Par Latvijas Bankas peļņas izmantošanu

Pagājušajā nedēļā Ministru kabineta komitejas sēdē tika akceptēts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Latvijas Banku"". Paredzēts, ka turpmāk arī Latvijas Banka (LB) daļu savas peļņas ieskaitīs valsts ieņēmumos.

Finansu ministrijas Nodokļu politikas departamenta direktores vietniece Daina Robežniece "LV" paskaidroja, ka Latvijas Banka nav nodokļu maksātāja šā vārda parastajā nozīmē:

— Latvijas Banka nav uzņēmums, kas veiktu saimniecisko darbību, tāpat arī šī banka nav no valsts budžeta finansēta institūcija. Latvijas Bankas funkcijas ir īpašas — tai jānodrošina valsts naudas emisija, citu kredītiestāžu darbības uzraudzība, jāveido valsts monetārā politika, jāpanāk vietējās valūtas stabilitāte un citas lietas, ko neveic neviena cita institūcija mūsu valstī. Laiku pa laikam no Latvijas Bankas līdzekļiem ir mēģināts iegūt summas, ko ieskaitīt budžetā, tās tā arī saucot — atskaitījumi valsts budžetā. Šajā sakarā ir bijušas dažādas nesaskaņas un rīvēšanās, cik lielām šīm summām būtu jābūt un kā to lielums nosakāms. Sākotnēji likumā "Par Latvijas Banku" bija norma, ko vēlāk iestrādāja citādā veidā, bet tā arī netika konkretizēta budžetā ieskaitāmās summas metodika. Tādēļ, lai atskaitījumu lielumu nenoteiktu voluntārā veidā un noņemtu spriedzi jautājumā par budžeta papildināšanu, ja LB tiešām izveidojas peļņa, tika nolemts šim maksājumam piemērot tādu pašu likmi kā uzņēmumiem, kas ir uzņēmuma ienākuma nodokļa maksātāji, — 25 procentus no peļņas. Šis šķiet optimālākais veids, kas liks rēķināties ar bankas finansiālajiem rādītājiem un bankas peļņu.

Līdz šim LB bija iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja un veica maksājumus sociālās apdrošināšanas fondā. Daļa šo maksājumu ir pašu bankas darbinieku veiktie, ko banka iekasē un samaksā, daļa ir bankas kā darba devējas maksājumi par saviem darbiniekiem. Uzņēmuma ienākuma nodokļa maksātāja ir tāda juridiskā persona, kas veic saimniecisko darbību plašākā nozīmē — ražošanu. LB nav uzskatāma par uzņēmējsabiedrību un nekad nav bijusi minētā nodokļa maksātāju uzskaitījumā, jo nav nedz kredītiestāde, nedz apdrošināšanas sabiedrība, kas tiek veidotas un strādā peļņas gūšanas nolūkā.

LB Juridiskās pārvaldes vadītājs Reinis Jakovļevs paskaidroja, ka peļņu Latvijas Banka gūst pārsvarā no ārvalstu valūtu rezervju pārvaldīšanas un darījumiem vietējā naudas tirgū. Tādējādi LB peļņa esot ļoti atkarīga no pasaules tirgus situācijas, piemetināja R.Jakovļevs.

Likuma "Par Latvijas Banku" grozījumi, kas akceptēti valdības komitejā un tapuši ar pašas LB līdzdalību, ir šādi. Likuma 18. pants palicis nemainīgs un nosaka, ka "LB pamatkapitāls ir 25 miljoni latu. Pamatkapitālu nevar izmantot LB saimnieciskajā darbībā". Šis pants ir papildināts ar jaunu 18'. pantu: "Valsts ieņēmumos LB ieskaita pārskata gadā iegūtās peļņas daļu, kura aprēķināta, piemērojot likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli rezidentiem" noteikto nodokļa likmi." Likuma 19. pants ir bez izmaiņām un nosaka rezerves kapitāla veidošanu iespējamo zaudējumu segšanai, ik gadu atskaitot no bankas peļņas 10 procentus, līdz rezerves kapitāls sasniedz ceturto daļu no pamatkapitāla. Rezerves kapitāla nepietiekamības gadījumā zaudējumu segšana jāsedz no pamatkapitāla. Savukārt jaunā redakcijā izteikts likuma 20. pants, un pašlaik tas skan tā: "Rīcības kapitālu veido bankas peļņas atlikums pēc šajā nodaļā minēto atskaitījumu izdarīšanas. Rīcības kapitālu banka izlieto kapitālajai celtniecībai un pamatlīdzekļu iegādei saskaņā ar bankas padomes apstiprināto tāmi. Rīcības kapitālā neieskaitītais peļņas atlikums ieskaitāms pamatkapitālā, līdz tas sasniedz šā likuma 18. pantā noteikto apjomu. Pēc šā nosacījuma izpildes peļņas atlikums ieskaitāms rezerves kapitālā."

Kā skaidroja D.Robežniece, lēmums LB maksāt uzņēmuma ienākuma nodokli nav šīs Latvijai īpašās bankas statusa maiņa, bet gan vienkāršs atskaitījums valsts budžetā — 25% peļņas. Arī līdz šim LB ir veikusi atskaitījumus valsts budžetā, tikai par konkrēti nenosauktu summu.

Finansu ministrs Edmunds Krastiņš lēmumu konkretizēt Latvijas Bankas ieskaitījumu apjomu komentē šādi:

— Tas ir nepieciešams tādēļ, lai vienreiz izbeigtu šo diskusiju, cik lielas īsti Latvijas Bankai iemaksas jāveic. Tagad ir skaidri un saprotami noteikumi — Latvijas Banka pēc savas peļņas aprēķināšanas 25 procentus iemaksā budžetā. Un vairs nebūs jāstrīdas, cik lielai šai maksai jābūt. Visticamāk, ka šajā gadā LB sakarā ar "Rīgas komercbankas" sanāciju peļņas nebūs. Taču turpmāk jau būs zināmi skaidri noteikumi, konkrēta kārtība un tiks novērstas daudzkārt izskanējušās diskusijas. Uzskatu, ka turpmāk LB un valdības attiecības būs vēl skaidrākas un LB būs vēl mazāk ietekmējama.

Rūta Bierande,  "LV" ekonomikas redaktore