Ainārs Čivčs, Labklājības ministrijas Veselības aprūpes politikas nodaļas vadītājs, — "Latvijas Vēstnesim"
Nesen Reiterna namā notika Labklājības ministrijas un Eiropas Savienības PHARE programmas ietvaros rīkots seminārs "Kadru resursu attīstība un apmācība primārajā veselības aprūpē Latvijā". Tā mērķis bija informēt par projekta gaitā sasniegtajiem rezultātiem un apspriest neatrisinātos jautājumus. Semināra darbā piedalījās pārstāvji no valstiskajām, nevalstiskajām un starptautiskajām organizācijām, kas iesaistītas primārās veselības aprūpes attīstībā un ieviešanā Latvijā.
Par semināra norisi stāsta Ainārs Čivčs:
— Gan ārvalstu, gan arī Latvijas eksperti izanalizēja mūsu veselības aprūpes reformas modeli, kuru veidojam. Viņi parādīja tā grūtākos posmus, kurus vajadzētu akcentēt. Ļoti interesanta bija ārzemju eksperta Dibuā kunga uzstāšanās, viņš runāja par ģimenes medicīnu un ģimenes ārsta kvalitātes menedžmentu, par iespējām kontrolēt ārsta darbu, vai viņš veic to pietiekami pareizi. Šīs kontroles iespējas, kuras minēja Dibuā kungs, ir ļāvušas iespēju, ietaupīt, ja nemaldos, miljonu Holandes guldeņu tikai uz analīžu rēķina vien. Ja analīzes tiek nosūtītas pareizi un laikus, iespējama ļoti liela ekonomija.
— Vai var sacīt, ka Latvijā primārās aprūpes ārstu sistēma ir sakārtota?
— Zināmā mērā tā ir sakārtota, varam to vienīgi uzlabot. Mēs zinām, kā šos ārstus mācīt un cik daudz viņu Latvijā nepieciešams. Visus šos jautājumus apspriedām darba grupās.
— Vai, jūsuprāt, seminārā tika izrunāti visi šobrīd aktuālie primārās aprūpes jautājumi?
— Mēs pieskārāmies problēmām un vienojāmies par galarisinājumu, kāds tas varētu būt. Problēmas ir apzinātas un ceļi parādīti. PHARE projekts galvenokārt attiecas uz ģimenes ārstu izglītības procesu. Taču nākamais solis varētu būt ģimenes ārstu apmaksas sistēma.
Pašlaik galvenais ir ģimenes ārstu izglītošana, diemžēl daļai ārstu tā nav pietiekamā līmenī. Īsā laikā pārorientējoties, teiksim, no iecirkņa terapeita vai pediatra uz ģimenes ārstu un iegūstot sertifikātu, nevar kļūt par labu ģimenes ārstu. Tā, lūk, ir problēma. Lai strādātu par ģimenes ārstiem, primārās veselības aprūpes ārstiem, ir nepieciešams ne vien pārorientēties, bet arī vairāk šajā jomā izglītoties.
— Vai, paplašinoties ģimenes ārstu darbībai, lauku rajonos vēl būs vajadzīgi feldšeri?
— Likvidēt feldšeru un vecmāšu darbavietas būtu absurds. Jo feldšeris ir ģimenes ārsta palīgs. Pieņemsim, ka reģionā strādā viens labi apmācīts ģimenes ārsts, kurš ārstē visu ģimeni, un kādus piecpadsmit kilometrus tālāk strādā viņa palīgs — feldšeris, tādējādi tiek nodrošināta labāka pieejamība veselības aprūpes pakalpojumiem.
Turpinājums — 18.lpp.