Uz Saeimas deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

Ministrs

A.Kalvītis

Uz jaut.nr.24 — dok.nr.1104

Sakarā ar grūtībām, kas radušās zemniekiem, kuri noslēguši līgumus par šā gada cukurbiešu ražas pārdošanu Jēkabpils cukurfabrikai

1. Sarežģījumi a/s "Jēkabpils cukurfabrika" sākās 1999.gada februārī, kad uzņēmuma neveiksmīgās darbības rezultātā tika zaudēti apmēram 2 milj. latu. Saskaņā ar a/s "Jēkabpils cukurfabrika" īso bilanci uzņēmuma nesadalītā peļņa kopš 1998.gada 31.marta ir bijusi negatīva, un 1999.gada 30.jūnijā zaudējumi sasniedza 977,56 tūkst. latu, ar pamatkapitāla vērtību 1,946 milj. latu. Ja pēc akciju sabiedrības bilances noslēgšanas izrādās, ka zaudēta trešā daļa no pamatkapitāla, tad saskaņā ar likumu "Par akciju sabiedrībām" uzņēmuma valdei par to nekavējoties jāziņo padomei un ne vēlāk kā mēneša laikā jāsasauc ārkārtas akcionāru pilnsapulce, lai tā lemtu par sabiedrības turpmāko darbību vai likvidāciju. A/s "Jēkabpils cukurfabrika" gadījumā jau š.g. jūnijā bija zaudēti aptuveni 50% no pamatkapitāla, tomēr akcionāru pilnsapulce netika sasaukta, līdz ar to aizkavējot situācijas atrisināšanu līdz pat biešu pārstrādes sezonas sākumam. Tomēr Zemkopības ministrija, izvērtējot situāciju uzņēmumā, jau pavasarī informēja cukurbiešu audzētājus un cukurfabrikas vadību par nestabilo finansiālo situāciju un ar to saistīto lielo risku, gatavojoties 1999.gada biešu pārstrādes sezonai.

1999.gada 24.augustā Zemkopības ministrija iesniedza Ministru prezidentam informāciju par stāvokli Latvijas cukura tirgū un priekšlikumiem 1999.gada biešu pārstrādes sezonas realizēšanai. Tie paredzēja veikt Jēkabpils zonas cukurbiešu iepirkšanu intervencē un to pārstrādi a/s "Jēkabpils cukurfabrika". 1999.gada 2.septembrī Jēkabpils rajona tiesa saskaņā ar a/s "Unibanka" iesniegumu nolēma bezstrīdus piespiedu izpildīšanas kārtībā piedzīt no a/s "Jēkabpils cukurfabrika" parādu — 1 401 983,35 latus. Ar tiesas lēmumu tika bloķēti uzņēmuma norēķinu konti, un cukurfabrika 1999.gada 7.septembrī valdes sēdē pieņēma lēmumu par a/s "Jēkabpils cukurfabrika" faktisko maksātnespēju un pilnsapulces sasaukšanu 15.oktobrī par uzņēmuma turpmāko darbību. Šādā situācijā valsts līdzekļu ieskaitīšana a/s "Jēkabpils cukurfabrika" kontos nebija iespējama, un līdz ar to intervences cukurbiešu pārstrādes mehānisms netika realizēts.

Lai nodrošinātu Jēkabpils zonā izaudzēto cukurbiešu daļēju pārstrādi, tika panākta vienošanās ar a/s "Jelgavas cukurfabrika" un a/s "Liepājas cukurfabrika" par biešu pieņemšanu šajos uzņēmumos. Saskaņā ar Zemkopības ministrijas 1999.gada 16.septembra rīkojumu Nr.235 cukurbiešu audzētājiem tiek piedāvāti divi alternatīvi varianti zaudējumu kompensēšanai:

— pārslēgt līgumus par izaudzēto biešu pārstrādi ar Jelgavas un Liepājas cukurfabrikām par to pārdošanu pēc pārstrādes sezonas beigām un saņemt valsts subsīdijas Ls 200 par vienu hektāru un Ls 4,5 par katru pārdoto cukurbiešu tonnu, lai segtu ar to uzglabāšanu saistītos izdevumus;

— ja izmantotās cukurbietes netiek izmantotas cukura ražošanai, saņemt valsts subsīdijas Ls 350 par vienu hektāru.

2. Noslēgtā vienošanās ar a/s "Jelgavas cukurfabrika" un a/s "Liepājas cukurfabrika" paredz, ka fabrikas pieņems cukurbietes, samaksājot 10 latus par tonnu piegādāto biešu, tas ir, tieši tikpat, cik šo fabriku līgumpiegādātājiem par ārpuslīguma produkciju. Savukārt zemniekiem paredzētā kompensācija ir aprēķināta tādā apmērā, lai segtu uzglabāšanas izmaksas un biešu masas un kvalitātes samazināšanos. Tā rezultātā saražotais cukurs (ja tā daudzums pārsniegs iekšējā tirgus pieprasījumu) par zemākām cenām tiks realizēts pārstrādes rūpniecībai eksporta produkcijas ražošanai, līdz ar to vienīgie ieguvēji būs Jēkabpils zonas cukurbiešu audzētāji, kas būs realizējuši savu produkciju par tādu pašu cenu, kādu saņem pārējie Latvijas cukurbiešu audzētāji.

3. Pašlaik Jēkabpils cukurfabrikas parādi ir Ls 1,2 milj. un cukurbiešu pārstrādei, par kuru iepirkšanu fabrikai noslēgti līgumi ar to audzētājiem nepieciešami Ls 2,1 milj. Cukurfabrikai nav vienošanās ne ar vienu kredītiestādi par iespējām saņemt jaunus kredītus. Šajā situācijā cukurfabrikas subsidēšana 300 tūkst. latu apmērā atļauj tikai uzsākt cukurbiešu pārstrādi, bet nenodrošina tās turpmāko darbību un iespēju norēķināties par iepirktajām cukurbietēm. Zemkopības ministrija pazaudētu šos līdzekļus un lai nepieļautu daudzu cukurbiešu audzēšanas saimniecību bankrotu, kuru izdevumi šajā gadījumā palielinātos, tāpat būtu spiesta meklēt iespēju kompensēt tām radušos zaudējumus, kas kopsummā varētu sasniegt 3 milj. latu.

4. Jēkabpils, Madonas un Latgales rajonā šogad cukurbietes audzē 502 ha platībā, no tiem Latgales rajonos — 83 ha. Šā gada 28.septembrī Ministru kabinetā ir plānots izskatīt likumprojektu "Grozījumi likumā "Par cukuru"", kas paredz, sākot ar 2000.gada biešu pārstrādes sezonu, ieviest cukura ražošanas kvotas un kas garantēs, ka jebkurš Latvijas cukurbiešu audzētājs varēs turpināt cukurbiešu ražošanu tādā apjomā, kas, pamatojoties uz valsts cukura ražošanas un patēriņa bilanci, būs proporcionāls vidējam iepriekšējo trīs gadu periodā noslēgto biešu piegādes līgumu apjomam. Līdz ar to katrs Jēkabpils reģiona biešu audzētājs pats varēs izlemt, ko darīt — turpināt audzēt un piegādāt bietes jebkurai Latvijas cukurfabrikai vai arī nodot savu biešu piegādes līgumu apjomu (pārdošanas vai nomas ceļā) citam audzētājam.

1999.gada 28.septembrī Zemkopības ministrs A.Kalvītis

Ministre

S.Golde

Uz jaut.nr.25 — dok.nr.1105

Par Rīgas Aviācijas universitātes likvidācijas procedūru likumību

Informējam, ka ministrija, iesniedzot Ministru kabinetā rīkojuma projektu "Par Rīgas Aviācijas universitātes kā valsts dibinātas augstskolas likvidāciju", klāt pievienoja arī Augstākās izglītības padomes atzinumu, kā tas tiek prasīts Augstskolu likuma 11.pantā.

Uzskatām, ka Rīgas Aviācijas universitātes (RAU) likvidācijas komisijas sastāvā iekļautais ekonomikas zinātņu doktors Jānis Zvanītājs ir atzīstams par uzticamu speciālistu, kurš spējīgs izvērtēt iestādes finansu rādītājus un sniegt kompetentu viedokli finansu jautājumos. Pārējie komisijas locekļi pārstāv augstākās izglītības kontroles institūcijas — Izglītības un zinātnes ministriju un Augstākās izglītības padomi.

Ministru kabineta 1999.gada 12.augusta rīkojuma "Par Rīgas Aviācijas universitātes kā valsts augstskolas likvidāciju" 2.punkts pilnvaroja ministriju izveidot likvidācijas komisiju. Reāli vienlaikus veikt valsts ierēdņa pienākumus un vadīt likvidācijas procesu nav iespējams. Tā kā RAU likvidācijas process ir saistīts ar prasību celšanu tiesā un citām tiesas ceļā kārtojamām lietām, par RAU likvidatori tika iecelta un pilnvarojuma līgums noslēgts ar zvērinātu advokāti Māru Ļūļu–Frankēvicu, kas ir arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas konsultante juridiskajos jautājumos.

Saskaņā ar Ministriju iekārtas likuma 15.pantu valsts iestādes likvidē Ministru kabinets. Sīkāku normatīvo aktu, kas regulētu no valsts budžeta finansētas iestādes likvidāciju, nav. Parasti, likvidējot valsts iestādes, MK ar savu rīkojumu ieceļ likvidācijas komisiju un nosaka likvidējamās iestādes tiesību un saistību pārņēmēju. Taču RAU gadījumā tas nebija tik vienkārši, jo bija parādsaistības 2,5 milj. latu apmērā. Ja tiktu noteikts tiesību un saistību pārņēmējs, tad būtu jākārto arī saistības, pārdodot valsts mantu vai paredzot tam līdzekļus no valsts budžeta. Tā vietā tika uzsākts likvidācijas process, kura mērķis ir nepieļaut valsts līdzekļu izmantošanu RAU parādsaistību dzēšanai.

Mūsuprāt, procedūra nav pārkāpta un likvidatores izdotie rīkojumi ir likumīgi.

1999.gada 29.septembrī Izglītības un zinātnes ministre S.Golde