• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Stenogramma. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 5.10.1999., Nr. 325/327 https://www.vestnesis.lv/ta/id/16140

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Uz Saeimas deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

Vēl šajā numurā

05.10.1999., Nr. 325/327

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Ieņemiet vietas! Sāksim 30.septembra Saeimas sēdi. Pirms izskatām darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lūgumu izdarīt izmaiņas šīsdienas sēdes darba kārtībā un izslēgt no darba kārtības 5.sadaļas 19.punktu — likumprojektu "Grozījumi tūrisma likumā". Komisija lūdz iekļaut minēto likumprojektu 7.oktobra Saeimas sēdes darba kārtībā. Vai ir iebildumi? Nav. Paldies!

Sāksim izskatīt darba kārtību. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par pašvaldību finansu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai nosakot, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts "Par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļu ievēlēšanu" . Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā — deputāte Viola Lāzo.

V.Lāzo

(LSDSP). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamās deputātes un deputāti! Saskaņā ar Radio un televīzijas likuma 44.panta pirmo un otro daļu šā gada 28.septembrī beidzās pilnvaru laiks četriem Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļiem. Atgādināšu, ka divas vietas jau padomē bija atbrīvojušās saskaņā ar Radio un televīzijas likuma 44.panta trešo daļu. Tātad šodien padomē ir darbaspējīgi tikai trīs tās locekļi, kuri, saprotams, nenodrošina kvorumu padomē. Prezidijs un Saeima ir vienojušies par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļu izvirzīšanu uz sešām vakantajām vietām. Tika izvirzīti deviņi kandidāti, jūsu priekšā esošajā sarakstā tie ir iekļauti iesniegšanas secībā. Izvirzīto kandidātu saraksts publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" šā gada 1.septembrī, kā to prasa Radio un televīzijas likums. Saeimas Prezidijs nosūtīja Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kandidātu pieteikumus lēmuma projekta sagatavošanai par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļu ievēlēšanu.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija pārbaudīja kandidatūru atbilstību izvirzāmajām prasībām Radio un televīzijas likuma 43.pantā noteiktajā kārtībā. Jūsu priekšā ir sagatavotais lēmuma projekts par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļu ievēlēšanu. Tātad, cienījamie kolēģi, es uzsveru, ir izvirzīti deviņi kandidāti. Padomē jāievēlē tikai seši kandidāti, tādēļ saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 31.panta astoto daļu notiks balsošana ar vēlēšanu zīmēm.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Vārds Balsu skaitīšanas komisijas priekšsēdētājam deputātam Romualdam Ražukam.

R.Ražuks

(LC). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie Saeimas deputāti! Balsu skaitītāji ir sagatavojušies darbam. Ir izgatavoti biļeteni ar kandidātu uzvārdiem. Es vēlreiz atgādināšu, ka mums ir jāievēlē seši Radio un televīzijas padomes locekļi, tātad balsošanas biļeteni, kur tiks atstāts vairāk par sešiem uzvārdiem, nebūs derīgi. Uz balsošanu tiksiet uzaicināti parastā kārtībā ar zvanu.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Gaidām uzaicinājumu uz balsošanu.

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Cienījamie deputāti! Lūdzu, ieņemiet vietas! Vārds Balsu skaitīšanas komisijas priekšsēdētājam deputātam Romualdam Ražukam.

R.Ražuks

(LC). Godājamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godājamie kolēģi! Atļaujiet iepazīstināt jūs ar Balsu skaitīšanas komisijas sēdes protokolu nr.31. "Par balsošanas rezultātiem, ievēlot Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļus" 1999.gada 30.septembrī Saeimas namā.

Izgatavotas 120 vēlēšanu zīmes. Deputātiem izsniegtas 94. No vēlēšanu kastes izņemtas un par derīgām atzītas 94 vēlēšanu zīmes.

Par kandidātiem nodotās balsis: par Ilmāru Šlāpinu nodotas 67 balsis; par Everitu Šimanovsku nodotas 67 balsis; par Imantu Rākinu — 67 balsis; par Ojāru Rubeni — 74 balsis; par Jāni Sīkstuli — 59 balsis; par Arnoldu Laimoni Klotiņu — 16 balsis; par Daini Staltu — 57 balsis; par Maiju Brēķi — 39 balsis; par Vladilenu Dozorcevu — 30 balsis.

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 26.pantu par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļiem ievēlēti: Ilmārs Šlāpins, Everita Šimanovska, Imants Rākins, Ojārs Rubenis, Jānis Sīkstulis un Dainis Stalts. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Apsveicam Nacionālās radio un televīzijas padomes ievēlētos locekļus un vēlam veiksmi viņu darbā!

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts "Par Ingas Akmeņlaukas apstiprināšanu par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi" . Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministra priekšlikumu — ievēlēt Ingu Akmeņlauku par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Jelgavas tiesas tiesneša amata. Aicinu balsot par šo lēmumu!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu "Apstiprināt Ingu Akmeņlauku par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Jelgavas tiesas tiesneša amata. Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret — nav, atturas — 3. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts "Par dažu tiesu tiesnešu apstiprināšanu" . Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš

(LC). Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja un atbalstīja tieslietu ministra priekšlikumu — apstiprināt Irēnu Loginu par Rīgas rajona tiesas tiesnesi, jo viņai ir beidzies termiņš — divi gadi, uz kuriem viņa bija ievēlēta. Tagad tiek piedāvāts apstiprināt bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Aicinu balsot par šādu lēmumu!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu "Apstiprināt Irēnu Loginu par Rīgas rajona tiesas tiesnesi". Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret — nav, atturas — 3. Lēmums pieņemts.

L.Muciņš

. Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministra priekšlikumu — apstiprināt par Talsu rajona tiesas tiesnesi Vinetu Pavlovsku, kurai arī beidzies divu gadu ievēlēšanas termiņš par tiesnesi, un tiek piedāvāts viņu apstiprināt par tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Aicinu balsot par šo lēmumu!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu "Apstiprināt Vinetu Pavlovsku par Talsu rajona tiesas tiesnesi" . Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret — nav, atturas — 3. Lēmums pieņemts.

L.Muciņš

. Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministra priekšlikumu — apstiprināt par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi Elitu Stelti—Auziņu, kurai , tāpat kā iepriekšējiem rajonu tiesnešiem, beidzies divu gadu pilnvaru termiņš, un tiek piedāvāts viņu apstiprināt bez pilnvaru termiņa ierobežojumiem. Aicinu balsot par šo lēmumu!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu "Apstiprināt Elitu Stelti—Auziņu par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi" . Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret — nav, atturas — 2. Lēmums pieņemts. Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš

. Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi deputāti! Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministra priekšlikumu — apstiprināt par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi Inesi Lauru Zemīti, kurai arī ir beidzies divu gadu termiņš. Piedāvājam apstiprināt viņu bez pilnvaru termiņa ierobežojumu. Juridiskās komisijas vārdā aicinu balsot par šādu lēmumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu "Apstiprināt Inesi Lauru Zemīti par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi" . Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret — nav, atturas — 2. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par dažu zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu apstiprināšanu" . Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi deputāti! Juridiskā komisija izskatīja lēmuma projektu un atbalstīja tieslietu ministra priekšlikumu — apstiprināt Sandru Siliņu par Tukuma Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi, kurai arī beidzas divu gadu termiņš un tiek piedāvāts viņu apstiprināt Saeimā bez pilnvaru termiņa ierobežojumiem. Juridiskās komisijas vārdā aicinu balsot par šo lēmuma projektu!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu "Apstiprināt Sandru Siliņu par Tukuma Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi" . Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret — 1, atturas — 2. Lēmums pieņemts.

L.Muciņš

. Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi deputāti! Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministra priekšlikumu — apstiprināt par Preiļu Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi Līviju Slicu, kurai, tāpat kā iepriekšējiem tiesnešiem, beidzies divu gadu termiņš, un tiek piedāvāts viņu apstiprināt bez termiņa ierobežojuma. Juridiskās komisijas vārdā aicinu jūs atbalstīt šo lēmumu!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu "Apstiprināt Līviju Slicu par Preiļu Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi" . Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret — nav, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu Leona Bojāra, Imants Stirāna, Osvalda Zvejsalnieka, Jāņa Lejas, Leonarda Staša, Ingrīdas Ūdres, Jāņa Čevera, Jevgenijas Stalidzānes, Arņa Kalniņa, Imanta Burvja un Pāvela Maksimova pieprasījumu Ārlietu ministrijai sniegt informāciju sakarā ar Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas sagatavoto līgumu par jūras robežu Baltijas jūrā" . Pieprasījumu komisijas vārdā — deputāts Ilmārs Geige.

I. Geige

(LC). Godātie kolēģi! 22.septembra sēdē tika izskatīts 11 deputātu iesniegtais pieprasījums Ārlietu ministrijai par Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas sagatavoto līgumu par teritoriālās jūras, eksluzīvās ekonomiskās zonas un kontinentālā šelfa robežas noteikšanu Baltijas jūrā. Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Pēteris Elferts iepazīstināja sēdes dalībniekus arī ar jums pieejamo dokumentu nr.997, kurā ir ārlietu ministra atbilde uz šiem diviem izvirzītajiem jautājumiem. Papildus tika uzsvērts, ka ekonomisko jautājumu risināšanai tiks noslēgti nepieciešamie ekonomiskie līgumi par zivju nozveju, par derīgo izrakteņu izmantošanu un tā tālāk.

Izvērtējot iesniegto priekšlikumu, deputāti nolēma to noraidīt un saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 126.panta piekto daļu ierosina pieprasījumu pārveidot par jautājumu, uz kuru faktiski Ārlietu ministrija atbildi jau ir sniegusi.

Iekšlietu ministrija atbildi ir sniegusi. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Atklājam debates. Imants Burvis, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputāts.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Godājamais Prezidij! Cienījamais priekšsēdētāj! Man ir ļoti patīkami, ka mūsu ārlietu ministrs ir devis pietiekami godīgu atbildi uz tiem jautājumiem, kas ir viņam iesniegti. Un no šīs atbildes ir redzams, bet absolūti nav palicis skaidrs, kāpēc šīs komisijas darbā, kas gatavoja līgumprojektu starp Lietuvu un Latviju, netika pieaicināts neviens no tiem speciālistiem jūras tiesībās, starptautiskajās tiesībās, kuri iepriekšējo sarunu raundos ar Lietuvu Lietuvas pusei pierādīja, tieši balstoties uz 1982.gada jūras tiesību konvencijas pamata, uz šo normu pamata pierādīja, ka ekonomiskās zonas variants, kuru piedāvāja Latvija, ir pamatots no starptautisko tiesību viedokļa. Un tieši ar to panāca politisku kompromisu, tā saucamo Maišagala vienošanos, kur Latvija aiz draudzības un kopējas Baltijas reģiona politikas gatavošanas, tieši politisku iemeslu pēc radīja vienpusēju piekāpšanos Lietuvas pusei, kur tika nodrošināta Lietuvas pusei izeja uz trešās puses, tātad uz Zviedrijas ekonomisko zonu ūdeņiem, kur tika ievērotas Latvijas ekonomiskās intereses. No šīs ministra atbildes līdz galam nav skaidrs, ja jau šī izveidotā delegācija stingri pieturējās, citēju: "pie izsniegtā sarunu mandāta", vai tas būtu jāsaprot tā, ka Ministru kabinets apzināti ir gājis uz Latvijas ekonomisko interešu nodevību apšaubāmu politisku ieguvumu dēļ. Un tādā gadījumā, protams, delegāciju vainot nevar, jo tā no profesionālā viedokļa piemeklēja tieši tos argumentus, kur šī nodevība tika ļoti labi juridiski pamatota.

Atgādināšu to, ka Lietuvas puse ir krietni konsekventāka savās prasībās, jo faktiski viņi no paša pirmā brīža ļoti vēlējās iegūt šo iespējamo naftas atradņu vietu, un viņu konsekvence ļoti bieži parādās tīri personīgos jautājumos. Pie mums griežas Latvijā dzīvojošie, Latvijas pilsonību ieguvušie lietuvieši, ar sūdzībām par to, ka Lietuvas puse viņiem neatgriež viņu īpašumus, pamatojoties uz to, ka viņiem nav Lietuvas pilsonība. Tātad viņu spiediens ir uz to, lai Latvijā dzīvojošajiem lietuviešiem būtu vai nu Lietuvas pilsonības, vai dubultā pilsonība. Un Lietuva savu politiku vērš konsekventi. Tajā pašā laikā Latvijas Ārlietu ministrija savu politiku ja arī veido konsekventi, tad tikai piekāpšanās ziņā.

Atzīmēšu varbūt to faktu, ka Latvijas zvejnieki, pateicoties šādam sagatavotam līgumam, papildinās Latvijas bezdarbnieku rindas un ienesīs Latvijas budžetā nevis līdz šim pelnīto naudu, bet izdevumus no sociālā budžeta. Un tas notiek tanī pašā laikā, kad valdošā koalīcija aģitē pret parakstīšanos par referendumu, apspriežot šo sociālo budžetu. Man liekas, ka šāda Ārlietu ministrijas nostāja pierāda pirmkārt to, ka mūsu Ārlietu ministrija nav spējīga profesionāli strādāt, aizstāvot Latvijas intereses. Un kas vēl interesantāk, Ārlietu ministrija nav spējīga profesionāli strādāt, lai pildītu esošās, valdošās koalīcijas sastādītās valdības deklarāciju. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Pēteris Elferts, Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs.

P.Elferts

(Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs). Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Atbildot uz deputātu pieprasījumu, ārlietu ministrs sniedza izsmeļošu atbildi uz deputātu jautājumiem. Deputātu jautājumā ir apgalvojums, ka Ārlietu ministrija vadīja šīs sarunas. Tā nu gluži nav. Sarunas sākās ar apstiprinātu oficiālu delegāciju 1994.gada 14.augustā. Pirms tam bija vēl divas delegācijas. Viena, ko vadīja valsts ministrs Gunārs Meierovics, un otru delegāciju vadīja valsts ministrs Juris Sinka. Bet šī delegācija, kas parakstīja līgumu, saka darboties no 1996.gada 14.augusta. Un vēlreiz šis sarunu mandāts tika apstiprināts 1997.gada 6.maijā. Delegācija regulāri informēja Ministru kabinetu par sarunās notiekošo, un, ņemot vērā sarunu gaitu, Ministru kabinets pārskatīja un koriģēja sarunu mandātu. 1997.gada 30.septembrī ministrijas pakļautībā tika izveidota darba grupa, varētu teikt, apakšgrupa, kuras uzdevums bija kopīgi ar Lietuvas darba grupu izstrādāt līgumu par ekonomisko sadarbību. Šajā darba grupā tika pārstāvēta gan Ekonomikas ministrija, gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Diemžēl darba grupām neizdevās vienoties par abpusēji pieņemamiem ekonomiskās sadarbības principiem. Arī līguma projekta teksts netika izstrādāts. 1999.gada 25.maijā Ministru kabinets konceptuāli akceptēja abu valstu delegāciju konceptuāli sagatavoto līguma projektu. Un, pamatojoties uz šo akceptēto līguma projektu, delegācijas vadītājs 27.maijā līgumu parafēja. Savukārt 7.jūlijā Ministru kabinets formāli akceptēja delegācijas līmenī saskaņoto līgumu, un 9.jūlijā līgums tika parakstīts. Gribu minēt tikai to, ka šajās sarunās arī Latvijas valsts pieaicināja ārvalstu speciālistus, un tieši Latvijas delegācijā piedalījās Ārlietu ministrijas Juridiskā departamenta direktore Kristīne Maļinovska, kura ir rakstījusi disertāciju tieši par jūras tiesībām Oksfordas universitātē un tiek uzskatīta par vienu no lielākajām speciālistēm mūsu valstī. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Leons Bojārs, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputāts.

L.Bojārs

(LSDSP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! 1999.gada 9.jūlijā parakstītais līgums par jūras robežu priekš Latvijas ir galīgi neizdevīgs un gļēvulīgs. Mēs atkāpāmies no mūsu apgūtās teritorijas, jo pat no 1949.gada Latvija par saviem līdzekļiem nodarbojās ar šī rajona un jūras šelfa izpēti, un, protams, zivju nozveju, kā arī izpēti zvejniecības jomā.

Ārlietu ministrija rīkojas vienā personā. Man rada izbrīnu, ka Ārlietu ministrija ielūdz speciālistus priekš konsultācijas no citām valstīm. Tajā pašā laikā mūsu jūras ģeologi, speciālisti ārlietās, speciālisti starptautiskās jūrlietās netiek pieaicināti. Izrādās, ka diploms, kas ir rakstīts Oksfordā, ir labākā līmenī nekā mūsu akadēmiķi vai doktori, kas ir nostrādājuši desmitiem gadu un šo jūras rajonu zina ļoti labi. Tāpēc arī mēs tikām nolikti uz lāpstiņām. Latvija pazaudēja 540 kvadrātkilometrus teritorijas, kurā nav plika jūra, bet ir zivju ieguve — laši, mencas, brētliņas.

Otrs. Atrodas bagāti naftas ieguves rajoni, tas ir, 24., 16., 20., 22., 7., 1. un 2., un vienā no komisijām speciālists ģeologs demonstrēja, kāda tad nafta atrodas tajā teritorijā. Tas ir viens.

Otrs. Nav arī saprotams, kāpēc, jūras robežu noslēdzot, tika nobīdīta ne tikai jūras, bet arī sauszemes robeža par divi trīs grādi. Ko tad mēs darām?

Un pēdējais. Veicot starptautisko līgumu parakstīšanu, ir jābūt mūsu speciālistiem, ir jāpiedalās. Un šinī gadījumā Lietuva ieguva to, ko viņa nebija ne apguvusi, ne arī bija strādājusi uz to. Un tāpēc tādu līgumu mēs nevaram apstiprināt.

Un vēl viens. Ārlietu ministrija četrās sēdēs, kurās es piedalījos, aizstāvēja tikai Lietuvas intereses. Un jūs varat paskatīties uz to karti, kuru viņa izdalīja. Te nav nekādas koordinātes, toties ir ierakstīts, ka Latvijai ir 20 000 km2, Lietuvai ir tikai 6000 un Krievijai — 10 000 km2. Un Lietuva esot apdalīta, un tad viņai ir vajadzīgs iedot vairāk tās jūras. Un otrs arguments bija, ka Lietuvai ir vajadzīga izeja uz Zviedrijas ekonomisko zonu. Bet trešais un galvenais, kāpēc tad Lietuva ir pazaudējusi savas robežas ar Krieviju un kāpēc viņa neratificē savu līgumu, kuru viņa noslēdza ar Krieviju? Kāpēc viņu parlamentā notiek strīdi? Tad varbūt mums vajadzēja padomāt.

Un pēdējais. Es nevaru saprast, kāpēc pēc 12 jūdzēm taisnā līnija nogriezās paralēli 56.paralēlei. Tad Ārlietu ministrijas darbinieki, kuri akli skatījās uz karti un kuri nevienu karti neatnesa ne uz vienu komisiju, izņemot šo papīru, kuram ir tikai papīra vērtība, vairāk neko nevarēja pierādīt, un uz speciālistu jautājumiem un visiem iebildumiem nebija atbildes no Ārlietu ministrijas, un man liekas, ka viņi ļoti daudz pasmēla no tā, ko pateica mūsu speciālisti. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Kamēr tiek gatavota reģistrācijas izdruka, daži paziņojumi. Šodien sveicam mūsu kolēģi Helēnu Soldatjonoku dzimšanas dienā! (Aplausi.) Tāpat sveicam mūsu kolēģus Gundaru Bērziņu 40 gadu jubilejā un Pāvelu Maksimovu 55 gadu jubilejā! (Aplausi.)

Vārds paziņojumam deputātei Aijai Počai.

A.Poča

(LC). Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas deputātus lūdzu uz īsu sēdi Budžeta un finansu komisijā tūlīt. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs

(7. Saeimas sekretāres biedrs). Godātie kolēģi, nav reģistrējušies: Jānis Urbanovičs, Egils Baldzēns, Inese Birzniece, Jāzeps Šnepsts, Aleksandrs Kiršteins, Ģirts Valdis Kristovskis, Roberts Zīle, Vladimirs Makarovs, Guntars Krasts. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7. Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim debates par pieprasījumu Ārlietu ministrijai sniegt informāciju sakarā ar Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas sagatavoto līgumu "Par jūras robežu Baltijas jūrā". Vārds Imantam Burvim, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputātam. Viņš runās otro reizi.

I.Burvis

(LSDSP). Acīmredzot es slikti paskaidroju Ārlietu ministrijas pārstāvjiem, ka šāds līgums ir ne tikai juridisks, bet pirmām kārtām tieši politisks dokuments. Un tie pieaicinātie ārzemju speciālisti varbūt no profesionālā viedokļa nebija sliktāki par tiem ekspertiem speciālistiem, kas strādāja līdz viņiem šajā delegācijā, vadot sarunas ar Lietuvu. Tikai starpība bija tāda, ka ārzemju speciālistiem pirmām kārtām ir vajadzīga robeža pie jebkuriem nosacījumiem. Latvijas intereses viņiem ir vienaldzīgas. Es absolūti neapšaubu Maļinovskas jaunkundzes augsto profesionalitāti kā ierēdnim ar zināšanām tieši starptautiskajās tiesībās. Man ir žēl, ka viņa ir pārāk jauna meitene ar mazu dzīves praksi, un kā ierēdnis viņa ir ļoti paklausīga saviem acīmredzot politiskajiem vadītājiem, kuri manā skatījumā ir slikti politiķi vai varbūt ļoti sūdīgi patrioti. Un, runājot par viņas patiešām ļoti labo disertāciju, man ir žēl, ka, gatavojoties šai profesijai, nav izmantojusi cienījamā Bojāra kunga monogrāfijas, kas nav sliktākas par viņas disertāciju, un slikti ir lasījusi to Jūras tiesību grāmatu, vienīgo Latvijā, kuras viens no autoriem stāv jūsu priekšā. Un es domāju, ka tur bija pamatoti arī citi varianti, kā noslēgt līgumus izdevīgi Latvijai.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Vai pieprasījuma iesniedzēji uzstāj uz balsojumu par pieprasījumu? Balsojam. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputātu grupas pieprasījumu Ārlietu ministrijai sniegt informāciju sakarā ar Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas sagatavoto līgumu par jūras robežu Baltijas jūrā. Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 37, atturas — 16. Pieprasījums tiek noraidīts un jautājuma formā tiek iesniegts Ārlietu ministrijai.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts "Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas, lai noskaidrotu faktus par publisku un privātu institūciju amatpersonu saistību ar noziegumu izdarīšanu (pedofiliju), izveidošanu". Atklājam debates. Vineta Muižniece, Tautas partijas frakcijas deputāte. Atvainojiet, vai iesniedzēju vārdā kāds vēlas ziņot? Nē. Lūdzu, vārds Vinetai Muižniecei.

V.Muižniece

(TP). Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs, godātie kolēģi, Saeimas deputāti! Nav šaubu, ka mums, Saeimai, ir tiesības lemt par parlamentārās izmeklēšanas komisijas veidošanu. Šādas tiesības paredz Satversme. Tomēr paskatīsimies, kādā jautājumā un ar kādu formulējumu mums piedāvā veidot šo izmeklēšanas komisiju.

Es aicinātu jūs lasīt Satversmi ne tikai no tā viedokļa, ka mums tiek dotas tiesības, bet analizēt to pēc tās jēgas un arī pēc parlamenta lomas izpratnes. Un pēc tā mēs varam secināt un mums ir jāsaprot, ka parlamentārā izmeklēšanas komisija ir veidojama politisku mērķu sasniegšanai, bet ne tādēļ, lai tā dublētu valstī esošo tiesu iekārtu un nodarbotos ar noziegumu izmeklēšanu. Veikt šādas darbības Saeima nav aicināta un nav, manuprāt, arī spējīga to pilnvērtīgi veikt, un mums vajadzētu šajā jautājumā pilnībā uzticēties profesionāļiem.

Turklāt, ja mēs atceramies, kā ir darbojušās līdzšinējās parlamentārās izmeklēšanas komisijas, tad mēs šeit varam redzēt vienas vienīgas neveiksmes. Un pieredze parlamentāro komisiju veidošanā šeit ir jau no Augstākās padomes laikiem. Komisijas veidošanas ierosinātāju vidū mēs redzam vairākus jau ar lielu praksi parlamentāros izmeklētājus, kuri diemžēl nevar lepoties ar lieliem panākumiem, jo, manuprāt, kļūdas ir bijušas gan mērķu nospraušanā, gan darba organizēšanā. Un tas liecina, ka parlamentam, izvēloties savus darba instrumentus, būtu ļoti rūpīgi jāvērtē, kādam mērķim komisiju veido un kādā situācijā. Un tad man gribētos tiem cilvēkiem, kas šo aicinājumu parakstīja, vaicāt, vai kāda no komisijām ir devusi rezultātu? Vai ir atrasti tie divi naudas vagoni? Vai ir atgūts kaut viens lats valsts labā?

