tika uzsākta koncepcijas realizācija, un līdz šā beigām ir plānots uzsākt Vienotās valsts budžeta plānošanas un izpildes informācijas sistēmas darbību FM un Valsts kasē, kā arī ieviest Vienoto ES struktūrfondu, Kohēzijas fonda un valsts atbalsta programmu pārvaldības informācijas sistēmu un integrēt to ar Vienoto valsts budžeta plānošanas un izpildes informācijas sistēmu FM. Pilnībā plānots ieviest Vienoto finanšu vadības, plānošanas un grāmatvedības uzskaites sistēmu FM, Valsts kasē un Valsts ieņēmumu dienestā.

Ieviestās sistēmas nodrošinās FM un tās padotības iestāžu funkciju veikšanas atbalstu, tomēr šo sistēmu darbība ir samērā autonoma ar relatīvi nelielu sistēmu integrāciju, kas nenodrošina vienotu risinājumu kompleksai valsts finanšu jomas pārvaldībai ar mūsdienīgām informācijas tehnoloģijām, līdz ar to ir nepieciešams turpināt koncepcijas realizāciju turpmākajos gados.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

FM: Par Eiropas Savienības fondu finansējuma kontroles sistēmas izveidi jaunajā septiņgadē

31.jūlijā valdības sēdē tika apstiprināts Finanšu ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Prasības Eiropas Savienības fondu vadības un kontroles sistēmas izveidošanai”, kas nosaka, kā jaunajā fondu apguves septiņgadē Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda vadībā iesaistītajām valsts institūcijām veidojama ES finansējuma vadības un kontroles sistēma.

MK noteikumi ietver prasības ES fondu vadības un kontroles funkciju īstenošanai, kas attiecas uz vadošo iestādi – Finanšu ministriju, revīzijas iestādi – Finanšu ministrijas Iekšējā audita un Finanšu kontroles departamentiem, maksājumu iestādi un sertifikācijas iestādi, kuru funkcijas veiks Valsts kase, atbildīgajām iestādēm un sadarbības iestādēm – nozaru ministrijām un to padotībā esošajām institūcijām, kā arī Iepirkumu uzraudzības biroju.

Noteikumi “Prasības Eiropas Savienības fondu vadības un kontroles sistēmas izveidošanai” nav attiecināmi uz ES fondu uzraudzības komitejas darbību, kas noteikta 2007.gada 19.jūnija Ministru kabineta noteikumos Nr.410 “Uzraudzības komitejas nolikums”.

Ministru kabineta noteikumu īstenošanai nav nepieciešami papildu valsts budžeta līdzekļi.

Finanšu ministrijas ES fondu departamenta Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

KM: Par līdzekļiem Rundāles pils infrastruktūras atjaunošanai

31.jūlijā Ministru kabineta sēdē tika atbalstīta Rundāles pils sastāvā esošo būvju siltumtrases renovācija, ko nodrošinās valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” programmas “Mantojums – 2018. Kultūras infrastruktūras uzlabošanas programma 2006.–2018.gadam” izpildes ietvaros.

Siltumtrases renovācija dos iespēju nodrošināt stabilu siltuma piegādi visam Rundāles pils muzeja kompleksam. Tas ir būtiski situācijā, kad visi mākslas priekšmeti atrodas muzeja telpās, kur temperatūras svārstības ir galvenais bojājumu iemesls. Avārijas gadījumā, ja tiek pārtraukta siltuma piegāde, tas ir bīstams faktors eksponātu saglabāšanai. Objekti, kas mitruma un aukstuma dēļ var bojāties, ir griestu gleznojumi, mākslīgā marmora sienu apdare, gleznas, mēbeles, koka sienu paneļi, zeltījumi, dažādas koku šķirņu grīdas.

Kā uzsver kultūras ministre Helēna Demakova: “Rundāles pils ir unikāls arhitektūras piemineklis ne tikai Latvijas, bet arī visas Eiropas mērogā, ko apliecina pirms nepilna mēneša iegūtā godpilnā Eiropas Mantojuma zīme. Mūsu uzdevums ir saglabāt pils izcilās kultūrvēsturiskās vērtības, lai tās būtu pieejamas sabiedrībai, tāpēc esmu gandarīta, ka esam panākuši valdības atbalstu un nozīmīgu līdzekļu piešķīrumu Rundāles pilij kā izcilākajam baroka arhitektūras paraugam Latvijā.”

Kopējās Rundāles pils siltumtīklu renovācijas izmaksas saskaņā ar tehniskā projekta “Rundāles pils ēku kompleksa siltumtīklu renovācija” izmaksu aprēķinu ir Ls 99 426, t.sk. PVN.

Šobrīd valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” organizē iepirkuma procedūru, lai izvēlētos siltumtīklu renovācijas būvdarbu veicēju. Plānots, ka Rundāles pils siltumtīklu renovācijas darbi tiks pabeigti līdz 2007.gada 1.novembrim.

