Ministru kabineta rīkojums Nr.481

Rīgā 2007.gada 1.augustā (prot. Nr.43 25.§)

Par Koncepciju par vēlēšanu tiesiskā regulējuma pilnveidošanu

1. Atbalstīt Koncepcijā par vēlēšanu tiesiskā regulējuma pilnveidošanu (turpmāk – koncepcija) ietverto risinājumu B variantus.

2. Tieslietu ministrijai izstrādāt un tieslietu ministram līdz 2007.gada 1.oktobrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā normatīvo aktu projektus, kas nepieciešami koncepcijā ietverto problēmas risinājumu īstenošanai.

3. Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātam kopīgi ar Iekšlietu ministriju izstrādāt un īpašu uzdevumu ministram elektroniskās pārvaldes lietās līdz 2007.gada 1.septembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā koncepcijas projektu par elektroniskās balsošanas ieviešanu 2009.gada pašvaldību vēlēšanās un Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

4. Tieslietu ministrijai izvērtēt Saeimas vēlēšanu tiesisko regulējumu un, ja nepieciešams, sagatavot un tieslietu ministram līdz 2008.gada 1.augustam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā attiecīgus normatīvo aktu projektus.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

(Apstiprināta ar

Ministru kabineta

2007.gada 1.augusta rīkojumu Nr.481)

Koncepcija par vēlēšanu tiesiskā regulējuma pilnveidošanu

Saskaņā ar Ministru prezidenta 2007.gada 18.janvāra rezolūciju Nr.47/SAN-3770(2006.g.) tieslietu ministram dots uzdevums izveidot darba grupu, lai izvērtētu vēlēšanu tiesisko regulējumu, tai skaitā 2009.gadā paredzēto pašvaldību vēlēšanu un Eiropas Parlamenta vēlēšanu pilnveidošanas tiesiskos aspektus.

Koncepcijas mērķis ir apzināt vēlēšanu tiesiskā regulējuma problēmas un piedāvāt iespējamos risinājuma variantus.

1. Vēlēšanu tiesiskā regulējuma problēmu izklāsts

Izvērtējot vēlēšanu tiesisko regulējumu, ir aktualizējami vairāki problēmjautājumi.

1.1. Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu norises apvienošana ar Eiropas Parlamenta vēlēšanu norisi

Saskaņā ar Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumu (turpmāk – Pašvaldību vēlēšanu likums) un Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumu kārtējām pašvaldību vēlēšanām jānotiek 2009.gada marta otrajā sestdienā, bet kārtējām Eiropas Parlamenta vēlēšanām – 2009.gada jūnija otrajā sestdienā. Ņemot vērā nelielo laika atstarpi (trīs mēneši), nepieciešams izvērtēt, vai minētās vēlēšanas rīkojamas pašlaik tiesību aktos noteiktajos termiņos vai vienlaikus.

Aplūkojot iespēju apvienot pašvaldību vēlēšanas ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām, secināms, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanas nav iespējams sarīkot 2009.gada martā, jo Eiropas Parlamenta vēlēšanas visās Eiropas Savienības dalībvalstīs notiek vienā laikā, lai dalībvalstis varētu operatīvi apmainīties ar informāciju par vēlētājiem un kandidātiem.

Līdz ar to vienīgā iespēja nodrošināt pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanu vienlaicīgu norisi ir pašvaldību vēlēšanu norises pārcelšana no 2009.gada marta otrās sestdienas uz 2009.gada jūnija otro sestdienu. Latvijas Republikas Satversme nenosaka pašvaldību vēlēšanu norises laiku un deputātu mandātu termiņu. Taču saskaņā ar Pašvaldību vēlēšanu likuma 1.pantu pašvaldības domi (padomi) ievēlē uz četriem gadiem, un kārtējās vēlēšanas notiek marta otrajā sestdienā. Minētajā pantā noteikta obligāta prasība attiecībā uz kārtējām pašvaldību vēlēšanām – tām jānotiek marta otrajā sestdienā. Tomēr jau šobrīd Pašvaldību vēlēšanu likuma 24.pants paredz izņēmumu no vispārējās kārtības. Proti, minētā panta pirmā daļa nosaka, ka tad, ja līdz minētā likuma 15.pantā noteiktajam termiņam attiecīgās pašvaldības domes (padomes) vēlēšanām nav reģistrēts neviens kandidātu saraksts, ir reģistrēts tikai viens kandidātu saraksts vai reģistrēto kandidātu skaits ir mazāks par attiecīgajā pašvaldībā ievēlējamo domes (padomes) deputātu skaitu, Centrālā vēlēšanu komisija triju dienu laikā pieņem lēmumu pagarināt kandidātu sarakstu iesniegšanas termiņu par 10 dienām. Ja arī pēc termiņa pagarināšanas kandidātu skaits ir mazāks par ievēlējamo domes (padomes) deputātu skaitu, Centrālā vēlēšanu komisija divu nedēļu laikā izsludina attiecīgās domes (padomes) atkārtotas vēlēšanas šajā likumā noteiktajā kārtībā. Savukārt likuma “Par pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes deputātu statusu” 2.panta otrā daļa paredz, ka deputāta pilnvaras izbeidzas ar nākamā sasaukuma domes (padomes) pirmo sēdes dienu vai ar pagaidu administrācijas izveidošanu. No minētā izriet, ka jau šobrīd Pašvaldību vēlēšanu likums pieļauj iespēju viena sasaukuma pašvaldības domes (padomes) deputātiem darboties ilgāk par četriem gadiem. Turklāt Pašvaldību vēlēšanu likuma 46.pants nosaka iespēju rīkot ārkārtas pašvaldību vēlēšanas. No tā izriet, ka ārkārtas vēlēšanās ievēlētās domes (padomes) deputātu mandātu termiņš būs īsāks par četriem gadiem.