Es pilnīgi saprotu tos kolēģus, kuri, parakstot šādu dokumentu, vēlējās paust savu negatīvo attieksmi pret tādu zemisku noziegumu kā pedofilija. Bet es uzskatu, ka šeit mēs nedrīkstētu dalīt — vai ir amatpersonas vai nav — ir lieta jāizmeklē, un visi vainīgie neatkarīgi no tā, vai viņi ir kādā amatā vai nav, ja viņi ir saistīti ar bērnu seksuālo izmantošanu, ir saucami pie atbildības. Par to nav ne mazāko šaubu. Un tomēr es aicinātu šajā jautājumā izmantot savas iespējas, ja tādas ir, palīdzēt izmeklēšanai, kas norit jau šobrīd prokuratūras vadībā, un neizmantot šim mērķim politisko tribīni.

Tajā pašā laikā es aicinātu kolēģus meklēt pareizus ceļus, kā parlamentam īstenot savas pilnvaras, meklēt pareizos darba instrumentus. Tautas partija uzskata, ka šajā situācijā šis nav pareizais instruments un Tautas partija neatbalsta šīs komisijas veidošanu, kā arī nedeleģēs šeit savus pārstāvjus darbam šādā komisijā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Imants Burvis.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Es patiešām atbalstu Vinetas Muižnieces domu par to, ka parlamentārā izmeklēšanas komisija tiek veidota politisku iemeslu pēc. Kāpēc? Es neatbalstu līdz galam to, ko veica žurnālisti vienā otrā fragmentā varbūt pārsteidzīgi, varbūt no profesionalitātes trūkuma. Bet, ja ģenerālprokurors bez izmeklēšanas datiem, izmeklēšana, cik man zināms, vēl nav pabeigta, paziņo visai valstij televīzijā par to, ka ir safabricēti šie materiāli no žurnālistiem, tas nozīmē tikai vienu manā skatījumā, ka uz Ģenerālprokuratūru ir veikts attiecīgs spiediens, vismaz es tā domāju, un neesmu pārliecināts, bet es tā domāju, jo neredzu citu iemeslu, kāpēc manā skatījumā līdz šim godīgs cilvēks uzstājās neprofesionāli. Man nav tiesību apšaubīt ģenerālprokurora neprofesionalitāti. Un, ja viņš pirms izmeklēšanas pabeigšanas paziņo, ka lieta tiek safabricēta, tas nozīmē, ka ir šis politiskais spiediens. Žēl, nezinu, no kuras puses, bet, ja šāds politisks spiediens ir, tad tas nozīmē, ka šāda parlamentārā izmeklēšanas komisija ir nepieciešama. Pretējā gadījumā šāda Saeimas bezdarbība, Ministru kabineta darbība, šāda, teiksim, prokuratūras, Iekšlietu ministrijas darbība ir tas iemesls, kas izsauc nepieciešamības Latvijā pēc referendumiem, pēc ielu gājieniem un citiem, nu, jau daudz skarbākiem argumentiem.

Sēdes vadītājs.

Leons Bojārs.

L.Bojārs

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Protams, izskatīt šo jautājumu ir ļoti nepatīkami, bet mēs taču visi esam patrioti, visi mēs cīnāmies par Latvijas tēlu pasaulē, un kāds tad tas Latvijas tēls ieiet pasaulē? Caur internetu ko tad mēs redzam? Bērnu tirdzniecība. Meitene 40 tūkstošus dolārus maksā, puisītis — 50 tūkstošus, ir taču tas. Pornogrāfijas filmas, kuras uzņēma pie Raiņa pieminekļa un operāciju zālēs, varbūt arī to vajag atcerēties. Kādā veidā nokļuva tās mazgadīgās meitenes no Liepājas ārzemēs un cik tad daudz dāmu ir iegādāts Eiropas tirgū, vergu tirgū? Varbūt par to padomāsim. Un tagad ir ķērušies pie bērniem. Vieni aizved nezin kāpēc uz Franciju bērnus kādām vajadzībām. Tur nezin kādās ģimenēs izvieto. Nu paldies Francijas žandarmērijai un policijai, ka vismaz atklāja un atgrieza viņus atpakaļ, citādi būtu izpārdoti. Un mēs jau nezinām arī par tiem pārdotajiem bērniem, kas it kā ir adoptēti. Visu laiku runā, ka viņi ir baigi smagi slimi, ar vislielākām, smagākām slimībām, bet kas to ir konstatējis, kur ir pierādījumi?

Un tāpēc, organizējot tādu izmeklēšanas komisiju, tā ir vajadzīga, jo patiesībā tiesībsargājošās iestādes ir bezspēcīgas, uz viņiem tiek radīti spiedieni un tāpēc arī mūsu komisijas nestrādā, nestrādā sakarā ar "Lattelekom", nestrādā ar naudas vagoniem un citu. Kāpēc? Tāpēc, ka slēpjam to, kas notiek, un tad kādu tēlu mēs rādām Eiropā? Un kā mēs gribam ieiet tajā Eiropā? Tāpēc komisija ir jārada, lai nobeigtu to vispār bezkaunīgo lietu, kura ir traips uz Latviju un uz jebkura latvieša tēlu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Andrejs Panteļējevs, frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

A.Panteļējevs

(LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie klātesošie! Es īstenībā netaisījos uzstāties, jo es domāju, ka šis ir dziļi individuāls jautājums, un man ļoti žēl, ka Tautas partijā ir disciplīna šajā jautājumā. Man ļoti žēl ir par to. Bet, nu, tā ir jūsu problēma. Un es domāju, ka katrs individuāli izšķirsies, vai atbalstīt vai neatbalstīt šo komisiju. Es tikai gribētu teikt, ka es ceru, ka Muižnieces kundze uzstājās kā juriste. Tomēr izteikt šādus apgalvojumus, ka nevienai komisijai nav bijuši nekādi rezultāti — es, protams, neņemos spriest par citām komisijām, kaut gan man Počas kundze minēja, piemēram, jautājumu par "Lata International" komisiju, kuras rezultātā tomēr ierosināja lietu. Jums blakus sēdošais Lagzdiņa kungs kādreiz radio informēja, ka ir pats vadījis komisiju (No zāles deputāts Lagzdiņš: "Es neesmu vadītājs.") vai piedalījies komisijā, kurā Augstākā padome ierosināja lietu. Kas attiecas par "Latvenergo", cik es saprotu, ka jūs, minot šos uzvārdus, droši vien domājāt tieši šo komisiju, tad es domāju, ka sagaidīsim tiesu, kas sāksies oktobrī, un tad, kad šī lieta tiks pabeigta, tad varbūt arī beigu beigās novērtēsim, kāda bija nozīme šai komisijai. Katrā ziņā no izmeklējošās prokurores Ulpes es nekad neesmu dzirdējis, ka komisija viņai būtu traucējusi, ir gan bijis otrādi, ka viņa ir lūgusi mums palīdzību, un mēs viņai ļoti daudzās lietās esam palīdzējuši. Un man ļoti žēl, ka šajā gadījumā tiek radīts iespaids, ka šīs komisijas vienmēr ir traucējušas. Cita lieta, ka izmeklēšana, protams, ir sarežģīta. Un par to pašu "Latvenergo" mēs novērtēsim tad, kad būs pabeigta tiesa, būs notiesāti vainīgie, un, protams, ka to dara tiesneši.

Un šajā gadījumā es domāju — nu, neizgudrosim velosipēdu. Līdzīga skandāla gadījumā Beļģija neizbēga no parlamentārās komisijas izveidošanas. Šāds institūts ir paredzēts gandrīz lielākajā daļā Eiropas valstu. Man ļoti žēl, ka Juridiskā komisija, kurā arī jūs esat, diemžēl nav līdz šim vēl iesniegusi pirmajā lasījumā likumprojektu par speciālām izmeklēšanas komisijām, ko sen vajadzēja izdarīt, tur es jums piekrītu. Būtu daudz labāk, ja šis likums jau būtu pieņemts. Mums acīmredzot tas būtu ātri jāpieņem, bet šajā gadījumā es domāju, nu, neatklāsim velosipēdu un izmantosim tos instrumentus, kuri ir pieņemti un tiek visai plaši izmantoti visās tajās valstīs, kur pastāv parlamentārā demokrātija. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons

(LSDSP). Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es negatavojos uzstāties, bet mani izprovocēja, es atvainojos, Muižnieces kundze ar savu uzstāšanos. Pirmkārt, man ļoti nepatīk, ka parlamentārieši paši noniecina savu darbu un to, ko dara šeit parlamentā. Un es arī piekrītu Panteļējeva kunga teiktajam, ka tā nav, ka visas izmeklēšanas komisijas, kuras ir darbojušās visu parlamentu laikā, nav neko paveikušas. Šeit jau tika minēta parlamentārā izmeklēšanas komisija "Lata International" lietā. Tikai pateicoties šim komisijas darbam un balstoties uz šīs komisijas materiāliem, Iekšlietu ministrija 1994.gada 21.decembrī ierosināja krimināllietu, un pie kriminālatbildības tika saukta tā laikā augstākās amatpersonas, tajā skaitā arī Lauksaimniecības ministrijā. Diemžēl ne visas.

Atgriežoties pie "Latvenergo" izmeklēšanas komisijas. Būsim godīgi un atklāti. Pirmkārt, tie, kuri saka, ka "Latvenergo" izmeklēšanas komisija nav neko panākusi, pirms kaut ko apgalvot, aizejiet uz Nacionālās drošības komisiju, šie materiāli ir atklāti, un iepazīstieties, lūdzu, ar izmeklēšanas komisijas rezultātiem. Un diemžēl es esmu dziļi pārliecināts, ka, ja nebūtu šīs izmeklēšanas komisijas, tad iespējams, ka pat nebūtu ierosināta krimināllieta tieši par šo afēru, tāpēc ka tā laika Ministru prezidents Andris Šķēle viennozīmīgi pauda, ka visa šī afēra ir normāls biznesa darījums.

Kāpēc tad tiek veidotas izmeklēšanas komisijas? Izmeklēšanas komisijas tiek veidotas pirmkārt, lai noskaidrotu, kādi likumi ir veicinājuši vai kuru likumu pieņemšana vai nepieņemšana ir veicinājusi attiecīgo likuma pārkāpumu un kādas politiskās nianses vai politiskais spiediens varbūt vērtējams šajā lietā. Man bija ļoti grūti izšķirties par to, lai parakstītos par šīs komisijas izveidi, jo šis jautājums pats par sevi ir kutelīgs un sāpīgs, bet es to izdarīju tikai tāpēc, kad es noklausījos, kā runāja mūsu ģenerālprokurors. Tik tiešām mani pārsteidza tas, ka, neiepazīstoties ar visiem lietas materiāliem, var paust absolūti neadekvātu viedokli tieši šajā jautājumā. Bet arī šeit es gribētu atgriezties mazliet vēsturē, un ko es uzskatu, kas būtu jāizdara šai komisijai noteikti. Pirmkārt, būtu jāpanāk, lai tiktu atjaunota tikumības policija. 1994.gadā Latvijā tika izveidota tikumības policija, kur tika panākta vienošanās ar Rīgas pilsētu, ar pilsētas pašvaldību par kopēju finansējumu. Tā pietiekami efektīvi nostrādāja 1994./1995.gadu. Sākot ar 1996.gadu, tikumības policijai finansējums tika noņemts, kā rezultātā 1997.gadā tā faktiski pārstāja eksistēt. Un, lai nepazaudētu šos augstos profesionāļus, šīs tikumības policijas atsevišķi darbinieki tika saglabāti, es atvainojos, Narkotiku apkarošanas birojā, kas pats par sevi ir absurds.

Es ļoti ceru, ka, izskatot šā gada budžetu, kuru acīmredzot tuvākajā laikā mūsu valdība iesniegs, mūsu parlamentārieši būs vienisprātis un beidzot piešķirs tikumības policijas izveidei 230 000 latu, lai viņi varētu strādāt ne tikai Rīgā, bet arī visā valstī, tāpēc ka šodienas situācija ir tāda, ka ar jautājumiem, kuri saistīti ar pedofiliju, ar prostitūciju, mums nodarbojas divi cilvēki valsts policijā un divi cilvēki Iekšlietu ministrijas centrālajā aparātā. Atvainojiet, tas ir absurds!

Ko es uzskatu, kas vēl noteikti būtu jāpieņem šai komisijai, kāds lēmums — noteikti būtu jāapspriež un jāiesniedz parlamentā likumprojekts "Par prostitūciju". Tāpēc ka tie Ministru kabineta noteikumi, kuri pašreiz ir spēkā, kolēģi, nu neesiet tik slinki un iepazīstieties! Tie ir absurda kalngals! Es negribu citēt un biedēt cilvēkus, kas izriet no šā likumprojekta noteikumiem, bet būtība ir tāda: ja jums ir civilsieva, tad viennozīmīgi viņa ir prostitūta. Tas ir rakstīts Ministru kabineta noteikumos, tas, kas izriet no šo noteikumu gara. Tik tiešām es neuzskatu, ka izmeklēšanas komisijai ir jājaucas izmeklēšanas darbā un jānopratina visi cietušie. Bet kas mani vēl pārsteidz, kolēģi, ka izrādās, ka šos cietušos nepilngadīgos uz prokuratūru aicina un pratina bez vecāku un arī advokātu klātbūtnes. Atvainojiet, Muižnieces kundze, jūs kā juriste ļoti labi ziniet, ka tas ir kriminālprocesa pārkāpums. To nedrīkst nekādā gadījumā pieļaut! Tieši tāpēc es esmu to deputātu vidū, kuri uzskata, ka šai komisijai ir jādarbojas.

Sēdes vadītājs.

Dzintars Ābiķis , Tautas partijas frakcija.

Dz.Ābiķis

(TP). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Cienījamais Panteļējeva kungs! Es domāju, ka tas ir ļoti labi, ka Tautas partijai ir partijas disciplīna, bet es varu pārējos kolēģus informēt, ka Tautas partijas frakcijā, par šo jautājumu balsojot, deputāti balsoja pilnīgā vienprātībā.

Es gribu atgādināt Saeimai vienu elementāru lietu. Saeimā šobrīd pastāv Bērnu tiesību aizsardzības komisija. Pat nosaukums ir ļoti atbilstošs izskatāmajam jautājumam. Šīs komisijas galvenais uzdevums ir aizsargāt bērnu tiesības, aizsargāt bērnus. Un šī komisija gatavo priekšlikumus likumos un uzrauga valdības institūciju darbu, un mēs regulāri tiekamies un tiksimies ar amatpersonām, lai sniegtu viņām atbalstu likumdošanā un piespiestu strādāt labāk, un, ja nepieciešams, mēs rosināsim Saeimu atcelt amatpersonas no amata vai arī piešķirt papildu budžeta līdzekļus, lai uzlabotu attiecīgās institūcijas darbu, par ko šeit runāja arī Ādamsona kungs, ka atsevišķām institūcijām līdzekļu katastrofāli nepietiek.

Es aicinu Saeimu taupīt nodokļu maksātāju naudu, neveidot vēl vienu komisiju! Mums ir šā jautājuma izskatīšanai pilnīgi atbilstoša komisija, un neveidot vēl vienu komisiju tikai tāpēc, ka varbūt atsevišķiem kolēģiem gribas iegūt papildu tribīni savas publicitātes celšanai.

Sēdes vadītājs.

Dzintars Rasnačs, apvienības "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK frakcija.

Dz.Rasnačs

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Komisija ir jāveido. Tautas partijas deputāti! Komisija ir jāveido.

Sākšu no otra gala. Par apakškomisijām. Jā, ir Bērnu tiesību apakškomisija. Taču, kolēģi Ābiķi, izlasiet, lūdzu, Kārtības rullī, kādas ir apakškomisijas tiesības. Tik vien, cik tur Kārtības rullī ir rakstīts. Tāda apakškomisijai būs tikai un vienīgi butaforija. Tas ir viens.

Otrs. Ja šī jautājuma izmeklēšanā ir iesaistīta trešā vara, tātad prokuratūras pārstāvji kā tiesu varas pārstāvji, ja šā jautājuma izmeklēšanā ir iesaistīta otrā vara, tas ir, valsts policija, kā arī, protams, Ministru kabinets tam pievērš uzmanību, ja šī jautājuma izskatīšanā ir iesaistīta ceturtā vara, tas ir, Latvijas mediji, tad Latvijas parlamentam, Latvijas deputātiem un likumdevējiem šajā situācijā stāvēt malā būtu vairāk nekā bezatbildīgi. Tāds ir mans skatījums.

Kāds tad būtu šīs komisijas uzdevums? Protams, ka šai komisijai nav jādublē citu varas zaru funkcijas, nav jādara tas, ko dara prokuratūra, nav jādara tas, ko dara policija, ko dara Ministru kabinets vai mediji. Mums ir jāvērtē tās kļūdas, kuras apzināti vai neapzināti ir iestrādātas likumos. Un vienu no tādām es jums nosaukšu. Tās ir Kriminālprocesa kodeksa normas, kuras pieļauj apsūdzētajai personai pēc pirmstiesas izmeklēšanas pabeigšanas iepazīties ar pilnīgi visiem lietā iekļautajiem materiāliem. Tādā veidā šī apsūdzētā persona iegūst bērnu adreses, bērnu dzīvesvietu adreses, izraksta tās, un pēc tam attiecīgi šie bērni tiek ietekmēti vai viņu vecāki tiek uzpirkti par liecību nesniegšanu, vai viņi tiek iebiedēti vai kā citādi. Tātad šie dati netiek aizsargāti. Netiek aizsargāti daudzi citi dati, tāpēc steidzamā kārtā ir jāatbalsta Ģenerālprokuratūras izteiktais priekšlikums par grozījumiem Kriminālprocesa kodeksā.

Komisija noteikti ir jāveido. Es vēlreiz uzsveru, citādi tā būs vienkārši Latvijas likumdevēju bezatbildīga attieksme pret šo notiekošo skandalozo procesu.

Sēdes vadītājs.

Andris Bērziņš, Jaunās partijas frakcija.

A.Bērziņš

(JP). Cienītie kolēģi! Te jau iepriekš teica daudzi, ka ir grūti runāt par šo tēmu. Man arī ir ļoti grūti runāt par šo tēmu. No iepriekšējiem, kas uzstājās, gribētos vairāk dzirdēt problēmu par pašu bērnu. Mēs runājam par šo notikumu.

Kolēģi, kāpēc ir jāpaiet 8 — 9 gadiem, lai tiktu izveidota Saeimas ārkārtējā komisija, tad, kad ir noticis jau kaut kāds nežēlīgs notikums, kurā ir iesaistīti, varbūt ir iesaistīti, kur iekšā ir prominentas personas. Vai tiešām mēs neviens neesam zinājuši to, kas noticis astoņus gadus atpakaļ? Par to, kas runāts masu medijos, par to, ko par šo tēmu ir nemitīgi izteikusi policija, vieni vai otri. Kāpēc mēs par šo tēmu esam visu laiku klusējuši un nekad neesam šo jautājumu pacēluši tik augstu?

Cienītie kolēģi! Vai šodien, ja būtu presē parādījies, ka atslēdznieks Ivanovs vai atslēdznieks Priedītis ir izdarījis šo lietu, vai tiešām mēs, Saeimā šodien būtu nodibinājuši šādu ārkārtējo komisiju? Es baidos, ka tāda komisija nebūtu dibināta.

Kolēģi, ja mēs paskatīsimies uz vēl vienu jautājumu, kas ir saistīts ar šo. Kāpēc mēs neesam nodibinājuši ārkārtējo komisiju par Talsu traģēdijā cietušajiem bērniem? Kāpēc Talsos bija jānotiek traģēdijai un jāiet bojā bērniem, lai mēs apzinātos, ka tehnika ir jāpārskata?

Kolēģi, kāpēc mums vajadzēja likt apsardzi pie bērnudārziem tikai tad, kad Gulbenē notika šāds nelaimes gadījums. Kāpēc mums bija vajadzīgs policistus likt pie skolas klāt tikai tad, kad skolā nr.1, 2 vai 3 tika piekauti bērni? Varbūt, kolēģi, ir vajadzīga ārkārtējā komisija, kas vestu uzskaiti vispār par bērnu stāvokli Latvijā. Ne tikai, kad mēs runājam tikai par to, kas notiek šeit, par šo konkrēto gadījumu. Mēs nevaram saņemt pilnu statistiku par to, kas notiek konkrēti pie mums, republikā ar bērniem. Kāpēc šie skaitļi mums dalās? Vienā ministrijā ir vieni skaitļi, otrā ministrijā ir otri skaitļi.

Uztaisīsim, un es būšu ļoti priecīgs, ka šāda komisija būs par vispārīgo stāvokli Latvijā par bērniem. Un ja vienreiz mēs sāksim pielikt punktu un sāksim risināt šos jautājumus visā kopīgā frontē, tāpat kā mēs esam uzsākuši cīņu pret korupciju, sāksim cīnīties godīgi, bet par pašiem bērniem. Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītājs.

Juris Dobelis, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Mums tomēr, šeit Saeimā strādājot, būtu ļoti precīzi jāformulē tie jautājumi, kurus mēs vēlamies izskatīt un kāpēc mēs to darām. Un tāpēc, lai arī kā es necienītu mūsu kolēģus, un it īpaši, protams, sievietes Saeimā, sakiet, kā jūs varat apstrīdēt to, ko Satversme ir paredzējusi? Kā jūs varat nākt tribīnē un aicināt nedibināt komisiju, ja Satversmes otrās nodaļas 26.punkts skaidri un gaiši pasaka. Tas, ka ir jāieceļ šī komisija, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešdaļa Saeimas pārstāvju. Tātad tā ir jāieceļ. Kā jūs varat balsot pret šajā gadījumā? Ja jūs balsojat pret, tas nozīmē, ka jūs balsojat pret to, ko paredz Satversme. Tātad vajadzētu sākt ar to.

Otrs. Tagad par pašu jautājumu. Redziet, kāpēc es, piemēram, domāju, ka šādai komisijai vajadzētu dot iespēju darboties. Jautājums ir kļuvis pārāk skaļš un pārāk pretrunīgs visos līmeņos. Kāds taču tagad runā klaju nepatiesību. Kurš tas ir? Lūk, tas ir, protams, jautājums. Jo mēs lasām vienos saziņas līdzekļos vienu, citos saziņas līdzekļos mēs lasām pavisam kaut ko citu. Viens mums jāredz kā iespējamais apsūdzētais, un tajā pašā laikā citā reizē tas pats apsūdzētais apvaino nepatiesības izplatīšanā. Tātad kopumā ir radies pamatīgs troksnis un pamatīgs kauns Latvijas valstij. Un tagad cerēt, ka atkal viss kaut kur pazudīs un noklusīs un pēc kāda laika nezin kas, kaut kāds sīkums parādīsies, es te redzu zināmu līdzību ar to tā saucamo narkotiku apkarošanas lietu. Faktiski aizturēja, es teikšu tā, diezgan nenozīmīgas personas, un kas tur tālāk būtu noticis, neviens to vienkārši nezina.

Protams, viens vienīgais jautājums paliek tikai šeit tāds — cik šī komisija būs spējīga palīdzēt risināt jautājumu? Jā, šis jautājums tiešām ir. Tātad šīs komisijas uzdevums ir nevis tomēr runāt vispār par bērnu problēmām, kuras, protams, ir smagas, un vispār par kaut ko, bet šīs komisijas uzdevums ir runāt tieši par šo jautājumu, un es redzu kā galveno prioritāti šīs komisijas darbā nodrošināt objektīvu informācijas iegūšanu no visiem, no kuriem šo informāciju var iegūt. Un, protams, nodrošināt pilnīgu aizsardzību jebkuram, kas šādu informāciju sniedz. Ja šī komisija to būs spējīga paveikt, tad tā būs pastrādājusi labi.

Jūs runājat par to, ka kāds te, protams, populistiski izmantos iespēju šajā komisijā darboties. Cienītie kolēģi! Mēs visi esam populisti, vai mums tas patīk vai nepatīk. Mēs esam spiesti cīnīties par savu politisko popularitāti, par savu prioritāti. Gan savas organizācijas interesēs, gan personīgās. Neapšaubāmi, ka šai cīņai vajadzētu sekmēt attīstību Latvijas valstī, un tas ir pavisam kaut kas cits. Tā kā es domāju, ka par jebkuru jautājumu vienmēr atradīsies kāds, kas nāks un runās populistiski, un kāds, kas meklēs šajā jautājumā kaut kādu jēgu. Par to, man liekas, nevajadzētu īpaši brīnīties. Jebkurā gadījumā es uzskatu, ka balsojums par šādas komisijas izveidošanu ir formalitāte. Tā ir tāda lojalitātes izpausme pret to, ko paredz Satversme, un deputāts, kurš balso pret šādas komisijas izveidošanu, vienkārši neciena mūsu Satversmi. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Imants Burvis — otro reizi.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Man liekas, visi šinī zālē saprata, ka šāda parlamentārā izmeklēšanas komisija neizmeklēs šos noziegumus, bet faktiski izmeklēs amatpersonu iespējas radīt spiedienu uz tiesas varu. Tātad šāda parlamentārā komisija savā veidā mēģinās nodrošināt, nostiprināt tiesas varas neatkarību. Un pret šādu komisiju izveidošanu, it sevišķi tik smagu noziegumu jautājumos kā šodien šis skandāls, kas ir "uzpeldējis", faktiski var balsot tikai tie, kuri vēlas ietekmes sfērās atstāt iespējas ietekmēt sev labvēlīgā veidā ne tikai šinī gadījumā, bet arī citos gadījumos to pašu prokuratūru, tās pašas tiesas. Un faktiski ar to mēs veicinām tiesiski nihilismu sabiedrībā.

