Ministru kabineta rīkojums Nr.483

Rīgā 2007.gada 1.augustā (prot. Nr.42 51.§)

Par atteikumu nodot privatizācijai valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vēstnesis”

1. Ministru kabinets (Rīgā, Brīvības bulvārī 36, LV-1050) ir izskatījis sabiedrības ar ierobežotu atbildību “JS Riska vadības grupa” (vienotais reģistrācijas Nr.40003732998, juridiskā adrese – Rīga, Ausekļa iela 8–25) privatizācijas ierosinājumu (reģistrēts Privatizācijas aģentūras privatizācijas ierosinājumu reģistrā 2006.gada 31.augustā ar Nr.3.34).

2. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “JS Riska vadības grupa” ierosina privatizēt valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vēstnesis” (turpmāk – kapitālsabiedrība “Latvijas Vēstnesis”).

3. Pēc privatizācijas ierosinājuma izskatīšanas Ministru kabinets konstatē:

3.1. kapitālsabiedrība “Latvijas Vēstnesis” 1993.gada 3.februārī reģistrēta Uzņēmumu reģistrā ar Nr.000311379 un 2004.gada 9.novembrī pārreģistrēta komercreģistrā ar vienoto reģistrācijas Nr.40003113794 (juridiskā adrese – Rīga, Bruņinieku iela 41). Kapitālsabiedrības “Latvijas Vēstnesis” pamatkapitāls ir 500000 latu, un vienas kapitāla daļas nominālvērtība – viens lats. Valstij piederošo kapitāla daļu (100 % kapitāla daļas) turētāja ir Tieslietu ministrija;

3.2. saskaņā ar Ministru Padomes 1993.gada 2.februāra lēmuma Nr.47 “Par valsts uzņēmuma “Latvijas Vēstnesis” nodibināšanu” 2.1.apakšpunktu kapitālsabiedrības “Latvijas Vēstnesis” dibināšanas mērķis ir valsts oficiālā preses izdevuma “Latvijas Vēstnesis” izdošana. Saskaņā ar Ministru kabineta 2000.gada 26.janvāra rīkojuma Nr.38 “Par valsts uzņēmuma “Latvijas Vēstnesis” reorganizāciju” 3.punktu arī šobrīd kapitālsabiedrības “Latvijas Vēstnesis” pamatdarbība ir valsts oficiālā preses izdevuma “Latvijas Vēstnesis” izdošana, nodrošinot likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanu, kā arī citas oficiālās publikācijas. Kapitālsabiedrība “Latvijas Vēstnesis” atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās daļas 2. un 6.punktam veic komercdarbību nozarē, kurā pastāv dabiskais monopols, tādējādi nodrošinot sabiedrībai attiecīgā pakalpojuma pieejamību, un atbilstoši sabiedrības interesēm nodrošina augstāku kvalitātes standartu;

3.3. saskaņā ar likuma “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” 2.panta pirmo un trešo daļu likumi un citi Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemtie akti var tikt izsludināti vienīgi laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” (atskaitot ārkārtējus gadījumus), un vienīgi publikācija laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs” ir oficiāla. Vienīgi publikācija laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” var nodrošināt likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu spēkā stāšanos, bet attiecībā uz citām oficiālām publikācijām – publisko ticamību vai citas attiecīgajos normatīvajos aktos noteiktās tiesiskās sekas;

3.4. no publikācijas oficiālajā preses izdevumā “Latvijas Vēstnesis” ir atkarīga likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu spēkā stāšanās, kā arī to izsludinātās redakcijas atbilstība attiecīgajā institūcijā pieņemtā akta oriģinālam. Oficiālajā preses izdevumā “Latvijas Vēstnesis” izsludinātā redakcija ir tā, kas saista aktu adresātus ar visām no tā izrietošajām sekām, ja publikācija ir kļūdaina vai novēlota (likuma “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” 2. un 4.pants). Līdz ar to secināms, ka oficiālā preses izdevuma “Latvijas Vēstnesis” izdošana saistīta ar publiskās varas īstenošanu un atzīstama par valsts pārvaldes funkciju;

3.5. oficiālajā preses izdevumā “Latvijas Vēstnesis” līdztekus normatīvo aktu un citu tiesību aktu izsludināšanai tiek publicētas arī citas oficiālas ziņas atbilstoši attiecīgajos ārējos normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai (piemēram, Komerclikuma 11., 154., 207., 252., 258. un 264.pants, Civilprocesa likuma 54., 59., 208.¹ un 244.pants, Elektronisko sakaru likuma 8., 32. un 34.pants);

3.6. saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” 19.panta trešo daļu kapitāla daļu turētājam vai tā pārstāvim valsts vai pašvaldības kontrolētajā kapitālsabiedrībā jāveicina likumos, Ministru kabineta noteikumos un apstiprinātajās nozares attīstības koncepcijās, stratēģijās un citos nozares attīstību reglamentējošos dokumentos noteikto mērķu un uzdevumu īstenošana. Saskaņā ar minētā likuma 37.pantu kapitāla daļu turētājs var noteikt kapitālsabiedrības peļņas izlietošanas principus, ievērojot likumos, Ministru kabineta noteikumos un apstiprinātajās nozares attīstības koncepcijās, stratēģijās un citos nozares attīstību reglamentējošos dokumentos noteiktos mērķus un uzdevumus;