Valsts dotācija muzejam 2007.gadā paredzēta 1 milj. 330 tūkst. un, salīdzinot ar 2006.gadu (Ls 872 tūkstoši), ir pieaugusi par 357 tūkstošiem latu. Nākamgad muzeja darbībai valdība jau apstiprinājusi budžeta palielinājumu par pusmiljonu latu.

2006.un 2007.gadā no ES struktūrfondu līdzekļiem kopā ar valsts līdzfinansējumu Rundāles pilij piešķirti 2,3 milj. latu fasāžu remontam, irigācijai, dārza strūklakai un citām vajadzībām.

Kā zināms, programmas “Mantojums 2018” ir kultūras infrastruktūras uzlabošanas programma, ko pēc kultūras ministres Helēnas Demakovas ierosmes izstrādājusi Kultūras ministrija, valsts kapitālsabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Šīs programmas, kuru apstiprinājusi valdība, mērķis ir līdz 2018.gadam – Latvijas valsts simtgadei – savest pilnīgā tehniskā un vizuālā kārtībā valsts īpašumus ar kultūras funkciju.

Programmas pirmajā kārtā līdz 2009.gadam jau notiek vai tiek plānota (projekta izstrādes stadijā) Lielās Ģildes, Okupācijas muzeja, Rakstniecības muzeja, Ārzemju mākslas muzeja (pielāgojot tā vajadzībām Biržas ēku) rekonstrukcija. Tāpat plānota muzeju krātuvju kompleksa izbūve Rīgā, Pulka ielā, Jaunā Rīgas teātra rekonstrukcija. Rekonstrukciju plānots veikt arī Turaidas muzejrezervātā, Raiņa muzejos “Jasmuiža” un “Tadenava”, Akuratera muzejā, Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, E.Smiļģa Teātra muzejā, Āraišu ezerpilī un citur.

Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

LM: Par precizētu darbu sarakstu, kuros aizliegts nodarbināt pusaudžus

Lai precizētu noteikumos lietotos terminus un to darbu sarakstu, kuros aizliegts nodarbināt pusaudžus, Labklājības ministrija (LM) izstrādājusi grozījumus attiecīgajos Ministru kabineta (MK) noteikumos.

Grozījumus MK noteikumos “Par darbiem, kuros aizliegts nodarbināt pusaudžus, un izņēmumi, kad nodarbināšana šajos darbos ir atļauta saistībā ar pusaudža profesionālo apmācību” 31.jūlijā apstiprināja valdība.

Turpmāk, lai pasargātu pusaudžus no veselībai kaitīgas iedarbības, viņi nevarēs strādāt rūpnieciskajā keramikas ražošanā, kurā tiek izmantoti svinu saturošie savienojumi.

Tāpat grozījumos noteiktas vibrācijas ekspozīcijas robežvērtības, kuras nedrīkst pārsniegt, ja paredzēts pusaudžus nodarbināt darbos, kuros viņi tieši pakļauti tādam darba vides riska fizikālajam faktoram kā visa ķermeņa vibrācija.

Savukārt, lai precīzāk pārņemtu Eiropas Padomes direktīvas 94/33/EK par jauniešu darba aizsardzību prasības, noteikumos precizēts, ka pusaudži nevarēs darīt darbu, kurā viņa dzīvību un veselību tieši apdraudēs nikni, indīgi vai agresīvi dzīvnieki. Līdz šim bija noteikts aizliegums viņiem strādāt tādu darbu, kur veselību un dzīvību tieši apdraud meža zvēri, putni un citas dzīvas būtnes.

Vienlaikus pusaudžiem būs atļauts strādāt dežūrās neilgā laika posmā.

Tāpat grozījumu vairākos punktos precizēta terminoloģija, saskaņojot to ar saistīto normatīvo aktu terminoloģiju. Tā, piemēram, dažādu objektu un būvju “sagraušana” aizstāta ar “nojaukšanu”, kā arī “darbs iestādēs, kurās spēlē azartspēles” nomainīts pret “darbs azartspēļu organizēšanas vietās” u.c. precizējumi.  

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

TM: Par neizpirktās lauku apvidus zemes nomas līguma noslēgšanu

Ministru kabinets 31.jūlijā pieņēma grozījumus noteikumos par neizpirktās lauku apvidus zemes nomas līguma noslēgšanas un nomas maksas aprēķināšanas kārtību. Tos izstrādājuši Tieslietu ministrijas (TM) un Valsts zemes dienesta speciālisti, pamatojoties uz Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumu. Grozījumi noteikumos izstrādāti, lai veicinātu zemes reformas sekmīgu pabeigšanu.