Sēdes vadītājs.

Leons Bojārs — otro reizi.

L.Bojārs

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Rada izbrīnu, ka Tautas partijai nepatīk, ka tiks izskatīts šis jautājums. Bet, mīļie cilvēki, ko mēs septiņu gadu laikā, esam darījuši bērnu aizsardzībā? Tā slepkavība, kas bija bērnudārzā. Kas par to domāja? Un tas slepkava, kas staigā un staigās uz zemes. Un viņu vēl baros vecāki. Kas notiek skolās? Narkotiku piegāde skolā, kur varas kārtā piespiež pīpēt. Un ievelk tos bērnus iekšā narkomānu perēkļos. Pornofilmas, kur mēģina, kā uzfilmēt to vai citu filmu. Bet tas taču notiek mūsu Latvijas skolās un Rīgā notiek. Kāpēc mēs esam akli un negribam to redzēt?

Pazudušie bērni. Cik daudz iekšlietu ministrs ir pateicis te uz mūsu tribīnes priekšā, cik ir pazudušu bērnu Latvijā? Kur viņi ir palikuši? Kas ar viņiem ir noticis? Kas atlīdzinās to zudumu tām ģimenēm, kur ir nozuduši bērni? Tie stulbie lēcieni, kuri bija no gaisa baloniem un uz Rīgas kanālu no krāna, kad bērni lēca ar gumiju vai kaut viens padomāja, kādas būs sekas tiem lēcieniem? Paldies presei, ka tik tiešam viņa pacēla šo ļoti aso jautājumu, un man rada izbrīnu Ābiķa kungs, ka viņš iestājas patiesībā pret šīs komisijas veidošanu. Ir izbrīns, ka Izglītības un zinātnes ministriju un viņu kā komisijas vadītāju nemaz neuztrauc, kas notiek mūsu skolās, mūsu bērnudārzos, kas notiek ar mūsu bērniem.

Un pēdējais, ko es gribēju pateikt. Komisijai strikti jāskatās, lai nebūtu veikts kāds spiediens arī uz komisiju. Jo tie, kas baidās, tie negribēs balsot par šīs komisijas radīšanu.

Sēdes vadītājs.

Oskars Grīgs.

O.Grīgs.

Cienījamie kolēģi! Tā kā es esmu parakstījis šo dokumentu, tad es aicinu atbalstīt šo komisiju lēmuma projektu par šīs komisijas izveidošanu. Mani nedaudz pārsteidz, tik tiešam pārsteidz Tautas partijas izvirzītais, runas — cilvēks sievietes personā, kas nāca tribīnē un aicināja neatbalstīt šo lēmumu. Es domāju, ka jebkurai sievietei, vēl vairāk, kurai ir bērni, tai, kurai nav bērnu, kurai varbūt būs, tā varētu varbūt savādāk domāt, es domāju, vienalga, sieviete ir dzīvības devēja, un sievietei nu vajadzēja atbalstīt šīs komisijas izveidi. Nav jau arī brīnums, ka Tautas partija nevēlas šādas komisijas izveidi. Viņas partijas vadītājs Šķēles kungs nekad nav izturējies ar cieņu ne pret izmeklēšanas iestādēm, ne arī pret izmeklēšanas komisijām. Es atceros par "Lata International" izmeklēšanas komisiju. Un paldies žurnālistiem, ka viņi bieži vien atklāj visnegatīvākās lietas augstākajās aprindās. Es saprotu arī Šķēles kunga naidu pret žurnālistiem. Ja toreiz žurnālisti būtu vairāk strādājuši "Lata International" virzienā, tad šodien, iespējams, mūsu cienītais premjers sēdētu kopkamerā un pildītu "gailīša" lomu, iespējams, "Lata International" lietā. Tā kā es lūdzu, kolēģi, atbalstīt šīs komisijas izveidi.

Sēdes vadītājs.

Egils Baldzēns, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

E.Baldzēns

(LSDSP). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj, godājamie deputāti, Latvijas Republikas pilsoņi un iedzīvotāji! Es gribētu pateikt pavisam īsi un skaidri, ka mans viedoklis ir, ka šeit nav jāapspriež lietas, kas ir paredzētas Satversmē. Cik es zinu, neviens Saeimas deputāts savu parakstu nav atsaucis, bet ir pietiekami daudz deputātu, kuri ir gatavi šo parakstu vēl likt klāt. Tā kā neapstrīdēsim šīs elementārās patiesības, Satversmē šādas tiesības ir dotas.

Otrs, ko es gribētu uzsvērt. Uzsvērt to, ka ne viss mūsu valstī ir kārtībā. Ja mēs uzmanīgi paskatāmies, tad attiecīgi masu mediju, tātad šinī gadījumā Latvijas neatkarīgās televīzijas žurnālistu darba rezultātā ir paveikts diezgan daudz, bet prokuratūras darbiniekiem nav bijis laika ar iesniegtajiem materiāliem iepazīties vairāk nekā deviņu dienu laikā. Un tad rodas jautājums — no kurienes viņiem ir viedoklis par šo materiālu raksturu, no kurienes viņiem ir viedoklis par to, kas ir šajos materiālos un kā tas tiek atspoguļots?

Manuprāt, tas rada bažas arī Saeimas deputātos, ne tikai Latvijas Republikas iedzīvotājos un pilsoņos, par to, ka varētu būt zināmā mērā viedoklis jau aizgūts un noskaidrots, pirms iepazīstas ar lietas būtību. Un tāpēc es domāju, ka šinī gadījumā Saeimas deputātu atbalsts un korekta izmeklēšana varētu daudz ko palīdzēt.

Vēl ko es gribētu uzsvērt. Manuprāt, ir jāņem vērā arī visas tās procedūras normas, kuras mūsu valsts augstās amatpersonas neievēro. Kaut vai šinī gadījumā nopratinot nepilngadīgo. Ja nepilngadīgos nopratina un nav klāt viņiem ne advokāta, ne klāt ir viņu vecāki, un viņu šīs liecības tiek izmantotas, tad neapšaubāmi ir pārkāptas Kriminālprocesa normas… Un es uzskatu, ka arī Ģenerālprokuratūrai tās ir stingri jāievēro, jo tā taču ir šajā likumības sardzē.

No šejienes es varu secināt, ka nevar būt par daudz kārtības mūsu nekārtīgajā valstī. Nevar būt! Tāpēc es esmu pārliecināts, ka Saeimas deputāti ar godaprātu attieksies pret šo pienākumu pildīšanu, un rezultātā arī valsts amatpersonu atbildības līmenis un personiskā atbildība būs augstāka, nekā ja Saeimas deputāti nesekos šiem procesiem līdzi.

Es domāju, ka sargāsim tādas vērtības sabiedrībā kā brīvā prese. Preses brīvība ir viena no šīs valsts pamatbrīvībām. Jā, protams, arī presei ir jāatbild par savas brīvības izmantošanu. Par to nav runas. Taču, kolēģi, negrausim mūsu Satversmes pamatus! Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu "Izveidot parlamentāro izmeklēšanas komisiju, lai noskaidrotu faktus par publisku un privātu institūciju amatpersonu saistību ar noziegumu izdarīšanu (pedofiliju)". Lūdzu balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 1, atturas — 7. Lēmums pieņemts.

Sakarā ar šo tikko pieņemto lēmumu informēju jūs, ka pulksten 12.30 notiks Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēde, kurā lemsim par komisijas skaitlisko un personāliju sastāvu.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts "Par 1998. gada valsts budžeta izpildes un pašvaldību budžetu (to finansiālā stāvokļa) pārskata apstiprināšana" . Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča

(LC). Cienījamais Prezidij, cienījamie deputāti! Jūsu priekšā šodien ir lēmuma projekts, ar kuru mums ir jāapstiprina 1998. gada valsts budžeta izpilde un arī Valsts kontroles sniegtā pārskata izpilde.

Jāatzīst, ka mūsu likumdošanā ir paredzēts, pirmām kārtām Latvijas Republikas Satversmē 66. pantā ir norma, ka Ministru kabinetam pēc budžeta gada notecēšanas ir jāiesniedz Saeimā norēķini un Saeimai tie ir jāapstiprina par iepriekšējā saimnieciskā gada budžeta rezultātiem. Savukārt arī likumā "Par Valsts kontroli" 19. pantā ir noteikts, ka Valsts kontrolei par šo valdības pārskatu savukārt ir jāsagatavo savs atzinums un jāiesniedz Saeimai apstiprināšanā.

Analizējot iepriekšējo Saeimas pieredzi, jāatzīst, ka šis akts vienmēr ir bijis formāls. Šogad, ņemot vērā, ka jau rīt Ministru kabinets iesniegs 2000. gada projektu, Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisija centās divās sēdēs izvērtēt Valsts kontroles atzinumu, un jāatzīst, ka mūs ne pārāk šis atzinums apmierināja, jo šeit vairāk bija formāls atzinums par budžeta izpildi un mazāk bija varbūt tie uzdevumi, kas ir saistīti ar budžeta līdzekļu izmantošanas lietderības aspektu. Jāatzīst, ka mums šis Valsts kontroles atzinums, patiesību sakot, būtu ļoti nepieciešams, vērtējot nākamā budžeta gada projektu, finansējumu vienai vai otrai programmai, gan arī atsevišķos ziņojumus par revīzijām atsevišķās valsts institūcijās un veiktajiem uzrēķiniem par to, kāda varētu būt vienas vai otras valsts pārvaldes reformas ekonomiskā efektivitāte un tamlīdzīgi.

Un jāatzīst, ka, kaut arī Valsts kontrole sūta savus atzinumus Saeimai, faktski nav mehānisma, kas šos atzinumus izvērtētu, analizētu, pieņemtu izvērtēšanai un varbūt arī secinājumus izmantotu tālākajā likumdevēja darbā. Ņemot to vērā, Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisija pieņēma lēmumu uzsākt parlamentā diskusiju par patstāvīgas parlamenta komisijas izveidi, kas nodarbotos ar sabiedrisko līdzekļu uzraudzību, kura, kā tas ir daudzās citās pasaules valstīs, būtu šis vienojošais elements starp Valsts kontroli un parlamenta deputātiem, kuriem ir jāuzņemas atbildība par valsts līdzekļu izlietojumu. Kaut arī tas būs nākotnes jautājums un šobrīd mēs te esam atkal šīs pašas formālās apstiprināšanas priekšā, mums nav šobrīd cita priekšlikuma kā vienīgi jums, cienījamie deputāti, atbalstīt sagatavoto Saeimas lēmuma projektu, ar kuru mēs apstiprinām 1998. gada valsts budžeta izpildi un pašvaldību budžeta pārskatu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim par Saeimas lēmuma projektu "Apstiprināt 1998. gada valsts budžeta izpildes un pašvaldību budžetu (to finansiālā stāvokļa) pārskatu". Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret — 1, atturas — 8. Lēmums pieņemts.

Pirms turpinām izskatīt darba kārtības jautājumus, Saeimas Prezidijs ir saņēmis vairākus priekšlikumus par izmaiņām darba kārtībā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā likumprojektu "Grozījums likumā "Par pašvaldību finansu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību"" izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Iekļaujam kā pēdējo darba kārtības jautājumu.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut likumprojektu "Grozījums likumā "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu"" izskatīšanai pirmajā lasījumā.Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Tiek iekļauts kā pēdējais darba kārtības jautājums.

Informēju jūs, ka vakar saņēmu Latvijas Valsts prezidentes motivētu lūgumu Saeimai otrreiz caurlūkot likumu "Grozījumi likumā "Par tabakas izstrādājumu ražošanas, realizācijas, reklāmas un smēķēšanas ierobežošanu". Saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli šis lūgums ir jāizskata nākamajā, tātad šajā tuvākajā Saeimas sēdē. Es ierosinu šo jautājumu iekļaut kā pēdējo šīsdienas darba kārtībā. Vai ir iebildumi? Nav. Paldies!

13 Saeimas deputāti iesnieguši priekšlikumu: "Saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.pantu lūdzam izdarīt izmaiņas Saeimas 1999.gada 30.septembra sēdes darba kārtībā — pirms darba kārtības 24.punkta iekļaut likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"". Ņemot vērā to, ka Saeimas Prezidijs ir lēmis par termiņa saīsināšanu, mēs šo jautājumu par Prezidija atzinuma — iekļaušanu darba kārtībā — šodien varam lemt, taču Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu iesniegumu: "Lūdzam pārtraukumu pirms dokumenta nr. 1111 izskatīšana uz 30 minūtēm." Vai ir iebildumi? Vai ir priekšlikumi, vai kāds vēlas runāt par vai pret? Vai nepieciešams balsot par šo priekšlikumu? Balsot.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par desmit deputātu priekšlikumu — noteikt 30 minūšu pārtraukumu līdz pulksten 12.20. Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret — 6, atturas — 10. Pārtraukums līdz pulksten 12.20.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Mums ir jālemj par atzinumu par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" iekļaušanu darba kārtībā. Par iekļaušanu darba kārtībā vēlas runāt deputāts Modris Lujāns.

M.Lujāns

(PCTVL). Cienījamie kolēģi! Cienījamie arī žurnālisti, kas vēl palikuši pēc tik svarīga jautājuma kā pedofilija. Paskatīsimies uz pustukšo Saeimas zāli, patiešām dziļa ieinteresētība, it sevišķi no valdošā vairākuma pārstāvjiem. Protams, es jau dzirdu cienījamā Dobeļa kunga balsi, kurš savā laikā ļoti aktīvi iestājās par iepriekšējā likuma pieņemšanu.

Cienījamie kolēģi! Ar ko mēs saskaramies šodien? Mēs saskaramies ar atklātu šantāžu. Cienījamais vairākum, jūs jūtat, ka drīzumā būs tie 34 000 un būs tas referendums, kas jums tik ļoti nepatīk. Tādēļ jūs četras dienas pirms parakstu vākšanas termiņa beigām iniciējat šo likumprojektu, kurā jūs lielākoties esat it kā nomainījuši savu domu gājienu, kas jums bija pirms kāda mēneša, kad jūs teicāt: "Nav naudas, jāaplaupa ir pensionāri un nabaga tauta!" Jūs baidāties no rītdienas demonstrācijas, kad jūsu iemīļotie vēlētāji dosies pie Ministru kabineta, lai satiktu jūs, mīļotos ministrus.

Es uzskatu, ka šinī gadījumā mums vajadzētu šo likumprojektu izskatīt šodien un gan nodot komisijām, gan izskatīt pirmajā lasījumā. Mums nav jābaidās no tā, kā jūs esat ierakstījuši savā projektā, ka šis likums stāsies spēkā tikai pēc tā iepriekšējā likuma spēkā stāšanās. Tā ir klasiska šantāža, jo šodien jūs mēģināt šantažēt Latvijas tautu, Latvijas pensionārus, maznodrošinātos. Vai kāds tic valdošajam vairākumam, ka tanī brīdī, kad, lūk, ja cilvēks nebūs aizgājis un parakstījies, nenotiks referendums, ka jūs lietosiet šo likumu. Jūs tikpat ciniski pateiksiet šeit, no šīs tribīnes, ka tauta ir nobalsojusi, ka tautai šis iepriekšējais likums ir ļoti labs. Tā ir jūsu morāle!

Šodien jūs, baidoties no demonstrācijām, atvainojiet, no parakstiem, ka būs referendums, lietojat šo gājienu. Baidiet, nu baidiet! Jo kad tad tu biji patiess, kad, atvainojiet, mēnesi atpakaļ šeit, no šīs tribīnes, bļāva, ka opozīcija dara nepareizi, ka nav ko stāties pārrunās, ka likums jāpieņem. Tautas paraksts šodien ir baiļu pazīme.

Tādēļ, cienījamie kolēģi, es aicinu atbalstīt un aicinu šodien šo likumprojektu izskatīt pirmajā lasījumā. Bet es aicinu arī visus — arī žurnālistus — beigt sapņot par skaistu nākotni, bet aiziet parakstīties un rīt pulksten 14.00 atnāk uz demonstrāciju kopā ar arodbiedrībām un aiziet līdz Šķēles kungam. Tādēļ es aicinu, cienījamie kolēģi, balsosim par! Patīkami, un es ceru, ka šinī brīdī mūs atbalstīs arī cienījamā vairākuma pārstāvji, kuri beidzot ir pamodušies, kuriem nebija iespēju runāt ne trīs dienas atpakaļ, ne mēnesi atpakaļ. Es dzirdu, ka atkal Tabūns bļaustās no vietas. Cik ilgi tad var bļaut? Atnāc rīt uz mītiņu un varēsi kliegt kaut vai pusstundu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Pret vēlas runāt deputāte Ingrīda Ūdre, Jaunās partijas frakcija.

I.Ūdre

(JP). Tiešām, grozījumi likumā "Par valsts pensijām" ir sasteigti, sabiedrībā neizdiskutēti, un galvenais, finansiāli nepamatoti. Tāpēc es priecājos, ka pozīcijas deputāti beidzot ir nākuši pie veselā saprāta, un ceru, ka šis veselais saprāts viņus neatstās arī tad, kad mēs lemsim par citiem sabiedrībai svarīgiem jautājumiem. Piemēram, privatizāciju vai arī Latvijas mežiem. Mani pārsteidz vienīgi hameleoniskā spēja tik strauji mainīt savu viedokli. Un tā jau manā uztverē nav politika, bet tā vairāk izskatās pēc savas ādas glābšanas. Tā ir divsejaina, un, piedodiet, pat amorāla rīcība, piemēram, vecuma cenza paaugstināšana cilvēkiem, kuri pašreiz ir pie pensijas vecuma robežas. Varbūt tikai trešdaļa no šiem cilvēkiem vispār izdzīvos un sagaidīs šo pensiju. Jo, kā teica aktrise Lilita Ozoliņa, viņai uz mājas būs plāksne, uz kuras būs rakstīts: "Šeit dzīvoja aktrise Lilita Ozoliņa, kas nekad nav bijusi pensijā." Jo ir jāņem vērā vidējais mūža ilgums cilvēkiem un arī viņu veselības stāvoklis. Kā šie cilvēki ir dzīvojuši vispār, vai jūs par to padomājāt? Tas bija karš, tās bija deportācijas, tas bija Staļina sociālisms, tās bija reformas. Tajā skaitā 90.gadu naudas reforma, kur viņi zaudēja savus uzkrājumus vecumdienām. Vai tā jūs domājat nodrošināt cilvēku cienīgu dzīvi pensionāriem? Es labprāt gribētu, lai jūs atcerētos to, kas rakstīts jūsu programmās.

Labojumi runā tikai par 17 000 pensionāru — strādājošiem pensionāriem, bet tiek aizmirsti 645 000. Tāpēc šie iesniegto likuma grozījumu grozījumi pašreiz parakstu vākšanas laikā ir tīra demagoģija. Tas liecina par to, ka valdību veidojošās partijas baidās uzklausīt sabiedrības viedokli. Latvija ir parlamentāra un demokrātiska republika, tāpēc tautai ir tiesības pateikt savu viedokli.

Es aicinu tos deputātus, kas nebaidās uzklausīt sabiedrības viedokli par grozījumiem likumā "Par valsts pensijām", neatbalstīt šos jauniesniegtos grozījumus, pirms tauta nav izteikusi savu pozīciju, savu viedokli.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Viens ir runājis par, viens pret. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par atzinumu par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā pirms 24.jautājuma. Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret — 2, atturas — nav. Atzinums darba kārtībā tiek iekļauts.

Pirms reģistrācijas informēju jūs, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas šīsdienas sēdes darba kārtībā un izslēgt no darba kārtības 16.punktu — likumprojektu "Grozījumi likumā "Par akciju sabiedrībām"", iekļaujot minēto likumprojektu 14.oktobra sēdes darba kārtībā. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs

(Saeimas sekretāres biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Arnis Kalniņš, Leonards Stašs, Inese Birzniece, Jānis Gaigals, Kristiāna Lībane, Ivars Godmanis, Normunds Rudevičs, Aleksandrs Kiršteins, Ģirts Kristovskis, Roberts Zīle, Vladimirs Makarovs.

Sēdes vadītājs.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30. Atgādinu, ka pulksten 12.30 notiks Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēde.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim darbu. Izskatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts civildienestu"" , otrais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Dambergs, frakcija "Latvijas ceļš".

G.Dambergs

(LC). Augsti godātais Saeimas Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.1044, otrais lasījums likumprojektam "Grozījumi likumā "Par valsts civildienestu"". Iepazīstoties ar tabulu, jūs redzat, ka priekšlikumu nav daudz.

Divus priekšlikumus ir izteikusi Saeimas Juridiskā komisija saistībā ar likumprojekta 4.pantu un saistībā ar likumprojekta 5.pantu. Tātad saistībā ar likumprojekta 4.pantu Juridiskās komisijas 1.priekšlikums ir atbalstīts komisijā, un lūdzu arī deputātus atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav.

G.Dambergs.

2.priekšlikums arī nāk no Juridiskās komisijas, un, izskatot šo priekšlikumu Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, komisijas locekļi šo priekšlikumu atbalstīja, un lūdzu arī jūs paust savu atbalstu šim priekšlikumam.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

G.Dambergs.

Vairāk priekšlikumu otrajam lasījumam nav iesniegti.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts civildienestu"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret — nav, atturas — 8. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

G.Dambergs.

Priekšlikumus trešajam lasījumam aicinu iesniegt līdz 8.oktobrim.

Sēdes vadītājs.

8.oktobris. Paldies!

Nākamais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"" , otrais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Dambergs.

G.Dambergs

(LC). Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.1052. Otrajā lasījumā tiek skatīts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"".

Uz otro lasījumu priekšlikumi nav iesniegti, bet, izskatot jautājumu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, atbildīgā komisija ierosina vienu nelielu grozījumu — 21.panta 26.punktā izslēgt vārdu "īrestiesas", un komisija šādu priekšlikumu ir atbalstījusi. Lūdzu arī jūs paust savu viedokli!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

G.Dambergs.

Vairāk priekšlikumu iesniegti nav.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par— 67, pret — 5, atturas — 4. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

G.Dambergs.

Cienījamie kolēģi! Aicinu līdzīgi kā iepriekšējā likumprojekta sakarībā arī šim likumprojektam trešajam lasījumam priekšlikumus iesniegt līdz šā gada 8.oktobrim.

Sēdes vadītājs.

8.oktobris. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījums likumā "Par Latvijas Republikas pilsoņu un Īrijas Republikas pilsoņu savstarpēju bezvīzu ceļošanas kārtību"" , otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Juris Sinka.

J.Sinka

(TB/LNNK). Dāmas un kungi! Strādājam ar dokumentu nr.1053, un šo likumprojektu piedāvāju jums otrajā un galīgajā lasījumā. Vienīgais, kas ir noticis ar ievadu, tas ir redakcionāli precizēts. Tāpat 1.pants ir redakcionāli precizēts, un arī Juridiskā biroja priekšlikums piedāvā pārejas noteikumu, kas atceļ to iepriekšējo kārtību, kā jūs redzat. Citādi nekādu priekšlikumu nav, un es lūdzu jūs pieņemt to otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta Juridiskā biroja priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par Latvijas Republikas pilsoņu un Īrijas Republikas pilsoņu savstarpēju bezvīzu ceļošanas kārtību"" pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret — nav, atturas — nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījums likumā "Par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes pilsoņu ieceļošanas kārtību Latvijas Republikā"" , otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Juris Sinka.

J.Sinka

(TB/LNNK). Strādājam ar dokumentu nr.1054. Un arī šeit ir divi redakcionāli precizējumi, un Juridiskais birojs tāpat piedāvā līdzīgu pārejas noteikumu, tādu pašu kā iepriekšējā likumprojektā, tā ka lūdzu tos pieņemt un arī visu likumu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta Juridiskā biroja priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes pilsoņu ieceļošanas kārtību Latvijas Republikā"" pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret — nav, atturas — nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījums likumā "Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu"" , otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Juris Sinka.

J.Sinka

(TB/LNNK). Dāmas un kungi! Strādājam ar dokumentu nr.1055, tāpat otrajā lasījumā. Ārlietu komisija piedāvā priekšlikumu, bet, kā jūs redzat, tas ir tikai tāds mazliet redakcionāls precizējums, un zināma tāda racionalitāte ievesta šajā pantā, bet būtībā pārmaiņu nav. Tā ka lūdzu to pieņemt un tāpat visu likumu otrajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates par Ārlietu komisijas priekšlikumu. Imants Burvis, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Man gribētos sevišķi atbalstīt šo grozījumu. Ņemot vērā, ka mūsu frakcija viskritiskāk skatījās uz mūsu bijušā prezidenta, šodien eksprezidenta darbību, kritizējot visas viņa kļūdas, mēs šodien viņam gribam dot visas iespējas, lai mūsu eksprezidents, kura prezidentūras laikā pensionāri Latvijā tika novesti tuvu pie badanāves, varētu tagad braukāt pie latviešiem ārzemēs, izskaidrojot, kāpēc šodien noteikti ir jāparakstās un jāatbalsta referendums. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāts Juris Sinka.

