"Pēdējā mēnesī iekasējumi pensijām ir uzlabojušies"

Turpinājums no 1.lpp.

— Vēl pāris citu jautājumu, noteikti nesaistīti ar pensijām, kas, zinu, klausītājus ļoti interesē. Man jautājums ir par Rīgas ostu un tā saucamo prāmja problēmu. Cik zināms, pasaulē ir dažāda pieredze, — cik daudz iesaistās tādās lietās pašvaldības, cik tas paliek tikai uz kādas ostas interesēm, un cik daudz tajā varētu vai nevarētu iesaistīties valdība — jūsuprāt, vajadzētu vai nevajadzētu valdībai kaut kādā veidā veicināt prāmju satiksmes attīstību Latvijā?

Andris Šķēle: — Jāsaka, ka 1996./1997.gadā pie manis griezās gan Satiksmes ministrijas darbinieki, pašvaldības darbinieki, domāju, Rīgas domes darbinieki, tāpat arī zviedru uzņēmēji, un mēs spējām atrisināt to problēmu toreiz. Faktiski tādas puskriminālas struktūras tika izdzītas ārā. It kā viss bija izdarīts, lai varētu sākt attīstīties normāla prāmju kustība. Diemžēl ir jākonstatē, ka vēlāk ne satiksmes ministri, ne ministri, kas bijuši atbildīgi par tūrisma veicināšanu, neko nav darījuši. Šobrīd es esmu lūdzis gan no satiksmes ministra Gorbunova kunga, gan no ministra, kurš atbildīgs par tūrisma veicināšanu, tātad ministra Baloža konkrētus priekšlikumus. Es esmu saņēmis ļoti konkrētus priekšlikumus no Pasažieru ostas priekšnieka Priedes kunga, un man bija arī diezgan rūpīga saruna ar zviedru vēstnieku — varam vai nevaram viena jau bēdīgi slavena kuģa, kas saucas "Rusj", vietā uzstādīt kārtīgu, normālu rēdereju, kas apkalpotu Rīgu un Stokholmu, savienojot šīs divas visnotaļ tūristiem pievilcīgās galvaspilsētas.

— Tad varam vai nevaram?

Andris Šķēle: — Es domāju, ka varam, un es rūpēšos par to, lai arī ministri spētu šeit ko piedāvāt, nu, es tiešām to vērtēju tikai kā kaunu, ka kopš 1997.gada nekas uz priekšu nav gājis. Beidzot šis, kā jau Zviedrijas presē raksta, prusaku pārņemtais kuģis ir arestēts, un tā liktenis laikam būs tāds, ka diez vai te atgriezīsies.

— Pagājušajā nedēļā vismaz pāris tādi mums nepateicīgi raksti ir parādījušies vai nu aptaujās, vai arī runājot par kādiem vērā ņemamiem Eiropas Savienības faktiem vai ziņojumiem. Tāpat Anglijas avīze runā par Ogres bēdīgo situāciju. Cik Latvijā vajadzētu vai nevajadzētu satraukties par tādām aptaujām, un cik vispār pasaulē par tādām satraucas? Varbūt mēs ceļam paniku, nav ko ņemt galvā?

Andris Šķēle: — Es domāju, ka tomēr katru rakstu vienmēr vajag novērtēt, pat ja tas ir klaji nepatiess, vienalga, vajag novērtēt, lai saprastu, kāpēc tāds rodas. Cik es zinu, attiecībā uz Ogres trikotāžas rūpnīcu, iespējams, būs vienas Anglijas firmas pretprasība vai prasība pret šo avīzi, jo galu galā tā tehnoloģija, kas ir Ogrē, un darba apstākļi ir stingri vien labāki nekā daudzās tajās valstīs, no kurienes importē līdzīgas preces uz Angliju.

— Viena skolotāja, es sapratu, jau pensionēta skolotāja, ļoti protestē pret to, ka kafijai pielikts nodoklis, viņasprāt, tā ir pirmās nepieciešamības prece.

Andris Šķēle: — Jā, es varu piekrist skolotājai, man arī tā šķiet pirmās nepieciešamības prece, diezgan daudz lietoju kafiju. Bet, spriežot, kādā veidā tālāk labāk iekasēt nodokļus, uzstādīt varbūt lielākus ieņēmumus, tai pašā laikā veicināt ražošanu, šīs skaidri izteiktās labējās valdības politika ir — veicināt ražošanu un aplikt patēriņu. Kafija ir patēriņā, un tādēļ kafijas nodoklis, kā var nosaukt šo akcīzes nodokli, acīmredzot tiks ieviests, tas ir diezgan tradicionāls nodoklis arī ļoti daudzās Eiropas Savienības valstīs. Ar akcīzes nodokli apliek arī ļoti netradicionālas lietas, Lietuvā ar akcīzes nodokli apliek elektroenerģiju. Mēs vēl nesam izšķīrušies par vajadzību vispār debatēt par šādu lietu, bet Dānijā ar akcīzes nodokli apliek automašīnu numuru zīmes. Tas droši vien izraisītu smieklus un izbrīnu šeit, Latvijā, bet Dānijā tas ir normāli. Vienīgi varu pateikt — bieži vien ir pārmetums: kāpēc ne tēju? Mēs gan neatradām nevienu valsti, kur tēju apliek ar akcīzes nodokli.

