Frakciju viedokļi

Pēc 1999. gada 30. septembra sēdes

Valsts radio tiešajā raidījumā

R.Ražuks (savienības "Latvijas ceļš" frakcija):

Šodienas darba diena Saeimā, manuprāt, varētu tikt raksturota kā pilnasinīga, jo tika paveikts daudz.

Pirmais, neapšaubāmi, bija Radio un televīzijas padomes locekļu ievēlēšana. Man kā "Latvijas ceļa" pārstāvim īpašs gandarījums ir par profesionāļu ievēlēšanu — I.Rākinu un O.Rubeni.

Daudzi "Latvijas ceļa" deputāti bija ierosinājuši izveidot parlamentāro izmeklēšanas komisiju, lai noskaidrotu faktus par publisko un privāto institūciju amatpersonu saistību ar noziegumu izdarīšanu, tā saukto pedofilijas lietu. Tas ir ļoti svarīgs lēmums, un šeit vēlreiz jāpaskaidro, ka, mūsuprāt, šai komisijai jāveicina prokuratūras izmeklēšana, kā arī jāpalīdz nodrošināt liecinieku aizsardzība. Komisija negrasās aizvietot prokuratūru un iekšlietu orgānus, bet tajā vēl vairāk kā šeit iesaistīti gandrīz visi sabiedrības slāņi, un lieta kļuvusi ļoti nopietna.

Svarīgs darba posms tika veltīts grozījumiem likumā "Par valsts pensijām". "Latvijas ceļa" frakcijas darba grupa ar gandarījumu var atzīmēt, ka mūsu sākotnējais ieteikums nesteigties un veidot šos grozījumus parastajā kārtībā trijos lasījumos beidzot sevi apliecināja, jo šos toreiz diezgan sasteigti augustā pieņemtos Pensiju likuma grozījumus valdību veidojošo frakciju pārstāvji savā darba grupā izstrādāja pakāpeniski un demokrātiski, rūpīgi izsverot visus "par" un "pret" un izmantojot Finansu ministrijas un Labklājības ministrijas aprēķinus, un šodien tie tika atbalstīti un nodoti komisijām.

Šie priekšlikumi, kā jūs zināt, ietver augustā pieņemtā likuma mīkstināšanu, tas ir, pensijas vecuma pieauguma tempa palēnināšanu, strādājošie pensionāri drīkstēs saņemt pensiju līdz 60 latiem un tik daudz, cik cilvēks var un spēj nopelnīt, kā arī pensijas vecumu sasniegušie cilvēki, kuriem nav 30 gadu darba stāža un kuri nesaņem mazāk par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu. Šie ir ļoti svarīgi priekšlikumi, un "Latvijas ceļš" un pārējās valdības frakcijas uzsver, ka paturēs spēkā šos grozījumus neatkarīgi no parakstu vākšanas un referenduma rezultātiem.

V.Paegle (Tautas partijas frakcija):

Manuprāt, šī Saeimas sēde bija ļoti saturīga, un interesantākais bija tas, ka tika diskutēti jautājumi gan par Satversmes nozīmi, gan arī par mūsu izpratni par parlamentāru demokrātiju.

Es vēlētos izteikt savas partijas viedokli par likumprojektiem, kas šodien tika debatēti.

Vispirms par parlamentārās izmeklēšanas komisiju. Tautas partija nepiedalījās šajā balsojumā vairāku apsvērumu dēļ.

Protams, jautājums par pedofiliju ir ļoti nozīmīgs un tiešām bēdīgi domāt par to, ka pagājuši astoņi gadi, bet šajā ziņā nav darīts nekas konkrēts. Mūsuprāt, šis jautājums būtu jāizskata Saeimas apakškomisijā, kas saistīta ar bērnu tiesībām. Nevar tikai izmeklēt, kā formulēts lēmumprojektā, faktus par publisku un privātu institūciju amatpersonu saistību ar noziegumu izdarīšanu. Uz šo problēmu jāskatās kopumā — kādi ir likumi, kas nodrošina bērnu tiesības, kā tie ieviesti dzīvē. Te vajadzētu uzklausīt nevalstisko organizāciju liecības un tad ar konkrētiem ieteikumiem vērsties gan pie likumdevējiem, gan izpildvaras.