J.Sinka

(TB/LNNK) . Tāds ir Ārlietu komisijas priekšlikums, un es lūdzu balsot.

Sēdes vadītājs.

Vai ir nepieciešams balsot? Nav nepieciešams. Tiek atbalstīts. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu"" pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret — nav, atturas — 1. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Sinka

. 8. oktobris.

Sēdes vadītājs.

8. oktobris. Paldies!

Nākamais — likumprojekts — "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās"" , otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns

(LC). Paldies, priekšsēdētāja kungs! Kolēģi, mēs strādājam ar dokumentu nr. 1063. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās"", ko Ministru kabinets ir izdevis 81. panta kārtībā.

Likumprojektā 1. priekšlikums ir 3. lappusē. Iesniedz politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas deputāti: Urbanovičs, Cilevičs, Deņisovs, Rastopirkins un Bekasovs, prasot izslēgt likumprojekta 2. punktu. Tas ir, tieši to punktu, kuru 81. panta kārtībā bija izdevis Ministru kabinets. Komisija nav atbalstījusi deputātu grupas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu... Atvainojiet, atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis

(LSDSP). Neskatoties uz to, ka Gundars Bērziņš un Leiškalns prasa, lai es runāju par referendumu, šoreiz es par to nerunāšu. Tātad es gribētu pievērst jūsu uzmanību 2. priekšlikumam — papildināt 29. panta 1. daļu ar otro teikumu šādā redakcijā. Lieta ir tāda, ka šodien…

Sēdes vadītājs.

Mēs apspriežam 1. priekšlikumu.

I.Burvis

. Es ļoti atvainojos, es eju pie nākamā.

Sēdes vadītājs.

Debatēt neviens vairāk nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par pirmo — politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas deputātu — priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 53, atturas — 5. Priekšlikums noraidīts.

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātie kolēģi! Godātais Burvja kungs! 2. priekšlikums — par 29. pantu, ko ir iesniedzis Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jirgena kungs, ir guvis vienprātīgu komisijas atbalstu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Es sapratu, ka jūs esat nobrieduši referendumam, un tomēr runāsim par to, ko runāja Leiškalna kungs. Tā, es gribētu pievērst jūsu uzmanību anotācijai, kura skaidri ļauj saprast to, ka Šķēles kungam kā premjeram ir liela vēlme pa tiešo bīdīt cilvēkus padomēs. Jau nerunājot par to, ka ļoti bieži padomes sastāvos sēž cilvēki, kas sēž tīri dekoratīvi, saņemot algu, un paldies dievam, ja neko tur arī nedara, ja dara, tad ir vēl sliktāk, tas nāk par sliktu tiem uzņēmumiem. Bet es gribētu pievērst jūsu uzmanību, ka pat anotācijā ir norāde, ka šis priekšlikums ir tikai priekš tam, lai varētu apiet Korupcijas novēršanas likuma 19. panta 4. daļu. Manā skatījumā, vai ir vērts pieņemt likumu par to, kā var likumīgi apiet Korupcijas novēršanas likumu, jo Raits Černajs vienā no saviem ziņojumiem teica, ka Latvijā viss ir nozagts likumīgi.

Sēdes vadītājs.

Aigars Jirgens, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs.

A.Jirgens

(Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs). Godātais priekšsēdētāj, godātie deputāti! Burvja kungs runāja nevis par manu priekšlikumu, kas ir iesniegts otrajam lasījumam, bet runāja par pirmajā lasījumā jau Saeimas apstiprināto šo redakciju. Bet es saprotu, ka tātad debatējams šobrīd ir tieši Ekonomikas ministrijas iesniegtais priekšlikums, un šis priekšlikums pēc būtības paredz valstī samazināt birokrātiju un iecelt šos padomes locekļus tikai tajos gadījumos, ja šādu nepieciešamību atzīst Ministru kabinets un uzdod attiecīgo uzņēmumu pārvaldošajai institūcijai šos padomes locekļus iecelt. Pārējos gadījumos šīs funkcijas pilda valsts pilnvarnieki. Lūdzu atbalstīt! Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns

(LC). Jā, paldies Jirgena kungam. Viņš ļoti izsmeļoši pastāstīja par šī priekšlikuma būtību, un tik tiešām taisnība, ka Burvja kungs runāja par pirmā lasījuma redakciju.

Sēdes vadītājs.

Vai ir nepieciešams balsot par 2. priekšlikumu? Ir nepieciešams. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Aigara Jirgena priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 15, atturas — 19. Priekšlikums pieņemts.

K.Leiškalns

. Augsti godātie deputāti! 3. priekšlikums ir sagatavots atbildīgajā komisijā, un tas ir papildinājums likumprojektā ar pārejas noteikumiem, kas šādos gadījumos vienkārši ir nepieciešami.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

K.Leiškalns

. Paldies, godātie deputāti! Aicinu balsot par likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret — 14, atturas — 3. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

K.Leiškalns

. Augsti godājamie deputāti! Komisija liek priekšā priekšlikumus iesniegt līdz 5. oktobrim.

Sēdes vadītājs.

5. oktobris. Paldies! Iebildumu nav.

Nākamais likumprojekts "Par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu Latvijas Kara invalīdu savienībai" , trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Skatāmies dokumentu nr. 1049. Juridiskā komisija laika posmā pēc otrā lasījuma nav saņēmusi nevienu priekšlikumu. Tātad Juridiskā komisija aicina balsot par tādu likumprojekta redakciju, kādā tas bija pieņemts otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu Latvijas Kara invalīdu savienībai" pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret — 14, neviens neatturas. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts "Par konsolidētajiem gada pārskatiem", trešais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Ūdre.

I.Ūdre

(JP). Paldies, priekšsēdētāja kungs! Mēs strādājam ar dokumentu nr. 1056. Un tas ir likumprojekts "Par konsolidētajiem gada pārskatiem", trešais lasījums.

Tātad šī likumprojekta 1. un 2. priekšlikums ir identiski, un komisijas lēmums ir atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

I.Ūdre

. 3. priekšlikums — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstāms.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

I.Ūdre

. 4. priekšlikums — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstāms.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

I.Ūdre

. 5. priekšlikums — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija arī atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

I.Ūdre

. 6. priekšlikums — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

I.Ūdre

. 7. priekšlikums arī ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

I.Ūdre

. 8. priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstāms.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

I.Ūdre

. 9. priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, bet šis priekšlikums ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, tādēļ to neatbalstīja komisija.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 9., 10.un 11.priekšlikumu.

I.Ūdre

. Paldies! 12. priekšlikums ir finansu ministra Krastiņa kunga priekšlikums, kuru komisija neatbalstīja, jo tas ir saistāms ar 10. priekšlikumu. Un arī 13. priekšlikumu, to nevarētu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 12. un 13. priekšlikumu.

I.Ūdre

. 14. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

I.Ūdre

. Arī 15. priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

I.Ūdre

. Tāpat arī 16. priekšlikums — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija piekrita atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

I.Ūdre

. Un arī 17. priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priešlikums, ko komisija arī piekrita atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

I.Ūdre

. Tāpat nākamais priekšlikums — 18. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Ūdre.

Arī 19. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

I.Ūdre.

20.priekšlikumu arī iesniedza Saeimas Juridiskais birojs, un komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

I.Ūdre.

Tāpat arī 21.priekšlikums no Saeimas Juridiskā biroja ir atbalstāms.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta 21.priekšlikumu.

I.Ūdre.

22.priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

I.Ūdre.

23.ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

I.Ūdre.

24.arī ir Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikums, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

I.Ūdre.

25. ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

I.Ūdre.

26.priekšlikums ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, ko deputāti atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Ūdre.

27. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

I.Ūdre.

Arī 28. — Juridiskā biroja priekšlikums — komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī nav iebildumu.

I.Ūdre.

29. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

I.Ūdre.

30. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — arī tika atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

I.Ūdre.

Tāpat kā 31. priekšlikums, Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, arī tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

I.Ūdre.

Tālāk mums ir 32. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

I.Ūdre.

33. ir deputātes Ūdres priekšlikums, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

I.Ūdre.

34. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

I.Ūdre.

35. arī ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

I.Ūdre.

36. arī ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

I.Ūdre.

37. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

I.Ūdre.

38. arī ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti neatbalsta šo priekšlikumu.

I.Ūdre.

39. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Ūdre.

40. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

I.Ūdre.

41. arī ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

I.Ūdre.

42. arī ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

I.Ūdre.

Tāpat arī 43. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

I.Ūdre.

44. arī ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Ūdre.

Tāpat kā 45. — Juridiskā biroja priekšlikums — arī tika atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

I.Ūdre.

46. — Juridiskā biroja priekšlikums — arī tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

I.Ūdre.

Un arī 47. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — tika atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Ūdre.

48. arī ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

I.Ūdre.

Un 49. — Juridiskā biroja priekšlikums — arī tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

I.Ūdre.

Tāpat kā 50. — Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Arī šo priekšlikumu deputāti atbalsta.

I.Ūdre.

51. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — arī tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

I.Ūdre.

Un arī 52. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

I.Ūdre.

53. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu — deputāti jeb komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

I.Ūdre.

Arī 54. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu — komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

I.Ūdre.

Arī 55. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu — komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

I.Ūdre.

56. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu — komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

I.Ūdre.

57. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu — arī komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

I.Ūdre.

58. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu — komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

I.Ūdre.

59. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu — komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

I.Ūdre.

60. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu — komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

I.Ūdre.

Arī 61. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu — komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

I.Ūdre.

62. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu — komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai.

I.Ūdre.

63. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu — komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

I.Ūdre.

64. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu — komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

I.Ūdre.

65. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu — komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

I.Ūdre.

Tāpat komisija atbalstīja arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas 66.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Ūdre.

Tad būtu jābalso par likumprojekta pieņemšanu trešajā, pēdējā, lasījumā. Lūdzu deputātus atbalstīt šo likumprojektu!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Par konsolidētajiem gada pārskatiem" pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi Autopārvadājumu likumā", trešais lasījums. Tautsaumniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Imants Stirāns, Jaunās partijas frakcija.

I.Stirāns

(JP). Cienījamie kolēģi! Dokuments nr.1064. Likumprojekts "Grozījumi Autopārvadājumu likumā". 1.priekšlikums — deputāta Imanta Burvja priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

I.Stirāns.

2. priekšlikums — deputāta Imanta Burvja priekšlikums, kas tika atbalstīts. Un Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Pūķa kunga priekšlikums, kas tika redakcionāli labots.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

I.Stirāns

3. priekšlikums — deputāts Imants Burvis. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī neatbalsta.

I.Stirāns.

4. arī ir deputāta Imanta Burvja priekšlikums. Atbildīgā komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

I.Stirāns.

Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Pūķa kunga priekšlikums arī tika redakcionāli labots.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

I.Stirāns.

5. — deputāta Imanta Burvja priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

I.Stirāns.

Lūdzu deputātus atbalstīt doto likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Grozījumi Autopārvadājumu likumā" pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts "Par Īrestiesu likuma atzīšanu par spēku zaudējušu", otrais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš

(TP). Godātie kolēģi deputāti! Atbildīgā komisija ir izskatījusi vienu Juridiskās komisijas priekšlikumu par pārejas noteikumu papildināšanu un šo priekšlikumu noraidījusi. Aicinu arī jūs to pašu darīt!

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Dzintars Rasnačs, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

Dz.Rasnačs

(TB). Godātie deputāti! Viena no lielākajām kļūdām, ko savā darbībā pieļāva 6.Saeima, bija minētā likuma pieņemšana, tātad likuma "Par īrestiesām". Tas tika darīts pilnīgi izolēti no valdības, bez finansu prognozes un bez daudzu citu svarīgu jautājumu atrisināšanas, kā rezultātā Īrestiesu likums, protams, stājās spēkā. Un tikai pēc tam, aprēķinot, cik tad tas viss maksās, nācās nonākt pie secinājuma, ka tur ir septiņarpus miljonu latu papildu izdevumi valsts budžetā. Tas vien liecina, ka Saeimas deputāti nedrīkst strādāt pilnīgi atrauti no valdības savu likumdošanas iniciatīvu virzīšanā. Diemžēl šādi precedenti mums ir novērojami vairākās komisijās, un es ceru, ka šāda prakse beigsies. Taču šis likums par tā kļūdainā likuma atzīšanu par spēku zaudējušu jau ir veidots uz pilnīgi citas konceptuālas bāzes un ciešā sadarbībā ar valdību, un šī koncepcija dod mums šādu atrisinājumu, ka problēmu par dzīvokļu jautājumu izskatīšanu tiesā un līdzīgu jautājumu izskatīšanu tiesā var atrisināt ar atbilstošu tiesnešu amatu vietu skaita papildināšanu. Un tādā veidā mēs ietaupām veselus piecus miljonus latu. Iepriekš paredzēto septiņarpus vietā mēs izdodam tikai 2,5 miljonus latu. Protams, šogad pavasarī, vēl iepriekšējās valdības laikā, valdība akceptēja šādu koncepciju, taču mani nedaudz izbrīna tas, ka Juridiskās komisijas atbalsts valdībai nav saņēmis atbalstu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā. Tajā pašā komisijā, kurā šo Īrestiesu likumu pagājušajā Saeimā pieņēma, kad runa jau bija par 7,5 miljoniem.

Vēl jāmin tas, ka ir Finansu ministrijas pozitīvs atzinums par šīs koncepcijas otro variantu. Tā ir valdības darba pēctecība. Ja šis finansu ministrs neatzīst iepriekšējo divu, es uzsveru, divu valdību iesāktās reformas, tad tās ir viņa problēmas, bet šīs reformas ir jāturpina. Tad nevaimanāsim pēc tam par to, ka dzīvokļu strīdi un dzīvojamo telpu strīdi tiek risināti gadiem ilgi tiesā. Tā ka es lūdzu apstiprināt Juridiskās komisijas priekšlikumu otrajā lasījumā. Ja runa ir par niansēm, mēs varam precizēt uz trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs.

Linards Muciņš, frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

L.Muciņš

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Cienījamo kolēģi Lagzdiņ! Šeit iepriekšējais runātājs Rasnača kungs jau diezgan sīki pakavējās problēmā, kas saistījās ar likumprojektu "Par īrestiesām" un likuma pieņemšanas vēsturi iepriekšējā Saeimā un situāciju, kura ir izveidojusies.

Es gribētu ne tik daudz skatīties pagātnē, kā tomēr uzstādīt sev un mums visiem un arī sabiedrībai un censties atbildēt uz vienu, kā es domāju, ļoti svarīgu jautājumu, kas saistās ar to, kādā veidā, cik ātri un cik kvalitatīvi mēs spēsim izskatīt strīdus attiecīgās pilnvarotās institūcijās, kuri saistīti ar dzīvokļu jautājumiem — gan dzīvokļu īri, gan nodošanu privatizācijā, līdz pilnīgai privatizācijai un ar dzīvokļu īpašumu saistītos strīdus. Šie strīdi, šīs lietas nav tikai civiltiesiski strīdi, tiem ir sava sociālā slodze, ko arī nosaka speciālā, atšķirībā no civilās likumdošanas, Civillikumā noteiktās likumdošanas īpatnējā regulēšana attiecīgajos normatīvajos aktos. Tādēļ, ka šie likumi nes ne tikai tīrās civiltiesības, bet arī risina veselu rindu sociālos jautājumus, kas saistīti ar dzīvokļiem. Sabiedrība, cilvēki, gan īrnieki, gan īpašnieki vēlas, lai šie strīdi, it sevišķi tādā pārejas periodā, kādā šobrīd atrodas mūsu valsts, tiek risināti ātri, kvalitatīvi, taisnīgi, pamatoti, un tie rezultāti būtu nevis pēc gada, diviem vai trijiem, bet tādā normāli saprotamā termiņā.

Es pacentīšos atgādināt mūsu virzības uz Eiropu, ko pēdējos mēnešos uztver tik saasināti, kam mēs regulāri pievēršamies, vienu piezīmi, kura tiek izteikta no Eiropas Savienības attiecībā uz mums iestāšanās dokumentos. Tiek runāts par nepietiekamu administratīvo kapacitāti. Ko nozīmē šī nepietiekamā administratīvā kapacitāte? Šī nepietiekamā administratīvā kapacitāte nozīmē arī to, ka mūsu tiesas nav tajā atbilstošajā līmenī, kādas grib redzēt jebkura demokrātiska Eiropas valsts. Tajā skaitā arī jautājumā par īres strīdu izskatīšanu.

Es atgādināšu, ka kolēģis Lagzdiņš bija vienīgais, kurš iepriekšējās Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā skaidri un viennozīmīgi iestājās par to, ka nav jāveido īrestiesas un ir jāskata šis jautājums parastajā tiesā parastajā kārtībā, bet jāpalielina tiesnešu skaits. Es domāju, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija un Juridiskā komisija ir par to, ka jāpalielina tiesnešu skaits, bet tajā pašā laikā mēs nevaram piekrist Juridiskās komisijas viedoklim, tādu uzskatu tā pauda, gan arī valdības pārstāvji komisijā, ka mēs nevaram šo likumu atcelt vienkārši bez pārejas noteikumiem. Pārejas noteikumiem ir jābūt. Tie ir jāprecizē saskaņā ar vēstuli, kuru Finansu ministrija ir atsūtījusi, kura paredz nākamā gada budžeta otrajā pusgadā šai tiesnešu skaita palielināšanai 0,5 miljoni latu, un aiznākamajā gadā attiecīgi valdība savu koncepciju ir tiesīga un var uz priekšu pakoriģēt, bet šai saistībai ar Īrestiesu likuma atcelšanu ir jābūt tādai, ka mēs tā rezultātā nenonāksim divu gadu laikā tur, kur bijām divus gadus atpakaļ, kad jautājumi netika tiesās izskatīti pareizā laikā un pietiekamā ātrumā. Tādēļ es uzskatu, ka šāds priekšlikums, kuru mēs piedāvājam, ir jāatbalsta, un Juridiskā komisija tādēļ iesniedza šo savu priekšlikumu.

Diemžēl Lagzdiņa kungs acīmredzot, izmantojot savas tiesības runāt pēdējam, visus argumentus pateiks pēc tam — pēc mums, tādēļ mēs varbūt šeit velti muti dzesējam, jo mēs nezinām komisijas argumentus, es biju gaidījis no ziņotāja detalizētākus argumentus, kādēļ tiek noraidīts. Protams, arī tādas parlamentāras cīņas metodes mēs varam lietot. Es domāju, ja ir kādi iebildumi pret konkrēto tekstu, mēs varam precizēt trešajā lasījumā. Es aicinu tomēr atbalstīt šo līdzsvaroto priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Andrejs Požarnovs, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Parasti, gatavojot likumus, mēs pārejas noteikumos nosakām atsevišķas normas, kas stājas spēka vai nestājas, un kāda procedūra ir ar tām normām, kas ir likumā ierakstītas. Bet pārejas noteikumos mēs nerakstām kaut kādas saistības, kas atsaucas uz citu normatīvo dokumentu. Šeit ir diezgan absurda situācija, ka mēs spriežam likumā, kas būs ar Īrestiesu likumu, taču pārejas noteikumos mēs izdarām atsauci uz Ministru kabinetā akceptēto koncepciju, bet kādēļ mēs nevaram atsaukties uz kaut kādiem citiem dokumentiem, uz kādu viena ministra lēmumu vai Latvijas Bankas darbību? Mēs tikpat labi pārejas noteikumos varam uzrakstīt, ka mēs uzskatām, ka valūtas kursam vajadzētu būt tādam vai šādam vai kaut ko citu. Tādēļ manā skatījumā šīs ir divas pilnīgi nesaistāmas lietas. Ideja pati par sevi nemaz nav slikta, bet tādā gadījumā to vajadzēja gatavot kā atsevišķu Saeimas lēmumu, nevis ierakstīt šajā likumā kā pārejas noteikumus. Tādēļ es uzskatu, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija pilnīgi pamatoti noraidīja šādu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš

(TP). Godātie kolēģi deputāti! Es varbūt dažos vārdos informēšu jūs par lietas būtību. Tātad šā gada pavasarī iepriekšējā valdība, izskatot jautājumu par Īrestiesu likuma atzīšanu par spēku zaudējušu, attiecīgu likumprojekta iesniegšanu izskatīšanai Saeimā, vienlaikus konceptuāli lēma arī par to, kā uzlabot tiesu darbu īres strīdu izskatīšanā. Jāsaka, ka iepriekšējā valdība konceptuāli pieņēma pareizu risinājumu, ka nav nepieciešams veidot mūsu valstī dārgās īrestiesas, bet ir nepieciešams pēc iespējas ātrāk piešķirt papildu līdzekļus papildu tiesnešu štata vietu izveidošanai. Turklāt šajā koncepcijā 3.punktā tika noteikts, ka, sagatavojot šā gada, respektīvi, nākamā gada budžeta projektu, paredzēt 2,45 miljonus papildu tiesām finansējumu.

Kolēģi, ja mēs ierakstām atsauci, kādu piedāvā Juridiskā komisija, tad mēs ar vienu likumu, ar likumu par Īrestiesu likuma atzīšanu par spēku zaudējušu, faktiski jau daļēji iejaucamies citas nozares jomā, proti, jautājumā par valsts budžetu. Mēs faktiski uzliekam par pienākumu sev atrast nākamā gada valsts budžetā papildu 2,45 miljonus latu tātad tiesu sistēmai.

Tā kā mēs nesaņēmām atbalstu šim priekšlikumam arī no Tieslietu ministrijas komisijas sēdē, tā kā pret šo priekšlikumu iebilda finansu ministrs un tā kā šis jautājums nav izskatīts valdībā, sagatavojot nākamā gada budžeta projektu, tad mēs sirdī, tā teikt, atbalstīdami mūsu kolēģu juristu priekšlikumu, tomēr tomēr nevarējām iet pret valdību, tomēr nevarējām ielikt likumā normu, kura reāli netiks pildīta, pieņemot nākamā gada budžeta projektu. Turklāt, kā jau pareizi norādīja kolēģis Požarnovs, šāda prakse mūsu likumdošanā nav pieļaujama, un man ir brīnums, kā kolēģi juristi Muciņš un Rasnačs ierosina tomēr ieviest mūsu likumdošanas praksē šādas nekorektas normas. Tādēļ arī atbildīgā komisija, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, šo pēc būtības lietderīgo priekšlikumu diemžēl bija spiesta noraidīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Juridiskās komisijas priekšlikumu — papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 25, atturas — 6. Priekšlikums ir atbalstīts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Par Īrestiesu likuma atzīšanu par spēku zaudējušu" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — 14, atturas — 11. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

J.Lagzdiņš

. 10.decembris.

Sēdes vadītājs.

10.decembris. Iebildumu nav. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas līgumu par teritoriālās jūras, ekskluzīvās ekonomiskās zonas un kontinentālā šelfa robežas noteikšanu Baltijas jūrā", pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Juris Sinka, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

J.Sinka

(TB/LNNK). Dāmas un kungi! Šo līgumu Ārlietu komisija piedāvā pieņemšanai pirmajā lasījumā, un lūdzu par to arī komisijas vārdā nobalsot.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Indulis Bērziņš — ārlietu ministrs.

I.Bērziņš

(ārlietu ministrs). Cienījamie kolēģi! Cienījamie deputāti un deputātes! Šobrīd mēs esam nopietnas izšķiršanās priekšā, kā tad īsti balsot par šo līgumu, ratificēt to vai ne, un atbildība īstenībā būs abos gadījumos, un atbildība gan uz tiem, kas balsos par, gan gulsies uz tiem, kas balsos pret. Šeit pašā sākumā, runājot par pieprasījumu, sociāldemokrāti aicināja runāt par politisko atbildību. Un es tiešām gribētu sākt ar politisko atbildību. Tātad kas ir atbildīgs par tādu līgumu, kādu mēs to redzam šobrīd? Ņemot vērā to, ka sarunas praktiski ir notikušas jeb šis process ir sācies 1993.gadā, ņemot vērā to, ka tas ir turpinājies Birkava, Gaiļa, Šķēles kunga divu valdību laikā, Krištopana valdības laikā, Krasta kunga valdības laikā, ņemot vērā to, ka ir nomainījušās trīs delegācija — Meierovica kunga, Sinkas kunga, Riekstiņa kunga delegācijas, es domāju, ka mēs varētu atrast ļoti daudzus, kuri ir atbildīgi par to, kāpēc šis līgums ir tieši tāds.

Bet es gribētu parunāt par pašu beidzamo posmu, kad šis līgums tika parakstīts, un par to, kas tad politiski ir atbildīgi par to pēdējo variantu. Un tur ir ļoti konkrēti. Politiski tur ir atbildīgs "Latvijas ceļš", mana partija, un šajā ziņā arī es kā ierindas deputāts, kurš bija frakcijas deputāts un kurš ir šīs partijas biedrs, bet es nebiju tad ārlietu ministrs, un šeit man nav jārunā, lai es aizstāvētu, teiksim, sava resora krāsas jeb aizstāvētu savu resoru. Kas tad vēl ir atbildīgi par šī līguma pēdējo variantu?

Tie ir "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, kas bija šajā valdībā, un četri ministri, tas ir, Zīle, Makarovs, Jurdžs un Kristovskis viennozīmīgi atbalstīja šo līgumu. Un kas tad vēl ir atbildīgi par šo līgumu? Un te mēs nonākam ļoti interesantā vietā, atbildīgi ir sociāldemokrāti, jo konkrēti šajā valdībā bija pārstāvēti sociāldemokrāti. Es vēlāk ar konkrētiem dokumentiem pierādīšu, kas kad ir bijis, tā kā par šiem jautājumiem mēs parunāsim, atbildīgi ir sociāldemokrāti, ka šis līgums ir tieši tāds, kāds tas ir. Un nevajag šeit slēpties un izlikties par maziem bērniem — lūk, es nebiju tajā brīdī valdības telpā un tāpēc šāds līgums varbūt ir savādāks. Katrs varēja iegūt šī līguma tekstu un varēja noprotestēt, kā, starp citu, daži cilvēki to izdarīja, kas negribēja uzņemties atbildību. Bet tagad es gribu uzdot jautājumu, vispirms noskaidrot, kas ir atbildīgi. Vai tad šie cilvēki, kas ir atbildīgi un šīs partijas ir izdarījuši sliktu vai labu Latvijas valstij? Un es gribu teikt, ka tie, kas ir uzņēmušies atbildību — "Latvijas ceļš", "Tēvzemei un Brīvībai" un sociāldemokrāti tobrīd, ir izdarījuši vienu labu un drosmīgu darbu, un es viņiem visiem gribētu pateikt kā jaunais ārlietu ministrs paldies. Bet tikai tad man pēkšņi rodas jautājums, kāpēc sociāldemokrāti ir pilnībā izmainījuši savu pozīciju? Vai tiešām, pārsēžoties no valdības uz opozīciju, uzreiz viennozīmīgi mainās uzskati pret tādu lietu kā līgumu — tas ir vajadzīgs vai nav vajadzīgs. Tas mani tiešām nopietni pārsteidz.

Bet tagad parunāsim par šīs problēmas būtību. Es vēl atgriezīšos pie sociāldemokrātu kungiem, šajā gadījumā kungiem, jo viņi šobrīd ir paši lielākie kritiķi, jo mani tas tiešām pārsteidz, un es tiešām ar interesi noskaidroju, ko tad kurš kad ir darījis, un, kā jūs redzat, tas uzreiz pavisam savādākā gaismā parāda šo jautājumu. Tātad kāda ir pamatproblēma, kāpēc vispār ir šie strīdi un kāds ir pamatjautājumu nostādījums? Uzstādījums ir tāds no opozīcijas puses jeb no to cilvēku puses, kas negrib balsot par, — mēs esam zaudējuši. Un tur nu rodas ļoti interesants jautājums: ko jeb no kā? Vai var zaudēt to, kas nekad nav bijis, jo konkrēti un neviens nekad nav pierādījis pretējo, es esmu piedalījies daudzās komisijas sēdēs. Konkrēti pamatproblēma ir, ka jūras robežai nav vēsturiskā avota, vienīgais — starptautiski juridiskā bāze, ko var izmantot, ir par jūras teritorijas sadalījumu 1927.gadā, kas ir saistīts ar sauszemes robežu, starp citu, un kur runa ir par trīs jūras jūdzēm un ne par vienu vairāk, un visi pārējie tie papīrīši, kas te tiek rādīti un stāstīts, lūk, padomju laikā ģeologi tur ir domājuši tā vai savādāk, nekur nav apstiprinājuma, ka šos dokumentus var izmantot par pamatu, lai pēc tiem tiktu vilkta jūras robeža. Vienkārši šādu dokumentu nav, un neviens neko pretēju piedāvāt nevar. Tur ir īstenībā tā problēma. Tātad runāt par to, vai mēs esam zaudējuši vai ieguvuši, mēs praktiski nevaram. Nevaram viena iemesla dēļ, ka šīs robežas nekad nevienos laikos nav bijis. Mēs šo robežu esam novilkuši, mums ir tiesības ratificēt, mums ir tiesības neratificēt, tas arī ir pilnīgi skaidrs.

Un tagad es gribētu runāt par divām patiesi nopietnām problēmām. Tā viena problēma saistās ar mūsu zvejniekiem un problēmu, kas saistīta ar zveju. Un otra problēma saistās ar iespējamiem resursiem jeb ar naftas iespējamo ieguvi šajā teritorijā.

Sāksim ar zivīm. Tas tāds interesants jautājums. Šeit man priekšā ir tāds dokuments — Latvijas Republikas Ministru kabinets, dokumenta nosaukums ir "Par Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības nolīgumu par sadarbību zivsaimniecības jomā", un tālāk 1.punkts. Paklausieties, cienījamie deputāti, jums būs jāpieņem, teiksim, lēmums, ļoti atbildīgs lēmums, es jau balsot šeit kā ministrs nevarēšu, arī jūs, cienījamie sociāldemokrāti, paklausieties. Šeit ir rakstīts tā: akceptēt Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības nolīgumu par sadarbību zivsaimniecības jomā, turpmāk nolīguma projekts, un tālāk — pilnvarot zemkopības ministru parakstīt līgumu. Kas tad bija zemkopības ministrs mūsu kopējā koalīcijas valdībā, kura īstenībā ļoti pareizi atbalstīja Latvijai ļoti svarīgu līgumu, tas bija sociāldemokrātu pārstāvis, un tā ir sociāldemokrātu atbildība šajā konkrētajā, tā sauktajā zivju karā jeb zivju jautājumā. Es gan šeit negribētu neko satraukties pārāk, jo man ir liela ticība jaunajam lauksaimniecības ministram, kas nāk no Tautas partijas. Un, starp citu, šodien bija sēde, šodien šie jautājumi tika skatīti Lauksaimniecības ministrijā un es ticu, ka mums izdosies varbūt jau līdz otrajam lasījumam, ja tiks nobalsots pirmajā lasījumā, noslēgt konkrētu līgumu par sadarbību, par to ir atbildība Lauksaimniecības ministrijai, jo premjers Šķēles kungs ķērās nopietni tai lietai klāt, uzdeva Lauksaimniecības ministrijai to lietu darīt, un viņa to arī dara. Tā kā nekas jau tik traki nav, bet tikai nevajag pārmest, cienījamie sociāldemokrāti, ka, lūk, kaut kas ir kaut ko darījis jeb kaut ko nav darījis. Te ir konkrēts valdības lēmums ar konkrētām atbildīgām personām.

Tagad par otro jautājumu. Ādamsona kungs, es jūs tik daudz esmu klausījies visās komisijās ļoti uzmanīgi. Nu paklausieties vienreiz arī manus argumentus! (No zāles deputāts Ādamsons: "Es neko neesmu teicis!") Tātad robežlīguma ceturtais pants — visu laiku, teiksim, notiek strīdi, ir nafta, nav naftas… Vai vajag mums strīdēties par naftu vai nevajag. Par naftu ir lietas asinis. Visi te strīdi un šīs runas, rakstītie teksti. Ko tad nosaka šī līguma 4. pants, ko, es ceru, mēs ratificēsim, jo es kā jaunās valdības, nevis tās, kas šo līgumu noslēdza, bet kā jaunās valdības pārstāvis šīs jaunās valdības vārdā aicināšu jūs beigās ratificēt šo līgumu.

Tātad 4. pants paredz resursu vienotības principus. Ja tā pavisam vienkārši mēs pasakām, tas nozīmē to, ka, ja naftas laukam iet pāri šī jūras robeža, tad nevarēs neviena puse uzsākt šīs naftas ieguvi bez iepriekšējas vienošanās. Paši lielākie optimisti šajā jautājumā neapgalvoja, ka šo lauku vispār var izstumt ārā vai dabūt tā, lai tikai Latvijai piederētu. Tātad tikko tas lauks tiek skarts, tā šis te princips sāk darboties. Un tad mums ar lietuviešiem ir jāvienojas. Sak’, bet jūs nevienosieties. Nu, ja mēs nevienosimies, tad notiks tieši tas pats, kas jau notika ar "Amoco" līgumu, kuru mēs parakstījām, kur mēs noticējām… Starp citu, noticējām šīs firmas pārstāvjiem un viņu spējām, ka būs šīs iespējas pierunāt lietuviešus noslēgt jūras līgumu pēc tam. Es pats kā Ārlietu komisijas vadītājs tad tiku maldināts, jo es noticēju "Amoco" pārstāvjiem, un es domāju, ka šis līgums būs un naftas ieguve būs kopēji ar lietuviešiem. Izrādījās, ka lietuvieši nepiekāpās, rezultātā jūs paši zināt, rezultātā ir čiks Lietuvai un čiks Latvijai. Tāds pats čiks būs, ja mēs šo līgumu neslēgsim, jo vienkārši nebūs iespēju iegūt naftu ne vieniem, ne otriem. Neviena nopietna firma, ko pierāda "Amoco", lai nu kā būtu, lai kā viņi mūs varbūt mēģināja mānīt, bet īstenībā tā ir ļoti nopietna firma, nenāks šeit iekšā ne no Lietuvas puses, ne no Latvijas, ja nebūs panākta šī jūras vienošanās.

Tātad mums nav nekāda pamata satraukties. Vienīgā reālā iespēja virzīties uz priekšu ir noslēgt līgumu, novilkt šo te līniju, un tad, varētu teikt, ir divi posmi. Vispirms jāvienojas ar lietuviešiem, kā mēs strādājam, un tad ir jāpiedāvā jau kādai firmai, kura būs gatava nākt iekšā, kas slēgs atkal kopējo līgumu, un tad šis līgums sāks darboties, un es ceru, ka naftas pietiks vieniem un naftas pietiks otriem. Jo tas ir īstenībā tas pats nopietnākais punkts, man liekas, par ko arī tiek diskutēts. Tās ir zivis, ko es jau teicu, un šeit es domāju, ka zvejniekiem lielā mērā daudz kur ir taisnība. Un, ja viņi tā uzskata un viņi tā saka, mums ir vienkārši viņiem jātic, jo viņi to lietu zina labāk, kaut gan man tur vienmēr rodas jautājumi atkal par to dokumentāciju, jo visas gadagrāmatas, zvejnieku izdotās gadagrāmatas, liecina, ka tomēr tās zivis it kā tajās grāmatās dzīvo citur, un paši zvejnieki tās ir izdevuši. Bet es vēlreiz saku, es viņiem ticu šobrīd tāpat kā es ticu Lauksaimniecības ministrijas spējai noslēgt šo līgumu. Vismaz Ārlietu ministrija, cik tas ir mūsu kompetencē, darīs visu, lai palīdzētu.

Manā uztverē shēma, kā iet uz priekšu jeb kā virzīties uz priekšu, ir ļoti vienkārša. Šodien mums vajadzētu ratificēt līgumu nobalsot par šo likumu pirmajā lasījumā, tas ir, sākt ratifikācijas procesu. Tad mums vajadzētu paskatīties, kā process notiek Lietuvā, steigties mums nevajag ar otro lasījumu uzreiz, bet mēs varam paskatīties, kā tas process notiek Lietuvā, jo līgums tiešām stāsies spēkā tikai tad, kad abas puses to ratificēs — gan Latvijas puse, gan Lietuvas puse, un tad, man liekas, pēc tam vajadzētu ratificēt to otrajā lasījumā.

Un es tiešām nezinu, varbūt Dreimanes kundze padalīsies pieredzē, bet es esmu vienkārši vakar atbraucis no Zviedrijas un palasīju informāciju par tām sarunām, kas ir bijušas ar lietuviešiem. Un, ja arī lietuvieši nav apmierināti, kā es saprotu, tad tiešām šis līgums ir noslēgts pareizs un labs, jo abas puses uzskata, ka viņas ir piešmauktas. Abas puses uzskata, ka viņas ir kaut ko zaudējušas. Kaut gan es vēlreiz saku, ka īstenībā zaudēt neko nevar, jo iepriekš šī robežlīguma nebija.

Un tagad pats pēdējais, bet manā uztverē varbūt pats svarīgākais. Jo runa šeit nav tikai par zivīm un tikai par naftu, kas neapšaubāmi ir svarīgi. Un neviens nekad neteiks, ka šie jautājumi nav svarīgi. Runa ir par mūsu politisko gribu veidot attiecības ar Lietuvu, par mūsu politisko gribu veidot attiecības ar Eiropas valstīm un NATO valstīm. To, starp citu, ir uzsvērusi arī Latvijas prezidente. Es viņai pilnībā šajā jautājumā piekrītu. Un šajā gadījumā mēs varam tiešām nodemonstrēt, kādi tad mēs esam, un, demonstrējot to, es jūs aicinātu, cienījamie deputāti, tikai uz vienu. Mēs varam šeit plēsties un ķīvēties par visiem jautājumiem. Par svarīgiem un mazāk svarīgiem un pat par ļoti svarīgiem — tādi, kādi ir, piemēram, pensijas, tādi, kādi ir, piemēram, bērnu tiesību aizsardzība, un ne tikai tiesību aizsardzība, bet īstenībā tie ir mūsu iekšējie jautājumi. Ziniet, es nupat biju Somijā un Zviedrijā. Un es tikos… es runāju ar ļoti daudzu avīžu pārstāvjiem. Man bija intervijas ar lielāko avīžu pārstāvjiem. Man tika vaicāts visās šajās intervijās, protams, par Eiropas Savienību un NATO, par attiecībām ar Baltijas valstīm, par mūsu jūras robežu ar Lietuvu, kā mums izdevās savā laikā kārtot jūras robežu ar Igauniju. Es atvainojos, neviens man nepavaicāja nevienu teikumu, paldies Dievam, nepavaicāja nevienu teikumu par tiem skandāliem, ne tikai skandāliem, bet varbūt arī reālām problēmām, ar ko mēs šeit nodarbojamies iekšēji. Jo reāli Latvija pirmām kārtām, savu tēlu veido tā, kā mēs veidojam savas attiecības ar citām valstīm.

Tāpēc es aicinātu visus nemainīt savu viedokli atkarībā no tā, vai jūs esat pozīcijā vai opozīcijā. Es aicinātu visus domāt šajā gadījumā par Latviju un pirmām kārtām, domājot par Latviju, domāt par Latviju un Lietuvu, par mūsu kaimiņattiecībām, balsot par šo te līgumu pirmajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Imants Burvis, LSDSP frakcijas deputāts.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi, nevajag jaukt, referenduma jautājums būs vēlāk. Man gribētos pateikt lielu paldies Sinkas kungam par ļoti godīgu Ārlietu komisijas attieksmi. Bērziņa kungam man jāizsaka tikai vienīgi nožēla par to, ka, pārejot no parlamentārā darba uz izpilddarbu, viņš sācis jaukt politisko atbildību ar politizētu muldēšanu.

Es atgādināšu varbūt to, ka "Latvijas ceļa" ārlietu ministram bija piedāvāti pietiekoši ilgi pirms sarunu pabeigšanas vairāki eksperti, kuri jau iepriekšējo sarunu raundos bija pierādījuši Lietuvas ekspertiem viņu pozīcijas nepamatotību, viņu kļūdas, un mēs pierādījām to, ka Latvija var piekāpties tikai un vienīgi Maišagala vienošanās līnijai. Un tas bija pateikts "Latvijas ceļam", "Latvijas ceļa" pārstāvim valdībā — ārlietu ministram. Šobrīd mēs izskatām līgumprojektu starp Lietuvu un Latviju par ekonomiskās zonas robežām, kuru ir sagatavojusi Lietuvas Republikas Ārlietu ministrijas Rīgas filiāle. Kāpēc tieši Lietuvas Republikas Ārlietu ministrijas filiāle? Tāpēc, ka, ja tā būtu Latvijas Ārlietu ministrija, pat nebūdami profesionāļi, viņi būtu varējuši atrast argumentus, kas aizstāv Latvijas valsts un tautas intereses. Nevis politiskus ieganstus, lai viennozīmīgi piekāptos Lietuvas interesēm. Un vienīgais ir žēl, ka šis kantoris strādā, izmantojot Latvijas nodokļu maksātāju naudu. Un acīmredzot tas būs jāatceras tad, kad mēs veidosim valsts budžetu nākamajam gadam.

Gribu pievērst uzmanību tādam apstāklim, ka šo līgumu šodien aizstāv tikai un vienīgi Ārlietu ministrijas ierēdņi un tagad arī politiskais ierēdnis. Bet krasi pret ir absolūti visi eksperti, kuri ir gadiem nodarbojušies ar šī jautājuma izpēti. Jo no politiķu viedokļa runāt — nu, ja ministru uzskata par politiķi, par kopēju kompromisu, kur Latvija atkāpjas par kaut kādiem nieka 375 km2 un Lietuva par 470 km2, tā ir elementāra melošana, kuru mums demonstrē Ārlietu ministrija. Lietuvas variantā tiek mērīts no vietas, kas ir Krievijas teritorijā. To kā nopietnu argumentu var uzskatīt tikai kā izsmieklu par Latvijas diplomātu prāta spējām. Latvija šodien faktiski ir atkāpusies no Maišegala vienošanās līnijas, kura jau pati par sevi bija kompromiss — kompromiss mūsu valstu draudzības vārdā ar vistīrāko piekāpšanos no Latvijas puses. Atgādināšu no vēstures, ka 1921. gada 23. martā Latvija Lietuvai atdeva 200 km2 teritorijas ar Palangu un Šveitojas ostu. Un tikai aiz tīras draudzības, jo apsolīto Mažeiķu zonu ar transporta mezglu Latvija, man liekas, līdz šai dienai nav saņēmusi. Nu bet tas ir tā — Latvijas diplomātu gudrības raksturojumam.

Vai ir vērts šodien atkārtot vēsturi? Šobrīd, pat šobrīd, kamēr nav parakstīts, kamēr nav ratificēts šis līgums, pamatojoties uz konvencijām, kur Latvija pievienojusies, taisās pievienoties un tā tālāk, tāda ir arī Ženēvas konvencija par kontinentālo šelfu, tāda ir arī 1982. gada konvencija par jūras tiesībām, uz kurām atsaucas Ārlietu ministrija. Nocitēšu — kontinentālā šelfa robežas starp blakus esošām valstīm noteiktas ar līgumu, izņemot gadījumus, kad cita robeža ir īpašu apstākļu pamatota.

Robežu noteic, piemērojot vienāda attāluma principu no tuvākajām bāzu līnijām. Un šī bāzes līniju robeža nosaka virzienu, kurš pagriežas uz dienvidiem vismaz par 10 — 12 grādiem no Maišegala vienošanās līnijas. Es uzņemos atbildību pateikt, ka tas atbilst starptautiskajām tiesībām. Tātad tas vien jau pierāda, ka Maišegala vienošanās bija kompromiss, vienpusējs kompromiss un piekāpšanās no Latvijas puses.

Šodienas variantu varbūt ir gatavojuši ļoti labi ierēdņi, paklausīgi ierēdņi, bet viņus atbalsta slikti politiķi un absolūti ne Latvijas patrioti. Bez tam, ja mēs šobrīd neratificēsim šo līguma projektu, spēkā tomēr joprojām paliek 1992.gada 10.janvāra protokols starp Lietuvu, Latviju, Igauniju un Krieviju, kurā bija noteiktas šo ekonomisko zonu pagaidu robežas, kuras Lietuva līdz šim brīdim ir atzinusi un ievērojusi. Atgādināšu, ka Maišegala vienošanos Lietuvas parlaments neakceptēja, un Lietuvas starptautiskajam prestižam tas nav kaitējis. Latvijas un Lietuvas attiecības nav sabojājušās, tātad Latvijai, godīgi sakot, arī nebūtu jādara muļķības.

Un pēdējais. Latvijas Ārlietu ministrijai, tāpat kā to dara citu valstu Ārlietu ministrijas, arī Lietuvas, starp citu, būtu jāņem vērā ekonomiskie faktori, jo parasti tie tiek ņemti vērā, nosakot robežas, ja kāda no līgumslēdzējām pusēm ilgstoši ir darbojusies attiecīgajā zonā un šīs darbības pārtraukšana radīs nopietnus sarežģījumus tautsaimniecībā. Atgādināšu, ka Latvijas zvejnieki šajā zonā ir strādājuši vairākus gadsimtus, Ārlietu ministrijai mūžības priekšā tas, protams, tāds nieks vien ir. Bet varbūt ir vērts tomēr šo nieku ņemt vērā kaut vai tāpēc, ka speciālistu aprēķini ir vismaz uz 4 miljoniem gadā. Bez tam atgādināšu varbūt vēl to, ko daudzi nezina, bet daži varbūt ir aizmirsuši. Uz 2000. gadu nozvejas kvotas Latvijā jau ir samazinātas uz 15%. Un, ja mēs atdodam šīs zvejas ostas, šīs zvejas vietas...

Man ļoti patīkami klausīties atsauci, ko Indulis Bērziņa kungs teica jautājumā par 4.pantu šajā līguma projektā. Es atgādināšu, ka Šķēles pirmās valdīšanas laikā bija noslēgts līgums par robežu starp Igauniju un Latviju ar noteikumu, ka pēc tam būs ekonomiska vienošanās, kur zvejos Latvijas zvejnieki. Šobrīd šis līguma projekts vēl nav pat projektā. Visa šī doma ir miskastē. Tāpat kā būs arī tagad. Un tāds piedāvājums — varbūt, lai Ārlietu ministrijai un Ministru kabinetam nebūtu jāmokās, ir vispār jālikvidē Latvijas zvejniecības nozare, kā jau tas ir izdarīts ar citām nozarēm. Jebkurā gadījumā es piedāvāju Ministru kabinetam, gatavojot nākamā gada budžetu, Ārlietu ministrijas budžetu samazināt par tādu summu, kādu var zaudēt Latvijas zvejniecība, ja tiktu īstenots šis līgums, nododot šo naudu Zemkopības ministrijas rīcībā zivsaimniecības attīstībai.

Tas, ko piedāvāja šodien, — pieņemsim lēmumu un pēc tam lemsim, varētu būt no seksa skandāla, kas šodien Latvijā skanēja tā: papriekšu mēs izģērbsimies un pēc tam atļausimies, vai nu mūs izvaros, vai mēs atdosimies paši. Bet šāds līguma projekts ir viennozīmīgi jānoraida, kaut vai ievērojot Latvijas ekonomiskās intereses. Godīgi sakot, kaut vai arī aiz cieņas pret Lietuvas Republiku un pret savu valsti. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Leons Bojārs, LSDSP frakcijas deputāts.

L.Bojārs

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Par cik Ārlietu ministrija četrās sēdēs, kur viņa piedalījās, kur viņi pārstāvēja, viņiem kartes nebija, ko parādīt, nebija kartes arī Ministru kabineta sēdē. Es jums atnesu jūras karti, kur ir redzama iekrāsota zila teritorija, kuru mēs zaudējām.

Cienījamie kolēģi! Godājamie Latvijas iedzīvotāji! Tikko atzīmējām Latvijas pirmā prezidenta Jāņa Čakstes 140.gadadienas jubileju. Noliecam galvas šī dižā cilvēka mūžīgajai piemiņai. Čakste bija valstsvīrs, kurš jautājumus formulēja precīzi. Pildīsim viņa vēsturisko novēlējumu: "Darbinieki, sargiet savu valsti, kopiet to, jo ziniet, ja nebūs Latvijas, nebūs arī jūsu!" Šis korektais izteiciens ir jāzina mūsu darbiniekiem un ir jāpilda tik tiešām! Bet kas notiek šinī gadījumā! Šinī gadījumā notiek tas, ka Latvija kārtējo reizi zaudē to, ko viņai nevajadzētu zaudēt. Tā zaudē tautsaimniecībā, tā zaudē zvejniecībā un zaudē savā ekonomikā. Mēs vēl līdz šim brīdim nevaram saprast, kas ir noticis. Latvijas apgūtās teritorijas, tās tik tiešām bija apgūtās teritorijas, jo bija mūsu ģeoloģiskie izmeklējumi, kuros tika miljoniem dolāru izmantoti, bija apgūta zvejniecība, tās tiek atdotas! Lietuvas valdība šajā teritorijā neko nedarīja, bet savā teritorijā, kura ir uz dienvidiem no sarkanās līnijas, viņi mūs neielaida veikt ģeoloģiskos pētījumus.