Kā teikts paskaidrojumu rakstā, pašlaik zemes pastāvīgajam lietotājam nomas līguma noslēgšanai kā vienu no dokumentiem nepieciešams iesniegt iznomājamā zemesgabala zemes robežu plānu. Praksē izveidojusies situācija, ka ne vienmēr iznomājamā zemes vienība ir kadastrāli uzmērīta. Šādos gadījumos persona nevar iesniegt zemes robežu plānu, kas nepieciešams zemes nomas līguma noslēgšanai ar pašvaldību.

Grozījumi paredzēs iespēju gadījumos, ja zemes vienība nebūs kadastrāli uzmērīta un tai nebūs izgatavots zemes robežu plāns, nomas līguma noslēgšanai varēs iesniegt Valsts zemes dienesta sagatavotu izkopējumu no Kadastra kartes.

Noteikumu projekts paredz precizēt arī jēdzienu “zemes pastāvīgais lietotājs”, aizstājot to ar “nomas pirmtiesības ieguvusī persona”, jo terminu “zemes pastāvīgais lietotājs” lieto līdz brīdim, kad izbeidzas zemes pastāvīgās lietošanas tiesības.

 

TM: Par zemes zem Matīsa un Centrālcietuma ēkām saglabāšanu valsts īpašumā

31.jūlijā Ministru kabinets izdeva rīkojumu par nekustamā īpašuma “Matīsa cietums” Rīgā, Mazajā Matīsa ielā 3a, saglabāšanu uz valsts vārda Tieslietu ministrijas (TM) personā. Rīkojumu izstrādājuši TM un Ieslodzījuma vietu pārvaldes speciālisti, pamatojoties uz likumu par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās.

Kā teikts TM sagatavotajā paskaidrojuma rakstā, pašlaik uz minētā gruntsgabala atrodas divi cietumi – Matīsa cietums un Centrālcietums. Rīgas pilsētas zemes komisija ir apliecinājusi, ka uz zemesgabalu bijušais īpašnieks nav pieteicis īpašuma tiesības. Ar rīkojumu TM ir uzdots nekustamo īpašumu ierakstīt zemesgrāmatā uz valsts vārda TM personā.

 

TM: Par pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanu apvienošanu

Ministru kabinets 31.jūlijā izskatīja koncepciju par vēlēšanu tiesiskā regulējuma pilnveidošanu, kuras mērķis ir izvērtēt iespējas vienlaikus rīkot Latvijas vietējo pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Koncepciju izstrādājuši Tieslietu ministrijas (TM) speciālisti.

Koncepcijā apzinātas vēlēšanu tiesiskā regulējuma problēmas un piedāvāti iespējamie risinājuma varianti.

Kā teikts koncepcijā, līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā Latvijā radusies nepieciešamība rīkot vēl vienas institūcijas vēlēšanas – Eiropas Parlamenta (turpmāk – EP). Izvērtējot vēlēšanu tiesisko regulējumu, tika aktualizētas vairākas problēmas. Aplūkojot iespēju apvienot pašvaldību vēlēšanas ar EP vēlēšanām, tika secināts, ka EP vēlēšanas nav iespējams sarīkot 2009.gada martā, kad notiek pašvaldību vēlēšanas, jo visās Eiropas Savienības dalībvalstīs tās notiek vienā laikā – jūnija otrajā sestdienā. Tiesiski šķēršļi 2009.gada pašvaldību vēlēšanu apvienošanai ar EP vēlēšanām nepastāv, taču, lai to izdarītu, nepieciešams veikt attiecīgus grozījumus normatīvajos aktos, kas regulē pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Apvienojot abas vēlēšanas, tiktu sekmēta vēlētāju līdzdalība EP vēlēšanās, kā arī paredzami mazāki izdevumi vēlēšanu sarīkošanai un norisei. Tādējādi pašvaldību vēlēšanu laiks ik pēc 20 gadiem sakristu ar EP vēlēšanu laiku un pašvaldības deputāta pilnvaru laiks tiktu izmainīts tikai vienreiz.

Koncepcijā apskatīti arī citi ar vēlēšanām saistīti jautājumi. Piemēram, šobrīd EP deputātam, kurš vēlas kandidēt Saeimas vai attiecīgi pašvaldības vēlēšanās, mēneša laikā pēc deputātu kandidātu saraksta reģistrēšanas jānoliek EP deputāta mandāts. Var rasties situācija, ka persona, kura vēlas kandidēt Saeimas vai pašvaldību vēlēšanās, paliks bez amata, jo nolikusi EP deputāta mandātu, bet nav ievēlēta attiecīgi Saeimā vai pašvaldības domē. Nosakot, ka EP deputāts var kandidēt Saeimas vai pašvaldību vēlēšanās, nenoliekot mandātu, tiktu novērsta situācija, ka deputātam būs iespējas palikt bez amata, kā arī vairāk personu varēs kandidēt vēlēšanās.

