Par ģimenes ārstu aprūpes sistēmu

Ainārs Čivčs, Labklājības ministrijas Veselības aprūpes politikas nodaļas vadītājs, — "Latvijas Vēstnesim"

Turpinājums no 1.lpp.

Ja ir kas neskaidrs vai grūti ar ko tikt galā, viņš nosūta pacientu pie ģimenes ārsta. Vai arī ģimenes ārsts reizi nedēļā aizbrauc apskatīt sarežgītākos slimniekus, kuri ir feldšera aprūpē. Galvenais ir šajā brīdī nepazaudēt seno saikni ar pacientu.

Jaunie ārsti, kas beiguši augstskolas un trīs gadus mācījušies rezidentūrā par ģimenes ārstiem, bieži vien pēc tam strādā citā specialitātē. Tā arī ir problēma. Pērn, piemēram, ģimenes ārstu rezidentūru beidza divdesmit viens speciālists un tikai divi (!) no viņiem strādā par ģimenes ārstiem.

— Šis PHARE projekts nav ne pirmais, ne arī vienīgais...

— Pašlaik tas ir trešais projekts. Pirmais beidzās pagājušā gada pavasarī, kad tika apmācīti pieci ģimenes ārsti un medicīnas māsas un izveidotas piecas ģimenes ārstu prakses, kur arī var veikt apmācību. Viena no šīm praksēm ir Rīgā, pārējās — laukos. Kā tā turpinājums izveidojās otrais projekts, kurā PHARE dod mūsu valstij 42 ģimenes ārstu praksēm pilnu aprīkojumu par 4,5 tūkstošiem latu. Papildus vēl divdesmit divām no šīm praksēm aprīkojumu, kas dod iespēju apmācīt ģimenes ārstus, tie ir datori un pārējais nepieciešamais jauno speciālistu mācībām. Šis projekts jau ir trešais, kas deva iespēju 22 ārstiem kļūt par pietiekami kvalificētiem mācīttiesīgiem ģimenes ārstiem.

Tāpat kā lielākajā daļā pasaules attīstīto valstu, arī Latvijā primārā veselības aprūpe ir veselības aprūpes valsts politikas prioritāte. Un tieši pacienta pirmā veiksmīgā sastapšanās ar ārstu, ar ģimenes ārstu, nodrošina gan pacienta veiksmīgu ārstēšanu jau slimības sākumā, gan arī mazākus ārstēšanas izdevumus pacientam un valstij.

Armīda Priedīte, "LV" nozares redaktore