Kas ir noticis 1999.gada 9.jūnijā Palangā? Mēs pateicām visā Latvijā un Eiropā, ka mēs esam panākuši diplomātisku uzvaru, valsts uzvaru. Patiesībā uzvarēja Lietuva, jo tā ieguva teritoriju, kuru tā nebija apguvusi. Un tikai tāpēc, ka mūsu diplomātiskie darbinieki vairāk orientējās uz speciālistiem, kas dzīvo Dānijā vai Lielbritānijā, bet diemžēl nepieaicināja mūsu speciālistus. Mūsu jūras ģeologi un ekonomisti strādāja šajā rajonā un ļoti labi zināja, kas tur atrodas. Un otrs. Latvija ielika tur savus līdzekļus.

Kādi tad bija argumenti Ārlietu ministrijas pārstāvjiem četrās sēdēs, kurās piedalījās arī speciālisti? Tas ir, ka mums ir pārāk daudz ūdens teritorijas, ka lietuviešiem ir jāiziet uz Zviedrijas ekonomisko zonu, un tas, ka tam tā ir jābūt. Kāpēc nebija pieaicināti mūsu speciālisti? Tas ir vispār jocīgs jautājums, jo daži no viņiem pateica: "Jā, no sākuma mūs vienu vai divas reizes pieaicināja, pēc tam mūs aizmirsa." Kāpēc tas tā notika? Starptautiskajos līgumos, kurus noslēdz, turklāt, ja vēl mēs zaudējam tādu teritoriju, ir jābūt ekspertīzei, kurā piedalās mūsu speciālisti. Mums ir pietiekoši ar akadēmisko, ar augstāko izglītību cilvēki, kuri ļoti labi pārzina šos jautājumus, un ārzemnieki mums nav tur vajadzīgi.

Tagad mans kolēģis runāja par starptautiskajiem aspektiem, kas attiecas uz ANO konvenciju, uz Ženēvas konvenciju. Bet, kad bija pieaicināti speciālisti Jānis Freimanis, ģeoloģijas doktors Astrīds Freimanis, profesors Juris Bojārs, diemžēl iebildumu Ārlietu ministrijas darbiniekiem nebija, tāpēc, ka viņu argumentētie norādījumi bija tādi, ka Ārlietu ministrijas darbinieki uzzināja to, ko viņi bija vai nu aizmirsuši, vai nezināja.

Kas attiecas uz robežām, robežas bija arī Padomju savienības laikā, lai arī tās nebija iezīmētas, bet tās eksistēja, to darbība notika noteiktos sektoros, un katrai republikai savā sektorā.

Un vēl. Mēs aizmirsām Helsinku 1975.gada nobeiguma aktu. Tur Baltijas jūra bija sadalīta. Tas sadalījums paliek nedalāms. Bija atzītas robežas.

Tagad vēl viena lieta. Kas attiecas uz "Amoco", par ko te runāja. Latvija taču saņēma par ģeoloģiskajiem pētījumiem 250 000 dolāru. Kāpēc tad "Amoco" nemaksā Lietuvai? Tāpēc, ka Lietuvai nebija neviena dokumenta, kas norāda, kādi pētījumi tad tika veikti.

Nākamais jautājums. Kas deva tiesības Emša kungam izkārt publiskai apskatei slepenu karti ar koordinātēm, kuras norāda naftas ieguves rajonus?

Un trešais. Vai Meierovica kungs, uzdāvinot lietuviešiem tādu pašu slepenu karti, domāja, ko viņš dara? Un kā labā viņš strādā?

Un kas attiecas uz Lietuvu. Es domāju, ka 1921.gadā uzdāvinātā platība viņiem arī tagad ļoti labi noder. Tā ir izeja uz jūru. Un otrkārt, viņi iegūst 10% naftas, ko viņi pārstrādā savā Mažeiķu rūpnīcā. Tas ir viens.

Otrs. Viņi izrīkojas ļoti interesanti. Ignalinas atomelektrostacija atrodas uz mūsu robežas, Akmenes cementa rūpnīca arī ir pie mūsu robežas, Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīca pie mūsu robežas, un tagad Būtiņģe arī pie mūsu robežas. Un ja, notiek avārija, diemžēl Lietuvas teritorija necieš. Cietīsim mēs. Un ja kādam ir kāda tāda prieka vēsts, ka ir noticis vēsturisks fakts, tad tas nav vēsturisks fakts, tā ir mūsu atkāpšanās.

Un kas attiecas uz robežu noteikšanu. Pēc konvencijas robežas izriet, tas ir turpinājums taisnām sauszemes robežām. Tā ir topogrāfiskā karte, un jūs redzat Lietuvas — Latvijas robežu. Izeja uz jūru. Un drusciņ lielākā mērogā. Un tagad jau pats interesantākais. Jūs paskatieties, mēs esam zaudējuši. Un tagad par tiem starptautiskajiem līgumiem. Es jums parādu nelielu karti, kā notiek Zimeļjūrā. Jā, tur arī ir gāze un nafta. Un jūs paskatieties, kāda lauzta līnija ir. Un pa kuru katru šo lauzumu bija gadiem ilgas pārrunas. Tagad, cienījamie kolēģi, atbalstīt šo līgumu nevar. Tas ir nodevīgs, un Latvijas valstij tas nav pieņemams. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Pirms turpinām debates, mums ir jāizskata divi 10 deputātu iesniegti ierosinājumi. Pirmkārt, desmit deputāti ierosina saīsināt uzstāšanās laiku debatēs līdz 5 minūtēm, uzstājoties pirmo reizi, un vienai minūtei otro reizi, izskatot pašlaik izskatāmo likumprojektu. Viens var runāt par, viens — pret. Runāt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šo ierosinājumu. Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 19, atturas — 9. Ierosinājums atbalstīts.

Desmit deputāti ierosina turpināt šīsdienas Saeimas sēdi līdz visu darba kārtībā iekļauto lietu izskatīšanai bez pārtraukuma. Vai ir iebildumi? Ir iebildumi. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par ierosinājumu — turpināt sēdi līdz visu lietu izskatīšanai bez pārtraukuma. Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — 14, atturas — 4. Ierosinājums tiek atbalstīts. Nākamajam vārds debatēs deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātie deputāti! Ir izsisti korķi, es sapratu. Augsti godātie deputāti! Vienīgais uzskates līdzeklis, ko es varētu paņemt līdzi, ir deputātu Ābiķi kā ģeogrāfu, bet diemžēl viņš nepiekrita nākt.

Es gribētu runāt, ka pirmkārt jau Tautsaimniecības komisija kā otrā komisija, izskatot šo likumprojektu, pieņēma noraidošu lēmumu, balsīm daloties uz pusēm. Un tas man ir jāpasaka. Nav svarīgi, kādi iemesli mudināja komisiju pieņemt šo noraidošo lēmumu. Vai tā bija deputātu klātneesamība attiecīgajā sēdē vai citi. Bet tāds nu lēmums reiz ir. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija noklausījās ļoti daudz lietpratēju par šo tēmu. Turklāt lietpratēji bija tikpat kaismīgi kā Bojāra kungs, kas arī uzstājās šīs komisijas sēdē un aizstāvēja vienu no viedokļiem. Un tikpat, varbūt drusciņ mazāk, kaismīgi lietpratēji bija otras puses pārstāvji, kas norādīja, ka tajā jūras teritorijas daļā, kas šobrīd saskaņā ar šo līgumu tiek nodota Lietuvas puses rīcībā, nav mencu. Viedokļi bija dažādi, un man jāziņo par abiem viedokļiem. Man jāteic, ka es pats atbalstu šī līguma slēgšanu. Tātad komisijas locekļi vēroja gan zivju nozvejas vietu kartes, un vēroja arī iespējamo naftas lauku kartes, mums vēl joprojām jārunā par iespējamo naftas lauku kartēm, jo neviens īsti nav pateicis, vai tā nafta tur ir, bet ir lielas iespējas, ka tā nafta tiešām tiks atrasta.

Komisija noklausījās arī starptautisko tiesību speciālistus, un šeit jau nu gan domas nedalījās. Starptautisko tiesību speciālisti teica, ka pēc iespējas, protams, ja nav vēsturiskās jūras robežas, tad arī Lietuvas pusei ir jādod piekļūšana pie starptautiskajiem ūdeņiem. Tātad kāds koridors. Ādamsona kungs, protams, ir vēl lielāks eksperts, un arī viņam ir tiesības uz viedokli. Viņš māj ar galvu, ka tā nav. Es pats nezinu daudz neko no mencām. Un tāpēc man atliek paļauties tikai uz ekspertiem. Lielos vilcienos komisija nāca pie secinājuma, nevis komisija, bet deputāti, ar kuriem es runāju, teica, ka šo attiecīgo starptautisko līgumu varētu atbalstīt pirmajā lasījumā un otro lasījumu pieņemt tikai pēc tam, kad būs noslēgti attiecīgie saimnieciskie līgumi. Tas bija tas iespējamais kompromiss, ko deputāti pieminēja. Un man jāteic, es arī atbalstu šī likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā, es arī atbalstu otro lasījumu izskatīt tikai pēc attiecīgu saimniecisko līgumu slēgšanas. Vēl jo vairāk, saimnieciskajiem līgumiem var būt par pamatu tikai un vienīgi Saeimas pirmajā lasījumā atbalstītā līguma ratifikācija. Jo citu iespēju jau nav. Ja mēs to neizdarīsim, mēs sāksim visu no gala. Es nezinu, varbūt jaunu sarunu rezultātā mēs vinnētu naftu, diez vai, jo nafta ir apakšā kā savienoto trauku princips, tātad jāvienojas par to, kā ir 4.pantā ieguve. Varbūt mēs vinnēsim kādu tonnu mencu, varbūt arī zaudēsim kādu tonnu mencu. Bet mums nebūs pamata nekādām sarunām. Mums nebūs pamata nekādai šo resursu dalītai vai kopīgai izmantošanai nākotnē. Tā kā es aicinu, augsti godātie deputāti, atbalstīt valdību, atbalstīt Ārlietu ministriju un šodien vienoties par likumprojekta par ratifikāciju pieņemšanu pirmajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Jānis Ādamsons — LSDSP frakcijas deputāts.

J.Ādamsons

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Atšķirībā no Leiškalna kunga es nerunāšu par vilcieniem, bet acīmredzot vairāk pat tvaikoņiem. Cienījamie kolēģi! Tā nu ir sanācis, ka starptautiskās jūras tiesības visu manu dzīvi man ir bijis kā pamatdarbs, un man ir bijusi iespēja arī aizstāvēties starptautiskajās jūras tiesībās. Un es gribēju piezīmēt sekojošo, ņemot vērā laika trūkumu. Pirmkārt, jāatzīmē visu cieņu Indulim Bērziņam kā ārlietu ministram, bet padomdevēji un eksperti ir nekur nederīgi. Tāpēc, ja mēs runājam par vēsturiskajām attiecībām starp Latviju un Lietuvu, tad jāsāk ar to, ka Latvija jau savā laikā parādīja labas gribas žestu tad, kad Lietuvai nebija izejas uz Baltijas jūru, uzdāvināja visu Palangu ar Kuršu kāpu. Jāsāk no šīs vēstures.

Nākošā neprecizitāte. 1927.gadā tika noslēgts līgums ar Lietuvu ne tikai par sauszemes robežu, bet arī par jūras robežu. Tāpēc, ka tā laika prakse bija trīs jūras jūdzes — visa robeža. Tikai pēckara laikā, septiņdesmitajos gados, parādījās jēdziens 12 jūras jūdzes. Un automātiski, ja mēs skatāmies uz vairākām konvencijām, un šo līgumu pamatā jābūt 1982.gada konvencijai, 1956. un 1957.gada konvencijām par teritoriālo jūras robežu un kontinentālo šelfu, tikai 1982.gadā tika pieņemta konvencija par ekonomisko zonu. Un šeit ir tā problēma, ka šajās konvencijās ir noteikti četri pamatprincipi, kādā veidā tiek noteikta jūras robeža un ekonomiskā zona, un kontinentālā šelfa robeža. Paldies Dievam, mūsu gadījumā saskan gan kontinentālā šelfa, gan ekonomiskās zonas robeža. Bieži vien kolēģi to jauc. Tas nav viens un tas pats. Tāpat kā nav viens un tas pats teritoriālā jūras robeža un ekonomiskās zonas robeža.

Tad saskaņā ar 1982.gada konvenciju teritoriālās jūras robežas noteikšanai ir četri varianti. Vai nu ir sauszemes robežas tālāks turpinājums, vai tā ir viduslīnija, vai arī var tikt noteikta jūras robeža pēc citādiem principiem. Abos gadījumos šie principi, noslēdzot šo līgumu, absolūti nav ievēroti, nav ievērots tīri vēsturiskais princips, kur bija jābūt turpinājumam, jūras robeža ir sauszemes robežas turpinājums, tas ir pamatā. Un nav ievērots arī nākošais, it kā kompromisa, variants, ka teritoriālā jūras robeža nav viduslīnija. Man bija tas gods piedalīties kā eksperta grupas vadītājam pārrunās par jūras robežas līguma noslēgšanu, sākot no 1992.gada. Un ko tad es redzu šajā te gala līgumā? Diemžēl es redzu absolūti to pašu bildi, ko es redzēju 1992.un 1993.gadā, tad, kad lietuviešiem vispār nebija argumentu, kāpēc jāpaceļ šī robeža uz augšu Latvijai par sliktu. Viņa kā atskaites punktu viduslīnijas noteikšanai izmantoja nebijušu precedentu vispār pasaules praksē un no starptautisko jūras tiesību viedokļa vispār absurdu tāpēc, ka par atskaites punktiem lietuvieši sāka ņemt un noteikt vienādo attālumu starp krastiem — Kaļiņingradas apgabalu, kurš ir Krievijas Federācijas teritorija. Absurda kalngals, kuru vispār pat nebūtu vērts komentēt, runājot par ekonomiskā un kontinentālā šelfa robežas noteikšanu. Kā es jau teicu, šeit arī darbojas četri principi. Pirmais — vēsturiskais, otrais — tā ir viduslīnija, ko ir pieņēmušas un akceptējušas visas pasaules valstis, trešais ir tā saucamais okupācijas princips jeb, citiem vārdiem sakot, par labu tai valstij, kura ir sākusi agrāku kontinentālā šelfa izpēti. Un, paldies Dievam, latviešu zinātnieki bija tik tālredzīgi, ka pētīja kontinentālo šelfu, ka nesaņēma finansējumu no Maskavas, bet finansējums nāca no Rīgas. Un tieši tāpēc mums ir visas ekskluzīvās tiesības uz šo viduslīniju un ne tādu jocīgu robežas noslēgšanu, kā mums ir piedāvāts tagad.

Tad man ir nākamais jautājums arī ārlietu ministram. Cienītais ārlietu ministr, lūdzu, pasakiet, kāda mūsu valstī ir ārpolitika un kāda ārpolitika tiek vērsta uz mūsu kaimiņu zemēm? Vai mūsu ārpolitika atšķiras no Igaunijas, Lietuvas, Krievijas, Zviedrijas ārpolitikas? Kāpēc es to pieminu?

Sēdes vadītājs.

Piecas minūtes ir pagājušas.

J.Ādamsons

. Ja varētu vienu minūti, man pilnīgi pietiktu. (No zāles deputāts M.Lujāns: "Balsot!")

Sēdes vadītājs.

Deputāts Lujans ierosina balsot par to, lai piešķirtu vēl papildu vienu minūti debatēm Ādamsona kungam. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par priekšlikumu — pagarināt debašu laiku deputātam Ādamsonam par vienu minūti. Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — 1, atturas — 8. Priekšlikums tiek atbalstīts.

J.Ādamsons

. Paldies, kolēģi! Un šeit jums diemžēl atelpa ir diezgan tālu, bet, ja kas vēlas, var iepazīties. Šeit ir parādītas visas jūras un ekonomisko zonu robežas Baltijas jūrā. Ar Zviedriju, kur Zviedrija ar PSRS visu laiku strīdējās, kā tad iet šī ekonomiskās zonas robeža, ir akceptēta viduslīnija.

Krievija ar Lietuvu ir akceptējusi viduslīniju. Krievija ar Poliju ir akceptējusi viduslīniju. Mēs ar Igauniju esam akceptējuši viduslīniju. Lūdzu man pamatojiet, kāpēc mēs ar Lietuvu piekāpjamies tajā vietā, kur vispār nav neviena argumenta. Vienīgais arguments — mistiskās labās attiecības, bet, es atvainojos, runāšu pietiekoši tēlaini, tās labās attiecības apmēram nozīmē tā, ka Gundaram Bērziņam es piedāvāju būt labās normālās attiecībās, bet tāpēc dāviniet man savu privāto māju. Apmēram tādas attiecības mums tagad izvēršas arī ar Lietuvu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Juris Dobelis, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Tā pamatdoma jau ir skaidra, lietuvieši ir vienīgie mūsu brāļi, ar viņiem jāprot ne tikai sadzīvot, bet arī sadarboties. Taču vienlaikus jāprot arī aizstāvēt savas valsts intereses. Protams, domājot par lietuviešiem, vienmēr nāk prātā tas labais, kas mūs vieno, latviešu un lietuviešu sekmīgā darbība, cīnoties pret dažādiem uzmācīgiem iebrucējiem. Piemēram, 1236.gadā Saules kaujā lietuviešu un zemgaļu, zobeni un ozolkoka vāles okupantu pakaušus šķaidīja tik sekmīgi, ka pilnīgi iznīcināja zobenbrāļu ordeni, kura rindās pie Saules, starp citu, cīnījās arī 200 Pleskavas krievu, no kuriem, spriežot pēc pašu krievu pirmās Novgorodas hronikas trešā sējuma 50.lappusē stāstītā, mājup atgriezās tikai viena desmitā daļa. Tā kā, deputāt Golubov, vēsturi un okupācijas faktus der zināt vienmēr. Latvieši un lietuvieši ir sadarbojušies arī citos gadsimtos, tad, kad bija jācīnās pret kopējo ienaidnieku.

Tik tālu viss bija brīnišķīgi. Taču tagad, kad nav šo draudošo apstākļu, kad mums vajadzētu, ikdienas problēmas risinot, tikpat sekmīgi sadarboties, mūsu ierēdņiem zūd īsta stāvokļa izpratne, īsta vēlēšanās tiešām aizstāvēt Latvijas valsts intereses. Un diemžēl, vērtējot visu lasīto un dzirdēto, tā ir arī noticis, izstrādājot apskatāmo likumprojektu, kurā tiešām izpaužas nepārdomāta attieksme pret pārāk nopietno Latvijas — Lietuvas robežas noteikšanu. Pilnīgi nenoteiktais saimniecisko attiecību kopums, kuru šobrīd nenosaka neviena nopietna vienošanās starp Latviju un Lietuvu, liek rūpīgi pārdomāt līguma atbalstīšanas nepieciešamību, šobrīd atliekot šī jautājuma izskatīšanu vismaz līdz brīdim, kad būs praktiska vienošanās par saimniecisko jautājumu risināšanu šajās līgumā minētajās teritorijās. Un to varētu atrisināt, izstrādājot vairāku dokumentu kopu, kuru būtu jāpieņem vienlaicīgi ar piedāvāto likumprojektu. Un tāpēc arī mūsu apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK piedāvā pēc mūsu šodienas debatēm atlikt likumprojekta "Par Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas līgumu par teritoriālās jūras, ekskluzīvās ekonomiskās zonas un kontinentālā šelfa robežas noteikšanu Baltijas jūrā" pieņemšanu pirmajā lasījumā un nodot to atpakaļ Ārlietu komisijai līdz Latvijas un Lietuvas ekonomiskās sadarbības līguma noslēgšanai par to derīgo izrakteņu ieguvi un izmantošanu, kuri atrodas abpus teritoriālās jūras un kontinentālā šelfa robežas. Nekas ļauns nenotiks, mēs būsim parādījuši savu labo gribu, mēs esam gatavi vienoties arī par citām normām, taču atrauti no visa pārējā pieņemt vienkārši šo un ratificēt nav iespējams. Jā, šeit ir priekšlikumi pieņemt pirmajā lasījumā, un tad jau nu mēs strādāsim līdz otrajam lasījumam, tas ir pārāk nepārdomāti. Sekmīgāk būtu uzreiz visu kā vienu dokumentu kopu izskatīt un pieņemt. Aicinu mūs atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Vaira Paegle — Tautas partijas frakcijas deputāte.

V.Paegle

(TP). Godātais Saeimas Prezidij un godātie kolēģi deputāti! Likumprojekts par tā saucamo Latvijas un Lietuvas robežlīgumu ir izsaucis asas diskusijas gan dažādu nozaru speciālistu vidū, gan politiķu aprindās, gan radījis plašu rezonansi sabiedrībā. Līdz ar to, pirms pilnībā nav apsvērti visi argumenti par un pret, mēs nevaram paust stingru, viennozīmīgu vērtējumu šajā jautājumā. Līgums nav izdevīgs mūsu valstij un pašreizējā redakcijā nav pieņemams arī Tautas partijai, to ratificējot, mēs zaudējam zivju nozvejas vietas aptuveni 500 kvadrātkilometru platībā. Tāpat līgumā skaidri nav atrunāta iespējamā naftas ieguve, izmantošana šajā teritorijā Baltijas jūrā. Pēc speciālistu atzinuma līguma tekstā atrodamas vairākas juridiskas nepilnības, kuras, iespējams, radījusi paviršība un profesionalitātes trūkums tā tapšanas procesā.

Taču mēs apzināmies, ka līguma ratifikācijas atlikšana un novilcināšana izraisīs negatīvas politiskās sekas un kaitēs Latvijas tēlam pasaulē. Ir nepieļaujami starptautiskā līmenī akceptēt mūsu iepriekšējās politikas nevarību un mazspēju. Tautas partija vienmēr iestājusies par atbildīgas politikas veidošanu. Mēs nedrīkstam nākt klajā ar paziņojumiem, ka tie kļūdainie un nepārdomātie lēmumi, kurus pieņēmušas iepriekšējās valdības, uz mums neattiecas. Pastāv tāds jēdziens kā politiskā pārmantojamība. Tautas partijas frakcija uzskata, ka valdības un premjera pienākums ir uzņemties atbildību gan par iepriekšējās valdības pieļautajām kļūdām, gan arī meklēt risinājumus, lai tās novērstu. Jautājums par robežlīgumu iegūst īpašu nozīmi šobrīd, kad nav vairs tālu Helsinku samits, kurā lems, vai Latvija tiks vai netiks uzaicināta uz sarunām par iestāšanos Eiropas Savienībā. Tas nozīmē, ka mums jāsakārto mūsu kaimiņattiecības ar Lietuvu. Ņemot vērā visus iepriekšminētos argumentus, Tautas partijas frakcija pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu par Latvijas un Lietuvas robežlīgumu. Vienlaikus mēs izvirzām konkrētus nosacījumus, kuri jārealizē līdz likumprojekta izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā.

Pirmkārt, jāparaksta vienošanās ar Lietuvu par zivju nozvejas iespējām. Otrkārt, jāatrisina juridiskās nepilnības līguma 4.pantā, kurš esošajā redakcijā ir pretrunā ar starptautisko tiesību normām un Latvijas Republikas Satversmi. Tautas partijas frakcijas deputāti stingri un konsekventi iestājas par šo punktu izpildi, uzskatot, ka vienošanās par ekonomiskās sadarbības principiem jāpieņem vienlaicīgi ar līgumu par jūras robežas koordinātēm. Tāpat ierosinām noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam ne īsāku par trīs mēnešiem, kā arī saskaņot ar Lietuvas Seimu — noteikt līguma ratifikāciju vienā dienā. Ir jādara viss, lai novērstu iespējamos savstarpējos konfliktus nākotnē. Tas ir gan Latvijas, gan Lietuvas valstu interesēs. Pateicos par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Pēteris Tabūns, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

P.Tabūns

(TB/LNNK). Drosmīgais un atbildīgais ārlietu ministr Bērziņa kungs un cienījamie deputāti! Lieta ir tā, ka diemžēl mēs esam pietiekami palielā peļķē šodien. Un kāpēc es to saku tā? Tāpēc, ka līgums ir noslēgts, valdības ir parakstījušas, un mētāties ar šādām lietām mums nav tiesību. Gandrīz nav tiesību. Tas ir pirmkārt. Un lai šis gadījums, es ceru, ka mēs to palabosim, kas ir noticis, noderētu par mācību valdībām, ierēdņiem, un, protams, mums, Saeimai, bet mēs vēl neesam izšķīrušies un neko savārījuši.

Otrkārt. Es uzskatu, ka komisijas, kas bija dibinātas šī līguma parakstīšanai, bija izveidotas, nu, pazemas raudzes priekš valsts mēroga. Tur bija un lietas lēma ierēdņi, bet likme ir pārāk liela, lai to uzticētu steidzīgiem pakalpīgiem ierēdņiem.

Nākamais. Ir visai paradoksāli, ka līguma parakstītāji nav ticējuši ne zinātniekiem, it īpaši pašmāju zinātniekiem, ne juristiem, starptautisko tiesību speciālistiem, it īpaši mūsējiem, bet ticējuši, kā jau es teicu, ierēdņiem, ļoti pakalpīgiem, un, es atļaušos teikt, ne visai lieliem speciālistiem.