Valdība ar rīkojumu TM uzdeva izstrādāt un tieslietu ministram līdz 2007.gada 1.oktobrim Ministru kabinetā iesniegt normatīvo aktu projektus, kas nepieciešami minēto problēmu risināšanai. Lai novērstu situāciju, kad starp pašvaldību un EP vēlēšanām ir neliela laika atstarpe, jāizdara grozījumi Pašvaldību vēlēšanu likumā, paredzot, ka pašvaldību vēlēšanas turpmāk rīkojamas jūnija otrajā sestdienā.

Tika atbalstīts TM piedāvātais risinājuma variants, ka personai, kura ir EP deputāts un kandidē Saeimas vai pašvaldības vēlēšanās, tiks anulēts EP deputāta mandāts tad, ja minētā persona būs ievēlēta Saeimā vai pašvaldības domē.

Lai atrisinātu koncepcijā izklāstītās problēmas, būs nepieciešams izdarīt grozījumus ne tikai Pašvaldību vēlēšanu likumā, bet arī EP vēlēšanu likumā, Saeimas vēlēšanu likumā un likumā par Centrālo vēlēšanu komisiju.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

VidM: Par Latvijai noteikto kopējo emisijas kvotu apjomu 2008.–2012.gadam apstrīdēšanu

31.jūlijā Ministru kabineta sēdē tika apstiprināts Vides ministrijas sagatavotais “Informatīvais ziņojums par Emisijas kvotu sadales plānu 2008.–2012.gadam”.

Informatīvais ziņojums paredz Tieslietu ministrijai sadarbībā ar Ekonomikas, Vides un Ārlietu ministrijām sagatavot un līdz 2007.gada 26.septembrim iesniegt prasības pieteikumu Eiropas Kopienu (EK) Pirmās instances tiesā par EK 2007.gada 13.jūlija lēmuma Nr. K(2007) 3409 attiecībā uz grozījumiem valsts siltumnīcefekta gāzu emisiju kvotu sadales plānā 2008.–2012.gadam apstrīdēšanu. Tāpat Informatīvais ziņojums nosaka Vides ministrijai sadarbībā ar Ekonomikas ministriju līdz š.g. 15.novembrim sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā grozījumus Emisiju kvotu sadales plānā 2008.–2012.gadam.

EK pieņemtais lēmums nosaka, ka Latvijas ikgadējais atļautais emisijas kvotu apjoms palielināts par 0,15 milj., tādējādi palielinot EK 2006.gada 29.novembra lēmumā noteikto emisijas kvotu skaitu no 3,28 uz 3,43 milj.

Atgādinām, ka Emisijas kvotu sadales plānā 2008.–2012.gadam, kas apstiprināts ar Ministru kabinetā 2006.gada 28.decembra rīkojumu Nr.1010, minētais vidējais ikgadējais emisijas kvotu apjoms ir 6,25 milj.

Pašlaik prasību EK Pirmās instances tiesā ir cēlušas arī vairākas citas Eiropas Savienības dalībvalstis – Slovākija, Polija, Ungārija, Čehija un Igaunija.

 

VidM: Par ekodizaina prasību sistēmu enerģiju patērējošām precēm

31.jūlijā Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas izstrādātais instrukcijas projekts “Ekodizaina prasību sistēma enerģiju patērējošām precēm (produktiem)”.

Instrukcijas projektā ir iestrādātas Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 6.jūlija Direktīvas 2005/32/EK, ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības attiecībā uz enerģiju patērējošiem ražojumiem, un ar ko groza Padomes Direktīvu 92/42/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 96/57/EK un 2000/55/EK (turpmāk – Direktīva), prasības.

Direktīva nosaka kārtību, kādā izveido sistēmu, lai noteiktu ES prasības attiecībā uz ekodizainu enerģiju patērējošām precēm (produktiem), lai nodrošinātu šo enerģiju patērējošo preču (produktu) brīvu apriti iekšējā tirgū.

Instrukcija pārņem tās Direktīvas normas, kas attiecas uz ES dalībvalstīm, un nosaka prasības enerģiju patērējošu preču (produktu) piedāvāšanai tirgū un nodošanai ekspluatācijā, kā arī nosacījumus šo preču (produktu) brīvai apritei, marķēšanas prasības un atbilstības novērtēšanas kārtību.

Vides ministrijai sadarbībā ar Ekonomikas ministriju līdz 2008.gada 1.septembrim uzdots sagatavot un iesniegt MK informatīvu ziņojumu par atbalsta un informācijas pasākumiem, lai veicinātu ļoti mazo, mazo un vidējo komersantu iesaistīšanos vides aizsardzības principu īstenošanā jau preces (produkta) izstrādes posmā un turpmāku normatīvo aktu ieviešanā ekodizaina jomā.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa