Dr.iur. Valdis Birkavs, Latvijas Republikas tieslietu ministrs:

Būtībā mums ir viena prioritāte

Lai gan tieslietu un tiesu varas jomā notikušas dažas pozitīvas npārmaiņas pēdējo desmit gadu laikā, tomēr tā joprojām ir pabērna lomā.

Juristu balsi sabiedrībā nedzird vai arī, ja dzird, tā skan tikai profesionālās korporācijās, nevis kā juristu kopīga prasība stiprināt valsts tiesiskos pamatus. Tālu pagātnē palicis laiks, kad, dibinot Latvijas Juristu biedrību, juristi spēja vienoties, reizē vienojot arī sabiedrību, lai tuvinātos tiesiskas valsts ideāliem.

Šodienas dažkārt skarbā realitāte, kuru raksturo nepietiekams finansējums, samudžināta likumdošana, politiskā un profesionālā sadrumstalotība, kā arī citas ikdienas problēmas aizēno tiesiskas valsts ideju un kavē eiropeiskas tiesiskās domāšanas attīstību Latvijā.

Visnozīmīgākās pārmaiņas šajos gados notikušas tiesību aktu līmenī — Latvijas likumu tuvināšanā Eiropas Savienības tiesību tekstiem. Šīs pārmaiņas bijušas ļoti dinamiskas. Tiesību tekstu tuvināšana turpinās un turpināsies, līdz tie būs atbilstoši Eiropas Savienības likumdošanas tekstu kopumam acquis communautaire . Daudz mazākā mērā šis dinamisms vērojams tiesību normu izpratnes un pielietošanas jomā. Jāpiekrīt Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnesim Egilam Levitam, ka juridiskā argumentācija iestādēs un tiesās aizvien vēl paliek visai seklā līmenī. Sociālistiskās sistēmas primitīvajai tiesību pielietošanas metodoloģijai ir liela inerce, un to varēs uzveikt, tikai nepārtraukti mācoties. Kamēr ierēdņi un tiesneši neapgūs komplekso Rietumu tiesību metodoloģiju un tiesību izpratni, nebūs iespējams efektīvi īstenot tiesiskas valsts ideju atbilstoši Eiropas Savienības standartiem.

Kļūstot par tieslietu ministru, par savu galveno mērķi esmu izvirzījis Eiropas Savienībā pieņemto tiesiskas valsts standartu ieviešanu Latvijā, lai mūsu valsts varētu kļūt par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti. Jāsaprot, ka eiropeiskas tiesiskas vslsta standartu sasniegšana pirmām kārtām ir Latvijas iedzīvotāju interesēs, jo katram cilvēkam Latvijā ir tiesības prasīt, lai iestādēs un tiesās lietas tiktu izskatītas efektīvi, kompetenti un taisnīgi.

Iedzīvotāju zemais uzticēšanās līmenis tieslietu sistēmai liecina, ka sabiedrības prasīgums pret šo sistēmu aug ātrāk nekā tās spēja iedzīvotājiem piedāvāt attiecīgu sava darba kvalitāti. Tas rada vilšanos un netaisnīguma sajūtu, lai sasniegtu izvirzīto mērķi, nepieciešams ilgstošs un sistemātisks darbs, mērķtiecīgi pārņemot Eiropas tiesību sistēmu. Garākā laika posmā par eiropeiskās juridiskās domāšanas mugurkaulu Latvijā kļūs Rīgas Juridiskā augstskola, kuras uzdevums ir mācīt Rietumu tiesību lokā ietverto tiesību normu pielietošanas metodoloģiju un Rietumu tiesību lokā pieņemtos tiesiskas valsts un cilvēktiesību procesuālos un materiālos principus.

Šā mērķa īstenošana neiekļausies vienas valdības darbības laikā un Saeimas leģislatūras pilnvaru termiņā. Tāpēc precizēšu 7.Saeimas laikā veicamos uzdevumus. Tie ir šādi:

1) būtiska tiesu varas nostiprināšana;

2) likumdošanas procesa pilnveidošana;

3) būtiska korupcijas samazināšana.

Katru no šiem uzdevumiem var paveikt, lietojot dažādus paņēmienus. Tomēr, lai gūtu panākumus, pirmais darbs, kas jāveic, skar Tieslietu ministrijas centrālo aparātu. Tieslietu ministrija jāpārveido par efektīvi funkcionējošu, modernu eiropeisku institūciju. Ierobežotu resursu un nepietiekama politiskā atbalsta apstākļos, kā arī mūsdienīga menedžmenta trūkuma dēļ tieslietu sistēma faktiski nespēj kvalitatīvi pildīt savas funkcijas. Ilgstoša šīs sistēmas atpalicība (gan ne visās tās struktūrās) var kļūt par kavēkli Latvijas integrācijai Eiropas Savienībā. Ir jāsakārto ministrijas struktūra un funkcijas, jāgarantē efektīva informācijas aprite, jāpāriet uz reālu (nevis formālu) budžeta programmu finansēšanu, principiāli jāmaina pieeja personāla vadībai, jāatbrīvojas no liekām funkcijām un precīzi jādeleģē atbildība.