— Jūs man piedodiet: strīds esot izvērties par Streipa raidījumu. Jūs 10.septembrī šeit, piektdienas studijā, esot teicis, ka tauta ir dumja.

Andris Šķēle: — Kurš tā ir nosaucis?

— Jūs, jūs, jūs esot tā teicis!

Andris Šķēle: — Bet es neesmu piedalījies Streipa raidījumā!

— Nē, ne jūs šajā raidījumā, viņi Streipa raidījumā ir diskutējuši vienkārši!

Andris Šķēle: — Bet, Aidi, jūs jau esat mani visu laiku intervējis! Vai jūs varat apstiprināt šādu lietu?

— Nevaru. Es īstenībā teicu, ka es neatceros tādu lietu.

Andris Šķēle: — Nezinu, kam ir izdevīgi vienmēr mēģināt šādā veidā pagriezt šīs lietas!

— Jūs tā nedomājāt. Veidinieces kundze jautā par algām ministrijās — vai speciālistiem ir cerība, ka tās kādreiz palielināsies, jo šobrīd aizplūst labākie speciālisti, viņa vērtē to kā bezmaksas speciālistu apmācību. Cilvēks atnāk, pamācās, pēc tam aiziet uz labāku specialitāti.

Andris Šķēle: — Tā ir taisnība, bet tai pašā laikā jāatzīst, ka mēs neredzam iespēju šobrīd sākt ierēdniecībai palielināt algas. Būs acīmredzot jārod iespējas esošo budžetu ietvaros, bet nākamā gada budžets ministrijām tiek apcirpts par diviem procentiem, salīdzinot ar šo gadu. Nevienai ministrijai, izņemot Izglītības un Aizsardzības ministriju, naudiņa klāt nenāks.

— Pāriesim pie pensiju jautājumiem, kas cilvēkiem pietiekami aktuāli. Vientuļai pensionārei Bērziņas kundzei, turklāt, cik saprotu, arī trešās grupas invalīdei, pensija ir 57 lati. Vai kādreiz ir cerība saņemt kādu lielāku pensiju, jo viņa nevar izdzīvot?

Andris Šķēle: — Jā, protams. Un, jo ātrāk beigsies šī visa nevajadzīgā opozīcijas samērā vieglprātīgi inspirētā parakstu vākšana, jo ātrāk mēs atgriezīsimies pie likuma iedarbināšanas, varbūt ieviešot vēl vienu otru korekciju, jo ātrāk atsāksim piepildīt sociālo budžetu, jo mēs varēsim ātrāk sākt palielināt pensijas tieši maznodrošinātajiem. Nevar pensijas palielināt, ja ir reāls sociālā budžeta iztrūkums, un pensijas tiek maksātas, valstij aizņemoties naudu. Ja tu aizņemies naudu, lai maksātu pensijas, tad uz palielinājumu cerēt ir grūti. Jāsāk strādāt tautsaimniecībai, ir jātiek galā ar visiem kontrabandistiem un visiem šiem neliešiem, un ātrāk ir jābeidz kavēt likuma stāšanos spēkā, ātrāk jāsāk sociālo budžetu piepildīt un reāli palielināt pensionāriem pensijas.

— No Alūksnes kundze jautā: viņai ir 57 gadi, viņa var saņemt tikai minimālo algu, kādas viņai cerības, un ko tas viņai nozīmē attiecībā uz pensiju?

Andris Šķēle: — Tas nozīmē ne pārāk lielu pensiju. Būsim godīgi: tas nozīmē, ka šī pensija viņai nepārsniegs kādus 35 latus šobrīd. Bet ir svarīgi, cik viņai kopumā šis pensiju kapitāls uzkrāts, un cik ilgi vēl viņa taisās strādāt, kādas iespējas viņai ir noturēties arī par šiem 50 latiem, kas ir minimālā alga, cik viņai lielas iespējas šo algu turpināt saņemt nākamos gadus. Šeit katrs gads, ko nostrādā, var būtiski palielināt pensiju. Un tādēļ es uzskatu par diezgan cinisku to rīcību, ka tiek aicinātas sievietes ātrāk pensionēties — 55 gados. Un faktiski šīs sievietes, ja viņām nebūs apgādnieka vai kādu citu līdzekļu, faktiski ir nolemtas nabadzībai. Katrs gads, ko iespējams pavadīt ilgāk darbā, legāli maksājot sociālo nodokli, tātad saņemot naudiņu arī legālā veidā, būtiski var palielināt pensiju.