Nākamais. Protams, var lielīties ar šo steigu, ka līgums ir parakstīts. Bet līgums, kā jau es teicu, ir parakstīts tāds, ko es uzskatu, ka tā ir iesēšanās peļķē. Redziet, ir jau paraugi par šo ātrumu, kā tas tiek izdarīts ļoti svarīgos jautājumos, valstij svarīgos. Tā tas bija ar līguma parakstīšanu ar Krieviju par armijas izvešanu, atcerēsimies šo kaunpilno 4.protokolu, ceturto daļu. Vēl šodien ir cilvēki, kas lielās ar to. Bet tas ir kauns, ka Latvijā ir palikuši 22 tūkstoši, oficiālā statistikā 22 tūkstoši atvaļināto virsnieku, bet faktiski tie ir vismaz 50 tūkstoši. 50 tūkstoši! Lūk, un man Bērziņa kungs ir mēģinājis arī šeit no tribīnes teikt, ka citādi jau krievu armija nebūtu aizvākusies, redziet, tas ir milzīgs panākums. Viņi sen būtu aizvākušies, varbūt tikai pāris mēnešus vēlāk. Tā ka nevajag atbildīgus lietas sasteigt. Tas ir par lietu, Bērziņa kungs, tur jau ir tā lieta.

Nākamais. Ņemot vērā to, ka esam patiešām iesēdušies peļķē un kaunā negribam krist, tad mans un arī manas frakcijas "Tēvzemei un Brīvība"/LNNK piedāvājums ir tāds, kādu jau izteica Dobeļa kungs, ka vajadzētu šī jautājuma izlemšanu atlikt līdz tam laikam, kad tiks parakstīts papildprotokols, vai kā savādāk to nosauksim, par ekonomiskajiem aspektiem par to, kā mēs izmantosim naftas resursus, kas ir Baltijas jūrā. Lūk, tā būtu prātīgi — nelemt par to, ka tiek piedāvāts šo līgumu, tā sakot, anulēt, bet atlikt, līdz tiek panākta vienošanās ar Lietuvas pusi par visām šīm lietām, kas interesē mūs, Latvijas valsti. Un runa te ir par ļoti nopietnām summām.

Sēdes vadītājs.

Piecas minūtes ir pagājušas.

P.Tabūns

. Summas lēš astoņi miljardi latu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Indulis Bērziņš, Latvijas Republikas ārlietu ministrs.

I.Bērziņš

(Latvijas Republikas ārlietu ministrs). Cienījamie kolēģi! Es varu iet runāt pēc katra no jums un atbildēt. Bet es pārāk cienu parlamenta darba laiku un katru no jums. Jo mums katram ir tiesības paust savu viedokli. Es gribu atgādināt. Cienījamie un tiešām patiesi cienījamie kolēģi no "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK! Mēs esam kopā vienā valdībā, un šī valdība man šeit ir uzticējusi. Nepārmetiet man neko! Man ir uzticējusi aizstāvēt šo līgumu tieši tā iemesla dēļ, par ko runāja Paegles kundze, lai šī valdība varētu turpināt iepriekšējās valdības ārpolitikas kursu, lai nebūtu pārrāvuma. Un te nav runa par kaut kādām personīgām ārlietu ministra simpātijām vai antipātijām. Jā, es uzticos "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, un es uzticos kā partneriem. Un šajā brīdī es uzticos Zīlem, Makarovam, Jurdžam un Kristovskim, kuri atbalstīja valdības sēdē šo te līgumu. Bija šī valdības sēde, un bija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK pilnīgs atbalsts. Visu cieņu viņiem. Šobrīd es vienkārši turpinu iesākto darbu, ko iesāka Krištopana kunga vadībā "Latvijas ceļš" kopā ar "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK un sociāldemokrātiem.

Es, cienījamie sociāldemokrāti un "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, turpinu jūsu iesākto darbu. Vienkārši izpildu to, ko jūs gribējāt. Pārstāvu arī jūsu intereses šajā gadījumā. Lūdzu nemainīsim tik bieži viedokli. Runa ir par Latvijas starptautisko prestižu. Mēs varam mainīt savu viedokli, kas arī nav labi, mēs varam mainīt savu viedokli, ja runa ir par iekšpolitiskajiem jautājumiem, bet nemainīsim viedokli. Ticiet man, es vienkārši gribu teikt, ka visas šīs runas, tāpat kā mēs Ārlietu ministrijā skatāmies, ko saka Lietuvā mūsu cienījamie kolēģi, un, es uzskatu, arī draugi Lietuvā analizēs. Nevajag mums speciāli maitāt attiecības ar Lietuvu. Vienkārši speciāli. Tā kā es vienkārši varu atkārtot vēlreiz: es aicinu nemainīt savu viedokli un atbalstīt šo līgumu.

Sēdes vadītājs.

Pēteris Salkazanovs, LSDSP frakcijas deputāts.

P.Salkazanovs

(LSDSP). Cienījamo Prezidij! Cienījamie deputāti! Cienījamo ārlietu ministr! Es mēģināšu mazliet precizēt attiecībā uz Bērziņa kunga teikto par līgumu par nozveju starp Lietuvu un Latviju. Tas ir pavisam cits līgums, kas šodien ir apspriešanā. Šis līgums par nozveju tika akceptēts pavasarī, man bija pilnvarojums to parakstīt, par laimi, es vēl šodien to neesmu parakstījis, un, es ceru, ka jaunais zemkopības ministrs, parakstot šo līgumu, panāks šīs ekonomiskās intereses, kas radušās kā sekas šim līgumam, kas tapa 6.jūlijā.

6.jūlijā, vienkārši statistikas informācijai, Kabinetā, kad izskatīja jautājumu, šajā brīdī es sēdē nepiedalījos, jo biju komandējumā, balsojums bija 12 — par, 2 — pret, 3 — atturējās. Tajā skaitā atturējās Krasts, un atsevišķs viedoklis bija Vaideres kundzei, kas ir arī ieprotokolēts.

Attiecībā uz šo līgumu problēmas cēlonis laikam ir jāmeklē 1994.gadā, jo tas bija pēdējais gads, kad pie šā līguma darba grupā un komisijā strādāja Zemkopības ministrija. Ir runa par nozvejas interesēm šajā Latvijas teritorijā. No 1994.gada uz priekšu tālāk Zemkopības ministrija šā līguma izstrādāšanā nepiedalījās. Jebkurā gadījumā es gribu teikt, ka es biju šajā valdībā un uzņemos atbildību par šo dokumentu, kas tika parakstīts.

Sēdes vadītājs.

Pēteris Elferts, Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs.

P.Elferts

(Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs). Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Ir izskanējuši dažādi apliecinājumi un apgalvojumi par to, ka Latvijas valsts savā vēsturē ir atdevusi zināmas teritorijas. Pētot šo jautājumu vēsturiskos aspektus, gribētu apliecināt dažus faktus.

Fakts ir tāds, ka divdesmitajos gados Latvija nevarēja vienoties ne ar Lietuvu, ne ar Igauniju robežu jautājumā. Abos gadījumos vienojāmies lūgt šķīrējtiesu. Latvija uzstādīja savus principus, nosakot etnogrāfiski nacionālās iezīmes. Lietuvas delegācija savukārt domāja, ka tas ir grūti, un gribēja noteikt robežas pēc iedzīvotāju reliģiskās piederības, vienu brīdi pieprasot Liepāju, Daugavpili un pat visu Latviju. Robežu noteikšanas laikā ārlietu ministram bija jāatbild uz pieprasījumu, kā tas bija arī šodien Saeimā. Īsi pirms šķīrējtiesneša lēmuma ziņoja augstajai sapulcei. Es citēju: "Kad savstarpēja vienošanās starp abām valdībām nebija panākama, nodeva šķīrējtiesas galīgai izspriešanai. Šķīrējtiesa vairākus mēnešus nodarbojusies ar robežu nospraušanas jautājumu un pašlaik stāv sava darba beigšanas priekšvakarā. Šķīrējtiesnesis, iepazīdamies ar abu valdību pārstāvju datiem, ir paziņojis savu spriedumu robežu lietā, kas nododams abām valdībām, ka tām atstātas tiesības izteikties par viņu priekšlikumu. Pēc abu valdību atsauksmju saņemšanas šķīrējtiesnesis šinī pat nedēļā dos savu galīgo spriedumu šinī lietā. Analizējot šķīrējtiesneša priekšlikumus, jāsaka, ka robežas mēs nevaram uzskatīt par taisnīgām un par tādām, kas saietas ar Latvijas interesēm." Tā Zigfrīds Meierovics runāja Satversmes sapulcē.

Tajā laikā diskutēja gan par Palangu, gan par posmu starp Palangu un Ilūksti un Ilūkstes apriņķi. Pēc pusotras nedēļas šķīrējtiesnesis paziņoja savu lēmumu. Mēs varam secināt, ka tik tiešām Palangas pagastu atdeva Lietuvai, kas agrāk bija Kurzemes guberņas zeme. Bet apmēram 194 kvadrātkilometri Latvijai, kas agrāk bija Kauņas pusē.

Felikss Cielēns savā grāmatā, ko var izlasīt Saeimas bibliotekā, kas ir arī izdota, viņš bija savā laikā ļoti ietekmīgs sociāldemokrāts, tajā laikā Ārlietu komisijas vadītājs, raksta šādu lietu: "Ar Lietuvu nevarējām panākt robežu noteikšanu labprātīgas vienošanās ceļā, tāpēc bija jāparaksta līgums šo strīdu nodot šķīrējtiesnesim, par to izraudzīja angļu profesoru Simsonu, kurš, ievērojot abu pušu intereses, izšķīra strīdu taisnīgi tā, ka abās pusēs nepalika nekādu sarūgtinājumu."

Igaunijas gadījumā bija pilnīgi citādāk. Tur arī bija jāaicina šķīrējtiesnesis, un lūk, Cielēns raksta šādu rindiņu: "Karš Igaunijas un Latvijas starpā šīs nenozīmīgās pilsētiņas dēļ uz gadu desmitiem saindētu attiecības šo valstu starpā." Un norāda, ka mēs neesam gudrāki kā Balkānu slāvu serbi un bulgāri, kas nikni karoja savā starpā pāris Maķedonijas pilsētu dēļ. Un tad, kad šķīrējtiesnesis aicināja vairākus valsts pārstāvjus, tajā skaitā ārlietu ministru un vairākus deputātus, kas interesējas par ārlietām, arī mani uzaicināja pie sevis, un tagad pēc 40 gadiem, 42 gadiem, atzīstos, ka šķīrējtiesnesim es ieteicu šo teritoriju piešķirt Igaunijai. Tātad arī ar šo šķīrējtiesneša lēmumu Latvijas valsts zaudēja lielāko tiesu valsts pilsētas. Tagad arī ir šī cīņa, ka mēs nevaram atteikties no teritorijas, nosakot robežlīgumu, šīs abas puses iegūs teritoriju. Tātad Latvijai ir 20 798 kvadrātkilometri teritorijas, bet Lietuvai tikai nedaudz vairāk kā 6000. Fakts ir tāds, ka Lietuva, atkāpjoties no prasībām, ir atteikusies no 470, bet Latvija no 375 kvadrātkilometriem.

Meierovics, atbildot uz Satversmes sapulces pieprasījumu, teica: "Kungi, mana pārliecība ir tāda, ka mēs esam darījuši visu, nesuši visus upurus, lai kultivētu patiesi labas attiecības ar Lietuvu, mēs to darīsim arī uz priekšu, bet vienīgi tik tālu, cik tālu mūsu pilsoņu gods netiks aizskarts un mīdīts kājām."

Sēdes vadītājs.

Piecas minūtes ir pagājušas. Paldies! Ingrīda Ūdre, Jaunās partijas frakcijas deputāte.

I.Ūdre

(JP). Paldies! Tātad jūras robežas starp Latviju un Lietuvu novilkšana līdz tiešai ekskluzīvai zonai un kontinentālajam šelfam pamatoti skar Latvijas Republikas ekonomiskās intereses šajā reģionā. Ja Saeima apstiprinās šo līgumu, tad Lietuvas pusē var pāriet nozīmīgas naftas ieguves struktūras. Jau 1991.un 1992.gadā Latvijas Republika par sava budžeta naudu detalizēti izpētīja un sagatavoja vietas urbumu ierīkošanai. Ģeoloģiskais naftas resursu novērtējums parādīja, ka tieši šelfu dienviddaļā atrodas no ekonomiskā viedokļa visperspektīvākās struktūras naftas ieguvei. Tādējādi, parakstot šo līgumu, mūsu valsts varētu zaudēt vismaz vidēji 260 miljonu dolāru. Kopā ar investīcijām šī summa varētu pieaugt pat līdz 1 — 1,5 miljardiem dolāru. Ir jāņem vērā, ka Latvijas Republikai ir pilnas tiesības pretendēt uz augstākminētajām struktūrām, jo tā pirmā ir veikusi saimniecisko darbību šajā jūras teritorijā, ieguldījusi izpētē neatkarīgās Latvijas budžeta līdzekļus un veikusi izpēti. Starptautiskajā praksē šādu precedentu ir pietiekoši daudz, it īpaši starp Eiropas Savienības valstīm. Šādu prioritāti nosaka arī 1982. gada Apvienoto Nāciju Organizācijas jūras tiesību konvencija.

Piedaloties valdības sēdē, man bija tas gods pārstāvēt Ekonomikas ministriju, un arī vides valsts ministre faktiski nepiekrita tālākai šī līguma virzībai, un bija priekšlikums iesniegt Ministru kabinetā Ekonomikas ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas priekšlikumus par šīs te robežas izmaiņām vai arī par saimnieciski ekonomisko attiecību noregulēšanu. Tādēļ es gribētu piekrist Dobeļa kunga priekšlikumam un atlikt šī līguma izskatīšanu pirmajā lasījumā, līdz tiks, teiksim, noskaidrotas šīs saimnieciski ekonomiskās attiecības. Tādā veidā, es uzskatu, mēs arī nebojātu attiecības ar mūsu kaimiņiem, bet ievērotu arī savas intereses. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Imants Burvis — otro reizi.

I.Burvis

(LSDSP). Man ir ļoti liela vēlme drusku nomierināt Leiškalna kungu un atgādināt to, ka Tautsaimniecības komisijā bija eksperti zinātāji tikai no vienas puses. Visi tie, kas noraidīja šo iespējamo līgumu. No otras puses bija tikai zinātāji Ārlietu ministrijas ierēdņu statusā, kuri drīkstēja runāt tikai to, ko viņiem atļāva viņu priekšnieks.

Otrs, Leiškalna kunga uztraukums. Kārli, tu esi tā aizņemts... Es saprotu, Leiškalna kunga uztraukums par Lietuvas nespēju iziet uz Zviedrijas ekonomisko zonu. Es atgādināšu, ka Maišegala vienošanās bija tieši šis politiskais risinājums, lai Lietuvai būtu šī izeja, un es ceru, ka, apsverot šos divus argumentus, tomēr nobalsos pareizi pret šāda līguma ratifikāciju.

Nākamais. Es gribētu pievērst uzmanību tam apstāklim, ka šeit arī parlamentā bija izplatīts starptautisko tiesību zinātāju, ekspertu viedoklis — Lejnieks un vēl viens otrs no patiešām starptautisko tiesību zinātājiem, kaut vai tāpēc, ka viņi strādā ar šiem jautājumiem gadiem, un Ārlietu ministrijas lielais tiesību zinātājs ir mācījies pie šī Lejnieka kunga. Un es, starp citu, varētu jums ieteikt paņemt un palasīt — lejā foajē ir mācību grāmata Jūras tiesībās, kur visas šīs delimitācijas problēmas ir atrisinātas. Un viņi visi izteicās pret šādu līgumu.

Paegles kundzei es gribētu atgādināt tādu jautājumu, ka, protams, varētu, kā jūs iesakāt, pirmajā lasījumā ratificēt, bet šāda pusratifikācija beigsies ar to pašu, ar ko jau beidzās iepriekšējā reizē divdesmitajos gados jautājums starp Lietuvu un Latviju, kad Šventojas ostu un Palangu Lietuva saņēma, bet šo Mažeiķu zonu ar transporta mezglu Latvija gaidīja, gaidīja un tā arī nesagaidīja.

Un, godīgi sakot, visi tie, kas aicina par šo puspiekāpšanos, pašlaik laikam grib atcerēties to veco anekdoti: ja nevari pretoties izvarošanai, kas tad ir jādara... Latvija acīmredzot šodien ir nostājusies šinī pozīcijā. Nu nevaram!

Sēdes vadītājs.

Egils Baldzēns, LSDSP frakcijas deputāts.

E.Baldzēns

(LSDSP). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi un iedzīvotāji! Es gribētu teikt, ka mums šodien ir ļoti rūpīgi jāapsver viss un arī ļoti rūpīgi jābalso un skaidri jāapzinās, kā teica Indulis Bērziņš, sava politiskā atbildība. Un atbildība par ļoti vienkāršu lietu — par valsts teritoriju.

Par valsts teritoriju, kur dabiski, pēc starptautiskajām tiesībām, ja mēs spējam kaut vai līdzvērtīgi aizstāvēt savas valsts intereses, arī spējam novilkt šo robežu uz paritātes principiem.

Es gribētu paslavēt Lietuvas pusi, ka tā ir lieliski veikusi savu uzdevumu. Lieliski! Ja mums būtu tikpat veiksmīga Ārlietu ministrijas darbība, tad Indulim Bērziņam nevajadzētu šeit lamāt sociāldemokrātus. Diemžēl viss ir otrādi. Mūsu pusē ir daudz sliktāka situācija. Bet es gribētu pateikt par būtību. Un kas šeit ir būtisks? Šī ir praktiski starpvalstu politiska vienošanās, ko mums piedāvā apstiprināt. Tai nav pamata kaut kādās starptautiskajās tiesībās. Un šajā līgumā nav atsauču uz šīm starptautiskajām tiesībām. Un arī anotācijā reāli nav. Un šeit ir jāsaprot tas, ka PSRS laikā jau pastāvēja starpresoru līmenī nosprausta robeža un to neapstrīdēja vairākus gadus pēc tam. Un pašreizējais variants nozīmē Latvijas teritorijas samazinājumu par 540 km2. Un tad ir jautājums. Vai mēs tiešām tirgojamies ar Latvijas teritoriju? Cik mēs zinām, Satversmē ir skaidri pateikts, kas vispār var grozīt Latvijas teritoriju, arī to, kas mums pienākas, to, kas mums potenciāli pieder. Neviens cits kā Latvijas valsts pārstāvis — tauta. Ar to ir jāsaprot — sociāldemokrāti šeit neiet ne uz kādu jaunu referendumu. Taču, ja mēs redzēsim, ka tiek pārkāpti Satversmes panti, starptautisko tiesību normas, mēs neapšaubāmi iesim uz Satversmes tiesu, kura nav likvidēta, kā dažam labam ļoti gribējās. Un vai mūsu valdībai ir nepieciešami šie politiskie skandāli? Viens politiskais skandāls pēc otra. Es īsti neizprotu.

Mans viedoklis, ka nevajag. Un tāpēc ir jāsaprot, ka ir daudzi mehānismi, kā var labāk risināt šo neizdevušos problēmu. Tā būtu kaut vai šķīrējtiesa, ko Elferta kungs pieminēja. Bet redziet, lietuvieši negrib piekrist ANO starptautiskajai tiesai. Kāpēc? Tāpēc, ka viņi dabūs mazāk, nekā reāli pašreiz ir ieguvuši no mums. Un atkal ir jautājums — ko tad mēs darām? Ko tad dara Latvijas puse? Un ja mēs paskatāmies vēsturi, Igaunija vienpusēji pasludināja savas jūras robežas. Bet vai Latvijas Ārlietu ministrija spēja no šīs vienpusēji pasludinātās robežas atkarot kaut centimetru? Nespēja. Kāpēc? Vai nebija iespēju? Bija iespējas. Tie paši argumenti, ko Jānis Ādamsons šeit minēja par vidējo līniju, atkal tika labo kaimiņattiecību dēļ ziedoti. Kāpēc Latvijai vienmēr ir jāpiekāpjas? Kā priekšā? Kas mēs esam? Jaunākais brālis vai jaunākā māsa lielākajām māsām un brāļiem Baltijas valstīs? Es tam nepiekrītu.

Jūs jau dzirdējāt, kā Pēteri Salkazanovu šeit aprāja Indulis Bērziņš. Dzirdējāt, ka viņš nav balsojis par šo jautājumu, bet atbildību par šiem četriem mēnešiem Indulis Bērziņš krāva virsū visiem sociāldemokrātiem. Par lēmumu, pie kura balsošanas mēs neesam piedalījušies. Arī par līgumu, kurš ir pavisam cits līgums. Nu, kolēģi, turēsimies kaut cik minimāli pie faktiem, ja mēs negribam runāt. Tādā gadījumā man būtu jāsaka pēc analoģijas principa, ka Birkava kungs kā ārlietu ministrs bijušajā iepriekšējā valdībā ir atbildīgs par Jēkabpils cukurfabrikas likteni. Vai tas ir nopietni? Nav nopietni. Bet tieši tāda ir Induļa Bērziņa loģika. Es šeit neizprotu.

Un vēl ko es gribētu pateikt. Reāli līguma 4. pants nav viennozīmīgi izprotams. Gan Fogeļa, gan Lejnieka kungs norāda uz to, un viņi ir starptautisko tiesību eksperti, ka šinī gadījumā, ja šādā redakcijā tas tiks apstiprināts, praktiski tas nonāk pretrunā ar Satversmes 1. un 2. pantu un starptautiskajām tiesībām. Ar to ir jārēķinās. Vai mēs gribam šo politisko skandālu? Es domāju, ka ne.

Sēdes vadītājs.

Jānis Jurkāns, apvienības par "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas deputāts.

J.Jurkāns

(PCTVL). Godātie kolēģi! Tie, kas seko situācijai Grieķijā, Turcijā, Taivānā, tām zemestrīcēm, tie zina, ka tie arhitekti un tās būvfirmas, kuras būvēja mājas, kuras sagruva kā kāršu namiņi, tagad šajās valstīs tiek saukti pie atbildības. Viens otrs ir aizmucis no attiecīgās valsts, bet nu tomēr gan jau kādreiz viņus sauks pie atbildības un tiesās par paviršu attieksmi, bezatbildību, darot savu darbu.

Diemžēl Latvijas politikā tāds princips nevalda, un par bezatbildīgiem balsojumiem pie atbildības nevienu nesauc un nevienu nesoda. Mūsu frakcija piekrīt tiem, kas saka, ka šis nav tas labākais līgums, kāds varēja būt. Bet tanī pašā laikā es gribu teikt, ka mēs pazaudējām to, ko mēs esam pazaudējuši. Iepriekšējā Saeimā, tad, kad mēs nobalsojām par līguma ratifikāciju ar "Amoco", un man ir ļoti dīvaini skatīties šodien un klausīties tanīs deputātos, kas tajā balsoja, un būtu interesanti tiešām tagad palasīt stenogrammas, kas tikpat dedzīgi toreiz aizstāvēja šī līguma ratifikāciju, zinot, ka tas noliek Latviju ļoti sliktā pozīcijā. Arguments, ka mums bija cerības, ka "Amoco" firma sakārtos robežu jautājumu ar Latviju un Lietuvu, bija vienkārši politiski naivs, un būtībā nekad normālās valstīs kaut kādas biznesa firmas nekārto robežu jautājumu. Nez kāpēc, un tas ir cits jautājums, tie paši cilvēki, kas šodien runā vienu, toreiz runāja pavisam kaut ko citu, un tur sākās tā problēma. Tur mēs ielikām tanī balsojumā sevi pozīcijā, kurā mēs esam zaudētāji. Šis ir, es atkārtoju, slikts līgums, bet labāka mums nekad nebūs.

Un tāpēc šis ir tas jautājums par politisko atbildību, un šis ir jautājums, ko es nevaru saprast, kā var strādāt valdība, kurā tik svarīgā jautājumā nav vienprātības. Te ministrs teica, ka šis jau nav iekšpolitisks jautājums, šis ir starptautisks jautājums un jautājums, kas skar arī būtībā Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā. Un kā tad mēs izskatāmies no malas, kā izskatās tā pati "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, būtībā man šie cilvēki atgādina to, kā bija Padomju savienībā, viņi gan rakstīja zināmas patiesības savās ārpolitiskajās programmās, viņi arī raksta par Eiropas Savienību un NATO, bet ar to arī viss apstājās. Būtībā viņi rāda politiskas zīmes, bet nestrādā uz šo ideju īstenošanu. Un es tā iedomājos, ja, piemēram, tiešām mūs uzaicinātu šīs Saeimas laikā uzsākt sarunas ar Eiropas Savienību, tad es varu iedomāties, kādi nāktu šeit projekti, kādus līgumus mums vajadzētu šeit apspriest, kas skar Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā. Es domāju, ka mēs ne tikai virzītos uz priekšu, bet mēs ar katru balsojumu attālinātos, jo mēs nespējam domāt eiropeiski, diemžēl mēs vēl neesam eiropieši. Un tā ir tā lielākā nelaime, tāpēc nebrīnīsimies varbūt tad, ja mums arī neviens nepiedāvās, jo šādas runas, kā te kāds pareizi teica, dzird ne tikai mūsu radioklausītāji, to klausās arī vēstnieki, viņi analizē un izdara attiecīgus lēmumus. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Rišards Labanovskis — Latvijas sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputāts.