Tiesu varas un tiesnešu profesionālisma nozīmīgu paaugstināšanu iespējams panākt, koncentrējot resursus tiesnešu apmācībai un nostiprinot tiesu materiāltehnisko nodrošinājumu vai, citiem vārdiem runājot, uzlabojot vizuālo tiesisko kultūru. Tiesnešu skaits ir ierobežots. Viņi tiek iecelti uz mūžu. Apmācību sistēmā ieguldītie līdzekļi neapšaubāmi var dot pozitīvu rezultātu samērā īsā laika sprīdī. Ceļoties tiesu darba autoritātei un prestižam, pārējās tiesu varas sastāvdaļas — gan prokuratūra, gan advokatūra, gan arī citas — būs spiestas tiekties šīm pārmaiņām līdzi, būs spiestas pilnveidoties, lai nenonāktu pretrunās vai neērtā situācijā attiecībā uz tiesu varu. Tiesu namu aģentūrai nekavējoties jāpārņem visi Latvijā esošie tiesu nami un jāuzsāk mērķtiecīgs darbs to sakārtošanā.

Tiesu varas nostiprināšanā nozīmīga loma ir tiesu sistēmas datorizācijai. To plānots veikt divos gados, un tas dos iespēju ne tikai paātrināt lietu izskatīšanu, paaugstināt tiesu darba kultūru, bet arī nodrošinās visu spriedumu un nolēmumu atklātumu un pieejamību sabiedrībai. Tas svarīgi arī tādēļ, lai mazinātu korupciju tiesu sistēmā.

Nesenajā diskusijā par apgabaltiesas spriedumu publicēšanu izskanēja viedoklis, ka nekvalitatīvu spriedumu publicēšana grauj tiesu varas autoritāti. Tam nevar piekrist, jo tiesu varas autoritāti grauj nekvalitatīvi spriedumi, bet to atklāta publicēšana katram tiesnesim liks rūpīgāk pārdomāt ikviena sprieduma saturu, lai nebūtu jāpiedzīvo kauns sabiedrības priekšā. Protams, izdodot spriedumu krājumus, var izvirzīt dažādus mērķus. Viens no tiem — parādīt labus paraugus, kas var noderēt tiesnešiem kā precedenti.

Nopietni jāapsver arī tiesu piesēdētāju loma, lietu izskatīšanas nepārtrauktības principa lietderīgums, steidzami jāmaina lietu piekritība, vairāk uzticoties rajonu un pilsētu tiesām, kā arī rūpīgi jāsagatavo un jāīsteno grozījumi tiesu darba organizācijā.

Arī likumdošanas procesa pilnveidošana atstāta novārtā. Lai ieviestu kārtību šajā jomā, nepieciešami trīs pamatnosacījumi.

— Tieslietu ministrijai jāseko likumdošanas procesam no tā pirmsākumiem, rūpējoties nevis par tā vai cita likumprojekta politisko saturu, bet gan par likumprojekta atbilstību likumdošanas tehnikai un Latvijā pastāvošās likumu sistēmas principu un iekšējās saskaņotības nodrošināšanu. Šajā sakarā nepieciešams izveidot Likumdošanas metodoloģijas un metodikas nodaļu, kuras uzdevums būtu kopā ar Saeimas, Valsts kancelejas juristiem un citu ministriju speciālistiem rūpēties, lai likumprojekti no likumdošanas tehnikas un likumu sistēmas principu viedokļa būtu nevainojami un neradītu arvien jaunas pretrunas un grūtības to interpretācijā.

Tieslietu ministrijai būtu jāgādā arī par to, lai izstrādātie likumprojekti atbilstu Latvijas starptautiskajām saistībām un būtu saskaņoti ar Eiropas Savienības direktīvām.

Tas prasīs Tieslietu ministrijas un Eiropas integrācijas biroja koordinētu rīcību. Pēc manām domām, ar laiku (tas nedrīkst būt pārāk ilgs) Tieslietu ministrijai jākļūst par centrālo institūciju Latvijas likumdošanas saskaņošanai ar Eiropas Savienības prasībām.

— Ņemot vērā Saeimas izšķirošo lomu likumu tapšanas un pieņemšanas procesā, nepieciešama sava veida tehniskā kontrole un pārbaude procesa noslēgumā, lai nodrošinātu jaunpieņemto likumu atbilstību likumdošanas tehnikas prasībām un panāktu, ka likumi iekļaujas Latvijas tiesību sistēmā, neradot jaunas pretrunas.

Šo uzdevumu sadarbībā ar Tieslietu ministriju var veikt Valsts prezidenta kanceleja. Galavārds, protams, sakāms Valsts prezidentam.