Protams, Satversme paredz, ka var tikt izveidotas izmeklēšanas komisijas, taču, mūsuprāt, labāk būtu šo jautājumu izskatīt apakškomisijā.

Otrs jautājums ir par Latvijas un Lietuvas robežlīgumu. Tautas partiju neapmierina pašreizējā likuma redakcija, it sevišķi jautājumā, kas saistīts ar zivju nozvejas vietām, jo tās tiek samazinātas. Tāpat līgumā nav skaidri atrunāta iespējamā naftas iegulu izmantošana šajā teritorijā Baltijas jūrā, un to atzinuši arī speciālisti. Pie šī likuma būtu bijis jāpiestrādā daudz rūpīgāk, taču, ņemot vērā to, ka tuvojas Helsinku samits un Latvija virzās uz Eiropas Savienību, mums ir ļoti svarīgi nezaudēt savu tēlu un panākt vienošanos ar Lietuvu. Mēs atbalstījām šo likumprojektu pirmajā lasījumā, bet — ar precizējumiem līdz otrajam lasījumam.

Dz.Rasnačs (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija):

Šodien tiešām bija ļoti interesanta un, es pat teiktu, ļoti sūra darba diena. Tik daudz runātgribētāju vienas plenārsēdes laikā, tā līdz šim 7. Saeimas laikā nav bijis. Pārsvarā šīs runas atšķirībā no 6. Saeimas darba stila tomēr bija konstruktīvas un visai interesantas, un, ja ir iespēja, protams, gan ziņu raidījumos, gan arī rīta presē jums būs iespēja šo informāciju izlasīt plašākā izklāstā.

Šajās dažās minūtēs gribu informēt par dažiem būtiskākajiem jautājumiem.

Pirmais, protams, ir Saeimas lēmums par izmeklēšanas komisijas veidošanu saistībā ar pedofilijas skandālu. Apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK uzskata, ka prese, prokuratūra, policija un valdība piedalās šī jautājuma izmeklēšanā, stāvēšana malā būtu līdzvērtīga strausa politikai — neliksimies ne zinis un neinteresēsimies. Saeimas deputātiem kā vēlētiem tautas pārstāvjiem jāpiedalās šā jautājuma izmeklēšanā savas kompetences ietvaros, nedublējot citu varas struktūru, arī prokuratūras darbu. Mūsu uzdevums ir precizēt tos likumus, kuri šobrīd diemžēl ļauj noziedzīgajai pasaulei īstenot savus noziegumus gan pret bērniem, gan nodarboties ar cilvēku tirdzniecību. Tātad pamatā ir liecinieku un cietušo aizstāvība.

Protams, būs interesanti redzēt balsojumu izdrukas, kurās dažas partijas parādās, dažas — neparādās, jo to deputāti vienkārši izņēmuši savas balsošanas kartes. Manuprāt, tā nav nopietna attieksme. Bet rīt presē šīs izdrukas būs, un jūs redzēsit, kā kurš balsojis par šīs komisijas izveidi.

Otrs, manuprāt, ļoti svarīgs lēmums, kas šodien tika pieņemts, bija par grozījumiem Pensiju likumā un šo grozījumu nodošanu komisijām. Grozījumi, kā jau R.Ražuka kungs iepriekš minēja, paredz veselu virkni precizējumu esošajā redakcijā un noņem tās pretrunas, kas pastāvēja līdz šim un kuru dēļ atsevišķi politiskie spēki aicināja uz referendumu. Bet šīsdienas balsojums par Pensijas likuma grozījumu nodošanu komisijām liecina tikai to, ka Rubika–Jurkāna partijai, Sociāldemokrātu partijai un Jaunajai partijai referendums diemžēl ir pašmērķis. Šie grozījumi faktiski atrisina problēmu, bet partijas, kas aicina uz referendumu, balsojušas pret likuma nodošanu komisijām. Tad ir jautājums: kam vajadzīgs referendums — grozījumiem vai sevis izrādīšanai, miljonu iztērēšanai no valsts budžeta un reklāmai? Tāds ir jautājums, un es lūdzu vēlētājus izvērtēt šo rīcību.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija):