R.Labanovskis

(LSDSP). Godājamie deputāti! Es piekrītu Vairas Paegles izteiktajam viedoklim, cienu Vairu Paegli kā saprātīgu kolēģi Ārlietu komisijā, ar kuru reti kad mums bijušas pretrunas. Es piekrītu tam, ka plēsties ar visiem kaimiņiem, plēsties un ar paceltu galvu iet Eiropā, tas nav savienojami. Ar igauņiem mēs par reņģēm, ar lietuviešiem par mencām un naftu, kura tur ir vai nav, vārdu sakot, dalām lāčādu, lācim dzīvam esot, ar krieviem par robežu un Abreni, vēl vajadzētu ar baltkrieviem sakasīties, un tad būtu mūsu visi kaimiņi. Viss mērs mums būtu pilns, un mēs pasaulē būtu kā viena kašķīga tauta, kura nevar atrast kopīgu valodu ne ar vienu no saviem kaimiņiem. Es daļēju piekrītu arī Indulim Bērziņam un saprotu viņa kā ārlietu resora vadītāja sāpes par šā robežlīguma likteni un daļēji arī šīs komisijas neveiksmīgo darbību tāpēc, ka tā darbojusies pie trim vai pat četriem premjerministriem. Vienam tas bija vienalga, vienam bija tādas prasības, otram — tādas, tur ļoti grūti kaut ko vienotu prasīt. Ārlietu komisijā, kad tika apspriests šis līgums un pirms tam, es gribēju balsot par, bet balsojumā es atturējos, un tieši šo iepriekš minēto argumentu dēļ, ka daži piesauca Hāgas tiesu, ka mēs varētu ar saviem kaimiņiem tiesāties, ka mēs varētu nostāties atkal Eiropas priekšā kā tādi, kuri vienā lielā sanāksmē inteliģences apspriedē atcerējās Baltijas ceļa desmitgadi, runāja par vienotību, valstsvīri no Lietuvas, Igaunijas un Latvijas aicināja atrast kopīgu valodu un turpmāk iet kopā, un tajā pašā laikā mēs kā politiķi, rīkojamies pilnīgi citādi — man tas likās gluži nepieņemami.

Es atturējos tāpēc, un 4.panta dēļ, es mēģināju noskaidrot Ārlietu komisijas sēdes laikā, kā ir ar šiem noteikumiem, kurus izstrādās, iekams uzsāks šo dabas resursu ekspluatāciju, sāks sarunas un vienosies par šiem noteikumiem. Vai šie noteikumi var būt izdevīgi arī Latvijai, vai tie var būt brālīgi un, kā saka, kā mēdz teikt, puse uz pusi. Man paskaidroja, ka, protams, dažādi slīpie urbumi, kā tas kaut kur šur tur pasaulē ir bijis, būs nepieļaujami, bet ka mūziku šajā gadījumā pasūtīs tas un visvairāk labumu gūs tas, kuram pieder attiecīgi un proporcionāli lielākā dabas resursu daļa, ka viņi būs tie galvenie operatori un ka sarunas pēc tam, kad līgums jau būs ratificēts, būs vai nu neiespējamas, kā liecina prakse un vēsture ar igauņiem vai būs ļoti grūtas, ka mūs daudz neņems galvā. Līdzšinējā praksē tā esot, tā parasti ir. Tā atbildēja juristi, tā atbildēja eksperti. Un jau šajā Ārlietu komisijas sēdē izskanēja doma par to, ka vajadzētu vispirms ar lietuviešiem izdiskutēt un pieņemt šos ekspluatācijas, šos ekonomiskos noteikumus un tad kopā ar tiem parakstīt un ratificēt līgumu. Izmantosim šo iespēju, pamēģināsim vēl šādu iespēju, tā ir tā, ko piedāvā "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, šis jautājums izskanēja arī no ekspertu puses Ārlietu komisijas sēdē. Atturēšanās vienmēr ir tāda — man vienmēr ir tā psiholoģiski grūti atturēties, jo es zinu, ka pasaulē dažās organizācijās tos, kas atturas, neņem vērā, ka Starpparlamentu savienības asamblejā tos, kas atturas, izmet ārā, un iet "par" un "pret", bet šajā gadījumā šajā divdabīgā pozīcijā Vaira Paegle izšķīrās par šādu jautājumu, man pietrūka vīrišķības un drosmes to darīt, jo es redzu, ka tas tiešām Latvijas valstij nav izdevīgi vai izdevīgo noteikumu panākšana ir miglā tīta.

Sēdes vadītājs.

Leons Bojārs — otro reizi.

L.Bojārs

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Tagad es saprotu, kāpēc ir jāpieaicina Ministru kabinetā, lai kādu ministra amatu pieņem sociāldemokrāts, uz viņu var visu novelt. Pagājušā sēdē pateica, ka sociāldemokrāti ir iztukšojuši visu valsts kasi, tagad pateica, ka sociāldemokrāti ir vainīgi, ka ir noslēgts bezjēdzīgs līgums. Nevajag melot, meliem vienmēr bija īsas kājas, un tā vai citādi tas vienmēr ir redzams. Ārlietu ministrija nezināja, ko dara ministri, un arī tagad tā nezināja, ko viņi bija darījuši. Tas ir pirmais.

Otrais. Ārlietu ministrijai sava viedokļa nebija, nav un nebūs! Ar kādu viedokli viņi gāja uz satikšanos ar Lietuvas pusi? Nebija viņiem projekta.

Sēdes vadītājs.

Minūte pagājusi.

L.Bojārs

. Un pēdējais — slepenība. Kāpēc ārvalstniekiem nebija lietas slepenība, Latvijas speciālistiem pieeja bija liegta.

Sēdes vadītājs.

Indulis Bērziņš, Latvijas Republikas ārlietu ministrs.

I.Bērziņš

(Latvijas Republikas ārlietu ministrs). Cienījamie kolēģi! Es vienkārši paskaidrošu sociāldemokrātiem, kam atkal nav skaidrs kārtējo reizi. Ārlietu ministrijai tiešām nevar būt savs viedoklis, pilnīgi pareizi. Tikai nomierinieties, lūdzu, Baldzēna kungs! Tikai, lūdzu, nomierinieties! Tātad tas ir valdības viedoklis, valdība apstiprina mandātu, valdība apstiprina arī, teiksim, šo līgumu, valdība, kurā bija sociāldemokrāti. Un es neteicu, es nepārmetu sociāldemokrātiem, ka viņi piedalījās šī līguma slēgšanā, es teicu, ka tas bija drosmīgs un pareizs solis. Ja es jums kaut ko pārmetu, tad tā ir viedokļa maiņa, aizejot no valdības uz opozīciju. Tikai to es jums pārmetu, neko citu. Tātad es vēlreiz saku, Ārlietu ministrija pilda valdības uzdevumu, slēdzot līgumu. Šobrīd es kā ārlietu ministrs pildu valdības, kuru veido Tautas partija, "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK un "Latvijas ceļš", uzdevumu un aizstāvu šo līgumu šeit, un tikai tā tas var būt. Valstij nevar būt Ārlietu ministrijas ārpolitika un līgumi, valstij nevar būt prezidentes ārpolitika, valstij nevar būt Saeimas ārpolitika, Latvijas valstī ir jābūt un ir, es esmu pārliecināts, vienota ārpolitika. Un, balstoties uz šo vienoto ārpolitiku, valdības uzdevumā Ārlietu ministrijas delegācija noslēdza šo līgumu. Šobrīd, balstoties uz kontinuitāti, uz ko norādīja Tautas partijas pārstāve, un balstoties uz vienotu ārpolitiku, es šeit aizstāvu šo līgumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Egils Baldzēns — otro reizi.

E.Baldzēns

(LSDSP). Godājamie kolēģi! Aizstāvēt jau vajag, bet maldināt nevajag. Un es gribētu šeit pateikt pavisam vienkāršu atzinumu, kuru ir sagatavojis juridisko zinātņu doktors Aivars Fogelis, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes starptautisko un jūras tiesību katedras vadītājs, Latvijas Universitātes asociētais profesors, Apvienoto Nāciju Latvijas asociācijas prezidents. Un kas šeit tiek rakstīts vienā no viņa pamatatzinumiem: "Robeža, kura nodala Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas ekskluzīvo ekonomisko zonu un kontinentālo šelfu, var būt par pamatu ilgstošām abu valstu domstarpībām attiecībā uz kontinentālajā šelfā esošo derīgo izrakteņu izpēti un ieguvi." Godīgi runājot, es domāju, ka šis eksperts, kas ir visnotaļ nopietns, ir pateicis galveno. Nebūs tās labās kaimiņattiecības, ja mēs vienpusēji piekāpjamies. Domstarpības būs, un vēl asākas.

Sēdes vadītājs.

Imants Kalniņš, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas deputāts.

I.Kalniņš

(TB/LNNK). Godājamie kolēģi! Šajā jautājumā mūsu kā parlamenta locekļu uzdevums ir izvērtēt mums piedāvāto līgumu un izteikt savu attieksmi. Manuprāt, šis nav tas jautājums, par kuru diskutējot būtu jāieņem pravieša stāja un intonācija.

Kas attiecas uz "Tēvzemei Brīvībai"/LNNK viedokli šajā jautājumā, tad, nesaistot to ar nostaļģiju pēc padomju laikiem, nesaistot to ar zemestrīcēm Turcijā un Taivānā, es paziņoju sekojošo, ka mums ir pieņemams šis līguma teksts, tas ir korekts un normāls, bet "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK grib redzēt precīzi definētu principu, pēc kura tiks noteikta derīgo izrakteņu izmantošana abas valstis interesējošajā teritorijā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Jānis Jurkāns — otro reizi.

J.Jurkāns

(PCTVL). Man ir tāds jautājums, godātie kolēģi, vai mums ir valdība, vai mums nav ārpolitikas? Vai otrādi. Jo valdībai, kurai ir vairākums, būtu jābūt vairākumam parlamentā, un visi valdības pieņemtie lēmumi šeit, un sevišķi šādi ārpolitiskie jautājumi, bez ierunām tiek pieņemti. Tagad, redzot, kas te notiek, es sāku nodarboties ar aritmētiku un redzu, ja opozīcija, ja mūsu frakcija nostāsies vienas otras valdībā esošās partijas pozīcijās, tad šis valstij tik svarīgais likumprojekts būtībā būs apgāzts. Tātad jautājums ministram, kur ir ārpolitika un kur ir valdība? Piedodiet!

Sēdes vadītājs.

Jānis Čevers, LSDSP frakcijas deputāts.

J.Čevers

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Ļoti īsi, un pateikšu tikai vienu teikumu. Cienījamais "Latvijas ceļa" ārlietu ministrs tik daudz vēla virsū sociāldemokrātiem atbildību par ārlietām, ka laiks būtu laikam kādam no sociāldemokrātiem kļūt par ārlietu ministru.

Sēdes vadītājs.

Pēteris Salkazanovs — otro reizi.

P.Salkazanovs

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Es pavisam īsi. Tomēr šajā sēdē piedalījās 6.jūlijā viens sociāldemokrātu ministrs. Tas bija valsts mežu ministrs, un viņš balsoja pret. Vienkārši informācija.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Juris Sinka.

J.Sinka

(TB/LNNK). Ārlietu komisija lēma atbalstīt šo līgumu pirmajā lasījumā, un to viņa jums ieteic. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Pirms balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā, mums ir jāizskata 15 deputātu ierosinājums: "Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 136.panta pirmo daļu ierosinām atlikt likumprojekta "Par Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas līgumu par teritoriālās jūras, ekskluzīvās ekonomiskās zonas un kontinentālā šelfa robežas noteikšanu Baltijas jūrā" pieņemšanu pirmajā lasījumā un nodot to atpakaļ Ārlietu komisijai līdz Latvijas un Lietuvas ekonomiskās sadarbības līguma noslēgšanai par to derīgo izrakteņu ieguvju izmantošanu, kuras atrodas abpus teritoriālās jūras un kontinentālā šelfa robežas. Par vai pret neviens runāt nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šo ierosinājumu. Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 54, atturas — 3. Ierosinājums nav pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas līgumu par teritoriālās jūras, ekskluzīvās ekonomiskās zonas un kontinentālā šelfa robežas noteikšanu Baltijas jūrā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 18, atturas — 11. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

J.Sinka

. 30.novembris.

Sēdes vadītājs.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam 30.novembris. Iebildumi. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Imantam Burvim.

I.Burvis

(LSDSP). Man būtu priekšlikums patiešām atstāt nosaukto datumu, bet nosauksim gadu, 2001.gadu, atzīmējot mūsu valsts lielos svētkus — Rīgas astoņsimtgadi.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Andrejam Požarnovam.

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Debatēs jau izskanēja šis jautājums, ka mums ir nepieciešams redzēt Lietuvas rīcību, kā viņa Seimā skatīs šo te likumu, un mums līdz otrajam lasījumam ir nepieciešams zināt, kāda būs mūsu valdības reakcija, un tāpēc mans priekšlikums ir noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu tiešām nākamā gada 30.martu.

Sēdes vadītājs.

Trīs priekšlikumi. Sāksim izskatīt ar tālāko. Tātad priekšlikums — noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu 2000.gada 30.novembri. Kas lūdzu par šo priekšlikumu? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 47, atturas — 9. Priekšlikums nav pieņemts.

Nākamais priekšlikums — 2000.gada 30.marts. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šo priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 40, atturas — 7. Priekšlikums nav pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — šī gada 30.novembris. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtību valsts un pašvaldību institūcijās"" , otrais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāte Kezika.

V.Kezika

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr.1045. Otrais lasījums. Likums "Grozījumi likumā "Par iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtību valsts un pašvaldību institūcijās"". Mūsu komisija, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, izskatīja trīs priekšlikumus, divi no tiem ir atbildīgās komisijas priekšlikumi, kuri satur redakcionālu precizējumu, kuri ir atbalstīti komisijā, un lūdzu deputātus tos atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

V.Kezika.

3.priekšlikums ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, kurš ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 3.priekšlikumu.

V.Kezika.

Lūdzu likumprojektu atbalstīt otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtību valsts un pašvaldību institūcijās" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret — nav, atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem.

V.Kezika

. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 8.oktobris.

Sēdes vadītājs.

8.oktobris. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" . Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Požarnova, Seiles, Ģīļa, Vītola, Ražuka un citu deputātu iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Pret vēlas runāt deputāts Egils Baldzēns, LSDSP frakcija. Vai jūs vēlaties runāt par?

E.Baldzēns

(LSDSP). Es biju pieteicies runāt par, es noskaidrošu savu pozīciju. Man jau nebūtu iebildumu šajā gadījumā arī pret otru formulējumu, es arī paskaidrotu savu nostāju. Tātad, kas mums, kolēģi, šajos Pensiju likuma grozījumos, kas nopietnās diskusijās partijās ir izsvērti un pieņemti, neapmierina? Neapmierina viens, ka tie ir nepietiekami! Kāpēc? Tāpēc, ka tik tiešām ir aizmirsuši atstāt tiesības sievietēm priekšlaicīgi iet pensijā. Tas vispār nav šajā projektā ietverts.

Otrkārt, ko es gribu uzsvērt, kas ir ārkārtīgi svarīgi, lielākais solis pretim ir izdarīts tieši strādājošajiem pensionāriem, šiem 17 000 pensionāriem, kas ir laba zīme. Laba zīme! Valdība ir ņēmusi vērā, bet es gribētu atgādināt, ka pensionāru nav 17 000, viņu ir 645 000! Tātad pat valdība teiktu — nedaudz vairāk. Tas ir pats galvenais, ka šeit arī pilnīgi netiek skarts jautājums par pensiju indeksāciju, un uz šīs pensiju indeksācijas rēķina gan šogad, gan nākamgad, valdība gatavojas ietaupīt 16,4 miljonus latu. Tas ir skaidrs. Protams, ir patīkami redzēt, ka Apiņa kunga ierosinājums šo vecuma cenzu pensijai pacelt uz augšu straujāk nu ir noņemts. Pašreiz mēs redzam Ministru kabineta sākotnējo variantu. Tas tā ir. Bet šinī gadījumā mēs nemaz neredzam nopietnu kompromisu arīdzan, jo mēs uzskatām, ka vecums, paaugstināts pensijas vecums, nozīmē to, ka būtu jāņem vērā, kādas ir cilvēku darbaspējas, veselības stāvoklis un vidējais mūža ilgums. Atcerieties to, ka trešdaļa no strādājošajiem nesasniedz nekad šo pensijas vecumu, kā apgalvo Valsts statistikas komiteja. Tātad tas arī ir nopietns jautājums.

Kas šeit ir vēl? Šie kompromisi, protams, pat labi domāti un nepieciešami, — tas ir apmēram tāpat, ka, ja kādas skolas remontam ir vajadzīgi 100 000 latu, viņiem tiek izdalīti 10 000 latu. Jā, arī par šiem 10 000 atsevišķus caurumus var pielāpīt. Bet jumts tik un tā tecēs. Tas ir jāsaprot.

Un vēl. Es gribu atgādināt visiem tiem, kuri uzskata, ka šie Pensiju likuma grozījumi ir nepietiekami, ka likums stāsies spēkā tajā brīdī, ja pietrūks nepieciešamo parakstu, ja nebūs šo parakstu pietiekamā skaitā, nebūs pilni šie 345 000, tādā gadījumā CVK to paziņos, un šis iepriekšējais likums stāsies spēkā tūlīt, tikko Valsts prezidente septiņu dienu laikā to izsludinās. Tad kaut kādā miglā tītā nākotnē būs iespēja varbūt par kaut ko šeit, Saeimā, vienoties. Šādu iespēju mēs arī neizslēdzam, bet neuzskatām to par nopietnu, pietiekamu kompromisu.

Tāpēc es gribu uzsvērt vienu. Jā, tas ir labi, ka ir šāda doma, ka valdības partijas atzīst, ka virkne viņu aprēķinu ir bijuši nepamatoti kā ekonomiski, tā sociāli. Neprecīzi, nepareizi. Jā, tas tā ir. Bet ir arī otra puse, ka tie nav vienīgie skaitļi, kas ir neprecīzi un nepareizi. Jābūt ir analīzei kopumā. Tāpēc es gribu pateikt pavisam skaidri un gaiši, ka opozīcijas partija savu nostāju nav mainījusi. Mēs uzskatām, ka tikai pensiju referendums var panākt valdības nopietnu piekāpšanos. Mēs uzskatām, ka aizvien Latvijas Republikas pilsoņiem ir nepieciešams parakstīties. Nevajag šaubīties! Nevajag baidīties! Neviens šos septiņus latus nevar atņemt. Šos septiņus latus varēs atņemt vienīgi tajā gadījumā, ja pietrūks šie paraksti, jo tajā brīdī šis likums stāsies spēkā.

Bet, protams, arī kompromiss, kaut arī nepietiekams, ir kompromiss, kas zināmā mērā ir laba zīme, ka valdības partijas sāk saprast, ka ar tautu ir jārēķinās, kaut arī opozīcija uzskata, ka ir jārēķinās daudz vairāk. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi deputāti! Egils Baldzēns tiešām bija pirmais rakstiski pieteicies runāt par. Līdz ar to viens var runāt pret. Pret neviens runāt nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" nodošanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts komisijām tiek nodots.

Nākamais — likumprojekts "Par 1982. gada 15.jūlija Eiropas satelīttelekomunikāciju organizācijas "EUTELSAT" konvenciju un darbības līgumu" , pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Juris Sinka.

J.Sinka

(TB/LNNK). Ārlietu komisija piedāvā šo konvenciju pieņemšanai pirmajā lasījumā. Man liekas, tālāk nav jākomentē, mums ir Eiropas sakariem un sadarbībai noderīga konvencija.

Sēdes vadītājs.

Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Par 1982. gada 15.jūlija Eiropas satelīttelekomunikāciju organizācijas "EUTELSAT" konvenciju un darbības līgumu" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret — nav, atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikšanu.

J.Sinka

. 8.oktobris.

Sēdes vadītājs.

8.oktobris. Paldies!

J.Sinka

. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Nākamais — likumprojekts "Grozījums likumā "Par pašvaldību finansu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību" , pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča

(LC). Cienījamie deputāti! Darbam jums vajadzīgs dokuments nr. 1048, kuru šodien Prezidijs nosūtīja komisijām izskatīšanai. Ņemot vērā, ka šie grozījumi likumā "Par pašvaldību finansu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību" satur vienīgi tehniskus grozījumus, ja tā drīkst izteikties, un nosaka, ka Pašvaldību lietu pārvalde, kas atrodas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārraudzībā, šobrīd ir pārgājusi īpašo uzdevumu ministra valsts pārvaldes un pašvaldību reformu lietās pakļautībā, un tā ir kompetentā institūcija, kas pārstāvēs pašvaldības Pašvaldību finansu izlīdzināšanas uzraudzības komisijā. Budžeta un finansu komisija nolēma šo likumprojektu virzīt steidzamības kārtībā. Lūdzu atbalstīt steidzamību!

Sēdes vadītājs.

Par vai pret runāt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par pašvaldību finansu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību"" atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret — nav, atturas — 12. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

A.Poča

. Un lūdzu akceptēt arī pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par pašvaldību finansu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret — 1, atturas — 12. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

A.Poča

. Lūdzu priekšlikumus otrajam lasījumam iesniegt līdz 4. oktobrim!

Sēdes vadītājs.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 4. oktobris.

A.Poča

. Otrais lasījums ir 7.oktobris.

Sēdes vadītājs.

Atvainojiet, jābūt ir piecām dienām. Jā, steidzams, tātad 4. oktobris ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš, un izskatīšanas datums?

A.Poča

. Nākamā plenārsēde — 7. oktobris.

Sēdes vadītājs.

7. oktobris. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījums likumā "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu"" , pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča

(LC). Cienījamie deputāti! Grozījums likumā "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu" satur tieši tos pašus grozījumus. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija izskatīja šo likumprojektu, akceptēja pirmajā lasījumā un lūdz noteikt arī steidzamību.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu"" atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret un atturas — nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

A.Poča

. Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

A.Poča

. Arī šim likumprojektam priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 4. oktobrim.

Sēdes vadītājs.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 4. oktobris. Izskatīšana?

A.Poča

. 7. oktobrī.

Sēdes vadītājs.

7. oktobrī.

A.Poča

. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — Valsts prezidentes atgrieztais otrreizējai caurlūkošanai likumprojekts "Grozījumi likumā "Par tabakas izstrādājumu ražošanas, realizācijas, reklāmas un smēķēšanas ierobežošanu". Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 115. pantu likumprojekts nododams bez debatēm atbildīgajai komisijai un citām komisijām, un šobrīd mums jālemj par termiņu, kādā iesniedzami priekšlikumi un kad likums atkārtoti izskatāms. Lūdzu priekšlikumus par priekšlikumu iesniegšanas termiņu un par komisijām. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātie deputāti! Es iesaku priekšlikumu iesniegšanas termiņu komisijai 5. datumu, un izskatīšanas datumu — 14. šā gada oktobrī.

Sēdes vadītājs.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 5. oktobris un izskatīšanas — 14.oktobris.

Vispirms mums ir jābalso par šī likumprojekta nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 92, pret un atturas — nav.

Vai ir iebildumi par priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas datumu? Iebildumu nav. Paldies!

Visi jautājumi ir izskatīti. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Kamēr tiek gatavota reģistrācijas izdruka, daži paziņojumi.

Informēju jūs, ka apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas deputāti, kuri bija iesnieguši jautājumu zemkopības ministram Aigaram Kalvītim par Jēkabpils cukurfabriku un Ministru prezidentam Andrim Šķēlem un finansu ministram Edmundam Krastiņam par Rīgas Aviācijas universitātes likvidācijas procedūras likumību, ir apmierināti ar rakstiskajām atbildēm un neaicina ministrus sniegt mutiskas atbildes.

Vārds paziņojumam Jurim Sinkam.

J.Sinka

(TB/LNNK). Kā zināms, plenārsēdes dēļ Taivānas atbalsta grupa nevarēja satikties, lai tiktos ar Ārlietu ministrijas pārstāvi. Mums diemžēl tas ir jāatliek līdz 10. oktobrim, piedošanu, 11. oktobrim. Tā ir pirmdiena. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs

(7. Saeimas sekretāres biedrs). Cienījamie kolēģi, nav reģistrējušies: Jānis Urbanovičs, Inese Birzniece, Jēkabs Sproģis, Aleksandrs Kiršteins, Raimonds Pauls, Ģirts Valdis Kristovskis, Roberts Zīle, Vladimirs Makarovs, Guntars Krasts. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Sēde ir slēgta.

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!