3.7. nododot kapitālsabiedrību “Latvijas Vēstnesis” privatizācijai, valsts oficiālā preses izdevuma “Latvijas Vēstnesis” izdošana un ar to saistītās funkcijas tiktu deleģētas privātai kapitālsabiedrībai. Līdz ar to valstij būtu jāveido paralēla rezerves publicēšanas iespēju un procedūru sistēma, jo valsts zaudētu līdzšinējo kontroli pār kapitālsabiedrību un tās publicētās informācijas saturu. Jebkura oficiālās publikācijas neatbilstība oriģinālajam akta tekstam, piemēram, Saeimas pieņemtajam likumam, radītu neparedzamas tiesiskās un materiālās sekas. Tādēļ, nododot kapitālsabiedrību “Latvijas Vēstnesis” privatizācijai, būtu nepieciešams izveidot valsts oficiālā preses izdevuma satura kvalitātes kontroles mehānismu;

3.8. Latvijas Republikas Satversmes 90.pantā noteiktais, ka ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības, uzliek valstij par pienākumu nodrošināt, ka izsludinātie normatīvie akti ir brīvi pieejami katram sabiedrības loceklim. Tātad iespējas gūt ienākumus no valsts oficiālā preses izdevuma “Latvijas Vēstnesis” tirdzniecības ir pakļautas noteiktiem ierobežojumiem, jo tam jābūt pieejamam par samērīgu cenu katram sabiedrības loceklim. Minētais vienlīdz attiecas arī uz maksu par dažādu oficiālo paziņojumu publicēšanu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Līdz ar to, nododot privatizācijai kapitālsabiedrību “Latvijas Vēstnesis”, būtu jāveido tā sniegto pakalpojumu cenu noteikšanas un regulēšanas mehānisms;

3.9. saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 62.panta otrās daļas 3.punktu noskaidrot privatizācijas ierosinātāja – sabiedrības ar ierobežotu atbildību “JS Riska vadības grupa” – viedokli un argumentus nav nepieciešams.

4. Saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta trešo daļu Ministru kabinets vai pašvaldības dome (padome), lemjot par valsts vai pašvaldības īpašuma objekta, kā arī apbūvēta un neapbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai, izvērtē, vai attiecīgais objekts vai zemesgabals ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju vai valsts vai pašvaldības komercdarbības veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.

Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta piektajā daļā noteikts, ka tikai Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu. Ministrijas vai citas institūcijas iebildumi pret konkrētā valsts īpašuma nodošanu privatizācijai nevar būt par pamatu tam, lai Ministru kabinets neizskatītu pēc būtības šī valsts īpašuma privatizācijas ierosinājumu. Lēmumā par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu jānorāda, kuras valsts pārvaldes funkcijas veikšanai vai kādas komercdarbības veikšanai attiecīgais objekts ir nepieciešams.

5. Ikviena personas tiesību ierobežojuma pamatā ir apstākļi un argumenti, kādēļ tas vajadzīgs, tātad ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu labad. Tādēļ atteikumam, kas radītu personas tiesību ierobežojumu, ir jāatbilst samērīguma principam, proti, ja publiskā vara ierobežo personas tiesības un likumiskās intereses, ir jāievēro saprātīgs līdzsvars starp sabiedrības un indivīda interesēm.

Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 13.pantam un 66.panta pirmajai daļai labums, ko sabiedrība iegūst, noraidot sabiedrības ar ierobežotu atbildību “JS Riska vadības grupa” privatizācijas ierosinājumu, ir lielāks nekā tās interešu ierobežojums, jo tiek aizsargātas sabiedrības intereses uz drošu pieeju uzticamam oficiālo publikāciju avotam. Vienlaikus tiek aizsargātas sabiedrības tiesības uz ekonomisku un racionālu valsts pārvaldi, jo, nododot kapitālsabiedrību “Latvijas Vēstnesis” privatizācijai, oficiālās publikācijas satura kontroles un ar to saistīto pakalpojumu cenu regulēšanas nodrošināšana prasītu papildu valsts budžeta izdevumus.

Tādējādi, noraidot sabiedrības ar ierobežotu atbildību “JS Riska vadības grupa” privatizācijas ierosinājumu, samērīguma princips tiek ievērots un tiek sasniegts sabiedrības interesēm atbilstošs un tiesisks mērķis.

Līdz ar to secināms, ka kapitālsabiedrība “Latvijas Vēstnesis” saglabājama valsts īpašumā, lai nodrošinātu valsts pārvaldes funkcijas – valsts oficiālā preses izdevuma izdošanas īstenošanu, un nav nododama privatizācijai.

6. Ievērojot minētos apsvērumus un pamatojoties uz Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta trešo un piekto daļu, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 6. un 9.pantu, 10.panta trešo daļu un 88.panta pirmās daļas 2. un 6.punktu, Ministru kabinets nolemj noraidīt sabiedrības ar ierobežotu atbildību “JS Riska vadības grupa” privatizācijas ierosinājumu un atteikt nodot privatizācijai kapitālsabiedrību “Latvijas Vēstnesis”, jo tā nepieciešama valsts pārvaldes funkcijas īstenošanai – valsts oficiālā preses izdevuma izdošana.

7. Šo rīkojumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76.panta otro daļu un 79.panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā (Antonijas ielā 6, Rīgā, LV-1010) mēneša laikā no rīkojuma publicēšanas dienas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Tieslietu ministrs G.Bērziņš