Gribu uzsvērt to, ka šodien Saeimā bija trīs ļoti nopietni lēmumi. Vispirms — amatpersonu rīcības izvērtēšana pedofilijas lietā. Sociāldemokrāti, tāpat kā citas partijas, atbalstīja komisijas izveidi, lai varētu pārliecināties, kā norit šo notikumu izmeklēšana un kāda ir dažādu amatpersonu rīcība, veicot izmeklēšanu. Mums ir pilnīga pārliecība, ka nebūt ne vienmēr vainīgi ir žurnālisti, daudz biežāk tieši atbildīgas amatpersonas nav pildījušas pienākumus, kurus tām uzliek likums.

Otrs, ko gribu uzsvērt, ir Latvijas un Lietuvas jūras robežlīgums, kura ratifikācija un pieņemšana otrajā un galīgajā lasījumā faktiski nozīmēs sekojošo: Latvija zaudēs 550 kvadrātkilometrus tās teritorijas, ko varētu nezaudēt jūrā, kontinentālā šelfa joslā un ekskluzīvās ekonomiskās zonas teritorijā, kur ir gan naftas atradnes, gan arī zivju nozvejas vietas. Tātad ļoti nopietnas un vērtīgas lietas, un, manuprāt, teritorija ir tas, kas atbilstoši Latvijas Satversmei nav risināms Saeimas kompetences ietvaros. Būtībā tas ir Satversmes 1. un 2.panta pārkāpums un arī starptautisko normu pārkāpums, tāpēc sociāldemokrāti, tāpat kā "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, atklāti iestājas pret to.

Tagad par Pensiju likumu. Mēs uzskatām, ka šie piedāvājumi ir nepietiekami un valdības partijas pašreiz apzināti maldina vēlētājus, jo neuzsver to, ka šis likums tiks izsludināts uzreiz pēc tam, kad Centrālā vēlēšanu komisija pasludinās, ka referendumam nepieciešamie paraksti nav savākti. Šī elementārā patiesība ir jāzina katram, un, ja mēs negribam, lai šis negatīvais un neprecīzais likums stājas spēkā, tam nepieciešami mūsu pilsoņu paraksti, kas nepieļautu šī likuma izsludināšanu. Pretējā gadījumā CVK paziņo, ka parakstu pietrūkst, un šis likums ar visām negatīvajām lietām tiks izsludināts. Tad kaut kādā nenoteiktā nākotnē — kā miglā varbūt būs iespēja panākt kādu kompromisu no tā, ko piedāvā mūsu valdības partijas.

Otrs, kas šeit būtu ārkārtīgi svarīgs, ir tas, ka šie piedāvājumi attiecas uz 17 000 strādājošo pensionāru, bet atzīsim, ka pensionāru ir daudz vairāk un indeksācijas jomā vien Latvijā ir 645 000 cilvēku.

A.Klementjevs (politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija):

Politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija uzskata, ka ar krimināllietu izmeklēšanu par pedofilijas gadījumiem jānodarbojas kriminālpolicijai un prokuratūrai. Mēs uzskatām, ka Saeimas izmeklēšanas komisiju nav nepieciešams veidot. Bet Satversme nosaka, ka šāda komisija obligāti jāveido, ja to pieprasa trešdaļa Saeimas deputātu, tāpēc frakcija uzskatīja par pareizu deleģēt darbam komisijā arī savu pārstāvi. Mēs uzskatām, ka komisijas uzdevums nav nodarboties ar izmeklēšanas funkcijām konkrētā krimināllietā, bet sagatavot likumdošanas priekšlikumus, lai uzlabotu bērnu tiesību aizsardzību. Frakcija uzskata, ka ar šiem jautājumiem aktīvāk jānodarbojas ne tikai deputātiem, bet arī prokuratūrai un Iekšlietu ministrijai. Acīmredzot ministrija savā laikā pieļāvusi ļoti nopietnu kļūdu, likvidējot Tikumības policiju. Mēs uzskatām, ka ministrijai nepieciešams organizēt struktūrvienību, kas nodarbotos tikai ar bērnu tiesību aizsardzības jautājumiem.