Ievērojot minēto, var secināt, ka nepastāv tiesiski šķēršļi 2009.gada pašvaldību vēlēšanu apvienošanai ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Taču, lai to izdarītu, nepieciešams veikt attiecīgus grozījumus normatīvajos aktos, kas regulē pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanas.

2009.gada pašvaldību vēlēšanas ir cieši saistītas ar administratīvi teritoriālo reformu, jo saskaņā ar Administratīvi teritoriālās reformas likuma 6.pantu administratīvi teritoriālā reforma jāpabeidz līdz 2009.gada pašvaldību vēlēšanām. Pašvaldību vēlēšanu norises pārcelšana no marta uz jūniju attiecīgi pagarina arī administratīvi teritoriālās reformas norisi. Administratīvi teritoriālās reformas likumā ar konkrētu termiņu ir noregulēta novadu izveidošana. Proti, minētā likuma 6.² pants nosaka, ka, stājoties spēkā administratīvi teritoriālā iedalījuma noteikumiem, vietējā pašvaldība var pieņemt lēmumu par novada izveidošanu līdz 2009.gada 31.janvārim saskaņā ar administratīvi teritoriālā iedalījuma noteikumos noteikto novadu teritoriālo dalījumu. No minētā var secināt, ka pašvaldību vēlēšanu pārcelšana uz jūnija otro sestdienu būtiski neietekmēs administratīvi teritoriālo reformu, jo novadu izveidošanas termiņš ir noteikts ar konkrētu datumu, kas nav piesaistīts pašvaldību vēlēšanām. Līdz ar to ar vēlēšanu pārcelšanu tiks pagarināts līdzšinējā sasaukuma domes pilnvaru termiņš, taču tas neradīs problēmas administratīvi teritoriālās reformas norisei. Ja pašvaldību vēlēšanas tiek pārceltas uz jūniju, ir iespējas diskutēt par Administratīvi teritoriālās reformas likuma 6.² pantā noteiktā termiņa pagarināšanu. Taču šādas diskusijas būtu uzsākamas, ja rodas nepieciešamība izdarīt grozījumus Administratīvi teritoriālās reformas likumā.

1.2. Eiropas Parlamenta deputātu tiesības kandidēt Saeimas un pašvaldību vēlēšanās, nenoliekot mandātu

Šobrīd saskaņā ar Saeimas vēlēšanu likuma 6.panta otro daļu un Pašvaldību vēlēšanu likuma 10.panta trešo daļu Eiropas Parlamenta deputātam, kurš vēlas kandidēt Saeimas vai attiecīgi pašvaldības vēlēšanās, mēneša laikā pēc deputātu kandidātu saraksta reģistrēšanas jānoliek Eiropas Parlamenta deputāta mandāts un jāiesniedz attiecīgajai vēlēšanu komisijai šo faktu apstiprinoši dokumenti. Ja šādi dokumenti netiek iesniegti, vēlēšanu komisija svītro pieteikto kandidātu no Saeimas vai attiecīgā domes (padomes) deputātu kandidātu saraksta. Šādi var rasties situācija, ka persona, kura vēlas kandidēt Saeimas vai pašvaldību vēlēšanās, paliek bez amata, jo minētā persona saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem ir nolikusi Eiropas Parlamenta deputāta mandātu, bet nav ievēlēta attiecīgi Saeimā vai pašvaldības domē (padomē).

