Ministru prezidents:

— tiekoties ar lauksaimniekiem

Turpinājums no 1.lpp.

A. Šķēle uzskata, ka valstī nav tādu ekspertu, kas spētu aizstāvēt un pamatot prasību turpināt iekšējā tirgus aizsardzības pasākumus vēl uz kādu laiku, tāpēc šim nolūkam ir jāpieaicina starptautiski speciālisti. Šī ir sarežģīta procedūra, un citām valstīm ļoti reti izdevies pierādīt savu taisnību. Premjers ir pieprasījis informāciju par to, kā norit šo pierādījumu vākšana, lai varētu pamatot turpmāko aizsardzības pasākumu nepieciešamību.

Valsts iekšējā tirgus aizsardzības komisijas priekšsēdētāja Irina Pilvere informēja, ka ir aprēķināti tie zaudējumi, kas nodarīti vietējiem cūkaudzētājiem, vienīgi pietrūkst precīzu ziņu par cūkgaļas patēriņu un tās ražošanas apjomiem. Konstatēts, ka pēc aizsardzības pasākumu ieviešanas cūkgaļas imports ir samazinājies vairākkārt, palielinājušies vietējā ražojuma iepirkuma apjomi, kā arī cūkgaļas iepirkuma cenas. Piemēram, pēdējo mēnešu laikā cūkgaļas iepirkuma cena palielinājusies no 50 līdz 68 santīmiem par kilogramu, vidēji mēnesī ievests ap 150 — 170 tonnu cūkgaļas. Pirms dažiem mēnešiem tika importēts pat līdz 800 tonnām cūkgaļas ik mēnesi. Tomēr nevar noliegt, ka lētas cūkgaļas ievešana turpinās joprojām, sevišķi no Polijas.

Gaļas ražotāju un gaļas pārstrādātāju asociācija veikusi aprēķinus, ka no Latvijas kopējā cūkgaļas tirgus apmēram 40 procentu ir nezināmas izcelsmes gaļa. Šo skaitli veido gan kontrabandas ceļā ievestā, gan arī Latvijā ražotā, bet nekontrolētā cūkgaļa. Ir izveidojusies paradoksāla situācija: gaļas pārstrādātāji uzskata, ka Latvijā ir vietējās cūkgaļas deficīts, bet cūkgaļas ražotāji apgalvo, ka nereti pārstrādes uzņēmumi atsakās pieņemt cūkgaļu no audzētējiem. Cūku audzētāju asociācijas ģenerāldirektors Varis Sīmanis teica, ka Latvijas cūku audzētāji pārstrādes uzņēmumus ar izejvielām var nodrošināt par 75 procentiem.

A.Šķēle informēja, ka no decembra sāks darbību Kontrabandas apkarošanas centrs, tā nolikums jau ir apstiprināts. Par šī centra darbību atbildīgi ir iekšlietu ministrs, finansu ministrs un arī ģenerālprokurors. Ministru prezidents solīja, ka līdz jaunā gada sākumam tiks saslēgti vienotā tīklā visu muitas posteņu datori. Iekšlietu ministrs piebilda, ka nepietiekama ir sadarbība starp muitu un robežsardzi. Tā nav augstā līmenī. Jāpanāk, ka robežsardzei būtu tiesības kontrolēt kravas. Vairākos muitas punktos nav svaru. Jaunsaimniecības statūtsabiedrību asociācijas vadītājs Jūlijs Beļavnieks atgādināja, ka vieni svari uz robežas valstij izmaksā apmēram 22 tūkstošus latu.

A.Šķēle bija sašutis, ka daudz miljonu latu ieguldīts, lai uzceltu modernas muitas un robežpunktu ēkas, taču tajās trūkst paša nepieciešamākā. Ministru prezidents solīja noskaidrot šo ēku projektu autoru.

A.Kalvītis, rezumējot iekšējā tirgus aizsardzības tēmu, sacīja, ka zemkopības ministrs nepieņem vadošus lēmumus šī jautājuma risināšanā, tā ir ekonomikas ministra kompetence. Viņš ir saskaņojis savu viedokli ar ekonomikas ministru Vladimiru Makarovu, kurš piekritis, ka nepieciešama ārzemju ekspertu palīdzība.

A.Šķēle atzina, ka Latgale tomēr ir visatpalikušākais Latvijas raģions. Valdība jau vistuvākajā laikā izskatīs PHARE reģionālo atbalsta programmu. A.Šķēle domā, ka uz šo vērienīgo finansiālo atbalstu varētu cerēt latgalieši, jo viņiem ir visi nosacījumi, lai to iegūtu. Tie ir: vismazākie ienākumi, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, vislielākais bezdarbs, ir izveidota Latgales attīstības padome un Latgales attīstības aģentūra.

Pēc tikšanās sabiedrisko organizāciju pārstāvji atzina, ka vēl grūti spriest, vai šī diskusija sekmēs lauksaimniecības procesu turpmāko attīstību. Tomēr ir svarīgi, ka notika šāda apspriede, kurā zemniekus uzklausīja A.Šķēle. Daudz kas būs atkarīgs no premjera rīcības, vai viņš turpmāk uzklausīs zemkopjus. Ir jautājumi, kurus var atrisināt, ja ir vēlēšanās, tā uzskata lauksaimnieki.

Savukārt A.Šķēle teica: — Cerīgi skatos, ka sabiedriskās organizācijas nāk kopā un diskutē. Diskusija būs arī no valdības puses.

Nolemts, ka nākamā lauksaimnieku un Ministru prezidenta tikšanās būs pēc diviem mēnešiem.

Dagnija Muceniece — "Latvijas Vēstnesim"