— No Rēzeknes kundze zvana, tā nav pārāk tipiska situācija, taču viņa ir pensionāre, kurai ir nepilngadīgi bērni audzināšanā. Viņa jautā: vai nevarētu saņemt pensiju un strādāt? Viņa saka, jādomā, ka viņa nav vienīgā tāda.

Andris Šķēle: — Acīmredzot ir tiešām iespējamas šādas situācijas, bet, kas skar šo godīgi nopelnīto pensiju, tur nav nekādu ierobežojumu, un pozīcijas frakcijas ir koriģējušas nedaudz šos iepriekš pieņemtos grozījumus, tie vakardien tika atbalstīti Saeimā, arī sociāldemokrāti vakardien atbalstīja, kaut gan šodien viņi aicina iet uz ielas un protestēt, šī duālā politika skaidri redzama. Šie labojumi paredz, ka varēs saņemt pensiju arī lielāku, varēs saņemt algu arī tie pensionāri, kam pensija ir lielāka par 60 latiem, ja no daļas virs 60 latiem uz to laiku atsakās.

— Vairāki cilvēki jautājuši par pārrēķinu: cik, kas notiks, un tomēr — vai šobrīd neiznāk tā, ka cilvēki joprojām tukšo kasi tāpēc, ka pārrēķina pensijas — tā no Ventspils jautā.

Andris Šķēle: — Pilnīgi pamatots jautājums, ko uzdod klausītājs — šobrīd strādā šī netaisnā sistēma, kas tikai strādājošiem pensionāriem, un bieži vien ar dažādām ne visai godīgām metodēm, ļauj pārrēķināt šīs pensijas. Mēs esam par to, lai šo tiešām netaisnīgo normu apturētu, bet sociāldemokrāti šobrīd ir bloķējuši, tādēļ es aicinu neparakstīties, lai ātrāk beidzas šis sajukums, lai stājas spēkā pensiju likums, lai mēs varam sākt prognozēti un normāli strādāt ar pensijām. Četru gadu laikā šie ir devītie grozījumi pensiju likumā, tas ir nenormāli. Tautas partija un valdība kopumā ir par stabilitāti, un nevajadzētu vairs šīs, arī nākamās Saeimās laikā grozīt pensiju likumu. Citādi cilvēki zaudē ticību.

— Divi jautājumi no pagājušās reizes, kas klausītājiem pietiekami svarīgi: ja pensionārs atsakās no pensijas virs 60 latiem, kā tas šobrīd izskatās, vai tas nozīmē, ka viņš uz mūžu atsakās?

Andris Šķēle: — Nē. Tik ilgi, kamēr viņš strādā. Pēc tam viņš saņems pilnu pensiju, un, es domāju, tas ir labs kompromiss, kas šobrīd Saeimā varētu tikt atbalstīts, jo pat sociāldemokrāti vakardien atbalstīja valdības partiju priekšlikumu.

— Šajā sakarā klausītājas jautājums ir pēc tikko uzdotā: kas nesīs politisko atbildību par kļūdaini sasteigtiem grozījumiem pensiju likumā?

Andris Šķēle: — Es domāju, ka politiskā atbildība būs tiem cilvēkiem, kas novedīs sociālo budžetu pie tālākas pasliktināšanās. Valdība šobrīd dara visu, lai pensijas izmaksātu laikā, lai ieņēmumi pensijām, tātad sociālajā budžetā, būtu lielāki. Un reāli mēs redzam, ka iekasēšana ir uzlabojusies pēdējā mēneša laikā, tāpēc es uzskatu par bezatbildīgiem visus tos aicinājumus, kas ved uz pensiju likuma iedarbināšanas tālāku atlikšanu. Un bija iespējamas šīs diskusijas, arī opozīcijas partijām, izvērst savādāk — kaut vai aicinot otrreiz caurlūkot šo likumu, bet nē — izvēlējās ceļu, kurš faktiski paralizē šo likumu, uzreiz aicinot sludināt parakstu vākšanu. Tas ir bezatbildīgi. Tur ir skaidri redzama politiska bezatbildība.

— Leona kungs jautāja, arī no pagājušās reizes palicis: vai nevarētu pensionēšanās vecums būt atkarīgs no stāža?

