• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Nākamā gada budžets - Saeimas vērtējumam (turpinājums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 5.10.1999., Nr. 325/327 https://www.vestnesis.lv/ta/id/16125

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Latvijas Bankas peļņas izmantošanu

Vēl šajā numurā

05.10.1999., Nr. 325/327

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Nākamā gada budžets — Saeimas vērtējumam

Piektdien, 1. oktobrī, finansu ministrs Edmunds Krastiņš iesniedza Saeimas priekšsēdētājam Jānim Straumem 2000. gada Valsts budžeta projektu

Turpinājums no 1.lpp.

Pēc svinīgās projekta pasniegšanas Edmunds Krastiņš žurnālistiem par iespējamām korekcijām, budžetu izskatot Saeimā, teica:

— Es ceru, ka veiktās korekcijas tiks saskaņotas ar Ministru kabinetu. Domāju, ka arī opozīcija darbosies konstruktīvi un sapratīs, ka šis ir tas nepieciešamais solis 2000. gadā — gan reizē grūdiens Latvijas tautsaimniecības attīstībai, gan arī ļoti taupīgs un starptautiski atzīts un akceptēts budžets.

— Jūsu pārstāvētā Tautas partija aicinājusi uz īpašu diskusiju par izglītības sadaļu kā iespējamo prioritāti, pret ko iebildusi "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", uzskatot, ka nevajag šobrīd diskutēt tikai par izglītību. Kā jūs to vērtējat?

— Es domāju, ka izglītība jau sen ir nobriedusi izmaiņām un par to ir jādiskutē.

— Kā jūs pats domājat — kuri varētu būt strīdu punkti?

— Domāju, strīdu punkti būs par visām sāpīgajām problēmām, acīmredzot arī saistībā ar opozīcijas darbību. Ja ir jāsamazina izdevumi, protams, daudzām jomām neizdodas piešķirt tik daudz naudas, kā gribētos. Katrā gadījumā arī samazinājumi ir pietiekami sāpīgi, bet tie ir nepieciešami, lai mēs varētu veidot ilgtspējīgu politiku un sasniegt ilgtspējīgu attīstību, kas tiešām dotu labklājību Latvijas tautai.

— Kā, jūsuprāt, šis gads beigsies? Vai tas varētu beigties ar lielākiem mīnusiem, nekā ir koriģētajā budžetā, un kā tie tiktu finansēti?

— Mēs ceram, ka gads beigsies ar mazākiem mīnusiem nekā koriģētajā budžetā. Pašlaik, pēc vienošanās ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF), mūsu mērķis ir 3,9 procentus liels budžeta deficīts pret nacionālo ienākumu, kaut gan koriģētais budžets paredzēja vairāk nekā 4,5 procentus. Tas, protams, lielā mērā atkarīgs gan no ekonomiskās attīstības, gan arī no nodokļu iekasēšanas efektivitātes. Pagaidām mēs esam optimisti.

Ar finansēšanu šim gadam mums noteikti nebūs būtisku problēmu, jo ir izdevies pilnībā izvietot 75 miljonus eiro lielo aizņēmumu, vēl ir atlikumi arī no iepriekšējā eiroobligāciju laidiena. Par finansēšanu šogad mums nav ne mazāko bažu. Bet, lai finansēšanu varētu nodrošināt arī turpmāk, soli pa solim budžeta deficīts ir jāsamazina.

— Kad ir paredzēts budžeta pirmais un kad — galīgais lasījums Saeimā?

— Pašlaik saskaņotajā grafikā pirmais lasījums paredzēts 21. oktobrī. Galīgais lasījums varētu notikt 9. decembrī. Tiek dots pietiekams laiks darbam gan deputātiem, gan pēc tam valdībai, apkopojot priekšlikumus.

Tā kā finansu ministrs tikai pāris stundas pirms budžeta iesniegšanas Saeimā atgriezās no vizītes Vašingtonā, kur piedalījās SVF un Pasaules bankas ikgadējā pilnvarnieku kopsapulcē, protams, žurnālistu interese bija par to.

— Kā jūs vērtējat vizīti Vašingtonā — vai ir panāktas kādas Latvijai izšķirīgas vienošanās?

— Te ir vairāki aspekti. Viens no tiem caurvija gan Pasaules bankas vadītāja, gan Starptautiskā valūtas fonda vadītāja, gan ASV prezidenta runu, par to runāja arī kopsapulcēs. Proti, darbs, lai samazinātu nabadzību, un saistībā ar to arī korupcijas apkarošanu un labu publiskās vadības nodrošināšanu, kas nozīmē caurskatāmību un atbildību. To mēs arī Latvijā pašlaik cenšamies īstenot. Attiecībā uz Latviju — visas tikšanās, kas bija ar augstiem SVF un Pasaules bankas darbiniekiem, bija ļoti labvēlīgas Latvijai, un mums nebija neatrisināmu problēmu. Zinot, kā ir sagatavots ekonomiskās politikas memorands, kā tiek gatavots nākamā gada budžets un kādi grozījumi izdarīti šāgada budžetā, arī ar SVF mums bija ļoti labas un konstruktīvas sarunas, un mēs jau varējām iezīmēt nākamos darāmos darbus.

— Vai tekošā konta deficīta pieaugums otrajā ceturksnī nevarētu apgrūtināt sarunas ar SVF par memoranda parakstīšanu?

— Tas nekādā veidā neapgrūtināja sarunas, jo gan mēs, gan SVF saprot, ka nevar salīdzināt šāgada pirmo pusgadu ar iepriekšējā gada pirmo pusgadu: pagājušā gada pirmajā pusgadā Krievijas krīze vēl nebija notikusi, un šāgada pirmajā pusgadā visas sekas pilnā apmērā izpaudās. Daudz svarīgāk ir tas, kā atsāksies attīstība otrajā pusgadā, kad mēs jau varēsim salīdzināt situāciju, kāda tā bija 1998. gadā pēc krīzes, un to, kas notiks 2000. gadā. Viss nākamā gada budžets ir mērķēts tajā virzienā, lai atsāktos attīstība tautsaimniecībā .

— Vai memoranda parakstīšana notiks novembra beigās?

— Pašlaik plānotais mūsu ekonomiskās politikas memoranda izskatīšanas datums SVF valdē ir 19. novembris. Pēc izskatīšanas tad arī memorands varētu tiks parakstīts.

Rūta Bierande,  "LV" ekonomikas redaktore

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!