Neatbilstība Latvijas likumu sistēmai, iekšējas pretrunas un pretrunas ar citiem likumiem, kaut arī tām būtu tikai tehnisks raksturs, ir pietiekams pamats, lai Valsts prezidents neizsludinātu attiecīgo likumu. Jāuzsver, ka šajā gadījumā runa ir nevis par politisku iejaukšanos normālā likumdošanas procesā, bet gan vienīgi par likumdošanas tehniku un juridisko precizitāti.

— Trešais pamatnosacījums — konstitucionālā uzraudzība, kas jārealizē visai tiesu sistēmai, nevis tikai Satversmes tiesai. Ir jāgroza likums par Satversmes tiesu, konstitucionālās uzraudzības iniciatīvu piešķirot visu līmeņu Latvijas tiesām. Satversmes tiesas uzdevums ir apmācīt tiesnešus, lai tiesu varas konstitucionālā uzraudzība būtu nevis deklaratīva, bet gan reāla. Tieši konstitucionālās uzraudzības nostiprināšana pavērs iespēju sakārtot to likumu hierarhiju, kuri jau pieņemti, kurus piemēro un kuru piemērošanas gaitā tiek atklātas pretrunas.

Likumu kvalitātes uzlabošanā nozīmīga loma ir sabiedrības līdzdalībai. Šajā nolūkā Tieslietu ministrijai kopā ar nevalstisko organizāciju centru jāizstrādā pamatprincipi, kas nosaka, kā sabiedrība saņem informāciju par to vai citu likumprojektu izstrādāšanu un kādas ir tās iespējas piedalīties likumprojektu sagatavošanā ar savām idejām un priekšlikumiem.

Svarīgi, lai sabiedrība iesaistītos likumprojektu sagatavošanā no paša sākuma, nevis tikai likumdošanas procesa noslēguma posmā. Likumi ir paredzēti Latvijas iedzīvotājiem, un demokrātiskas sabiedrības pienākums ir radīt iespēju piedalīties to veidošanā ikvienam pilsonim.

Sabiedrības neapmierinātība, starptautiskie pētījumi un Latvijā veiktās socioloģiskās aptaujas liecina par augstu korupcijas līmeni ne tikai tieslietu sistēmā, bet arī daudzos citos valstiski nozīmīgos sektoros. Projekti, kuri uzsākti kopā ar Pasaules banku, rada labu pamatu tam, lai korupcijas mazināšana kļūtu regulāra, mērķtiecīga un arī finansiāli nodrošināta.

Izveidotā Korupcijas novēršanas padome ir tikai pirmais solis šajā virzienā. Korupcijas novēršanas likums darbojas, un ir uzkrāta zināma pieredze, kurai jākļūst par pamatu šā likuma pilnveidošanai. Nepieciešams izstrādāt normas, kuras veicinātu uzticēšanos valsts pārvaldes institūcijām, kā arī mazinātu šķietamos un pastāvošos interešu konfliktus. Tādēļ rūpīgi jāizanalizē visi spēkā esošie likumi, lai samazinātu korupcijas iespējas.

Tomēr ar to vien nepietiks. Likumdevējam jāapgūst arī pilnīgi jauni jēdzieni, piemēram, tirgošanās ar ietekmi vai juridisko personu kriminālatbildību. Īpaši svarīgs šajā sakarā ir arī Administratīvā procesa likums, kas radīs iespēju iedzīvotājiem saņemt kompensāciju par nepareiziem un nekompetentiem ierēdņu lēmumiem. Uzlabojoties valsts finansiālajam stāvoklim, jāparedz politisko partiju finansēšana no budžeta proporcionāli Saeimas vēlēšanās iegūto vietu vai proporcionāli iegūto balsu skaitam. Šiem pasākumiem jānodrošina civilizēta lobisma sistēmas izveide, mazinot politiskās un ekonomiskās varas saplūšanu. Nepieciešams precīzi noteikt arī politisko partiju un kampaņu finansēšanas ierobežojumus. Taču, kopumā vērtējot cīņu pret korupciju, jāuzsver, ka vispirms ir nepieciešama skaidri formulēta politisko partiju griba visos līmeņos aktīvi cīnīties pret korupciju.

Šajā rakstā es apzināti nepakavējos pie daudziem citiem nozīmīgiem tieslietu sistēmas uzdevumiem, kas saistīti ar sabiedrības integrāciju, valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatu sistēmas izveidošanu, ieslodzījuma vietu pārņemšanu Tieslietu ministrijas pārziņā un citiem uzdevumiem. Šoreiz koncentrēju lasītāju uzmanību tikai stratēģiskajos virzienos, kuri nostiprina valsts tiesiskos pamatus un tuvina Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Tomēr arī visos pārējos virzienos iecerētās reformas vai reformu turpinājums ir saistīts ar Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā, jo būtībā mums ir viena galvenā prioritāte — iestāšanās Eiropas Savienībā. To var panākt tikai, kļūstot par valsti, kurā ciena un ievēro likumus, proti, par tiesisku valsti.