Jautājumā par Eiropas Parlamenta deputāta mandāta anulēšanu 1976.gada 20.septembra Akta par Eiropas Parlamenta locekļu ievēlēšanu tiešās un vispārējās vēlēšanās (turpmāk – Eiropas Parlamenta vēlēšanu akts) 12.panta pirmā daļa nosaka, ka Eiropas Parlamenta locekļa pilnvaras izbeidzas ar viņa atkāpšanos, nāvi vai atsaukšanu. Taču saskaņā ar minētā akta 12.panta trešās daļas prasībām Eiropas Parlamenta locekļa atsaukšanai jānotiek, ievērojot attiecīgās dalībvalsts noteikto procedūru, un kompetentā nacionālā iestāde par to informē Eiropas Parlamentu. Tādējādi Eiropas Savienības tiesību akti jautājumu par gadījumiem, kad Eiropas Parlamenta locekļi atsaucami no savu pienākumu pildīšanas, un atsaukšanas kārtību pilnībā atstāj dalībvalstu kompetencē. Līdz ar to nepieciešams izdarīt grozījumus Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā, nosakot gadījumus, kad Eiropas Parlamenta locekļi atsaucami no savu pienākumu pildīšanas, un šīs atsaukšanas kārtību.

Ieviešot Eiropas Parlamenta vēlēšanu akta 12.panta prasības, vairums Eiropas Savienības dalībvalstu savos nacionālajos tiesību aktos paredz, ka Eiropas Parlamenta deputātam netiek apstiprināts nacionālās vēlētās institūcijas deputāta mandāts, ja viņš noteiktā laikā neatsakās no Eiropas Parlamenta deputāta mandāta. Savukārt dažās Eiropas Savienības dalībvalstīs (piemēram, Polijā un Vācijā) Eiropas Parlamenta deputāts saskaņā ar likumu zaudē mandātu, ja viņš tiek ievēlēts par nacionālā parlamenta deputātu.

1.3. Tiesu spriedumos ietvertās vēlēšanu tiesiskā regulējuma problēmas

Satversmes tiesa savā 2006.gada 15.jūnija spriedumā “Par Saeimas vēlēšanu likuma 5.panta 5. un 6.punkta un Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likuma 9.panta pirmās daļas 5. un 6.punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 9., 91. un 101.pantam un Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 25. un 26.pantam” un Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments savā 2006.gada 3.novembra spriedumā lietā Nr.SA-5/2006 norādījis uz šādiem problēmjautājumiem vēlēšanu tiesību tiesiskajā regulējumā:

1.3.1. jāpārskata noteiktā ierobežojuma – personām, kas ir vai ir bijušas PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieki vai pēc 1991.gada 13.janvāra darbojušās PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas Sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās, kandidēt un tikt ievēlētām Saeimas vai pašvaldību vēlēšanās – nepieciešamība, kā arī jāizvērtē iespējas paredzēt procedūru, saskaņā ar kuru varētu pieļaut izņēmumus personām, kas acīmredzami nevar apdraudēt demokrātiskās vērtības;

1.3.2. jāpārliecinās, vai pašvaldības domes (padomes) vēlēšanās nepieciešams noteikt ierobežojumus citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, kuri ir vai ir bijuši savas valsts drošības dienestā, ja ierobežojumi Latvijas pilsonim, kurš ir vai ir bijis savas valsts drošības dienestā, netiek noteikti. Vienlaikus jāpārskata ierobežojumi Latvijas pilsoņiem, kuri ir vai ir bijuši citas valsts drošības dienestā;

1.3.3. Saeimas vēlēšanu likumā ietvertās tiesību normas nenosaka tiesas kompetenci, izskatot lietas par Centrālās vēlēšanu komisijas rezultātu apstiprināšanu.

Ņemot vērā minēto jautājumu vēsturisko un politisko raksturu, to risināšanai nepieciešams turpināt diskusijas par vēlēšanu tiesiskā regulējuma pilnveidošanu.

2. Tiesību akti, kas saistīti ar koncepcijas 1.sadaļā izklāstīto problēmu risināšanu

Ar koncepcijas 1.sadaļā izklāstīto problēmu risināšanu saistīti šādi tiesību akti:

1) Pašvaldību vēlēšanu likums;

2) Eiropas Parlamenta vēlēšanu likums;

3) Saeimas vēlēšanu likums;

4) likums “Par Centrālo vēlēšanu komisiju”.

3. Problēmu risinājumi, kas ietver prognozi par iespējamām sekām, ja problēmas netiks risinātas

3.1. Apvienojot abas vēlēšanas, paredzamas šādas pozitīvas un negatīvas sekas:

3.2. Pozitīvie un negatīvie aspekti saistībā ar tādu kandidēšanas tiesību ieviešanu, kuras ļauj nenolikt Eiropas Parlamenta deputāta mandātu Saeimas un pašvaldību vēlēšanās:

Līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā Latvijā radusies nepieciešamība rīkot vēl vienas institūcijas vēlēšanas, kas savukārt palielina ar vēlēšanu rīkošanu saistītos valsts budžeta izdevumus. Rezultātā ik pēc zināma laika rodas nepieciešamība rīkot vēlēšanas ar mazu laika starpību.