Andris Šķēle: — Tur ir zināma sakarība, bet mūsu pensiju likums šobrīd balstās precīzi uz iemaksām. Jo vairāk tu esi iemaksājis, jo lielāka tev būs pensija. Stāžam šeit nav tik būtiska loma, tam vairāk ir loma saistībā ar tiem pensionāriem, kas ir gājuši pensijā līdz 1996.gadam.

— Smiltnieces kundze jautā: kad būs pensiju indeksācija?

Andris Šķēle: — Šobrīd mēs to nevaram pateikt, jo skaidri redzams ir, ka mums naudiņas trūkst sociālajā budžetā. Notiek aizņemšanās, un, galu galā, arī grozījumi vēl nav stājušies spēkā. Varētu izteikt prognozi, ka nākamā indeksācija varētu būt maijā.

— Pāris jautājumu saistībā ar pensijām un uzņēmumiem. Pirmais: vai valdība izskata iespējas saukt pie atbildības to uzņēmumu vadītājus, kuri nemaksā nodokļus? Pētersons no Rīgas jautā.

Andris Šķēle: — Protams. Tie, kas ļaunprātīgi nemaksā nodokļus, ir ne tikai pie atbildības saucami, bet krimināli sodāmi. Šobrīd mēs ļoti rūpīgi strādājam ar visu to uzņēmumu sarakstu, kuri ir parādnieki, kuri ir krāpuši arī savus darbiniekus, slēpuši to, ka nav iemaksājuši par viņiem šo nodokli. Tai pašā laikā skaidri jāatzīst, ka Valsts ieņēmumu dienests no Labklājības ministrijas ir pārņēmis parādus par 138 miljoniem, no 1991.gada skaitot, sociālajam budžetam. Un Valsts ieņēmumu dienests šobrīd ir strādājis krietni labāk, Finansu ministrija ir krietni labāk administrējusi, jo tikai par nenozīmīgu lielumu ir pieaudzis šis parāds. Viss pārējais ir pārmantots no iepriekšējās administrācijas, no iepriekšējās Labklājības ministrijas.

Tuvākajā laikā mēs apstiprināsim nacionālo attīstības plānu, kas paredzēts nākamajiem sešiem gadiem, tajā redzams, kādus virzienus ar kādiem atbalsta instrumentiem mēs gribam stimulēt. Ātrāk jāpabeidz pilnībā visi šie privatizācijas procesi, likumdošanas sakārtošana ap īpašumtiesībām, visas zemes reformas un reģistrācijas lietas. Un, galu galā, nākamā gada budžets ir pirmais budžets, kur valdība piedāvā reāli uzņēmējiem samazināt nodokļus. Mums bija vislielākais nodoklis uz ražošanas ēkām — četri procenti. Es nezinu tiešām pasaulē nevienu valsti, varbūt ir kāda diezgan dīvaina valsts, kurā bijis tik liels nodoklis. Mēs samazinām to būtiski — no četriem procentiem uz pusotru nākamgad.

— Šajā sakarā viens jautājums par budžetu. Tātad — tiek izstrādāts budžets. Kāds iekšzemes kopprodukta pieaugums tiek prognozēts?

Andris Šķēle: — Mēs esam ļoti pieticīgi savās prognozēs un plānojam trīsarpus procentus, bet es sev esmu stādījis šo latiņu augstāk. Es domāju četrus procentus — man būtu jāvar pierādīt, ka šī valdība ir spējīga sasniegt.

— Bruņinieka kungs jautā: kad tiks izanalizēts sporta sistēmas pārvaldes aparāts? Viņaprāt, šobrīd šīs institūcijas darbs dublējas.

Andris Šķēle: — Jāatzīst, ka aizņemtības pēc es nedaudz esmu iekavējis sarunu arī ar Sporta pārvaldes priekšnieku, un droši vien līdz novembrim es būšu to izdarījis, tad varēšu kaut ko papildus komentēt. Bet jāsaka kopumā, ka Latvija tik daudz pasaulē nekad nav izskanējusi ar sportistu vārdiem kā šobrīd. Vai tas ir futbols, basketbols, hokejs, vai tā ir vieglatlētika — mums veicas.

— Un vēl pēdējais jautājums, otrās grupas invalīde Kaminskas kundze jautā: vai tiešām invalīdiem tiks atcelta iespēja bez maksas braukt sabiedriskajā transportā? Tas jautājums mums parādās jau, liekas, trešo reizi.

Andris Šķēle: — Valdībā nav bijis nevienas debates par šo jautājumu.

— Mēs esam atbildējuši, liekas, šoreiz uz visiem jautājumiem.

Pēc ieraksta "LV" diktofonā