Attiecībā uz Pensiju likumu mūsu frakcija pilnīgi piekrīt tam, ko teica sociāldemokrātu deputāts Egils Baldzēns.

J.Stalidzāne ("Jaunās partijas" frakcija):

Es piekrītu iepriekšējam runātājam, ka šī bija ļoti nopietna sēde, kurā tika izskatīti Latvijai ļoti būtiski jautājumi.

Viens no svarīgākajiem jautājumiem bija jūras robežlīgums starp Latviju un Lietuvu. Mūsu partija šajā jautājumā atturējās, jo uzskatīja, ka ļoti svarīgi ir ekonomiskie apsvērumi — mēs neesam bagāta valsts ar zelta un dimanta raktuvēm, un mums viens vai divi miljardi, lai arī zem jautājuma zīmes, ir ļoti svarīgi.

Jaunā partija uzskatīja, ka zivsaimnieku liktenis ir būtisks Latvijas tautsaimniecībai, un svarīgi, lai pie mencu nozvejas mūsu zvejnieki tiktu bez starpgadījumiem un arī bez mencu kariem.

Mūsu partija neatbalstīja komisijas izveidi pedofilijas jautājumā, bet tā kā šādu komisiju nolemts izveidot, mēs, protams, izvirzīsim savus pārstāvjus — juristi S.Dreimani un A.Bērziņu, kas ir viens no kompetentākajiem speciālistiem bērnu tiesību jautājumos Latvijā.

Ja runājam par grozījumiem grozījumos Pensiju likumā, tad es pilnīgi nevaru piekrist tam, ka tas ir opozīcijas partiju pašmērķis. Skaidrs ir viens — šie ieteiktie grozījumi, ja nebūtu bijis šo 35 parakstu, šodien jau būtu spēkā un darbotos pilnā apjomā. Tādēļ mani mazliet pārsteidza cinisms, ar kādu pozīcijas deputāti iesniedza grozījumus grozījumos. 5.augustā iesniegtajam likumprojektam anotācijā bija septiņas negatīvas ietekmes uz sociālo budžetu, bet šim likumprojektam faktiski pat nebija anotācijas — ne ar pozitīvām, ne negatīvām atsauksmēm.

Tāpēc, ja mūsu vēlētājiem dota iespēja izdarīt izvēli un atbalstīt referendumu pret 5.augusta grozījumiem, tad man ir lūgums — nejauksim mūsu vēlētājiem galvas ar grozījumiem grozījumos un pateiksim godīgi, ka joprojām sievietes nevarēs priekšlaicīgi aiziet pensijā un pēdējos piecos gados tas skars 5000 cilvēku. Pateiksim godīgi, ka pensijas vecums joprojām paliek 62 gadi un tas skars 90 000 cilvēku.

Mēs šodien nedzirdam tādu jautājumu risināšanu kā minimālās algas paaugstināšana, kas dotu pieaugumu sociālajā budžetā. Vispār netiek risināts jautājums par produktīvo nodokli, lai sociālais nodoklis tiktu iekasēts arī no tām algām, kas ir virs 14 000 latu gadā. Tas dotu 15 — 20 miljonu latu ienākumus sociālajā budžetā. Tādēļ gribu teikt — cienījamie mūsu vēlētāji, esiet, lūdzu, apzinīgi, aizejiet un parakstieties par referendumu! Un pēc tam referendumā jums ir tiesības pateikt "par" vai "pret" likuma grozījumiem, kas tika ierosināti 5.augustā.

Saeimas preses dienests