Ja problēma netiks atrisināta, biežo vēlēšanu dēļ ievērojami mazināsies vēlētāju aktivitāte un netiks samazināti valsts budžeta izdevumi, kas saistīti ar vēlēšanu rīkošanu, kaut arī pastāv iespēja tos samazināt.

Ja netiks atrisināta problēma, kas sais­tīta ar Eiropas Parlamenta deputāta mandāta nolikšanu pirms kandidēšanas Saeimas vai pašvaldības vēlēšanās, netiks pienācīgi nodrošinātas tiesības personai tikt ievēlētai. Turklāt šāda ierobežojuma turpmāka pastāvēšana būtiski kavēs Eiropas Parlamenta deputātu iespējamo kandidēšanu Saeimas un pašvaldību vēlēšanās.

4. Vēlēšanu tiesiskā regulējuma problēmu risinājumu varianti

4.1. Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu norises apvienošana ar Eiropas Parlamenta vēlēšanu norisi

A variants

Atbilstoši koncepcijas 1.1.apakšpunktā ietvertajam situācijas izklāstam par būtisku juridisku problēmu neesamību 2009.gada Eiropas Parlamenta vēlēšanu un pašvaldību vēlēšanu apvienošanā, kā arī ņemot vērā iespēju šādā veidā panākt lielāku vēlētāju aktivitāti Eiropas Parlamenta vēlēšanās, ir nepieciešams apvienot minētās vēlēšanas un izstrādāt šādus normatīvo aktu projektus, paredzot, ka gadījumos, kad starp Eiropas Parlamenta vēlēšanām un pašvaldību vēlēšanām ir neliela laika atstarpe (piemēram, ne vairāk kā četri mēneši), abas vēlēšanas rīkojamas vienlaikus.

B variants

Lai novērstu koncepcijas 1.1.apakšpunktā izklāstītās situācijas rašanos, kad starp pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanām ir neliela laika atstarpe, jāizdara grozījumi Pašvaldību vēlēšanu likumā, paredzot, ka pašvaldību vēlēšanas turpmāk vienmēr rīkojamas jūnija otrajā sestdienā. Tādējādi pašvaldību vēlēšanu laiks ik pēc 20 gadiem sakristu ar Eiropas Parlamenta vēlēšanu laiku un pašvaldības deputāta pilnvaru laiks tiktu izmainīts tikai vienreiz.

4.2. Eiropas Parlamenta deputātu tiesības kandidēt Saeimas vai pašvaldības vēlēšanās, nenoliekot mandātu

A variants

Noteikt, ka personai, kura ir Eiropas Parlamenta deputāts, netiek apstiprināts Saeimas vai pašvaldības domes (padomes) deputāta mandāts, kamēr minētā persona nav nolikusi Eiropas Parlamenta deputāta mandātu. Ja minētā persona noteiktā laikā nenoliek Eiropas Parlamenta deputāta mandātu, viņas vietā Saeimas vai pašvaldības domes (padomes) deputāta mandāts tiek apstiprināts citai personai.

B variants

Noteikt, ka personai, kura ir Eiropas Parlamenta deputāts un kandidē Saeimas vai pašvaldības vēlēšanās, tiek anulēts Eiropas Parlamenta deputāta mandāts, ja minētā persona tiek ievēlēta Saeimā vai pašvaldības domē (padomē). Par Eiropas Parlamenta deputāta mandāta anulēšanu pēc Eiropas Parlamenta deputāta ievēlēšanas Saeimā vai pašvaldībā Eiropas Parlamentam paziņo kompetenta nacionālā iestāde. Latvijā minētais paziņošanas pienākums jānosaka Centrālajai vēlēšanu komisijai.

5. Tiesību akti, kuros nepieciešams izdarīt grozījumus

Risinot koncepcijā izklāstītās problēmas, nepieciešams izdarīt grozījumus šādos tiesību aktos:

1) Pašvaldību vēlēšanu likumā;

2) Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā;

3) Saeimas vēlēšanu likumā;

4) likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju”.

Šīs sadaļas 1. un 2.punktā minētajos likumos jāizdara grozījumi, kas saistīti ar pašvaldību vēlēšanu un Eiropas Parlamenta vēlēšanu norises laika apvienošanu, bet 1., 2. un 3.punktā minētajos likumos jānosaka gadījumi, kad anulējams deputāta mandāts, un anulēšanas kārtība, ja deputāts nenoliek savas pilnvaras citā vēlētā institūcijā. 4.punktā minētajā likumā nosakāmi Centrālās vēlēšanu komisijas uzdevumi saistībā ar vēlēšanu apvienošanu, deputāta mandāta anulēšanu un paziņošanu Eiropas Parlamentam par tā deputāta mandāta anulēšanu.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš